Enerģētika

Žīgurs patlaban neredz iemeslu pārtraukt TEC-2 rekonstrukcijas projektu

LETA, 28.11.2010

Jaunākais izdevums

AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, kas amatā stājās pirms nepilnām divām nedēļām, patlaban neredz iemeslu pārtraukt Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukcijas projektu.

Viņš norādīja, ka valsts, akcionārs, šo projektu ir atbalstījis un tas Latvijai ir vajadzīgs arī no enerģētikas drošības viedokļa.

Arī pirms stāšanās jaunajā amatā - oktobra sākumā - Žīgurs pauda viedokli, ka projekts ir jāturpina, nosaucot to par vienu no svarīgākajiem darbiem. Tomēr kopš tā brīža par projektu publiski izskanējušas šaubas.

Piemēram, Eiropas Komisijai (EK) iesniegts Rīgas Tehniskās universitātes profesores Dagnijas Blumbergas parakstīts dokuments, kura mērķis ir apturēt termoelektrocentrāles rekonstrukciju. Dokumenta iesniedzēji pauda aizdomas, ka valsts atbalsts TEC-2 nav saskaņos ar EK. Ekonomikas ministrija gan šos pārmetumus atspēkoja. Tāpat Somijas kompānija Wartsila publiski izteica šaubas, ka ir izvēlētas efektīvākās tehnoloģijas.

Blumberga arī izteicās, ka viņai ir zināmi uzņēmumi, kas varētu Rīgā būvēt lielu šķeldas staciju, "ja TEC-2 rekonstrukcija nenotiktu".

Žīgurs minēja, ka šķeldas stacijas var veidot, taču to jauda ir maza. Piemēram, AS Rīgas siltums piektdien atklātās biokurināmā katlumājas jauda ir 14 megavati (MW), bet TEC tā ir simts reizes lielāka. Viņš arī uzskata, ka īstā vieta šķeldas izmantošanai ir siltuma ražošanā.

Viņš nebija informēts, vai Somijas kompānija Wartsila, kas ražo gāzes un dīzeļdzinējus, ir vērsusies Latvenergo ar savu piedāvājumu. Žīgurs pauda viedokli, ka iekšdedzes dzinējiem, kādus piedāvā uzņēmums, lietderības koeficients ir zemāks nekā gāzes-tvaika turbīnām, kas ir un būs TEC-2. Viņš piekrita, ka, saliekot kaskādē, izmantojot Somijas kompānijas piedāvāto risinājumu, var izsekot elektrības slodzes, taču to pieļaujot arī "Latvenergo" izvēlētās tehnoloģijas.

Žīgurs piebilda, ka visi lēmumi jau ir pieņemti.

Pagaidām jaunajam Latvenergo vadītājam, kurš saistībā ar valsts svētku brīvdienām darbā pavadījis astoņas dienas, nav bijis laika detalizētāk iepazīties ar TEC-2 projektu, taču viņš to iecerējis izdarīt tuvāko nedēļu laikā. Viņš gan izteica šaubas, ka varētu uzzināt ko tādu, kas liktu mainīt domas par projekta turpināšanu. Pagaidām Žīgurs arī nav ticies ar rekonstrukcijas veicēja Turcijas uzņēmuma Gama pārstāvjiem.

Kā ziņots, TEC-2 rekonstrukcijas otrā kārta paredz aizvietot divas morāli un tehniski novecojošas koģenerācijas iekārtas ar kombinētā cikla bloku. Latvenergo jau iepriekš norādījis, ka, nepieņemot lēmumu par rekonstrukcijas otrās kārtas sākšanu, būtu apdraudēts ne tikai Latvijas elektroapgādes drošums, bet arī Rīgas siltumapgādes drošums, jo esošās tvaika cikla koģenerācijas iekārtas, stingrāku vides prasību un zemās efektivitātes dēļ 2014.gadā tiktu slēgtas, kā rezultātā TEC-2 elektriskās jauda samazinātos par 220 MW, bet siltuma jauda - par 406 MW.

Plāns paredz, ka energobloka izbūve tiks pabeigta 2013.gada otrajā pusē. Rekonstrukcija izmaksās aptuveni 360 miljonus eiro (250 miljonus latu), iepriekš ziņoja Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Līdz ar otra TEC-2 energobloka atklāšanu Latvija no elektroenerģijas ražošanas viedokļa kļūst pašpietiekama

Līva Melbārzde, 12.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiāli atklāts 225 miljonu latu vērtais a/s Latvenergo piederošais TEC-2 otrais energobloks.

Ar krāšņu gaismu šovu tika atklāts valsts uzņēmumam a/s Latvenergo piederošais lielākais enerģētikas objekts atjaunotās Latvijas vēsturē – TEC-2 otrais energobloks. Kopā ar jau iepriekš veiktajām rekonstrukcijām TEC-2 tagad šī spēkstacija, izmantojot dabasgāzi, spēj saražot 832 megavatus (MW) elektrības – aptuveni par 200 MW vairāk nekā pirms rekonstrukcijas. Par 225 milj. Ls šo staciju aptuveni trīs gadus būvēja Turcijas uzņēmums GAMA, bet spēkstacijai specifiskas iekārtas piegādāja arī Siemens un General Electric.

«Ar TEC-2 otrās kārtas pabeigšanu Latvija pirmo reizi vēsturē no elektroenerģijas ražošanas viedokļa ir kļuvusi pašpietiekama. Tas nav pasaulē pašsaprotams fakts. Ar rekonstruēto TEC-2 mēs varam arī ļoti elastīgi reaģēt uz gāzes cenu – ražot elektrību, kad tas ir komerciāli izdevīgi, vai arī to importēt. TEC-2 ir Latvijas enerģētikas un tautsaimniecības zelta rezerve un drošības garants,» atklāšanā sacīja a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Zīmīgi, ka tik liela objekta atklāšanā nebija manāmi a/s Latvenergo akciju turētāji jeb vadošie Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Arī a/s Latvijas gāze vadībai acīmredzot bija citas prioritātes, nevis sava lielākā klienta a/s Latvenergo publiska sveikšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas termoelektrostaciju (TEC) darbība tirgū Latvijai garantē ne tikai būtiskas elektroenerģijas bāzes jaudas un elektroapgādes drošumu, bet arī nodrošina zemāku gada vidējo elektroenerģijas cenu

To intervijā DB norāda Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas loceklis un Latvenergo Izpētes un attīstības daļas eksperts Ilmārs Stuklis. Viņš atklāj, ka Lietuvā pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas izveidojies efektīvu un lētu elektrības jaudu deficīts, kas elektroenerģijas cenu paaugstina arī Latvijas reģionā, tāpēc efektīva TEC darbība ir viens no būtiskākajiem faktoriem cenu ierobežošanai Latvijā un Lietuvā.

Ieguldījumi atmaksājas

Ja Rīgā nebūtu izveidotas jaunas TEC jaudas un nerealizētos citi agrāk iecerētie jaudu projekti, Latvija un Lietuva bieži piedzīvotu ļoti augstas elektrības cenas, uzsver I. Stuklis.

«Par to varējām pārliecināties arī aizvadītajā nedēļā, kad TEC-2 tehnisku iemeslu dēļ nedarbojās otrais energobloks. Līdz ar to cenas Latvijas un Lietuvas cenu apgabalos pieauga,» skaidro eksperts. Latvenergo skaidro, ka pagājušajā nedēļā TEC-2 tika konstatēts bojājums katla utilizatora tvaika caurulēs, kas nodrošina bloka dzesēšanu. «Lai to pilnvērtīgi labotu, ir nepieciešamas vairākas dienas, šobrīd defekts ir fiksēts, tiek labots un tuvākajā laikā bloks atsāks darbu. Lai gan reģionā ir ļoti daudz spēlētāju, šis atslēgums un sekojošais cenu pieaugums liek domāt, ka mūsu TEC ražotnes šādos brīžos spēj garantēt stabilitāti Latvijas un Lietuvas cenu zonā,» uzskata Latvenergo Ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izvērtējusi un apstiprinājusi AS “Latvenergo” ražotnēm TEC-1 un TEC-2 saražotās siltumenerģijas pilnos tarifus, kas stāsies spēkā š.g. 1.oktobrī.

Tarifu projekti iesniegti saistībā ar kurināmā (dabasgāzes) cenas pieaugumu, emisiju kvotu izmaksu pieaugumu, saražotās enerģijas apjoma samazinājumu par gandrīz uz pusi, kā arī pagājušā apkures sezonā uzkrātajām neparedzētajām izmaksām.

Ievērojot, ka 88% no saražotās siltumenerģijas tarifa izmaksām veido dabasgāze, kā arī to, ka dabasgāzes izmaksas ir salīdzinoši mainīgas, AS “Latvenergo” lūdzis noteikt TEC-1 un TEC-2 tarifu piemērošanas kārtību, kurā, tāpat kā līdz šim, tarifi noteikti atbilstoši dažādām dabasgāzes cenām. Apstiprinātajā SPRK lēmumā dabasgāzes tarifi noteikti cenu intervālā no 10 EUR/MWh līdz 225 EUR/MWh.

“Turpinoties karam Ukrainā, Eiropā dabasgāzes cenas sasniegušas iepriekš nepieredzētu līmeni šobrīd biržā cenas atsevišķās dienās pārsniedz pat 300 EUR/MWh. Līdz ar to AS “Latvenergo” prognozēto vidējo apkures sezonas cenu 140 EUR/MWh vērtējam kā salīdzinoši veiksmīgu dabasgāzes sagādes rezultātu. Vienlaikus arī rīdziniekiem šis pieaugums būs ar jūtamu ietekmi tamdēļ, šajā ziemā, jo īpaši liela loma būs gan energoefektivitātes pasākumiem, gan atbalsta pasākumiem,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola, norādot, ka līdz ar izmaiņām AS “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2 tarifos, tarifu pārskatīs arī AS “Rīgas siltums”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Rīgas siltums" (RS) no 2.oktobra plāno dubultot siltuma tarifu galvaspilsētā, liecina uzņēmuma pieteiktās tarifu izmaiņas.

Siltumenerģijas gala tarifu plānots palielināt no esošajiem 85,45 līdz 170,59 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa. Tarifa ietvaros būtiskākais kāpums plānots siltumenerģijas ražošanas komponentei - par 118%. No 2023.gada 15.augusta gala tarifā plānots nebūtisks samazinājums - par 51 centu.

"Spēkā esošā siltumenerģijas tarifa pieaugums ir saistīts ar dabasgāzes un pirktās siltumenerģijas cenu kāpumu," tarifa izmaiņas pamato RS.

Kā ziņots, 1.septembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) paziņoja, ka ir apstiprinājusi jaunus siltumenerģijas tarifus AS "Latvenergo" ražotnēm TEC-1 un TEC-2, kas būs vairākkārt lielāki par esošajiem. Šiem tarifiem ir būtiska ietekme uz RS siltuma tarifu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jura Savicka vadīta kompānija uzbūvē un palaiž Taškentas TEC jauno bloku Uzbekistānā

rus.db.lv, 12.12.2017

Attēlā (centrā no labās) Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijevs un «Synecta Central Asia» prezidents Juris Savickis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijevs 2.decembrī nospieda simbolisko Taškentas TEC jaunā bloka palaišanas pogu, kura jauda ir 370 MW, savukārt šī projekta ģenerāluzņēmējs ir starptautiskā kompānija «SynectaCentralAsia», kuru vada Latvijas uzņēmējs Juris Savickis. Kompānijas vadībā ir arī ekonomikas zinātņu doktors Mihails Kuzņecovs, kurš ir nācis no Latvijas. Par jaunā TEC bloka atklāšanu plaši ziņoja Uzbekistānas mediji, informācija par to ir atrodama arī Uzbekistānas prezidenta oficiālajā mājas lapā.

«Mēs īstenojam šīs reformas, lai palielinātu mūsu valsts ekonomisko potenciālu,» svinīgajā Taškentas TEC jaunā energobloka iedarbināšanas pasākumā teica Uzbekistānas prezidents Š.Mirzijevs, uzsverot, ka «savs vārds te ir sakāms jaunajai speciālistu paaudzei, kuri pārvalda modernas mūsdienu tehnoloģijas.»

Tieši Š.Mirzijevs,esot vēl Uzbekistānas premjerministra amatā, uzsāka vērienīgo valsts enerģētikas attīstības programmu 2016.-2022.gadam, kurā ir paredzētas vairāk nekā 5 miljardus ASV dolāru lielas investīcijas. Taškentas TEC projektam šajā programmā ir atvēlētas 512 miljonus dolāru lielas investīcijas, no kurām 410 miljoni dolāru bija paredzēti tieši jaunā energobloka iekārtu un celtniecības izmaksu segšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pakāpeniski noslēdzas Rīgas TEC-1 vecās ražotnes demontāža un teritorijas labiekārtošana

Dienas Bizness, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Secīgi noritot vairākus gadus nepārtraukti ilgušiem darbiem, šobrīd noslēgumam tuvojas Rīgas TEC-1 veco ražošanas ēku kompleksa demontāžas pēdējais posms, informē AS Latvenergo.

Pēdējā gada laikā ir veikta kopš 2005. gada ekspluatācijā neizmantoto un kritiskā stāvoklī esošo ēku un tajās esošo iekārtu demontāža, kā arī bīstamo atkritumu savākšana un utilizēšana atbilstoši iepriekš izstrādātajam un saskaņotajam tehniskajam projektam. Projekta ietvaros jau kopš 2012. gada AS «Latvenergo» īsteno pakāpenisku Rīgas TEC-1 teritorijas un vides sakārtošanu, noslēdzot to ar vecās ražotnes demontāžu.

Pārtraucot Rīgas TEC-1 vecās ražotnes ekspluatāciju un mainoties ražošanas tehnoloģijai, Rīgas TEC-1 teritorijā norit saimniecībā neizmantojamo ēku un būvju (kopskaitā vairāk nekā 50), kā arī teritorijas sakārtošanas darbi. Līdz šim kopš 2012. gada pakāpeniski un plānveidīgi, atbilstoši saskaņotiem projektiem ir nojaukti vairāki desmiti teritorijā esošo saimnieciski neizmantoto celtņu – dūmeņi, noliktavas, izkraušanas ēkas, sargu māja, cehi, ventilatoru ēka, dažādi rezervuāri, ūdens ķīmiskā tīrītava, dzelzceļa kantoris, u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par nopietniem kandidātiem uz Latvenergo vadītāja amatu uzskata Barisu un Žīguru

Dienas Bizness, 20.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiāli Latvenergo vadītāja konkursa komisija sarunas turpina ar četriem pretendentiem, tomēr TV3 raidījumam Nekā personīga zināms, ka par nopietnām Ekonomikas ministrijā tiek uzkatītas tikai pašreizējā uzņēmuma vadītāja Ulda Barisa un akciju sabiedrības Rīgas siltums prezidenta Āria Žīgura kandidatūras.

U.Bariss ir Latvenergo valdē no 2005.gada, bet Ā.Žīgurs Rīgas siltumu vada kopš dibināšanas – jau 15 gadus.

U.Bariss no sarunas ar Nekā personīga atteicās, bet Ā.Žīgurs bija gatavs detaļās izklāstīt savas nākontnes ieceres Latvijas lielākajā uzņēmumā. Viņam šī jau esot otrā reize, kad jādomā par strādāšanu Latvenergo. 2003.gadā Latvenergo prezidentam Kārlim Miķelsonam bijis konlfikts ar Eināra Repšes valdību un koncerna padomes priekšsēdētājs Vilis Vītols konfidenciāli Ā.Žīguram piedāvājis K.Miķelsonu nomainīt. Tomēr toreiz viņš atteicies, jo nav vēlējies cīnīties ar K.Miķelsonu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn, sasniedzot 322,2 miljonus eiro, būtiski augusi Latvenergo koncerna peļņa. Uzņēmumā norāda, ka šo ciparu šogad būtiski ietekmējusi jaunā nodokļu reforma. «Peļņa sastāv no koncerna ikgadējās saimnieciskās darbības rezultāta - 173,1 miljona eiro un nodokļu reformas rezultātā reversētā atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa - 149,1 miljona eiro,» informē Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Latvenergo koncerna ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav būtiski mainījušies un ir 925,6 miljoni eiro, savukārt EBITDA rādītājs audzis par 38%, sasniedzot 541,7 miljonus eiro. Uzņēmumā atklāj, ka 2017. gadā Latvenergo koncerns ir bijis vērtīgākais enerģētikas uzņēmums Baltijā, aktīvu vērtībai gada nogalē pārsniedzot 4 miljardus eiro.

2017. gadā Latvenergo koncerna ražotnēs saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas daudzumiem – 5734 GWh, kas ir par 22% vairāk nekā 2016. gadā. Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES 2017. gadā pieaudzis par 74 %, sasniedzot 4270 GWh (2016. gadā – 2449 GWh). Elektroenerģijas izstrādes pieaugumu Daugavas HES veicinājusi lielāka ūdens pietece Daugavā, un līdz ar to elektroenerģijas izstrāde 2017. gadā bijusi lielākā kopš 1998. gada, kā arī trešā lielākā novērojumu vēsturē kopš 1966. gada. Ā.Žīgurs gan atklāj, ka lielā ūdens pietece sagādājusi uzņēmumam arī papildu rūpes. «Darbinot HES tik intensīvā režīmā, jānodrošina, lai viss ūdens caur turbīnām tiktu izvadīts lietderīgi, tas arī veiksmīgi izdevās,» pauž Ā.Žīgurs. Ņemot vērā lielo elektroenerģijas izstrādi Daugavas HES, Rīgas TEC elektroenerģijas izstrāde 2017. gadā bija par 36% mazāka nekā pagājušā gadā, un tā ir 1411 GWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

TEC-2 avārijas kurināmā saimniecības rekonstrukcijā iegulda 4 miljonus eiro

Dienas Bizness, 28.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies Latvijas energokompānijas Latvenergo TEC-2 avārijas kurināmā saimniecības rekonstrukcija, kas kopumā izmaksāja 4,142 miljonus eiro, informē AS Latvenergo preses sekretāre Sandra Vējiņa.

Rekonstrukcijas laikā tika veikta divu no četrām esošajām mazuta uzglabāšanas rezervuāru pārbūve dīzeļdegvielas uzglabāšanai, pārbūvēta esošā dzelzceļa cisternu noliešanas estakāde dīzeļdegvielas pieņemšanai, izbūvēta jauna dīzeļdegvielas sūkņu stacija, pārbūvēta esošā ugunsdzēsības sistēma, kā arī izbūvēti jaunie tehnoloģiskie cauruļvadi no dzelzceļa estakādes līdz uzglabāšanas rezervuāriem un no rezervuāriem līdz esošai ūdens sildīšanas katlu mājai.

Kompānijā skaidro, ka iekārtu modernizācija Latvenergo koncernā ir aktuāla gan no efektivitātes, gan vides aizsardzības viedokļa. Ņemot vērā tehniskos, ekonomiskos un vides aizsardzības aspektus, Latvenergo koncerns rekonstruēja Rīgas TEC-2 avārijas kurināmā saimniecību un mazuta (rezerves kurināmā) izmantošanu aizvietoja ar videi draudzīgāku kurināmo - dīzeļdegvielu. Rekonstrukcijas būtiskākie ieguvumi - mazāka Rīgas TEC-2 piesārņojošo vielu emisija gaisā rezerves kurināmā izmantošanas laikā, kā arī resursu patēriņš kurināmā saimniecības uzturēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrību ražojam vairāk, nekā patērējam, maksājam atspērušies

Jānis Goldbergs, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katra mājsaimniecība un komersants saņem pamatīgus elektrības rēķinus, un līdztekus Latvijā saražotās enerģijas daudzums pārsniedz patēriņu, proti, mēs enerģiju eksportējam, nevis importējam.

Līdz ar šo fenomenu radušies vairāki jautājumi par iespējamiem trūkumiem sistēmā. Proti, vai mums pietiek gāzes, vai strādā termoelektrostacijas (TEC), un kādēļ noslēgumā viss maksā tik dārgi, ja reiz ražojam pietiekami?

Vitenbergs: “Gāzes pietiek, satraukumam nav pamata!”

Jau gada sākumā parādījās ziņas, ka gāzes krājumi pazemes krātuvē Inčukalns varētu būt nepietiekami, ka tie, kuri nav nopirkuši laikā, maksās dārgāk u.tml. Dienas Bizness, piedaloties Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam uzdeva jautājumus par TEC darbību un gāzes pietiekamību elektroenerģijas ražošanai. Proti, vai ir taisnība par TEC darbības pārtraukumiem un kādi ir gāzes krājumi tieši elektrības ražošanai. Uzņēmums Latvenergo ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. “Pie atbilstošiem tirgus apstākļiem TEC darbojas un tiek ieslēgtas. Pēdējās dienās esam saražojuši vairāk enerģijas, nekā spējam patērēt. Ir bijušas bažas par to, ka gāzes apjoms nav pietiekams. Paskaidrošu, ka Latvenergo iepērk gāzi pēc prognozes, cik viņiem būs nepieciešams. Liela daļa no Inčukalna pazemes krātuvē iesūknētās gāzes ir tieši Latvenergo gāze, un, kā viņi ir apstiprinājuši, tad gāzes pietiks, nevajadzētu par to satraukties. Šobrīd gan vienā no TEC notiek remonts, un tā tiešām nestrādā ar pilnu jaudu. Tas bijis nepieciešams neparedzētu iemeslu dēļ un tuvākajā laikā tiks novērsts. Līdz ar to jaudas tiks palielinātas atbilstoši nepieciešamībai,” sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bijušais EM valsts sekretāra vietnieks: Liepājas metalurgam līdzīgā situācijā ir daudzi Latvijas rūpniecības uzņēmumi

Nozare.lv, 05.07.2013

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos, neatkarīgs enerģētikas eksperts Gatis Ābele.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas metalurgam līdzīgā situācijā, kad pieaugošais maksājums par obligātā iepirkuma komponenti (OIK) apdraud ražošanu un konkurētspēju, ir daudzi Latvijas rūpniecības uzņēmumi, uzskata bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos, neatkarīgs enerģētikas eksperts Gatis Ābele.

Ābele norādīja, ka augošās elektrības cenas ir liela problēma ne tikai mazturīgajiem patērētājiem, bet arī rūpniecības uzņēmumiem, kas, pēc viņa teiktā, par elektrību maksā divreiz lielāku cenu nekā Vācijas vai citu Rietumeiropas valstu uzņēmumi.

«Vairāki uzņēmumi ir apturējuši investīcijas tālākai attīstībai un drīz varētu sašaurināt darba vietas,» brīdināja eksperts.

Vaicāts, vai līdzīgā situācijā kā Liepājas metalurgs, kuru OIK maksājums novedis līdz bankrotam, varētu būt arī citi Latvijas rūpnieki, bijušais EM valsts sekretāra vietnieks norādīja, ka līdzīgā situācijā ir daudzi Latvijas rūpniecības uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - OIK saistību atpirkšanai Latvenergo pamatkapitālu samazinās par 454,4 miljoniem eiro

Rūta Lapiņa, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) otrdien uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM), kā AS «Latvenergo» kapitāla daļu turētājai, divu nedēļu laikā sasaukt akcionāru kopsapulci un lemt par «Latvenergo» pamatkapitāla samazināšanu 454,4 miljonu eiro apmērā, tādējādi īstenojot valsts saistību samazināšanu par Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 koģenerācijas elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Pievienots «Latvenergo» komentārs 7.-10. rindkopās

MK otrdienas sēdē nolēma par 75% samazināt atbalstu «Latvenergo» TEC, nodrošinot elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OIK) izmaksu samazināšanu gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām ar 2018. gada 1. janvāri, kā arī valsts budžeta līdzekļu ekonomiju 70 miljonu eiro apmērā un novirzīšanu citām vajadzībām. Atpērkot lielāko daļu saistību, sagaidāmais OIK izmaksu samazinājums sabiedrībai jau nākamgad būs 29% apjomā.

Ministru kabineta lēmuma rezultātā sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir 262,06 miljoni eiro, bet patērētāju kopējās izmaksas tiek samazinātas par 716,47 miljoniem eiro.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzīst: «Valdības īstenotie soļi OIK ierobežošanai, t.sk. šobrīd veiktā valsts atbalsta samazināšana «Latvenergo», būtiski samazinās ražotāju, jo īpaši energoietilpīgās apstrādes rūpniecības uzņēmumu, elektroenerģijas izmaksas. Tādā veidā tiks stiprināta tautsaimniecības konkurētspēja un radīti pozitīvi signāli jaunām ilgtermiņa investīcijām. Vienlaikus mazināsies arī iedzīvotāju maksājumi par elektroenerģiju.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja par pagājušās nedēļas lielāko uzvarētāju varēja droši uzskatīt valdības vadītāju Valdi Dombrovski (JL), jo viņa pārstāvētā politiskā apvienība Vienotība gana pārliecinoši uzvarēja Saeimas vēlēšanās, tad šīs nedēļas favorīts nenoliedzami ir līdzšinējais a/s Rīgas siltums šefs Āris Žīgurs, kurš nu ir iecelts par Latvenergo valdes priekšsēdētāju.

To, ka Latvenergo bosa tituls tiks tieši Žīguram, varēja nojaust jau pirms laba laika, kad tika nosauktu galvenie pretendenti uz šo amatu, un tādējādi pārsteigumu šajā jomā nav. Pirmkārt, Žīgurs nenoliedzami ir profesionālis gan enerģētikas, gan arī uzņēmumu menedžēšanas jomā ar daudzu gadu pieredzi. Otrkārt, viņš acīm redzami spēj likt saprast, ka ir gandrīz vai neaizvietojams. Redz, Rīgas siltuma divi lielākie īpašnieki ir Rīgas dome un Latvijas valsts, kur politiskie līderi ir mainījušies nepārtraukti, bet Žīgurs vienmēr ir mācējis palikt amatā, neraugoties uz politisko vēju straujo maiņu. Treškārt, jau pirms vairākām dienām paši Latvenergo darbinieki neoficiāli atzina, ka viņiem ir zināms, kurš būs viņu jaunais priekšnieks, taču nav skaidrs, kāpēc šis fakts tik ilgi netiek izziņots publiski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Žīgurs: Ar mazo spēkstaciju atbalstu ir iets par tālu

Līva Melbārzde, 10.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«No risku pārraudzības viedokļa mums investīcijas Daugavas HES liekas drošākas nekā šķeldā vai vēja stacijās»

To intervijā DB saka a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, piebilstot, ka Daugavas HES Latvenergo ir «saprotams bizness, no kura nešaubīgi un droši var iegūt attiecīgu jaudu bez papildu dotācijām». Viņš stāsta arī par citām izmaiņām, kas pēdējā laikā skārušas Latvenergo un likušas būtiski pārvērtēt uzņēmuma līdzšinējo darbību. Viena no galvenajām aktualitātēm ir gatavošanās Latvenergo vērtspapīru emisijai. Vēl šajā kalendārajā gadā gatavojamies veikt pirmo vērtspapīru izlaidi, piesaistot 50 milj. Ls savu investīciju programmu finansēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozot atbalsta metodiku elektrības ražotājiem, Ekonomikas ministrija solīja 28 milj. eiro ietaupījumu; rezultāts gan var izrādīties pretējs

Jau kopš 2012. gada Latvijas Ekonomikas ministrijas (EM) viens no galvenajiem publiskās retorikas elementiem ir bijusi cīņa ar elektrības obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts kā iemeslu steidzamai OIK reformu veikšanai minēja pat Liepājas metalurga krahu – tas liecinot, ka trauksme par subsidētās enerģijas izmaksu pieaugumu un potenciālajām sekām uz visu Latvijas ekonomiku esot nopietna un pamatota.

«Šīs izmaksas jau drīzumā var apdraudēt ne tikai mūsu uzņēmumu konkurētspēju, bet arī atsevišķos gadījumos dzīvotspēju,» tā D. Pavļuts. Rezultātā 2013. gada vasarā tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) 221. noteikumos par atbalstu lielajām koģenerācijas stacijām. Šo grozījumu rezultātā EM solīja, ka tiks ietaupīti vismaz 28 milj. eiro gadā. Jau tobrīd DB, atsaucoties uz bijušā EM valsts sekretāra vietnieka Gata Ābeles informāciju, rakstīja, ka faktiski a/s Latvenergo dabasgāzes stacijām šo reformu rezultātā atbalsts tikai pieaugs, nevis samazināsies. Tagad, kad ir pieejami pilni 2013. gada dati, šis apgalvojums pierādīts arī skaitļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo gatavs piecos gados investēt miljardu latu


Līva Melbārzde,
 Ieva Mārtiņa, 31.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Ekonomikas ministrija sākusi apšaubīt investīciju TEC-2 komerciālo izdevīgumu, Latvenergo plāno ikgadējo investīciju apjomu dubultot.

Laikā no 2007.gada līdz 2012.gadam kopējie Latvenergo kapitālieguldījumi sasniedza 1,036 mljrd. Ls, tostarp lielākās investīcijas ap 370 milj. Ls apjomā – TEC-2 rekonstrukcijā. Neskaitot šo vienreizējo projektu, kura kopējie ieguldījumi šogad sasniegs 420 milj. Ls, Latv energo ikgadējo ieguldījumu apjoms bijis vidēji 110 milj. Ls gadā, liecina DB apkopotā informācija. Latvenergo valdes locekle Zane Kotāne DB intervijā stāsta par Latvenergo nākotnes plāniem un skandāliem apvītā TEC-2 projekta ietekmi uz uzņēmuma darbību.

Vai Latvenergo iepriekš veiktie, iespējams, koruptīvie darījumi ir atstājuši sekas uz uzņēmuma darbības rādītājiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja TEC-2 rekonstrukciju ir vēl iespējams apturēt, Latvijai tas būtu ieguvums.

Tā uzskata Somijas spēkstaciju ražošanas giganta Wärtsilä Finland pārstāvis Latvijā Jusi Peltonens (attēlā), vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Rekonstruējamās TEC-2 tipa stacijas piegādes termiņš varētu būt 18-24 mēneši, cenas līmenis - 230 milj. eiro ar piegādi «zem atslēgas», kas ir aptuveni par 40% lētāks nekā pašreiz izraudzītais TEC-2 risinājums. Vislielākā Wärtsilä priekšrocība ir tā, ka piedāvātās stacijas var darbināt ar vairākiem kurināmā veidiem paralēli, piemēram, ar dabasgāzi, sašķidrināto gāzi, nepārstrādātām bioeļļām, piemēram, rapšu eļļu. Otrs svarīgais pluss - staciju ekspluatācijas elastība - tās ir iespējams ātri un neierobežoti daudzas reizes iedarbināt un apstādināt aptuveni 5-10 minūšu laikā. Skandināvijas un ASV pieredze liecina, ka tieši staciju elastība būs galvenais faktors, lai kopējā elektroenerģijas tirgū nākotnē spētu konkurēt. Pašreizējās Rīgas TEC -1 un rekonstruējamās TEC-2 tehnoloģijas ir neelastīgas, turklāt, ja staciju nākas darbināt ar nepilnu jaudu, pazeminās tās efektivitāte, bet aug ekspluatācijas izmaksas,» skaidrojis J. Peltonens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 878 milj. eiro, kas ir par 5 % mazāk nekā 2017. gadā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt EBITDA ir samazinājusies par 41 % un ir 321,6 milj. eiro. 2018. gadā koncerna peļņa ir 76,0 milj. eiro. Rezultātus ietekmēja par 44 % mazāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES) zemākas ūdens pieteces dēļ, kā arī AS «Latvenergo» lēmums pieteikties vienreizējai kompensācijai, atsakoties turpmāk saņemt 75 % no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem TEC un tādējādi nodrošinot OIK samazināšanas iespējas.

2018. gadā elektroenerģijas tirgu ietekmēja sausie un karstie laikapstākļi Eiropā, kas izraisīja negaidītu elektroenerģijas cenu kāpumu. Šajos apstākļos koncerns efektīvi izmantoja savu diversificēto ražotņu priekšrocības, AS «Latvenergo» termoelektrocentrālēs saražojot lielāko elektroenerģijas daudzumu kopš 1990. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Šobrīd Latvija ir lielākā elektroenerģijas eksportētāja Baltijā

Zane Atlāce - Bistere, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pašlaik ir lielākā elektroenerģijas eksportētāja Baltijā, informē AS Latvenergo peses sekretāre Ivita Bidere.

Atbildot uz augsto tirgus pieprasījumu, Latvija turpina veiksmīgi eksportēt saražoto elektroenerģiju - šorīt, 22.janvārī plkst. 10:00 tie bija 832 MW. Īpaši intensīva izstrāde ir gan Daugavas hidroelektrostacijās, gan Rīgas termoelektrostacijās. Savukārt lielākais imports ir Lietuvā, kur tiek importēts tikpat, cik Latvija patērē.

Šorīt pl.10.00 Latvijā patēriņš bija aptuveni 1188 MW, savukārt saražotās elektroenerģijas bilancē teju visu šo apjomu nosedz termoelektrostacijās saražotais - 968 MW, no kā daudz neatpaliek arī hidroelektrostacijas ar 890 MW. Savukārt Igaunija ar kopējo patēriņu 1373 MW eksportē 153 MW, bet Lietuva, lai nodrošinātu savu patēriņu - 1894 MW, importē 1187 MW.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nevar apgalvot,ka Latvijai trūkst savu saražoto elektroenerģijas jaudu

Krišjānis Kalnciems, LTRK Zaļās enerģijas un energoefektivitātes darba grupas vadītājs; Jānis Zalāns, Asociācijas Latvijas koks Enerģētikas daļas vadītājs, 15.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusijas sabiedrībā ir radījis enerģētikas speciālistu spertais solis, sagatavojot vēstuli Eiropas Komisijai (EK) ar aicinājumu apturēt Latvenergo TEC-2 rekonstrukcijas otro kārtu.

Šim projektam atvēlētās investīcijas ir milzīgas. TEC-2 pirmās kārtas rekon-strukcija, kas tika nodota ekspluatācijā 2008. gada nogalē, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, izmaksāja ap 178 miljoniem eiro. Šis rekonstrukcijas projekts tika veikts globālās ekonomikas augšupejas periodā. Savukārt identiskas TEC-2 otrās kārtas izmaksas ekonomikas lejupslīdes brīdī ir pieaugušas vismaz par 182 miljoniem un šobrīd tiek lēstas 360 miljonu eiro apmērā. Interesants ir arī fakts, ka izvēlētais šīs rekonstrukcijas realizētājs ir Turcijas būvkompānija GAMA - Krievijas monopolkoncerna Gazprom biznesa partneris Turusgaz gāzes vada projektā Turcijā. Pētot jautājumu saistībā ar TEC-2 rekonstrukciju, konstatēts, ka šā procesa izmaksas paredzēts iekļaut tarifā gala patērētājiem. Tas nozīmē, ka visiem - gan mājsaimniecībām, gan arī uzņēmumiem - šī rekonsrukcija būs jāapmaksā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Visaginas AES projekta īstenošanai dibinās Latvenergo meitaskompāniju

nozare.lv, 02.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai AS Latvenergo piedalītos Visaginas atomelektrostacijas (Visaginas AES) projekta kompānijas dibināšanā, tiks dibināta Latvenergo 100% piederoša kapitālsabiedrība Visaginas AES investīciju pārvaldībai, paredz šodien valdībā atbalstītais rīkojums Par piekrišanas sniegšanu akciju sabiedrības Latvenergo izšķirošās ietekmes iegūšanai jaundibināmā kapitālsabiedrībā.

Meitaskompānijas pamatkapitāls sākotnēji plānots 100 000 latu apmērā. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pēc sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka valdības atļauja uzņēmuma izveidei bijusi nepieciešama, lai brīdī, kad valstis jau būs panākušas konkrētākas vienošanās, Latvijas puse būtu gatava turpmākajam darbam.

Patlaban tiek plānots, ka šī projekta koncesijas līgums tiks parakstīts šovasar. Latvijas puses iespējamie ieguldījumi tiek lēsti līdz vienam miljardam eiro (702 miljoniem latu). Šos līdzekļus varētu piesaistīt no Japānas un ASV kredītu aģentūrām, kā arī daļa būtu jānodrošina Latvenergo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Žīgurs: Nav efektīvi izkaisīt investīcijas pa visu Latviju

Līva Melbārzde, 07.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mums tuvākajos gados viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir saprast, kur mūsu līzekļus racionāli izvietot, kam mums ļoti noderētu skaidrāka pašvaldību un NAP vīzija,»

To a/s Latvenergo stratēģijai veltītajā konferencē sacīja Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.«Svarīgais Latvenergo mērķis ir līzsvarota tirgus attīstība, bet viena no galvenajām problēmām ir ļoti garas vidējā un zemā sprieguma līnijas ar ļoti mazu patēriņu. Tās uzturēt ir ļoti dārgi, tāpēc jāsaprot, kā līzekļus racionāli izvietot, lai nav tā, ka izkaisām līdzekļus vienmērīgi pa visu Latvijas teritoriju, kas var arī nebūt efektīvi,» stāsta Ā. Žīgurs.

Cits Latvenergo mērķis ir noturēt Baltijā savu tirgus pozīciju aptuveni vienas trešdaļas līmenī. «Katrā tirgū nāk iekšā daudzi, mazi spēlētāji, pašlaik Latvijā esam zaudējuši 5-6% tirgus un nākotnē zaudētā tirgus daļa konkurences dēļ droši vien pieaugs. Tāpat Latvenergo jādomā par enerģijas avotu diversifikāciju, mūsu ražošanas portfelis jau ir diezgan labi sabalansēts , taču mēs skatāmies, vai brīvā tirgus iespējās mums ir iespējams vēl pašiem kaut ko jaunu uzbūvēt,» koncerna vīziju ieskicē Ā. Žīgurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo prognozē trīs gadus stabilu elektrības cenu

Līva Melbārzde, 31.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašas elektroenerģijas cena gala tarifā veido tikai 38%, sadales tarifus Latvenergo sola trīs gadus necelt, šodien raksta Dienas bizness.

To DB un Letlaw rīkotajās uzņēmēju brokastīs sacīja a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, skaidrojot elektroenerģijas tirgus darbības principus un elektrības cenas veidošanas mehānismus. Sadales un pārvades tīklu tarifi elektroenerģijas gala maksājumos klientiem veido 46%, un sadales tarifu tuvākos trīs gadus neesot paredzēts celt. Obligātā iepirkuma komponente par atjaunojamo energoresursu stacijām un gāzes koģenerācijas stacijām gala tarifā veido 13% un tas, cik liela šī komponente var izaugt, atkarīgs no pašlaik Saeimā iestrēgušā Atjaunojamo energoresursu likuma. Savukārt 38% veido pati elektroenerģijas cena, kas veidojas no tirgū esošā elektrības pieprasījuma un piedāvājuma, pašlaik tā ir aptuveni 50 eiro/MWh un tāda arī ir vidējā prognozētā elektroenerģijas cena Nord Pool biržā tuvākos trīs gados, sacīja Ā. Žīgurs. Viņš atsaucās arī uz Norvēģijā izteiktām prognozēm, kas līdz 2040. gadam elektroenerģijas cenu Baltijā prognozē 50-65 eiro līmenī, tomēr viņš norāda arī uz vairākiem faktoriem, kas šo cenu neprognozēti var ietekmēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Žīgurs nedomā atlaist Latvenergo «publisko seju» Andri Siksni

Līva Melbārzde, 05.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Problēmas ar sabiedrības komunikāciju mūs ir vajājušas visu 2011. gadu, ekonomikas ministrs Artis Kampars vienkārši skaļi pateica to, ko mēs paši jau zinājām.»

DB atzina a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, komentējot Arta Kampara šodienas izteikumus Latvijas Radio, ka par komunikāciju atbildīgie Latvenergo cilvēki ir jāmaina - «zibenīgi jāatlaiž». Ministrs uzskata, ka Latvenergo ir izgāzies informējot sabiedrību par jaunajiem tarifiem, kas stājušies spēkā no šā gada 1. aprīļa.

«Neveiksmīga komunikācija jau mums bija ne tikai par tarifiem, arī par sniega vētras radītajiem postījumiem Latgalē šajā ziemā. Skaidrs, ka mēs iekšēji uzņēmumā veiksim pārmaiņas, taču tas nenozīmē, ka ir jāatlaiž uzņēmuma «publiskā seja» Andris Siksnis, kas ar saviem darba pienākumiem galā tiek labi. Komunikācija ar sabiedrību jau nav tikai uzņēmuma preses sekretāra funkcija, te pieder arī reklāmas izvietošana, viedokļu un informācijas piegāde dažādiem medijiem u.c.,» skaidroja Ā. Žīgurs, atzīstot, ka uzbrukumi par neveiksmīgu komunikāciju Latvenergo pienākot no visām pusēm. Latvenergo vadītājs norāda, ka tiks izstrādāts jauns uzņēmuma komunikāciju plāns, saskaņā ar kuru notiks arī komunikācija ar dažādiem medijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru