Enerģētika

Zemes stunda elektrības patēriņu nemaina

Armanda Vilcāne, 29.03.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes stundas akcija praktiski neietekmē Latvijas elektroenerģijas kopējo patēriņu, tāpēc elektrotīkla drošība netiek apdraudēta.

To DB norāda Augstsprieguma tīkla (AST) komunikācijas vadītāja Aija Ikstena. Viņa uzsver, ka Latvijas energosistēma veidota lielākam elektroenerģijas patēriņam, nekā tas ir šobrīd, tāpēc pagaidām pārvades tīkls nav pārslo-gots. Pasaules dabas fonds informē, ka šogad Zemes stunda tiek organizēta 30. martā, akcijas laikā ikviens pasaules iedzīvotājs aicināts uz vienu stundu izslēgt apgaismojumu, lai parādītu savu apņemšanos videi draudzīgākai rīcībai ikdienā. AST dati liecina, ka līdz šim Latvijas elektroenerģijas patēriņš akcijas laikā būtiski nesamazinās, visticamāk, šāda tendence saglabāsies arī turpmāk.

Liek aizdomāties

Pērn 24. martā Zemes stundas laikā elektroenerģijas patēriņš sasniedza 1850 MW, kas ir vien par 118 MW mazāk nekā nedēļu iepriekš, kad uzņēmēji un privātpersonas īpaši netika aicināti izslēgt apgaismojumu. Līdzīga situācija bija novērojama arī citos gados, savukārt 2016. gadā elektroenerģijas patēriņš Zemes stundas laikā bija pat par 89 MW lielāks nekā tajā pašā laikā nedēļu iepriekš. Pasaules Dabas fonda Komunikācijas vadītāja Sarmīte Kolāte gan uzsver, ka akcijas mērķis nebūt nav ietaupīt elektrību. «Gaismas izslēgšana ir tikpat simboliska kā svecīšu aizdegšana Lāčplēša dienā. Skaidrs, ka tai nav praktiskas jēgas, taču tas liek mums domāt par to, kāpēc mums vispār ir sava valsts. Līdzīgi ir arī Zemes stundā. Nav nozīmes izslēgto elektroierīču skaitam, svarīga ir cilvēku apzināta nepieciešamība dzīvot videi draudzīgi. Šī iemesla dēļ iepriekš neesam pētījuši elektroenerģijas patēriņa samazinājumu akcijas laikā, jo, kā minēts, – šis nav stāsts par elektrības taupīšanu. Tajā pašā laikā, mēs, protams, aicinām iedzīvotājus rūpīgi pārdomāt savus paradumus ikdienā, tostarp elektroenerģijas patēriņu,» pauž S. Kolāte.

Gaismas izslēgšana ir tikpat simboliska kā svecīšu aizdegšana Lāčplēša dienā. Skaidrs, ka tai nav praktiskas jēgas, taču tas liek mums domāt par to, kāpēc mums vispār ir sava valsts. Līdzīgi ir arī Zemes stundā

A. Ikstena skaidro, ka iepriekšējo gadu pieredze vēsta, ka Zemes stundas ietekme uz kopējo elektroenerģijas patēriņu praktiski nav jūtama, tāpēc nav pamata raizēties par elektrotīkla drošību. «Pārvades tīkls pašlaik netiek pārslogots, turklāt Latvijas energosistēma strādā vienotā sinhronā zonā ar kaimiņu valstīm, kas būtiski palielina energosistēmas stabilitāti, tajā skaitā, piedzīvojot elektroenerģijas patēriņa svārstības. Zemes stunda varētu samazināt patēriņu vien par 10 līdz 20 MW, tāpēc nevajadzētu domāt, ka šādas akcijas spēj ietekmēt vienoto energosistēmu. Tajā pašā laikā jāpiebilst, ka Zemes stunda aktualizē jautājumu par energoresursu taupīšanu ne tikai šajā, vienā konkrētajā, stundā, bet kopumā, piemēram, nomainot apgaismojumu, izmantojot energoefektīvākas iekārtas vai nosiltinot mājas,» stāsta AST pārstāve. Viņai piekrīt arī Enefit Mājsaimniecību segmenta vadītājs Mārtiņš Vancāns.

Visu rakstu lasiet 29. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru