Quantcast
Citas ziņas

Vislielāko siltumnīcefekta gāzu piesārņojumu Latvijā rada enerģētikas sektors

Žanete Hāka, 30.12.2015

Jaunākais izdevums

Vislielāko siltumnīcefekta gāzu piesārņojumu Latvijā rada enerģētikas sektors, kas vidēji gadā emitē 8 tūkstošus tonnu CO2 ekvivalenta jeb 60–70 % no visa radītā piesārņojuma, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielāko daļu siltumnīcefekta gāzu veido oglekļa dioksīds (CO2), kas galvenokārt rodas fosilā kurināmā (naftas produkti, ogles, dabasgāze u.c.) sadedzināšanas procesā. 2013. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, transporta nozares radītās CO2 emisijas samazinājās līdz 17%. Enerģētikas sektora emisijas pieauga līdz 23 % no kopējām oglekļa dioksīda emisijām, bet mājsaimniecību radītās emisijas saglabājās iepriekšējo gadu līmenī (no 19% 2009. gadā līdz 21% 2013. gadā).

2013. gadā dabas resursu izmantošanas produktivitāte, kas parāda, cik lielu produkcijas apjomu var radīt, izmantojot vienu nosacīto dabas resursu kilogramu, bija 0,49 eiro uz kg, un tas ir par 3,3 % zemāk nekā 2012. gadā. Desmit gadu laikā resursu produktivitāte pakāpeniski ir augusi, augstāko vērtību sasniedzot 2009. gadā (0,58 eiro/kg), bet kopš 2010. gada tā būtiski nemainās, saglabājoties 0,50 eiro/kg robežās. Atbilstoši Latvijas Nacionālajam attīstības plānam līdz 2020. gadam resursu produktivitātei jāsasniedz 600 eiro uz vienu resursu tonnu, 2014. gadā šis rādītājs bija 512 eiro uz vienu resursu tonnu.

2014. gadā Latvijas uzņēmumi investējuši 20,4 miljonus eiro ūdens resursu aizsardzībai (40 % no visām vides aizsardzības investīcijām) un 15,2 miljonus eiro (29 %) gaisa piesārņojuma novēršanai. Salīdzinot ar 2013. gadu, uzņēmumu investīcijas sarukušas par 62%. Investīcijas vides aizsardzībai svārstās gadu no gada – pēdējo gadu laikā vislielākais investīciju apjoms bija 2013. gadā (135,6 miljoni eiro), bet vismazākais – 2011. gadā (38,3 miljoni eiro). 2014. gadā uzņēmumu izmaksas vides aizsardzībā sasniedza 98,2 miljonus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā 2013. gadā. Vislielākās izmaksas pērn veidoja atkritumu savākšana un pārstrāde (47,9 miljonus eiro) un notekūdeņu savākšana un attīrīšana (38,5 miljonus eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Starp nopietniem ģeopolitiskiem riskiem ir Brexit un protekcionisma tendences

Jeļena Šaldajeva, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EP: Klimata sarunās Parīzē jāpanāk apņemšanās līdz 2030.gadam par 40% samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus

Dienas Bizness, 15.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ANO klimata sarunās Parīzē ir jāpanāk apņemšanās līdz 2030.gadam par 40% samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus, un palielināt finansējumu klimatam, EP norāda trešdien vakarā pieņemtajā rezolūcijā.

EP deputāti iesaka novirzīt EU oglekļa dioksīda tirgus ienākumus klimata finansēšanai, savukārt aviācijas un kuģniecības nozarēm līdz 2016.gada beigām sākt pasākumus izmešu samazināšanai, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

«Mūsu priekšā ir gadsimta cīņa. Ja neizdosies noturēt globālo sasilšanu 2 grādu robežās, mēs pieredzēsim arvien vairāk sausuma, plūdu, kūstošu ledāju un lauksaimniecībai piemērotu platību izzušanu. Turklāt klimata pārmaiņas būs vēl viens faktors migrācijas problēmu saasināšanā,» pēc balsojuma teica EP deputāts Gilles Pargneaux (S&D, Francija), kurš izstrādāja rezolūciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas jau vairāk nekā gadu ilgusī detalizētā izpēte par vēja elektrostaciju parka izveidi Jelgavas novadā.

Ieceri plāno īstenot Jelgavas novada kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums "Laflora" savā īpašumā esošajā Kaigu purvā - izstrādātā kūdras ieguves laukā mežu ielokā, lai ražotu "zaļo" enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem pašpatēriņam un publiskajam tirgum.

Līvbērzes pagasta Kaigu purvā un tam apkārt esošajā mežā nepilnu 10 hektāru platībā plānots izvietot 22 vēja turbīnas, kas kopumā gadā spētu saražot tādu elektroenerģijas apjomu (300 000 MWh), kas pielīdzināms apmēram 5% no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa gadā. Provizoriskais CO2 ietaupījums būtu ap 112 000 tonnu CO2 ekvivalenta gadā. Plānots, ka vēja parka būvniecība varētu sākties 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrāleiropā līdz gadsimta beigām ievērojami biežāk būs novērojami sausuma periodi, ja netiks samazināta siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisija, secināts jaunā pētījumā.

Vācijas Helmholca vides pētniecības centra komandas vadītajā pētījumā, kurā piedalījās arī zinātnieki no Čehijas, tika analizēts 2018. un 2019.gads, kad tika piedzīvoti netipiski sausuma periodi, un ņemti vērā globālie klimata dati par pēdējiem 250 gadiem.

Rezultāti, kas publicēti žurnālā "Scientific Reports", liecina, ka kopš 1766.gada Centrāleiropā nav pieredzēti divi secīgi gadi ar tik lielu sausumu vasarā. Sausums skāra vairāk nekā 50% reģiona.

Sliktākajā scenārijā, ja siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisija sasniegs augstāko līmeni, Centrāleiropā šādi secīgi sausuma periodi vasarās līdz gadsimta beigām pieaugs septiņas reizes, prognozē zinātnieki. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes, ko skāris sausums, tādā gadījumā pieaugtu par vairāk nekā 40 miljoniem hektāru, uzskata zinātnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisija Zemes atmosfērā pagājušajā gadā sasniegusi jaunu rekordu, pirmdien paziņojusi ANO Pasaules Meteoroloģiskā organizācija.

Atmosfērā nonākušā oglekļa dioksīda daudzums pagājušajā gadā pieaudzis līdz 407,8 daļiņām uz miljonu. Tā ir lielākā koncentrācija pēdējos trīs līdz piecos miljonos gadu, norādīja organizācijas ģenerālsekretārs Peteri Tālass. "Tolaik temperatūra bija par diviem līdz trim grādiem siltāka un jūras līmenis bija desmit līdz 20 metrus augstāks nekā tagad," norādīja Tālass.

Metāna koncentrācija atmosfērā pieaugusi par 259%, ja salīdzina ar laiku pirms rūpnieciskās revolūcijas 19.gadsimtā. Savukārt dislāpekļa oksīda koncentrācija pieaugusi par 123%, ja salīdzina ar laiku pirms rūpnieciskās revolūcijas. Kopš 1990.gada gāzu izraisītais siltumnīcefekts palielinājies par 43%, liecina Pasaules Meteoroloģiskā organizācijas dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Cenas Latvijas un Lietuvas tirgū aizvien augstākas nekā ES vidēji un kaimiņvalstī Igaunijā

Didzis Meļķis
, 23.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais Enerģētikas savienības stāvokļa ziņojums Latvijai liek vērtēt ekonomiku kopumā, kaut vai no enerģētikas skatu punkta , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Deviņus mēnešus pēc ES Enerģētikas savienības stratēģijas sākšanas Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar pirmo Enerģētikas savienības stāvokļa apskatu. Tas apkopo situācijas aprakstus dalībvalstīs un pirmajā acu uzmetienā nav vienkārši skaidrojams dokuments vai, pareizāk sakot, dokumentu kopa, jo no enerģētikas skatu punkta iezīmē daudz izvērstākas ekonomiskās sakarības dalībvalstu ekonomikās.

Brisele kairina

«Šī Enerģētikas savienības apskata dokumentu pakete ir vērsta uz to, lai to lasītu pirmām kārtām Latvijas zemkopības ministrs, satiksmes ministrs, ekonomikas ministre, arī finanšu ministrs un visi kopā ķertos pie mērķtiecīgas ekonomikas politikas veidošanas, kas nav izdarāms vienā resorā vien un arī ne darbojoties atsevišķi,» DB saka enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. «Kā šai dokumentā norādīts, tā uzdevums ir konsolidēt intelektuālos resursus un vispirms jau pārkārtot politikas veidotāju domāšanu. Šis ir Briseles dots kairinājums pirmām kārtām domāt, kāda ir mūsu ekonomikas struktūra.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Videi draudzīgu autobusu ieviešanai pilsētās pieejami 12,5 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai attīstītu videi draudzīgu autobusu infrastruktūru Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī, 2014.-2020.gada plānošanas periodā būs pieejami 12,5 miljoni eiro Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējuma, informē Satiksmes ministrijā.

Satiksmes ministrijas izstrādāto noteikumu projektu otrdien, 20.decembrī, atbalstīja valdība.

Īstenojamie projekti paredzēs iegādāties sabiedriskā transporta transportlīdzekļus (autobusus), kuri darbojas ar elektrību, saspiesto dabasgāzi, 100% biodegvielu, izmantojot hibrīdtehnoloģijas (dīzeļdegviela (EURO 6)/elektrība), kā arī izbūvēt saistīto uzlādes vai uzpildes infrastruktūru.

Pasākuma ietvaros finansējums būs pieejams nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām (izņemot Rīgu, Liepāju un Daugavpili, kurās ir tramvaju infrastruktūra) - Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils pašvaldībām vai kapitālsabiedrībām, kuras sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus minētajās pašvaldībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Igate atklāj Baltijā pirmo putu bituma gatavošanas līniju

Zane Atlāce - Bistere, 02.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas novada Vilces pagastā SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate minerālmateriālu un asfaltbetona ražotnē Igates ABR trešdien atklāja un ar asfalta ieklāšanu ražotnes laukumā demonstrēja otrreizēji izmantojamā asfalta aukstās iestrādes līniju, kā arī svinīgi atklāja Baltijā pirmo putu bituma gatavošanas līniju, informē uzņēmumā.

Ražotnes svinīgajā atklāšanā no zariem pīto «lentu» pārgrieza Igates vadītāji – Māris Peilāns un Madars Radželis, Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune, Ekonomikas ministrijas pārstāve S.Rancāne-Slavinska un OP Corporate Bank Plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns.

Videi un dabai draudzīgās putu bituma tehnoloģijas pamatā ir neliela ūdens daudzuma injicēšana karstā bitumā, kas rada putu jeb burbuļošanas efektu, kas palielina bituma virsmas apjomu un samazina viskozitāti, savukārt pēc asfalta ieklāšanas un blīvēšanas ūdens klātbūtne 0,0012% apjomā asfalta kvalitāti neietekmē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Līdz 2030.gadam ES par 30% jāsamazina vairāku nozaru radītais CO2 izmešu apjoms

Dienas Bizness, 17.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2030. gadam visā ES par 30% jāsamazina transporta, lauksaimniecības, būvniecības un atkritumu apsaimniekošanas radītais CO2 izmešu apjoms, bet mežu izciršana pilnībā jākompensē ar jauniem stādījumiem, informē Eiropas Parlaments.

Šie mērķi noteikti divos otrdien apstiprinātos ES likumprojektos.

ES līmeņa mērķi sasniedzami, nosakot saistošus nacionālos mērķus tām nozarēm, kas nav iekļautas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā – lauksaimniecībai, transportam, celtniecībai un atkritumu apsaimniekošanai. Tās rada apmēram 60% ES siltumnīcefekta gāzu izmešu. Latvijai izmešu apjoms šajās nozarēs līdz 2030. gadam jāsamazina par 6%.

EP pieņemtais likums saistībā ar mežiem paredz stiprināt mežu un zemes izmantošanas spēju absorbēt siltumnīcefekta gāzu izmešus. Pašlaik ES meži piesaista apmēram 10% ES emisiju.

Likums ES valstīm liks līdz 2030. gadam mežu izciršanu pilnībā kompensēt ar jauniem stādījumiem. Tas veicinās CO2 emisiju līdzsvarošanu ar mežu, aramzemes un pļavu CO2piesaistījumiem. Deputāti likumprojektu papildinājuši ar noteikumu, ka pēc 2030. gada dalībvalstīm būtu jāparūpējas, lai CO2 piesaistījumi pārsniegtu emisiju apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate piektdien Jelgavas novada Vilces pagastā, uzņēmuma minerālmateriālu un asfaltbetona ražotnē Igates ABR atklāja Baltijā pirmo putu bituma gatavošanas līniju, kā arī otrreizēji izmantojamā asfalta aukstās iestrādes līniju, informē uzņēmuma pārstāvji.

Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētu projektu Bituminēto maisījumu ražošana, izmantojot putu bitumu un otrreiz izmantojamo asfaltu SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate īstenoja kopš 2015.gada 18.jūnija, kad tika noslēgts trīspusējs līgums starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Ekonomikas ministriju (EM) un Igati par šā projekta īstenošanu.

Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas Inovācijas zaļās ražošanas jomā ietvaros tika iegādāta un uzstādīta otrreizēji izmantojamā frēzētā asfalta iestrādes līnija, kā arī Baltijā pirmā putu bituma jeb siltā asfalta gatavošanas līnija ar tvaika tehnoloģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AGA investē 20 miljonus eiro rūpniecisko gāzu ražotnē Lietuvā

Zane Atlāce - Bistere, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpniecisko un medicīnisko gāzu uzņēmums AGA Baltijā investē 20 miljonus eiro jaunā ražotnē Ķēdaiņu brīvajā ekonomikas zonā, Lietuvā, informē uzņēmumā.

Gaisa sadales rūpnīca ražos skābekli un slāpekli Baltijas tirgum. Ražotne darbu sāks 2020. gadā. AGA ietilpst vadoša gāzu un inženierpakalpojumu uzņēmuma The Linde Group sastāvā un ir vadošais rūpniecisko gāzu uzņēmums Ziemeļeiropā.

Ieguldījumu mērķis ir nodrošināt esošo un jaunu klientu arvien pieaugošo pieprasījumu pēc rūpnieciskajām gāzēm. Tā kā ražotne Ķēdaiņos būs AGA otrā gaisa sadales rūpnīca Baltijā, tā veicinās piegāžu uzticamību un produktu nodrošinājumu. Tas, ka ražošanas vieta atradīsies tuvāk daudziem klientiem, samazinās transportēšanas attālumu, attiecīgi nodrošinot pozitīvu ietekmi uz apkārtējo vidi. Uzņēmums Linde Engineering būvēs ražotni, kas būs augstākajā pakāpē automatizēta un tiks darbināta atbilstoši jaunākajiem drošības standartiem. «Mēs vēlamies atbalstīt dinamisko rūpniecisko gāzu pielietojumu attīstību Baltijā, kā arī savu klientu strauji augošās investīcijas dažādos segmentos, piemēram, lāzergriešanā, elektronikā un pārtikas ražošanā,» stāsta Dalius Klīvis (Dalius Klyvis), uzņēmējdarbības attīstības vadītājs Baltijas reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Energoefektīvākās ēkas Latvijā 2019

Monta Glumane, 20.06.2019

Nominācijā «Energoefektīvākā sabiedriskā ēka 2019» 1.vietu ieguva Liepājas Olimpiskā centra Manēža.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies konkurss «Energoefektīvākā ēka Latvijā 2019», laureātu vidū ir ēkas Siguldā, Liepājā un Valmierā, informē Ekonomikas ministrija.

Nominācijā «Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka 2019» 1.vietu ieguva ēka Institūta ielā 10, Siguldā.

Nominācijā «Energoefektīvākā sabiedriskā ēka 2019» 1.vietu ieguva Liepājas Olimpiskā centra Manēža, bet 1.vietu nominācijā «Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2019. Jaunbūve» ieguva ēkas Mālu ielā 1 un Ķieģeļu ielā 8, Valmierā.

Ekonomikas ministrijas Simpātiju balvu par nozīmīgu ieguldījumu energoefektivitātes idejas veicināšanā saņēma SIA «Jūrmalas Mežaparki». Tāpat EM Simpātiju balvu saņēma arī SIA «Valkas namsaimnieks» par ieguldījumu energoefektivitātes popularizēšanā Valkā, kā arī par ilgtspējīgiem un kvalitatīviem risinājumiem ēku atjaunošanā, un ēku renovācijas projektu vadītāja Signe Kajaka kā viena no aktīvākajām energoefektivitātes idejas aizstāvēm un ēku atjaunošanas procesa virzītājām Latvijā 10 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Energoefektīvākās ēkas Latvijā 2018

Monta Glumane, 21.06.2018

1. vieta nominācijā «Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka 2018. Jaunbūve»

Grostonas ielā 12,Rīga

Foto:publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies konkurss «Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018», laureātu vidū ir ēkas Rīgā, Liepājā un Ventspilī, informē Ekonomikas ministrija.

Nominācijā «Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka 2018» 1. vietu ieguva ēka Klaipēdas ielā 70, Liepājā.

Nominācijā «Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka 2018. Jaunbūve» 1. vietu ieguva ēka Grostonas ielā 12,Rīgā, bet 1. vietu nominācijā «Energoefektīvākā sabiedriskā ēka 2018» ieguva nams Jūras ielā 34, Ventspilī.

Ekonomikas ministrijas Atzinības balvu saņēma VAS «Valsts nekustamie īpašumi» par ieguldījumu sabiedrībai nozīmīgu ēku atjaunošanā un energoefektivitātes paaugstināšanā. Tāpat EM Atzinības balvas saņēma SIA «Valmieras namsaimnieks» par ieguldījumu energoefektivitātes popularizēšanā, kā arī par ilgtspējīgiem un kvalitatīviem risinājumiem ēku atjaunošanā un SIA «Liepājas namu apsaimniekotājs» projektu vadītājs Toms Cīrulis par nozīmīgu ieguldījumu energoefektivitātes idejas veicināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izaugsmi apturēs izmeši

Māris Ķirsons, 22.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumnīcefekta gāzu emisijas apmēri Latvijai būs jāsamazina par 6% salīdzinājumā ar 2005. gadu, tādēļ summārais samazinājums būs ap 16–20%, iespējams, kādām jomām nāksies atgriezties pagātnē, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik gan nav skaidrības, kā Latvija nodrošinās šo Eiropas Komisijas mērķi un kuras jomas – lauksaimniecība, mežsaimniecība, transports un enerģētika – kādās proporcijās šo siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) samazināšanu īstenos.

Lai arī izmaiņas vēl ir iespējamas, tomēr tās tiek uzskatītas par maz ticamām. Latvijā ir ārkārtīgi augsts tā dēvētais ne emisiju tirdzniecības sistēmas sektoru īpatsvars kopējā SEG emisiju bilancē – 78,9% (2014. gadā), tostarp transportam – 34%, lauksaimniecībai – 31%. Saistībā ar zemes izmantošanas sektoru jāņem vērā, ka organisko augšņu īpatsvars Latvijā ir 16%, no kuru apsaimniekošanas tiek aprēķināts būtisks emisiju apjoms. Ministru prezidents Māris Kučinskis, atbildot uz DB jautājumu, saka, ka, visas iesaistītās ministrijas (Zemkopības, Ekonomikas, Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija) pie šiem jautājumiem strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Ziņojums: Pandēmija nav mazinājusi klimata pārmaiņas, taču ierobežojusi iespējas tās novērot

LETA, 14.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata pārmaiņas Covid-19 pandēmijas laikā nav apstājušās, un siltumnīcefekta gāzu emisijas pēc īslaicīgas samazināšanās atgriežas līmenī, kādā tās bija pirms pandēmijas, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), atsaucoties uz vairāku pasaules vadošo aģentūru un zinātnes organizāciju ziņojumu "United in Science 2020".

Tajā uzsvērta pieaugošā un neatgriezeniskā klimata pārmaiņu ietekme uz ledājiem, okeāniem, dabu, ekonomiku un cilvēku dzīves apstākļiem. Papildus ziņojumā dokumentēts, kā pandēmija mazinājusi spēju uzraudzīt šīs izmaiņas, izmantojot globālo novērojumu sistēmu. Samazinoties aviācijas un kuģniecības pārvadājumiem, sarukusi prognožu modeļu precizitāte un iespējas veikt nozīmīgus okeānu un atmosfēras novērojumus.

Arī sauszemes novērojumu tīklā pandēmija ir negatīvi ietekmējusi ikdienas darbu - ievērojami traucēti novērojumi, ko veic manuāli, it īpaši Āfrikā un Dienvidamerikā.

Nepietiekamo novērojumu dēļ jau ir atcelti vairāki globāli pētījumi par okeāniem un ledājiem un vēl vairākus, visticamāk, nāksies atcelt. Novērojumu pārtraukumi radīs arī nepilnības vēsturisko datu rindās, kas nepieciešamas klimata pārmaiņu uzraudzībai. Siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā šobrīd ir rekordaugstā līmenī un turpina pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Rīgas dome piešķirs papildu 702 870 eiro VEF Kultūras pils remontdarbiem

LETA, 18.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldība piešķirs papildu 702 870 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) VEF Kultūras pils remontdarbiem, nolēma Rīgas dome.

Dome skatīja jautājumu par grozījumiem domes lēmumā par projekta Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamā arhitektūras piemineklī VEF Kultūras pilī Ropažu ielā 2, Rīgā īstenošanu. Kopējā summa remontdarbiem plānota 12,1 miljons eiro.

Papildināts - FOTO: VEF kultūras pils prasa neplānotus ieguldījumus viena miljona apmērā

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) skaidroja, ka 2 miljonus eiro Īpašumu departaments ieguva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) administrētajā atklātajā konkursā Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos, bet 4,25 miljoni eiro piesaistīti no ERAF.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Lielbritānija plāno no 2035.gada aizliegt pārdot benzīndzinēja un dīzeļdzinēja auto

LETA--AFP, 04.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija plāno no 2035.gada aizliegt pārdot benzīndzinēja un dīzeļdzinēja transportlīdzekļus, tostarp hibrīdauto, otrdien paziņojis premjerministrs Boriss Džonsons.

Premjers ar šādu paziņojumu nācis klajā pasākumā par godu novembrī Glāzgovā gaidāmajai ANO Klimata pārmaiņu konferencei COP26.

Ierosinājums apsteidz līdzšinējos plānus par pieciem gadiem un ietver hibrīdos transporta līdzekļus.

Lielbritānija ir solījusi līdz 2050.gadam panākt neitralitāti siltumnīcefekta gāzu emisijā, samazinot emisiju, stādot kokus un īstenojot virkni citu pasākumu.

"COP26 rīkošana ir svarīga iespēja Lielbritānijai un valstīm visā pasaulē, lai pastiprinātu cīņu pret klimata pārmaiņām," sacīja Džonsons.

Viņš norādīja, ka Lielbritānija, izklāstos savus plānus šogad, vēlas pamudināt citas valstis tai pievienoties un arī apņemties panākt neitralitāti siltumnīcefekta gāzu emisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pilnveido pasažieru pārvadājumu ar taksometriem jomas tiesisko regulējumu

Rūta Lapiņa, 02.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2.novembra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikti divi jauni Satiksmes ministrijas izstrādāti noteikumu projekti, kas nosaka kārtību kādā veicami pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un prasības speciālās atļaujas jeb licences saņemšanai un par valsts nodevu par speciālās atļaujas izsniegšanu komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalna.

Grozījumi Autopārvadājuma likumā, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.martā nosaka, ka licences pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem turpmāk izsniegs republikas pilsētas domes un plānošanas reģioni. Noteikts, ka plānošanas reģiona izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru republikas pilsētas teritorijā un otrādi – republikas pilsētas izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru pārējā plānošanas reģiona teritorijā.

Ministrijā skaidro, ka licence dod tiesības nogādāt pasažieri uz jebkuru citu vietu ārpus republikas pilsētas vai pārējās plānošanas reģiona teritorijas, kurā saņemta licence. Noteikumu projekts nosaka prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas saņemšanai, kārtību, kādā veicami pasažieru pārvadājumi ar taksometru, taksometru radītā vides piesārņojuma ierobežojumus un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu plānošanas reģionos, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamās informācijas apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būs pieejami 23 miljoni eiro energoefektivitātes pasākumiem zema enerģijas patēriņa ēkām

Žanete Hāka, 26.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 26. janvārī valdība atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātos nosacījumus Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklātam konkursam par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu - zema enerģijas patēriņa ēkas, informē VARAM.

Konkursa ietvaros kopējais pieejamais finansējums – 23 miljoni eiro.

Atbalsts tiks nodrošināts zema enerģijas patēriņa jaunu ēku būvniecībai jeb tā saucamajiem lielajiem projektiem, kuros vienam projektam pieejamais finansējuma apjoms ir no 7 līdz 15 miljoniem eiro. Tāpat konkursa ietvaros atbalsts tiks sniegts esošo ēku pārbūvei vai atjaunošanai par zema enerģijas patēriņa ēkām jeb tā saucamajiem mazajiem projektiem, kur vienam projektam pieejamais finansējuma apjoms ir no 400 tūkstošiem līdz 2 milj. eiro.

Šī konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisijas samazināšana, veicot zema enerģijas patēriņa jaunu ēku būvniecību, kā arī esošu ēku pārbūvi vai atjaunošanu par zema enerģijas patēriņa ēkām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katra ES dalībvalsts šobrīd koncentrējas uz savu individuālo enerģētikas un klimata plānu, taču pietrūkst skaidrības, kā notiks šo plānu mijiedarbība starp valstīm

Tas bija viens no galvenajiem secinājumiem Pasaules Enerģētikas padomes (PEP) rīkotajā forumā, kas šoreiz notika Latvijā un kurā pulcējās Baltijas jūras valstu pārstāvji. Centieni pēc tīras, klimatam draudzīgas enerģijas Eiropas Savienības (ES) līmenī ir mudinājuši ES dalībvalstis radīt Nacionālos Enerģētikas un klimata plānus 2021.–2030. gadam. Ambīcijas ES līmenī šim laika periodam ir lielas – siltumnīcefektu radošo gāzu emisijas jāsamazina par 40%, no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) iegūstamās enerģijas apjomi ir jāpalielina par 32%, turklāt arī transportā izmantojamajai enerģijai vismaz 14% apmērā jābūt no AER, bet energoefektivitāte jāpaaugstina par 32,5%. Eiropas Komisija monitorēs, kā dalībvalstis iesaistās šo mērķu sasniegšanā, taču tajā pašā laikā gana daudzas ES valstis pagaidām nesasniegs pat tos savus mērķus, ko ir nospraudušas līdz 2020. gadam, norādīja Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sanfrancisko izstrādājusi tiesību aktus, kuri paredz, ka līdz 2020. gadam tajā vairs nebūs pieejami plastmasas salmiņi. Arvien izteiktāka tendence ir vērojama jau bāros, kur plastmasas salmiņus ir nomainījuši papīra, raksta ārvalstu mediji.

Sanfrancisko uzraudzības padomes sēdē tika diskutēts par to, ka pavisam vajadzētu aizliegt plastmasas salmiņu lietošanu. Padomes pārstāvji diskutēja par to, ka vienreizējās lietošanas plastmasas salmiņi ir hronisks atkritumu avots, kas rada lielu piesārņojumu. «Sanfrancisko ir pārāk daudz plastmasas izstrādājumi, kuri atrodas uz ielām. Mums kaut kas ir jādara, lai pēc iespējas ātrāk cīnītos ar lielo piesārņojumu,» norāda padomes pārstāvji.

«Sanfrancisko vienas dienas laikā tiek izmantoti miljons plastmasas salmiņi un 67% no tiem tiek nomesti uz ielām,» informē Vašingtonas vides aizsardzības grupa.

Kompānija «Aardvark Straws» ir lielākais papīra salmiņu ražotājs Amerikā, kurš pagājušajā gadā pārdošanas apjomu paaugstināja par 5000%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

EM: Klimata pārmaiņu mazināšanai līdz 2030.gadam nepieciešami seši miljardi eiro

LETA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata pārmaiņu mazināšanai līdz 2030.gadam nepieciešami seši miljardi eiro, ceturtdien notiekošajā forumā "Enerģētikas un klimata plāns 2030 - ceļā uz ilgtspējīgu valsti" sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš.

EM eksperts klātesošos informēja par plānā ietvertajiem pasākumiem enerģētikas, transporta un ēku sektorā. Viņš stāstīja, ka plānā ietverta virkne pasākumu, lai padarītu "zaļāku" transporta sektoru, piemēram, veicinot autoparka atjaunošanu un sabiedriskā transporta izmantošanu. Tāpat plānā rosināts aktivizēt "zaļākas" degvielas izmantošanu plašā patēriņā, lauksaimniecībā, sabiedriskajā transportā, komerctransportā utt.

Kauliņš atzina, ka Latvijai ir iespējams sasniegt plānā nospraustos mērķus līdz 2030.gadam, ja pasākumi tiks īstenoti tā, kā iecerēts. Vienlaikus EM pārstāvis stāstīja, ka "zaļo" pasākumu īstenošanai līdz 2030.gadam nepieciešami seši miljardi eiro. Viņš arī minēja avotus, kur ņemt finansējumu, proti, Eiropas Savienības fondi, pašvaldību ikgadējie budžeti, emisiju kvotu izsoles u.c. "Ar gudru publiskā finansējuma izmantošanu šādi pasākumi ir īstenojami," uzsvēra Kauliņš. Jau ziņots, ka šogad 14.novembrī valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai tika izsludināts EM iesniegtais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030.gadam (NEKP 2030) projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau līdz gada beigām valdībai tiks iesniegts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kas sola gan nodokļu pārmaiņas, gan dažādu atbalstu energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu izmantošanai

Tā forumā Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš, uzsverot, ka top plāns nākamajiem 10 gadiem un jau tūdaļ sāksies tā sabiedriskā apspriešana, kurā ar ieteikumiem, jautājumiem un uzlabojumiem var piedalīties ikkatrs Latvijas iedzīvotājs.

Lai nebūtu pretrunu

«Enerģētikas politika Eiropas Savienībā ir veidojusies daudzus gadus. Atsevišķi jau ilgi ir stāsts par enerģētikas infrastruktūru, par atjaunojamajiem energoresursiem, par iekšējo tirgu un tā drošību. Katra no šīm Eiropas politikām ir svarīga, taču gadās, ka tās nonāk pretrunās. Tāpēc ir pieņemts lēmums par vienotas sistēmas izveidošanu,» Nacionālā plāna priekšnoteikumus un nepieciešamību izskaidroja Dz. Kauliņš. Ir radīts priekšstats par enerģētikas savienību. Lai to iedzīvinātu, arī pieņemts lēmums, ka katra Eiropas Savienības dalībvalsts radīs vienu visaptverošu plānu, kurā būtu skarti visi aspekti. Perspektīva jārada desmitgadu ciklā, to saskaņojot ar kaimiņvalstīm, un rezultātā jārodas pārliecībai, ka visi virzās uz viena mērķa sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru