Pēdējos piecos gados Latvijā tapušās modernās siltumnīcas ļauj konkurēt Baltijā un Austrumeiropā. Jaunas tehnoloģijas un moderni risinājumi ļauj nodrošināt tirgu ar dārzeņiem pāris mēnešus agrāk, nekā tas bija ierasts. Turklāt investīcijas ļāvušas audzēšanā ieviest jaunas dārzeņu šķirnes un palielināt ražību.

Moderna bāze

Viena no modernākajām siltumnīcām Baltijā uzbūvēta Kārsavas novadā, netālu no Krievijas robežas. SIA Latgales dārzeņu loģistika (LDL) 1,5 miljonus eiro vērto ziemas siltumnīcu kompleksu Mežvidi oficiāli atklāja 2013. gada 1. martā. Tā aprīkota ar modernākajām iekārtām, tostarp apgaismošanas, laistīšanas un citām. Mežvidu trumpis – siltumnīcā izmanto siltumenerģiju, kas iegūta no biomasas, savukārt pagājušā gada rudenī siltumnīcā instalēti vieni gaismas diožu moduļi Greenpower LED, kas ražoti Philips. LDL valdes loceklis Edgars Romanovskis stāsta, ka jau šobrīd var secināt – energopatēriņš nav audzis, lai arī rudens/ziemas sezona bija tumša , tuvu polārās nakts apstākļiem, tādēļ nācies dubultot kopējo apgaismošanas apjomu. LED apgaismojums neesot lēts pasākums, taču ilgtermiņā tas varētu attaisnoties, jo ir energoefektīvs.

«Pagaidām nav īpaši monstrīgie plāni kaut ko jaunu iesākt. Strādājam ar to pašu, ar ko sākām,» žurnālam Dienas Bizness stāsta Divjumi līdzīpašnieks Einārs Vinters.

Ģimenes saimniecības Līgo un Divjumi strādā roku rokā, apdomīgi un pašpietiekami, pašu spēkiem cenšoties nodrošināt visus nepieciešamos resursus.

E. Vinters pauž, ka ģimenes saimniecībās lielākos ieņēmumus veido lauksaimniecība. «Divos hektāros pie labas ražas var dabūt tikpat labu peļņu kā gandrīz 2000 hektāros. Mums ir savstarpējas atskaites, un runājam, kā ir gājis, ko varētu uzlabot.

Sēklu audzēšanā tāpat kā citos biznesos ir daudz nianšu, varbūtību, ka nesanāks vai neizaugs.

Tāpat kā jebkur,» stāsta E. Vinters.

Gadu gaitā abās saimniecībās Vinteri ir sadalījuši pienākumus. Einārs vairāk darbojas lauksaimniecībā, biogāzes stacijās, kā arī darbu izrīkošanā, bet par agronomiju vairāk atbild brālis Jānis Vinters. Šobrīd saimniecībās darbojas divas biogāzes stacijas, kurās tiek ražota enerģija gan no kukurūzas, gan cukurbietēm.

Zemnieku saimniecība Līgo plāno būvēt jaunu siltumnīcu, kas, ja tiks apstiprināts Eiropas līdzfinansējums, būs viena no dārgākajām būvēm augu audzēšanai valstī, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr lauksaimnieki sēž uz adatām, atbalsta programma Briselē jaunajam plānošanas periodam joprojām nav apstiprināta, DB uzzināja Lauku atbalsta dienestā. Līdz ar to, lai gan lauksaimnieki sēž kā uz adatām, dienestā iesniegtie projekti vēl pat nav sākti vērtēt.

Bez atbalsta grūti

Plānots, ka siltumnīcas būvniecību Jelgavas novadā saimniecībā Līgo par 2,23 milj. eiro veiks SIA Ekoteh būve, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja interneta vietnē. Šis uzņēmums pašlaik Salaspilī jau būvē multifunkcionālo oranžēriju kompleksu Nacionālā botāniskā dārza Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas Ex situ centra vajadzībām. Šis 2,28 milj. eiro vērtais projekts jāīsteno līdz šā gada jūlijam. Līgo siltumnīca varētu tapt ar Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai apakšpasākuma Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās atbalstu. Pirmo siltumnīcu blakus saimniecības biogāzes ražotnei atklāja 2013. gadā, tās izmaksas bija aptuveni trīs miljonus eiro lielas. Siltumnīcā tiek audzētas hibrīdo gurķu sēklas. Arī otrajā siltumnīcā tiks audzētas gurķu sēklas, un apkurei daļēji izmantots biogāzes stacijā saražotais siltums, stāsta Līgo līdzīpašnieks Einārs Vinters. «Ja sēklu noņēmējs saka, ka šis darbs mums labi padodas un ka viņi būtu gatavi iepirkt sēklas arī tad, ja audzētu nevis vienā, bet divos hektāros, tad mēs, protams, domājam par paplašināšanos. Visu gan izšķirs, vai saņemsim cerēto Eiropas atbalstu. Bez atbalsta celt siltumnīcu būtu ļoti grūti, palielinātos arī atpelnīšanas risks,» norāda E. Vinters. Saražoto saimniecība realizē starptautiskajai kompānijai Monsanto.

Dārzeņu audzētāja, siltumnīcu kompleksa «Mežvidi» īpašnieks «Latgales dārzeņu loģistika» plāno ieguldīt trīs miljonus eiro siltumnīcu kompleksa paplašināšanā, pastāstīja kompānijas valdes loceklis Edgars Romanovskis.

Viņš teica, ka kompānija vairākus gadus strādā pie siltumnīcu kompleksa «Mežvidi» paplašināšanas, un šobrīd Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā ir izsludināts iepirkumu konkurss par siltumnīcas būvniecību.

Pēc viņa teiktā, projekta īstenošanas rezultātā tomātu audzēšanas platība attiecīgajā siltumnīcu kompleksā palielinātos par 0,6 hektāriem, izvietojot arī papildus gaismas un nodrošinot pietiekamu, saules gaismai pietuvinātu apgaismojumu gada tumšanā periodā. Tomātu ražošanas apmēru tādējādi plānots palielināt 2,5 līdz trīs reizes, kā arī uzlabot ražas kvalitāti.

«Projekts mums dos iespēju audzēt vairāk vēl izteiktāk gaismu mīlošas tomātu šķirnes ziemas sezonā,» viņš teica.

Dārzeņu audzētājs Latgales dārzenu loģistika plāno trīskāršot siltumnīcu kompleksa Mežvidi platību, kā arī būvēt dārzeņu pārstrādes cehu, aģentūrai BNS pastāstīja uzņēmuma līdzīpašnieks Edgars Romanovskis.

Viņš norādīja - lai arī siltumnīcu kompleksa platību plānots palielināt divu gadu laikā, uzņēmums to cer paveikt ātrāk - līdz nākamās tomātu audzēšanas sezonas sākumam 2015.gada septembrī. «Šobrīd mēs strādājam pie siltumnīcas paplašināšanas projekta līdz pusotram hektāram. (..) Patlaban platība, ar ko mēs sākam trešo sezonu, ir pieci tūkstoši kvadrātmetru. Ceram, ka ceturto sezonu [2015.gada septembrī] sāksim tādā lielākā sastāvā - plānojam palielināt platības par hektāru, gandrīz trīskāršojot,» sacīja Romanovskis.

Pēc viņa teiktā, uzņēmums patlaban audzē sešas dažādas tomātu šķirnes, tostarp četras eksperimentālā kārtā, un nākotnē neizslēdz iespēju papildināt produkcijas klāstu ar jauniem tomātu veidiem.

SIA Jumis Geo un SIA Barkavas enerģija vadītāji kategoriski nepiekrīt Ekonomikas ministrijas lēmumiem par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un to pārsūdzēs, teikts paziņojumā presei.

Ekonomikas ministrija atcēlusi lēmumus par tiesībām pārdot obligātā iepirkuma ietvaros SIA Jumis Geo koģenerācijas elektrostacijā Mežvidos un SIA Barkavas enerģija koģenerācijas elektrostacijā Barkavā saražoto elektroenerģiju.

SIA Jumis Geo koģenerācijas elektrostacija (otrā kārta) uzbūvēta blakus Mežvidu siltumnīcu kompleksam Kārsavas novada Mežvidu pagastā. Barkavas koģenerācijas elektrostacija darbojas blakus siltumnīcu kompleksam Madonas novada Barkavas pagastā. Abu staciju izveidē ieguldīti vairāk nekā 13 miljoni eiro.

Mežvidu koģenerācijas elektrostacijā saražotā siltumenerģija nodrošina apkuri blakus esošajam ziemas siltumnīcu kompleksam Mežvidi. Stacijā saražoto siltumu bija paredzēts izmantot arī siltumnīcu kompleksa otrajā kārtā, augļu un dārzeņu pārstrādes cehā un Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parka ražotnēs. Barkavas koģenerācijas elektrostacijā saražotā siltumenerģija nodrošina siltumnīcu kompleksa Aiva G (platība – vairāk nekā 0,7 hektāri) un Barkavas ciemata apsildi.

Šogad uzsāks Kaigu purva energokompleksa — vēja stacijas + saules paneļi ar gada jaudu 300 000 MWh - īstenošanu, kam paralēli plānots izveidot zaļo industriālo parku, kurā patērētu saražoto elektroenerģiju, audzējot stādus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš atzīst, ka iecerētais vērienīgais, vairākus simtus miljonu eiro vērtais projekts būs Eiropas Zaļā kursa koncepta materializācija, kas ļaus sasniegt Laflora klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, ne tikai pilnībā kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas, bet arī dos iespēju radīt platformu tālākai ilgtspējīgai visa Zemgales reģiona attīstībai.

Kā kūdras ieguves un lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotājs nonāca līdz vēja parkam?

Savā ziņā elementāri. Proti, 2015. gadā kūdras ieguvē Latvijā parādījās izaicinājumi, turklāt tuvākajā paredzamajā nākotnē SIA Laflora īpašumā esošajā Kaigu purvā kūdras ieguve būs pabeigta, tāpēc tika izstrādāta uzņēmuma attīstības nākotnes stratēģija. Tās mērķis — nospraust uzņēmuma nākotnes darbības virzienus, vienlaikus meklējot risinājumus, ko darīt izstrādātajā Kaigu purvā. Šajā uzņēmuma stratēģijā (kuru šodienas izpratnē var uzskatīt par ilgtspējas plānu) tika ietverti gan ārējie izaicinājumi — vēsmas, kuras jau tolaik nāca no ES struktūrām, gan arī Latvijas iekšējie sarežģījumi — politiskie, ekonomiskie, demogrāfiskie. Rezultātā radās purvkopības koncepcija, kurā tika ietverti risinājumi — ko darīt Kaigu purvā pēc tam, kad kūdras ieguve tajā būs pabeigta. Zeme bija, ir un būs vērtīgs aktīvs, un tā ir efektīvi jāizmanto, vēl jo vairāk, ja Kaigu purva platība ir 764 ha. Tā ir liela platība, kurai bija jāatrod iespējas iedod otro dzīvi.

Dārzkopju profesionālās skolas – Bulduru Dārzkopības vidusskolas – audzēkņi šogad praktiskās iemaņas un zināšanas par siltumnīcu puķu kultūrām, dārzeņu, garšaugu, vasaras puķu stādu audzēšanu un kopšanu sāk apgūt jaunās 2500 m2 plašās, ar modernām tehnoloģijām aprīkotās siltumnīcās.

Tās aprīkotas ar klimata un laistīšanas vadības sistēmu, laistīšanas un mēslošanas, ēnošanas sistēmu, kā arī ar pludināmajiem galdiem. Šādu tehnoloģiju kompleksu ierīkošana vēl ir Latvijas dārzkopības siltumnīcu uzņēmumu nākotne, lepojas izglītības iestāde.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai ietvaros tika realizēts projekts Mācību siltumnīcu kompleksa būvprojekta izstrāde un būvniecība, kura mērķis bija pilnveidot Bulduru Dārzkopības vidusskolas infrastruktūru, modernizēt mācību aprīkojumu, to nodrošināt ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, lai mācību iestādē īstenotās izglītības programmas atbilstu šodienas darba tirgus prasībām.

SIA Getliņi Eko jāizvērtē, vai saimnieciski izdevīgāk nebūtu tomātu un gurķu siltumnīcas nodot privātā apsaimniekošanā

Konkurences padome (KP), izvērtējot tai pieejamo informāciju, ir vērsusi SIA Getliņi Eko un Rīgas domes uzmanību uz to, ka siltumnīcu apsaimniekošanas tiesības piemērotāk būtu piešķirt privātajiem uzņēmumiem, piemēram, rīkojot siltumnīcu nomas tiesību izsoli. KP jau pērn saņēma iesniegumu par dārzeņu audzēšanu SIA Getliņi Eko siltumnīcās, kurā tika vērsta KP uzmanība uz pašvaldības iesaisti dārzeņu audzēšanas tirgū, kas var negatīvi ietekmēt konkurenci. Savukārt SIA Getliņi Eko vadītājs Imants Stirāns intervijā DB apstiprināja, ka patiesi KP ir šāds iesniegums, jo uzņēmums kropļojot tirgu. Tomēr viņš kategoriski norāda, ka tas nav iespējams, jo, piemēram, Getliņi Eko tomātu cena veikalos ir krietni augstāka nekā citu audzētāju tomātiem.

Īstenojot gudru politiku, Latvijā ne tikai var turpināt kūdras ieguvi, bet arī jau izstrādātajos kūdras laukos īstenot agrovoltāžu — ražot elektroenerģiju un audzēt dažādas kultūras, kuras var izmantot kā barību dzīvniekiem, izejvielu būvmateriālu un substrātu ražošanai, tādējādi nozare no CO2 emitētājiem kļūtu par CO2 piesaistītājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle, LVMI Silava pētniece dr. geol. Ilze Ozola. Viņa uzsver, ka šāds risinājums būtiski maina teju par likvidējamo un videi kaitīgo pasludinātās kūdras nozares nākotnes attīstības iespējas.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar kūdras ieguvi Latvijā ES Zaļā kursa kontekstā?

Pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījušies uzsvari, kāpēc ir jāpārtrauc kūdras ieguve. Proti, agrāk purvu slēgšana tika pamatota ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tad to pamatoja ar klimata — siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanu, bet pavisam nesen abi argumenti ir apvienoti. Vienlaikus ir skarbs piemērs, kur Īrija vēlējās būt par savdabīgu pionieri visas Eiropas Savienības mērogā un slēdza kūdras ieguvi, un pat mēģināja atteikties no kūdras produktu izmantošanas, bet pēc neilga brīža šos produktus nācās importēt, tostarp no Latvijas, un galu galā atsākt kūdras ieguvi.

Aizvadītajā audzēšanas sezonā būtiski palielinājušies ziemas siltumnīcu kompleksa Mežvidi operatora SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi

SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi 2017./2018. gada audzēšanas sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, pieauguši par 207,6 tūktošiem eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija. SIA Latgales dārzeņu loģistika valdes loceklis Edgars Romanovskis izaugsmi skaidro ar ieguldījumiem audzēšanas procesa efektivitātē.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Aizvadītajā tomātu audzēšanas sezonā SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi sasniedza 832,97 tūkstošus eiro, kas ir par vairāk nekā 200 tūkstošiem vairāk nekā vēl gadu iepriekš, kad realizācijas ieņēmumi veidoja 625,4 tūkstošus eiro. Audzis arī uzņēmuma kopējais apgrozījums. Mežvidos tomātu audzēšanas sezona parasti ilgst no oktobra vidus līdz jūlija beigām, un šobrīd veikalu plauktos jau nonākuši pirmie šajā sezonā Latgalē audzētie tomāti.

Ieguldot 3,53 miljonus eiro, atkritumu pārstrādes uzņēmumā SIA Getliņi Eko darbu uzsākusi otra siltumnīca. Trīskāršojot tomātu ražošanas jaudas, uzņēmums raugās arī eksporta virzienā.

Līdztekus Getliņi Eko «firmas zīmei» - lielaugļu oranžajiem tomātiem – jaunajā siltumnīcā tiek audzēti arī aveņtomāti un tumši sarkanie, Montenegro šķirnes, tomāti. Pamatā arī jaunajā siltumnīcā tiek ražoti oranžie tomāti, jo tie atšķiras un tiem tirgū nav tik daudz konkurentu. Pretēja situācija ir ar aveņtomātiem, kuru audzēšana plaši izplatīta, piemēram, Polijā. Tagad SIA Getliņi Eko vienā nedēļā tiek novākti aptuveni 200 kilogrami tumši sarkano tomātu, aptuveni divas tonnas aveņtomātu un aptuveni desmit tonnas oranžo tomātu. Tāpat jaunajā siltumnīcā tiek audzēti arī ziedi podiņos.

Lai palielinātu finansējuma saņemšanas iespējas Latvijas lauksaimniekiem, banka "Citadele" piešķīrusi finansējumu 1,95 miljonu eiro apmērā "AgroCredit Latvia", kas sniedz kreditēšanas pakalpojumus lauksaimniecības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, informē banka.

Pērn "AgroCredit Latvia" aizdevumos izsniedza ap 12 miljoniem eiro, no kuriem 70 % tika izsniegti graudkopības nozarē strādājošajiem un saimniecībām, kurām raksturīga darba sezonalitāte. Sezonālais finansējums paredzēts lauksaimniecības izejvielu – sēklu, minerālmēslu un ķīmijas iegādei, kā arī citu apgrozāmo līdzekļu finansēšanai. Kā aizdevuma nodrošinājums kalpo parakstīts graudu pārdošanas līgums ar iepircēju.

"Citadele finansējumu izmantosim, izsniedzot aizdevumus galvenokārt mazajām un vidējām zemnieku saimniecībām. Visvairāk kredītus izsniedzam graudkopjiem, jo šai nozarei ir raksturīga sezonalitāte – samaksu par izaudzēto saņem vienreiz gadā, taču uzņēmuma darbība un apgrozījums jānodrošina cauru gadu. Finansējam gan izejvielu, degvielas un tehnikas iegādi, gan arī to remontu," stāsta "AgroCredit Latvia" valdes priekšsēdētājs Ģirts Vinters.

Normatīvo aktu pretrunu dēļ samazinātā – 5% – subsidētās elektroenerģijas nodokļa likme elektrības ražotājiem no biogāzes var būt grūti izcīnāma un pierādāma

Tādējādi subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likumā paredzētās 5% likmes vietā šiem ražotājiem var nākties «samierināties» ar divreiz lielāku – 10% – nodokļa likmi. Lai saņemtu SEN nodokļa atlaidi, elektroenerģijas ražotājiem jāaizpilda un jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā (LAD) sākotnējais iesniegums, pierādot elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas procesa atbilstību SEN likmes piemērošanai. LAD pēc šo dokumentu saņemšanas mēneša laikā pārbauda nodokļa maksātāja atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Pirms tam LAD ir jāizvērtē atbalsta pretendenta atbilstība šīs atlaides saņemšanai. Pēc Ekonomikas ministrijas pārstāves Evitas Urpenas sacītā, ministrija saņēmusi papildu ziņas par 11 uzņēmumiem, kuriem iepriekš noteiktās 10 % SEN likmes vietā tiks noteikta samazinātā – 5% SEN likme. Viņa arī aicināja uzņēmējus vērsties pie atbildīgajām iestādēm un noskaidrot visus neskaidros jautājumus. Šī nav vienīgā problēma, kas skar atjaunojamās enerģijas ražotājus. Kā zināms, Eiropas Komisija vēl nav apstiprinājusi SEN ieviešanu, tāpēc pat vēl neesot skaidrs šī nodokļa liktenis. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs DB teica, ka tas ir Ekonomikas ministrijas kompetencē.

1,5 miljonus eiro vērtais siltumnīcu komplekss Mežvidi uzlabos nozares konkurētspēju.

SIA Latgales dārzeņu loģistika (LDL) jauno kompleksu izveidojusi Latgales pierobežā netālu no Kārsavas. Latgales reģionā pirmais ziemas siltumnīcu komplekss Mežvidi ir viens no modernākajiem valstī, jo ražošanā izmanto no biomasas iegūto siltumenerģiju.

Kompleksā tiek audzēti pirmie ķekaru tomāti Latvijā, kas līdz šim Latvijā vēl nav audzēti. Projektu finansējusi Nordea banka, un šis ir viens no pirmajiem lauksaimniecības projektiem, ko banka atbalstījusi.

Siltumnīcu kompleksā ir uzstādīta lietus ūdens savākšanas sistēma, kas nodrošina daļu no augu laistīšanai nepieciešamā ūdens daudzuma. Siltumnīcās ir uzstādīta moderna apgaismošanas sistēma, kas ar mazāku elektroenerģijas patēriņu nodrošina augus ar nepieciešamo papildu gaismas daudzumu ziemā un agrā pavasarī. Jaunajā kompleksā pagaidām nodarbināti 10 strādājošie; pēc paplašināšanās darbinieku skaits pieaugs.

Dārzeņu audzētāja SIA Mārupes siltumnīcas aizvadītajā gadā izaudzējusi 4,982 tūkstošus tonnu gurķu un tomātu, liecina Lursoft dati.

Sešu hektāru uzņēmuma siltumnīcu platībās audzēti gurķi, bet vēl 3,6 hektāru siltumnīcu lielā platībā – tomāti.

2013.gadā SIA Mārupes siltumnīcas apgrozījusi 9,045 miljonus eiro, kas ir par 13,96% vairāk nekā gadu iepriekš. Salīdzinot ar 2012.gadu, kad dārzeņu audzētāja peļņa bijusi 639,29 tūkstoši eiro, pagājušajā gadā tā samazinājusies par 40,07%, noslīdot līdz 383,126 tūkstošiem eiro.

2014.gadā SIA Mārupes siltumnīcas plāno maksimāli intensīvi izmantot esošās ražošanas tehnoloģijas, īpašu uzmanību pievēršot produkcijas audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošanai, kā arī izaudzētās produkcijas novākšanas un uzglabāšanas tehnoloģiju tālākai modernizācijai. Turpmākajos gados uzņēmums paredzējis siltumnīcās ieviest nepieciešamo aprīkojumu, lai siltumnīcu darba procesi būtu pēc iespējas mehanizēti.

«Īsti patiesi pret klimatu ir pateikt – ieviešam CO2 nodokli. Tas ir (būs) nepopulāri, taču bez šāda nodokļa nekas netiks atrisināts, vēl jo vairāk, ja vairākās ES dalībvalstīs jau tiek sperti soļi ceļā uz šāda nodokļa ieviešanu,» teic bijušais premjers un vides ministrs Indulis Emsis, komentējot Latvijas klimata politikas plānus.

2019. gadā būs jārada ceļa karte virzībai uz oglekļa mazietilpīgu attīstību, lai īstenotu siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanu līdz 2030. gadam. Tas secināts Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, skatot Latvijas klimata politiku 2030. un 2050. gada ES un globālo mērķu kontekstā. DB jau vairākkārt vēstījis, ka klimata mērķi «apgāzīs» visu – gan ekonomiku, gan dzīvesveidu, jo klimata pārmaiņu mazināšanai līdz 2050. gadam izvirzītais siltumnīcu gāzu emisijas samazinājums 80 līdz 95% salīdzinājumā ar 1990. gadu liks mainīties transportam, enerģētikai un arī lauksaimniecībai.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Ar mērķi iepazīt un pārņemt Rīgas atkritumu pārstrādes un apsaimniekošanas modeli, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā Getliņi EKO no 27. marta viesosies Horvātijas galvaspilsētas Zagrebas domes un uzņēmēju delegācija, informē kompānijas pārstāvji.

Zagrebas delegācijas darba mērķis ir iepazīties ar Getliņi EKO izveidoto atkritumu apsaimniekošanas centru un lemt par tā piemērotību Zagrebas pilsētai.

Getliņi EKO vadības komanda dalīsies pieredzē par atkritumu apsaimniekošanas poligona izveidi, tā vēsturisko attīstību un ikdienas darba niansēm, kā arī iepazīstinās ar ekoloģiski saderīgu darbības virzienu attīstīšanas iespējām un ieviešanas pieredzi.

«Getliņi EKO izveidotais atkritumu apsaimniekošanas modelis, kas nākotnē paredz atkritumu pārstrādes centra izveidi, ir ideāli piemērojams līdzīga izmēra pilsētām kā Rīga. Uzskatu, ka mūsu pārbaudītā un dokumentētā pieredze var kļūt par eksporta un atpazīstamības preci ārpus Latvijas robežām un, iespējams, Zagreba var kļūt par pirmo piemēru,» stāsta Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Tā kā Eiropas padome jau 2014. gadā apstiprināja vismaz 40% siltumnīcu gāzu samazināšanas mērķi, tad jebkura jauna ES mērķa SEG emisiju samazināšana vai tā pārskatīšana būtu jānosaka ES līmenī.

Šāda ir Latvijas pozīcija, kuru Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē atklāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts. Viņš atzīst, ka tajā brīdī, kad ES dalībvalstis ir uzrakstījušas savus mērķus, ir skaidrs, ka tie varētu būt jāpaaugstina, taču jāņem vērā arī atsevišķu ES dalībvalstu nostāja. Vienlaikus Latvija piekrīt, ka Parīzes nolīguma īstenošanai nepieciešamo noteikumu izstrādē ir nepieciešams progress. Atbildīgās komisijas deputāti vēlējās izprast šādas pozīcijas pamatotību, kāpēc Latvija nevēlas paaugstināt siltumnīcu gāzu samazināšanas mērķi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse atgādināja, ka ES jau ir apstiprināts siltumnīcu gāzu samazināšanas mērķis līdz 2030. gadam, kur atsevišķu sektoru griezumā ir jāstrādā, lai sasniegtu izvirzīto uzstādījumu. Bez tam, lai sasniegtu šo 2030. gada mērķi – SEG samazinājumu par 40% –, vēl nav izstrādāta normatīvā bāze. Turklāt situācijā, kad Lielbritānija izstājas no ES , jaunu – augstāku mērķu uzstādīšanai pašreizējais brīdis nebūtu tas atbilstošākais. Proti, pašlaik neesot skaidrs vai Lielbritānija paliek kopā ar ES SEG samazināšanas mērķu izpildē vai ne, jo sarunas par šo jautājumu neesot bijušas. Bez tam, Lielbritānijai pametot ES, ir jautājums, vai notiks izvirzīto mērķu (balstoties uz dalībvalstu IKP) pārdale ES iekšienē starp pārējām dalībvalstīm, jo, britiem pametot ES, mainās svari, pēc kuriem tiek dalīti mērķi.

Eiropā spiediens padarīt zaļākus produktus un arī to piegādes liks mainīties ne tikai ražotājiem, tostarp arī Latvijā, bet visam transporta sektoram kopumā.

Globālā mērogā par pakāpenisku pāreju no fosilās uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu preču ražošanā un piegādē ir paudušas daudzas kompānijas. Piemēram, Eiropā mēbeļu ražošanas un tirdzniecības kompānijas Ikea, Unilever, BT, Ericsson un Telia vienojās iniciatīvā strādāt pie piegāžu ķēžu dekarbonizācijas.

“Šādu kompāniju skaits tikai vairosies, un tas jāliek aiz auss visiem – gan tiem, kas ražo preces, gan arī tiem, kas tās pārvadā,” secina Klimatneitrāla transporta koridora partnerības klastera pārstāvis Latvijā Ģirts Greiškalns. Viņš savu sacīto pamato ar savu pēdējo divu – 2018.–2020. – gadu darba pieredzi Skotijā, kad šī reģiona gāzes un naftas ieguves kompānijas izrāda praktisku interesi par tām nepieciešamo iekārtu, detaļu ražošanas un transportēšanas radītajiem siltumnīcu gāzu emisiju apmēriem un šo CO2 emisiju mazināšanu, par piemēru minot arī pasaules naftas un gāzes ieguves līderu veidotu organizāciju Oil & Gas Climate Initiative.

Jelgavas novada z/s Mežacīruļi blakus biogāzes stacijai uzbūvējuši jaunu siltumnīcu kompleksu.

Tādejādi viens no lielākajiem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem dažādojis uzņēmējdarbību un startē jaunā nišā – salātu un garšvielu audzēšanas jomā. Tieši daudznozaru statuss saimniecībai ļauj dažādot savu darbību un rada papildu iespējas gūt ieņēmumus. Mežacīruļi nodarbojas ar piena lopkopību, augkopību, biogāzes ražošanu un dārzeņu audzēšanu segtajās platībās.

Siltumnīcu komplekss aizņem 0,5 ha platības un tajā ieguldīti 495 tūkstoši latu, no kā publiskais finansējums ir 40 % jeb 198 tūkstoši Ls. Siltumnīcas ir loģisks solis pirms vairākiem gadiem realizētajam biogāzes projektam, kur kopumā investēti teju divi miljoni Ls, no kā publiskais finansējums bija 670 tūkstoši Ls. Siltumnīcās tiek izmantots siltums, ko saimniecība iegūst biogāzes ražotnē, tādējādi nodrošinot efektīvu saražotā izmatošanu.

Brāļu Kronīšu kokapstrādes uzņēmuma pirmais klients bija kaimiņiene dzimtajos Sproģos, nelielā apdzīvotā vietā Neretas novadā. Šobrīd uzņēmums domā par paplašināšanos, tomēr viens no lielākajiem šķēršļiem ir kvalitatīvs darbaspēks.

Kaimiņiene 2012. gadā lūdza uztaisīt koka karkasa siltumnīcu, un tā kalpo joprojām. Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Kokapstrādes katedras absolvents Artis Kronītis uzskata, ka Latvijā kokapstrādei ir neizsmeļamas iespējas un paveicies uzreiz atrast savu nišu vietējā tirgū.

"Esam novērojuši, ka mūsu klienti mainās pēc sezonalitātes. Tuvojoties pavasarim, izjūtam lielāku interesi no privātmāju saimniekiem, kuri vēlas savā dārzā uzlikt koka karkasa siltumnīcu. Savukārt vasaras izskaņā, vairāk uz rudens pusi saņemam pieprasījumus no uzņēmumiem, piemēram, stādaudzētājiem, kuri savas sezonas laikā iekrājuši finanses un vēlas attīstīt savu saimniecību, šādam nolūkam pasūtot lielformāta angārus. Tiem ir izturīgākas, smagākas konstrukcijas, kas piemērotas lielākām slodzēm, bet vienalga paliekam uzticīgi kokam," stāsta A. Kronītis.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par akcīzes nodokli, kas paredz piemērot akcīzes nodokli arī tabakas lapām un veikt izmaiņas kārtībā, kā piemērojami akcīzes nodokļa atvieglojumi dīzeļdegvielai, kuru izmanto lauksaimnieki.

Paredzēts, ka akcīzes nodoklis tabakas lapām no 2015.gada aprīļa būs 55,49 eiro par 1000 gramiem, bet no 2018.gada janvāra - 60 eiro par 1000 gramiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka tabakas lapas ir potenciāls avots nelegālu cigarešu ražošanai. Lai mazinātu nelikumīgu tabakas izstrādājumu ražošanas risku, tabakas lapām plānots piemērot akcīzes nodokļa likmi, kāda ir noteikta smēķējamai tabakai. No akcīzes nodokļa atbrīvos tās tabakas lapas, kuras fiziskā persona audzē personiskām vajadzībām, ar nosacījumu, ka tās netiek realizētas.

FM arī atzīmē, ka jautājums par akcīzes nodokļa piemērošanu tabakas lapām ir risināms katras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts nacionālā līmenī. Tabakas lapas ES nav harmonizējama akcīzes prece, tāpēc šo produktu aprite tiek uzraudzīta ievērojami vājāk nekā tabakas izstrādājumiem. Patlaban jebkurš komersants var ievest tabakas lapas, bet Valsts ieņēmumu dienests nesaņem nekādu informāciju par šo darījumu, izņemot tad, ja tabakas lapas tiek importētas no ārvalstīm, kas nav ES dalībvalstis.

Jau nākamnedēļ durvis vērs lauksaimnieka, uzņēmēja, miljonāra Jāņa Vintera zemnieku saimniecības Līgo otra siltumnīca hibrīdo gurķu sēklu audzēšanai vēl viena hektāra platībā. Bez veiksmīgā biznesa J. Vinteram ir vēl kāds sapnis: «Es gribētu atkal startēt Dakāras rallijreidā.» Vai tas reāli notiks, lielsaimnieks pagaidām atbildēt nevar.

Pirmo 2,5 miljonus eiro vērto siltumnīcu hibrīdo gurķu sēklu audzēšanai atklājāt 2012. gada nogalē. Plānojāt paplašināties un uzbūvēt vēl vienu. Nu tas ir izdevies.

Nākamo siltumnīcu sākām plānot jau 2014. gadā. Arī to – viena hektāra platībā un aptuveni tādā pat vērtībā. Pagājušajā gadā notika būvniecība, bet jau tūlīt, tūlīt varēsim nodot. Iespējams, – nākamnedēļ. Tas ir ilgi gaidīts brīdis. Tagad rit pēdējie celtniecības darbi. Taču tiklīdz tie noslēgsies, arī, iespējams, jau jaunnedēļ, varēsim iet ar sēkliņām. Man gan tas cikls nav tik labi izprotams kā sievai. Viņa par to atbild un pavisam noteikti ir neatsverams papildspēks.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.