Būvniecība un īpašums

Zemes dzīles nākotnē varētu mainīt īpašnieku

Dienas Bizness, 11.08.2015

Kandavas novada Cēres pagastā atrodas viena no lielākajām un nozīmīgākajām smilts un grants atradnēm (attēlā) Latvijā. Tā iekļauta valsts nozīmes derīgo atradņu sarakstā. Plānots, ka uz smilts un grants ieguvi jaunais, VARAM piedāvātais tiesiskais regulējums neattieksies.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi jaunu koncepciju par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei, kas nozares profesionālajās organizācijās jau izsaukusi sašutumu, otrdien raksta laikraksts Diena.

Koncepcijas būtība – lai atvieglotu perspektīvo derīgo izrakteņu, kuri potenciāli varētu atrasties zemes dzīlēs, taču nav zināms krājumu apjoms, izpēti un iespējamo ieguvi, varētu tikt mainītas zemes dzīļu īpašumtiesības. Proti, pašlaik zemes dzīles pieder zemes īpašniekiem, kas 70% gadījumu ir privātpersonas.

Koncepcija piedāvā četrus variantus situācijas izmaiņām. Pirmais – normatīvais regulējums netiek mainīts. Otrais – tiek noteikti privātās zemes un zemes dzīļu lietošanas tiesību aprobežojumi zemes dzīļu izpētes gadījumos, nosakot valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus minerālresursu izmantošanai. Trešais – valstij ir ekskluzīvas tiesības uz derīgajiem izrakteņiem, ja tādi tiek atrasti, sākot no 100 metru dziļuma. Ceturtais – valstij ir ekskluzīvas tiesības uz metālu rūdām un dimantiem, ja tādi tiek atrasti.

Jaunais tiesiskais regulējums neskars tos komersantus, kas jau saņēmuši licences derīgo izrakteņu iegulu pētīšanai vai to ieguvei un neattieksies uz bieži sastopamajiem izrakteņiem, piemēram, smilti un granti.

Pret zemes dzīļu īpašumtiesību maiņu iebilst gan Baltijas Ģeologu asociācija (BĢA), gan Baltijas Ogļūdenražu izpētes un ieguves asociācija (BOIIA), lai gan koncepcija uz ogļūdeņražu resursiem, to skaitā naftu, neattiecas. Kā norāda BĢA valdes locekle Marita Strādere, kā arī BOIIA un uzņēmuma Baltic Oil Management valdes locekle Sigita Poželaite, iecerētā zemes dzīļu nonākšana valsts īpašumā uzskatāma par plaša vēriena nacionalizāciju, kas turklāt nedos rezultātus, tikai lieki tiks izšķērdēti līdzekļi, ieviešot koncepciju.

Plašāk lasiet rakstā Zemes dzīles nākotnē varētu mainīt īpašnieku otrdienas, 11.augusta laikrakstā Diena (10.lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas zemes dzīles slēpj metālus, metālu rūdas un dimantus

Dienas Bizness, 28.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir zemes dzīļu bagātības, kas nav pamatīgi izpētītas, bet pieļaujams, ka šīs bagātības ir metāli, metālu rūdas un dimanti. Cik lielā apjomā un kādā dziļumā – tie ir vēl neatbildēti jautājumi,» saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Jau ilgāku laiku tiek diskutēts par zemes dzīļu koncepciju, kuras mērķis, kā uzsver VARAM, ir veidot labvēlīgu investīciju vidi derīgo izrakteņu nozarē. Kā veicas?

Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju koncepcija ir sagatavota. Koncepcija vērtē zemes dzīļu piederības aspektu un to, kādi varētu būt tie ceļi, lai panāktu attīstību, vai arī pieņemtu lēmumu, ka paliekam tādā situācijā, kādā esam. Tomēr koncepcija nekad nedefinēs visus normatīvo dokumentu grozījumus. Gribu uzsvērt, ka ir svarīgi tas, lai koncepcija gala variantā palīdzētu saprast, kādi neapgūti zemes dzīļu resursi Latvijā vispār ir, kā arī ļautu veidot zināšanu pārnesi, kas sekmētu jauno un topošo ģeologu profesionālas kompetences attīstību un jaunas pieredzes atgūšanu. Tāpat koncepcijas mērķis ir, lai labums būtu visai sabiedrībai, nevis tikai kādai interešu grupai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar AS Latvijas Gāze (LG) sadalīšanu valsti sagaida daudz problēmu, intervijā aģentūrai LETA norāda LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

«No juridiskā viedokļa sadalīt LG var tikai akcionāri. Un tas varētu notikt pusotra vai divu gadu laikā, jo ir nepieciešami akcionāru lēmumi, pilnsapulces balsojumi par reorganizāciju utt. Patlaban LG akcionāru pozīcija ir tāda, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim nekāda sadalīšana nav iespējama. Uzņēmuma sadalīšana var sākties tikai pēc šī datuma saprotamā termiņā,» uzsvēra Kalvītis.

LG vadītājs atzina, ka patlaban Latvijas valstij un LG akcionāriem nav vienādas izpratnes par uzņemtajām saistībām pirms 20 gadiem, noslēdzot LG privatizācijas līgumu.

«Kad Latvijai bija milzīgas problēmas un LG bija maksātnespējīga, bija nepieciešamas simtiem miljonu lielas investīcijas, lai kompāniju varētu attīstīt, - tad valstij investori bija vajadzīgi. Bet tagad, kad uzņēmumam veicas labi, valdība paziņo, ka LG akcionāri vairs nav vajadzīgi, tāpēc valdība lems uzņēmuma vietā. Šāda situācija nav pieņemama un var novest līdz starptautiskai tiesvedībai, kas nebūs izdevīgi nevienai pusei. Es aicinu valsti iesaistīties saprātīgā dialogā ar LG akcionāriem, lai vienotos par abām pusēm pieņemamiem uzņēmuma sadalīšanas termiņiem,» sacīja LG valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pabeigta NordBalt kabeļa ieguldīšana Baltijas jūrā

LETA, 09.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas jūras dzīlēs pabeigta Baltijas un Ziemeļvalstu energotīklus savienojošā kabeļa NordBalt ieguldīšana, kas nozīmē, ka pabeigti 90% būvdarbu, otrdien paziņoja Lietuvas elektrības pārvades uzņēmums Litgrid.

Kuģis Topaz Installer, kuram bija uzticēta vairāk nekā 400 kilometru garā kabeļa guldīšana jūras dzīlēs, paveica darbu gada un divu mēnešu laikā.

«Mēs veiksmīgi virzāmies uz savu mērķi - savienoties ar Ziemeļeiropu, kur no 2016.gada 1.janvāra darbosies lielākais Eiropas elektroenerģijas tirgus. Lietuva importē apmēram divas trešdaļas patērētās elektrības, tādēļ iespēja pirkt vairāk elektrības no Skandināvijas, kura ir bagāta ar hidroresursiem, būs priekšnosacījums elektrības vairumtirdzniecības cenas pazemināšanai. Lietuvā šis elektrotīklu starpsavienojums kļūs par sinonīmu iespējai izvēlēties, konkurencei un sadarbībai elektrības un enerģētikas sektorā,» sacīja Litgrid valdes priekšsēdētājs Daivis Virbickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lodes māla karjerā iegūst augstvērtīgo devona mālu un atrod bruņuzivis

Dienas Bizness, 05.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Latvijas zemes dzīlēs nav atrodams zelts, mūsu valsts pamatbagātība ir tie zemes dzīļu resursi, ko veido tagad vai nākotnē izmantojamie nogulumi, ieži un minerāli, iežos sastopamās šķidrās derīgās vielas, zemes dzīļu siltums un saimnieciskai izmantošanai derīgas ģeoloģiskās struktūras, otrdien raksta laikraksts Diena.

Izpētīti un apzināti ir tādi Latvijas derīgie izrakteņi kā kaļķakmens, dolomīts, māls, kvarca smiltis – to ieguves iespējas nodrošina ar izejmateriāliem dažādas rūpniecības un tautsaimniecības nozares. Viens no Latvijā pazīstamākajiem zīmoliem, kam ir vairāk nekā pusgadsimtu sena vēsture un kas veidojies, uzņēmējdarbību balstot uz māla ieguves iespējām, ir Lodes ķieģelis. Lodes karjerā ķieģeļu ražošanai mālu iegūst joprojām, taču te ir atklāta arī kāda unikāla iegula.

Mūsdienās būvkeramikas nozarē par augstvērtīgu izejvielu tiek uzskatīts tā saucamais devona māls, kas uzkrājies pirms aptuveni 385 līdz 410 miljoniem gadu.

No Latvijā apzinātajām devona mālu atradnēm nozīmīgākā ir Cēsu pusē – Priekuļu novada Liepā. Atradni 1953. gadā atklāja ģeologs Jānis Sleinis. Tolaik Liepas ciemata apkārtnē tika izpētītas vairākas devona mālu iegulas, kuras apvienotas Liepas atradnē. 1963. gadā darbu tajā sāka Lodes drenu un cauruļu rūpnīca. Mūsdienās Liepas mālu izpētītie krājumi pārsniedz 20 miljonus kubikmetru, atradnes tuvumā vēl tiek prognozēti papildresursi 44 miljonu kubikmetru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pazemē – ceturtā daļa Baltijas jūras

Dienas Bizness, 18.05.2015

«Nav vērts par labākiem uzskatīt ārzemēs ražotos minerālūdeņus, jo arī Latvijā ir pieejami izcilas kvalitātes dabīgie minerālūdeņi. Patiesībā mūsu valstī ir ārkārtīgi labs pat tas «minerālūdens», kas tek no krāna,» uzskata LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes doktorante, zinātniskā asistente Inga Retiķe.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ANO aprēķini liecina, ka jau pēc 10 gadiem 1,8 miljardi pasaules iedzīvotāju izjutīs dzeramā ūdens trūkumu. Turklāt ne tikai Āzijā vai Ziemeļāfrikā – ar šo problēmu jau pašlaik saskaras mūsu kaimiņi Tallinā. Savukārt Latvijā saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem kopējie pazemes saldūdens krājumi 198 atradnēs ir 863,496 tūkstoši kubikmetru dienā. Šie dati liecina tikai par izpētīto pazemes ūdeņu atradņu apjomu – saskaņā ar normatīvo dokumentu prasībām pazemes ūdeņu atradni pēta, ja tajā iegūst vairāk nekā 100 kubikmetru dzeramā ūdens dienā. Taču kopumā Latvijas teritorijā modelētie pazemes ūdeņu resursi mērāmi kā ceturtā daļa no Baltijas jūras apjoma, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Viena no mūsu valsts nozīmīgākajām zemes dzīļu bagātībām ir uzturā lietojamie pazemes ūdeņi. «Mēs varam lepoties ar izciliem dabīgo minerālūdeņu resursiem. Citur pasaulē dzeramais ūdens kļūst par izsīkstošu resursu, savukārt pie mums, ņemot vērā Latvijas teritoriju un iedzīvotāju daudzumu, – esam minerālūdens lielvalsts,» uzsver Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centra doktorante, zinātniskā asistente Inga Retiķe.

Ikdienā ar minerālūdeni mēs saprotam dzeramo ūdeni, kam piemīt vērtīgas, veselību uzlabojošas īpašības un iesāļa garša, tomēr, kā norāda I. Retiķe, minerālūdens ir jebkurš pazemes vai pat augsnes virskārtas ūdens, kurā izšķīdusi kāda minerālviela: «Pēc definīcijas minerālūdens nav tikai sāļš un gāzēts, minerālūdens ir arī saldūdens un avota ūdens, vai pat ūdens peļķē. Būtiska atšķirība ir starp minerālūdeni un dabīgo minerālūdeni – pēdējā kvalitāti stingri regulē likumdošana un uzrauga atbildīgās valsts institūcijas.» Parasti, jo dziļāk zemes dzīlēs, jo sāļāks ir ūdens. Latvijā no kilometru dziļa pazemes urbuma iegūts ūdens jau ir tik sāļš, ka uzturā vairs nav lietojams, – mineralizācija ir aptuveni 140–180 gramu uz litru, un tādu ūdeni var izmantot vienīgi medicīnā. Salīdzinājumam – veikalos nopērkamajam dabīgajam minerālūdenim Sigulda mineralizācija ir 3,1–3,6 g/l, Mangaļi – 1800–2200 mg/l, Venden – 0,31–0,42 g/l.

Komentāri

Pievienot komentāru
Expo 2017

Astana Expo 2017: Vācija iedvesmu smeļas piecos dabas elementos

Dienas Bizness, 22.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā daudzi citi valstu paviljoni arī Vācija ir pieskaņojusies Astana Expo 2017 izstādes vadmotīvam un piedāvā iepazīt nākotni caur «zaļās» un atjaunojamās enerģijas prizmu. Paviljons ir sadalīts vairākās izstāžu zālēs, kur tiek stāstīts par pieciem dabas enerģijas ieguves avotiem.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ CITAS ZIŅAS NO ASTANA EXPO 2017

Pirmajā zālē apmeklētāji tiek iepazīstināti ar Vācijas paviljona koncepciju, kas apvieno piecus enerģijas ieguves pamatelementus – saules, ūdens, vēja, zemes un biomasas. Lai par katru no šiem enerģijas ieguves veidiem uzzinātu vairāk, apmeklētājiem ir jāseko piecām dažādu krāsu līnijām, kas simbolizē katru no elementiem.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Paviljona nākamajā zālē apmeklētāji jau krietni detalizētāk var uzzināt, ar kādām mūsdienu tehnoloģijām ir iespējams apgūt iepriekš uzskaitīto elementu enerģiju. Pirmais eksponāts ir veltīts Kazahstānas vēja parkam, kurš 2015. gadā tika nodots lietošanā un šobrīd ražo elektroenerģiju no vēja plūsmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid akciju vērtība varētu būt 200 miljoni eiro, vēstīja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Pagājuājā nedēļā valdība atbalstīja sarunu sākšanu ar energokompānijas akcionāriem par akciju iegādi. Latvijas valsts plāno uzņēmumā iegūt vairākumu akciju, atpērkot tās no "Gazprom", "Itera Latvija" un Vācijas "Uniper Ruhrgas". Vienlaikus, lai neietekmētu akciju cenu, valdība atsakās publiski informēt, vai ir nodoms pirkt tikai kontrolpaketi vai arī visus 68% no uzņēmuma, kas jāpārdod "Gazprom", "Itera Latvija" un "Rurghas".

Pēc raidījuma vēstītā, kāds senāks Ekonomikas ministrijas slepens pētījums esot uzrādījis, ka gāzes krātuves un maģistrālo tīklu vērtība varot būt 200 miljoni eiro. Vai tā varētu būt aktuālā cena, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) neprecizēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien uz Marsa paredzēts nolaisties ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) zondei «InSight», paziņojusi pārvaldes Reaktīvās kustības laboratorija.

Plānots, ka zonde veiks līdz šim dziļākos urbumus planētas virsmā, lai veiktu temperatūras mērījumus un fiksētu planētas pulsu.

Zinātnieki ar zondes palīdzību sekos līdzi arī Marsa rotācijai ap savu asi, cerot, kas tas palīdzēs gūt precīzāku priekšstatu par planētas kodola lielumu un sastāvu.

ASV un Eiropas kopīgās misijas galvenais mērķis ir pētīt Marsa dzīles, lai palīdzētu izprast šīs un citu planētu, tostarp Zemes, veidošanos pirms 4,5 miljardiem gadu.

Marss ir mazāks un ģeoloģiski mazāk aktīvs nekā Zeme, kur plātņu tektonika un citi procesi ir izmainījuši tās sākotnējo sastāvu. Marss savukārt ir saglabājis agrīnās evolūcijas «pirkstu nospiedumus», maijā pēc zondes starta skaidroja misijas vadošais zinātnieks Brūss Banerts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

FOTO: Praktiskā latvieša sapņu auto

Aldis Zelmenis, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedru Volvo V60 Cross Country ir iznesīgs un daudz ko protošs auto, kas perfekti atbilst Latvijas koplietošanas ceļu īpatnībām. Vienīgā bēda, ka tā cena ir nedaudz pārspīlēta

Patiesībā, noslēdzot laulības saites ar ķīniešu Geely, pēcāk visi radītie Volvo modeļi nesirgst ar mazvērtības kompleksiem un to cenu pozicionējums liek pabrīnīties pat BMW, Audi vai Mercedes marketologiem. No otras puses, šobrīd par pircēju trūkumu Volvo nevar sūkstīties, attiecīgi, ja pircēji akceptē, tad kāpēc prasīt mazāk?

Kāpēc tas būtu jāpērk?

Perfekti piemērots Latvijas apstākļiem, jo sevišķi tiem autotīkotājiem, kuri visa veida paaugstinātas virsbūves krosoverus un SUV neatzīst par pilnvērtīgiem automobiļiem. Tajā pašā laikā šiem indivīdiem arī ir vēlēšanās braukt tur, kur bez liekas aizķeršanās spēj braukt džipi un pusdžipi. Patiesībā V60 CC manevrēšanas spējas sarežģītos braukšanas apstākļos uz papīra ir pat cienījamākas. Kā zināms, šāda tipa automobiļiem viens no svarīgākajiem parametriem ir mērījums, cik tālu no zemes atrodas automašīnas vēders. Lielākajai daļai krosoveru šis attālums būs mazāks par 20 centimetriem, turpretim Volvo V60 CC ieraksts tehniskajā pasē vēsta, ka tas būs 21 cm. Tas ir ļoti daudz, lai iebrauktu, izbrauktu vai pārbrauktu, ja Volvo V60 CC īpašniekam radīsies tāda vajadzība. Daudzpusīgs auto, kas pēc izmēriem nav nedz par mazu, nedz par lielu. Vietas ir gan pasažieriem, gan bagāžai, tostarp bagāžas nodalījumā zem grīdas varēs atrast pat mazizmēra rezerves riteni. Braukšana ir patīkama un droša, funkcionalitāte un drošības asistentu atbalsts ir līmenī, arī pie vertikālās planšetes ar laiku var piešauties un tā dzīlēs atrast visu, kas nepieciešams. Brauciena laikā labāk gan to nedarīt, jo ekrāna bakstīšana noteikti ir bīstamāks pasākums nekā zvanīt vai pieņemt zvanus pa mobilo viedtālruni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

No dabas varenības līdz džungļu dziedniekiem

Iesaka: Daina Pečate, SIA Dekolserviss, SIA Arkolat un veikalu tīkla Rito dibinātāja un līdzīpašniece; rakstu speciāli DB sagatavojusi: Linda Zalāne, 06.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekvadorā es atgriezos otro reizi, jo pirmoreiz tur viesojos pirms aptuveni 15 gadiem, kad devāmies braucienā uz Galapagu salām, kas joprojām starp daudziem citiem ceļojumiem, kas pēc tam vēl piedzīvoti, ir viens no spilgtākajiem iespaidiem.

Galapagu salas ļauj cilvēkam nokļūt dzīvnieku pasaulē, un es joprojām atceros, kā pludmalē sauļojās jūras lauvas ar kuplām ģimenēm, nevis cilvēki. Šoreiz ceļojuma mērķis nebija vēlreiz nokļūt starp dzīvniekiem, bet bija vilinājums doties maģiskā braucienā ar seniem un mistiskiem ceremoniju piedzīvojumiem. Bija vairākas sakritības, un acīmredzot, ja cilvēks ir kaut kam nobriedis, tad tas dzīves ceļā nāk. Es pavisam nejauši saņēmu uzaicinājumu šī gada februārī piedalīties ceļojumā uz Ekvadoru un Kolumbiju pie senajiem džungļu dziedniekiem. Man tas šķita tieši laikā, un es pieteicos braucienam, kura programmu veidoja puisis no Igaunijas, kurš pirms četriem gadiem ar visu ģimeni pārcēlās uz dzīvi Ekvadorā. Grupā bija 12 pieredzējuši cilvēki, daudzi no viņiem bija ciguna praktizētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ar likumu noteiks Latvijas Gāzei pienākumu līdz 2017.gada aprīlim izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus

LETA, 15.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2017.gada 3.aprīlim vertikāli integrētajam uzņēmumam AS Latvijas Gāze ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus - viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.

Šodien valdībā atbalstītajos grozījumos Enerģētikas likumā paredzēti divi galvenie termiņi pilnai pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanai.

Pirmais termiņš ir 2017.gada 3.aprīlis, kad jāizveido juridiski neatkarīga sabiedrība, kas nodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pakalpojumus un kuras īpašumā ir pārvades sistēmas aktīvi un kuras rīcībā ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK).

Otrs termiņš ir 2017.gada 31.decembris, kad ir pilnībā jāpabeidz dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana, tas ir, jāpanāk situācija, kad pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators ir no Latvijas Gāzes neatkarīga kapitālsabiedrība, kuras īpašnieki ne tieši, ne netieši nav saistīti ar Latvijas Gāzi vai tās akcionāriem. Šāda prasība neattiecas uz finanšu institūcijām, kurām pieder akcijas vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, kā arī energoapgādes komersantā, kurš nodarbojas ar dabasgāzes ražošanu vai tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VVD 500 mājsaimniecībās mērīs radona gāzes koncentrāciju

Žanete Hāka, 02.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada laikā Valsts vides dienesta (VVD) Radiācijas drošības centrs (RDC) organizēs radona gāzes koncentrācijas mērījumus aptuveni 500 Latvijas mājsaimniecībās, informē VVD.

Savukārt par radona koncentrācijas mērījumiem dzeramajā ūdenī un informatīvā bukleta par radona gāzi izveidi atbildīgs ir VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC).

VVD RDC radona gāzes koncentrācijas mērījumus plāno veikt aptuveni 500 Latvijas mājsaimniecībās sešu līdz 10 mēnešu garumā. Iegūtie dati vides dienestam sniegs priekšstatu par radona koncentrāciju mājokļos. Paralēli LVĢMC veiks radona koncentrācijas mērījumus dzeramajā ūdenī un izstrādās informatīvu bukletu par radona gāzi.

Iegūtā informācija ļaus VARAM sadarbībā ar citām institūcijām izstrādāt radona rīcības plānu, sniedzot ieteikumus gadījumos, ja radona gāzes satura līmenis pārsniedz pieļaujamo koncentrāciju dzīvojamās telpās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fosilās enerģijas nodoklis kā netiešais nodoklis ļautu pārstrukturēt esošo Latvijas nodokļu režīmu par labu arī darbaspēkam

To ekspresintervijā DB saka Valsts prezidenta Enerģētikas drošības komisijas priekšsēdētājs Juris Ozoliņš, prezentējot tikko sagatavoto komisijas ziņojumu par Latvijas līdzšinējo enerģētikas politikas ietvaru, kurā ietvertas arī rekomendācijas procesa uzlabošanai.

Fragments no intervijas:

Kāds ir jaunā ziņojuma mērķis un galvenie secinājumi?

Latvijas enerģētikā ir vairākas lietas, ko vajadzētu uzlabot, lai gan mūsu līdzšinējie sasniegumi nav slikti. Esam tikuši pāri 36% vietējās izcelsmes energoresursu robežai, kas tiek izmantoti primārajā energoapgādē. Pārsteidzoši ir tas, ka mēs ļoti daudz vietējo energoresursu arī eksportējam, jāsaka gan – kā izejvielu, nevis ar augstāku pievienoto vērtību. Kopumā tas ir potenciāls, ar kuru varētu uzlabot mūsu enerģijas drošību. Mums ir arī samērā laba infrastruktūra, kas mūs savieno ar kaimiņiem. Mūsu kaimiņvalstis šajā ziņā ir izdarījušas daudz, izbūvējot elektrības starpsavienojumus un gāzes termināli Lietuvā, kas ir līdz šim revolucionārākais, kas ir noticis Baltijas gāzes apgādē, tādā veidā dodot mums pieeju pasaules gāzes tirgiem, kas vēl ir jānostiprina. Šajā ziņojumā mēs pievēršamies arī jautājumam, kādā veidā iekļauties globālajā kustībā par klimata pārmaiņām. Mēs kā OECD valsts nedrīkstam šajā lietā stāvēt malā, vienlaikus neizmantojot Latvijas ļoti izdevīgo ģeogrāfisko un klimatisko stāvokli. Baltijā zemes dzīlēs atrodas ļoti ierobežots daudzums energoresursu, taču mēs kā ne tik blīvi apdzīvota valsts iegūstam priekšrocības pret tām valstīm, kurās iedzīvotāju blīvums ir lielāks. Ir jāmēģina turēties pie šiem atklājumiem ekonomikā un tehnikā, vienlaikus ņemot vērā, ka tādas jaunās ekonomikas kā Ķīna un Indija ļoti strauji ienāk ar savām inovācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Latvija varētu lūgt Zviedrijai segt izdevumus degušās atkritumu izgāztuves teritorijas attīrīšanai

LETA, 03.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varētu lūgt Zviedrijai aizvākt atkritumus no nelegālās atkritumu glabātavas Jūrmalā, kā arī segt izdevumus ugunsgrēka teritorijas attīrīšanai, pirmdien žurnālistiem pēc Krīzes vadības padomes sēdes pastāstīja Valsts vides dienesta (VVD) priekšniece Inga Koļegova.

Viņa informēja, ka VVD darīs visu, lai noskaidrotu atkritumu apsaimniekošanas vājās vietas. Jūrmalas gadījums šobrīd ir pirmais un vienīgais Latvijā, un VVD darīs visu, lai šādi gadījumi neatkārtotos.

Koļegova skaidroja, ka sadzīves atkritumu kustība ES notiek saskaņā ar regulas prasībām, un šie atkritumi tiek pārvietoti tikpat brīvi, kā preces.

«Tajos gadījumos, kad ir runa par nelietīgām darbībām šo atkritumu pārvadāšanā, atbilstoši regulai nosaka arī nosūtošās valsts pienākumu, vai nu uzņemt šos atkritumus atpakaļ vai arī segt izdevumus,» norādīja Koļegova.

Ja nebūtu izcēlies ugunsgrēks, atkritumi būtu aizvest atpakaļ uz Zviedriju, teica VVD vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru