"Swedbank" piešķīrusi gandrīz 1,5 miljonu eiro aizdevumu augu izejmateriālu vairumtirdzniecības uzņēmumam SIA "Onava" siltumnīcas kompleksa būvniecībai, informē bankas pārstāvji.

Lauku atbalsta dienesta un "Swedbank" piešķirtie līdzekļi tiks ieguldīti jauna siltumnīcas kompleksa būvniecībā.

"Onava" īpašnieks Vilnis Onkelis norāda, ka augošie realizētās produkcijas apmēri un pieprasījums radījuši nepieciešamību, kā arī atbilstošus priekšnoteikumus ražošanas bāzes izveidošanai, lai varētu nodrošināt labāku piegādāto augu kvalitāti, apkalpošanas servisu un būtiski plašāku sortimentu.

Multifunkcionālajās siltumnīcās būs iespēja audzēt, izmēģināt un klientiem demonstrēt pasaules jaunākās un perspektīvākās puķu šķirnes.

"Onava" ir vairumtirdzniecības uzņēmums, dārzniecībām piedāvājot jaunstādus, sīpolpuķes un puķu podus. Uzņēmums atrodas Jūrmalā, Bulduros un pēc būvniecības pabeigšanas, pārcelsies uz Piņķiem, Mārupes novadā.

Latvijas juveliere Anita Savicka un viņas rotu zīmols Anita Sondore šovasar izcelts starp desmit jaunajiem dizaineriem ASV izstādē JA New York

«Manas rotas nav klasiskas, vairāk – konceptuālas, katrai ir savs stāsts. Man ļoti patīk lielas, krāsainas, pamanāmas rotas, arī strādāt ar labiem materiāliem,» stāsta Anita Savicka, rotu zīmola Anita Sondore juveliere. Šogad viņa ir izstrādājusi pirmo kolekciju – Sounds of Silence.

No nulles

Lai gan profesionāli Anita ar rotu izgatavošanu nodarbojas vien pāris gadu, pirmās domas par to bija jau laikā, kad mācījusies augstskolā. «Universitātē studēju zīmēšanu, rasēšanu, mājturību un mums bija jauks pasniedzējs, kurš piedāvāja arī metālapstrādes kursu. Man gribējās pieteikties, bet tolaik ar metālapstrādi un rotu izgatavošanu vairāk nodarbojās puiši. Mēģināju pierunāt draudzeni, bet beigās tomēr nepieteicāmies. Tad vēl nebiju tik pārliecināta par sevi un novirzījos no šī ceļa, taču šī doma mani nepameta,» viņa stāsta.

Anita Mekša un Dmitrijs Šeršens izgatavo graužamas kartona mājiņas Majorāns kāmīšiem un jūras cūciņām, kurām mājdzīvnieki uzlabo dizainu ar savu zobu un ķepu palīdzību

«Mēs taisām graužamas mājas mājdzīvniekiem. Lielākā daļa dzīvnieku saimnieku uztraucas, ka mīlulis kaut ko sagrauzīs, saplēsīs. Mēs piedāvājam tieši tādas mājas, kuras nav jābaidās «sabojāt» – sagrauzt,» saka Anita Mekša, kura kopā ar Dmitriju Šeršenu izgatavo mājiņas dzīvniekiem. Tās ir no kartona un paredzētas sagraušanai. Graužamo māju zīmols ir Majorāns – māja apvienojumā ar restorānu. Dmitrijs gan teic, ka dažas mājas ir vēl vairāku funkciju apvienojums, piemēram, jūras cūciņai tas ir arī fitnesa centrs – ēdiens tiek novietots otrajā vai trešajā stāvā, lai samērā mazkustīgo mājdzīvnieku mudinātu kustēties.

Sākot biznesu, lielākā daļa Latvijas preču veikala Rozes bode pircēju bija tūristi, savukārt, krīzei atkāpjoties, to vidū arvien vairāk ir vietējo iedzīvotāju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rozes bodes (SIA Seven Ways) vadītāja Anita Roze-Traviņa saavulaik ir strādājusi par preses fotogrāfi, taču pēc bērniņa piedzimšanas nolēmusi, ka jāveido savs bizness. Pirmā ideja bija fotogalerijas izveide, tomēr Anita saprata, ka tas varētu nebūt rentabls pasākums. «Pārorientējos uz rokdarbu un mākslas darbu tirdzniecību,» viņa stāsta. Veikalu Anita atvēra 2009. gadā. Vaicāta, kas šajā laikā bijis pats grūtākais, viņa neslēpj – noturēties krīzē. «Bija posms, kad likās, ka jāmet plinte krūmos un jāver veikals ciet. Sākumā strādāju pati, pēc tam aizgāju dekrētā un bija jāpieņem darbā pārdevēja, jāmaksā alga. Bija grūti, likās, ka jābeidz, bet es to neizdarīju – es esmu spītīga,» saka Anita.

Vēlā pavasara dēļ piecus mēnešus audzētos stādus tagad jāspēj iztirgot dažās nedēļās. Beidzot puķu stādu tirgus sācis kustēties, teic SIA Dārzs valdes locekle Anita Keiša.

Kad pēc valsts neatkarības atgūšanas citas dārzniecības juka un bruka, Jelgavas dārzniecības darbinieki lēma, ka jāmēģina turēties. «Tas ir mans darbs, tas man patīk, tā ir mana profesija,» teic Anita Keiša un uzņēmusies vadību. Pēc uzņēmuma izveides paplašināts sortiments, jo bijis grūti prognozēt, kas varētu nest peļņu. Audzēti arī dārzeņi. «Taču dārzeņus par smiekla naudu sāka importēt, turklāt mūsu ražošanas apjomi ir par mazu, nesasniedz pat hektāru, lai varētu pretendēt uz valsts subsīdijām,» skaidro Anita, tādēļ pamazām vien atgriezušies tikai pie puķēm.

Dārzniecībā lepojas arī ar savām augu kolekcijām, kas saglabājušās vēl no padomju laikiem. SIA Dārzs ir viena no nedaudzajām, kas vēl audzē kallas, arī tradicionālo šķirņu rozes augsnē, kas ziediem piešķir īpašu spirgtumu un smaržu. Daudzi stādi iegūti arī no dārzniecībām, kuras likvidētas. SIA Dārzs ir vienīgā zināmā dārzniecība, izņemot LU botānisko dārzu, kur vēl paši pavairo acālijas, atklāj Anita: «Mums gan kolekcija veidota pēc saviem – komercprincipiem. Esam savākuši visizturīgāko, labāk uzziedināmo un pieprasītāko «topu». Viens no mūsu lepnumiem – šķirne Pamatj Gerojam, kas ir vienīgā acālija, kas smaržo.»

Labrīt!

Db.lv piedāvā īsu ieskatu ziņās, kas šorīt aktuālas Latvijā un pasaulē:

Latvija

Naktī valsts piekrasti plosījusi spēcīga vētra. Spēcīgā vēja dēļ elektroapgāde šorīt traucēta vairāk nekā 100 tūkstošiem mājsaimniecību, bet glābēji saņēmuši vairāk nekā 130 izsaukumu. Elektrības piegāde ievērojami traucēta Ventspilī, Kuldīgā un Talsos. Stiprā vēja dēļ Liepājā nogruvusi jaunceltne un gruveši apbēruši mikroautobusu. Cilvēki negadījumā nav cietuši. Savukārt Rīgā daudzviet nestrādā luksofori, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Zīmola Anita Sondore juvelierizstrādājumi nopērkami vienā no labākajiem un lielākajiem luksus klases veikaliem Londonā – Harvey Nichols.

«Gan zīmolam Anita Sondore, gan man pašai tas ir liels notikums. Harvey Nichols ir viens no labākajiem un lielākajiem luksus klases veikaliem Londonā, tāpēc jaunam zīmolam būt tajā pārstāvētam ir liels uzticamības kredīts un arī novērtējums,» saka Anita Savicka, juvelierizstrādājumu zīmola Anita Sondore radītāja.

Latvijas zīmola Aristocrat Kids kolekcija nonākusi pasaulē lielākajā luksusa preču lielveikalā

Šobrīd Anita Sondore rotas ir nopērkamas vairākos prestižos veikalos – jau minētajā Harvey Nichols veikalā Londonā, Mozafarian Jewellers veikalos Dubaijā, kā arī The Gift Shop Rīgā. Sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru uzņēmums ir piedalījies dažādās starptautiskās izstādēs kā, piemēram, Tranoï Parīzē un Artistar Jewels Milānā. Vaicāta par nākotnes plāniem, A. Savicka teic, ka uzņēmuma mērķis ir radīt pasaulē konkurētspējīgu zīmolu, kura izgatavotās rotas ir nopērkamas ekskluzīvos veikalos Latvijā un pasaulē. Lai šo mērķi sasniegtu, tiek veidotas jaunas kolekcijas un papildinātas esošās, meklēti jauni sadarbības partneri, tāpat zīmols piedalās izstādēs un organizē dažādus pasākumus saviem pircējiem.

Latvijā radītā juvelierizstrādājumu zīmola Anita Sondore izveidē un zīmola kolekcijas Sounds of silence (Klusuma skaņas) radīšanā kopumā investēti ap 80 000 eiro, stāsta juveliere un uzņēmuma SIA Sandori valdes locekle Anita Savicka.

Līdzekļi ieguldīti arī mārketinga pētījumu zīmola Anita Sondore iespējām un virzībai ASV tirgū, norāda Savicka, piebilstot, ka to, cik ātri izdosies atpelnīt ieguldītos līdzekļus, viennozīmīgi nevar pateikt.

«Mums ir izveidots biznesa plāns, bet ir daudzi faktori, kas var ietekmēt plāna īstenošanu. Piemēram, mūsu prasmes un darbaspējas, spēja strādāt radoši un pieņemt vajadzīgos lēmumus īstajā laikā, kopējā pasaules ekonomiskā situācija, kā arī citi faktori.»

Zīmola izveidē un kolekcijas radīšanā ieguldīti ir gan personīgie līdzekļi, gan ārvalstu investīcijas. «Izmantojām arī valsts un Eiropas Savienības sniegto atbalstu - Valmieras biznesa un inovāciju inkubatora un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotos pasākumus,» atzīmē Savicka.

Rotu zīmols «Anita Sondore» 2015. un 2016. gadā konkursā «A' Design Award & Competition» ieguva prestižās «A’Design» balvas un tagad dizainere pati kļuvusi par šī konkursa žūrijas locekli.

«Tas ir liels pagodinājums, liela atbildība un arī unikāla pieredze, īpaši tad, ja pats esi bijis otrā – vērtējamā – pusē. Konkursa rezultāti tiek paziņoti katru gadu 15. aprīlī, bet pirms tam katrs no tūkstošiem pieteikumu tiek rūpīgi un atbildīgi izvērtēts, vadoties pēc noteiktiem, iepriekš izstrādātiem kritērijiem. Rezultātā šogad ir nominēti 1964 uzvarētāji no 99 pasaules valstīm 98 dažādās dizaina kategorijās. Man bija prieks redzēt, ka tiek radīti aizvien jauni un jauni lieliski darbi. Kāds pārsteidz ar savu idejas šķietamo vienkāršību, cits ar meistarīgu smalku detaļu apvienojumu vienotā kompozīcijā, kāds ir atklājis jaunu pielietojumu jau daudzkārt izmantotiem materiāliem. Esmu pateicīga organizatoriem, kas organizē šo konkursu gadu no gada, dodot iespēju māksliniekiem prezentēt savus darbus un idejas, veicinot tieksmi uz izcilību,» saka A. Sondore.

Rotu zīmola Anita Sondore mājasdarbs ir izpildīts – tapušas piecas rotu kolekcijas, tāpēc atliek vien aktīvāk pievērsties tirdzniecībai

Tā uzskata Anita Savicka, rotu zīmola Anita Sondore radītāja. «Es nevarētu iztikt bez rotām – parasti ikdienā man ir viena vai divas. Pašai vislabāk patīk gredzeni un kaklarotas,» viņa saka.

DB jau rakstījis, ka viņa savu zīmolu izveidoja paralēli pamatdarbam granīta šķembu uzņēmumā. Tā kā Anita pievērsās pavisam citai jomai, bija nepieciešams papildināt zināšanas. «Itālijā mācījos rotu izgatavošanas praktisko pusi, bet Latvijas Mākslas akadēmijā iestājos, lai iegūtu plašāku dizaina domāšanu un mācītos no Latvijas mākslas meistariem. Kad iestājos akadēmijā, nebiju gaidījusi, ka tik daudzi jautās, kāpēc to daru. Man tas šķiet pašsaprotami – kad būtiski maini darbības virzienu, ir daudz jaunas informācijas un nepieciešams papildus mācīties,» saka Anita. Pašlaik viņa visu laiku velta zīmola un sava uzņēmuma attīstībai.

«Jurisprudence man ir tāda kā dinastijas lieta, jo arī mana mamma ir advokāte, nostrādājot šajā darbā 42 gadus, un droši vien tieši viņa arī iespaidoja manu profesijas izvēli,» saka advokātu biroja Tamberga un partneri dibinātāja un vadošā partnere, zvērināta advokāte Anita Tamberga.

«Beidzot skolu, skaidri sapratu, ka jāiet mācīties kaut kur tādā vietā, kur neprasa matemātiku. Pašai šķiet, ka man labi padodas izkristalizēt galveno, svarīgāko katrā lietā, kas jurista darbā ir ļoti svarīgi – nevis aizrakties nevajadzīgos dziļumos, bet gan uzreiz ķerties klāt konkrētā jautājuma saknei, tādējādi gūstot skaidrību un palīdzot klientam,» uzsver advokāte.

Savu karjeru Anita sākusi kā advokāta Raimonda Slaidiņa palīdze, kopā nostrādājot ilgus gadus. Šobrīd varot teikt, ka laikam jau tolaik gūtās zināšanas darbā ar klientiem, kolēģu, klienta un advokāta savstarpējo attiecību veidošanā, kā arī ne tik patīkamu emociju izjušana, daloties tajā laikā advokātu birojam Kļaviņš, Slaidiņš & Loze, un tādējādi izveidojoties citam labi zināmam zvērinātu advokātu birojam Loze, Grunte un Cers, devusi vērtīgu pieredzi. 2009. gadā Anita nolēmusi veidot savu biroju.

Pēc izmēģinājumiem ar dažādiem materiāliem un modeļiem Nesu Bags sāk šūt mugursomas

SIA Urban Fox piedāvā mugursomas un jostas somas ar zīmolu Nesu Bags, kā arī veido jaunu dizainu citu veidu somām, piemēram, datorsomām un pleca somām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. «Negribas apstāties. Es šobrīd cenšos apzināt, pēc kā vēl ir pieprasījums,» stāsta Renāte Vītola, somu zīmola Nesu Bags dizainere. Viņas iecere ir radīt praktiskas un funkcionālas somas, bet vienlaikus viņa vēlas eksperimentēt ar košām, svaigām krāsām. «Protams, ir arī klasika – somas melnā krāsā, bet ir arī citas krāsas, lai nav jāpērk tikai pelēka, brūna vai melna,» viņa saka.

Pirmā tirdzniecības pieredze uzņēmumam bija Positivus festivālā, un radās secinājums, ka jāturpina iesāktais. Šobrīd par Nesu Bags somām sāk interesēties vietējie veikali. «Pirmais bija M50,» saka Anita Zakse, Nesu Bags (SIA Urban Fox) īpašniece. Tiekot pētītas iespējas piedāvāt savu produkciju ārzemēs. «Te tirgus ir mazs – kad pārdod 25 somas, tās Rīgā jau redz. Gribas augt,» neslēpj Renāte. Lai izdotos sevi parādīt ārzemēs, jāspēj atšķirties, jābūt kaut kam unikālam. Anita teic, ka viegli tas nav, – konkurence ārzemēs esot milzīga, jo neviens nesēž un negaida, kad kāds piezvanīs no Latvijas un piedāvās somas. «Jābūt redzamam, jāpārliecina, kāpēc tieši mūsu prece ir īpaša. Šobrīd apzinām iespējas, plānojam nākamo gadu, izstādes, ko apmeklēt,» viņa saka.

Vietējo produktu veikaliņš, mājražotāju darbnīca un lauku darbu demonstrācija – tā ir daļa no jaunā satura, ko krīzes laikā pieklusušajam, bet šogad dzīvību atguvušajam atpūtas centram «Rožmalas» plāno piešķirt jaunie saimnieki.

«Rožmalās» Bauskas novada Ceraukstes pagastā martā un aprīlī jau apmetušās pāris ārzemnieku grupas – biedrības «Zemnieku saeima» (ZSA) starptautisko projektu partneri. Oficiālā atklāšana un darba atsākšana pilnībā paredzēta līdz ar sarīkojumu Muzeju naktī 16. maijā, reģionālajam laikrakstam Bauskas Dzīve stāsta viens no jaunajiem īpašniekiem Arnis Burmistris.

Ciemiņu uzņemšanai jau gatava viesnīca un kafejnīca. Zeļļu mājā būs birojs un kāzinieku istabas, Muzeju nakts sarīkojumam tiek gatavotas dzirnavas.

Centra direktore Anita Dzelzkalēja, viena no jauno saimnieku komandas, stāsta: «Vēl turpinām teritorijas sakopšanu, restaurējam mēbeles, kas bija atlikušas no iepriekšējiem īpašniekiem, iegādājamies jaunas. Viesnīca iegūs mūsu seju. Tās būs tās pašas «Rožmalas», jo pamats šeit ir labs, bet ar jauniem vaibstiem.»

Tā DB saka tekstilmāksliniece Anita Masaļska, kuras zīmolam Taša rit jau 15. gads. Tašas adījumi viscaur ir tikai viņas roku darbs. «Ja biznesu griež uz pelnīšanas jēdzienu – jāatceras a priori – ar roku darbu nopelnīt nevar,» skarbi raksturo Anita.

«Es daru to, kas man patīk, padodas un sagādā prieku, un kāds tomēr par to visu samaksā, jo visi uzadītie džemperi atrod īpašnieku, tikai ar to nevar nopelnīt, jo katrai precei ir sava cena ģeogrāfiskajā, sociālajā un meteoroloģiskajā situācijā – šogad bija karsta vasara, adījumus nepirka, bet nu jau ir auksts rudens – pirks,» filozofiskā mierā turpina Anita.

Pēc viņas domām, jo specifiskāka ir prece, jo grūtāk visiem to pārdot. Apmēram 92 % patērētāju nekritiski izturoties pret kopējo piedāvājumu, 8% esot estēti, no kuriem 4% kaut ko radot paši, savukārt no pārpalikušajiem tikai 2% esot pirktspēja, viņa lēš. «Ir jābūt apstākļu sakritībai, lai viņiem iepatiktos tieši mani trakie darbi, bet es radu to, kas man patīk, un kaut kur ir cilvēks, kurš to novērtē – notiek darījums, un abas puses ir apmierinātas,» viņa saka.

Neviena nozare Baltjas mērogā nav radījusi tik daudz inovācijas kā Fintech. Tā ne vien veicina ekonomikas izaugsmi, bet arī ieviesusi darba tirgū jaunas profesijas, sākot no blokķēdes izstrādātājiem līdz mākslīgā intelekta ētikas speciālistiem.

Sarunās ar Baltijas Fintech nozares pārstāvjiem, sniedzu ieskatu par speciālistu pieprasījumu un pieejamību šajā strauji augošajā un investoriem pievilcīgajā nozarē.

Finanšu pakalpojumu nozare Latvijā šobrīd veido 3% no pievienotās vērtības ekonomikā un pakalpojumu eksportā, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem. Šis sektors ir īpaši pievilcīgs darba ņēmējiem, piedāvājot vidējo mēneša bruto darba algu 2437 eiro. Turklāt pērn Latvijā pieņemtā Fintech nozares stratēģija vēl vairāk nostiprina Latvijas valdības apņemšanos veicināt labvēlīgu vidi Fintech nozares uzņēmumu inovācijām un attīstībai.

Fintech nozarē ir pārstāvētas daudzveidīgas profesijas, piemēram, datu analītiķi un zinātnieki, biznesa analītiķi, AML speciālisti, riska speciālisti, atbilstības speciālisti, krāpšanas analītiķi, Reg-tech speciālisti, informācijas drošības analītiķi un projektu vadītāji un daudzas citas. Būtiski pieminēt, ka Fintech uzņēmumiem ir pieprasījums pēc speciālistiem, kuriem ir gan tehniskās zināšanas, gan izpratne par finanšu nozari. Man bija iespēja iedziļināties Fintech nozares niansēs, sarunājoties ar šīs nozares uzņēmējiem un noskaidrot, kuras no Fintech profesijām patreiz ir pieprasītas nozarē.

Rotu dizaina zīmols no Latvijas Anita Sondore pagājušajā nedēļā atgriezies no Itālijas pilsētas Komo, kur saņēma pasaules lielākā dizaina konkursa A’Design Award sudraba godalgu par kolekcijas Fire Stones piespraudes Royale Brooch dizainu kategorijā Rotaslietu, briļļu un pulksteņu dizains.

Šis jau ir otrais gads pēc kārtas, kad zīmols plūc apbalvojuma laurus šajā prestižajā konkursā, kurā šoreiz piedalījās 88 valstu dizaineri 98 dizaina kategorijās.

Šodien Anita Sondore godalgotā rota dodas uz nākamajām izstādēm.

Anita Sondore par konkursu: «Dalība A’Design Award - tā ir lieliska iespēja saņemt profesionālas žūrijas objektīvu vērtējumu manam darbam salīdzinājumā ar pasaules juvelieru veikumu un dizaina kopainu. Tas arī ir pasākums, kurā, satiekoties ar citiem līdzīgi domājošiem cilvēkiem, gūstu milzumdaudz prieka darboties tālāk.»

Zemnieku saimniecībā Zvejnieki Mazzalves pagastā plašā klāstā audzē ziedošo augu stādus, kā arī puķes. Māju saimniece dzīvojusi un strādājusi Rīgā, bet dzīve piespieda pārcelties uz Ādažiem. Vēloties vairāk lauksaimniecības zemes, sameklēta māja Mazzalves pagastā. Tagad te izaudzēto pārsvarā pārdod Rīgā. Šajās dienās, kad laiks kļuvis siltāks, siltumnīcās un lecektīs strauji aug un ziedpumpurus briedina nākamās rīdzinieces — dažādas krāšņumpuķes, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Sarunas dienā māju saimnieks bija devies uz vairumtirdzniecības bāzi pēc gladiolu, liliju un citu puķu sīpoliem. Bērni uz laukiem atbrauc, ja darāmi lielāki darbi un nedēļas nogalēs.

Daudzu tūkstošu stādu modinātāja Anita Driksmane stāsta, ka pirmās šogad no ziemas miega pieceltas tulpes. Tās uzziedinātas 8. martam, bet darbs sākās jau janvāra beigās. Februārī saimniecība vairumā iepirka jaunstādus, kas tagad pietiekami paaugušies, lai drīz, tāpat kā vēlāk grieztie ziedi, dotos pie pircējiem uz Rīgu. Pašlaik siltumnīcās plaukti pildīti ar leduspuķu, atraitnīšu, petūniju, balzamīņu un daudzu citu puķu stādiem. Anita teic, ka nepacietīgajiem, kuri grib kaut ko dēstīt tikko sasilušajā zemē, jāizvēlas augi, kuri spēj izturēt ne pārāk silto pavasari, piemēram, atraitnītes. Zvejnieku siltumnīcā pašlaik vistuvāk ziedēšanai ir hortenzijas. Savs laiks nāks arī ķirbju, tomātu, kabaču, kā arī garšaugu — bazilika, pētersīļu — un citiem stādiem.

Man vairāk patīk raudzīties uz priekšu, nevis atpakaļ. Tomēr, ja pēc 12 nostrādātiem gadiem tiek mainīta darbavieta, arī atpakaļ ir jāparaugās. Šie 12 gadi Izdevniecībā Dienas Bizness man ir bijuši vērtīgi – esmu guvusi unikālu pieredzi, piedzīvojusi profesionālo izaugsmi un satikusi daudz interesantu cilvēku.

Esmu no sirds pateicīga visiem, ar kuriem esmu gan kopā strādājusi, gan par kuriem esmu rakstījusi. Jo īpaši esmu pateicīga visiem lasītājiem, kas ir lasījuši gan manus, gan manu kolēģu rakstus un kuru sejas es pat nepazīstu, bet kuri pazīst mūs – žurnālistus varbūt pat precīzāk, nekā mums pašiem to labpatiktu atzīt.

Auditorija ir katram medijam vissvarīgākais un visdārgākais. Taču nenoliedzams ir fakts, ka cilvēku paradumi mainās un tas, kas bija populāri pirms 10 gadiem, nav vairs aktuāli šodien. Tieši tāpēc Dienas Bizness (DB) manā vadībā arvien vairāk sāka attīstīt arī digitālo virzienu – mēs ieviesām video formātu un izmantojām tā iespējas plašāk nekā citi drukātie mediji Latvijā. Manā vadībā DB nebaidījās arī no eksperimentiem, jo bija ambīcija paplašināt DB esošo auditoriju. Ir nenoliedzams fakts, ka avīzes šodien īsti vairs nevar konkurēt ar operatīvām ziņām internetā, tāpēc ir jāmeklē jauni ceļi, kā medijam būt vajadzīgam un pamanāmam lielajā informācijas gūzmā. Kā liecina avīžu lasītāju auditorijas pētījumi, lasot kāda izdevuma centrālo rakstu, lasītājs atrodas pastāvīgā diskusijā ar šajā rakstā pausto informāciju, un raksts ir jo veiksmīgāks, ja lasītājus tas spēj arī satraukt, nevis tikai apstiprina to, ko viņi jau tāpat ir zinājuši. Ja ir skaidrs, ka laikrakstu šodien vairs nelasa, tikai lai informētos un izveidotu viedokli, tad varbūt lasa tāpēc, lai iegūtu spēcīgas emocijas? DB izmēģinājām arī šo ceļu un ieguvām savus secinājumus.

Pārvēršot vaļasprieku uzņēmējdarbībā, jādomā par to, vai gribēsies ar hobiju nodarboties diendienā, nopietnāk jāsāk rēķināt izmaksas un paša darba vērtību, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nereti uzņēmējdarbības saknes meklējamas hobijā, jo apkārt skanošie ierosinājumi no darba brīvajā laikā aizrautīgai kūku cepējai vai svārku šuvējai sākt savu biznesu ir iedrošinoši. Taču pirms tam rūpīgi jāapdomā gan finanses, gan tas, vai vaļasprieks būs tikpat mīļš, ja tas tiks darīts augu dienu. Uzņēmējiem, kuri biznesā pārvērš savu vaļasprieku, ir liela priekšrocība – vismaz sākuma fāzē viņiem ir liela aizrautība, kas palīdz pārvarēt lielu daļu problēmu.

Ar citu pieredzi

«Nopietna interese par metālu man radās, jau studējot Latvijas Universitātē (LU). Taču visu laiku «projekts» dažādu iemeslu dēļ tika atlikts. Protams, viens nopietns iemesls tam bija finansiāli apsvērumi. Tā kā beidzu LU kā zīmēšanas un mājturības skolotāja un arī mans vīrs tajā laikā bija skolotājs, domāju, ka nebūtu bijis iespējams vienlaicīgi veidot ģimeni un uzturēt vaļasprieku. Tajā laikā izdarīju izvēli par labu ģimenei. Šobrīd, kad bērni jau gandrīz pieauguši, varu tam atļauties veltīt laiku un līdzekļus. Domāju, ka neko neesmu nokavējusi. Man ir daudz lielāka pieredze biznesā kā sievietei, un tas palīdz,» stāsta Anita Savicka, rotu zīmola Anita Sondore autore. Runājot par to, kā mainās attieksme, kad hobijs kļuvis par pastāvīgu ienākumu avotu, un vai tas iedvesmo tikpat ļoti kā iepriekš, A. Savicka teic, ka tas esot tikpat aizraujoši kā agrāk un varbūt pat vēl vairāk. «Taču, manuprāt, ir svarīgi atrast komandu, kas palīdz risināt biznesa lietas. Šobrīd strādāju pie šī jautājuma, jo vienam var pietrūkt resursu, spēka, laika un padoma,» viņa norāda.

Labrīt!

Aplamums, neievilkts diega gals džemperī vai literārā tekstā iemests nepareizs vārds, nianses radīto padara dzīvu. Tā saka tekstilmāksliniece Anita Masaļska, kuras zīmolam Taša rit jau 15. gads. «Ja biznesu griež uz pelnīšanas jēdzienu – jāatceras a priori – ar roku darbu nopelnīt nevar,» skarbi raksturo Anita.

Šorīt DB raksta par pirmsvēlēšanu budžetu, kas iecirtis robu arī nākamajos gados. Ministriju pieprasījumi un politiskās ķildas panākušas to, ka pie plašas miljonu dalīšanas valsts budžetā varēs atgriezties vien 2016. gadā.

Itālija var pasliktināt noskaņojumu eirozonā, kadēļ var ciest arī Latvija, uzskata aptaujātie banku eksperti. Pati Itālijas ekonomika tuvākajā nākotnē turpinās nīkuļot. Trešdien Itālijā paredzēts uzticības balsojums premjeram Enriko Letta.

Atšķirībā no aizvadītā gada karstās vasaras, kas negatīvi ietekmēja graudaugu ražu, šogad daba bijusi lauksaimnieku pusē. Saulainajā un siltajā laikā veiksmīgi izdevies nokult lietus noguldītos veldres laukus un iztikt bez papildu izdevumiem graudu kaltēšanai, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti savā ikgadējā ražas sezonas izvērtējumā.

Neliela vilšanās piedzīvota ar ziemas rapsi. Kaitēkļu invāzijas, ziemošanas problēmu un slimību dēļ, raža nav tāda, kā cerēts vasaras sākumā – tās apjomi būtiski samazinājušies. Ja 2021. gadā ziemas rapša ražība bija 2,68 tonnas no hektāra, tad šogad tā bijusi 2,18 t/ha. Neraugoties uz to, ka pieaugusi ziemas rapša kopplatība – no 132 tūkst./ha pērn līdz 139 tūkst./ha šogad, kopraža samazinājusies līdz 303 tūkst./t (2021.gadā – 354,4 tūkst./t).

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: “Labāka šosezon varēja būt ziemāju graudaugu kvalitāte – saimnieki atzīst, ka vairumam graudu kāda no kvalitātes prasībām tomēr nav sasniegta. Visbiežāk minētais rādītājs – pārlieku maza graudu tilpummasa, kas nozīmē, ka graudi bijuši par sīku. Tomēr nedz augkopības speciālisti, nedz saimnieki šo faktu vēl nesliecas saistīt ar šogad nedaudz mazāk lietoto slāpekļa mēslojumu.”

«Kā jau tas pieder priekšvēlēšanu laikam, katra ministrija, kas taču ir konkrēta politiskā spēka pārvaldībā, cenšas sevi parādīt no šokolādes puses. Vienai tas izdodas labāk, citai – tieši otrādi. Pēdējā valdības sēdē pirms Saeimas vēlēšanām no vēlmes izcelties nav varējusi atturēties arī Finanšu ministrija un sagatavojusi grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām»,» DB viedoklī raksta Līva Melbārzde.

Igauņu mēbeļu ražošanas uzņēmuma Standard AS specializācija ir biroju un viesnīcu mēbeļu izgatavošana; 70% no apgrozījuma veido eksports

1. oktobrī beidzot stājas spēkā jaunais Būvniecības likums, nozarē strādājošie par to izsakās piesardzīgi, jo normatīvā akta stiprās un vājās puses izkristalizēšoties tuvāko mēnešu laikā

Pietiekumi šīm un citām aktuālajām ziņām - raksta galerijā.

Izlietotā iepakojuma, nolietoto elektropreču un videi kaitīgo preču apsaimniekotāja AS «Latvijas Zaļais punkts» valdē un padomē reģistrētas vairākas izmaiņas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pirmdien, 19.februārī no uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amata atbrīvota Anita Saulīte, un viņas vietā šajā amatā iecelts Jānis Aizbalts, kurš kopš 2017.gada aprīļa ir valdes loceklis AS «Latvijas Zaļais punkts» meitas uzņēmumā SIA «Eko Reverss», bet kopš šī gada sākuma ir valdes priekšsēdētājs arī uzņēmumos SIA «Eko Kurzeme», SIA «Eco Teh Baltia» un SIA «Eco Baltia vide».

AS «Latvijas Zaļais punkts» valdē turpina darboties valdes locekles Kristīne Grapmane un Sigita Namatēva.

Tāpat atbrīvota uzņēmuma padome piecu cilvēku sastāvā, no amata atceļot padomes priekšsēdētāju Undīni Būdi, padomes priekšsēdētāja vietniekus Māri Simanoviču un Viesturu Tamužu, kā arī padomes locekļus Ivetu Krauju un Egilu Svaru.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) padomes sēdē par padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS «Sakret Holdings» padomes priekšsēdētājs Andris Vanags, savukārt par priekšsēdētāja vietnieci – RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociēto profesore Anita Straujuma.

RTU padomi saskaņā ar Augstskolu likumu viedo 11 locekļi, no kuriem piecus izraugās RTU Senāts, piecus – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un izvirza Ministru kabinets, savukārt vienu izvirza Valsts prezidents.

15. februārī jauno RTU padomi apstiprināja Ministru kabinets, savukārt 21. februārī pārliecinošu atbalstu jaunās padomes sastāvam balsojumā izteica RTU Satversmes sapulce.

No RTU padomē ir ievēlēti pieredzējuši izglītības un zinātnes nozares eksperti – RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes profesors Jurģis Poriņš, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vadošais pētnieks Jānis Ločs, RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore Anita Straujuma, RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes profesors Jānis Grabis un RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes pētnieks Jānis Braunfelds.

Luksus prece nav tikai kāda noteikta kvalitatīva lieta – tas ir pircēja ceļojums izcilā apkalpošanā, lai pie tās tiktu

Šādas preces nevar nopirkt lielveikalā, tās ir unikālas un kalpo daudzām paaudzēm. «Vajadzīgi gadi, lai izveidotu luksus zīmolu. Jābūt ļoti uzmanīgam, to darot. Pats galvenais – noturēt produkta un klientu apkalpošanas kvalitāti, kā arī saredzēt jaunas iespējas, vienlaikus iekļaujoties zīmola rāmjos,» stāsta Džons Stīvensons (John Stevenson), britu luksus mārketinga eksperts, dzīvesstila kompānijas Holland&Holland VIP klientu attiecību vadītājs. Katram cilvēkam ir atšķirīgas prasmes, un nereti amatnieks nevēlas komunicēt ar klientiem, bet gan darīt to, kas viņam vislabāk patīk un padodas – izgatavot konkrēto produktu. Tāpēc viņam vajadzīgi palīgi, kas nodarbojas ar citām lietām – klientu apkalpošanu, mārketingu utt. «Veidojot luksus preču mārketingu, īpaša uzmanība jāpievērš ilgtspējai, kvalitātei un sajūtām, ko produkts sniedz,» uzskata Anita Savicka, rotu zīmola Anita Sondore īpašniece.