Tallink Grupa iegādājusies franšīzes tiesības globālās ātrās ēdināšanas ķēdes Burger King attīstībai Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Baltijas valstis ir vienas no tām retajām valstīm Eiropā, kurās šobrīd nav šīs ķēdes restorāni.

Saskaņā ar šo līgumu Tallink Grupa, kas atvēra pirmo peldošo Burger King restorānu 2016. gadā, šobrīd papildus iegādājusies ekskluzīvas franšīzes tiesības Burger King ķēdes attīstībai Baltijas valstīs. Kompānija atvērs Burger King restorānus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā nākamo gadu laikā, un saskaņā ar līgumu katra atvērtā restorāna licences darbības laiks būs 20 gadi. Pirmos restorānus Igaunijā plānots atvērt šajā ziemā.

«Vispazīstamākais Burger King produkts ir WHOPPER® burgers, kas pēdējos 60 gadus raksturojis īstu Amerikāņu burgeru visā pasaulē,» sacīja Paavo Nogene, AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs.

«Tallink veica vēsturisku darījumu jau 2016. gadā, atverot ķēdes pirmos restorānus uz kuģiem, un šobrīd mēs atkal radām vēsturi, atvedot WHOPPER® burgeri un arī citus populāros Burger King produktus cilvēkiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.»

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Jaunnedēļ Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca Café M.

Kafejnīcas izveidotāji ir latviete Ulla Milbreta un viņas vīrs francūzis Johans Safrajs (Yohann Saffray).

Db.lv jau rakstīja, ka bezatkritumu ideja kafejnīcas koncepcijā izpaudīsies dažādi. Ir paredzēts kompostēt radītos organiskos atkritumus, izmantojot industriālā komposta mašīnu – tie tiek iestrādāti augsnē diennakts laikā. Cilvēki kafejnīcu varēs apmeklēt ar savu krūzīti, bet, ja viņiem savas krūzītes nebūs, tad par vienreizlietojamo krūzīti būs jāmaksā papildus. Tādā veidā cilvēkiem būs izvēle – maksāt par produktu vai maksāt papildus arī par iepakojumu, kas tiek lietots dažas minūtes. Tāpat uzņēmēji vēlas ieviest depozīta sistēmu krūzītēm.

Kafejnīcas "RB Cafe" komandu pirmajā gadā pārsteidz pasūtījumu apjoms.

"Mēs esam pārsteiguši paši sev. Mums nebija tik lielu ekspektāciju, salīdzinot ar to, cik daudz cilvēki par mums runā un interesējas. Mūsu galvenais mērķis uzrunāt pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu ir sasniedzis rezultātu," teic Māris Grāvis, kafejnīcas "RB Cafe" idejas autors.

Visi, kuri ir atnākuši, sakot, ka kafejnīcā ir mājīgi. Tāpēc viņš uzskata, ka arī cilvēki ar invaliditāti un jebkura cita mērķa grupa var izveidot veiksmīgu kafejnīcu. Šobrīd "RB Cafe" strādā 11 darbinieki, no kuriem astoņi ir cilvēki ar invaliditāti.

Lai gan kafejnīcas darbība nedaudz atpaliek no plāna, pasūtījumu sadaļā aina ir atšķirīga. "Pasākumu, sapulču un banketu apkalpošana vairākkārtīgi pārsniedz prognozes un kompensē kafejnīcu," teic M. Grāvis. Decembris bija īpaši ražīgs un bija bažas par janvāri, bet viņš teic, ka arī janvārī ir gana daudz pasūtījumu. Pasūtījumi vai izbraukums esot gandrīz katru dienu. Tāpat kafejnīcas telpas diezgan bieži iznomā dažādām apmācībām, pasākumiem un prezentācijām. Sākumā bija domāts, ka šādi gadījumi būs "šad un tad", bet šobrīd tie ir visai regulāri.

Cilvēki ir izslāpuši pēc labas kafijas – ja uzņēmums atrod labu veidu un nišu, kā sevi prezentēt, var izveidot veiksmīgu biznesu

Tā uzskata lietuviešu kafejnīcu ķēdes Caffeine līdzīpašnieks Nids Ķuberis (Nidas Kiuberis). Šā gada beigās Baltijas lielākajā kafijas ķēdē būs 63 kafejnīcas, bet līdz 2022. vai 2023. gadam uzņēmuma mērķis ir to paplašināt līdz 100 kafejnīcām. Līdz šim uzņēmums attīstījies ar stratēģiskā investora BaltCap palīdzību, bet šobrīd meklē jaunu partneri, lai uzmirdzētu arī ārpus Baltijas. Pašlaik Caffeine ir divas kafejnīcas ASV, ko N. Ķuberis sauc par pilotkafejnīcām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Agrāk ražojāt reklāmas, tagad – kafiju. Kā jūs no reklāmas nonācāt kafijas industrijā?

Trešo sezonu uzsākusi «Prāta vētras» bundzinieka Kaspara Rogas un mūziķa Dona kafejnīca «Engure cafe» Engurē.

Kafejnīcas koncepts ņemts, iedvesmojoties no franču Rivjēras, Spānijas, Vidusjūras atmosfēras - vietējās zivis un vīns. «Cik iespējams orientējamies uz vietējo. Piemēram, zivis ne vienmēr var izmakšķerēt tik daudz, cik gribētos. Ja būtu vēl viena vieta kā mēs, tad, iespējams, ka šajā piekrastē zivju nepietiktu,» biznesa portālam db.lv stāsta kafejnīcas vadītājs Ģirts Upītis.

Ideja par kafejnīcas biznesa veidošanu radusies K. Rogam, kurš jau desmit gadus dzīvo Engurē. «Šeit jau no paša sākuma ir bijis samērā plašs sabiedriskās ēdināšanas piedāvājums. Vietā, kur šobrīd mīt 1625 iedzīvotāji, savulaik vasaras sezonā darbojās divas, trīs kafejnīcas, orientējoties uz tūristu un caurbraucēju plūsmu. Un šis piedāvājums bija un ir ļoti apmierinošs, šad tad labprāt ieturos pie kolēģiem vēl joprojām, taču man kā radošam cilvēkam vienmēr prasās pēc kādiem jauniem izaicinājumiem. Un tā radās vīzija par skaistu vietu, kur varētu baudīt Baltijas jūras un Engures ezera zivju klāstu, vietu ar plašām terasēm un gaišām telpām pēc iespējas ar skatu uz jūru. Šo vīziju kādā no saviesīgiem vakariem, sēžot kolēģu kafejnīcā, izstāstīju dziedātājam Donam. Viņš tad arī bija vajadzīgais impulss,lai mēs sāktu šo ideju realizēt,» saka K. Roga.

IT tehnoloģiju un spēļu prezentētāju ārpakalpojumu nodrošinātājs Evolution Latvia sadarbībā ar mākslinieci Kristīni Luīzi Avotiņu īstenojis kafejnīcas projektu saviem darbiniekiem, ieguldot 400 tūkstošus eiro

Mākslinieces Kristīnes Luīzes Avotiņas sienu gleznojumi rotā piecas vērienīgas sienas. Kopējā kafejnīcas platība ir 400 m2, un tā paredzēta vairāk nekā trim tūksotšiem uzņēmuma darbinieku.

«Ideja par sadarbību ar gleznotāju Kristīni Luīzi Avotiņu mums radās sen – kad uzsākām biroja ēkas rekonstrukcijas projektu. Tobrīd mums vēl nebija skaidrs, kā šo sadarbību īstenot. Šogad, kad sākām domāt par kafejnīcas iekārtošanu, uzreiz sapratām, ka apjomīgajām sienām ir nepieciešami tieši mākslinieces gleznojumi,» stāsta projekta vadītāja un Evolution Latvia ēkas pārvaldības departamenta vadītāja Anna Kudrjavceva.

Evolution Latvia birojs ir iekārtots tā, lai tas būtu ērts un vizuāli pievilcīgs uzņēmuma darbiniekiem. Pamatideja ir uzņēmuma vidē saglabāt saikni ar dabu, tādējādi radot relaksētu atmosfēru. Šī ideja ir saglabāta arī kafejnīcas interjerā. Arī tur, līdzīgi kā citviet birojā, ir izvietoti īsti koki. Savukārt, mākslinieces sienu gleznojumi, kuros atveidoti dažādi dabas elementi, rada dzīvespriecīgu atmosfēru.

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Ātrās ēdināšanas restorānu ķēde «Hesburger» Latvijas tirgū šogad plāno investīcijas 5,5 miljonu eiro apmērā. Plānotās investīcijas Latvijā paredzētas 5 jaunu restorānu izveidē, kā arī Siguldas restorāna rekonstrukcijā, kuru plānots noslēgt šī gada aprīlī, informē «Hesburger» Attīstības direktore Ieva Salmela.

Savukārt vasarā plānots atvērt trešo restorānu Daugavpilī, kur investīcijas restorāna ēkas remontdarbos un labiekārtošanā sasniegs aptuveni pusmiljonu eiro.

Kopumā Baltijas valstīs «Hesburger» šogad biznesa attīstībā plāno investēt aptuveni 11,5 miljonus eiro. Tostarp Lietuvā 4 miljonus eiro un Igaunijā – 2 miljonus eiro.

Kaimiņvalstī Lietuvā šogad paredzēts attīstīt 3 līdz 4 jaunus restorānus, savukārt Igaunijā - 2 restorānus.

I. Salmela atgādina, ka pērn «Hesburger» spēra soli IT nozarē, izveidojot mobilo aplikāciju produktu pasūtīšanai tiešaistē Latvijā. Kopš aplikācijas atklāšanas Latvijā pagājušā gada septembrī, veiktas vairāk nekā 131 tūkstošu lejupielādes. I. Salmela atzīmē, ka tas norāda uz augsto interesi iedzīvotāju vidū veikt ēdiena pasūtīšanu attālināti, tādējādi taupot laiku.

Tallink Grupp pirmos globālās ātrās ēdināšanas ķēdes Burger King restorānus atvērs 2020. gada 2. ceturksnī Tallinā.

Pirmais restorāns tiks atvērts tirdzniecības centrā Rocca al Mare, otrais – Ülemiste tirdzniecības centrā.

2020. gadā kompānija plāno atvērt restorānus arī lielākajos tirdzniecības centros Latvijā un Lietuvā.

Tallink iegādājās Burger King franšīzes tiesības šī gada septembrī, un kompānija ir paziņojusi, ka tā plāno atvērt kopumā vairāk nekā 50 Burger King restorānus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Šajā rudenī Latvijā un Lietuvā kompānija nodibināja meitasuzņēmumus Tallink Fast Food, kas pārvaldīs restorānus šajās valstīs, uzsākot arī atbilstošu restorāna vietu meklēšanu un izvērtēšanu, darbinieku piesaisti un procesu vadību restorānu darbībai. Burger King ieviešanu Baltijas valstīs vada Tallink Grupp Krasta tirdzniecības vadītāja Katre Kõvask.

Pirmo "Burger King" restorānu atvēršana pārcelta ne vien Igaunijā, bet arī Latvijā un Lietuvā - šo restorānu atvēršana pārcelta uz 2020.gada otro pusi, informē "Tallink Grupp" pārstāve Katri Link.

Remontdarbi un sagatavošanās darbi Igaunijā turpinās, bet "Tallink Grupp" ir nolēmis atlikt restorānu atvēršanu līdz brīdim, kad visiem atkal būs droši uzturēties publiskās vietās un ārkārtas stāvoklis tiks atcelts.

"Pārcelt restorānu atvēršanu ir pareizais lēmums pašreizējos apstākļos, kad vīruss vēl ir aktīvs un izplešas. Protams, ka mēs bijām ļoti sajūsmināti par restorānu tuvojošos atvēršanu, bet šobrīd pats svarīgākais ir ikviena veselība, labsajūta un drošība. "Burger King" jau kaļ plānus pēc krīzes periodam, lai nodrošinātu, ka restorānu atvēršanas brīdī, mēs saviem klientiem, roku liekot uz sirds, varētu apsolīt, ka ir droši apmeklēt mūsu restorānus un pavadīt tajos laiku," sacīja "Tallink Grupp" Krasta mazumtirdzniecības vadītāja Katre Kõvask.

«Uz durvīm uzrakstīju Latvijas dizaina veikals, restorāns un galerija. Pēc nedēļas nokasījām to nost un uzrakstījām - mākslas kafejnīca. Koncepts ir sadalīts trīs daļās un katra dzīvo pati par sevi, bet vienā mirklī šķita, ka to ir vieglāk apvienot vienkāršākā un demokrātiskākā vārdā – mākslas kafejnīca. Visiem viss ir saprotams un nav lieku jautājumu,» biznesa portālam db.lv stāsta mākslas kafejnīcu «Kolekcionārs» un «Jaunais Kolekcionārs» īpašnieks Edijs Eihmanis.

Otrā kafejnīca ar nosaukumu «Jaunais Kolekcionārs» nesen atvērta Vecrīgā.

Uzņēmējs pirms aptuveni trīs gadiem no viesmīļa kļuva par savas kafejnīcas īpašnieku. Viņaprāt, ēdināšanas nozare ir tikai naudas pelnīšana, lai izmaksātu cilvēkiem algas, samaksātu īri un elektrību. Dizaina pasaule dod viņam atslodzi, gandarījumu un piepildījumu.

E.Eihmanis stāsta, ka «Kolekcionārā», kas atrodas Blaumaņa ielā, galvenais uzsvars tiek likts uz ēdināšanu un dizaina veikals ir otršķirīgs, bet «Jaunā Kolekcionāra» koncepts ir pretējs. «Ēdināšanas daļas dēļ veikals ir ierobežots - nevar izlikt visu, ko vēlies, jo ēdināšanai ir sava specifika - dažādas smaržas, smakas un viss pārējais, ar ko, piemēram, tekstilizstrādājumi var piesūkties. Ne visu var salikt kopā ar ēdināšanas daļu tā, lai tas labi izskatās, tāpēc ir «Jaunais Kolekcionārs», kas ir vairāk kā veikals. Es pat teiktu, ka 80% ir veikals, bet kafejnīcas sadaļa ir kā pievienotā vērtība – kafija, vīns, kūkas pirms operas. Ļoti vienkāršs, minimāls kafejnīcas piedāvājums,» stāsta E.Eihmanis.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Ja restorāna telpas neatbildīs nepieciešamajam statusam un izmantošanas veidam, 2019.gadā tam var tiks atteikta vasaras terases saskaņošana, un restorānam galu galā var draudēt pat slēgšana, viedokli pauž SIA Kavis.lv vadītājs Raivis Riņķis.

Pēc uzņēmuma pārstāvja teiktā, nākamajā gadā vasaras terases būvniecība tiks saskaņota tikai tiem restorāniem un kafejnīcām, kuru telpu grupas funkcijas atbildīs visām nepieciešamajām likumdošanas un normatīvajām prasībām, bet Rīgā tādu iestāžu daudz. Tādējādi vasaras periods, kurā nereti daudzas kafejnīcas un restorāni gūst lauvas tiesu ienākumu, var šoreiz ne tikai radīt tiem zaudējumus, bet būt darbības beigas. «Nav noslēpums, ka daudzām kafejnīcām un restorāniem Vecrīgā vasaras terases rada ievērojamu peļņu, tādēļ sezona bez vasaras terases var novest pat pie bankrota,» viņš saka.

Uzņēmuma pārstāvis stāsta, ka, noslēdzot īres līgumu, daudzi restorānu, bāru vai kafejnīcu īpašnieki rūpīgi nepārbauda to telpu statusu, kurās sākuši strādāt, līdz ar to var gadīties, ka ēkas telpu grupu funkcija neatbilst viņu darbības veidam un lietošanas funkcijām. «Inventarizācijas lietai ir jāatbilst kompānijas darbības veidam, tas nozīmē, ka projektam jāietver pareizs sienu novietojums un jāatbilst noteiktajām prasībām, telpās ir jābūt pareizi uzstādītai ventilācijai, tajās jābūt, minimums divām tualetēm (tām ir jābūt atsevišķi apmeklētājiem un darbiniekiem), darbībai jābūt saskaņotai ar Veselības inspekciju, uzņēmumam telpās ir jāievēro visas ugunsdrošības prasības un vides pieejamības prasības, - tas ir vesels faktoru kopums, un uzņēmuma īpašniekam tas viss ir jāzina,» viņš stāsta.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Māsas Anete Isajeva un Diāna Meiere pirms četriem gadiem ar nelielu finansējumu Siguldā, vecvecāku dārzā izveidoja kafejnīcu «Doma» - platformu ar pievienoto vērtību.

Iepriekš māja gandrīz desmit gadus stāvējusi neizmantota. Sākotnēji māsas pārņēmusi sajūta, ka negūst nekādu gandarījumu strādājot pie kāda cita. Tam sekoja apstākļu sakritība, ka vecvecāku īpašums ir vai nu jānojauc, vai jāpārdod, bet māsas nolēma izveidot kafejnīcu.

«Mums ir tāds raksturs un mēs dzīvojam ar tādu «reliģiju», ja iekšā kaut mazliet ir tāda urdoņa, radošuma stīga, tad tam ir jānotic un jābūt nedaudz trakiem, jo tikai tādi kaut ko dzīvē sasniedz. Ja iekšā ir tāda vēlēšanās, tad agrāk vai vēlāk tā parādīsies. Jaunībā, dzīves vidusposmā vai vecumdienās. Vai nu īsteno, vai beigās nožēlo. Man visu laiku iekšā ir sajūta, ka kaut ko gribas un kaut ko vajag. Grūtāk dzīvot, jo visu laiku ar kaut ko ir par maz,» saka Anete.

Veģetāriešu un vegānu kafejnīcas Nata cafe saimnieks Ivars Rutkovskis cenšas mainīt sabiedrības stereotipus

«Ar šo kafejnīcu lēnām izcīnām savu vietiņu zem saules,» saka Ivars Rutkovskis. Saskatot potenciālu, viņš 2017. gada beigās deju skolas Dzirnas ēkā izveidoja kafejnīcu, kuras primārā auditorija ir jaunieši. Deju skolai bija nepieciešamība sniegt ēdināšanas pakalpojumus, uzņēmējs piedāvāja savu koncepciju, un Dzirnu vadītāji Agris un Singita Daņiļeviči piekrita.

«Klienti nāca un teica paldies, jo nebija iedomājušies, ka, piemēram, burgers var būt arī ar lēcu, nevis liellopa vai cūkgaļas kotleti. Tā ir arī sava veida izglītošana, un nav tā, ka mēs visiem stāstām, ka šādi ēst ir labāk. Nekādā veidā nevēlamies likt justies slikti kādam, kas nav tāds kā mēs. Mācām ar savu piemēru un garšīgiem ēdieniem. Nesakām, ka gaļu ēst ir slikti un ka visi citi restorāni un gaļas pārstrādes kombināti ir jāver ciet. Mana pozīcija nav tāda. Tiesa, ir veģetārieši un vegāni, kuri ir ļoti radikāli noskaņoti. Bet ar naidu, aizliedzot vai nomelnojot, mēs šajā pasaulē neko nevaram panākt. Tādēļ ar savu piemēru rādām, ka var arī citādi. Piemērs māca vislabāk,» ir pārliecināts Nata cafe saimnieks. Pēc viņa domām, kafejnīcas atrašanās vieta, iespējams, nav tā pateicīgākā, taču piedod savu šarmu.

Šodien pirmo reizi notiek Baltijas vīna saiets Baltic Wine Forum, kura mērķis ir kopā pulcēt Baltijas vadošo restorānu īpašniekus, vīnziņus, HoReCa nozares pārstāvjus un viedokļu līderus, lai veicinātu pieredzes un ideju apmaiņu, kā arī stimulētu nozares izaugsmi.

«Vadošo Latvijas un Baltijas restorānu vīna kartes pirmoreiz atklātā konkursā vērtējam, lai noskaidrotu restorānus, bārus un viesnīcas ar labāko vīna piedāvājumu, lai piesaistītu publikas uzmanību vietām ar pārdomātu, uz klientiem vērstu vīna piedāvājumu, stimulētu vīna apkalpošanas kultūras veidošanos, kā arī uzsvērtu vīna un vīnziņu nozīmi restorānu atraktivitātes un rentabilitātes celšanā,» stāsta Riga Wine & Champagne dibinātājs un organizators Aigars Nords. Konkurss Baltic Wine Forum tiek rīkots šampanieša festivāla Riga Wine & Champagne ietvaros, kas noslēgsies šo sestdien ar Audi Burbuļu parādi, kas pirmo reizi notiks Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar Baltijā vērienīgāko šampaniešu degustāciju.

Arī vasarā, kad daudzi bauda atvaļinājumus ārpus Rīgas, jaunatvērtā kafejnīca «RB Cafe», kur strādā cilvēki ar invaliditāti, par klientu trūkumu nesūdzas

Vaicāts, kā klājies pirmajā pusotrā mēnesī kopš kafejnīcas atvēršanas, «RB Cafe» idejas autors Māris Grāvis teic, ka kopumā tai klājas labi un ir dzirdētas daudzas labas atsauksmes. Sākotnējais mērķis ir radīt vietu ar «īsto» sajūtu un viņš priecājas, ka tas ir izdevies.

Kafejnīcas «RB Cafe» primārais mērķis ir integrēt Latvijas darba tirgū cilvēkus ar invaliditāti, un tā ir uzsākusi darbu ar «Altum» piešķirto grantu sociālajai uzņēmējdarbībai. Dienas Bizness jau rakstīja, ka M. Grāvis cer, ka «RB Cafe» būs netipiska vieta, kam vajadzētu mainīt daudzus stereotipus un kas piepildītu kafejnīcu tirgu ar kaut ko nebijušu un īpašu. Jau šobrīd diezgan daudzi cilvēki ar invaliditāti strādā, bet lielā daļā gadījumu tas nav redzams, jo tas netiek īpaši uzsvērts. Šādas kafejnīcas esot daudzviet Eiropā un ir kopsolī ar tendenci iekļaut darba tirgū cilvēkus ar invaliditāti. M. Grāvis uzskata, ka šai tendencei ir iespēja attīstīties arī Latvijā.

Mārupes kafejnīca un vīna veikals «Friends» gatavojas logo maiņai, lai izvairītos no iespējamām problēmām saistībā ar autortiesību likuma pārkāpšanu, biznesa portālam db.lv pastāstīja veikala vīnzinis Edgars Karelis.

E. Karelis ir Latvijas Vīnziņu Asociācijas biedrs, kuram vīni par nopietnu un profesionālu aizraušanos esot kļuvuši pirms desmit gadiem. Publiski pieejamā informācija liecina, ka E. Karelis iepriekš darbojies kā maksātnespējas administrators.

Tiekoties saistībā ar kafejnīcu «Friends», viņš biznesa portālam db.lv stāstīja, ka savulaik izlēmis atvērt vīnu veikalu, sākusies telpu meklēšana Mārupē, kur dzīvo gan pats, gan pazīstams bijis potenciālais klientu loks. Jau sākotnēji ir bijis skaidrs, ka vīnu piedāvājums netiks veidots tik plašs kā lielveikalā, tādēļ klāt nākusi E.Kareļa dēla Brendona Kareļa doma par kafejnīcas izveidi, nodrošinot pilnīgu telpu izmantojumu, jo noskatītās telpas bijušas gana plašas - ar iespēju nākotnē attīstīties.

Maltā bāzētais uzņēmums «Premier Capital», kas ir «McDonald’s» attīstības licences turētājs sešos Eiropas tirgos, 2019.gada attīstības plānus uzņēmums ir uzsācis ar jauna restorāna atvēršanu Grieķijā, un paredzēts, ka šogad grupa atvērs kopumā 13 jaunus restorānus.

2018.gadā atvēra tika atvērti 10 jauni restorāni.

Restorānu atvēršanas ir daļa no uzņēmuma 64 miljonu investīciju programmas ar mērķi izvērst «Premier Capital» piederošo restorānu tīklu Baltijas valstīs, Grieķijā, Rumānijā un Maltā, sasniedzot kopumā 176 restorānus līdz 2021.gadam.

«Premier Capital» šobrīd pieder 147 «McDonald’s» restorāni, ieskaitot 11 jaunos restorānus, kas tika atvērti laika posmā no 2018. gada janvāra līdz 2019. gada janvārim. Četri no tiem tika atklāti Rumānijā pērnā gada decembrī. Grupas uzņēmumos šobrīd strādā vairāk nekā 8200 darbinieki. Astoņi no jaunajiem restorāniem ir atvērti Rumānijā, un četros no tiem atrodas arī «McDrive» un «McCafe» kafejnīcas. «McDrive» atrodas arī jaunajā restorānā Lietuvā un divos restorānos Grieķijā.

Visa Spānija tiek uzskatīta par augsta riska zonu ceļotājiem no Vācijas, kopš Spānijas slimību kontroles centrs trešdien pievienoja Kanāriju salas jaunā koronavīrusa karsto punktu sarakstam. Spānija ir ļoti populārs ceļojumu mērķis vācu tūristiem, un tās tūrisma industrija ir lielā mērā atkarīga no viņu tērētās naudas. Tūrisms veido 12% no Spānijas iekšzemes kopprodukta (IKP), un šajā nozarē ir nodarbināti 2,5 miljoni cilvēku. Kanāriju salas ir vēl vairāk atkarīgas no tūrisma, kas sastāda 35% no šī reģiona IKP. Starp ārzemniekiem, kas apmeklē Kanāriju salas, skaitliski visvairāk ir Vācijas pilsoņu. Pērn šo arhipelāgu apmeklēja 2,65 miljoni vāciešu. Jaunie noteikumi ir stājušies spēkā, neraugoties uz Kanāriju salu amatpersonu centieniem kontrolēt vīrusa izplatību, nosakot aizliegumu pulcēties vairāk nekā 10 cilvēkiem un liekot bārus un restorānus slēgt pusnaktī. Vairākās Vācijas federālajās zemēs vēl nav sākusies skolu mācību sezona, tātad daudzas ģimenes vēl nav atgriezušās mājās no vasaras brīvlaika, un tās var ietekmēt Kanāriju salu jaunais statuss. Vācija augusta vidū izplatīja ceļošanas brīdinājumu par Spāniju, to gan neattiecinot uz Kanāriju salām. Šis brīdinājums sarežģīja daudzu vāciešu ceļojumu plānus un radīja problēmas Spānijas tūrisma nozarei. Vācija klasificē kā augsta riska zonu tās valstis vai reģionus, kur septiņu dienu periodā reģistrēti vairāk nekā 50 jauni Covid-19 infekcijas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Šis skaitlis Kanāriju salām tagad ir sasniedzis 95,71. Dažas stundas pēc tam Vācijas Ārlietu ministrija izplatīja ceļošanas brīdinājumu par visu Spāniju. Roberta Koha Institūta sarakstā par Covid-19 riska zonām pašlaik ir ietvertas 130 valstis.

Pēc divu gadu darbības, tiek pārdota vasaras kafejnīca "Cafe Palete" Vecāķos, liecina sludinājums sociālajā tīklā "Facebook".

Biznesa portālam "Db.lv" uzņēmuma pārstāvis Andrejs Sūrums pastāstīja, ka sezonālā kafejnīca tiek pārdota, jo viņam radusies nepieciešamība pēc finansējuma lielākiem projektiem. Viņš norādīja, ka divu gadu darbība bijusi veiksmīga, bez sarežģījumiem, bet ar visdažādākajiem pārbaudījumiem un spriedzes situācijām.

Visbiežākā kafejnīcas auditorija ir vecumā no 20 - 50 gadiem, 90% - krievvalodīgie iedzīvotāji. "Auditorijas tips ir budžeta ar īpašību, ka reti apmeklē restorānus ar viesmīļu apkalpošanu," paskaidroja A.Sūrums.

Kafejnīcas piedāvājumā 90% bijusi fastfood produkcija un šašliks.

Bizness tiek pārdots par 15 900 eiro.

"Pārdošanas cena tika noteikta, izanalizējot visu tuvāko konkurentu cenu politiku, aprēķinot labāko cenu piedāvājumu no mūsu puses," komentēja A.Sūrums. Viņaprāt, ieguldījumu var atpelnīt vienā sezonā. Pēc A. Sūruma stāstītā, sezonas reālā peļņa ir no 10 000 līdz 20 000 eiro.

Patlaban Lido restorānus ik dienu apmeklē 30 tūkstoši cilvēku, taču līdz ar robotizāciju nākotnē mēs varēsim apkalpot 300 tūkstošus cilvēku dienā, stāsta AS Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons, piebilstot, ka 30 gadus uzņēmums bijis līderos savā nozarē un šo pozīciju vēlas nosargāt.

Cik restorānu patlaban kopumā atvēris Lido, un kā vērtējat darbību aizvadītajā gadā?

Pagājušo gadu vērtēju kā labu, taču vienmēr ir, kur tiekties. Jaunatvērtie objekti strādā veiksmīgi un mums nesuši jaunas zinības par to, kas mums ir tālāk jādara, par laimi, attīstībā neesam apstājušies. Lido tīklā Latvijā ir 13 restorāni un 3 veikali un aprīlī atkal atvērsim LIDO vasaras terasi Jūrmalā. Tallinā turpina strādāt trīs restorāni, Berlīnē – pašlaik viens. Kopumā uzņēmuma grupas apgrozījums aizvadītajā gadā pieauga par 5% un kopumā bija 54 miljoni.

Vai ir darbi, ko vēl nepaspējāt paveikt?

Tiesa gan, vienu svarīgu darbu mums pērn neizdevās īstenot – ieviest jaunu atalgojumu sistēmu. Pērn algas vēlējāmies izlīdzināt ar Eiropas vidējo darba samaksu, taču tas vēl ir procesā, un tam ir vairāki iemesli. Būtiskākais no tiem – aug izejvielu cenas, un tas mums traucē. Darām visu, lai izejvielu cenas noturētos esošajā līmenī, jo, saprotiet – tautai šodien nav lielāki ienākumi, un mums ir jārēķinās arī ar cilvēkiem. Daudzi vēlas nopelnīt uzreiz un kļūt bagāti jau šodien, taču kādreiz ir jāsavelk jostas. Ir periodi, kad nepelni un strādā, lai nākotnē varētu pelnīt, un mēs to darām, bet daudzi to nesaprot un saka – nē, man vajag šodien.