Citas ziņas

Zviedrijā atklātas Eiropā lielākās retzemju metālu iegules

LETA--AFP, 12.01.2023

Jaunākais izdevums

Zviedrijas tālajos ziemeļos atklātas Eiropā lielākās retzemju metālu iegulas, ceturtdien paziņoja Zviedrijas kalnrūpniecības uzņēmums LKAB.

Tas norādīja, ka jaunajās atradnēs, kas ir blakus dzelzsrūdas raktuvēm, ir vairāk nekā miljons tonnu retzemju metālu oksīdu.

"Šīs ir lielākās zināmās retzemju elementu iegulas mūsu pasaules daļā, un tās var būt nozīmīgas, lai iegūtu ārkārtīgi svarīgus izejmateriālus, kas ir nepieciešami pārejā uz videi draudzīgas enerģijas izmantošanu," skaidroja LKAB vadītājs Jans Mostrems. "Mums ir piegāžu problēmas. Bez raktuvēm elektrisko automobiļu ražošana nav iespējama."

Mostrems teica, ka, visticamāk, paies vairāki gadi, lai pilnībā izpētītu šīs atradnes, to rentabilitāti un ilgtspējīgu ieguvi.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, kad šajās atradnēs varētu tikt sākta ieguve, Mostrems sacīja, ka tas atkarīgs no tā, cik drīz tiks saņemtas atļaujas, taču, visticamāk, būs vajadzīgi desmit līdz 15 gadi.

Retzemju elementi ir ārkārtīgi svarīgi elektrisko automobiļu ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Straujais gāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka tās saglabāsies zemas visu ziemu

LETA, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā novērotais straujais dabasgāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka gāzes cena turpinās kristies un saglabāsies zema visu ziemu, norādīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Bērziņa sacīja, ka dabasgāzes cena Eiropā, pēc straujā kāpuma vasaras otrajā pusē, pēdējā laikā ir tikpat būtiski sarukusi. Tostarp pirmdien, 17.oktobra, tirdzniecības sesijas beigās gāzes cena biržā bija 125 eiro par megavatstundu (MWh).

Viņa skaidroja, ka iemesli gāzes cenu samazinājumam ir vairāki.

Tostarp Bērziņa norādīja, ka valstīm Eiropā ir ļoti veiksmīgi izdevies piepildīt dabasgāzes krātuves, kas sniedz zināmu stabilitāti dabasgāzes apgādei ziemas mēnešiem. It sevišķi Vācijā, kurā industriālā un elektroenerģijas ražošana ir balstīta uz intensīvu gāzes patēriņu, gāzes krātuves uz samazinātu industriālo jaudu rēķina ir piepildītas apmēram par 95%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik spēcīga būs noturība pret procentu likmju un inflācijas kāpumu?

Dainis Gašpuitis, SEB ekonomists, 15.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Māris Ķirsons, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekstrēmi augstā maksa par elektroenerģiju ir mūsu pašu neizdarības rezultāts

Evija Pudāne, CLEANTECH LATVIA izpilddirektore, 22.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā elektrības cena Latvijā šī gada septembrī bija 350,99 eiro par megavatstundu, kas ir par 184,2 % vairāk nekā pērn. Protams, daļēji šo iespaidīgo cenu pieaugumu var skaidrot ar globālajiem ekonomiskajiem satricinājumiem, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā. Taču šis lēciens nebūtu bijis tik dramatisks, ja mēs par savu enerģētisko neatkarību būtu domājuši laikus. Turklāt Latvijā ir resurss, ko izmantot enerģijas ražošanā.

Kara izraisītās resursu krīzes dēļ cenas par elektrību ir palielinājušās visā Eiropā, taču daudzviet kāpums nav tik dramatisks kā pie mums. Piemēram, Polijā vidējā elektroenerģijas cena septembrī bija 175,70 eiro par megavatstundu, bet Zviedrijā – 224,46 eiro par megavatstundu. Acīmredzot varam daudz ko mācīties no tām valstīm, kurās maksa par elektroenerģiju ir zemāka.

Ko varam mācīties no citām valstīm

Mēs nevaram salīdzināt sevi ar Norvēģiju, kurai ir nafta un gāze, bet pavisam viegli varam pielīdzināt sevi Zviedrijai, Polijai vai abām pārējām Baltijas valstīm. Vai varbūt tomēr nevaram? Mūsu tuvākie un tālākie kaimiņi jau sen ir sapratuši, ka veiksmīga politika ir diversificēta politika, tai skaitā elektroenerģijas jomā. Realitātē tas nozīmē izmantot dažādus resursus un tehnoloģijas enerģijas ieguvei. Latvija ir vienīgā valsts Baltijas un Skandināvijas reģionā, kurā kā enerģijas ieguves tehnoloģija vēl nav īstenota atkritumu reģenerācija. Zviedrijā ir 37 atkritumu reģenerācijas stacijas, Polijā ir uzbūvētas jau septiņas, Igaunijā – viena, Lietuvā – arī viena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Eiropas projekti biedē zemes apsaimniekotājus

Māris Ķirsons, 28.12.2022

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa: «Ir vajadzīga vienota nostāja, jo šeit dzīvojam mēs un mums ir jājautā viedoklis par jebkuru ideju, priekšlikumu vai regulējumu, ņemot to vērā un respektējot visos līmeņos.»

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē visvairāk patērēto izejvielu tirgū notiekošais liek cerēt, ka tomēr parisināsies viena no šī brīža degošajām problēmām – augsta inflācija.

Daudzas izejvielas pēdējā laikā kļuvušas lētākas, kas savukārt stiprina pārliecību, ka augstākie patēriņa cenu pieauguma punkti pasaulei jau ir aiz muguras. Protams, šajā ziņā iespējami arī pavērsieni, ko var noteikt kādu jaunumu parādīšanās, kas savukārt jau liktu domāt par labvēlīgiem apstākļiem kādu izejvielu deficītiem. Tāpat, ja uzlabosies skatījums uz ekonomiku, var lēst, ka izejvielu cenas ātri vien atsāks kāpt (tās jau to pēdējā laikā dara). Tas savukārt var pielikt galu cerībām par zemāku inflāciju.

Situācija nav vienkārša, jo zemākai inflācijai, lai šī problēma vispār kaut cik noplaktu, šķiet, nepieciešama būtiski vājāka ekonomika, kas nebūs patīkami. Kādu laiku lielai daļai pasaules var arī nākties iet pa visai sāpīgu ceļu, ko noteiks gan augstu cenu, gan mazasinīgas vai pat sarūkošas ekonomikas kombinācija. Tas būs izaicinošs periods, kas sliktākajā gadījumā var izgaismot jaunas problēmas vai plēst tālāk jau esošo problēmu caurumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pata: Vietējo ražotāju konkurētspējas veicināšanai ir jāsakārto elektroenerģijas tirgus

LETA, 26.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējo ražotāju konkurētspēju veicināšanai ir jāsakārto elektroenerģijas tirgus, tostarp attīstot arī alternatīvās elektroenerģijas ražošanas un izmantošanas noteikumus, informē "Pata" grupas uzņēmumu finanšu direktore Diāna Suprunoviča.

Kā norāda Suprunoviča, Latvijas ražotājiem konkurēt ar Skandināvijas valstu ražotājiem elektroenerģijas tirdzniecības cenas dēļ ir ļoti sarežģīti, it īpaši ar Zviedriju.

Pēc "Pata" informācijas, 2022.gadā Latvijā vidējā elektroenerģijas cena bija 1,9 reizes augstāka nekā Zviedrijā. Zviedrijā tā bija 119,37 eiro par megavatstundu, savukārt Latvijā - 225,84 eiro par megavatstundu. Savukārt gada griezumā elektroenerģijas cena 12 mēnešu laikā Latvijā ir palielinājusies par 155%, savukārt Zviedrijā - par 86%.

Uzņēmēji kritizē energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta noteikumus 

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ieskatā...

Ņemot vērā, ka kokrūpniecībā elektroenerģija ir viena no ražošanas pamatizmaksām, "Pata" grupas konkurētspēja salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm arvien samazinās, uzsver "Pata" finanšu direktore, norādot, ka uzņēmumā tiek meklēti veidi, kā efektivizēt ražošanas procesus, tostarp pielāgot ražošanas grafiku elektroenerģijas cenu svārstībām.

"Praksē tas nozīmē, ka mūsu speciālisti regulāri seko līdzi elektroenerģijas cenu prognozēm sistēmā "Nord Pool" un iespēju robežās ražošanas procesu plāno stundās, kad elektroenerģijas cena ir zemāka. Ir situācijas, kad ir jāstrādā vakarā un naktī, ja darbinieki piekrīt, jo tieši šajās diennakts stundās elektroenerģijas cena ir zemāka," skaidro Suprunoviča.

Viņa norāda, ka 2022.gada vasarā bija reizes, kad elektroenerģijas cenas dēļ ražošana tika pilnībā apturēta. Tajā pašā laikā tas nav ilgtermiņa risinājums, jo elektroenerģijas cenas nemazinās, bet AS "Sadales tīkls" tarifs aizvien sadārdzinās.

Suprunoviča arī uzsver, ka daļa no problēmas ir esošie noteikumi, ar kādiem Latvijas un citu valstu uzņēmumi iepērk elektrību "Nord Pool" - elektroenerģijas pārdošanas cena tiek pielīdzināta dārgākajam piedāvājumam, tādējādi elektroenerģiju sadārdzinot. Ņemot vērā, ka tuvākajā laikā, visticamāk, nav gaidāms straujš elektroenerģijas cenu kritums, Latvijas un Eiropas Savienības līmenī ir jāmeklē veidi, kā mainīt šo sistēmu, lai uzņēmumiem nevajadzētu pārmaksāt par elektroenerģiju, kas negatīvi ietekmē to konkurētspēju, uzsver Suprunoviča.

Viņa arī norāda, ka "Pata" grupa ir pieteikusies dažām valsts atbalsta programmām. Ar papildu finanšu resursiem "Pata" redz iespēju palielināt konkurētspēju, automatizējot un digitalizējot esošos ražošanas procesus un uzlabojot energoefektivitāti, lai maksimāli efektīvi izmantotu šo tik dārgo resursu.

"Ja runājam par šo gadu, tad vēl viens būtisks atbalsts, ko gaidām no valsts, ir atvieglotāki noteikumi, kas ļautu uzņēmumiem ražot elektroenerģiju pašpatēriņam. Uz to raugāmies kā uz ļoti nozīmīgu risinājumu, lai mazinātu atkarību no arvien augošās elektroenerģijas cenas," uzsver Suprunoviča, atzīmējot, ka "Pata" ir nepieciešamais resurss elektroenerģijas ražošanai, taču spēkā esošie normatīvie akti apgrūtina iespēju uzņēmējiem ražot elektroenerģiju vienā vietā, bet izmantot to citā, kā tas ir "Pata" gadījumā. Ekonomikas ministrija gan sola izmaiņas normatīvajos aktos jau šogad.

"Ja šie grozījumi stāsies spēkā, tad, iespējams, attīstīsim arī atjaunojamo energoresursu, saules un vēja, parku izveidi, kas nodrošinās elektroenerģijas ražošanu mūsu ražotņu vajadzībām. Šis risinājums noteikti būs laba ilgtermiņa investīcija daudziem Latvijas uzņēmumiem, kuri ražošanā izmanto elektroenerģiju," uzsver Suprunoviča.

Vienlaikus viņa atzīmē, ka situāciju pasliktina arī augošā inflācija, kas Latvijā ir daudz augstāka nekā citās Eiropas valstīs.

"Lai noturētu kvalificētus darbiniekus, uzņēmumi iespēju robežās pārskata atalgojumu, jo pretējā gadījumā daļa no viņiem būtu spiesti meklēt darbu citā nozarē vai arī doties prom no Latvijas, lai nodrošinātu esošo dzīves līmeni savai ģimenei. Ņemot vērā, ka atsevišķās profesijās darbiniekus atrast jau tā ir sarežģīti, atalgojums nav tā pozīcija, kuru var samazināt," skaidro Suprunoviča.

Jau ziņots, ka mežsaimniecības uzņēmuma SIA "Pata" koncerns 2021.gadā strādāja ar 254,366 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 62,9% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa pieauga 5,3 reizes - līdz 36,612 miljoniem eiro.

"Pata" koncernā pašlaik ietilpst 14 uzņēmumi, tostarp SIA "Smiltenes MRS", SIA "Fashion 5", AS "Pata Strenči", SIA "Saldus mežrūpniecības uzņēmums", SIA "Eco Fungus", SIA "Pata Board", AS "Pata Saldus", SIA "Pata Jēkabpils", SIA "Pata Energy", SIA "Fortus", Krievijā reģistrētais SIA "Pata Timber" un SIA "VVP", Lietuvā reģistrētais SIA"Pata AB" un Honkongā reģistrētais SIA "Pata Asia".

Koncerna mātesuzņēmums "Pata" reģistrēts 1999.gadā, un tā pamatkapitāls ir 16,135 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Uldis Mierkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zviedrija noraida aromātu aizliegumu e-cigaretēm – Latvijā lemj kā tos ieviest

Db.lv, 19.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija šobrīd ir izšķiršanās priekšā, kā un vai ierobežot e-cigarešu aromātu lietošanu. Saeimā ierosinājums grozīt likumus, lai būtiski ierobežotu e-cigarešu aromātu pieejamību. Pasaulē prakses attiecībā uz tabakas un e-cigarešu lietošanu ir dažāda. Zviedrija, piemēram, pērnā gada nogalē liegumus e-cigaretēm atcēla.

Zviedrijas valdība pērn mēģināja panākt šādus ierobežojumus, taču parlamentā Riksdāgā pēc karstām debatēm tie tika apstādināti. Deputāti uzklausījuši veselības aizsardzības ekspertus konstatēja: e-cigarešu lietošana ir nesalīdzināmi mazāk kaitīga par parastajām cigaretēm, tādēļ strikti ierobežojamas ir pēdējās.

Šī gada vasarā Zviedrijas parlaments noraidīja Zviedrijas sociāldemokrātu vadītās valdības ierosināto bet sabiedrībā pretrunīgi vērtēto e-cigarešu garšas šķidrumu un citu cigaretēm alternatīvo produktu tirdzniecības un lietošanas aizliegumu. Zviedrijas Riksdāga Veselības un labklājības komitejas publicētajā ziņojumā konstatēts ka e-cigaretes ne tikai ir mazāk kaitīgas veselībai, bet arī palīdz atmest tradicionālo cigarešu smēķēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīnu "Mercedes-Benz" un "Daimler Truck" oficiālais pārstāvis Latvijā SIA "Domenikss" mainījis nosaukumu uz SIA "Veho", liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Nosaukuma maiņa Uzņēmumu reģistrā iegrāmatota piektdien, 30.decembrī.

Līdztekus mainīta arī uzņēmuma tīmekļvietne, kas turpmāk būs "veho.lv".

Uzņēmumā atgādina, ka 2021.gada nogalē SIA "Domenikss" kļuva par "Veho" grupas uzņēmumu. "Veho Group" ir "Mercedes-Benz" vieglo automobiļu, pasažieru un kravas mikroautobusu, un "Daimler Truck AG" komerctransporta mazumtirgotājs un izplatītājs Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Šobrīd "Veho" un "Mercedes-Benz" pārstāvniecības darbojas 15 Somijas pilsētās, 7 pilsētās Zviedrijā, Igaunijā - 4, Lietuvā - 3.

Latvijā SIA "Veho" turpina attīstīt "Mercedes-Benz" vieglo automobiļu, kā arī kravas un pasažieru mikroautobusu biznesu - Varšavas ielā 4. Darbu turpina un paplašina pakalpojumu klāstu servisa centrs, Abrenes ielā 12, kurā tiek apkalpoti "Mercedes-Benz" vieglie automobiļi, kravas un pasažieru mikroautobusi, kā arī virsbūvju servisa centrs - Kurzemes prospektā 59.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas apkures sezonas priekšvakarā, septembrī, enerģētiskā koksne un īpaši malka Eiropā kļūst arvien pieprasītāka. Senākais kurināmais šobrīd ir pats aktuālākais, jo paniku Eiropā rada ne tikai enerģētiskās koksnes iztrūkuma draudi, kas veidojas, atsevišķām valstīm aizliedzot koksnes eksportu, bet to kāpina arī bažas par “Nord Stream” gāzes cauruļvada bojājumiem.

Tikmēr skujkoku zāģbaļķa cena saglabājas gandrīz nemainīga, neskatoties uz pieprasījuma kritumu. Piegāžu pārtraukšanas no Krievijas un Baltkrievijas dēļ zāģbaļķu iztrūkums Eiropā ir lielāks un notur cenu nemainīgu, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Šobrīd lielākais enerģētiskās koksnes pieprasījums ir Francijā, Vācijā un citur Rietumeiropā. Vācijā ievērojami audzis pieprasījums pēc skursteņslauķu pakalpojumiem, iedzīvotājiem veidojot rindas. Latvijā izstrādātāji koncentrējas uz enerģētiskās koksnes nodrošināšanu, vairāk novirzot resursus tieši koksnes izstrādei, kas piemērota enerģētiskās koksnes ražošanai, nevis kvalitatīvu zāģbaļķu izstrādei. Augot koksnes pieprasījumam un vērtībai, žāģētavas bažās par garnadžiem, kas koksni varētu mēģināt iegūt nelikumīgā ceļā, pastiprina drošību, izbūvējot vārtus un uzstādot kameras. Latvijas koksnes tirgus apstākļus turpina diktēt tehnikas un darbaspēka pieejamības trūkums, kas ietekmē izstrādes apjomus. Sagaidāms, ka oktobrī un novembrī situācija tirgū vēl krasi mainīsies, jo apkures sezona ir tikko, tikko sākusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 2,2 miljonus eiro, kokapstrādes uzņēmums Kronus atvēris jaunu metālapstrādes ražotni Rīgā.

Vērienīgais projekts realizēts vien pusgada laikā, un uzņēmums plāno piegādāt klientiem pirmos pasūtījumus jau līdz 2022. gada beigām.

Kokapstrādes uzņēmuma Kronus galvenais virziens ir koka iepakojuma ražošana. Palešu apmalēm, kas ir Kronus pamatprodukts, ir vajadzīgas arī metāla detaļas – eņģes. Kopš 2017. gadā uzņēmumā tika izveidota sava eņģu ražotne un nepieciešamais metāls tika pirkts no tirgotājiem, pie tam apmēram 60% eņģu ražošanai nepieciešamā metāla tika piegādāts no Krievijas.

Līdztekus koka produkcijai griezīs metālu  

Lielākais koka palešu un palešu apmaļu ražotājs SIA Kronus, investējot 2,2 milj....

Šī gada pavasarī, pēc kara Ukrainā sākuma un ieviestajām sankcijām pret Krievijas uzņēmumiem, meklējot risinājumus metāla piegādei, uzņēmums SIA Kronus pieņēma lēmumu par labu metālapstrādes virziena attīstībai. Sešu mēnešu laikā, piesaistot “Swedbank” un “Citadele” finansējumu 2,2 milj. eiro apmērā, uzņēmums realizēja vērienīgu projektu — tas atrada un pārbūvēja telpas, iepirka ražošanas iekārtas, aprīkoja ražotni, kā arī izveidoja sadarbību ar piegādātājiem. Lai nodrošinātu ražošanai nepieciešamos izejmateriālus, Kronus sadarbojas ar piegādātājiem no Eiropas un Āzijas.

Metāla griešanas iekārtu jauda ir apmēram 50 000 tonnas gadā, bet Kronus ražotnei nepieciešamas apmēram 12 000 tonnas (kas arī tiks nodrošināts 2023. gadā), tāpēc produkcija tiek piedāvāta arī citiem uzņēmumiem.

“Pusgada laikā mūsu komanda paveica lielu darbu, un šodien mēs speram vēl vienu nozīmīgu soli ne tikai Kronus attīstībā, bet arī Baltijas valstu uzņēmējdarbības vēsturē un sinerģijā starp mūsu kokapstrādes uzņēmumu un metālapstrādes nozares uzņēmumiem. Jaunās ražotnes jauda ir 50 000 tonnas gadā, no tiem ap 75 % paredzētas mūsu klientiem. Tādējādi, būdams 100 % Latvijas uzņēmums, Kronus novērš visus iespējamos sankciju riskus, kas neapšaubāmi ir viens no šī gada izaicinājumiem gan Kronus uzņēmējdarbībai, gan arī citiem nozares spēlētājiem,” komentē Igors Ževaks, SIA Kronus valdes priekšsēdētājs.

SIA Kronus ir 1995. gadā dibināts kokapstrādes uzņēmums, kas specializējas koka iepakojuma – palešu un palešu apmaļu, DIY, dārzkopības produktu un koka dārzu māju ražošanā. Uzņēmuma produkti tiek eksportēti uz vairāk nekā 53 pasaules valstīm ar galvenajiem eksporta tirgiem Vācijā, Zviedrijā un Āzijas valstīs.

2021. gadā Kronus apgrozījums pieauga līdz 87 752 342 eiro, gada laikā palielinoties par 97,5 %. Uzņēmuma peļņa šajā periodā pārsniedza 10 557 315 eiro. 2020. gadu uzņēmums noslēdza ar 556 682 eiro lieliem zaudējumiem.

SIA Kronus ir 100 % vietējā kapitāla uzņēmums. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Andrejs Dikins, Aleksandrs Minajevs un Igors Ževaks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas koka palešu apmaļu ražotājs SIA “Kronus” piesaistījis 5 miljonu eiro līdzfinansējumu no bankas Citadele darba kapitāla finansēšanai ar mērķi turpināt jaunu tirgu un produktu attīstību.

“Kronus” tirgū darbojas kopš 1995. gada un ir kokapstrādes uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu, kas specializējas koka iepakojuma – palešu un palešu apmaļu, DIY, dārzkopības produktu un koka dārzu māju ražošanā. Uzņēmums eksportē uz vairāk nekā 53 pasaules valstīm, un galvenie eksporta tirgi ir Vācija, Zviedrija un Āzijas valstis.

Līdztekus koka produkcijai griezīs metālu  

Lielākais koka palešu un palešu apmaļu ražotājs SIA Kronus, investējot 2,2 milj....

“Tā kā uzņēmumam “Kronus” piemīt liels turpmākās attīstības potenciāls, tas uzsāk sadarbību ar jaunu partneri finansējuma jomā – banku Citadele. Esam pateicīgi bankai par uzticēšanos. Pateicoties sadarbības ietvaros piesaistītajām investīcijām, uzņēmums varēs realizēt vērienīgus projektus un attīstības plānus. Plānojam īstenot energoefektivitātes uzlabošanas projektus, kas ļaus mums strādāt efektīvāk un patērēt mazāk resursu, kā arī attīstīt jaunus darbības virzienus. Piemēram, uzņēmējdarbības risku dažādošanas un vertikālās integrācijas nolūkā “Kronus” līdz šī gada beigām metālapstrādes ražotnes izveidē plāno investēt 2,2 miljonus eiro. Metāla griešanas iekārtu jauda būs apmēram 50 000 t gadā, no kuriem pašam uzņēmumam ir nepieciešami apmēram 12 000 t, savukārt pārējā produkcija tiks piedāvāta klientiem Baltijas valstīs. Tāpat finansējums tiks novirzīts energoefektivitātes uzlabošanai, modernizācijai un darbinieku apmācībai,” saka Andrejs Dikins, SIA “Kronus” izpilddirektors.

“Ražojoši un eksportēt spējīgi uzņēmumi ir Latvijas ekonomikas balsts, un “Kronus” ir labs piemērs, kā arī ekonomiski izaicinošos apstākļos ir iespējams mērķtiecīgi attīstīties - pērnajā gadā uzņēmumam savus ražošanas apjomus izdevās kāpināt par aptuveni 30%. Esam gandarīti sadarboties ar uzņēmumu un būt daļa no viņu izaugsmes plāniem,” teic Vaidas Žagūnis, Citadeles korporatīvo klientu pārvaldības vadītājs Baltijā, valdes loceklis.

Uzņēmums jau publiski informējis, ka tuvākajos attīstības plānos ietilpst mainīt metāla produkcijas iepirkuma modeli un izveidos jaunu metālapstrādes ražotni savā paspārnē, investējot 2,2 milj. eiro un radot 25 jaunas darbavietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoru novērtējumu, Baltijas un Skandināvijas reģionā 14., 15. un 16. decembrī elektroenerģijas ražošanas jaudu rezerves būs ļoti mazas, informē AS "Augstsprieguma tīkls".

Tas var izsaukt elektroenerģijas cenu pieaugumu biržā. Elektroapgādes ierobežojumi ir maz ticami, tomēr to iespējamība pilnībā nav izslēdzama, ja energosistēmā notiktu neplānoti incidenti - elektrostaciju vai starpsavienojumu neplānotas atteices.

Patērētāji tiek aicināti iespēju robežās taupīt elektroenerģiju pīķa patēriņa stundās, kas parasti ir no 8:00 līdz 12:00 un no 15:00 līdz 19:00.

"Šonedēļ Ziemeļeiropā kļūst aukstāks un tas būs pirmais ziemas izaicinājums energosistēmai. Saspringta situācija izveidojusies Zviedrijas dienvidos un Somijā, kur pieaugošs patēriņš mijas ar atsevišķu atomelektrostaciju nepieejamību. Situācija Baltijā ir salīdzinoši laba, tomēr elektroapgādes jaudu iespējamais deficīts Zviedrijā un Somijā, no kurām Baltijas valstis saņem elektroenerģiju, var ietekmēt Baltijas energosistēmu", norāda AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Gatis Junghāns, atsaucoties uz Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoru kopīgā reģionālā koordinācijas centra sniegto analīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Siltumapgādes kompānijas līdz janvārim nepaspēs izpildīt prasības

Māris Ķirsons, 07.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prasību, ka no 2023. gada 1. janvāra visai biomasai, kas tiek izmantota siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanā Latvijā, jābūt iegūtai ilgtspējīgā ceļā un tas jāspēj dokumentāri apliecināt - pierādīt, izpildīt varētu tikai vairākus mēnešus pēc šīs prasības spēkā stāšanās

Tāda atziņa skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā.

Jāatgādina, ka 1. janvārī spēkā stāsies direktīva, kura prasa centralizētajā siltumapgādē izmantojamās dedzināmās koksnes izsekojamību, bet, ja tādas nebūs, tad būs jāpērk CO2 kvotas, kas savukārt paaugstinās izmaksas un palielinās apkures tarifus.

Nav sistēmas“2. novembrī Ministru kabinets apstiprināja noteikumus, kas nosaka, ka siltumapgādes uzņēmumiem, kuru jauda ir 20 MW un vairāk, ir jāpierāda biomasas izcelsme, ilgtspēja. Sistēmas, kā to pierādīt, īsti nav, un tas nozīmē, ka, visticamāk, siltumapgādes uzņēmumiem būs jāpērk CO2 izmešu kvotas līdzīgi kā par dabasgāzi, bet tikai to apmērs būs divas reizes lielāks, jo biomasai ir apmēram divas reizes lielāki izmeši nekā dabasgāzei,” situāciju skaidro Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis Edgars Vīgants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) modernizāciju Eiropas kopējās nozīmes investīciju projekta ietvaros, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (Conexus) uzstādīs jaunu gāzes pārsūknēšanas agregātu krātuves tehniskās jaudas palielināšanai, tajā ieguldot 21,65 miljonus eiro.

Tiesības piegādāt iekārtu kompleksu atklātas iepirkuma procedūras rezultātā ieguva uzņēmums “Solar Turbines Europe SA” no Beļģijas.

Šī gada martā Conexus izsludinātais iepirkums paredz, ka tā uzvarētājs nodrošinās gāzes pārsūknēšanas agregāta kompleksa piegādi Inčukalna PGK kompresoru cehā, kā arī veiks gāzes pārsūknēšanas agregāta komplekta ražošanai nepieciešamās tehniskās dokumentācijas izstrādi, jaunās iekārtas uzstādīšanu, palaišanu, nodošanas ekspluatācijā uzraudzīšanu un darbinieku apmācības.

“Pateicoties dalībai Eiropas projektos, turpinās Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācija, lai ilgtermiņā stiprinātu dabasgāzes infrastruktūras drošību un veiktspēju. Šogad pilnībā tiks pabeigta trīs gāzes pārsūknēšanas kompresoru modernizācija, būtiski uzlabojot krātuves darbību. Vienlaikus ar pārsūknēšanas jaudas palielināšanu gāzes pārsūknēšanas agregātiem, modernizācija ļauj samazināt atmosfērā nonākošo izmešu apjomu, kā arī samazināt degvielas gāzes patēriņu,” norāda Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītājs Rinalds Dimiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums BioEx ir ieviesis Latvijā pirmo biomasas tirdzniecības platformu, kas kalpos kā tiešsaistes rīks visiem, kas Latvijā izmanto biomasu – no ražotājiem un tirgotājiem līdz siltumapgādes un koģenerācijas uzņēmumiem.

BioEx mērķis ir jaunajā platformā pulcēt visus nozīmīgos Latvijas enerģētikas un mežsaimniecības nozaru uzņēmumus, kas savā darbībā izmanto biomasu. Platformā tiek uzsākta tirgus dalībnieku reģistrācija, bet pirmā tirdzniecības sesija ir paredzēta 2023 gada 6. februārī.

Kopējais šķeldas, kas ir biomasas paveids, patēriņš Latvijā gada laikā ir ap 8 miljoniem MWh, kas naudas izteiksmē ir aptuveni 320 miljoni eiro. BioEx platformas primārais mērķis ir nodrošināt tirdzniecības efektivitāti, kas, ņemot vērā ievērojamo tirgus lielumu, dos būtiskus ieguvumus Latvijas siltumapgādes un koģenerācijas uzņēmumiem, pašvaldībām, biomasas ražotājiem, kā arī siltuma un elektroenerģijas patērētājiem – Latvijas iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2025. gadam Coca-Cola mērķis ir panākt, lai 50% Eiropā pārdoto dzērienu būtu ar zemu vai nulle kaloriju saturu. Lai sasniegtu šo mērķi, mēs turpinām prioritizēt cukura samazināšanu Coca-Cola produktos un ar mārketinga kampaņu palīdzību popularizējam dzērienus ar samazinātu cukura saturu vai bez tā.

Kad cilvēki man jautā, kur es strādāju, gandrīz neizbēgami seko jautājums par to, vai es dzeru Coca-Cola ar cukuru. Mana atbilde ir "Jā, bet ne tik bieži". Taču kādēļ tā?

Tāpat kā daudzi citi, arī es cenšos kontrolēt ikdienā patērētā cukura daudzumu un bieži vien dodu priekšroku Coca-Cola dzērieniem bez pievienota cukura un kalorijām. Daudzi Coca-Cola patērētāji rīkojas tāpat. Šobrīd 42% no mūsu dzērienu apjoma Eiropā veido dzērieni ar zemu vai nulle kaloriju saturu, turklāt Coca-Cola mērķis ir panākt, lai līdz 2025. gadam šo dzērienu īpatsvars sasniegtu 50% .

Coca-Cola ir 136 gadus ilga pieredze dzērienu ražošanas tirgū, un vienmēr esam sekojuši līdzi patērētāju vēlmēm, lai spētu piedāvāt to, kas pircējiem ir svarīgs. Šobrīd pircēji seko līdzi tam, lai viņu mīļākajos dzērienos būtu samazināts cukura daudzums un lielāka pievienotā vērtība, kā arī tas neietekmētu dzērienu ierasto garšu. Tādēļ aktīvi strādājam pie tā, lai cilvēkiem piedāvātu dzērienus, kas atbilst viņu gaidām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Šobrīd vērojam trešo cēlienu, kā nogalina telekomunikāciju tirgus konkurenci

Arunas Mickevicius, “Bite Latvija” ģenerāldirektors, 05.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas, kas aizvadītajos gados un šogad vērojams Latvijas telekomunikāciju tirgū, līdzinās traģikomēdijai trīs cēlienos, ja vien tā nebūtu realitāte.

Nevēlēšanās ievērot Eiropas Komisijas ieteikumus 5G ieviešanai, “Centuria” bojāeja un šobrīd – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vilcināšanās pieņemt lēmumu par atļauju mobilo sakaru operatoram “Bite” un elektronisko pakalpojumu sniedzējam “Unistars”, kas ir vienas grupas uzņēmumi, kopīgi izmantot 3,6 GHz frekvenču joslas – jādēvē par trīs cēlieniem. To laikā lēnām tiek apdraudēta 5G ieviešana, nogalināta konkurence, milzīgas investīcijas un Latvijas tehnoloģiskais izrāviens, tā soli pa solim ieviešot tirgū duopola stāvokli.

Raugoties uz 5G tehnoloģijas ieviešanu, Eiropas Savienības (ES) tiesiskais regulējums norāda, ka radiofrekvenču spektra koplietošana un radio tīklu apvienošana ir ne vien atļauta, bet arī veicināma. Tāpat, Eiropas Komisija savās rekomendācijās ir paudusi, ka infrastruktūras koplietošana un kopīgas bezvadu infrastruktūras izvēršana var samazināt infrastruktūras izmaksas, samazināt ietekmi uz vidi, un veicināt nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkla izvēršanas tempu, pārklājuma palielināšanu un pakalpojumu efektivitāti. Turklāt Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā norādīts, ka ES valstīm ir ne tikai jāatļauj radiofrekvenču koplietošana, bet arī uzlikts par pienākumu aktīvi veicināt dalīšanos ar pieejamajiem frekvenču resursiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sporta un fitnesa nozarei bez valsts atbalsta draud klubu slēgšana

Db.lv, 13.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija, Latvijas Ledus Haļļu asociācija un Latvijas Tenisa savienība atklātā vēstulē Finanšu ministrijai (FM) aicina izskatīt iespējas sniegt finansiālu atbalstu sporta nozarei.

Sporta klubi aicina atzīt sporta pakalpojumus par attaisnotajiem izdevumiem, noteikt samazināto PVN likmi 5% apmērā sporta un fitnesa nozarei, kā arī piemērot nozares uzņēmumiem specializētu atbalstu komunālo pakalpojumu maksājumiem.

Sporta nozarei ir nepieciešams atbalsts, lai tā spētu turpināt savu svarīgo lomu, stiprinot un uzlabojot sabiedrības fizisko un mentālo veselību. Tomēr, ja valsts nespēs rast risinājumus, kā finansiāli palīdzēt nozarei, daudzi sporta un fitnesa uzņēmumi nonāks finanšu grūtībās un, iespējams, pat bankrotēs. Tas atstās negatīvas sekas uz sabiedrības fizisko un mentālo veselību, kas rezultātā prasīs gan papildu izmaksas veselības aprūpes budžetā, gan arī nelabvēlīgi ietekmēs Latvijas ekonomiku kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Komisijas deputāti neatbalsta opozīcijas priekšlikumu neaizliegt e-cigarešu aromatizētājus

LETA, 24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputāti neatbalstīja opozīcijas deputātu priekšlikumu, kas paredz neaizliegt elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus.

Tāpat deputāti Linda Liepiņa (LPV), Ramona Petraviča (LPV), Kristaps Krištopans (LPV), Armands Krauze (ZZS) un Vilis Krištopans (LPV) rosināja, ka maksimālā nikotīna koncentrācijas tabakas produktu aizstājējproduktā nepārsniedz 20 miligramus uz gramu. Attiecīgi Veselības ministrija (VM) rosina, ka nepārsniedz 4 miligramus uz gramu.

FM iestājas pret aizliegumu Latvijā tirgot šķidrumus e-cigaretēm  

Finanšu ministrija (FM) neatbalsta Veselības ministrijas priekšlikumu aizliegt Latvijas tirgū elektronisko...

Petraviča sēdē norādīja, ka e-cigarešu aromātu aizliegums palielinās nelegālo tirgu. Šobrīd Igaunijā pirmajā lasījumā ir nobalsots par e-cigarešu aizlieguma atcelšanu. Arī Zviedrija pērn noraidīja līdzīgus grozījumus, jo tie esot fundamentāli nepareizi un neproduktīvi. Ar to deputāte aicināja ņemt vērā Zviedrijas piemēru, jo tur ir zemākais smēķēšanas procents Eiropas Savienībā, savukārt Latvijā augstākais. Deputāte uzskata, ka nevar aizliegt patērētājiem lietot mazāk kaitīgus smēķēšanas produktus.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudele akcentēja, ka nevar piekrist, ka Zviedrija ir piemērs, kam sekot, jo tur "zelē'' tabaku. Viņa norādīja, ka 15-24 gadu vecu jauniešu vidū e-cigarešu lietotāju skaits ir palielinājies divas reizes.

VM pārstāve norādīja, ka pētījumi rāda, ka aromatizētāji tiek pievienoti, lai nomāktu tabakas nepatīkamo garšu, tāpēc aromatizētājiem ir galvenā loma, kamdēļ jauni cilvēki tās izvēlas.

Arī deputāts Lauris Lizbovskis (AS) uzskata, ka beztabakas produkti ir vairāk bīstami, jo tie nesmird, tāpēc tiek smēķēti visur. Tas esot mānīgs priekšstats, ka tas ir nekaitīgs produkts.

Deputāts Hosams Abu Meri (JV) uzskata, ka, ja atbalstīs neaizliegt aromatizētājus, tad nav vairs jēga turpināt pie šī strādāt.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve sēdē sacīja, ka Lietuvas un Igaunijas atbildīgās institūcijas atzina, ka kontrole nav iespējama. Likumprojekta grozījumu ideja ir laba, bet pagaidām nerealizējama. Lai nodrošinātu kontroli ir nepieciešami finansiāli līdzekļi, kas nav paredzēti.

Petraviča uzsvēra, ka šie produkti nav domāti bērniem un jauniešiem, tāpēc deputāti rosina, ka tos var iegādāties no 21 gadu vecuma. Viņa sacīja, ka 80% no visiem smēķētājiem esot sākuši smēķēt ''klasiskās'' cigaretes, ne e-cigaretes.

Veselības inspekcijas stingri atbalsta, ka ir nepieciešams aizliegt aromatizētājus. Inspekcijas pārstāve norādīja, ka krasi pieaug aromatizētāju izstrādājumu skaits.

Likumā tabakas aizstājējprodukts tiktu definēts kā produkts, kurš satur vai nesatur nikotīnu (izņemot ārstniecības līdzekļus, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to uzpildes tvertnes) un kuru paredzēts izmantot līdzīgi vai līdzīgiem mērķiem kā tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, bezdūmu tabakas izstrādājumus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to uzpildes tvertnes neatkarīgi no nikotīna satura šajos produktos un to lietošanas veida.

Tāpat paredzēts ierobežojums, kas attieksies arī uz jau esošiem tabakas izstrādājumiem. Paredzēts precizēt, ka aizliegts pārdot tādu smēķēšanai paredzētu tabakas izstrādājumu, arī jaunieviestu tabakas izstrādājumu, kuru sastāvā ir mentols, tā analogi un geraniols. Līdz ar to tiktu precizēts jau spēkā esošais aizliegums pārdot šādus produktus, kuru sastāvā ir piedevas, kas atvieglo ieelpošanu vai nikotīna uzņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuva un Zviedrija lūdz EK iesaistīties sarunās par elektrības ražotāju virspeļņas sadali

LETA--BNS, 19.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva un Zviedrija nesen lūgušas Eiropas Komisiju (EK) iesaistīties kā vidutājam abu valstu sarunās par elektrības ražotāju gūtās virspeļņas sadalīšanu, ceturtdien paziņoja Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Intervijā ziņu radiostacijai "Žiniu radijas" viņš teica, ka pirms nedēļas pēc savstarpējām konsultācijām puses vērsušās EK.

Kreivis stāstīja, ka trešdien Lietuvas enerģētikas viceministrs Briselē ir ticies ar amatpersonām, kas atbildīgas par sarunām, tomēr detalizētākus komentārus viņš nesniedza, sakot, ka sarunas "nenotiek ar mediju starpniecību".

Vēlāk ceturtdien Kreivis žurnālistiem apliecināja, ka EK kā vidutāja iesaistīšanās lūgta kopā ar Zviedriju.

Septembra beigās Eiropas Savienības (ES) enerģētikas ministri vienojās, ka no 2022.gada 30.decembra līdz 2023.gada 30.jūnijam tiek noteikti griesti faktiskajiem ieņēmumiem 180 eiro par megavatstundu "elektroenerģijas ražotājiem, arī starpniekiem, kas elektrības ražošanai izmanto tā dēvētās inframarginālās tehnoloģijas, piemēram, atjaunīgos energoresursus, kodolenerģiju un brūnogles".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja turbīnu apkopes un diagnostikas robotu ražošanas un servisa pakalpojumu sniedzējs Aerones piesaistījis 30 miljonus ASV dolāru izaugsmes kapitāla, lai paplašinātu savu darbību visā pasaulē.

Kapitāls tiks izmantots, lai palīdzētu uzņēmumam apmierināt strauji augošo pieprasījumu vēja turbīnu apkopes tirgū, kura vērtība līdz 2028. gadam sasniegs 50 miljardus ASV dolāru.

Finansēšanas kārtu kopīgi vada globālais izaugsmes kapitāla investors, Lightrock, un Eiropā ģimenes vadīts izaugsmes kapitāla investors Haniel. YCombinator akseleratora absolvējušo uzņēmumu šajā kārtā atbalstīja arī jaunais investors Blume Equity, kas ir uz klimatu orientēts izaugsmes kapitāla investors, un esošie investori: Change Ventures, Mantas Mikuckas, Metaplanet, Pace Ventures un Future Positive Capital.

Latvijā radītas tehnoloģijas vēja turbīnu apkalpošanai 

Vēja turbīnu apkopes un diagnostikas robotu ražošanas un servisa pakalpojumu sniedzējs Aerones...

Šobrīd uzņēmums apkalpo klientus, kas pārstāv 50% no pasaules vēja enerģijas jaudas, tostarp tādus vadošos operatorus kā NextEra, GE, Vestas, Enel un Siemens Gamesa. Pašlaik uzņēmums darbojas Ziemeļamerikā, Eiropā un Dienvidamerikā. Pērn pieprasījums pēc uzņēmuma pakalpojumiem ir vairāk nekā trīskāršojies.

Šī finansējuma kārta ļaus Aerones paplašināt tehniskās un pārdošanas funkcijas, palielināt uz vietas izvietoto robotu apkalpes komandu skaitu, paplašināt klātbūtni strauji augošajos tirgos Āfrikā un Austrālijā, kā arī tirgū ieviest jaunus pakalpojumus.

Dainis Krūze, Aerones līdzdibinātājs un izpilddirektors, komentē: "Šie izaicinājumi globālā līmenī pierāda, ka mūsu misija un robotiskie risinājumi, kas nodrošina efektīvu vēja enerģijas resursu darbību globālā līmenī, ir svarīgāki un pieprasītāki kā nekad. Ar mūsu jauno un esošo investoru atbalstu mēs ceram uz turpmāku mūsu darbības paplašināšanu, tehnoloģiju attīstību un piedāvājuma uzlabošanu."

Naidžels Makklīvs (Nigel McCleave) no Lightrock komentēja: "Aerones ir izstrādājis unikālu robotizētu platformu, kas klientiem nodrošina reālu atdevi no investīcijām šajā milzīgajā un augošajā tirgū. Mēs esam priecīgi atbalstīt Daini, Jāni un visu Aerones komandu, jo viņi turpina samazināt izmaksas un neefektivitāti globālajā vēja enerģijas ražošanas jomā.

Filips Gore (Philipp Goehre), Haniel izaugsmes kapitāla vadītājs, piebilda: "Mēs esam ļoti lepni sadarboties ar Aerones, kas maina to, kā vēja turbīnas tiks apkalpotas nākotnē. Tas lieliski atbilst mūsu investīciju portfelim klimata tehnoloģiju jomā, un mēs aktīvi atbalstīsim uzņēmumu, izmantojot gan savu pieredzi, gan kontaktus."

Aerones ir pasaulē vadošais robotizētu vēja turbīnu apkopes un pārbaužu pakalpojumu sniedzējs. Izmantojot patentētu robotikas tehnoloģiju, Aerones apkopes komandas sniedz ātrākus, drošākus un efektīvākus pakalpojumus vēja turbīnu operatoriem visā pasaulē.

Inovācijas, ko uzņēmums piedāvā nozarei, veicina vēja turbīnu lāpstiņu un torņu viedu prognozējošu apkopi, palīdzot maksimāli palielināt vēja ģeneratoru efektivitāti un samazināt ekspluatācijas izmaksas.

Uzņēmums apkalpo klientus, kas pārstāv vairāk nekā 50% no pasaules vēja enerģijas jaudas, tostarp tādus vadošos operatorus kā NextEra, GE, Vestas, Enel un Siemens Gamesa. Aerones galvenā mītne atrodas Rīgā, Latvijā, un tai ir filiāle Ziemeļamerikā, Sanhosē, ASV.

Aerones atbalsta vadošie investori, tostarp YCombinator, Lightrock un Haniel.

Lightrock ir globāls investors, kas koncentrējas uz pārmaiņām, izaugsmes kapitālu un atbalsta uzņēmējus, kuri mērķtiecīgi risina pasaules lielākās problēmas. Lightrock investē uzņēmumos, kas īsteno mērogojamus un uz tehnoloģijām balstītus uzņēmējdarbības modeļus, kas vērsti uz tādām pamattēmām kā cilvēki, planēta un produktivitāte/tehnoloģijas kopējam labumam. Lightrock portfelī ir vairāk nekā 85 strauji augoši uzņēmumi 14 valstīs Eiropā, ASV, Latīņamerikā, Latīņamerikā, Āzijā un Āfrikā. Dibinātājs ir princis Makss fon Lihtenšteins, Lightrock un LGT Group priekšsēdētājs. Lightrock atbalsta LGT, starptautiskā privāto banku un aktīvu pārvaldības grupa, un citas vadošās pasaules iestādes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 3. novembrī, notiks konference Latvijas Bankas simtgades konference "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku". Uz to pulcēsies Eiropas finanšu sektora līderi – Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, ECB Padomes loceklis un Banque de France prezidents Fransuā Vileruā de Galo, ECB Valdes loceklis Frenks Eldersons, ECB Padomes loceklis un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un daudzi citi. Pirms konferences Uldis Rutkaste apraksta būtiskākos eiro zonas izaicinājumus, ar kuriem saskarsimies nākotnē.

Pēdējo 15 gadu laikā pasaules ekonomika ir piedzīvojusi virkni nozīmīgu satricinājumu, kas atstājuši paliekošas pēdas daudzu pasaules valstu tautsaimniecībās. Varētu pat teikt, ka krīzes ugunsgrēku dzēšana ir kļuvusi par ekonomiskās politikas veicēju ikdienu. Lielā finanšu krīze, Eiropas parādu krīze, deflācijas draudi un gausā ekonomikas virzība, pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un vairākas desmitgades nepieredzēti augsta inflācija, ko vērojam šobrīd – visi šie notikumi ir prasījuši izšķirošus lēmumus un pat ekonomiskās politikas paradigmu maiņu, lai mazinātu negatīvās sekas valstu tautsaimniecībām un iedzīvotājiem. Raugoties atpakaļskata spogulī, droši vien ne visi lēmumi bijuši optimāli un pareizi. Tomēr krīžu līkločos esam mācījušies un uzlabojuši savu sniegumu. Arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Eiropas gāzes tirgus pārkārtošanās

Guntars Baļčūns, AS "Latvenergo" finanšu direktors, 26.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā Eiropā esam piedzīvojuši dabasgāzes tirgus pārkārtošanās un pielāgošanās procesu.

Līdz šim Eiropa lielāko daļu no dabasgāzes iepirka no Krievijas, taču tās iebrukums Ukrainā radīja būtiskās izmaiņas dabasgāzes tirgū. Eiropa sāka atteikties no Krievijas gāzes importa, savukārt Krievija ierobežoja gāzes piegādes, tādēļ Eiropa jaunu bilances līdzsvaru iegūst ar SDG piegādēm un vienlaicīgi arī mazinot gāzes patēriņu.

2023. gads būs pirmais gads, kad Baltija, Polija un arī Somija pilnībā izslēgušas dabasgāzes piegādes no Krievijas. Šī ir pilnīga jauna tirgus konfigurācija, kurā dalībniekiem būs daudz jāmācās. Būtisks priekšnosacījums tam ir gan Norvēģijas - Polijas dabasgāzes starpsavienojuma (Baltic Pipe) darbības uzsākšana 2022. gada septembrī, gan Inko SDG termināļa nodošana ekspluatācijā 2023. gada janvārī (regazifikācijas jauda – ap 40 TWh), kas kopā ar Klaipēdas SDG termināli Lietuvā un Svinoujsces (Świnoujście) SDG termināli Polijā ļauj pilnībā nodrošināt reģionam nepieciešamo dabasgāzes apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru