Āfrika kļūst par normālu investīciju galamērķi

2018. gada 16. februāris plkst. 11:54
Sadaļa: Finanses
Dalies ar šo rakstu

Vaiola Luelina (Viola Llewellyn) ir Kamerūnā izveidojusi aizdevumu platformu Ovamba Solutions, kas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sniedz islāma šariata likumiem atbilstīgu finansējumu. Tie atšķiras no Rietumu kreditēšanas principiem, jo nepieļauj procentlikmes par aizdevumiem. Rīgā starptautisku atzinību guvusī uzņēmēja viesojās tehnoloģiju konferencē TechChill 2018.

Jūsu aizdevumu platformas viena no idejām ir Āfrikas diasporas iesaiste kontinenta ekonomiskajā attīstībā un demokratizācijā ar finanšu tehnoloģiju palīdzību. Kā tas sekmējas?

Doktore Harnete Bokreziona (Dr. Harnet Bokrezion) Maincas universitātē ir pētījusi Āfrikas diasporas potenciālu un kāpēc gan viņi paši neuzņemas atbildību par kontinentam nepieciešamo izaugsmi un investīcijām, lai Āfrikai pašai dotu spēju (empower) augt un attīstīties, nevis pastāvīgi būt atkarīgai. Mēs Ovamba sākumā arī domājām, ka nu tik varēsim izmantot visu tā kapitāla potenciālu, kas saskaņā ar Pasaules Banku no diasporas nonāk Āfrikā. Tie ir triljoni dolāru – vairāk nekā Āfrika saņem dažāda veida palīdzībā. Bet mēs drīz vien sapratām, ka tas nav tik vienkārši. Izrādījās, ka reti kurš par savu uz dzimteni sūtīto naudu domā kā par investīciju, un šie cilvēki diasporā arī dzīvo ļoti izkaisīti. Tas vienkārši nebija ticams biznesa modelis.

Bet, kopš mēs esam guvuši atpazīstamību, dažos sektoros, atsevišķās tautību un demogrāfiskajās grupās un reģionos tas mainās. Mēs uzdodam vienkāršu jautājumu – vai jūs apzināties, ka riska kapitāla investīcijas Āfrikā ir mazākas par 0,03% no pasaules riska kapitāla? Tas nozīmē, ka šī ir milzīga, neapgūta biznesa niša un iespēja.

Tāpat – vai jūs zināt, ka peļņa no investīcijām Āfrikā, piemēram, mūsu japāņu investoriem, ir 15%? Ja šie diasporas afrikāņi krāj savu naudu banku depozītos, kur viņi nepelna praktiski neko, vai gadījumā nebūtu prātīgi kādu daļu atvēlēt šādām investīcijām? Bet atkal jau atbilde nav vienkārša, jo, kā izrādās, afrikāņu diasporas kulturāli ir ļoti konservatīvas pret jebkādu riska uzņemšanos.

Risinājums ir izglītošanā par investīciju jautājumiem, ieskaitot to, ka Ovamba līdzīgas struktūras patiesībā ir itin drošas investīciju platformas, jo šos aizdevumus nodrošina darījumā iesaistītie aktīvi. Mēs arī balstām savu finansēšanas modeli sapratnē vietējām kultūrām un kā katrā no tām ir izsverams finansējuma risks.

Šie ir ļoti, ļoti seni biznesa modeļi. Cilvēki mēdz jautāt – kāpēc gan neviens cits nesāka darīt to, ko šajos reģionos dara Ovamba? Tāpēc, ka mēs jau nevis izgudrojām kaut ko jaunu, bet nācām ar sava veida renesansi – mēs paņēmām un izmantojām to, kas savulaik jau ir darbojies. Un savulaik afrikāņi savā starpā veica darījumus ar precēm un naudu bez kreditēšanas. Āfrikā aizvien ir grupas, kurās jūsu sociālais statuss un ģimenes attiecības kalpo par jūsu depozītu.

Jo Āfrikā ļoti bieži nav nekādu kredītbiroju, kas spētu novērtēt finansējuma saņēmēja kredītreitingu. Tāpēc darījumi ir iespējami, pazīstot to cilvēku un saprotot viņa iecerēto darījumu – tas kompensē citu datu trūkumu. Kā arī tas, ka viņa sociālās saiknes darbojas kā garantija. Mēs esam kvantificējuši šos senos biznesa attiecību veidus un radījuši no tiem izmērāmus datus un standartus, kas ļauj izmērīt risku un prognozēt peļņu.

Izmantojot šādu modeli, ko Ovamba ir attīstījusi, Āfrika kļūst par normālu investīciju galamērķi, ne tikai par kaut kādu caurumu, kurā aiziet labdarības līdzekļi, bet atpakaļ nekas nenāk. Es personīgi esmu ļoti pret to.

Visu interviju Āfrika spēj pelnīt lasiet 15. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu