Andris Bērziņš intervijā DB: Katram ir jāiet savs izaugsmes ceļš 

Mums ir desmit gadu, kuros ir jāsasniedz Eiropas vidējais IKP līmenis, lai nobremzētu aizbraucēju plūsmu no mūsu valsts

Līva Melbārzde, Sandris Točs, speciāli DB, 2015. gada 18. jūnijs plkst. 9:03

Tā intervijā saka Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Prezidenta kungs, jūs pats esat ekonomists un nācis no biznesa vides. Kādu tas atstājis iespaidu uz jūsu darbu Valsts prezidenta amatā?

Mans pamatuzstādījums prezidenta amatā, balstoties uz manu biznesa pieredzi pagātnē, ir bijis vērsts uz to, ka visās jomās ir vajadzīga stabilitāte. Arī biznesā ir vajadzīga stabilitāte, ņemot vērā šo pamatprincipu, es esmu centies darboties un izmantot savas iespējas šajos četros gados. Prezidenta amats mūsu valstī atšķiras ar to, ka viņam nav ne resursu, ko dalīt, ne reālas varas. Lai ietekmētu notiekošo, ir jāmeklē citas iespējas. Es meklēju iespēju, kā likt lietā savu iepriekšējo pieredzi.

Mans prezidenta zvērests iekļauj vārdus, ka es darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Savukārt labklājības celšanas atslēga ir ekonomikas attīstība, kas savukārt dod pamatu sociālajai stabilitātei. Es centos atbilstoši rīkoties. Visa mana darbība –gan iekšpolitiski, gan it sevišķi ārpolitiski – bija saistīta ar ekonomikas attīstības veicināšanu. Es nevaru apgalvot, ka jau pirms trijiem gadiem sapratu, cik izšķiroši nozīmīga būs nepieciešamība pēc jauniem eksporta tirgiem. Taču, ņemot vērā savu iepriekšējo biznesa pieredzi, es sapratu, ka Latvija, no tirgus ekonomikas viedokļa raugoties, ir par mazu, Baltijas tirgus ir apgūts un ir jāmeklē kaut kas cits. Mans uzstādījums bija izveidot komandu, kuras pamatā bija ministri kā augstākās izpildvaras pārstāvji. Protams, iesaistīju biznesa vidi, kurai bija interese. Un jāsaka, ka interese bija ļoti liela. Turklāt vislielākā biznesa cilvēku interese bija nevis par austrumu, bet gan par rietumu tirgiem. Vizītēs uz Somiju, Norvēģiju, Austriju šī interese bija vienkārši neticami liela, kaut arī liktos, ka Eiropā viss jau ir pieejams un apgūts. Acīmredzot, ja uzņēmēji vizītē dodas komandā kopā ar Valsts prezidentu, ir labāk saprotams, kādā veidā sadarbība varētu attīstīties nākotnē. Parasti par prezidenta lomu valda uzskats, ka viņam ir jāvieno un jānosaka vienots virziens attīstībai. Es domāju atšķirīgi. Skatoties uz situāciju, kāda tā šobrīd ir Eiropā, ir skaidrs, ka vienīgais ceļš ir katram primāri domāt par savu attīstību.

Varat minēt kādu spilgtu sava ceļa piemēru Eiropā?

Sevišķi labs piemērs ir Somija. Pēc tam, kad jaunieši ir apguvuši pamatizglītību, Somijas valsts par savu uzdevumu augstākās izglītības jomā uzskata pārliecības radīšanu katrā studentā par to, ka viņš var būt uzņēmējs, ka katram pašam ir jāmeklē sava vieta darba tirgū. Labs piemērs ir Alto universitāte, kurā tiek strādāts, lai students varētu iegūt arī starptautiskus kontaktus. Interesanti organizēts studiju process, lai students būtu spiests domāt pats, piedāvāt arī idejas ārpus studiju programmas. Tāpēc somi arī ir labākie pēc izglītības kvalitātes statistikas. Tāpēc viņiem ir visvairāk jauno cilvēku, kas cenšas veidot savu biznesu. Tādu es redzu arī Latvijas nākotni. Pirms vairākiem gadiem mūsu mežinieki man prezentēja savu nozares nākotnes redzējumu. Kopsavilkums bija tāds – «Mēs daudz jau esam ieguldījuši un vēl ieguldīsim tehnoloģiju attīstībā. Tāpēc mums no desmit agrāk nozarē nodarbinātajiem tagad vajag tikai vienu vai nedaudz vairāk.» Izriet jautājums – kur tad tie deviņi cilvēki paliks? Vēl viens piemērs: no Eiropas Savienības politikas raugoties, šobrīd visvairāk ir ieguldīts lauksaimniecības attīstībā. Droši vien tuvāko piecu gadu laikā sasniegsim zemāko no rādītājiem – tikai 3% nodarbināto šajā nozarē. Tas nozīmē, ka katru gadu zudīs ap pieciem tūkstošiem darbavietu. Kur šie cilvēki paliks, ko viņi darīs? Eiropas vērtējums ir, ka ražošanā produktivitāte pieaugs apmēram divreiz. Tas nozīmē, ka apmēram puse no šobrīd nodarbinātajiem un labi apmaksātajiem vairs nebūs vajadzīgi. Kur šos cilvēkus likt? Mazām zemēm atvērtā sistēmā tas ir pamatjautājums. Ja mēs pagājušajos 25 gados esam sasnieguši 64% no Eiropas vidējā IKP līmeņa, tad mūsu rīcībā vairs nav 25 gadu. Pēc mana uzskata mums ir desmit gadu, kuros ir jāsasniedz Eiropas vidējais IKP līmenis, lai nobremzētu aizbraucēju plūsmu. Protams, tas var radīt arī imigrāciju no ārpuses. Bet šis process vēl ir regulējams.

Ar ko saistās jūsu nodomi, kad beigsies prezidenta pilnvaru termiņš?

Man vēl tik daudz ir jāizdara līdz septītajam datumam... Man vēl ir jāsakārto savā galvā idejas, taču es varu droši teikt, ka būšu aktīvs. Bet tas nebūs tieši saistīts ar politiku.

Visu interviju Katram ir jāiet savs izaugsmes ceļš lasiet 18. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2014. gada 23. septembris plkst. 9:36

Valsts prezidents Andris Bērziņš, uzsākot darba vizīti Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV),...

2014. gada 24. jūlijs plkst. 9:24

Atkārtoti nesekmīgais mēģinājums iegādāties jaunus pasažieru vilcienus uzskatāms par noziedzīgu,...

2014. gada 28. marts plkst. 8:45

Laikā, kad Krievija tiek izslēgta no attīstītāko valstu foruma G8 un starptautiskā...

2014. gada 04. marts plkst. 15:05

Valsts prezidents Andris Bērziņš pauž cerību, ka spriedze starp Krieviju un Ukrainu...

2014. gada 27. februāris plkst. 10:39

Iecerētās izmaiņas veselības aprūpes finansēšanas modelī ir pretrunā ar valsts plāniem...

Nepalaid garām

Regulāras un pietiekamas investīcijas zīmolā ir ļoti nozīmīgas, jo tieši tas dod...

Uzņēmums Stats Serviss mainījis nosaukumu uz STATS RENT, turpina izstrādāt rentomāta projektu...

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību....

No šīs sadaļas
2015. gada 17. jūnijs plkst. 17:18

Pēc Latvijas Reģionu apvienības (LRA) iniciatīvas ir sagatavots iesniegums Saeimas Prezidijam par...

2015. gada 17. jūnijs plkst. 15:35

Ik gadu apkārtējā vidē nonāk līdz pat 100 tūkstošiem tonnu būvgružu. Tā...

2015. gada 17. jūnijs plkst. 14:44

Gada laikā par 7% samazinājies Latvijā strādājošo skaits, kas visu vai kādu...

2015. gada 17. jūnijs plkst. 14:09

Ceturto gadu Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar karjeras portālu Prakse.lv...

2015. gada 17. jūnijs plkst. 13:57

Šobrīd labāk, ja valsts radio paliek kopējā reklāmas tirgū, tāpēc, ka esošā...

2015. gada 17. jūnijs plkst. 13:49

Bijusī Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane esot saņēmusi vairākus darba piedāvājumus....

2015. gada 17. jūnijs plkst. 12:55

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu pret prokuratūras...

2015. gada 17. jūnijs plkst. 12:42

Lai gan Centrālās un Austrumeiropas ekonomikā pērn bija vērojama stabilizācija uzņēmumu maksātnespējas...

2015. gada 17. jūnijs plkst. 10:54

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti sadarbībā ar ISIC Latvia izveidojuši lietotni...

2015. gada 17. jūnijs plkst. 10:37

Teju trešdaļa jeb 31% Latvijas iedzīvotāju Līgo svētku svinībām plāno tērēt 26...