Jaunākais izdevums

Aizputniece Karīna Spridzāne ir radījusi veikalu topošajām māmiņām 9 mēneši, kas apņēmīgi iekarojis savu vietu Rīgas apģērbu biznesā. Šis veikals atšķiras ar to, ka grūtnieces apģērbj «no A līdz Z» – sākot ar ērtu veļu un ikdienas drēbēm un beidzot ar elegantām balles un kāzu kleitām, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Ideja biznesam man radās, kad pati biju stāvoklī, jo atrast skaistu un piemērotu apģērbu Latvijas veikalos bija ļoti grūti, savukārt, pasūtot internetā, drēbes atnāca vai nu par lielu, vai par mazu. Tad vīrs man ieteica pašai atvērt veikalu – divas reizes man nebija jāsaka,» smejas K. Spridzāne. Tūliņ, vēl esot mazuļa gaidībās, viņa sākusi strādāt pie veikala izveides. Aptuveni pusgada laikā sapni izdevies īstenot.

Veikals 9 mēneši atrodas Rīgas tirdzniecības centrā Galleria Riga.

Atbilde uz jautājumu, kāpēc veikals atrodas Rīgā, nevis Aizputē, nav tālu jāmeklē. «Tur ir cita pirktspēja,» teic jaunā uzņēmēja.

Veikala konceptu izstrādājot, K. Spridzāne izvērtējusi, kādu apģērbu pati kā topošā māmiņa vēlas un kādi piegādātāji to var nodrošināt. Dažādas detaļas ir ļoti svarīgas, piemēram, lai audumu materiāls būtu dabisks un vasarā elpotu. Galu galā sadarbība uzsākta ar diviem Lielbritānijas uzņēmumiem, latviešu dizaineri Diānu Urtāni, kura šuj apģērbus mammām un radījusi zīmolu Silk&milk, kā arī piesaistīta šuvēja un dizainere no Aizputes Gita Pujāte. «Gitas radītais apģērbs ir unikāls un vienā eksemplārā – Rīgā mammām tas ir uz izķeršanu. Viņa šuj fantastiskas drēbes, kas ļoti labi pieguļ punčiem. Pēc Aizputes šuvējas drēbēm Rīgā ir lielāks pieprasījums, nekā viņa spēj uzšūt,» atklāj veikala vadītāja.

Plašāk - laikrakstā Kursas Laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Sadala būvspeciālistu sertificēšanas un uzraudzības institūciju atbildības jomas

Žanete Hāka, 07.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien lēma par būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības funkciju deleģēšanu akreditētajām institūcijām, kā arī apstiprināja maksas pakalpojumu cenrāžus, informē Ekonomikas ministrija.

Ņemot vērā Latvijas Arhitektu savienības pieredzi, reputāciju, resursus un personāla kvalifikāciju Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centram tiek deleģēta būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzība arhitektūras jomā.

Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijai tiek deleģēta būvspeciālistu kompetences novērtēšana un patstāvīgās prakses uzraudzība inženierizpētē, projektēšanā: ēku konstrukciju (t.sk. torņu un dūmeņu) projektēšana, ceļu projektēšana, tiltu projektēšana; būvdarbu vadīšanā: ēku būvdarbu vadīšana, restaurācijas būvdarbu vadīšana, ceļu būvdarbu vadīšana, tiltu būvdarbu vadīšana; būvuzraudzībā: ēku būvdarbu būvuzraudzība, restaurācijas būvdarbu būvuzraudzība, ceļu būvdarbu būvuzraudzība, tiltu būvdarbu būvuzraudzība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Lemj par upju un jūru hidrotehnisko būvju būvspeciālistu sertificēšanas un uzraudzības institūcijām

Žanete Hāka, 28.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien par būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības funkciju deleģēšanu akreditētajām institūcijām, kā arī apstiprināja maksas pakalpojumu cenrāžus, informē Ekonomikas ministrija.

Ņemot vērā Latvijas Melioratoru biedrības pieredzi, reputāciju, resursus un personāla kvalifikāciju, Latvijas Melioratoru biedrībai tiek deleģēta būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzība meliorācijas sistēmu, upju un jūras hidrotehnisko būvju projektēšanā, būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā.

Latvijas Jūrniecības savienībai tiek deleģēta būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses sertificēšanas uzraudzība upju un jūras hidrotehnisko būvju projektēšanā, būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā.

Iestādei, kas veic būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību jābūt akreditētai nacionālajā akreditācijas institūcijā kā personāla sertificēšanas institūcijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanu. Turklāt, lemjot par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu privātpersonai, tiek ņemta vērā tās pieredze, reputācija, resursi, personāla kvalifikācija, kā arī citi kritēriji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā daļa iedzīvotāju pieraduši pie eiro; nepatīk sīknauda

Žanete Hāka, 29.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākums Latvijas iedzīvotāju ir pieraduši pie eiro, ir apmierināti ar eiro naudas dizainu, kvalitāti un drošību, un pozitīvi novērtē eiro lietošanas ieguvumus – ērtības ceļot bez naudas maiņas un ar citām valstīm vieglāk salīdzināmās cenas.

Tomēr vienlaikus iedzīvotāji izjūt pārāk lielu sīknaudas daudzumu savos makos. To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar Latvijas Banku šā gada februārī un martā veiktais pētījums.

Vairākas pētījumu kompānijas TNS šā gada sākumā veiktas aptaujas atklāj vienu kopīgu tendenci – vairākums Latvijas iedzīvotāju ir pieraduši pie mūsu jaunās valūtas – eiro – un attiecas pret to pozitīvi. Viens no faktoriem, kas ir veicinājis iedzīvotāju pierašanu pie eiro, ir eiro monētu un banknošu dizains, ar kuru vidēji ir apmierināti 4 no 5 Latvijas iedzīvotājiem. Tostarp ar eiro monētu dizainu apmierināti ir 81% iedzīvotāju (56% monētu dizains diezgan apmierina un 25% ļoti apmierina), ar banknošu dizainu – 77% iedzīvotāju (57% banknošu dizains diezgan apmierina un 20% ļoti apmierina).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Konkursā uz AS Latvenergo padomes locekļu amatiem pieteikušies 80 pretendenti

Žanete Hāka, 30.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā uz akciju sabiedrības Latvenergo piecu padomes locekļu amatiem kopumā tika saņemts ievērojams skaits pretendentu pieteikumu - 80 no 10 dažādām pasaules valstīm: no Latvijas saņemts 61 pretendenta pieteikums, Igaunijas – 5, Lietuvas -3, Somijas – 3, Dānijas -2, Vācijas – 1, Zviedrijas - 2, Slovākijas – 1, Čīles – 1 un Ēģiptes -1, informē Latvenergo.

Lai nodrošinātu profesionālu kandidātu piesaisti, Fontes veica mērķtiecīgu darba tirgus izpēti un, balstoties uz izvirzītajiem padomes locekļu kvalifikācijas kritērijiem, kopumā tika apzināti 536 kandidāti no sekojošām nozarēm – finanšu, enerģētika, ražošana un celtniecība, telekomunikācijas, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība.

Konkursa turpmāko kārtu ietvaros kandidātiem jāsagatavo redzējums par AS “Latvenergo” nākotnes izaicinājumiem, t.sk. koncerna ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, kā arī plānotas kandidātu intervijas klātienē un sociālo kompetenču padziļināta novērtēšana. Balstoties uz novērtēšanas procesa rezultātiem, nominācijas komisija pieņems lēmumu par atbilstošāko kandidātu ieteikšanu kapitāldaļu turētājam, kurš arī informēs kandidātus, kuri tiks nominēti darbam padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltu Rotas plāno būvēt savu ražotni

Anda Asere, 09.04.2019

SIA Baltu Rotas biznesa attīstības vadītāja Laura Geistarde-Šube (no kreisās), direktore Ieva Straupe-Lūse un galvenā dizainere Inita Straupe.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotu uzņēmums SIA Baltu Rotas tuvākajos piecos gados plāno paplašināties un būvēt savu ražotni

«Šobrīd strādājam nomātās telpās, kur ir ierobežotas iespējas attīstīties. Lai ietu uz priekšu, fiziski vajag vairāk vietas. Tas ir mūsu piecgades plāns,» saka Ieva Straupe-Lūse, SIA Baltu Rotas direktore. Pēdējie četri gadi uzņēmumā iezīmē pozitīvu apgrozījuma pieaugumu. Kompānijas biznesa attīstības vadītāja Laura Geistarde-Šube spriež, ka pērn, pat neskatoties uz Latvijas simtgadi, apgrozījuma pieaugums būtu bijis, tomēr ne tik straujš. Šogad saglabājas līdzīga tendence. Palīdzīgu roku sniedz arī tūristi. «Visvairāk to ir no Vācijas, Krievijas, Skandināvijas, kā arī no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas. Pēdējā laikā pieaug somu tūristu interese. Liela nozīme ir arī konferencēm, kas notiek Rīgā,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pēc 2020.gada varētu mazināties pieprasījums pēc dzīvokļiem Rīgā

Lelde Petrāne, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būs aktīvs vēl pāris gadus, pēc kuriem var iestāties kritums, liecina Kantar TNS dažādu iedzīvotāju pētījumu par vajadzībām nekustamo īpašumu tirgū dati.

Pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar TNS, šā gada septembrī aptaujājot vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotājus, to skaitā aptuveni 800 rīdziniekus, ir secinājusi, ka tuvāko pāris gadu laikā dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būt augošs – daudz vairāk ir to iedzīvotāju, kas plāno pirkt dzīvokļus, nekā to, kas jau ir nopirkuši pēdējo pāris gadu laikā. Pētījuma dati liecina, ka kopš 2016.gada Rīgā dzīvokļus ir pirkuši aptuveni 30 tūkstoši ģimeņu, savukārt laikā līdz 2020.gadam dzīvokļus Rīgā plāno pirkt apmēram 50 tūkstoši ģimeņu.

Tomēr Kantar TNS eksperti secina, ka pēc 2020.gada varētu mazināties pieprasījums pēc dzīvokļiem Rīgā, jo samazināsies potenciālo pircēju skaits – nekustamo īpašumu darījumu tirgū ienāks nu jau šajā gadsimtā dzimušo jauniešu mazskaitlīgākā (salīdzinot ar esošo) paaudze, kā arī vairāk iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 40 gadiem pārcelsies uz Pierīgu vai reģioniem, nekā no reģioniem ienāks Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Creative Business Cup nacionālajā atlasē uzvar Gamechanger Audio

Laura Mazbērziņa, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radošo industriju konferences New Realities. Creative Industries ietvaros aizvadītas arī starptautiskā jauno uzņēmēju konkursa Creative Business Cup fināla sacensības. Šogad sīvā konkurencē par nacionālo uzvarētāju kļuva elektroniskā ģitāras pedāļa autori Gamechanger Audio, kuri novembra beigās dosies uz konkursa lielo finālu Kopenhāgenā, lai pārstāvētu Latviju līdzās vairāk nekā 70 pasaules valstu pārstāvjiem un sacenstos par galveno balvu - 15 000 eiro naudas prēmiju.

Aizvadītā pasākuma ietvaros savus uzņēmumus prezentēt uz skatuves kāpa pieci žūrijas izvēlētie finālisti, kas katrs pārstāv dažādus radošo industriju segmentus. Godpilno otro vietu šogad ieguva virtuālā spēle CheeksUp, kas paaugstina bērnu produktivitāti logopēdiskajā terapijā, savukārt trešajā vietā ierindojās 3D poligrāfijas ģipšu ražotājs CastPrint, kas piedāvā inovatīvu pieeju medicīnisko lūzumu ārstēšanā. Tāpat par ceļazīmi uz konkursa starptautisko finālu līdzās top 3 vietu ieguvējiem cīnījās sociālais uzņēmums BlindArt, kas izstrādā mūsdienīgus un funkcionālus dizaina priekšmetus, iesaistot cilvēkus ar redzes traucējumiem, kā arī studentu radītais zīmols Safe & Stable, kas piedāvā uzlabotu balto spieķi ar ultraskaņas sensoru cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ballītes vairs nav prātā

Līga Millere, "Transcom Worldwide Latvia" personāldaļas vadītāja Baltijā, 10.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ko no darba devēja tagad sagaida gados jaunāki darbinieki? Meklējot darbavietu, jaunieši arvien vairāk novērtē stabilitāti un izaugsmes iespējas, savukārt korporatīvās ballītes ir kļuvušas mazāk nozīmīgas.

Stabils atalgojums – prioritāte

Drošības un stabilitātes sajūta šobrīd viennozīmīgi ir visaugstāk novērtētā uzņēmuma sniegtā vērtība. Jauniešiem ir svarīgi, lai uzņēmums par atbilstošu darbu piedāvā garantētu un laicīgi samaksātu atalgojumu. To jo īpaši novērtē studenti un jaunieši, kuriem šī ir pirmā darbavieta, tādējādi kļūstot patstāvīgiem, vienlaikus izkļūstot no "vecāku ligzdas".

Intervējot potenciālos darbiniekus, novēroju, ka jaunieši vecumā no 20 līdz 30 gadiem arvien lielāku interesi izrāda par uzņēmumiem, kas spēj nodrošināt stabilitāti atalgojuma un sociālo garantiju ziņā, un vienlaikus dinamisku darba ritmu un iespēju gana strauji kāpt pa karjeras kāpnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lidostā Rīga atklāts atvērtā koncepta apmeklētāju centrs

Zane Atlāce - Bistere, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ lidostā "Rīga" pēc rekonstrukcijas pasažieriem un lidostas viesiem durvis vēris atvērtā koncepta Apmeklētāju centrs.

Jaunais Apmeklētāju centrs atrodas lidostas "Rīga" pasažieru termināļa 1.stāva publiskajā daļā (E ielidošanas zāle), strādā katru dienu, 24 stundas diennaktī. Klientu speciālisti lidostas viesus apkalpo latviešu, angļu un krievu valodās. Tam ir nodrošināta arī ērta piekļuve klientiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

"Turpinot uzlabot lidostas "Rīga" klientu servisu, esam izveidojuši mūsu viesiem vēl draudzīgāku un ērtāk pieejamu Apmeklētāju centru, kas atbilst mūsdienu klientu prasībām un paradumiem. Jaunatklātais centrs ir divreiz plašāks, līdz ar to ir palielināta arī tā darbības kapacitāte, kas, ņemot vērā nemitīgi pieaugošo pasažieru skaitu mūsu lidostā, ir būtisks klientu apkalpošanas ātruma un kvalitātes priekšnoteikums," norāda lidostas "Rīga" valdes loceklis Artūrs Saveļjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoaudits ir ceļš uz peļņu, nevis formāla atskaite

Jānis Goldbergs, 30.09.2019

Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesore Andra Blumberga.

FOTO: Elīna Karaseva/RTU

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība izvirza aizvien jaunas energoefektivitātes prasības, un Latvijai ir Ministru kabineta noteikumi, kas uzņēmējiem prasa veikt energoauditus.

Uzņēmēji iesniedz atskaites, bet dažkārt tās ir formālas un energoefektivitātes panākumi ir niecīgi.Kāpēc tā? Kādi cēloņi? Kas jādara? Par to Dienas Bizness iztaujāja Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesori Andru Blumbergu.

Fragments no intervijas

Kāpēc energoefektivitātes uzlabojumi uzņēmumos nenotiek vai arī notiek formāli? Kur ir sākums – tā ir likumdošanas vaina?

Problēma ir daudzslāņaina. Pirmais slānis parādījās līdz ar tiem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteica, ka uzņēmumiem, kuru patēriņš ir virs 500 MWh gadā, ir vai nu jāveic energoaudits, vai jāievieš energopārvaldības sistēma. Abi šie pasākumi ir apļveida darbība, proti, novērtē, saproti, pilnveido un atkal novērtē. Sasniedzot viena gada mērķus, var nospraust nākamos un tā turpināt attīstīties, jo energopārvaldības sistēma to paredz. Ideja sākotnēji bija ļoti laba, bet problēma radās ieviešanā. Ir Ministru kabineta noteikumi, ir noteikts sods par to nepildīšanu, un galarezultātā process tiek uztverts formāli kā kārtējā atskaite Valsts ieņēmumu dienestam vai kādai citai institūcijai. Noteikumi par energoefektivitāti uzņēmējiem nokrita kā sniegs uz galvas!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

IKT nozares pakalpojumu eksports strauji pieaudzis

Žanete Hāka, 01.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares pakalpojumu eksports aizvadītajā gadā uzrādījis ievērojamu izaugsmi – salīdzinot ar 2014. gadu, pērn kopējais nozares pakalpojumu eksports pieaudzis par 24%, sasniedzot 361,32 miljonus eiro, liecina jaunākie Latvijas Bankas (LB) dati.

«Pozitīvi, ka IKT nozares pakalpojumu eksporta apjomu pieaugums ir vērojams katru gadu, tādējādi liecinot par nozares stabilo, vienmērīgo un mērķtiecīgo attīstību. Turklāt izaugsme ik gadu ir diezgan ievērojama – 2015. gadā Latvijas IKT nozares pakalpojuma eksports audzis par 24%, bet 2014. gadā par 22%. Tas ir lielisks pierādījums IKT nozares konkurētspējai un Latvijas IKT speciālistu kompetencei, ko novērtē arī starptautiskā mērogā. Apsveicama ir uzņēmumu spēja nemitīgi izstrādāt un attīstīt jaunus pakalpojumus, pielāgojot tos katras valsts specifiskajam tirgum. Manuprāt, tas arī ir galvenais panākumu stūrakmens – nepārtraukta attīstība un jaunu prasmju apgūšana,» uzsver Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rosina noteikt jaunas prasības atpūtas kuģu un ūdensmotociklu būvniecībai

Dienas Bizness, 20.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rosina saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) regulējumu noteikt prasības atpūtas kuģu un ūdens motociklu, to dzinēju projektēšanai un ražošanai, atbilstības novērtēšanai, kā arī to brīvai apritei ES, informē Satiksmes ministrijas pārstāvis Rolands Rumba.

To paredz ceturtdien, 20.augustā, Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izsludinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts Noteikumi par atpūtas kuģu un ūdens motociklu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū, ar kuru Latvijas normatīvajos aktos tiek pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/53/ES par atpūtas kuģiem un ūdens motocikliem un ar ko atceļ Direktīvas 94/25/EK normas.

Projekts nosaka drošības prasības atpūtas kuģu un ūdensmotociklu projektēšanai un ražošanai, minēto ražojumu atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības kārtību un noteikumus to brīvai apritei ES tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji Latvijā kopumā ir apmierināti ar uzņēmējdarbības vidi, tomēr svarīgus vietas izvēles kritērijus novērtē sliktāk nekā gadu iepriekš. Tādi ir ikgadējās Vācijas Ārējās tirdzniecības kameru, arī Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) konjunktūras aptaujas rezultāti, piedaloties 1700 uzņēmējiem no Centrālās un Austrumeiropas, Ziemeļvalstīm un Ķīnas, kopumā – no 21 valsts.

13 kritērijos no pavisam 21 dotā vērtējuma kritērija Latvijas vērtējums ir sliktāks nekā iepriekšējā gadā.

Īpaši zemu investori novērtē nodokļu sistēmu un korupcijas apkarošanu, turklāt arī produktivitāte un valsts iepirkumu norise tiek novērtēta zemāk, nekā tas bija vēl gadu iepriekš. Aptaujātie uzņēmēji augstāk vērtē tikai trīs faktorus – tie ir pieeja valsts atbalstam, profesionālās izglītības sistēma un speciālistu pieejamība. Tāpat kā gadu iepriekš, labi tiek novērtēta akadēmiskā augstskolas izglītība un maksājumu disciplīna. Tādi ir rezultāti, aptaujājot 78 uzņēmējus, kuri darbojas Latvijā. Kopumā aptaujā piedalījās 1698 uzņēmēji. Uzņēmējdarbības vietas izvēles rangā, aptaujājot visus 21 valsts uzņēmējus, Latvija atrodas augstajā 6. vietā, par vienu vietu augstāk, nekā Latviju novērtējuši Latvijā aptaujātie uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadu ilgušais Lattelecom aktivitātēs balstītā viedā biroja eksperiments apstiprinājis, ka atteikšanās no personīgās darba vietas uzlabo informācijas apriti un samazina izmaksas

Oktobrī aprit gads, kopš komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma Lattelecom darbinieki izbauda aktivitātēs balstītā viedā biroja Mettropole sniegtās priekšrocības. Šobrīd tajā strādā gandrīz 350 cilvēki, un katra jauna nedēļa apliecina – ideja par atteikšanos no fiksētas darba vietas katram darbiniekam izrādījusies pareiza. Telpu apsaimniekošanas un uzturēšanas izmaksas uz vienu darbinieku sarukušas par 40%, darbinieki vairāk apmainās ar informāciju klātienē un ir apmierināti ar jauno kārtību.

Aktivitātēs balstīts birojs no ierastā atšķiras ar to, ka tajā katram darbiniekam nav savas personīgās darba vietas. Ierodoties birojā, var izvēlēties jebkuru brīvo galdu, ieslēgt uzņēmuma piešķirto klēpjdatoru un ķerties pie darba. Darbinieku rīcībā ir sapulču zāles, klusās un projektu zonas, kā arī tējošanas vieta. Šāda darba vide palīdz labāk koncentrēties uz veicamo darbu, uzlabo tā produktivitāti un veicina informācijas apriti, kolēģu sadarbību un dalīšanos profesionālajā pieredzē, jo gan vadītāji, gan padotie strādā vienkopus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Inflācija un ekonomiskā aktivitāte Latvijā. Kas mainījies pēdējo 15 gadu laikā?

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Bessonovs, 04.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zema inflācija eirozonā un Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka eiro zonā nu jau ilgstoši ir vērojams zems inflācijas līmenis. Pēdējo 3-4 gadu laikā ekonomistu un politikas veidotāju lokā ir vērojamas plašas diskusijas par inflāciju ietekmējošiem faktoriem, tostarp ārējiem (globalizācija, izejvielu cenas) un iekšējiem faktoriem (vājš pieprasījums, strukturālās izmaiņas, inflācijas gaidas). Diskusiju gaitā aktualizējas jautājums par ekonomiskās aktivitātes lomu inflācijas noteikšanā, – cik lielā mērā tā izskaidro inflāciju un vai sakarība pēdējos gados nav vājinājusies?

Makroekonomiskās norises eiro zonā un pasaulē nepārprotami ietekmē arī Latvijas ekonomisko attīstību. Līdzīgi kā eiro zonā inflācija Latvijā kopš 2012. gada vidus atrodas zem 2% (eiro zonas inflācijas mērķis ir inflācija tuvu, bet zem 2%), un pēdējā gada laikā inflācija ir bijusi pat zem nulles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistītais apdrošināšanas starpniekuzņēmums, eksperts dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu Eurolife Latvija SIA, kurš šogad svin savas darbības mūsu valstī 12. gadskārtu, jūtas stabili Latvijas apdrošināšanas tirgū, ik gadu uzrādot 10% izaugsmi. Tāds pats attīstības temps uzņēmumam tiek plānots arī šogad, turklāt klientiem tiks piedāvāts jauns, daudz elastīgāks dzīvības apdrošināšanas pakalpojums.

To sarunā atzīst Patriks Kolbs (Patrick Kolb), Eurolife Brocker Management GmbH valdes loceklis.

Viņš skaidro, ka Eurolife Latvia SIA mūsu valstī darbu sāka 2005. gadā kā vienas no vecākajām un lielākajām apdrošināšanas kompānijām Austrijā Grazer Wechselseitige Versicherung AG jeb GRAWE, kas dibināta 1828. gadā, apdrošināšanas starpnieks. Eurolife piecus meitas uzņēmumus Austrumeiropā: Latvijā, Lietuvā, Ukrainā, Bulgārijā un Moldovā pārrauga Austrijas uzņēmums Eurolife Brocker Management. „Sākot šo biznesu Latvijā pirms 12 gadiem, esam ik gadu uzrādījuši labus, dinamiskus izaugsmes tempus. Protams, mūs, tāpat kā daudzus citus finanšu jomā strādājošos uzņēmumus, ietekmēja 2008.-2009. gada globālā finanšu krīze, no kuras veiksmīgi atguvāmies un turpinām attīstīties,” stāsta P. Kolbs. Ar Eurolife starpniecību 12 gadu laikā vairāk nekā 300 000 klientu ir noslēguši apdrošināšanas līgumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Juma un K saņem 1800 eiro sodu par neatbilstoša betona piedāvāšanu tirgū

Zane Atlāce - Bistere, 21.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis SIA Juma un K 1800 eiro administratīvo sodu par neatbilstoša transportbetona ievietošanu tirgū bez atbilstības apliecinājuma, informē PTAC pārstāve Sanita Gertmane.

2016.gada 16.augustā PTAC pieņēma lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu SIA Juma un K, atkārtoti konstatējot normatīva akta neievērošanu attiecībā uz tirgū piedāvāto transportbetonu, kas nav atbilstoši novērtēts. Būvizstrādājums, kas nav novērtēts, var negatīvi ietekmēt būvēm izvirzītās pamatprasības, konkrētajā gadījumā - stiprību un stabilitāti.

Būvniecības likums (10.pants) nosaka, ka būvizstrādājumus atļauts piedāvāt Latvijas tirgū, kā arī stacionāri iebūvēt būvēs, ja tie ir derīgi paredzētajam izmantojumam, nodrošinot būvei izvirzīto būtisko prasību izpildi un atbilst būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 300 000 eiro, šī gada rudenī Krimuldas novada Raganā durvis vērs ģimenes uzņēmuma SIA "Laimas" jaunais un paplašinātais būvmateriālu veikals "Līgo".

Paplašinoties klientu lokam un piedāvājumam, līdzšinējās būvmateriāla veikala "Līgo" tirdzniecības telpas kļuva pārāk šauras. Iecerētos paplašināšanas un attīstības plānus pandēmija neizjauca - veikala jaunās un vairāk nekā 500 kvadrātmetrus plašās ēkas būvniecība uzsākta šī gada martā un jau nosvinēti spāru svētki.

SIA "Laimas" ir ģimenes uzņēmums, kuru teju 30 gadus kopā ar ģimeni vada Jānis Eisaks. Uzņēmējs pēc profesijas ir būvnieks, kurš lielu dzīves daļu pavadījis, strādājot būvniecības nozarē – gan būvējot, gan ražojot būvmateriālus. Sava būvniecības veikala atvēršana bija loģisks turpinājums, kad imports sāka aizstāt vietējo būvmateriālu ražošanu, kad tā kļuva dārga un nerentabla.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Intrigas ir ne tikai meksikāņu seriālu sastāvdaļa, tās var iesēties un dzīt saknes arī darba kolektīvos; glābt no intrigām var tikai profesionāls vadītājs un korporatīvā kultūrā balstīta disciplīna, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Teju vai katrā darba vietā ir kāds, kuram tīk paklačoties un patenkot, kā rezultātā bieži vien rodas baumas, no kurām līdz intrigām ir tikai viens solis. Ja baumas ir informācijas apmaiņa neformālos uzņēmuma komunikācijas kanālos par tēmām, kas skar uzņēmuma darbību jebkurā tās aspektā, tad intrigas ir darbinieku apzināta vai neapzināta citu kolēģu aprunāšana, kurām ne vienmēr ir skaidri izprotami mērķi un iemesli. Vispopulārākie intrigantu mērķi ir konkurenta uz noteiktu amatu diskreditācija vai varas iegūšana.

Visvairāk bankās

Intrigas nav jēdziens, kas tiktu lietots akadēmiskajā literatūrā. Latvijas Organizāciju psihologu biedrības valdes priekšsēdētājs Reinis Lazda atzīst, ka darba vietā var identificēt vairākus komponentus – slēptus konfliktus, trūkumus starppersonu komunikācijā, mobingu un kontrproduktīvu uzvedību. Viņš uzskata, ka ar intrigām galvenokārt saistītas personas ar augstāku vēlmi izraisīt un iesaistīties konfliktos, personas ar vājām vai viduvējām starppersonu komunikācijas prasmēm, kā arī personas ar augstāku tieksmi pārkāpt likumu un ētikas normas. Jo nesakārtotāka vide, kurā nav skaidri noteikti spēles noteikumi un nav orientācijas uz darba rezultāta sasniegšanu, uz augstu tā kvalitāti, jo lielāka ir varbūtība, ka izpaudīsies darbinieku vājās puses. R. Lazda norāda, ka nozares, kurās pastāv lielāks intrigu rašanās risks, ir bankas vai citas finanšu sektora organizācijas, jo darbu tajās izvēlas uz karjeru orientēti cilvēki, īpaši, ja tajās nav rūpīgi pārdomāti un kontrolēti novērtēšanas kritēriji. Kā piemēru viņš min vidēja lieluma vietējās bankas, juridiskos birojus un valsts pārvaldes institūcijas – galvenokārt to neskaidro novērtēšanas kritēriju un hierarhiskās struktūras dēļ. «Galvenie iemesli, kāpēc kādā no uzņēmumiem ar dažādām konfliktsituācijām varētu sastapties vairāk, ir saistāma ar augstāku sasniegumu motivāciju un novērtēšanas kritērijiem, kas nav saistīti ar darba rezultātiem, bet drīzāk ir atkarīgi no attiecībām ar vadītāju,» uzskata speciālists. Tātad, no vienas puses, ir augstāka vēlme, aktivitāte, impulss, bet, no otras puses – neskaidrības un konfliktus veicinoša vide. Tur, kur abi šie faktori satiksies, risks būs visaugstākais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dreimane pieļauj, ka var zaudēt Valsts kancelejas direktores amatu

LETA, 30.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kancelejas (VK) direktore Elita Dreimane pieļauj, ka var zaudēt amatu.

Intervijā telekanāla LNT raidījumam 900 sekundes, viņa atzina, ka šāda iespēja pastāv, taču uzsvēra, ka VK tik un tā iestāsies pret valsts pārvaldes sistēmas nepilnībām.

Viņasprāt, svarīgākais šobrīd ir apturēt sistēmu, pateicoties kurai Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atņem pielaides valsts noslēpumam. Tas ir jāaptur, līdz brīdim, kamēr tiek sakārtota pielaižu izsniegšana.

Viņa skaidroja, ka vairāki VK darbinieki ir zaudējuši pielaides valsts noslēpumam. Pielaide atņemta darbiniekiem, kuri strādāja pie Winergy un airBaltic lietām.

Uz SAB esot izsaukts darbinieks, kurš strādājis pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma. Šim darbiniekam pielaide iepriekš ir izsniegta, bet tagad viņš tiek saukts uz SAB.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmēji: Valsts nodokļu politika ir uzņēmējdarbību visnegatīvāk ietekmējošais aspekts

Zane Atlāce - Bistere, 06.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot dažādus ar uzņēmējdarbību saistītus aspektus, uzņēmēju viedoklis ir drīzāk negatīvs nekā pozitīvs. Viskritiskāk uzņēmēji vērtē nodokļu likmes, apjomu un samaksas kārtību, liecina Citadele Index pētījums, kurā aptaujāti 750 uzņēmēji.

Latvijas nodokļu politiku kā ļoti sliktu vērtē 24% uzņēmēju, bet vēl 48% uzņēmumu vadītāju vai īpašnieku nodokļu likmes, apjomu un samaksas kārtību vērtē kā drīzāk sliktu. Nodokļu politiku kā ļoti labu novērtē vien 0,2% uzņēmēju.

Augsta neapmierinātība ir arī par pašvaldību atbalstu uzņēmējdarbībai – kā ļoti sliktu to novērtē 23% komersantu, bet kā drīzāk sliktu – 32% uzņēmumu vadītāju Kā ļoti labu pašvaldību sniegto atbalstu uzņēmējdarbībai saredz 1% uzņēmumu.

66% Latvijas uzņēmēju ir neapmierināti arī ar valsts un pašvaldību izvirzītajām regulējošām un administratīvajām prasībām uzņēmumiem. Tāpat negatīvi tiek vērtēta darbaspēka pieejamība, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalsts uzņēmējdarbībai. Šajā sadaļā īpaši negatīvi noskaņoti ir Latgales uzņēmēji, kur 49% uzņēmēju to vērtē kā drīzāk sliktu, bet 25%, kā ļoti sliktu. Pozitīvāko vērtējumu valsts un Eiropas Savienības atbalstu uzņēmējdarbībai saredz Vidzemes uzņēmēju – kā drīzāk labu vai ļoti labu to kopumā novērtē 27% vidzemnieku. Salīdzinoši pozitīvs noskaņojums ir arī Pierīgā, kur 24% uzņēmēju situāciju šajā sadaļā vērtē kā ļoti labu vai drīzāk labu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā programma Google Developers Launchpad sāk sadarbību ar jaunuzņēmumu akseleratoru Startup Wise Guys kā vienīgo partneri Baltijā; Eiropā tam ir vēl trīs partneri

Jaunā sadarbība ar Google palīdzēs programmas dalībniekiem piekļūt augstas klases mentoriem un arī Google Firebase un Google Cloud pakalpojumiem, stāsta Startup Wise Guys mārketinga direktore Zane Bojāre. Līdz šim Startup Wise Guys akselerācijas programmās Baltijā ir piedalījušies 145 uzņēmumi, tostarp 14 no Latvijas, piemēram, Anatomy Next, CastPrint, Zeew, Lahdes, Orocon, Motivio, Vartus.eu, CEnOS.

Fragments no intervijas, kas publicēta 6. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Kā radusies šāda sadarbība?

Savā ziņā šī sadarbība ir attīstījusies un izaugusi no ilgtermiņa sadarbības. Google speciālisti jau ilgstoši ir bijuši Startup Wise Guys programmu mentori. Kompānija novērtē mūsu ilgtermiņa darbu un to, ka strādājam visā Baltijā. Reģionā ir vēl citi akseleratori, kas darbojas aptuveni tikpat ilgi, piemēram, BuildIt, bet tas nestrādā visā Baltijā. Google Eiropā sadarbojas tikai ar četriem akseleratoriem šajā programmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgā pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam jāatvēl vairāk nekā Viļņā un Tallinā

Žanete Hāka, 27.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru lielā dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 44%, Viļņā 41,5%, bet Tallinā tikai 25,5% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma rezultāti.

Ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 591 eiro mēnesī, Viļņā - ap 513 eiro, bet Tallinā - ap 499 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs un salīdzinājumā ar pagājušo gadu saglabājies gandrīz tajā pašā līmenī, līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc pamatvajadzību izdevumu segšanas pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek 74% ienākumu jeb 1455 eiro, Rīgā 56% jeb 751 eiro, bet Viļņā 59% jeb 723 eiro.

Šo atšķirību pamatā ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā ir 1342 eiro un Viļņā 1236 eiro, bet Tallinā tie sasniedz 1953 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 4% Viļņā, teju par 8% Rīgā un par 9% - Tallinā. Vienlaikus ienākumu pieaugumam vērojams arī atsevišķu izdevumu kāpums (visizteiktākais Rīgā), tomēr rezultātā iznākums ir iedzīvotājiem labvēlīgs – salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ģimenes pamatvajadzību segšanai nepieciešamais izdevumu slogs samazinājies par 2% - 3%.

Komentāri

Pievienot komentāru