Eksperti

Vēstule redakcijai: Apjukums izliekumā

Mārcis Bendiks Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu – Iecavu – Baldoni, 2018. gada jūlijā, 23.07.2018

Jaunākais izdevums

Godātā redakcija, lai arī esmu visnotaļ pozitīvs Jūsu laikraksta lasītājs un caur Jūsu redakcijas laipnu atsaucību neesmu liedzis savu atbalstu dažādām personām un parādībām, šobrīd esmu nonācis situācijā, kad mans konservatīvi–liberāli–patriotiskais pozitīvisms draud izsīkt. Esmu apjucis un dezorientēts, un vēlos dalīties ar Jums savās bažās.

Pēc NATO samita kļuva skaidrs, ka savus militāros tēriņus esam palielinājuši pēdējā brīdī, lai netiktu ieskaitīti nesekmīgajos. Tiktāl viss kārtībā, un izdevumu palielināšana līdz 2,5% vai pat 4% no IKP vairs nav aiz kalniem. Šis jautājums gan ir risināms pavisam vienkārši, atgādināšu, ka šiem izdevumiem nav nosprausts kāds absolūts skaitlis, bet gan daļa no iekšzemes kopprodukta. Jo mazāks kopprodukts, jo mazāki tēriņi. Saglabājot pašreizējo izdevumu konkrēto apjomu, sasniegt 4% no IKP ir smieklīgi viegli: divkārt jāsamazina kopprodukts, un iecerētais normatīvs sasniegts. Neliels solītis šai virzienā jau sperts, nosusinot Latvijas banku sistēmu, kas gan jau kaut kā uz IKP atsauksies. Atliek aicināt par premjeru Godmaņa kgu, lai tas banku sistēmu sev ierastā kārtā nograuj pavisam, un tad Valdi Dombrovska kgu, lai nogriež budžetu un pensijas, un lieta darīta. Nekāda riska, viss pazīstams.

Mana apjukuma iemesls ir cits. Tai pašā NATO samitā Vācija tika spiesta bruņoties, ko šī, spurodamās un atspārdīdamās, nevēlas darīt. Bet, cilvēki mīļie! Visa Eiropas pēdējā gadsimta vēsture ir bijusi viena vienīga vēlme nepieļaut Vācijas bruņošanos! Tagad šamie negribīgi piekrituši, ka bruņosies gan. Tiesa, ne tā, kā to darītu TK«R!» (Tautas kustība «Rīt!»), bruņosies noteikti, bet ne rīt. Tā kā bruņosies, tā kā nebruņosies.

ASV prezidents Trampa kgs ieslēdzas vienā telpā ar Putina kgu un pēčāk paskaidro presei, ka, viņaprāt, neesot pamata uzskatīt, ka krievu specdienesti būtu iejaukušies, utt. Mājās pārbraucis, tūdaļ apstiprina: neesot pamata uzskatīt, ka krievu specdienesti nebūtu iejaukušies, utt. Apskatām nesenos virsrakstus un secinām: vienlaikus nav pamata uzskatīt un nav pamata neuzskatīt.

ES Komisijas prezidents Žans Klods Junkera kgs defilē TV kameru priekšā, prezidējošu kolēģu balstīts, radot aplamu priekšstatu, ka būtu pārmērīgi lietojis. Bet viņam ir spravka (izziņa), ka sēžas nervs pa reizei sadumpojas, un tad visādi gadoties. Var jau būt, ka Žans paņēmis drusku vairāk uz krūti, bet Klodam tā sēža pie vainas. Tā kā dzēris, tā kā nedzēris.

Sāku domāt, ka 1935. gadā dzimušais Šrēdingera kaķis, kurš, no kvantu fizikas viedokļa, ir vienlaicīgi gan dzīvs, gan beigts, staigā pa pasauli un dara savus stiķus, klusu zvaigādamies. Ticis arī līdz mums, sevišķi aktivizējies priekšvēlēšanu laikā. Tā ZZS vienlaicīgi ir kategoriski par valdību ar NA, kas izslēdz sadarbību ar Saskaņu, un vienlaicīgi tikpat kategoriski pret Vienotības priekšlikumu nesadarboties ar to pašu Saskaņu. Pamatojums gan Šrēdingera kaķa iedvesmots: pati Vienotība ir tā kā dzīva, tā kā beigta, tā kā jauna, bet pavisam sirma. Un ne vienmēr var droši zināt, kuru politisko kvantu stāvokli ieņēmuši Judins & Co, tā kā ir Vienotībā, tā kā nav.

Piemēru šai jomā ir dučiem, nu, kaut vai KPV LV priekšlikums kopoties ar JKP, vienlaicīgi atmaskojot šamos kā vilkačus pagonos. JKP pa tam lāgam atmasko NA ar papīriem, kuri tā kā ir, tā kā nav. Saskaņa rekrutējusi Šrēdingera kaķa adeptu Matīsa kgu, kurš kā ministrs prezentēja MK lēmumu airBaltic sakarā, vienlaicīgi pats bija pret to, un beigās piespieda valdību to atbalstīt. Kā ministrs bija par dzelzceļa elektrifikāciju, tagad pret. Vai arī otrādi, vai arī vienlaicīgi, nav tik svarīgi.

Kas notiek?! Kaut kas galīgi sajucis kādreiz tik loģiskajā pasaulē, kurā golferi nerepoja, vācieši nebija kūdāmi uz kašķi, un prezidenti puslīdz saprata, ko runā. Skaidri atceros, ka manā bērnībā Mellužu tirgus tantiņas zināja, kas bija pie vainas tajā laikā: tās raķetes, ko šāva gaisā ar visādiem tur gagariniem (svarīgi! uzsvars uz pirmās zilbes!), saārdījušas debesis, tādēļ vasaras tagad ne šādas, ne tādas, un zemenes tādēļ dārgākas. Mellužu tirgus jau sen kā vairs tikai atmiņās, jāmeklē palīdzība citur.

Vai iemesls varētu būt gigantiskais CERN Lielais hadronu paātrinātājs, kurš ietrāpījis drusku ne tur, un mēs esam iesviesti nepareizā Visuma telplaika izliekumā? Pēc ambivalences perioda laiks vispār varētu sākt ritēt atpakaļ, vinila skaņuplašu popularitātes līkne jau to rāda. Un te vēl Nokia startē ar jaunu telefona modeli. Juku laiku priekšvēstneši pa visiem padebešiem.

Godātā redakcija, aiciniet, lūdzu, talkā Dr. prof. Kaščejeva kgu, vienīgo, kurš varētu viest kādu skaidrību. Viņš pats gan ir vienlaicīgi tā kā pavļutiskajā Par!, tā kā pūciskajā LA, bet tas, no kvantu fizikas viedokļa, ir ļoti saprotami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Latvijas Radio Ziņu dienests izsaka neuzticību uzņēmuma valdei un pieprasa tās atkāpšanos

LETA, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Bezmaksas ielūgumi – par nopelniem vai noderīgumu?

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krišjāņa Kariņa vadītā valdība izpelnījusies asus pārmetumus par birokrātiju un «nevēlēšanos stiprināt atklātu un godprātīgu valsts pārvaldi». Turklāt šie pārmetumi nenāk no opozīcijas, kā tas būtu sagaidāms, bet gan no Valsts kontroles (VK).

Iemesls vienkāršs, taču simptomātisks. VK aicinājusi Ministru prezidentam rosināt plašāku diskusiju par ielūgumu piešķiršanu uz budžeta finansētiem pasākumiem, piemēram, Dziesmu svētkiem, kā arī publiskot tās personas, kas šos ielūgumus saņēmušas. VK jau pirms pieciem gadiem sniedza ieteikumu izstrādāt skaidri saprotamu kārtību, kam tiek piešķirti bezmaksas ielūgumi uz valstiski nozīmīgiem, no valsts budžeta finansētiem pasākumiem. Šogad nosūtītajā vēstulē VK raksta: «Jebkurai publiskā sektora institūcijai, kas saņem publisko finansējumu un to izmanto pasākumu rīkošanai, būtu arī atklāti jānorāda/jāpublicē ielūgto personu vai institūciju saraksts. Šādas informācijas, kas jau ir pasākuma rīkotāju rīcībā, publiskošana neradītu arī papildu administratīvo slogu, bet atbilstu labas pārvaldības principiem un veicinātu sabiedrības pārliecību par publisko līdzekļu izlietojumu un publiskās pārvaldes lēmumu atbilstību sabiedrības interesēm.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmēji Saeimas frakcijām pauž bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēstulē Saeimas frakcijām paudušas bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi uz nekustamo īpašumu nozari, tostarp zaudējumu un izmaksu pieaugumu uzņēmējiem, kā arī konkurētspējas samazināšanos reģionā, informēja uzņēmēju organizācijās.

Vēstule ir adresēta Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV).

Vēstulē vērsta uzmanība, ka Valsts zemes dienesta izstrādātā īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodika un projektētās kadastrālās vērtības 2022.gadam paredz par esošo trīs reizes lielāku nekustamā īpašuma "jauno" kadastrālo vērtību.

"Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmē to, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes," tajā pausts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

46 Latvijas pašvaldību vadītāji ar kopīgu vēstuli ir vērsušies pie Valsts prezidenta Egila Levita, aicinot neizsludināt Saeimā pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz valstī trīskārt samazināt pašvaldību skaitu.

Kā informēja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Komunikācijas nodaļas vadītāja Liene Užule, pašvaldības vēstulē pauž nostāju, ka pieņemtais likums ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un atbilstoši šim likumam paredzēts īstenot "nedemokrātiski virzītu administratīvi teritoriālo reformu" (ATR).

Kā uzsver vēstules autori, kopš brīža, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) sāka darbu pie ATR īstenošanas, pašvaldības iebilda pret tās īstenošanu tādā veidā, kādā tas tika darīts. ATR likuma pieņemšanas norise esot parādījusi, ka dialogs ar vietējo pašvaldību iedzīvotājiem ir bijis nekvalitatīvs, valdība neesot spējusi atbildēt uz pašvaldību politiķu un Saeimas deputātu jautājumiem, kā jaunais dalījums nodrošinās labāku visas valsts un katras tās teritorijas attīstību un kā novērsīs nomaļu efektu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltais nams otrdien paziņoja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija nesadarbosies ar demokrātu kongresmeņu uzsākto impīčmenta izmeklēšanu pret viņu, un nosauca šo izmeklēšanu par «konstitucionāli spēkā neesošu».

Astoņas lappuses garā vēstulē demokrātu līderiem, kuru parakstījis Baltā nama advokāts Pats Čipolone, tika noraidīta Pārstāvju palātā uzsāktā impīčmenta izmeklēšana par to, vai Tramps ļaunprātīgi izmantojis savu amatu, mēģinot Ukrainā panākt korupcijas izmeklēšanu, lai kaitētu viņa potenciālajam vēlēšanu sāncensim Džo Baidenam.

«Prezidents Tramps nevar ļaut savai Administrācijai piedalīties šajā partejiskajā izmeklēšanā šajos apstākļos,» teikts vēstulē.

«Jūsu izmeklēšanai trūkst jebkāda leģitīma konstitucionāla pamata, jebkādas godīguma šķietamības, vai pat viselementārākās pienācīga procesa aizsardzības,» teikts šajā vēstulē.

Baltais nams paziņoja, ka īpaši iebilst pret faktu, ka Kongresa apakšpalātā netika sarīkots oficiāls balsojums par impīčmenta izmeklēšanas uzsākšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksātnespējīgajā PNB Bankā arestēti desmit ukraiņu IT uzņēmumu konti

LETA, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas "PNB Bankā", kas 12.septembrī tika atzīta par maksātnespējīgu, arestēti desmit Ukrainas informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu konti, jo uzņēmumi tiek turēti aizdomās par naudas atmazgāšanu, vēsta ukraiņu žurnāla "NB Biznes" tīmekļa vietne.

Žurnāla rīcībā nonākusi vēstule, kuru cietušie uzņēmumi nosūtījuši Ukrainas vicepremjeram Dmitrijam Kulebam. Kā vēsta "NB Biznes", minēto uzņēmumu pārstāvji arī personīgi tikušies ar Kulebu.

Vēstulē teikts, ka šie uzņēmumi kontu aresta dēļ nevar saņemt pat garantētos 100 000 eiro.

"Mūs satrauc prakse, kas tiek piemērota pret tiem ukraiņu uzņēmumiem, īpaši IT kompānijām, kas bijušas "PNB Banka" klienti," teikts vēstulē. Gatavojot dokumentus garantēto 100 000 eiro saņemšanai, uzņēmumi saņēmuši Latvijas Finanšu izlūkdienesta paziņojumu, ka to konti ir arestēti, jo uzņēmumi tiek apsūdzēti par naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) šodien balsos par strīdīgo reformu kravas automobiļu pārvadājumu nozarē.

Jaunie noteikumi, par kuriem provizoriski jau panākta vienošanās ar Eiropas Padomi, tiks uzskatīti par pieņemtiem, ja vien EP deputāti nepieņems iesniegtos grozījumus ar absolūtu balsu vairākumu, tas ir, vismaz ar 353 balsīm.

Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Bulgārijas, Maltas, Polijas, Ungārijas, Kipras, Rumānijas transporta un ārlietu ministri kopīgā vēstulē EP vērsa uzmanību uz Pirmās mobilitātes pakotnes negatīvo ietekmi uz ES vienoto tirgu un klimata politiku. Šī pakotne turpmākos gadus regulēs nosacījumus par piekļuvi starptautiskajam autopārvadājumu tirgum ES.

Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Bulgārijas, Maltas, Polijas, Ungārijas, Kipras, Rumānijas transporta un ārlietu ministri kopīgā vēstulē vērsa EP uzmanību uz nepieciešamību izvērtēt riskus un saskaņotību ar ES politiku, ko radīs jaunais regulējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informējot par dramatisko situāciju Latvijas tūrisma nozarē un aicinot rast risinājumu, nozares pārstāvji atklātā vēstulē Valsts prezidentam, premjeram un Latvijas Bankas prezidentam nosūtījuši savu redzējumu par valsts atbalstu tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu stabilizācijai sasaistītu ar nomaksātiem darba spēka nodokļiem 2019.gadā.

"Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo vēsturiski smagāko krīzi, kurā noteicošu lomu spēlē arī tas, ka pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību un izsludināt papildus piesardzības un drošības pasākumus, atceļot starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, laika periodā 17. marts - 15. maijs, tika apturēts visas nozares uzņēmumu darbs. Starptautiskais tūrisms rada gandrīz 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un līdz šim ir bijis nozīmīgs pienesums Latvijas eksporta bilancē, devis vienu no lielākajiem ieguldījumiem pakalpojumu eksporta kopējā vērtībā, sasniedzot vēsturiski augstāko apjomu 2019.gadā," teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Miljonāri nākuši klajā ar aicinājumu paaugstināt nodokļus bagātajiem

LETA--AFP, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 80 miljonāri pirmdien atklātā vēstulē aicinājuši valdības visā pasaulē piemērot bagātniekiem lielākus nodokļus, lai palīdzētu finansēt ekonomikas atveseļošanu no krīzes, ko radījusi jaunā koronavīrusa pandēmija.

Miljonāri vēstulē pauduši viedokli, ka viņiem būtu nekavējoties, pamatīgi un uz ilgu laiku jāpiemēro augstāki nodokļi.

Vēstules parakstītāju vidū ir uzņēmējs Džerijs Grīnfīlds, režisori Ričards Kērtiss un Abigeila Disneja.

"Kad Covid-19 skāris pasauli, miljonāriem kā mums ir kritiska loma mūsu pasaules dziedēšanā. (..) Nē, mēs neesam tie, kas rūpējas par slimajiem intensīvās aprūpes nodaļās. Mēs nevadām ātrās palīdzības mašīnas (..). Mēs nepiepildām pārtikas veikalu plauktus un nepiegādājam pārtiku. Bet mums ir nauda, daudz naudas. Nauda, kas tagad ir izmisīgi nepieciešama un būs nepieciešama turpmākajos gados, mūsu pasaulei atkopjoties no šīs krīzes," teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izstrādātais dabasgāzes pārvades sistēmas pieslēguma noteikumu projekts tā pašreizējā redakcijā nav atbalstāms, jo varētu veicināt būtisku tarifu pieaugumu, uzskata nozares pārstāvji.

Šobrīd spēkā ir 2008. gada 16. jūlija noteikumu redakcija, norāda SPRK, uzsverot, ka ar jauno noteikumu projektu paredzēts pilnveidot dabasgāzes sistēmas pieslēgumu ierīkošanas tiesisko regulējumu, nosakot gan kārtību, kādā potenciālais pārvades sistēmas lietotājs iesniedz pieteikumu, lai ierīkotu pieslēgumu, gan atļautās maksimālās slodzes maiņu un citas nianses. Atsevišķi tirgus pārstāvji gan domā, ka iecerētās izmaiņas dabasgāzes pārvades sistēmas pieslēguma noteikumos biometāna ražotājiem, sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoriem un dabasgāzes lietotājiem varētu mazināt konkurenci un radīt papildu finansiālo slogu.

Nepieciešams izvērtējums

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rinkēvičs: Situācija ar taksometriem Rīgas lidostā kaitē Latvijas reputācijai un iedragā tūrisma nozari

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) nosūtījis vēstuli vairākām atbildīgajām valsts institūcijām, aicinot risināt «taksometru jautājumu» Rīgas lidostā, liecina ministra Twitter kontā publicētā vēstule.

«Tas ir valsts reputācijas, tūrisma attīstības un investīciju piesaistīšanas jautājums,» norāda E. Rinkēvičs.

Vēstulē ministrs norāda, ka vairākkārt saņēmis rakstiskas un mutiskas sūdzības par taksometru sniegto pakalpojumu kvalitāti no Latvijas iedzīvotājiem un ārvalstu viesiem, kuri ielido starptautiskajā lidostā Rīga.

«Piemēram, no lidostas pasažieriem, īpaši, ārvalstu tūristiem, par braucienu līdz Rīgas centram tiek prasīta nesamērīgi augsta maksa par veikto pārvadājumu. Turklāt pieguļošajā lidostas teritorijā ir vērojams liels skaits taksometru, taču pasažieriem, kuri ielido, nākas ilgstoši gaidīt taksometru,» raksta E.Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs norāda, ka ir iepazinies ar 2017.gada 23.marta Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta spriedumu, kas paredz, ka lidostai ir pienākums demontēt automātisko barjeru, kas atrodas lidostas teritorijā piekļūšanai taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, kur pasažieri ierodas Rīgā jeb pie atlidošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darba datori uzņēmumiem grūtāk sasniedzami

Jānis Vēvers, 18.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Publicitātes foto

Attālinātā darba uzplaukumā uzņēmumi saprot, ka paši nespēj apkopt darbinieku datorus, un tas rada pieprasījumu pēc ārpakalpojumu sniedzējiem.

Koronavīrusa pandēmija īsā laikā ienesa nozīmīgas korekcijas neskaitāmās nozarēs, arī informācijas tehnoloģiju un datortehnikas apkalpošanā. Pēc skarbas mācības saņemšanas uzņēmumi ir sapratuši, ka ar šo biznesa pastāvēšanai kritiski svarīgo jautājumu nedrīkst jokoties, un tagad tiecas nodot rūpes par datorsistēmām ārpakalpojuma sniedzēju rokās.

Marta vidus uzņēmumu vadītājiem un par digitālajiem risinājumiem atbildīgajiem cilvēkiem ilgi paliks atmiņā. Dažās dienās nācās atrisināt problēmas, kam nepietika apņēmības, laika un resursu gadiem ilgi, turklāt nemitīgi saskaroties ar aizvien jauniem izaicinājumiem. Runa ir par drošas digitālās vides izveidošanu uzņēmumā, kam darbinieki varētu pieslēgties arī no ārpuses un efektīvi strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

#Newnormal – rītdienas uzvarētāju darba modelis

Mobilo sakaru operatora "BITE" mārketinga vadītāja Diāna Šmite, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš brīža, kad izsludinātās pandēmijas dēļ šķita - pasaule apstājas, pagājis jau vairāk nekā mēnesis. Analizējot procesus, caur kuru centrifūgu ir izgājusi lielākā daļa Latvijas uzņēmējdarbības pārstāvju, skaidri iezīmējas četri posmi.

Apjukums, ātri (daļēji haotiski) lēmumi, pielāgošanās un rīcība. Protams, kādam ir izdevies vairāk un citam mazāk veiksmīgi iziet cauri visiem posmiem. Arī mēs kā uzņēmums esam mācījušies un auguši.

Manuprāt, šobrīd esam nonākuši punktā, kad sentiments par dzīvi pirms un pēc 13. marta vai iedomu sapņus, ka "pēc šī" viss būs kā iepriekš, jānoliek malā. Būs – citādāk! Un tikai no mums katra būs atkarīgs, vai spēsim mainīties un nonākt uz uzvarētāju pjedestāla. Ir viennozīmīgi skaidrs, lai mēs tur nonāktu, nepieciešams transformēties jaunā kvalitātē.

Šodien, atbildot uz jautājumu, kādi ir mūsu komandas būtiskākie secinājumi un ieguvumi pēdējā mēneša laikā, skaidri iezīmējas trīs – esam iemācījušies strādāt daudz efektīvāk, radušās idejas, kā nākotnē līdzsvarot personīgo un darba dzīvi, esam nemitīgā elastības treniņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

FOTO: Parīzes autoizstādes zvaigznes

Aldis Zelmenis, speciāli db.lv no Parīzes, 05.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti skeptiķu pareģojumiem, ka Parīzes autoizstāde šogad būs vāja un skopa ar jaunumiem, realitāte izrādījās pavisam cita

Lielākās vaimanas un šaubas radīja fakts, ka izstādi Sēnas krastos nolēma izlaist vairāki smagsvari, piemēram, Volkswagen, Ford, Nissan, Volvo, kā arī citi mazāka izmēra autoražotāji, kas dažādu apsvērumu dēļ uzgrieza muguru Eiropā apmeklētākajai izstādei. Tas tiesa, ka vairākas halles, kur iepriekšējos gados saimniekoja autoražotāji, šogad tika atdotas motocikliem un citai tehnikai. Tāpēc dažiem vairāk pieredzējušiem Parīzes izstādes apmeklētājiem sākumā bija neliels apjukums par izkārtojumu un zīmolu atrašanās vietu.

Starp citu, Parīzes izstāde, kas šogad svin 120. gadskārtu, oficiālajos paziņojumos uzsver, ka no šā gada izstāde ir transformējusies par mobilitātes izstādi, kura sola, ka arī nākotnē Parīzē vienuviet varēsim skatīties ne tikai automašīnas, bet arī ar tām saistītas un nesaistītas tehnoloģijas un, protams, jau pieminētos motociklus un tiem līdzīgo tehniku. Motozīmoli šo iespēju izmantoja ar vērienu, aizņemot milzīgu halli. Kā sacīt, vairāk brīva gaisa ļauj atrotīt piedurknes tiem, kas izstādē piedalījās un darīja to ar vērienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēstule redakcijai: Ziedojumi, ziediņi un odziņas

Cerībā uz palīdzību un atbalstu, Jūsu labvēlis – Mārcis Bendiks Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu – Iecavu – Baldoni 2018. gada augustā, 06.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, vēlētos caur jūsu laikrakstu paust prieku un gandarījumu par to atvieglojuma sajūtu, ko dod partiju kandidātu sarakstu iesniegšana.

Pirmkārt, varēsim pārliecināties, ka ne visi sportisti, teledīvas teledīvji un piketu advokāti ir politiskā drudža apsēsti un daži tomēr turpinās mūs priecēt jau pierastos izklaides formātos. Otrkārt, mēs beidzot varēsim droši zināt, kurš no kuriem, ar kuriem un pret kuriem un kādā secībā. Teiksim atklāti, paviršam vērotājam izsekot visu mūsu politisko tekuļu un bēguļu pārvietošanos nebija iespējams. Tagad vismaz uz pāris mēnešiem stāvoklis ir piefiksēts un var pa nopietnam sākties skaistākais posms: bezkompromisa politiskās cīņas priekšvēlēšanu kampaņā.

Te nu esam klāt pie raupjas prozas cauraustas tēmas: nauda. Kampaņošana pavisam bez naudas varbūt ir interesanta, bet mazproduktīva. Lai cik arī būtu skarbi pašreizējie politiskās reklāmas ierobežojumi, kāds kapiķis tomēr nepieciešams. Ierastā kārtā par to gādā partiju sponsori, kuru sociālā atbildība uz vēlēšanu laiku mēdz iekaist kā tāda nepārvarama nieze. Protams, ap to laiku arī saasinās visādas paranojas, un luknākie ziedojumi tiek atmaskoti kā ietekmes pirkšana un kas tik vēl ne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēstule redakcijai: Atbalsts politaplīgošanai

Prieka pilnu atvasaru gaidot, Jūsu labvēlis – Mārcis Bendiks Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu – Iecavu – Baldoni 2018. gada 19. jūnijā, 22.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, šai laikā, kad visiem prātā vai nu futbols, vai mazdārziņš, biju visnotaļ norūpējies par sabiedrības politisko inertumu. Kā zināms, vēlētāju aktivitāte kopumā pa gadiem brauc uz leju: 1993. gadā 5. Saeimas vēlēšanās tā bija ap 90%, tad trīs ciklus drusku virs 70%, tad 61% 2006. gadā, un pēdējās divas reizes jau zem 60%. Un tagad vēl tas futbols, un mauriņš jālaista, kāda tur vairs politika!

Vēlos dalīties savā priekā un gandarījumā: sabiedriski politiskā aktivitāte ir izplaukusi kā krāšņs zieds, varam cerīgi raudzīties uz vēlēšanu apmeklējuma skaitļiem rudenī. Gudru un garlaicīgu diskusiju vietā šī vasara mūs priecē ar sazvērniecisku shēmu atmaskošanu, smagiem apvainojumiem un kolorītu bļaustīšanos.

Sezonas ieskaņā – veco un pieredzes pārbagāto spēlētāju politkukuriņu lekšanas vingrinājumi. Tā pusducis Vienotības grandu aizlēca uz svaigi izšķīlušos feisbucīšu–tviterastu startapu Par!, tur sasēdās pat valdē, gānot Vienotības bezidejiskumu un atpakaļrāpulību. Kad nu pienāca brīdis izšķirties, šamie sabijās no mikroskopiskajiem reitingiem un ar tikpat idejisku gānīšanos samuka atpakaļ ierastajā Vienotības kūtiņā. Pēc tā varētu cerēt uz atmaskojumu un apvainojumu peintbolu, bet ar sapīkumu jāatzīst, ka ir viens traucēklis. Ašeradena k-gu par OIK afēru mičuriniskais jaunveidojums Attīstībai/Par! nevar ar atvēzienu dauzīt, jo tā līderiem ģīmji spīd pēc mielošanās no tā paša krējuma poda. To varbūt kompensēs Pabrika k-gs, kurš tik ilgi čammājās, ka iekrita jau veco kolēģu pamestajā laivā, kurai pa tam lāgam bija piešņorējies Bondara k-gs. Atliek vēlēt daudz jauku dieniņu jaunajā kopdzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, droši vien nav liels noslēpums, ka krietnu daļu sava darba mūža esmu bijis profesionāls fotogrāfs. Tajos laikos importa frāze say cheese nebija pazīstama, bildējamās grupas uzmanību ierastā kārtā piesaistīja ar izsaucienu, kurā tika blēdīgi apsolīta putniņa izlidošana.

Daļa publikas tiešām pasmaidīja, slēdzis noklikšķēja, un dzīve turpinājās. Neviens nekad man nav jautājis, kāpēc putniņš nav izlidojis.

Pārlaidusi asinskrāsas pilnmēness aptumsuma šausmas, Saeima mums beidzot dāvājusi jaunu, spraunu valdību. Nu varbūt ne pavisam pilnīgi jaunu, bet tādu refurbished – daļa detaļu jaunas, daļa vecas, bet lietojamas, un beigu beigās iznāk lētāk. Un šī rifērbišētā valdība uzreiz un zibenīgi ķeras pie vingrinājuma ar uzmanību, tūlīt izlidos. Sarakstā uz izlidošanu bez lielas slēpšanās tiek apspriestas pašas augstākās prokuratūras, policijas un KNAB amatpersonas.

Arī uzreiz un zibenīgi sākas nākošo Valsts prezidenta kandidatūru apspriešana, jo pašreizējais Saulvedis Varaidotis uz otru termiņu netiek apspriests pat joka pēc, tātad izlidos jau šovasar. Un pirmie reālie izlidotāji ar 44. numura zābaka nospiedumu uz muguras lejasdaļas jau pamet nozīmīgu valsts dienestu vadību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

EP Ārlietu komitejas priekšsēdētājs: Skotija pēc Brexit varētu atgriezties ES kā neatkarīga valsts

LETA--DPA, 30.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skotija pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) varētu atgriezties blokā, bet ar nosacījumu, ka tā kļūst par neatkarīgu valsti, intervijā medijiem sacījis Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Deivids Makalisters.

Taču viņš norādīja, ka pašreiz būtiski ir citi jautājumi.

"Lielbritānija varbūt arī pamet ES, bet tā paliek saistīta ar mums daudzos veidos," intervijā mediju grupas "Madsack" ziņu redakcijai "RedaktionsNetzwerk Deutschland" sacīja Makalisters.

"Skotijas institūcijas jau tagad jautā man, vai es varētu būt viņu kontaktpersona Briselē pēc Brexit," atklāja Makalisters, kā piemēru minot Skotijas universitātes, kas vēlas arī turpmāk saņemt finansējumu no ES un piedalīties apmaiņas programmās.

Makalisters pauda viedokli, ka Skotijas Nacionālās partijas (SNP) aicinājumi 2020.gadā sarīkot referendumu par Skotijas neatkarību, paturot prātā dalību ES, ir veids kā radīt "politisko noskaņojumu" pirms nākamajām Skotijas parlamenta vēlēšanām, kas paredzētas 2021.gada maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" noguldītāju pārbaužu ātrums ir nepieļaujami lēns un pārspīlēti dārgs, pēc otrdien notikušās akcionāru sapulces atzina viens no bankas lielākajiem akcionāriem Ernests Bernis.

Viņš arī norādīja, ka šāda situācija būtiski aizskar noguldītāju un akcionāru intereses, kā arī nav izdevīgs Latvijas ekonomikai.

"Šodien mūs iepazīstināja ar kreditoru pārbaužu prognozētajām izmaksām. Tās būtiski pārsniedz iepriekšējā akcionāru pilnsapulcē noteiktos izmaksu griestus 30 miljonu eiro apmērā. Likvidatori iepazīstināja arī ar konsultanta izstrādāto kreditoru pārbaužu jauno grafiku, kas paredz pārbaudes veikt vismaz līdz 2022.gada otrajam ceturksnim. Šāds termiņš nav pieļaujams. Cieš noguldītāji, akcionāri, ekonomika, jo šobrīd nav pabeigtas pat privātpersonu un Latvijas nodokļu maksātāju pārbaudes, kas savukārt neļauj naudai atgriezties ekonomikā," pauda Bernis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Tirdzniecības centrā Pilsētas pasāža plānots izveidot kinoteātri

LETA, 10.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centra "Pilsētas pasāža" Jelgavā īpašnieks uzņēmums SIA "Marno J" vēlas veikt visa centra rekonstrukciju un ēkai celt piebūvi, atverot kinoteātri ar vairākām kinozālēm, informēja pilsētas pašvaldībā.

No šodienas saskaņā ar Jelgavas domes lēmumu šī iecere tiek nodota publiskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai lokālplānojuma redakcijai kvartālam starp Lielo, Pasta, Driksas un Katoļu ielu. Būtiskākās izmaiņas, kas paredzētas lokālplānojumā, - līdz ar jaunās piebūves celtniecību jāmaina satiksmes organizācija ēkas pagalma pusē, kā arī paredzēts mainīt publiskās apbūves maksimāli pieļaujamo augstumu plānotajai "Pilsētas pasāžas" piebūvei no pašlaik paredzētajiem 20 metriem līdz 24 metriem.

"Marno J" attīstības projektu vadītājs Uldis Āns apgalvoja, ka pašlaik "Pilsētas pasāžas" potenciāls netiek pilnībā izmantots, jo ēkas trešais un ceturtais stāvs stāv tukšs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais solis, lai Rīgā organizētu ārkārtas vēlēšanas, ir sperts, jo valdībā ir iesniegts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Savukārt par Saeimas ārkārtas vēlēšanām pašlaik nav juridiska pamata runāt

Šādi secinājumi rodas Dienas Biznesam, intervējot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretāru Ritvaru Eglāju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pērn decembrī valdībā ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Likuma normas paredz, ka nākamais solis jāsper Ministru kabinetam, likumprojektu virzot uz Saeimu vai to noraidot.

Savukārt signāliem par nepieciešamību rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas šobrīd nav juridiska pamata.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nevaru iegādāties pat maizi un ūdeni - Lemberga sieva lūdz pamatot viņas kontu bloķēšanu

Zane Atlāce - Bistere, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mēra sieva Kristīne Lemberga lūdz juridiski pamatot, kāpēc noteiktas sankcijas pret viņu un bērniem, liecina viņas "Facebook" profilā publiskotais iesniegums, kas adresēts Latvijas un ASV augstākajām amatpersonām.

Vēstulē viņa norāda, ka, ņemot vērā to, ka pret viņas vīru ir vērstas ASV Finanšu ministrijas sankcijas, rezultātā gan viņas vīram Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij"), gan viņai ir bloķēti vienīgie personīgie bankas konti. "Par to uzzināju 11.decembrī, kad mans darba devējs informēja, ka nevar man pārskaitīt manu nopelnīto atalgojumu," raksta K.Lemberga.

Sazinoties ar banku, kas apkalpo viņas kontus, viņa informēta, ka viņas konts ir bloķēts un ne viņai var ieskaitīt naudu, ne arī viņa var norēķināties par bērnudārzu, par pusdienām skolā, tāpat laikā, kad Latvijā izsludināta gripas epidēmija, nevar samaksāt ārstam un iegādāties medikamentus un norēķināties par fizkultūras nodarbībām. "Nevaru pat iegādāties pārtiku, tai skaitā pat maizi un ūdeni! Man nepieciešams norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem - ūdeni, siltumu, gāzi, atkritumu izvešanu un elektrību, taču arī to es nevaru izdarīt. Arī citas sadzīvei nepieciešamās lietas ne saviem diviem nepilngadīgajiem bērniem, ne sev šobrīd nevaru iegādāties. Manos bankas kontos tiek ieskaitīts atalgojums un uzturlīdzekļi maniem bērniem," raksta K.Lemberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai finanšu ministre gatavo jaunu nodevu?

Sandris Točs, speciāli DB, 26.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, tiek gatavota augsta riska transakcijas nodeva, kas attieksies uz katru otro pilsoni un uzņēmumu

Vai jaunai nodevai jāgatavojas katram pilsonim, kurš kaut reizi pārdevis vai iepircies pa 15 tūkstošiem eiro, un katram uzņēmumam, kas apgroza 300 tūkstošus mēnesī? Laikraksta rīcībā ir nonākusi, visticamāk, Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) sagatavota vēstule par Finanšu ministrijā gatavotajiem augsta riska transakcijas nodevas ieviešanas plāniem, kas, pēc asociācijas domām, praksē varētu skart «katru otro».

Vēstulē paustas bažas: «Ja klients ir fiziska persona, kas kaut reizi ir veikusi darījumu par summu, kas pārsniedz 15 tūkstošus, un šāds ir, iespējams, katrs otrais, jo cilvēki pērk vai pārdod īpašumus vai aizdod, vai vienkārši nodeklarē, ka būs šāds apgrozījums, tad klients ir pakļauts padziļinātai izpētei uzreiz, bet tas nenozīmē paaugstinātu risku.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstoši nepildītu finansiālo saistību dēļ AS "Rīgas Centrāltirgus" nolēmusi lauzt nomas līgumu ar Centrālais Gastro Tirgus īpašnieku SIA "International SV", kas savukārt sola šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

"Jaunu projektu īstenošana vienmēr ir saistīta ar riskiem, diemžēl šajā gadījumā Centrālais Gastro Tirgus īpašnieks nav izvērtējis finanšu riskus, kas novedis pie tā, ka esam spiesti lauzt esošo nomas līgumu" skaidro AS "Rīgas Centrāltirgus" valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

"Pirmais brīdinājums par nomas un komunālo maksājumu kavējumu nomniekam tika nosūtīts jau 2019.gada augustā, kas nozīmē, ka faktiski grūtības segt uzņemtās finanšu saistības SIA "International SV" parādījās jau pāris mēnešus pēc Centrālais Gastro Tirgus atklāšanas", turpina A.Druvinieks.

Ievērojot visus savstarpēji noslēgtā līguma nosacījumus, AS "Rīgas Centrāltirgus" jau 2020.gada 8.janvārī nosūtīja SIA "International SV" paziņojumu par līguma izbeigšanu. Pārrunu rezultātā starp AS "Rīgas Centrāltirgus" un SIA "International SV" tika noslēgta vienošanās par parāda samaksu, kas paredzēja saistību izpildes nodrošinājuma iesniegšanu. Ņemot vērā, ka uz 2020.gada 31.martu SIA "International SV" nebija iesniegusi atbilstošu saistību izpildes nodrošinājumu, kā arī nebija vienojusies ar AS "Rīgas Centrāltirgus" par vienošanās grozījumiem, nomas līgums ir uzskatāms par izbeigtu.

Komentāri

Pievienot komentāru