Ņemot vērā lielo pieprasījumu, Latvijā, Cēsīs, iecerēts atvērt skaņu plašu rūpnīcu, otrdien vēstīja LNT raidījums 900 sekundes.

Mango Vinyl Press pārstāve Sabīne Brice skaidro, ka viņai ar domubiedriem šāda iecere radās jau pirms diviem gadiem. Pirmās plates iecerēts iespiest jau šī gada otrajā pusē, un galvenais ierocis būšot kvalitāte, kas lielā pieprasījuma dēļ ir ļoti kritusies citās rūpnīcās.

«Šī te vinila ražošana ir ļoti delikāts process, kas pielīdzināms amatniecībai. Līdz ar to mēs ļoti fokusējamies uz to, lai mēs būtu spējīgi ražot kvalitatīvu preci, kas ir mūzu galvenais fokuss,» norādīja Brice.

Jaunajai skaņu plašu ražotnei ir piesaistīti arī bijušās skaņu plašu rūpnīcas Melodija speciālisti. Konkurenti, ka darbojas Igaunijā, Mango Vinyl Press kompāniju nebiedējot, jo galvenais noieta tirgus būs Eiropa un ASV, kur pieprasījums stipri pārsniedz kvalitatīvu skaņu plašu piedāvājumu.

Pirms pieciem gadiem mēs ar sievu no Maskavas pārcēlāmies uz dzīvi Rīgā. Ilgi meklējām, ar ko nodarboties – stāsta uzņēmuma SEMIKOLS RECORD PRESSING dibinātājs Aleksandrs Galperovičs.

Daudzus gadus esmu bijis saistīts ar mūzikas industriju. Arī mans dēls ir mūziķis, viņam Maskavā ir uzņēmums, klubs. Viņš mēdza pasūtīt vinila skaņuplates sava kluba vajadzībām Vācijā. Mums ienāca prātā doma – kāpēc gan to nedarīt tepat Latvijā?

Kopš idejas rašanās pagāja aptuveni gads, un te nu mēs esam – man ir savs vinila skaņuplašu ražošanas bizness. Rīga tam izrādījās brīnišķīga vieta!

Pēdējos gados vinila tirgus ir ļoti strauji audzis. Aptuveni pirms 7-8 gadiem aktuāla kļuva skrečošana, dīdžeji sāka izmantot vinila skaņuplates, un vinilam sākās otra dzīve. Kopš tā laika vinils ir tikai nostiprinājis savas pozīcijas, katru gadu pārdošanas apjomi pasaulē teju divkāršojas. Tātad tirgus ir, pieprasījums ir. Visi jaunie, neatkarīgie uzņēmumi, grupas, producentu apvienības grib ierakstīt vinila plates.

Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) oficiālās vizītes laikā Vjetnamā notika AS «Wasserkabel Baltic» testa instalācijas atklāšanas pasākums Hanojas Augsto Tehnoloģiju Profesionālās Koledžas Atjaunojamās enerģijas un tās pielietojuma izpētes laboratorijā kopā ar Vjetnamas valdības, Hanojas pašvaldības un biznesa vides pārstāvjiem.

«Wasserkabel» tehnoloģija ir instalēta laboratorijas telpas griestos 100 m2 platībā – vienā pusē telpas kapilāru plates ir iestrādātas apmetumā, otrā pusē – aiz dekoratīvā griestu režģa. Ir veikta arī instalācija vienā no telpas sienām, izmantojot instalācijas metodi, kas nodrošina gan telpas dzesēšanu, gan mitruma samazināšanu telpā. Tādējādi kapilāru plates var nodrošināt gan telpu apkuri, gan dzesēšanu, gan mitruma regulēšanu telpā.

Vizītes laikā notika uzņēmuma pārstāvju tikšanās ar Vjetnamas celtniecības ministru, Sertifikācijas centra vadību, Industrijas un Tirdzniecības ministra vietnieku, Izglītības ministru, Vjetnamas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras prezidentu, kā arī ar Vjetnamas uzņēmumu pārstāvjiem.

Lielbritānijā atdzimst vinila skaņuplašu popularitāte, piektdien atzinusi mūzikas industrijas organizācija.

Šogad sasniegti augstākie skaņuplašu pārdošanas rādītāji pēdējo 20 gadu laikā, liecina kompānijas Official Charts Company rīcībā esošie dati.

2014.gadā Lielbritānijā pārdoti nepilni 800 000 skaņuplašu. Tas pietuvojas 1996.gada līmenim, kad tika pārdots aptuveni viens miljons vinila skaņuplašu.

«Vinila entuziasti tagad var priecāties par formāta renesansi,» uzsver Skaņu ierakstu industrijas (BPI) pārstāve Linna Makdovela. «Vinils kādreiz tika uzskatīts par aizgājuša laikmeta blakusproduktu, taču tagad tas ir populārs formāts, kas piedzīvojis atgriešanos digitālajā laikmetā.»

Pēc mirušās koksnes daudzuma uz vienu meža hektāru Latvija atrodas trešajā vietā Eiropas Savienībā.

Par to liecina Eiropas mežu statistikas dati (2015. g.), kā arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava Meža resursu monitoringa dati.

Vairāk nekā Latvijā mirušās koksnes apjomi ir Francijā un Slovākijā. Tādās mežiem bagātās lielvalstīs kā Somija un Zviedrija atmirušās koksnes daudzums ir trīs līdz teju piecas reizes mazāks.

Latvijas mežos netiek izmantota koksne 64,3 milj. m3 apmērā, kura tiek atstāta sapūšanai, kas pat pie malkas cenas ir 1,3 miljardu eiro vērtībā. Koksnes resursu cenu ziedu brīžos šī summa pārsniedza divus miljardus eiro, savukārt šīs koksnes iepludināšanas ekonomikā multiplikatīvais efekts varētu šo summu labvēlīgos apstākļos pat dubultot.

«Mēs nekādā veidā neliekam paralēles man un veikalam, jo mēģinam panākt rezultātus ar saturu. Kā piemērs pasaules praksē kalpo arī vairāki zināmi urbānās kultūras zīmoli, kuri ir bijuši nosaukti savu īpašnieku vārdos, kā piemēram - G Unit, Snoop Dogg, Outkast, tas ilgtermiņā var būt kā piektais ritenis. Labāk, ja tā ir neatkarīga lieta,» biznesa portālam Db.lv saka apģērba veikala Hood shop īpašnieks, mūziķis Ozols jeb Ģirts Rozentāls.

Ar veikala telpām Brīvības ielā skatuves mākslinieks saistīts aptuveni 15 gadus. Iepriekš mūziķim piederēja veikals «Street shop», taču izteikts hip-hop veikals bija zaudējis savu aktualitāti gan tā īpašniekam, gan patērētājiem. Nāca laiks, kad «snīkeru» apavu kultūra sāka kļūt aizvien populārāka, gan pasaulē, gan Austrumeiropā. «Man laicīgi atnāca informācija no kosmosa, jutu, ka kaut kas ir jāmaina un aiztaisījām ciet veikalu Street shop, kas bija darbojies desmit gadus un atvērām šo – Hood shop,» atceras Ģ.Rozentāls. Šogad veikals svin piecu gadu pastāvēšanas jubileju. Par godu tam, ik pa laikam veikals izlaidīs preces ar dizainu, kas saistīts ar šiem gadiem.

Grīdas seguma izvēle mājoklim ir nozīmīgs aspekts gan no praktiskā, gan no interjera dizaina viedokļa. Grīdas apdares materiālu klāsts šobrīd ir daudzveidīgs, ļaujot katram piemeklēt sev tīkamāko risinājumu.

Raksta turpinājumā nedaudz vairāk par šobrīd populārākajiem grīdas segumu veidiem.

Lamināts

Populāra izvēle mūsdienās ir lamināts. Tas ir kvalitatīvs, labi izskatās, viegli ieklājams, turklāt ir pieejams arī cenas ziņā.

Lai atvieglotu lamināta ieklāšanu, tas tiek aprīkots arī īpašu “click” sistēmu. Tomēr jāņem vērā tas, ka lamināts jāsargā no ūdens, tādēļ to nav ieteicams ieklāt telpās ar augstu mitruma līmeni.

Parkets

Ja vēlaties dabisku grīdas segumu, laba izvēle būs parkets. Šo grīdas segumu var iedalīt vairākos veidos - masīvkoka, divslāņu un trīsslāņu.

11.aprīlī Spīķeru kvartālā jauno sezonu uzsāks apmeklētāju iecienītais brīvdabas krāmu tirdziņš Riga Flea Market, informē Spīķeru kvartāla pārstāve Elīna Pundure.

Arī šogad krāmu tirdziņos būs iespējams iegādāties preces visdažadākajām vajadzībām un mērķiem. Tirdziņa piedāvājumā būs gan antīkas mēbeles, gan mājas interjera priekšmeti, vinila plates, nozīmītes, porcelāna figūriņas, trauki, grāmatas, aksesuāri, krāšņumlietas, apģērbi un citas lietas.

Tirdziņa mērķis ir attīstīt un iedzīvināt labākās Eiropas pilsētu brīvdabas krāmu tirdziņu tradīcijas Rīgas centrā, kad par andelmani var kļūt ikviens, kam ir kas īpašs un vērtīgs krājumā, ko nodot citam saimniekošanā.

Tirdziņš norisināsies Spīķeru kvartāla laukumā, no plkst. 11:00 līdz plkst. 16:00. Nākamie tirdziņi Spīķeros norisināsies 9.maijā, 13.jūnijā, 11. jūlijā, 8. augustā un 12. Septembrī.

Revīzijā par Saimnieciskā gada pārskatu Valsts kontrole (VK) atklājusi trūkumus gan aktīvu un ieguldījumu uzskaitē pašvaldībās, gan normatīvo aktu regulējumā, gan arī valsts iestāžu darbībā, pildot to pamatfunkcijas. Tostarp VK norāda uz četriem aspektiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbībā, kas norāda uz trūkumiem vienlīdzīgas un godprātīgas attieksmes nodrošināšanā pret iedzīvotājiem.

Pirmkārt, VK revīzijā ir konstatējusi, ka VID 2016. gadā nav savlaicīgi atmaksājis pārmaksātos nodokļus 23, 6 milj. EUR apmērā. Kavējot likumā noteikto atmaksas termiņu, VID nodokļu maksātājiem atmaksājamo summu nepalielināja ar nokavējuma naudu kopumā 30 tūkst. EUR apmērā.

Otrkārt, VK ir secinājusi, ka tiesību akti viennozīmīgi nenosaka, kādā termiņā pēc fiziskās personas nāves ir dzēšamas nodokļu pārmaksas. Tāpēc pastāv iespēja, ka VID ir dzēsis nodokļu pārmaksas mirušām personām laikā, kad uz nodokļu pārmaksu vēl bija tiesīgi pieteikties mantinieki. Pērn VID dzēsa gandrīz 300 personu, kuras mirušas 2015. gadā, nodokļu pārmaksas 44 tūkst. EUR apmērā. 2016. gadā 392 mirušo personu nodokļu pārmaksas ir 55 tūkst. EUR apmērā. Mantiniekiem ir tiesības šīs pārmaksas atgūt mantošanas procesā, taču mantinieki atbilstoši normatīvajiem aktiem nevar no VID iegūt informāciju par nodokļu pārmaksas apjomu. «Lai nodrošinātu vienlīdzīgu un godprātīgu attieksmi pret iedzīvotājiem, VID ir jābūt konsekventiem savā darbībā, gan iekasējot nodokļus, gan atmaksājot pārmaksātos nodokļus, kā arī samazinot administratīvo slogu. VID ir jārāda piemērs, ievērojot visas tās pašas prasības, kas jāizpilda ikvienam nodokļu maksātājam,» norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

#Zaļajā «noliktavā» esošie resursi nevar glabāties mūžīgi, un, ja tos neizmanto, tie iet bojā.

Latvija ir bagāta valsts, jo tās mežos netiek izmantota koksne 1,5 miljardu eiro vērtībā, kura tiek atstāta sapūšanai

Par to liecina Eiropas mežu statistikas dati (2015.g.), kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesora Dagņa Dubrovska aprēķini. Viņš norāda, ka pēc mirušas koksnes daudzuma uz vienu meža hektāru Latvija atrodas trešajā vietā visā Eiropas Savienībā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Vairāk par Latviju mirušās koksnes apjomi ir Francijā un Slovākijā, kurai mūsu valsti izdevās šajā parametrā «pārspēt» tikai tāpēc, ka pēc 2004. gada lielās vētras postījumiem tā piekrita dabas draugu uzstādījumam par to, ka aizsargājamās dabas teritorijās vētrā cietušo koksni vajag atstāt sapūšanai, kā rezultātā Slovākijai tas vēlāk izvērtās cīņā ar mizgraužu savairošanos,» stāsta D. Dubrovskis.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Godātā redakcija, lai arī esmu visnotaļ pozitīvs Jūsu laikraksta lasītājs un caur Jūsu redakcijas laipnu atsaucību neesmu liedzis savu atbalstu dažādām personām un parādībām, šobrīd esmu nonācis situācijā, kad mans konservatīvi–liberāli–patriotiskais pozitīvisms draud izsīkt. Esmu apjucis un dezorientēts, un vēlos dalīties ar Jums savās bažās.

Pēc NATO samita kļuva skaidrs, ka savus militāros tēriņus esam palielinājuši pēdējā brīdī, lai netiktu ieskaitīti nesekmīgajos. Tiktāl viss kārtībā, un izdevumu palielināšana līdz 2,5% vai pat 4% no IKP vairs nav aiz kalniem. Šis jautājums gan ir risināms pavisam vienkārši, atgādināšu, ka šiem izdevumiem nav nosprausts kāds absolūts skaitlis, bet gan daļa no iekšzemes kopprodukta. Jo mazāks kopprodukts, jo mazāki tēriņi. Saglabājot pašreizējo izdevumu konkrēto apjomu, sasniegt 4% no IKP ir smieklīgi viegli: divkārt jāsamazina kopprodukts, un iecerētais normatīvs sasniegts. Neliels solītis šai virzienā jau sperts, nosusinot Latvijas banku sistēmu, kas gan jau kaut kā uz IKP atsauksies. Atliek aicināt par premjeru Godmaņa kgu, lai tas banku sistēmu sev ierastā kārtā nograuj pavisam, un tad Valdi Dombrovska kgu, lai nogriež budžetu un pensijas, un lieta darīta. Nekāda riska, viss pazīstams.

No 14. līdz 17. martam starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks Baltijas vadošā būvniecības industrijas izstāde «Māja I 2019», kurā būs aplūkojamas jaunākās būvniecības tehnoloģijas un risinājumi, informē starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Izstādē būs aplūkojami būvinstrumenti un būvtehnika, būvmateriāli, apkures sistēmas, santehnikas ierīces, kā arī teritoriju labiekārtošanas un interjera risinājumi.

Izstādē varēs iepazīties ar jaunākajiem būvmateriāliem un tendencēm būvniecībā – sākot no betonēšanas palīgmateriāliem un ēku būvniecības no dabīgiem materiāliem līdz pat cementa-skaidu apdares plāksnēm ventilējamām fasādēm un modernai izolācijas ieklāšanas sistēmai. Plašā klāstā būs arī apdares materiāli – dažādu veidu iekšdurvis un ārdurvis, bīdāmo durvju sistēmas, vinila un koka grīdas, dažādi koka, mākslīgā akmens un stikla elementi gan iekšējai apdarei, gan elegantām māju fasādēm. Mājokļa iekārtošanai varēs atrast kā klasiskus, tā arī šobrīd aktuālus interjera elementus.

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kuri regulē procesu, kādā tiek pieņemtas ekspluatācijā jebkāda veida elektrostacijas, AS «Sadales tīkls» atļauja enerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai elektrotīklam ir tikai viens posms no visa elektrostacijas pieslēgšanas procesa. Atzinums apliecina enerģijas ražošanas iekārtu un AS «Sadales tīkls» elektrotīkla kopējās darbības pārbaudi 72 h garumā un pēc atzinuma izsniegšanas dokumentu un elektrostacijas darbības pārbaude jāveic būvvaldei, norāda AS «Sadales tīkls» Preses sekretāre Tatjana Smirnova.

«AS «Sadales tīkls» uzdevums elektrostacijas pieslēgšanas procesā ir pārbaudīt, vai ražotāja uzstādītās enerģijas ražošanas iekārtas un izbūvētais pieslēgums atbilst AS «Sadales tīkls» izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem, un pārliecināties, ka ražošanas iekārtu pieslēgšana pie elektrotīkla neietekmēs citu klientu elektroapgādes drošumu un kvalitāti. AS «Sadales tīkls» atzinums neapliecina enerģijas ražotāja gatavību ražot elektroenerģiju vai siltumenerģiju, vai objekta nodošanu ekspluatācijā, jo enerģijas ražotāja komerciāla darbība, tajā skaitā - maksājumu saņemšana par saražoto un elektrotīklā nodoto enerģiju – tiek uzsākta tikai pēc tam, kad stacija ir nodota ekspluatācijā un pašvaldības būvvalde izdevusi aktu,» skaidro kompānijā.

Kalnciema kvartāls Rīgā rada pozitīvu impulsu biznesa attīstībai kaimiņos, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kalnciema iela - no Kalnciema kvartāla līdz tiltam pār dzelzceļu - ir nosēta ar dažādiem uzņēmumiem. Te ir gan gan kafejnīcas, gan bāri, netrūkst veikalu un darbnīcu, ir arī pa kādam ražotājam.

Liela rosība valda bijušās Bellacord Electro skaņuplašu fabrikas telpās, kura padomju gados bija pazīstama kā Melodija. Te iemitinājušies bērnu preču un rotaļlaukumu veikali, Lokāls Veldze un kaņepju sēklu pārstrādes uzņēmums – SIA Transhemp. Tāpat mājvietu bijušajā vinila plašu rūpnīcā raduši dažādi biroji un organizācijas, tostarp lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs. Protams, īpašu gaisotni šī ielas strēķa iemītniekiem piešķir blakus esošā Kalnciema kvartāla koka arhitektūra un tajā notiekošās radošās aktivitātes.

Tā vietā, lai izgatavotu porcelāna lelles ar garām skropstām un gludu «ādu», beļģu māksliniece Beatrise Vanlandeghema (Beatrice Van Landeghem) radījusi mazliet krunkainas un īstiem jaundzimušajiem līdzīgas lelles. Zīdaiņu lelles pašlaik iecienījuši galvenokārt kolekcionāri, tomēr tās iegādājas arī sērojoši vecāki un nostaļģiski vecvecāki, raksta Reuters.

Lelles Reborn Baby rokas, kājas un galva izgatavota no vinila, bet rumpis – no auduma, kas vairākkārt nokrāsots, lai pēc iespējas vairāk līdzinātos tikko dzimuša bērna ādas tonim. Lelles svars ir aptuveni tāds pats kā īstam jaudzimušajam, tāpat māksliniece centusies atdarināt arī īstu bērnu matus un skropstas.

Šādas lelles cena ir no vairākiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro, atkarībā no tā, cik precīzu jaundzimušā atveidi vēlas lelles pasūtītājs. Lelles samontēšana aizņem aptuveni 25 stundas, vēsta Reuters.

No 12. līdz 15.martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā norisināsies izstāde "Māja I 2020", kurā varēs uzzināt par jaunumiem būvniecībā un vērot jaunāko produktu demonstrēšanu.

Četrās izstādes dienās divās hallēs un āra ekspozīcijā ar jaunākajām būvniecības tehnoloģijām un risinājumiem mājas būvniecībai no pamatiem līdz jumtam iepazīstinās vadošie ražotāji, tiešie piegādātāji un lielākie būvmateriālu tirdzniecības lielveikali.

Savus aktuālos piedāvājumus "Mājā I" prezentēs vairāk nekā 400 uzņēmumu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, Krievijas, Šveices, Čehijas un Lielbritānijas.

Būvmateriālus piedāvās ekovates ražotājs "Balticfloc", gāzbetona ražotājs "Bauroc", dabai draudzīgo, cementēto koka ēveļskaidu plātņu ražotājs "CEWOOD", "PAROC", "VASmann" un citi.

Plašā klāstā būs arī apdares materiāli - dažādu veidu iekšdurvis un ārdurvis, logi, vinila un koka grīdas, dažādi koka, mākslīgā akmens un stikla elementi gan iekšējai apdarei, gan māju fasādēm. Izstādē būs sastopami uzņēmumi "AKB Būve", "Brodoor", "Estēts", "i2", "Kāpņu stils", "PATA kokmateriāli", "Reaton", "Velux" un citi.

Latvijas e-komercijas uzņēmums Magebit, kas specializējas e-komercijas IT risinājumos, mājaslapu izstrādē un uzturēšanā un digitālajā mārketingā, investējis vairāk nekā 40 000 eiro biroja telpu paplašināšanā, izveidojot papildu darba telpas un restorānam līdzīgu atpūtas zonu ar bāru darbinieku un klientu ērtībām.

Biroja platība palielināta no 677,80 kvadrātmetriem līdz 884 kvadrātmetriem. Birojs atrodas InDi centrā Rīgā, Uriekstes ielā.

“Uzņēmumam augot, ar līdzšinējām telpām vien, tajā skaitā virtuvi, kļuva par šauru, tāpēc izmantojām iespēju apgūt blakus esošās telpas, tiklīdz radās šāds piedāvājums. Jaunā atpūtas zona pildīs ne tikai virtuves funkciju: tā ir multifunkcionāla telpa, ko var pārveidot par skatuvi ar auditoriju 60–70 cilvēkiem, bet ikdienā – vieta, kur darbinieki var uz brīdi atpūsties no domām par darbu. Tāpēc šajā zonā ir pavisam cits, atšķirīgs dizains un noskaņa, lai pusdienas vai vienkārši kafijas pauze palīdzētu ātrāk atgūt enerģiju grūtā darba dienā. Kaut arī Magebit darbinieki var strādāt pilnībā attālināti, patīkamas telpas veicina darbinieku atgriešanos birojā, kas savukārt saliedē komandu,” stāsta Magebit izpilddirektors Artūrs Krūze.

Tātad jūs rīkojat ballīti un vēlaties to rīkot ārā. Loģiski, jums ir nepieciešams patvērums, lai pasargātu viesus no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, taču ja neesat pārliecināts par pieejamām iespējām un jūs mēģināt saprast kāda veida svinību telts nepieciešama, lasiet tālāk.

Teltis var tikt izmantotas dažādu iemeslu dēļ. Tās iespējams izmantot ballītēm, pasākumiem, izstādēm, tirdziņos, uzglabāšanai - saraksts ir garš. Daži no populārākajiem telšu veidiem ir šādi:

Nojumes (Visizturīgākās nojumes tirgū ir izgatavotas no vinila, polietilēna un poliuretāna. Šie materiāli nodrošina jums aizsardzību pret visdažādākajiem negaidītiem laikapstākļiem. Lai gan ar terminu "nojume" parasti apzīmē auduma/metāla jumtu vai griestus, ir nojumes ar sānu sienām, kas aizsargā pret vējiem un kukaiņiem. Izvelkamie nojumes jumti, un jo īpaši ar grīdas pamatni, var pat pasargāt jūs no rāpuļiem un nodrošināt lielāku privātumu)

Latvijā vadošais pasākumu aproču, reklāmas silikona aproču un biznesa kakla lenšu piegādātājs Prowristbands gadu sāk ar ziņām, kas pozitīvi ietekmēs pasākumu organizatorus, reklāmas aģentūras un visus citus, kurus interesē reklāmas produktu iegāde.

No 2017. gada sākuma Prowristbands piedāvā express piegādes uz apdrukātām pasākumu aprocēm. Visi drukas darbi tiek veikti uz vietas un tagad steidzamiem pasūtījumiem

pasākumu aproču piegāde

aizņems tikai 24 stundas

no darba apstiprināšanai līdz pabeigta pasūtījuma piegādei. Jauns digitālās drukas aprīkojums ļauj piedāvāt labāku, ātrāku un lētāku risinājumu, salīdzinot ne tikai ar vietējiem aproču tirgotājiem, bet arī ar vadošajiem Eiropas aproču ražotājiem. Pateicoties sasniegtajiem mērķiem Prowristbands regulāri nodrošina apjomīgas piegādes ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā un Skandināvijā. Tāpat piedāvājumā pieejami krāsaini drukas risinājumi, kuri līdz šim Latvijas tirgū nebija pieejami. Mūsu sortimentā pieejamas arī auduma un vinila aproces, kurām ir līdzvērtīgi ātri izgatavošanas laiki.

Intervija ar uzņēmuma «EUROTHERMO» finansu direktoru VILNI ANTONIŠĶI.

Acīmredzot ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un Krievijā ir nepieciešama ekonomiska, funkcionāla un ērti lietojama apkure, tāpēc pēdējos gados, bet īpaši šajā sezonā ir jūtami audzis pieprasījums pēc granulu apkures iekārtām. To pierāda arī tas, ka uzņēmumam «EUROTHERMO» www.apkuressistemas.eu, kas piedāvā Eiropā augsti novērtētu Polijas un Čehijas ražotāju - «Defro», «Tekla Kotly», «Heiztechnik», «Ponast» cietā kurināmā – granulu, šķeldas, ogļu, malkas, apkures iekārtas, pāris gadu laikā izdevies ne tikai ievērojami izvērsties Latvijā, bet arī nostabilizēties Lietuvas, Igaunijas un Krievijas tirgū.

«Iegādājoties karogu, cilvēki nepērk tikai krāsainu auduma gabalu, bet arī pienākumu, lepnumu, iespēju apliecināt savu nacionalitāti,» Db.lv stāstīja SIA Latvijas tekstils valdes loceklis Oskars Polmanis. Valsts svētku noskaņās Db.lv devās uz uzņēmuma ražotni Tukumā - lai redzētu, kā tiek ražots viens no Latvijas valsts nozīmīgākajiem simboliem.

«Karogu pārdot ir viegli, jo nevienam nav jāpaskaidro, kāpēc ir vajadzīgs karogs. Visi labi zina, ko ar to darīt un kādos nolūkos to drīkst vai nedrīkst lietot,» norāda O. Polmanis.

«Septembris, oktobris un novembris mums viennozīmīgi paiet sarkanbaltsarkanās krāsās,» runājot par šūšanas un dizaina ražotni, norāda tās vadītājs. Tuvojoties svētkiem, pieprasījums pēc karogiem ievērojami aug, taču vadība mēģina šo sezonalitāti «izlīdzināt» ar dažādām mārketinga aktivitātēm arī citos gada laikos. Pieprasījums pēc karogiem aug ne vien pirms valsts svētkiem, bet arī sākoties mācību gadam, kad karogus mastā «atsvaidzināt» vēlas skolas un citas izglītības iestādes. Savukārt pavasarī karogus iegādājas, lai nomainītu vecos, kas jau nolietojušies.

Kvalitatīvu zivju konservu ražošanā Latvijā ir gan iespējas, gan arī izaicinājumi, ko rada gan Latvijas valstī pieņemtie lēmumi, gan arī pasaules ģeopolitiskie notikumi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un tagad arī līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņš atzīst, ka zivju pārstrādē ir sava specifika, šogad pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem ļāvis audzēt ražošanas apjomus un līdz ar to arī samazināt zaudējumus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kļuvāt par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem?

Tas, ka par uzņēmuma īpašniekiem kļūst tā vadītāji (valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris un valdes loceklis, komercdirektors Māris Trankalis), nav nekas neparasts. Tādi precedenti Latvijā jau ir bijuši, un droši vien, ka tādi būs arī nākotnē. Jāatgādina, ka 2004. gadā bija grūts brīdis uzņēmumam, kas nestrādāja jau vairāk nekā sešus mēnešus. Tad a/s Brīvais vilnis akciju daļa nonāca baņķieru brāļu Belokoņu pārziņā. 2004. gada jūnijā es kļuvu par šī uzņēmuma vadītāju (M. Trankalis vadības komandai pievienojās 2007. gadā). Mums kopā izdevās reanimēt zivju konservu ražotni un saglabāt ražošanu, šodien – 14 gadus pēc šiem notikumiem – rūpnīca turpina strādāt, šobrīd mēnesī tiek saražoti 1,6 līdz 1,7 miljoni konservu kārbu dažādu zivju konservu, no kuriem, protams, lielākā daļa ir šprotes eļļā. Šogad brāļi Belokoņi izdarīja secinājumus, ka zivju konservu ražošana nav viņu biznesa profils, un nolēma fokusēties uz finanšu pakalpojumu jomu, un piedāvāja man un M. Trankalim iegādāties viņiem piederošās šī uzņēmuma akcijas. Rezultātā vairāk nekā 90% a/s Brīvais vilnis akciju nonāca manās un M. Trankaļa rokās.