Jaunākais izdevums

Aizdomās par kancerogēnu turētais pesticīds ir kritiski svarīgs pārtikas cenām, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Aborti, caureja un sapampušas nieres ir starp Latvijas lopkopju novērotajām reakcijām pēc ķīmiski apstrādātu izejvielu lietošanas barībā. Jaunākais Pasaules Veselības organizācijas (PVO) atzinums populārāko lauksaimniecībā lietoto pesticīdu glifosātu ievietojis starp iespējami kancerogēnajiem arī attiecībā pret cilvēku veselību. PVO secinājums gan ir neregulatīvs jeb nav legāli saistošs. Šogad ES regulējumu līmenī ir jāizvērtē glifosāta atkārtota apstiprināšana par lauksaimniecības herbicīdos lietojamu aktīvo vielu.

No Latvijā reģistrētajiem 307 augu aizsardzības līdzekļiem 141 ir nezāļu apkarotājs herbicīds, liecina Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) publicētais oficiālais augu aizsardzības līdzekļu saraksts. No tiem 37 ir glifosātu saturoši līdzekļi, no kuriem 12 ir dažādi ASV lauksaimniecības giganta Monsanto ražotie raundapa veidi, kā arī cits Monsanto «bērns» Rodeo, ASV kompānijas Dow Chemical Company paspārnē esošās Dānijas pesticīdu ražotnes Dow AgroSciences tapušais Glyphomax, kā arī Īrijas uzņēmumā Barclay tapušais Barbarian Biograde un citi līdzekļi. Tos visus vieno aktīvā viela glifosāts koncentrācijā 360 g/l. Datus par glifosātu saturošu pesticīdu pārdotajiem apjomiem VAAD atteicās sniegt DB, pamatojot to ar «komersantu tiesisko interešu aizsargāšanu».

Ar glifosātu graudi tiek apstrādāti nepieļaujami īsu brīdi pirms kulšanas, uzskata Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes Piena grupas vadītāja un zemnieku piena saimniecības Dimanti īpašniece Sandra Stricka. Aizdomas S. Strickai rada tas, ka govis pēc graudu baudīšanas sāk slimot ar caureju vai atsakās no ēdiena, bet kritušajiem lopiem ir neizskaidrojami sapampušas nieres. «Milti ir govs konfekte, bet bieži lops nemaz neiet pie siles, kur tie iebērti. Aposta un atkāpjas,» stāsta S. Stricka. «Neviens nesatraucas, ka, miglojot laukus, plaša apkaime smird pēc ķīmijas, bet, kad mēslus vedam, tad gan viss pagasts ir kājās,» viņa salīdzina.

Par glifosāta iespējamo kaitējumu satraukušies arī cūkkopji. «Visi ķīmiskie līdzekļi, ko lieto pārmērīgi, atstāj ietekmi arī uz dzīvniekiem, kas patērē augu valsts produktus. Sākot ēst jaunās ražas graudus, palielinās abortu skaits sivēnmātēm. Tiesa, nevaram pateikt, tieši kuras ķīmijas ietekmes rezultātā tā notiek,» norāda Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Pētot iedzīvotāju urīna paraugus, Latvija ierindojas dalītā piektajā un sestajā vietā, jo vairāk nekā pusē gadījumu atliekvielas tika konstatētas.

«Diskutējot par ietekmi uz vidi, nevajadzētu aizmirst, ka aizliegums glifosātu izmantot var radīt situāciju, kurā ES ražot graudus kļūs ievērojami dārgāk, nekā importēt no Krievijas, Baltkrievijas vai Ķīnas, kuras šādi aizliegumi, visticamāk, neierobežos,» vērš uzmanību graudkopju kooperatīva Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība vadītājs Indulis Jansons. Pašlaik alternatīvas glifosāta līdzekļiem līdzvērtīgā cenu kategorijā nav, viņš piemetina. «Ir jārēķinās ar pasaules tirgu. Tā vajadzībām ražot pārtiku, neizmantojot pesticīdus, pašlaik gluži vienkārši vairs nav iespējams,» rezumē I. Jansons.

Plašāk lasiet rakstos Pesticīds ar ķēdes reakciju un Veselības riski jāizsver atkal pirmdienas, 30. marta, laikrakstā Dienas Bizness (5. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Bonduelle virzās uz ilgtspējību, ieviešot atbildīgas uzņēmējdarbības principus

Sadarbības materiāls, 04.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiek prognozēts, ka pasaulē iedzīvotāju skaits nākotnē pieaugs līdz pat 9 miljardiem, raisot aktīvas diskusijas par pārtikas nodrošinājumu aizvien pieaugošajam iedzīvotāju skaitam, kā arī par atbildīgu dabas resursu izmantošanu un korporatīvo atbildību dabas jautājumos. Bonduelle kā uzņēmums ar lielu pieredzi tradicionālā dārzeņu audzēšanā atzīst ilgtspējības un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstības nepieciešamību un ir spēris būtiskus soļus, lai samazinātu savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Veiktās izmaiņas atspoguļojas uzņēmuma stratēģijā un darbībā – arī turpmākajos gados paredzētas ievērojamas pārmaiņas.

Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības īstenošana

Ģimenes uzņēmumam Bonduelle kopš tā dibināšanas 1853. gadā vienmēr ir bijis pozitīvs skatījums uz ilgtspējas jautājumiem, un uzņēmuma galvenais mērķis vienmēr ir bijis veiksmīgi nodrošināt lauksaimniecības produktu piegādi, vienlaikus cienot dabu un cilvēkus. Lai to sasniegtu, Bonduelle izstrādāja dārzeņu audzēšanas sistēmu, kas neizšķiež gaisa, augsnes un zemes dzīļu resursus. Uzņēmums vienmēr atbalstījis ekoloģisku un atbildīgu lauksaimniecību un centies popularizēt dārzeņus kā neatņemamu cilvēku uztura sastāvdaļu. Toms Kazakevičs (Tomas Kazakevičius), Bonduelle izpilddirektors Baltijas valstīs, norāda, ka virzība uz ilgtspējīgāku nākotni veicina aizvien jaunas un tālejošas apņemšanās. “Klimata pārmaiņas, augsnes noārdīšanās un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās arvien vairāk apdraud dabas un cilvēces līdzsvaru. Tomēr risinājums pastāv: mēs ticam, ka uzņēmumi var palīdzēt šo problēmu risināšanā, samazinot savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Nākamo gadu laikā mēs plānojam ieviest pārstrādājamus iepakojumus visiem mūsu produktiem, ievērojami samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpat mēs plānojam izmantot alternatīvas dārzeņu audzēšanas metodes, kā arī centīsimies uzlabot darbinieku un viņu kopienu dzīves apstākļus,” stāsta T. Kazakevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Apvainojumi ļoti sāpina lauksaimniekus

Valters Bruss, Tērvetes lauksaimnieks, restorāna "Zoltners" īpašnieks, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes varu droši teikt, ka rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai.

Vēlos saprotamā valodā iepazīstināt ar rapša audzēšanu to sabiedrības daļu, kurai nav tiešas saskares ar lauksaimniecību, bet kuru noteikti uztrauc pēdējā laikā sociālajos tīklos atrodamā informācija par rapša briesmīgo ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem.

Šogad rapša platības Latvijā aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru. Līdz gadsimtu mijai tā izplatība Latvijas laukos bija nenozīmīga, bet, pasaulē attīstoties biodegvielas tirgum, tā cena būtiski pieauga un kļuva ekonomiski nozīmīga visā pasaulē. Latvijā rapša platību pieaugumu arī veicināja cukurbiešu audzēšanas pārtraukšana 2006. gadā.

Šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Bez graudaugiem (kvieši, rudzi, mieži, auzas) un pākšaugiem (zirņi, pupas) klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējams audzēt daudz laukaugu kultūru, kuras būtu ekonomiski un klimatiski pamatotas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža un saistīto nozaru ekspertu lekcijas Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2022 ietvaros.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija: “Aktualitātes meža sertifikācijā jaunajā situācijā”

Referents: Jānis Švirksts, LMSP sertifikācijas eksperts, "BM Certification" izpildirektors

Lekcijas tēma: FSC apstiprinātais standarts Latvijai un MK apstiprinātie noteikumi (saskaņā ar RED II direktīvu) par prasību pierādīt CSA izmantojamās dedzināmās koksnes ilgtspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gārsa, pieneņu lapas, nātres, kosas, virza, madaras, dadži, ceļmallapas un citi zaļumi kādam šķiet pļavas vai meža rota, citam – vērtīga vitamīnu «bumba»

Superbarības (superfood) popularitāte uzņēm apgriezienus, turklāt Latvijas ēdāji sāk novērtēt ne tikai ārvalstu brīnumproduktus, bet interesējas par vietējām dabas veltēm. Latvijas daba ir ļoti dāsna.

Nezāļu kokteilis

«Pirmos pavasara saulītē parādījušos nezāļu zaļumus var izmantot kā veselīgu hlorofila devu, kas pēc savas būtības ir fotosintēzes rezultātā pārstrādāta tīra saules enerģija. Nezālēs ir daudzveidīgas bioloģiski aktīvās vielas (ogļhidrāti, organiskās skābes, vitamīni, fitoncīdi, minerālvielas),» stāsta veikala Uz zaļa zara valdes locekle Inese Psarjova. Pirms diviem gadiem viņa sāka lolot sapni par savu zaļo lietu veikalu, taču tagad tas ir sācis darbību. Uz zaļa zara gatavo arī zaļos kokteiļus, piegādā tos uz darbavietām un mājām. Tajos ir gan pirmie pavasara zaļumi, gan jaunās aveņu un upeņu lapas. Vēlāk – kliņģerīšu lapiņas un ziedi. Labs garastāvoklis ir obligāts nosacījums zaļo kokteiļu pagatavošanai. Uz zaļa zara iegriežas cilvēki, kas ikdienā nevar paspēt sarūpēt sev un savai ģimenei ekoloģiski tīrus un daudzveidīgus augļus, dārzeņus, zaļumus, tomēr rūpējas par veselību un apzinās svaigo zaļumu lomu ēdienkartē, vēlas pēcpusdienas kafijas devu aizvietot ar kaut ko veselīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, par 5,8 % samazinājās izmantoto pesticīdu daudzums vienam graudaugu un par 11,7 % rapša sējumu hektāram, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati par pesticīdu izmantošanu graudaugu kultūrām, lauka pupu un rapša sējumos 2017. gada ražai.

Pērn graudaugu sējumos izmantotas 689,3 tonnas pesticīdu (vielas, tostarp mikroorganismi, kam ir vispārēja vai specifiska iedarbība uz kaitīgiem organismiem vai augiem, augu daļām vai augu produktiem) jeb 0,98 kg vidēji vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,04 kg), savukārt rapsim – 159,2 tonnas jeb vidēji 1,36 kg vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,54 kg).

Apsekojumu par pesticīdu izmantošanu veic reizi piecos gados. 2017. gadā pirmo reizi iegūta informācija par pesticīdu lietošanu lauka pupām, jo, salīdzinot ar 2012. gadu, to sējumu platība palielinājās 15 reizes, ko veicināja jaunā atbalsta maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanu ieviešana. Pagājušajā gadā lauka pupu sējumiem izmantota 63,1 tonna pesticīdu jeb 1,49 kg sējumu hektāram.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Cik tālu līdz tuvredzības galam?

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 30.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments šonedēļ atbalstīja ieceri līdz 2022. gadam pilnībā aizliegt glifosātu saturošus herbicīdus lauksaimniecībā, savukārt dalībvalstis ar savu galavārdu pagarināt vai nepagarināt glifosāta tirdzniecības atļauju stiepj gumiju.

Eiropas gaiteņos izšķirošais «jā» vai «nē» glifosātam ir iestrēdzis jau kopš 2015. gada. Glifosāta ēra likumsakarīgi piedzīvo savu norietu. Pieredzes bagāžā šai aktīvajai vielai, pasaulē populārākajam toksiskajam nezāļu apkarotājam, ir vairākus gadu desmitus ilgusi agroķimikāliju ražotāju un industriālās lauksaimniecības sadursme ar vides un veselības riskiem. Ko tur liegties, glifosātu saturošie līdzekļi ir bijuši ārkārtīgi uzticami pavadoņi arī Latvijas lauksaimniecības nozares straujajā izaugsmē, ne tikai palīdzot cīnīties ar nezālēm, bet steidzot talkā uz lauka sausināt graudus pirms novākšanas. Latvijas lauksaimniecības politikas zemais ētikas slieksnis to nekādi neierobežo. Savā ziņā tā lietošana palīdzējusi arī bioloģiskās lauksaimniecības uzplaukumam, jo ķimikāliju lietošanas pieaugums licis izdarīt loģiskus secinājumus patērētājiem, bet, saimniekojot bioloģiski, glifosātu lietot strikti noliegts. Savukārt konvencionālajos laukos glifosātu saturošie pesticīdi, tādi kā raundaps, ir kalpojuši kā brīnumnūjiņa. Aborti, caureja un sapampušas nieres ir starp Latvijas lopkopju novērotajām reakcijām pēc ķīmiski apstrādātu graudu lietošanas barībā (plašāk DB 30.03.2015.). Latvijā glifosāts un citas lauksaimniecības indes tiek maigi dēvētas par augu aizsardzības līdzekļiem, bet tas ir neprecīzs un patērētājus sevišķi maldinošs apzīmējums. Zemkopības ministrijā uzskata, ka, aizliedzot glifosātu saturošos herbicīdus, lauksaimnieki ciestu zaudējumus, īpaši graudkopji, jo tie glifosātu saturošus līdzekļus, «ievērojot termiņus atbilstīgi instrukcijai», izmanto ne tikai nezāļu nokaltēšanai, bet arī graudaugu apžāvēšanai uz lauka. Glifosāts ir pietiekami sensitīvs temats arī pašu lauksaimnieku vidū – graudkopjiem ir savas intereses, bet cūkkopji un piena nozare var līdz mielēm «baudīt» iepriekš minētās glifosāta lietošanas sekas graudkopībā. Tātad – nozarei būs jāpārkārtojas un, iespējams, glifosāta uzvaras gājiena apturēšana – pakāpeniska vai tūlītēja – kaut kādā mērā ietekmētu konkurētspēju. Tomēr konkurētspēja, kas balstās uz vides un veselības risku rēķina, nav ilgtspējīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Lāzers ar nezālēm tiek galā precīzāk

Anda Asere, 14.09.2020

SIA "WeedBot" dibinātāji Aldis Pecka, Vitālijs Osadčuks, Vilnis Pīrs, Jānis Jaško un Andrejs Kostromins

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju jaunuzņēmums SIA "WeedBot" izstrādā iekārtu, kas atpazīst un iznīcina nezāles ar lāzeru.

Lāzera nezāļu ravēšanas iekārta šobrīd izskatās kā taisnstūra kaste, aptuveni divu lielveikala iepirkumu groziņu lielumā. Iekārta ar fotokameru uzņem vagas attēlu, ar mākslīgā intelekta palīdzību atšķir kultūraugus no nezālēm un iznīcina nezāles ar lāzera staru. "Lāzers izvēlēts tādēļ, ka ar to iespējams ļoti precīzi iznīcināt nezāles, nekaitējot kultūraugam," teic Jānis Jaško, SIA "WeedBot" līdzīpašnieks.

Iekārtu būs iespējams uzlikt gan uz lauksaimniecības robota, gan pievienot traktoram vairākas savstarpēji savienotas iekārtas un izmantot tāpat kā citu lauksaimniecības tehniku.

Pirmais prototips veiksmīgi testēts āra apstākļos un noslēguma fāzē ir jau otrais prototips. Šovasar uzņēmums piesaistīja pirmās investīcijas no akselerācijas fonda "Overkill Ventures" un ir uzsākta nākamā līmeņa investīciju piesaiste. "Kopumā var teikt, ka vēl norit aktīvās izstrādes fāze, bet jau tuvāko mēnešu laikā dosim iekārtu testēt zemniekiem, lai iespējami ātrāk saņemtu atgriezenisko saisti no gala lietotāja," teic J. Jaško.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: DB viesojas zemnieku saimniecībā Jaunstrūkas

Sandra Dieziņa, Jānis Šķupelis, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietusgāzes nobremzē ražas novākšanu un ievieš korekcijas kopražas prognozēs

Latgalē un daļā Vidzemes ūdens pagājušajā nedēļā applūdināja labības laukus, pļavas, kartupeļu vagas un dārzus. Stiprais vējš veldrē noguldīja lauka pupu, zirņu un labības laukus, kā rezultātā ir apdraudēta ražas kvalitāte un ražas novākšana, vēsta Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.

DB ceturtdien viesojās Vidzemes ziemeļu daļā, tur saimnieki var uzelpot, jo daļu labības jau nokūluši. Lai arī lietus kulšanas darbus bija apstādinājis, lauksaimnieki cer, ka labību izdosies novākt. Z/s Jaunstrūkas saimnieks Valdis Circenis komentē: «Šķirnes Kaupo rudzus jau paguvām nokult, bet mieži vēl nav gatavi. Cenšamies sēt agrās šķirnes, bet šogad veģetācija aizkavējās. Pavisam vēl jākuļ divas trešdaļas lauku».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sanda Liepiņa: Jebkura neskaidrība finanšu nozarē vienmēr rada pārmērīgu atteikšanos!

Jānis Goldbergs, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Te ir cēloņu un seku jautājums. Bija izveidojusies situācija, kad jāreaģē visas nozares interešu vārdā

Pāris gados no finanšu nozares pagaisuši miljardiem eiro, izdomāts, kā būt tīkamiem starptautiskajai sabiedrībai, valsts radījusi kaudzēm normatīvu, kas regulē tieši finanšu nozares darbību, bet kulisēs ironizē par to, ka Finanšu nozares asociācija (Asociācija) no biedru aizstāvja kļuvusi par ierobežotāju, tādēļ Dienas Bizness aicināja uz sarunu Asociācijas vadītāju Sandu Liepiņu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Pēdējie divi gadi Finanšu nozares asociācijas dzīvē ir bijuši saspringti. Ir bijis FinCEN paziņojums, Moneyval vērtējumi, OECD ieteikumi, un tie attiecas tieši uz finanšu nozari Latvijā. Ko esat darījuši? Kas paveikts un ar kādu mērķi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Motofavorīts valdes priekšsēdētāju Gati Panavu

Lelde Petrāne, 22.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Motofavorīts valdes priekšsēdētājs Gatis Panavs. Motofavorīts ir viens no vecākajiem moto veikaliem Latvijā. Tas pārstāv zīmolus Vespa un Harley-Davidson.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Tāpēc, ka tas ir mans un mūsu darbinieku dzīves stils.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Iepriecina, ka katru gadu nozare pēc krīzes aug, nedaudz bet aug, daudzi uzņēmumi ir sapratuši motociklu, kvadraciklu un sniega motociklu priekšrocību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bioloģiskā saimniecība Vecmuižnieki kopš deviņdesmito gadu sākuma attīstījusies senā mājvietā Talsu novada Balgales pagastā. Vienā no trim sendienu ēkām – pamatīgā, no laukakmeņiem celtā zirgu stallī – iekārtota plaša medus fasētava, noliktava un birojs

Bišu ganības Rīgā un Jūrmalā

«Cik necik darbojamies ar bitēm,» saka dravnieks Egons Upītis. Taču pieticīgums ir nevietā, jo Vecmuižnieki ar turpat 300 bišu saimēm ir viena no lielākajām bioloģiskajām dravām Latvijā. Vecmuižnieki apsaimnieko laukus vairāk nekā simt hektāru platībā. Saimniecības laukus abpus ceļam ziliem ziediem izrotājusi facēlija, toties kaimiņos lauksaimnieki strādā, izmantojot lauksaimniecības ķīmiju. Līdz ar to Vecmuižniekus ierobežo nosacījumi, kas jāievēro bioloģiskajās dravās. Tuvumā konvencionālajiem laukiem bioloģisku medu ievākt ir aizliegts, lai izvairītos no pesticīdu atliekvielām produkcijā. Iepriekš Vecmuižniekos bija vairāk nekā 400 saimju, bet bioloģiskās lauksaimniecības prasību pastiprināšanās dēļ to skaits samazināts līdz 270.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņemot negaidītu lēmumu, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pirmdien atbalstījušas Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumu uz pieciem gadiem pagarināt herbicīda glifosāta izmantošanas atļauju, lai gan joprojām pastāv bažas par šīs vielas kancerogenitāti.

Glifosāts ir visvairāk lietotā herbicīdu aktīvā viela pasaulē, kuru satur ceturtā daļa no visiem izmantotajiem herbicīdiem, arī populārais «Raundaps». Glifosāts ir plaša spektra nezāļu iznīcinātājs, kas iedarbojas uz augu, tāpēc tas nokalst pāris dienu laikā.

Pēc tam, kad Vācija atsauca savus iebildumus, EK ierosinājumu pagarināt izmantošanas atļauju atbalstīja 18 no 28 ES dalībvalstīm. Pret balsoja deviņas valstis, tostarp Francija. Un viena valsts no balsošanas atturējās.

«Šodienas balsojums parāda, kad tad, ja gribam, mēs spējam dalīt un pieņemt mūsu kolektīvo atbildību lēmumu pieņemšanā,» norādīja ES veselības un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrjukaitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mežos «nezāļu» vietā audzēt «graudus»

Raivis Bahšteins 
, 24.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdaļu Latvijas mežu aizņem nevērtīgas lapkoku audzes, kuras jānocērt un jāaizvieto ar saimnieciski vērtīgām koku sugām

Tā ievērojami var palielināt meža zemju apsaimniekošanas ekonomisko efektivitāti, uzskata Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Meži Latvijā netiek ne iznīcināti, ne nesaudzīgi izcirsti, viņš ir pārliecināts. Taču tiem jākļūst ienesīgākiem, tāpēc būtu jāveicina meža atjaunošana tikai ar skujkokiem un bērziem.

«Latvija zināmā mērā patiešām ir mežu lielvalsts – mums ir 0,07% no visiem pasaules mežu resursiem, savukārt Eiropas Savienībā esam ceturtie pēc mežu platības uz vienu iedzīvotāju – 1,28 ha. Mūsu mežu krāja veido 2,67% no kopējās ES krājas,» norāda D. Dubrovskis. Latvija atrodas pasaules daļā, kur koku ciršana notiek visaktīvāk, līdzīga situācija ir arī citās valstīs Ziemeļeiropā un Baltijā. «Loģiski, ka šeit notiek intensīvākā mežsaimniecība, jo klimatiskie apstākļi meža augšanai ir ļoti labvēlīgi, turklāt koksnei ir laba kvalitāte,» paskaidro D. Dubrovskis. 49,5% mūsu valsts teritorijas klāj meži – kopumā aptuveni 3,2 milj. ha, koksnes apjoms jeb krāja ir 667 milj. m3. Saskaņā ar valsts mežzinātnes institūta Silava datiem, ikgadējais koksnes pieaugums visā Latvijā ir aptuveni 25 milj. m3 gadā, no kuriem a/s Latvijas valsts meži (LVM) apsaimniekotajos mežos – 12 milj. m3. Ik gadus valstī tiek iegūti aptuveni 12 milj. m3 koksnes, no tās 5–6 milj. m3 nāk no LVM apsaimniekotajiem mežiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsta maksājumi stimulē saimniekot bioloģiski, vienlaikus ar stingrajām prasībām savažojot potenciālos krāpniekus, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Bioloģiski sertificēto saimniecību vidū krāpšanās gadījumu nav daudz un tie tiek veiksmīgi apkaroti, uzskata Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis. «Valsti apkrāpt var, bet ne uz ilgu laiku,» viņš piebilst.

Tas ir tikai laika jautājums, lai bioloģiskais lauksaimnieks – pārkāpējs tiktu izķerts, jo pārbaudes notiek regulāri, tostarp neplānotas, atzīme G. Norkārklis. Sankcijas ir bargas, jo, saņemot sertifikātu, bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumi apņemas saimniekot piecus gadus – turklāt attiecīgajā platībā un nemainot tās atrašanās vietu. Ja šajā laikā tiek konstatēti rupji pārkāpumi, jaatmaksā visi saņemtie atbalsta maksājumi un tiek anulēts bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts. Par bargi sodāmu pārkāpumu, piemēram, var uzskatīt ģenētiski modificētu organismu izmantošanu, minerālmēslu lietošanu vai miglošanu ar pesticīdiem, piemēram, ar herbicīdu glifosātu, uz kura bāzes izgatavota arī populārā nezāļu inde Raundaps. Glifosāta lietošanas pēdas noslēpt ir grūti, par to liecina brūni lauki, kontroles iestāžu inspektoriem garām nepaslīd arī tehnoloģiskās sliedes laukos, kas liecina par miglošanu, skaidro bioloģisko lauksaimnieku priekšstāvis. «Piemēram, bioloģisko graudu kravas, ko mūsu zemnieki eksportē uz Vāciju, galamērķī pārbauda katru atsevišķi, tā pārliecinoties, ka tajos nav pesticīdu atliekvielu. Ja tādas atrastu, bizness zemniekam būtu beidzies,» atzīmē G. Norkārklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdarba līmenis 2. ceturksnī saglabājās nemainīgs - 6,4%, bet gada laikā tas saruka par 0,2 procentpunktiem. Nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 7,2 tūkstošiem. 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887,6 tūkstoši jeb 64,4% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2023.gada otrajā ceturksnī bija 60 600 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 28200 mazāk nekā pirms gada, bet par 800 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Šogad otrajā ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija zemāks nekā Igaunijā (6,7%), bet augstāks nekā Lietuvā (6%).

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka ekonomikas izaugsmes impulss gada otrajā pusē joprojām būs vājš. "Pirktspējas atjaunošanās stabilizēs privāto patēriņu, taču ar grūtībām saskarsies apstrādes rūpniecība un eksports. Satricinājumi darba tirgū izpaliks, tomēr joprojām daudz negatīvie faktori norāda uz iespējami nelielu bezdarba pieaugumu gada beigās, tai skaitā sezonālo darbu noslēgšanās dēļ. Arējā vide, piemēram, Zviedrijas būvniecības un nekustamā īpašuma sektora problēmas Latviju skar mazāk, nekā abas kaimiņvalstis, kur tiek ziņots par darbinieku skaita samazināšanu kokrūpniecībā un mēbeļu ražotnēs. Tomēr atsevišķi uzņēmumi var būt spiesti rīkoties līdzīgi. Līdz šim ekonomiskās sadarbības korekcijas ar Krieviju ir bijušas nenozīmīgas. Un spiediens ierobežot sadarbību pastiprināsies, kas nozīmēs arī darbinieku skaita pārskatīšanu. Šādas korekcijas nebūs masveidīgas, lai arī jauna darba atrašana varētu prasīt vairāk laika nekā iepriekš. Tomēr iespējas joprojām būs," norāda ekonomists. Viņaprāt, darba devēji būs piesardzīgāki, bet izaugsmes plāni virzīsies uz priekšu. Tādēļ, lai arī par kādu grādu darba tirgus atdzisīs, tas joprojām būs gana silts. Primārais uzdevums ir un būs celt nodarbinātību. Tas nozīmē aktīvāk iesaistīt tos potenciālos darbiniekus, kuri šobrīd ir izvēlējušies būt ekonomiski neaktīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Reizniece-Ozola pieļauj veikt izmaiņas pretrunīgi vērtētajā OCTA likumā

LETA, 12.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā atbalstītajos grozījumos Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jeb OCTA likumā, paredzot, ka OCTA turpmāk būs nepieciešama katram transportlīdzeklim, tomēr varētu veikt izmaiņas, aģentūrai LETA pieļāva finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Koalīcijas partneri šonedēļ vienojās, ka Saeima noraidīs valdībā atbalstītos grozījumus, kas paredz, ka OCTA jāiegādājas transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti, piemēram, lauksaimniecības darbos, bet netiek izmantoti ceļu satiksmē. Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs aģentūrai LETA sacīja, ka lauksaimnieki ir noskaņoti pret piedāvātajiem OCTA likuma grozījumiem.

Savukārt finanšu ministre norādīja, ka oktobrī tiks sasaukta konsultatīvā padome, kas pārrunās likuma grozījumos ietvertās normas. «Konsultatīvajā padomē mēģināsim saprast, vai likuma grozījumos ietvertās normas ir skaidras un samērīgās,» atzina ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc sašutuma vētras, ko izraisīja jaunie grozījumi likumā par Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, Finanšu ministrija steidz skaidrot, ka turpmāk OCTA apdrošināšana būs nepieciešama arī tiem transportlīdzekļiem, kuri uz ceļa nerādās un ceļu satiksmē nepiedalās, bet tomēr kustās.

OCTA būs jāiegādājas arī gadījumā, ja transportlīdzekli neizmanto ceļu satiksmē

LTAB vieš skaidrību: OCTA nebūs jāiegādājas, ja auto netiek izmantots

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk liels akcents tiks likts uz konkurētspējas celšanu; svarīgs jautājums ir arī ASV un ES brīvās tirdzniecības līgums, kur jābūt atrunām, piemēram, ĢMO jomā

Kopumā ir trīs prioritātes, kamēr Latvija pilda Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošās valsts pienākumus, – konkurētspējīga Eiropa, digitālā Eiropa un Eiropas loma pasaulē, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Lai celtu konkurētspēju, ir paredzēts Junkera investīciju plāns, kam pagājušajā nedēļā tika pieņemts investīciju rāmis, kādos sektoros līdzekļi tiks investēti. Būtiska aktualitāte ir arī vienotais digitālais tirgus. Par šo jomu ir gaidāmas plašas diskusijas, un Eiropas Komisija no savas puses ir apsolījusi koncepcijas sagatavošanu. Plāni par vienoto telekomunikāciju tirgu ir sarežģītāki un gaidāmas debates.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #51

DB, 21.12.2021

Dalies ar šo rakstu

2021. gadā piedzīvotais inflācijas lēciens ir radījis bezprecedenta situāciju, kad jāiedarbina iepriekš noslēgto pakalpojumu līguma punkts, kurā aprakstīta tarifu indeksācija, kas ārzemēs ir normāla parādība, bet Latvijā pagaidām tiek uztverta kā sava veida tabu tēma.

Tā intervijā saka SIA "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.decembra numurā:

  • Statistika. Pieaug inflācija, kas drīzumā sasniegs pirmās nepieciešamības preces, ieskaitot pārtiku. Līdztekus Latvijas iedzīvotāji ir kļuvuši par piesardzīgākajiem investētājiem.
  • Tēma. Baltkrievijas embargo sekas redzēsim 2022. gadā.
  • Tendences. Slideno ceļa vietu nākamgad būs pietiekami daudz. Pasaules ekonomikā arī nākamgad vadošā tēma, ja nenotiks brīnumi, būs tas viss, kas saistīts ar Covid-19 vīrusu.
  • Nekustamais īpašums. Kā veicas ar valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanu jaunajos apstākļos.
  • E-pakalpojumi. Pandēmijas laikā pieaug e-pakalpojumu loma uzņēmējdarbībā.
  • Aktuāli. Vidēji trešdaļā gadījumu var nopirkt auto ar sagrozītu nobraukumu.
  • Portrets. SIA "Lode" valdes loceklis Valdis Zariņš.
  • DB konferences. Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.
  • Brīvdienu ceļvedis. Kristaps Štobis, @December Design radītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par Roundup kaitīgo ietekmi uz veselību var nākties izmaksāt miljardiem dolāru kompensācijas

Žanete Hāka, 21.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV tiesa secinājusi, ka viens no pasaulē izplatītākajiem nezāļu iznīcinātājiem Roundup vērtējams kā būtisks faktors, kas vīriešiem izraisa vēzi, raksta BBC.

Līdzekļa ražotājs Bayer gan noraidījis šos apvainojumus, tomēr šis gadījums ir tikai otrs no aptuveni 11200 prasībām pret Roundum, kas tiks izskatītas ASV Veicot izpēti, konstatēts, ka līdzeklis kādam Kalifornijas iedzīvotājam Edvīna Hārdmanam izraisījus Hodžina limfomu. Nākamajā tiesas sēdē tiks spriests par Bayer saistībām un radītajiem zaudējumiem. Tiek plānots, ka tajā arī Hārdmana advokāti prezentēs pierādījumus, ka Bayer centies ietekmēt zinātniekus, uzraugus un sabiedrību par to ražoto produktu drošību.

Vācijas kompānija, kas pēc 66 miljardu dolāru vērtā Monsanto iegādes darījuma saņēma arī Roundup, sacīja, ka ir vīlusies par tiesas sākotnējo lēmumu. «Mēs esam pārliecināti, ka otrais etaps parādīs, ka Monsanto pārbaudes ir bijušas atbilstošas, un kompānija nav atbildīga par Hārdmana vēzi,» norāda uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemāju lauki visā Latvijā pašlaik ir kā raibs lupatdeķis, – pakalni zaļi, ielejas izmirkušas, lielā mitruma dēļ daudzviet, kas sākuši dīgt, nosmakuši un sapuvuši – tos nāksies pārsēt ar vasarājiem. Šādu neiepriecinošu ainu iezīmē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktie apsekojumi.

Latgalē vēlās sējas dēļ ziemāju iesēts maz un to attīstība šajā reģionā iekavējusies. Augiem lielākoties redzama viena, dažviet arī divas lapas. Savukārt ziemas rapsis, lai gan izskatās labi un nav pāraudzis, iesēts diezgan maz. Apmierinoši izskatās tie sējumi, kuri iesēti agrāk un kur nav bijusi smaga augsne, izņemot ieplakas, kurās ir ūdens. «Neko daudz iesēt neizdevās, un daudz no iesētā arī noslīka. Sausākās vietās zemi tomēr izdevies kvalitatīvi sastrādāt un ziemāji izskatās brangi. Lai arī ziemas rapsim apakšējās lapas nosalušas/nopuvušas, arī tie ziemai ir gatavi. Ja ziema būs labvēlīga, iesētais nieks dos labu ražu,» atzīmē Guntars Melnis, LLKC Daugavpils biroja vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kurš kuru izaicina

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 22.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien pie DB abonentiem dodas projekta Biznesa Plāns nu jau ceturtais izdevums, kas šajā reizē veltīts Zemgalei. Tā esot Latvijas maizes klēts. Un reizē pesticīdu un minerālmēslu katedrāle, kuras zvani skan līdz pat Baltijas jūrai un vēl tālāk.

Žurnālā Biznesa Plāns esam centušies paskatīties uz Zemgales reģionu ar citām acīm un redzēt pāri graudu torņiem, graudaugu eksporta rekordiem un graudkopības kooperatīvu apgrozījuma dinamikai. Esmu jau rakstījis, ka Latvijā ir viena lauksaimniecības politika, bet lauksaimniecības ir divas dažādas. Viena ir sākums tā saucamajiem «kvalitātes kritērijiem» atbilstošas pārtikas audzēšanai, mijiedarbojoties ar pesticīdu, minerālmēslu un ĢMO saturošas lopbarības industrijām, bet otra – bioloģiskā lauksaimniecība – ir stāsts par sadarbību ar dabu, gādājot par cilvēkam un videi draudzīgas pārtikas radīšanu.

Zemgale esot Latvijas maizes klēts. Un reizē pesticīdu un minerālmēslu katedrāle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lācīšos audzēs rudzupuķes

Dienas Bizness, 26.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galgauskas pagasta daudznozaru zemnieku saimniecībā Lācīši iegūst ne tikai zālāju, bet arī rudzupuķu sēklas. Pirmie rudzupuķu sēklu paraugi jau ir nosūtīti uz Vāciju, kur tiem tiks veiktas analīzes, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Saņemot pozitīvu vērtējumu, rudzupuķu sēklas saimniecībai pavērs vēl vienu jaunu biznesa nišu.

Lācīšu saimnieks Stanislavs Gžibovskis sāsta, ka rudzupuķu sēklu ieguve bijusi nejauša. «Četru hektāru platībā iesējām ziemas rapsi, bet tas slikti pārziemoja. Laukā bija saziedējis ļoti daudz rudzupuķu. Zināju, ka Liepājas pusē ir firma SIA Krastmaļi sēklas, kas arī nodarbojas ar zālāju sēklu audzēšanu, kā arī gatavo sēklu maisījumus zālieniem. Rudzupuķu sēklas firma importē no Vācijas. Mums kopīgi radās ideja, kāpēc sēklas jāieved par lielu naudu, ja tās iespējams iegūt pašiem, tāpēc ziemas rapsi nokūlām kopā ar rudzupuķēm. Tad atdalījām rapša, rudzupuķu un nezāļu sēklas. No četriem hektāriem izdevās iegūt 350 kilogramus tīru rudzupuķu sēklu,» stāsta S. Gžibovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru