Jaunākais izdevums

Viesojoties RīgaTV 24 raidījumā «Ārsts.lv kopā ar Pēteri Apini», Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Latvijas Infektoloģijas centra Aknu slimību nodaļas vadītāja Ieva Tolmane norādīja - tas ir mīts, ka uztura bagātinātāju lietošana stiprina imunitāti, uzsverot, ka tas lielākoties ir mārketinga triks.

Tolmane raidījumā sacīja, ka visiem nemaz nav jāuzlabo imūnā sistēma. «Tas ir milzīgs mīts, ka imūnā sistēma mums visiem ir jāuzlabo un ka tā visiem ir slikta. Imūnā sistēma nav jāizlabo, ja nav kādu nopietnu problēmu,» skaidroja ārste.

Viņa kritizēja populāro mītu, ka uztura bagātinātāji palīdz novērst imunitātes problēmas: «Mēs lietojam šos uztura bagātinātājus, kas it kā uzlabo imūno sistēmu. Ja ir nopietnas imunitātes problēmas, tad jālieto kārtīgi medikamenti.»

Tolmane uzsvēra, ka uztura bagātinātāju lietošana bieži vien ir pārmērīga, jo cilvēki paļaujas uz informāciju reklāmās, nevis ārstiem. «Tā nav ārsta rekomendācija, tā ir reklāma, kas sola, ka uzlabos matu, ādas, nagu stāvokli, samazinās svaru, saglabās mūžīgo jaunību. Tie ir preparāti, kas tiek reklamēti jebkurai problēmai. Iedzersi un būsi vesels!» ar ironiju sacīja Tolmane.

Ārste atzina, ka patērētāji nav pie vainas, jo viņi teorētiski seko lietošanas instrukcijām. «Domāju, ka viņiem nešķiet, ka tas ir nekontrolēti, jo viņi to lieto saskaņā ar lietošanas instrukciju,» raidījumā pauda Tolmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Dzērveni vai uztura bagātinātāju

Linda Zalāne, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pēdējos trīs gados uztura bagātinātāju ražotāju pulks strauji nav pieaudzis; to pārdošanas apjomi, sekojot pieprasījumam, kāpj, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uztura bagātinātājs ir produkts, kurā koncentrētā veidā ietilpst kādas veselīgas un dabīgas pārtikas vielas. «Lai gan latviešu valodā apzīmējums «uztura bagātinātājs» ļoti labi skan, mums līdz citu valstu pārdošanas apjomiem vēl tāls ceļš ejams. Vidēji pasaulē uztura bagātinātāju tirgus aug par 10% gadā, ASV vēl straujāk. Naskākie uztura bagātinātāju lietotāji ir japāņi, kas šiem produktiem gadā vidēji tērē 400 eiro,» zina stāstīt SIA Lotos Pharma valdes loceklis Kaspars Ivanovs.

Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma Silvanols produktu portfelī ir 44 dažādu veidu uztura bagātinātāji, kas veido 72% no uzņēmuma kopējā produktu portfeļa. Silvanols produktu noieta tirgus katru gadu paplašinās, un pašreiz, ieskaitot Baltijas valstis, tie ir pieejami 29 zemēs, tostarp Spānijā, Francijā, Čehijā, Krievijā, Kazahstānā, Azerbaidžānā. Tikmēr pirms pieciem gadiem dibinātā SIA Lotos Pharma, kas nodarbojas ar uztura bagātinātāju un medicīnas ierīču ražošanu, pirmajā darbības gadā realizēja 50 tūkst. uztura bagātinātāju iepakojumus gadā, bet šogad 400 tūkst., un puse no produktiem tiek eksportēta uz deviņām valstīm. «Mani neinteresē veidot kopijas, es radu jauns produktus, kas, protams, atbilstoši pieprasījuma tendencēm tirgum ir nepieciešami,» klāsta K. Ivanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Purified plāno pašu spēkiem iegūt aktīvās vielas

Kristīne Stepiņa, 04.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Purified uztura bagātināju ražošanai no melnās šokolādes meklē iespējas pašu spēkiem izgatavot to vērtīgākās sastāvdaļas.

DB jau rakstīja (20.01.2016.), ka pirms četriem gadiem kardiologs Andrejs Ērglis kopā ar saviem dēliem Kristapu un Mārtiņu, uzņēmējiem Aivaru un Pēteri Žimantiem, sadarbībā ar zinātniekiem uz melnās šokolādes bāzes radīja vairākus uztura bagātinātājus, kurus ražo SIA Pure Chocolate. Pa šo laiku ir mainījies uzņēmuma īpašnieku sastāvs – 2017. gadā, investējot aptuveni 200 tūkstošus eiro, 21,6% kapitāla daļu ieguva investīciju fonds FlyCap Investment Fund. Pateicoties šim finansējumam, šī gada martā ir gaidāma zīmola restartēšana un veiktas iestrādnes, lai Latvijā varētu sākt dabīgo aktīvo izejvielu ražošanu.

Pārtop jaunā kvalitātē

Investīciju fonda FlyCap līdzekļi ieguldīti produktu portfeļa izstrādē un attīstībā, kā arī eksporta veicināšanā – uzņēmums piedalījās starptautiskajā izstādē Vita Food, kas notika Ženēvā (Šveicē), un saņēma piedāvājumu no Spānijas kompānijas Uriach realizēt uztura bagātinātājus, izmantojot viņu zīmolu Innovage, stāsta SIA Purified padomes priekšsēdētājs Kristaps Ērglis. Apjomi nav bijuši pārāk lieli – pārdoti 10 tūkstoši blisteru, taču gūta vērtīga pieredze produkcijas realizācijā ārvalstu tirgū. Šobrīd ir pabeigta uztura bagātinātāju vizuālā un saturiskā uzlabošana – tas tiek realizēts patērētājam ērtākā iepakojumā. Sākotnēji uztura bagātinātāji tika pildīti plastikāta plāksnītēs (koreksos), bet šobrīd tie, līdzīgi kā medikamenti, tiek ievietoti blisteros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uztura bagātinātāju ražotāja SIA "Muss" ražotnē Ventspils novada Vārves pagastā ieguldīti vairāk nekā 140 tūkstoši eiro. Daļa no tā ir Lauku atbalsta dienesta administrētās programmas "Leader" līdzfinansējums.

Uzņēmuma mērķis ir mēnesī ražot 4000 uztura bagātinātāju pudelītes, kur katrā no tām ir 30 vai 60 kapsulas. "Apjoms ir diezgan liels, tāpēc jāmeklē pārdošanas kanāli. Izaicinājums ir tikt ārpus Latvijas, lai mūsu vilciens ietu nevis ar 30 km/h, bet trauktos uz priekšu ar 270 km/h," saka Gints Raģis, SIA "Muss" valdes loceklis.

"Mūsu produkts dod pievienoto vērtību Latvijas meža veltēm," viņš teic. Ne viens vien vietējais uzņēmums nodarbojas ar meža ogu ievākšanu, pārstrādi un eksportu, kas nozīmē, ka pievienotā vērtība ir tik vien, cik attīrīšana un sasaldēšana. Taču lielāko Latvijas meža ogu iepircēju vidū ir farmācijas uzņēmumi, kas tās, piemēram, mellenes izvēlas augstā antioksidanta antocianīna dēļ, ko izmanto medicīnas preparātos un kosmētikā. Tāpēc radās biznesa ideja attīstīt meža ogu izmantošanu uztura bagātinātāju ražošanā. Uzņēmējs uzsver, ka izmanto tikai dabīgas un bioloģiski sertificētas izejvielas, ko uzņēmums iepērk no citas kompānijas, kas tās lasa bioloģiski sertificētās Latvijas mežu platībās. Process ir izsekojams, tāpēc produktam ir bioloģiskais marķējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta aptiekai «Azeta» uzsākot darbību Latvijā, uzstādīts mērķis atpazīstamību šajā tirgū un patērētāju uzticību gūt gada laikā, sarunā ar biznesa portālu db.lv sacīja vadītāja Justė Levčenkaitė.

«Azeta» ietilpst «Euroaphoteca» grupā, kas Latvijas tirgū darbosies ar diviem zīmoliem – «Euroaptieka» klātienes aptiekas un «Azeta» interneta platforma. Lietuvā līdzīga interneta aptieka darbojas jau vairāk nekā piecus gadus.

Atrast savai situācijai nepieciešamāko produktu arī internetā mūsdienās vairs nav sarežģīti, norāda vadītāja. Turklāt aptiekāru ieteikumus mājaslapā varot aizvietot ar rūpīgiem produktu aprakstiem un ekspertu konsultācijām gan telefoniski, gan rakstiski.

Lietuvas tirgū gūtā pieredze liecina par to, ka klienti arvien vairāk meklē kvalitatīvus produktus. «Tas iet roku rokā ar to, kā cilvēki kopumā raugās uz dzīvi,» pauž J.Levčenkaitė.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Top jaunības eliksīrs

Kristīne Stepiņa, 01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījums SIA Silvekspo radījis uztura bagātinātāju ar pretnovecošanas iedarbību, kas izgatavots no melleņu aktīvajām vielām, kuras ekstrahējuši Latvijas Universitātes (LU) jaunie zinātnieki.

Uztura bagātinātāju plānots sākt ražot jau no nākamā gada meža melleņu ražas. Lai to varētu darīt, ir jāizpēta, kā LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) Dabas resursu laboratorijas pētnieku un SIA Silvekspo kopīgi radītais jaunības eliksīrs iedarbojas uz Latvijas senioru novecošanas procesiem. Līdz šim ir veikti ogu šūnu pētījumi, pārbaudīta to aktivitāte un konstatēts, ka tie samazina iekaisuma procesus un tiem piemīt antioksidatīvā iedarbība. Uztura bagātinātāju uzņēmums plāno eksportēt gan uz Eiropas, gan uz Āzijas valstīm.

LU Dabas resursu laboratorijā tiek veikti praktiskas ievirzes pētījumi par ogās un citos dabas materiālos esošo ekstraktvielu izdalīšanu, izmantojot optimizētas un videi draudzīgas bioloģiski aktīvo vielu ekstrakcijas metodes. Šobrīd padziļināti tiek pētīta Vaccinium ģints, kurā ietilpst mellenes, zilenes, krūmmellenes, brūklenes, dzērvenes, lielogu dzērvenes un citas ogas, kas tiek aktīvi ievāktas un kultivētas Latvijā. Tiek izstrādāts Vaccinium ģints meža, purva ogu un to spiedpalieku bioloģiski aktīvo vielu profils un apskatītas pārstrādes iespējas. Pētnieki identificē ogās esošās vielu grupas vai individuālās vielas, lai noteiktu ogu bioloģisko aktivitāti. Līdz šim ir tapušas vairākas praktiskas ievirzes zinātniskās publikācijas, kas nākotnē varētu sekmēt jaunu produktu izstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Jonnex Farma tur roku uz pulsa uztura bagātinātāju jomā un arī nākotnē saredz šī farmācijas segmenta izaugsmi.

SIA Jonnex Farma galvenā darbības sfēra ir farmaceitisko produktu vairumtirdzniecība; uzņēmums kāpinājis apgrozījumu no 461 tūkst. eiro 2014. gadā līdz 1,8 milj. eiro 2017. gadā, tādējādi iekļūstot laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

«Uzņēmuma apgrozījuma pieaugums pēdējos četros gados ir cītīga darba rezultāts. Arī šajā gadā izaugsme turpinās un plānojam sasniegt trīs milj. eiro apgrozījuma slieksni. Mūsu pamatdarbība norisinās Latvijā, primāri mēs nodrošinām vienu no lielākajiem aptieku uzņēmumiem ar privātā zīmola Jonax produktiem. Nākotnē ir dažas idejas, kā varētu strādāt arī ārpus Latvijas, taču pašlaik ar eksportu nenodarbojamies,» darbību raksturo SIA Jonnex Farma valdes priekšsēdētāja Diāna Stepiņa-Gauja. Viņasprāt, lai veiksmīgi konkurētu farmācijas tirgū, būtiski ir trīs pamatprincipi: uzmanīgi jāseko līdzi tirgus tendencēm, ātri jāreaģē uz izmaiņām un tirgū jāpiedāvā kvalitatīvi produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

VIDEO: Uz šķīvja jaunas biznesa idejas

Ilze Žaime, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uztura speciālistu Līgas Balodes un Tatjanas Tepo izveidotais uzņēmums "OnPlate" ir paplašinājies, atverot Veselības telpu Grīziņkalnā. Tā papildina veselīgās ēšanas šķīvju tirdzniecības biznesu.

Interese par pakalpojumiem pēc Veselības telpas atklāšanas bijusi tūlītēja, visu gan sabremzējis Covid-19 uzliesmojums. Pirms tā iecienītas bijušas gan dažādas meistarklases, kurās apgūt veselīgu ēdienu pagatavošanas prasmes, gan līdzfinansētas nodarbības, kuru apmeklējums ir bezmaksas - to skaitā ir gan nodarbības jaunajiem vecākiem, gan sēdoša darba veicējiem, gan skolēniem un citiem.

Izvēlas Grīziņkalnu

Telpu iegādei un izveidei uzņēmējas investēja 80 tūkstošus eiro. "Šī summa būtu varējusi būt mazāka, taču bijām ierobežotas laika ziņā, tādēļ izmaksas pieauga," pauž L.Balode. Veselības telpas atrašanās vieta Grīziņkalnā uzņēmējas nebiedēja, jo vieta esot piemērota konkrēto pakalpojumu sniegšanai. "Iemesls, kādēļ mums uzreiz iepatikās šī vieta, ir tas, ka blakus atrodas "Ghetto Games" un parks. Parkā varam iet sportot, nūjot, jo, ja laukā ir silts laiks, neesam piesaistīti tikai telpām. Arī autostāvvietas pieejamība it kā ir sīkums, taču beigās diezgan nozīmīga lieta apmeklētājiem. Un vēl joprojām esam centra tuvumā," saka uzņēmuma līdzdibinātāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Negaidītā veiksme bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu biznesa plašākai attīstīšanai.

Divos gados SIA Svenne radījusi vairākus tūkstošus sveču, nākotnē uzņēmums plāno nākt klajā ar jaunu sveču dizaina līniju un sākt to tirdzniecību ārvalstīs

SIA Svenne māksliniece Ieva Sīmansone stāsta, ka ideja par akmens formas svecēm radās, iedvesmojoties no apkārtējās vides – lauku viensētas Ziemeļvidzemē, kur akmeņi dabiski iekļāvušies gan pagalmā un dārzā, gan ģimenes biznesā.

Negaidītā veiksme bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu sveču biznesa plašākai attīstīšanai.

Sveču liešana sākotnēji bijis tikai Ievas hobijs – iespēja izrauties no ierastās mājas dzīves. Biznesu sākt viņu iedrošināja vīrs, kurš, pārzinot metālliešanas tehnoloģijas, palīdzēja izveidot precīzu akmens formu svecēm. «Izveidojām formas, salējām sveces un intereses pēc aizbraucām uz tirdziņu Valmiermuižā, kur teju visas sveces arī pārdevām,» atzīmē Ieva. Negaidītā veiksme pirmajā tirdziņā arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu sveču biznesa plašākai attīstīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vegānisms nav modes kliedziens

Alise Krasovska - Restorāna Fat pumpkin vadītāja, Biznesa augstskolas Turība studente, 12.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu sabiedrībā aizvien aktuālā kļūst vegānisma ideja un tāda dzīvesveida piekopšana, kurā no ēdienkartes tiek izslēgti dzīvnieku izcelsmes produkti.

Daudzi ir kategoriski pret šādu ideju, uzsverot, ka tādā veidā netiek uzņemtas organismam nepieciešamās uzturvielas, taču, daudzi ir pieņēmuši izaicinājumu un kļūst par vegāniem, uzsverot, ka vairāki pētījumi noliedz jebkādu veselības problēmu rašanos šāda uztura rezultātā. Ar vegānu restorāna Fat Pumpkin izveidi cenšos parādīt apkārtējiem vegānu dzīvesveida pozitīvo ietekmi uz dzīves kvalitātes paaugstināšanos. Vairāki pasaulē slaveni sportisti izvēlējušies savā uzturā nelietot gaļu un piena produktus, pierādot, ka vegānisms ir apvienojams arī ar sportu un lielu fizisko slodzi.

Pievēršoties vegānismam, pēc laika sapratu, ka šāds dzīvesveids ir ļoti aizraujošs un saistošs. Agrāk savu ikdienu nespēju iedomāties bez gaļas produktiem, šķita, ka nav iespējams dzīvot citādi, bet pierādījās diametrāli pretējais. Pirms kāda laika, ieraugot pārdošanā jau esošo vegānu restorānu Fat Pumpkin, kopā ar draugu nolēmām to pārņemt, vēršot to lielām pārmaiņām, kā galveno mērķi uzstādījām sabiedrības informēšanu par šāda dzīvesveida pozitīvajiem aspektiem, dzīvi bez dzīvnieku produktiem, iesakot to izmēģināt arī citiem. Restorānā mēs parādam, ka arī vegāni ēd ļoti garšīgi un daudzveidīgi. Tas ir ļoti maldīgs priekštats, ka ēdam tikai salātus trīs reizes dienā, tā nebūt nav. Pie mums var nobaudīt dažādas uzkodas, burgerus, salātus, zupas, kā arī vrapus un citus ēdienus. Konkurence šajā nozarē pagaidām nav ļoti liela, ir tikai daži šāda tipa restorāni, bet ir vairākas ēdināšanas vietas, kur ēdienkartes piedāvājumā pieejamas maltītes veģetāriešiem un vegāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēģiptieša Muhameda Gaita (Mohamed Ghaith) jaunuzņēmums Zeew Latvijā pārbauda vienas stundas piegādes koncepciju un mērķē uz plašāku biznesu citos tirgos, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zeew ir aplikācija, ar kuras palīdzību kaut ko aizsūtīt vai saņemt. «Ja es gribu aizsūtīt paciņu, to var izdarīt līdzīgi, kā tas notiek, izsaucot taksometru mobilajā lietotnē, vienīgi šajā gadījumā neizsauc taksometru, bet gan kurjeru. Sūtītājs ievada saņēmēja informāciju, apmaksas veidu un lietu nosūta. Sūtītājs var sekot līdzi sūtījumam un, kad paciņa ir saņemta, īsziņā saņem informāciju. Paciņas saņēmējs iegūst PIN kodu, kas jāuzrāda vadītājam, lai saņemtu sūtījumu. Piegāde iespējama visu diennakti, jo sadarbojamies ar taksometru vadītājiem,» stāsta Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA Zeew līdzīpašnieks.

Zeew ir pakalpojums gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Ir arī biznesa piedāvājums kompānijām ar lieliem sūtījumu apjomiem, piemēram, internetveikaliem. To var izmantot arī mazi veikali, lai nosūtītu pārdoto klientiem, piemēram, tie varētu būt ziedu veikali, aptiekas, kosmētikas tirgotāji. Lielāko potenciālu Muhameds redz e-komercijā. Piemēram, pasūtot klēpjdatoru no kāda internetveikala, nereti preci jāgaida divas vai trīs dienas. Viņš uzskata, ka tad, ja piedāvātu piegādi stundas laikā, daudziem internetveikaliem palielinātos pārdošanas apjoms, jo īpaši tiem, kam nav sava piegādes nodrošinātāja. Viņš piebilst, ka katrs sūtījums tiek apdrošināts līdz 500 eiro un komanda strādā pie tā, lai palielinātu šo summu līdz 5000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Topinambūrs dodas uzvaras gājienā

Linda Zalāne, 30.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brāļi Rūdolfs un Roberts Cešeiko atjauno novārtā pamesto Stelpes pienotavu, kur sākuši ražot bioloģiskus dārzeņu un augļu biezeņus

«Iepriekš darba dēļ biju pārcēlies uz Rīgu, bet es jau tad sapratu, ka pilsētā nejūtos tik labi kā dzimtajā pusē. Vienmēr esmu zinājis, ka pienāks brīdis, kad sākšu savu biznesu. Ideju par to kopā ar brāli sākām lolot pirms vairākiem gadiem, bet reāli sākām ražot produktus pirms gada,» stāsta SIA Keefa valdes priekšsēdētājs Roberts Cešeiko. SIA Keefa ražo biezeņus Simply Food pieaugušajiem.

Iepriekš Roberts strādāja SIA Lāči mārketinga nodaļā. Tur viņam radās nojausma, ko nozīmē produkta sagatavošana no miltu atvešanas līdz gatavas maizes cepšanai un tās nonākšanai veikala plauktā. Ar brāli, kaļot plānus par savu biznesu, abi pētīja, kādu produktu Latvijas tirgū pietrūkst, ar ko būtu iespējams atšķirties no citiem ražotājiem. Brāļi uzzināja par iespēju Lauku atbalsta dienestā iegūt Eiropas fondu līdzfinansējumu inovatīvu produktu attīstīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Tiecas pēc individualitātes

Anda Asere, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien plašākā mērogā vērojama tendence izvēlēties pēc iespējas individualizētus produktus un risinājumus – arī bērnu apģērbos

Tā novērojusi bērnu apģērbu ražotāja SIA Tiny Bunny īpašniece Ilva Kauliņa, tieši tāpēc viņa saskata nišu savam zīmolam.

«Ideja no sapņa realitātē pārtapa tikai pirms gada. Man jau sen bija šāda ideja, un šobrīd ir izdevies to īstenot,» viņa saka. Idejai saknes meklējamas pirms septiņiem gadiem, kad Ilva strādāja liela apģērbu koncerna bērnu apģērbu nodaļā. Tur dzima viņas mīlestība pret bērnu apģērbu. Viņa domāja par to, ka kādreiz varētu izveidot savu bērnu apģērbu līniju, bet nekad neticēja, ka varētu ar to pelnīt naudu. «Ticība radās tad, kad atnāca nosaukums. Sāku par to arvien vairāk domāt. Vēlāk man piedzima bērniņš, sāku viņam šūt drēbītes, arī draudzenēm iepatikās. Draugu atbalsts mudināja mani turpināt iesākto. Pēc bērna piedzimšanas es neatgriezos darbā, bet izvēlējos riskēt un iet pretim savam sapnim,» atklāj Ilva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Egļu un priežu skujas var kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem, jo tās var kalpot kā izejviela biofarmācijai, uztura bagātinātājiem, kosmētikai, augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī sadzīves ķīmijai

Pašlaik skujas lielākoties tiek atstātas cirsmās, daļa tiek izmantotas kā kurināmais, šķeldojot zarus, tomēr tās var kalpot kā izejviela, lai ražotu dažādus bioproduktus. Pēc aptuvenām aplēsēm ik gadu mežā paliek apmēram 360 000–400 000 t ekoloģisku skuju, kuras pārstrādājot varētu gūt ne tikai miljardiem eiro ienākumus, bet arī radīt jaunas darba vietas. To, ka iespēju ir daudz dažādās jomās, apliecina arī SIA BF-ESSE valdes priekšsēdētājs Dr. med. Juris Rubens. Viņš norāda, ka skujas ir labs resurss, kuru pārstrāde būtu pamats zaļajai ķīmijai, un paver iespējas iegūt industriālos produktus kā ekstraktu, pastu, kas izmantojami augu aizsardzības līdzekļu, cilvēku un dzīvnieku uztura bagātinātāju, kosmētikas un medikamentu ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandināvijas pārtikas zīmols "Entis" radījis glutēna, sojas un bezlaktozes proteīna pulveri - alternatīvu sūkalu proteīna maisījumiem, kura sastāvā ir gan augu daļiņas, gan malti circeņi.

Ar jauno produktu uzņēmums vēlas iekarot vispasaules tirgus un mainīt cilvēku attieksmi pret kukaiņu izmantošanu pārtikā.

"Mūsu mērķis ir pacelt proteīna pulverus nākamajā līmenī. Circeņu pulveris būtiski uzlabos līdzšinējos uzturvērtības rādītājus - tas bagātīgi satur B12, dzelzi, cinku un šķiedrvielas, ko līdz šim uztura bagātinātajos bija grūti atrast pienācīgā daudzumā. Tāpat pulveris izceļ zirņu un ķirbju aminoskābju profilu, ko izvēlējāmies pievienot receptei," skaidro uzņēmuma izpilddirektors Samuli Taskila.

Viņš piebilst, ka proteīna uztura bagātinātāju vidū, galvenokārt, dominē sūkalu proteīns, ko izgatavo no piena. Taču uzņēmums vēlējies radīt produktu, kas nesatur pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alerģija pret veikalos nopērkamajiem krēmiem Agritu Jērumu aizvedusi pie dabīgu smaržu veidošanas meistarklasēm Smaržas burvība

Agrita pirms vairāk nekā deviņiem gadiem saskārās ar alerģisku reakciju pret veikalā pirktiem sejas krēmiem, kuri izraisīja acu asarošanu, šķaudīšanu. Apzinoties, ka ādas kopšanas līdzekļi tomēr ir vajadzīgi, viņa nokļuva dabīgās kosmētikas meistarklasē, kur uzzināja arī par ēteriskajām eļļām. Sākumā viņa vadījās pēc gatavām receptēm, izgatavojot pirmo krēmu, bet ar laiku, arvien drošāk eksperimentējot, pievērsās arī dabīgajām smaržām.

«Pieļauju, ka alerģisko reakciju izsauca konservanti un sintētiskās smaržvielas. Tā radās mana šodienas nodarbošanās. Es aicinu cilvēkus negaidīt, kad ķermenis sāks protestēt, bet jau laikus pāriet uz dabīgām alternatīvām. Protams, tas nav vienkārši. Arī man sākumā bija žēl izmest visas savas skaistās gatavo smaržu pudelītes, taču nespēju tās kādam atdāvināt, jo zināju, kas tajās iekšā,» klāsta Agrita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūdis Rubenis izveidojis albumu Saruna ar mērķi saglabāt senču dzīvesstāstus pierakstītā formā un kolekcionēt tos kā vērtīgas ģimenes pērles

Pamatdoma – jaunatne šo albumu dāvina saviem vecvecākiem un vecākiem, lai viņi atbild uz grāmatā minētajiem jautājumiem. Tie raisa dažādas atmiņas un, atbildot uz šiem jautājumiem, cilvēki pieraksta savu dzīvesstāstu, un tad pārējie ģimenes locekļi tos var izlasīt un nodot mazbērniem. Rūdis uzskata, ka ir svarīgi saglabāt atmiņas, jo tās paliek ne vien ģimenē, bet arī pašam aizpildītājam vēlreiz ļauj atcerēties savu dzīvi un tādējādi mierīgi atskatīties uz to, ne tikai visu laiku nemitīgi skriet uz priekšu. «Un tas piešķir lielāku jēgu visam, ko darām, jo varam apgūto piefiksēt un nodot tālāk. Jauniešiem ir vērtīgi izlasīt savu vecvecāku pieredzi un labāk saprast savu dzīvi, veikt salīdzinājumu. Tas ļauj labāk apzināties sevi, savu ģimeni, savas saknes,» viņš spriež un cer, ka šis albums rosinās daudzas sarunas ar vecvecākiem. Rūdis uzskata, ka mūsdienās cilvēki saknes novērtē vairāk nekā agrāk. Viņš to skaidro ar to, ka vēsturiski, sabiedrībai attīstoties, rodas resursu pārpalikums – ir vairāk brīvā laika, un tas dod iespēju pievērsties dažādiem jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijā kafiju neaudzē, te ir labas kafijas grauzdēšanas tradīcijas; grauzdētavas Kalve īpašnieki uzskata, ka Latvija varētu būt kafijas ražošanas lielvalsts

«Kalve sākās ar kafijas tasīti. Laba kafija rosināja uzlabot ikdienas paradumus un kvalitāti. Abi ar Raimondu Zadvornovu labu laiku esam strādājuši kafijas jomā, redzējām, ka varam šo skaisto produktu piedāvāt atšķirīgi nekā citi tirgus dalībnieki. Ar kafiju gribam uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, atstāt aiz sevis mantojumu un padarīt labāku kafijas baudītāju ikdienu,» stāsta Gatis Zēmanis, SIA Kalve Coffee valdes loceklis. Viņš pats dzer filtra kafiju, kā arī dzērienus ar pienu, un uzskata, ka laba kafija ir tā, kas cilvēkiem patīk garšas ziņā, raisa emocijas un kuras cena šķiet pievilcīga. «Man garšo vienkārši laba kafija, kur ir gan saldums, gan skābenums, zems rūgtums. Man patīk sabalansēta kafija,» saka Gatis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA TakTil vadītāja Ulla Krūmiņa izgatavo attīstošās bērnu rotaļlietas – grāmatiņas, sedziņas, kalendārus un spēli alfabēta apgūšanai

Visas rotaļlietas viņa veido tā, lai bērnos attīstītu radošumu. Viņas skatījumā, laba rotaļlieta ir tāda, kas attīsta bērna spējas un vecākam uz mirkli dod atelpu. Uzņēmējai pašai patīk koka rotaļlietas, piemēram, leļļu koka mājas, viņas meitām patīk Gigi Bloks kartona kluči. «Maniem bērniem ir dažādas rotaļlietas, bet šobrīd ir posms, kad viņām aktuālas ir lelles, līdz ar to vecākā meita darbojas ar Claudia papīra lellēm,» viņa stāsta.

Ģimene pirmajā vietā

TakTil pirmsākumi meklējami 2015. gadā, kad Ulla ar astoņus mēnešus mazo meitiņu uz rokām bija pabeigusi Rīgas Stradiņa universitāti un fotoskolu. «Esmu pieradusi visu laiku kaut ko darīt. Visi teica, lai nomierinos un atpūšos, pasēžu mājās, bet man tas šķita jocīgi. Nolēmu iemācīties šūt. Sāku iet uz kursiem Skrodernīcā ar domu, ka iemācīšos šūt meitai un sev kleitas, kursu vadītāja visu laiku deva materiālus, ko šūt kopā, piemēram, kabatas, rāvējslēdzējus utt. Liku tos kopā, meita ar tiem spēlējās un no tā visa sanāca grāmatiņa. Vēlāk uzšuvu meitai attīstošo sedziņu,» stāsta Ulla. Runājot par to, kā salāgot biznesa un bērna vajadzības, viņa uzsver, ka bērni vienmēr būs pirmajā vietā. «Nekad neviens mans projekts nebūs svarīgāks par ģimeni. Es no tiem atteikšos, ja jutīšu, ka tie traucē maniem bērniem. Es visu daru, kad tas netraucē bērniem, – kad kāds palīdz pieskatīt viņus vai arī naktīs, kad meitenes guļ,» neslēpj Ulla. Visbiežāk viņa strādā naktīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA PVStream radītā sistēma palīdz īstenot saules enerģijas projektus visos to posmos, kā arī ļauj attālināti aprēķināt saules bateriju uzstādīšanas izmaksas, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan saules enerģijas tehnoloģijas kļūst lētākas, kopējās to uzstādīšanas izmaksas joprojām ir augstas, jo ievērojamu daļu veido administratīvie izdevumi – jāveic precīzi aprēķini un mērījumi, kā arī jāsagatavo tehniskā dokumentācija. PVStream automatizētā platforma ļauj šīs izmaksas samazināt, palīdzot īstenot saules enerģijas projektus visos to posmos, kā arī novēršot nepieciešamību pēc integrācijas un pārslēgšanās starp lietojumprogrammām. PVStream komandas speciālisti Dmitrijs Sergejevs un inženierdoktors Andrejs Snegirjovs DB norāda, ka šobrīd platformas pamatizstrāde tuvojas noslēgumam – tiek pārbaudīta funkcionalitāte un tuvākajā laikā būs pieejama arī platformas komerciālā versija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Atspoguļo tipisko latvieti dažādos dzīves mirkļos

Anda Asere, 10.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Suvenīru un dizaina preču uzņēmumam SIA Typical ir divas pastkaršu kolekcijas – Typical Latvian un Touch of Nature, no kurām lielāko pircēju atsaucību izpelnījusies kartīšu sērija par tipiskajiem latviešiem

«Tajā atspoguļojam nevis tradicionālo, bet tipisko latvieti dažādos dzīves mirkļos. Viena no manām mīļākajām pastkartēm ir bērzu sulas tecināšana, jo tā rīkojas tipisks latvietis pavasarī. Cenšamies notvert šādus mirkļus, sadarbojoties ar dažādiem fotogrāfiem,» saka Elīna Bērziņa, SIA Typical līdzīpašniece.

Viņa uzskata, ka visdārgākais, ko otram var uzdāvināt, ir laiks. Īsziņas pazūd līdz ar jaunu telefonu, bet, kad uznāk slikts garastāvoklis, var paņemt kasti ar pastkartēm, nopūst putekļus un izlasīt atziņas no draugiem.

Ideja par šādām pastkartēm radās Elīnas biznesa partnerei Ievai Garjānei, viņa aizraujas ar pastkaršu sūtīšanu, un viņai patīk fotografēt. Tieši tobrīd Elīna meklēja savu ceļu, un Ieva piedāvāja šo ieceri attīstīt kopīgi. Lai veicinātu uzņēmējdarbību jauniešu vidū, Gulbenes pašvaldība izsludināja konkursu par finansējumu, viņas uzrakstīja biznesa plānu un saņēma atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Atrod optimālu kvalitātes un cenas līdzsvaru

Anda Asere, 01.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu valoda ir liels retums, tāpēc The Words Of Latvian vēlas to popularizēt ar apģērbu, kas apdrukāts ar vārdiem latviski un to paskaidrojumiem angliski

Zīmola sortimentā ir pieaugušo un bērnu T-krekli, kā arī džemperi. Šobrīd tie ir produkti ar 13 dažādiem uzrakstiem, piemēram, «kopā», «prieks», «sapnis», «vienkārši». Vēl aptuveni tikpat daudz ir sagatavoti. Ilgu laiku populārākais krekls bija ar uzrakstu «kārumnieks», šobrīd – «luteklīte». Tāpat uzņēmuma plānā ir piedāvāt arī krūzītes un plakātus ar uzrakstiem.

The Words of Latvian (SIA EE un Partneri) dibinātājam Eduardam Lapiņam ir radusies sajūta, ka latviešu dizaineri un modes mākslinieki cenu ziņā mērķē mazliet par augstu. The Words Of Latvian krekli maksā 24,90 eiro un viņam šķiet, ka tā ir atbilstoša cena par šādu produktu. «Latvijā vidējā alga nav tik liela, lai katrs varētu atļauties nopirkt lietu, ar ko pasaka, ka viņš ir latvietis, un kas maksā vairāk nekā simt eiro. Gribējām piedāvāt kaut ko, kas ir lētāks. Protams, varētu piedāvāt vēl lētāk, bet tas nozīmētu, ka jāizmanto sliktākas kvalitātes materiāli un druka. Man šķiet, ka esam atraduši optimālu kvalitātes un cenas līdzsvaru,» saka Eduards.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Uzņēmēja: Gaļu nevajadzētu ēst vairāk nekā divas reizes nedēļā

Laura Mazbērziņa, 29.11.2018

Dita Lase, Veģetārās uztura skolas «Vegus» izveidotāja. Tālāk galerijā D. Lase dalās savās pārdomās un ikdienas atziņās par uzturu.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uztura skola Vegus piedāvā veģetārā ēdiena meistarklases. Interesanti, ka aptuveni 90 procenti klientu nemaz nav veģetārieši.

Veģetārās uztura skolas Vegus īpašniece Dita Lase pirms sava biznesa uzsākšanas strādājusi ekoveikalā Biotēka un jau tad aizrāvās ar ēdiena gatavošanu. Bija ierasts, ka pēc veselīgām receptēm draugi vērsās tieši pie D. Lases un viņas mājās tika organizēti ēdiena pagatavošanas pasākumi. Vienā brīdī D. Lase sapratusi, ka šie pasākumi ir pārtapuši par meistarklasēm. Un 2015. gadā viņa izveidoja veģetārā uztura skolu Vegus.

Tajā viņa cilvēkiem māca dažādus veselīgas ēšanas principus, kurus pielietot ikdienā. Mācību process norisinās divās daļās. Sākumā ir teorētiskā daļa, pēc tās klātesošie - parasti grupu veido desmit cilvēki - kopīgi gatavo ēdienu. Produktus D. Lase nodrošina pati, iepērkot tos mazumtirdzniecības ķēdē Rimi. Meistarklases tiek rīkotas trīs līdz četras reizes nedēļā .Par dalību meistarklasēs interesentiem jāšķiras no 25 eiro līdz 125 eiro atkarībā no to specifikas. Vispopulārākie ir ātri pagatavojamie ēdieni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot līdzi pārtikas un mazumtirdzniecības jaunumiem, "Maxima Latvija" apkopojusi un paskaidro pasaulē aktuālus terminus, kas arvien vairāk ienāk cilvēku ikdienā, izvēloties sev atbilstošāko piedāvājumu veikalos.

Zemāk daļa no jaunvārdiem, kas ieviesti, skaidrojot aktuālākās tendences.

1. Flexitarian diet jeb fleksitārā diēta

Jauns gads lielai daļai cilvēku iesākas ar kādu jaunu apņemšanos. Ja neesi veģetārietis, bet vēlies mainīt savus ēšanas paradumus, vari sākt ar fleksitāro diētu, kas ir mazāk stingrs ēšanas stils.

Fleksitārā diēta mudina baudīt galvenokārt uz augu bāzes gatavotus ēdienus, vienlaikus ļaujot gaļai un citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem nelielos daudzumos tikt iekļautiem ēdienkaratē. Ja vēlies uzturā lietot vairāk augu valsts izcelsmes pārtikas, bet nevēlies pilnībā atteikties no gaļas ēdieniem, vari izmēģināt fleksitāro diētu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Uztura speciāliste: Bailes no ĢMO reāli kavē pārtikas industrijas progresu

Anda Asere, 07.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domājot par nākotni, kad cilvēku kļūs arvien vairāk un vairāk un ir jāmeklē risinājumi, kā pabarot trešās pasaules valstis, ĢMO ir risinājums, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka uztura speciāliste un bloga ksenijakomente.lv autore Ksenija Andrijanova. Pēc viņas domām, drausmīgākais, ko varēja izdarīt no sabiedrisko attiecību viedokļa, bija nosaukt šos produktus par ģenētiski modificētiem.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kuri uztura stereotipi jūs pašu visvairāk kaitina?

Globāli mani visvairāk kaitina attieksme pret ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). Ja papētīsim, kāda ir attieksme pret ĢMO pasaulē un Latvijā, redzēsim, ka pie mums vēstules pret ĢMO rakstīja vairāki tūkstoši, bet tepat blakus Igaunijā – daži simti. Arī Vācijā un Anglijā nav tik lielas bailes. Protams, skeptiķi ir visur, bet atšķiras mērogs. Ja pateiksi latvietim, ka ĢMO ir nekaitīgs, viņš uzreiz tevi norakstīs kā oponentu, domās, ka esi muļķis, neko nesaproti un nav jēgas runāt tālāk. Tas ir gandrīz tāpat, kā pateikt kaut ko pilnīgi neētisku, šausmīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pret vīrusu - ar bērza tāss ekstraktu

Kristīne Stepiņa, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā ir būtiski palielinājies pieprasījums pēc augu valsts produktiem, tostarp, betulīna, ko iegūst no bērzu mizas baltās daļas – tāss, secina ārsts, zīmola "Dr.Tereško tējas" izveidotājs un ZS "Doktus" īpašnieks Artūrs Tereško.

Uzņēmuma produktu portfelī "Betullife" ir pieci dažādi betulīnu un vērtīgu ārstniecības sakņu un ziedu pulveri saturoši uztura bagātinātāji, kas ir izstrādāti, sadarbojoties ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem Aigaru Pāži un Jāni Rižkovu. Pēc kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finieris" pasūtījuma institūtā ir veikti pētījumi par augstas tīrības betulīna ražošanu no bērza pārstrādes produktiem.

A.Tereško uzskata, ka profilaktiskiem pasākumiem ir daudz lielāka nozīme nekā ārstēšanai, tāpēc iesaka pareizi ēst, daudz kustēties svaigā gaisā, dzert zāļu tējas un veicināt imunitāti, lietojot betulīnu saturošus ārstniecības līdzekļus, kuriem ir nozīmīga loma cīņā pret dažādiem vīrusiem – arī Covid – 19.

Komentāri

Pievienot komentāru