Enerģētika

Bergs: Lielāka akcīze braucējiem reģionos būs ragaviņas uz mežu

LETA, 17.09.2013

Jaunākais izdevums

Autogāzi galvenokārt izmanto reģionos un cenu palielināšana visvairāk skars tieši lauku iedzīvotājus, kur kopējais ieņēmumu līmenis ir zemāks un nobraucamie attālumi ir lielāki, skaidro Latvijas Gāzes asociācijas vadītājs Valdis Bergs.

Ņemot vērā, ka vidējā autogāzes iekārtas cena ir 500 latu, reģionu iedzīvotāji šādu naudu neinvestēs, «ja būs risks, ka autogāzes cena var pieaugt līdz dīzeļdegvielas cenai, par ko Pavļuta kungs [ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts], ja nemaldos, runāja savā pirmajā paziņojumā», uzsver asociācijas pārstāvis.

V. Bergs norāda, ka ieguldītajiem 500 latiem ir jāatpelnās. Jau tagad esot tendence, ka pēc paziņojumiem par akcīzes celšanu autogāzei ievērojami samazinās klientu skaits. Kamēr nebūs skaidra pozīcija no Ekonomikas ministrijas puses, neskaidrība nesamazināsies, uzsver asociācijas pārstāvis.

«Ja pieņemam, ka autogāzes lietotājs brauc ar divu litru vidējās klases motora automašīnu un vidēji nobrauc 90 kilometrus dienā, tad iekārta atmaksāsies 6,5 mēnešos. Pie mazāka nobraukuma vai pie citāda motora tilpuma šis atmaksas periods ir lielāks. Autogāzei palielinot akcīzi, šis periods pieaugtu par diviem vai trim mēnešiem. Šādam iedzīvotājam tas ir būtiski,» uzsver V. Bergs.

Viņš norāda, ka valsts iegūtu daudz vairāk, ja ļautu gāzes tirgum augt, jo autogāze arī sniedz «ļoti stabilu ienākumu valsts budžetā». Turklāt tai neesot «melnā tirgus», jo to ļoti slikti varot ievest kontrabandas veidā. Augošs, «balts» tirgus dotu papildu ienākumus, ir pārliecināts V. Bergs. Ja to sākšot gremdēt, pieaugšot kontrabandas līmenis. «Ja autogāzes cena sasniegs kontrabandas degvielas līmeni, tad kāpēc lai kāds investētu 500 latu iekārtā? Patlaban nozare budžetā gadā iemaksā desmit miljonus latu,» uzsver asociācijas pārstāvis.

Kā ziņots, divu nedēļu laikā savākti vairāk nekā 12 tūkst. parakstu pret akcīzes nodokļa likmes celšanu autogāzei, informēja Latvijas Gāzes asociācija (LGA). Savāktos parakstus LGA apkopos un iesniegs Saeimā, lūdzot deputātus apturēt Ekonomikas ministrijas priekšlikuma tālāku virzību.

10. septembrī Ministru kabinets akceptēja grozījumus likumā «Par akcīzes nodokli», ar kuriem paredzēts paaugstināt akcīzes nodokli autogāzei.

Ar grozījumiem, kas vēl tiks skatīti Saeimā, paredzēts paaugstināt akcīzes nodokļa likmi naftas gāzēm un pārējiem gāzveida ogļūdeņražiem. Līdzšinējo 90 latu vietā par 1000 kilogramiem gāzes tas būs 161 eiro, kas atbilst 113 latiem.

Palielinot akcīzes nodokli naftas gāzēm (autogāzēm), maksimālais tās gala cenas pieaugums būs 1,54 santīmi par litru, liecina Finanšu ministrijas (FM) aprēķini.

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) noteiktais minimālais nodokļa līmenis autogāzei ir 88 lati par 1000 kilogramiem, taču ir paredzēts to palielināt. Pašlaik aptuvenā autogāzes cena Latvijā ir 40 santīmi par litru. Palielinot akcīzes nodokli, tās cena sasniegs ne vairāk kā 41,5 santīmus par litru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latvijā degviela būs par 5 centiem dārgāka nekā Lietuvā

Rūta Cinīte, 29.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu politika ir jāmaina sinhroni ar kaimiņvalstīm

«Akcīzes nodokli palielināt drīkst tikai sinhroni ar kaimiņvalstīm, ar ko es šajā gadījumā domāju Lietuvu un Poliju. Latvija savas pozīcijas starpvalstu konkurencē aizstāv vāji. Mēs savā rīcībā esam pārāk pielaidīgi, ko savukārt izmanto kaimiņvalstis,» tā intervijā Dienas Biznesam, komentējot valdības un Saeimas lemto – no nākamā gada palielināt akcīzes nodokli degvielai, saka Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) prezidents Ojārs Karčevskis.

Ko degvielas tirgotājiem nozīmē lēmums no nākamā gada palielināt akcīzes nodokli degvielai?

Akcīzes nodokļa paaugstināšanas rezultātā mēs zaudēsim tranzīta klientus un pierobežas klientus, kuri dosies uzpildīties uz tuvāko degvielas uzpildes staciju (DUS) Lietuvā, kur cenas būs daudz pievilcīgākas. Valūta mums ir viena, līdz ar to nav nekādu norēķinu problēmu, tāpat arī nav robežkontroles. Mūsu pozīcijas starpvalstu interešu aizstāvībā ir vājas. Katram no mums – valsts, pašvaldību un pilsoņu līmenī, ir jāmaina attieksme pret pasaulē notiekošajiem procesiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes palielināšana Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā

Māris Ķirsons, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors: Igauņu mērķis ir iznīcināt pierobežu

Monta Glumane, 07.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Manuprāt, šobrīd būtu svarīgi samazināt alkohola akcīzi tieši tāpēc, ka igauņu galvenais mērķis ir iznīcināt pierobežu,» uzskata Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.

Šādu viedokli viņš pauda Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā preses brīfingā «Akcīzes nodoklis. Pētījuma dati un potenciālie attīstības scenāriji». Preses pasākumā tika prezentēti jaunākie Igaunijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti un pausti viedokļi saistībā ar akcīzes nodokļa likmes izmaiņām Igaunijā, ņemot vērā, ka Igaunijas valdība ir nolēmusi no jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli alum, sidram un stiprajiem dzērieniem.

D.Vītols norādīja, ka LANA ir izstrādājusi divus scenārijus. Pirmais no tiem, ja saistībā ar akcīzes nodokli Latvijā nekas netiek mainīts un otrs, ja Latvija seko igauņiem un samazina akcīzes nodokli gan grādīgajiem dzērieniem, gan alum. Viņš minēja, ka 2018. gadā no akcīzes nodokļa Latvijā un pierobežā, valsts budžetā tika ieņemti aptuveni 391 miljons eiro un aptuveni 70 miljoni eiro no tiem bija pierobežā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Virši-A: Pēdējā laika lielākais nozares satricinājums gaidāms jau pēc pāris nedēļām

Rūta Lapiņa, 15.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pēdējā laika lielākais nozares satricinājums būs gaidāms jau pēc pāris nedēļām, kad, sākoties jaunam gadam, tiks celts akcīzes nodoklis degvielai. Tā rezultātā jau 1. janvārī degvielas cena stacijās kāps par aptuveni 5 eiro centiem litrā,» biznesa informācijas portālam db.lv atzina degvielas tirgotāja AS «Virši-A» valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš.

«Šis ir tas gadījums, kad palielinot nodokļu slogu konkrētam sektoram, vistiešākajā veidā tiek ietekmēti gala patērētāji. Pieaugot nodoklim, pieaugs ne tikai degvielas, bet arī citu preču cenas, tā kā sadārdzināsies to loģistikas izmaksas,» viņš atzīmē.

Igaunijā akcīzes nodoklis atkārtoti tika celts šī gada sākumā, kā rezultātā Latvija ieguva papildus klientu pieplūdumu no Igaunijas. Savukārt pēc «Virši-A» rīcībā esošās informācijas, Lietuvas valdība neplāno nākamgad palielināt akcīzes nodokli degvielai. «Tas nozīmē, ka Latvija diemžēl kļūs mazāk konkurējoša kaimiņvalstu vidū,» atzīmē degvielas tirgotāja vadītājs.

Savukārt vērtējot degvielas cenu izmaiņas 2017. gada griezumā, J. Riekstiņš stāsta, ka tās saglabājušās diezgan stabilas, jo nedz Latvijā, nedz pasaulē nav bijuši tādi notikumi, kas izraisītu būtisku degvielas cenas pieaugumu vai samazinājumu ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no iespējām, kā mazināt akcīzes nodokļa celšanas negatīvo ietekmi uz Latvijas konkurētspēju, ir atjaunot ceļu fondu - nevis tikai autoceļu, bet kā ceļu fondu, jo ceļš ir ceļš – vienalga, vai tas ir dzelzceļš, vai autoceļš. Tas būtu viens no risinājumiem, par kuru vistuvākajā laikā diskutēsim gan ar privātajiem pārvadātājiem, gan ar tranzīta biznesa asociāciju, saka VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš.

Fragments no intervijas

Kā akcīzes nodokļa celšana degvielai ietekmēs LDz konkurētspēju?

Tas krietni vien pasliktinās ne tikai uzņēmuma konkurētspēju, bet visu dzelzceļa nozares pārvadātāju konkurētspēju, tajā skaitā privāto pārvadātāju konkurētspēju, jo tas sadārdzina transporta koridoru mūsu virzienā. Jau gada sākumā, kad runāja par kravu samazinājumu, viens no apgalvojumiem bija, ka Latvijas tranzīta koridors esot dārgāks nekā, piemēram, Lietuvas virzienā, kaut gan tas tā nav. Tagad, ņemot vērā akcīzes nodokļa celšanu, mūsu tranzīta koridors tiešām sadārdzināsies par noteiktu procentu. Transporta koridora izmaksas būtībā ir visas izmaksas, ko sedz kravu īpašnieks, kurš grib nogādāt savu preci. Tā ir gan infrastruktūras maksa, gan pārvadājumu maksa, gan nodokļi. Pašreiz visas kravas Latvijā tiek pārvadātas ar dīzeļlokomotīvēm, un akcīzes nodokļa celšana sadārdzinās šo pārvadājumu kā tādu. Protams, dīzeļdegvielas sadārdzināšana padara vēl pievilcīgāku nākotnē gaidāmo dzelzceļa elektrifikāciju. Pašlaik rēķinām, ka elektrifikācija ļaus pārvadātājiem ietaupīt ap vienu eiro uz pārvadāto tonnu. Ja akcīze tiks palielināta, šis ieguvums ilgtermiņā būs vēl lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Nodokli palielināt var, bet to nevarētu nodēvēt par gudru soli

Dienas Bizness, 17.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada valsts budžeta saķīlēšanas vārdā ir radušās daudz dažādās idejas, no kurām liela daļa, visticamāk, tiks arī realizēta. Protams, pie nosacījuma, ja valdība nenogāzīsies vēl līdz budžeta apstiprināšanai. Par daudziem priekšlikumiem – vairāk vai mazāk absurdiem – ar nolūku palielināt budžeta ieņēmumus DB jau ir rakstījis. Šoreiz – par ideju, ka varētu taču palielināt akcīzes nodokli autogāze, kam tas ir ievērojami zemāks nekā pārējiem labi zināmajiem degvielas veidiem – benzīnam un dīzeļdegvielai.

Principā jau it kā viss būtu pareizi – runa ir par naftas gāzi, un tādēļ, teorētiski spriežotm, nebūtu nekādas lielās pretrunas, ja šai gāzei tiktu piemērota kaut vai tāda pati nodokļa likme kā benzīnam un dīzelim. Tomēr, sperot šādu soli, valdība izdarītu uzreiz divas visnotaļ būtiskas kļūdas.

Vispirms jārunā par iespējamo politisko kļūdu. Lai to izprastu, ir jāatceras, kāpēc auto īpašnieki investē vairākus simtus latu, ierīkojot savos spēkratos gāzes iekārtas? Atilde ir vienkārša – lai samazinātu izdevumus par degvielu, izmantojot produktu, kam nodokļu slogs ir salīdzinoši zems. Respektīvi, redzot, ka atšķirībā no benzīna un dīzeļdegvielas autogāzei ir ievērojami zemāka akcīzes nodokļa likme, daudzos gadījumos ir pieņemts lēmums par jau minētajām investīcijām. Gadījumā, ja tiks autogāzei tiks noteikta lielāka nodokļa likme, pārbūvēto auto īpašnieki jutīsies piekrāpti. Šajā gadījumā – nevis juridiski, bet gan psiholoģiski. Principā iznāks tā, ka valdības locekļi ir sēdējuši un gaidījuši, kurā pozīcijā iedzīvotāji pamanīsies samazināt savas izmaksas, lai tieši tur palielinātu nodokļu slogu. Tas tikai vairotu sabiedrības vilšanās sajūtu par valstī notiekošajiem procesiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidēts viens no senākajiem liķieru ražotājiem SIA Veta, liecina Lursoft dati.

Uzņēmumam 2011.gada jūnijā ticis ierosināts tiesiskās aizsardzības process, kas izbeigts pagājušā gada februārī, vienlaicīgi pasludinot maksātnespējas procesu. Kopš pērnā gada februāra uzņēmumam notikušas vairākas kreditoru sapulces, bet pagājušajā nedēļā notikušajā tiesas sēdē pieņemts lēmums SIA Veta maksātnespējas procesu izbeigt.

Iesniegtie gada pārskatu gadi liecina, ka pēdējos gados uzņēmuma apgrozījums bijis salīdzinoši zems, piemēram, 159,766 tūkstoši latu 2009.gadā.

Lursoft dati rāda, ka kopš 2007.gada spirta destilēšanas, rektificēšanas un maisīšanas sfērā strādājošajam SIA Veta vienīgais īpašnieks bijis Aivars Janovskis. Viņš pēc SIA Veta likvidācijas saglabājis dalību desmit citos Latvijas uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai joprojām nav izstrādāts nodokļu politikas plāns trim līdz pieciem gadiem, kāds jau labu laiku ir Igaunijā, aģentūrai LETA norāda uzņēmuma "Statoil Fuel&Retail Latvia" izpilddirektore Gunta Jēkabsone.

Viņa skaidro, ka izaicinājums ir valsts ilgtermiņa nodokļu stratēģija, arī runājot par jaunām darbvietām un atbalstu izglītībai. Kā negatīvu piemēru viņa min akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai. Process, kādā valdība nonāca pie šī lēmuma, bija ātrs. Pietrūka dialoga ar Degvielas tirgotāju asociāciju, ar ekonomistiem. Tas bija straujš un nepārdomāts. Ir skaidrs, ka, laikam ejot, akcīzes nodoklis pieaugs. Būtu labi, ja šāds plāns būtu skaidrs tuvākajiem trim vai pieciem gadiem. Igaunijā ir šāds plāns. Tur ir skaidri zināms, par cik, kad un kādiem produktiem palielināsies akcīze, līdz ar to šo kāpumu var ieplānot savos izdevumos. Arī valsts var rēķināties ar zināmu ienākumu pieaugumu, uzsver uzņēmuma vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai vēl ir jāvērtē nākamā gada plānotais akcīzes nodokļa pieaugums un kā tas tiks sabalansēts ar Igauniju un Lietuvu, šorīt intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjers stāstīja, ka šobrīd ir skaidrs tikai par vienu, proti, ja palielinās akcīzes nodokli Latvijā, tagad tas būtiski neatšķirsies no Igaunijā spēkā esošā akcīzes nodokļa, jo starpība starp šo kaimiņvalsti ir ļoti maza.

Tomēr lielākas bažas rada jautājums par Lietuvu, jo skaidrības, cik lielas akcīzes nodokļu atšķirības starp minētajām valstīm būs, neesot. Ja Latvijā plānotā paaugstinātā akcīze būtiski atšķirsies no minētā nodokļa Lietuvā, tad pašlaik paredzētajā apmērā akcīzi nevarēs celt un vajadzēs meklēt citus kompensācijas mehānismus.

Taču premjers uzreiz noraidīja versiju, ka tādā gadījumā tiktu izskatīts jautājums par pievienotās vērtības nodokļa celšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Neatrodam sakarību starp lielāku alkohola akcīzi un mazāku reālo patēriņu Latvijā

Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols, 06.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā – no 2008. gada līdz 2018. gadam – Latvijā stiprā alkohola akcīzes nodoklis ir paaugstināts par 86%, taču reālais alkohola patēriņš valstī nav mainījies.

Tas apliecina, ka alkohola cenai, kas tiek regulēta ar akcīzes nodokļa lielumu, nav galvenā nozīme alkohola lietošanas paradumu izmaiņās, bet tam nepieciešami arī citi pasākumi, īpaši nelegālā alkohola patēriņa mazināšanai. Joprojām apmēram 15% alkohola Latvijā tiek iegādāti nelegālajā tirgū.

Latvijā no 2020. gada 1. marta ir paredzēta kārtējā alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšana par 30%. LANA jau iepriekš ir brīdinājusi par negatīvajām ekonomiskajām sekām, ko šāds solis var atstāt, taču tagad veiktā izpēte apliecina, ka pēc akcīzes paaugstināšanas arī pozitīvas sociālās sekas (mazāka alkohola lietošana) nav sagaidāmas. LANA aprēķini liecina, ka alkohola akcīzes kāpums samazinās valsts budžeta ieņēmumus vismaz par 37 miljoniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Alkohola tirdzniecība Igaunijas pierobežā plaukst un zeļ

Sandra Dieziņa, 09.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā alkoholisko dzērienu tirdzniecība Igaunijas pierobežā plaukst un zeļ. Kā DB pārliecinājās Ainažos, igauņu un somu tūristi lielos apjomos iepērk alkoholiskos dzērienus, jo akcīzes starpība ar Igauniju dzērienus ļauj iegādāties krietni vien lētāk.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Alkohola veikalu Alko 1000 Market igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest izveidojusi bijušajā Latvijas-Igaunijas robežpunktā, kurš ilgu laiku stāvējis tukšs. Kompānijai vēl ir veikali Valkā, Apē un nule kā līdzīgs veikals atvērts Grenctālē. Ainažu Alko 1000 Market veikala vadītājs Oskars Kotāns neslēpj, ka alkohola tirdzniecība ir ienesīgs bizness. Kamēr ir iespēja, nauda ir jāpelna, viņš pamato veikalu izveidi.

Alko 1000 Market Ainažos darbu sācis maijā, bet jau pērn decembrī netālu durvis vēra igauņiem piederošs SuPerAlko, kam ir vesels veikalu tīkls Igaunijā. «Neesmu analītiķis, bet ekonomisti jau aprēķinājuši, ka alkohola akcīzes celšana valstij nekādu peļņu nenesīs. Varbūt īstermiņā būs ieguvums – mēnesi, divus, trīs, bet pēc tam viss aizies lejā. Ja izlīdzināsies cenas un akcīzes nodoklis ar Igauniju, tad kāda jēga igauņiem vai somiem būs braukt pie mums iepirkties. Tad arī somi vairs nebrauks, bet iepirksies Igaunijā,» vērtē Kotāns. Viņš atklāj, ka ziemeļvalstu kaimiņi Latvijā nepērk tikai alkoholiskos dzērienus, bet arī pārtiku un būvmateriālus, līdz ar to šī pārrobežu iepirkšanās dod savu artavu Latvijas ekonomikā. Uzņēmums sadarbojas ar lielākajiem pašmāju alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu ražotājiem un, kā lēš Kotāns, pēc akcīzes palielināšanas apjomi var sarukt. Strādāsim, kamēr būs izdevīgi. Ja nebūs izdevīgi, slēgsim veikalus, tā O. Kotāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā braukšana ar automašīnu izmaksā aizvien dārgāk, jo naftas cenas pieaugums pasaulē šogad ievērojami paaugstinājis arī cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut arī vēsturiski augstākā cena vēl nav sasniegta, daudz līdz šai atzīmei vairs nav palicis. Patlaban starptautiskajā vidē notiekošais šajā gadā ir būtiski palielinājis naftas cenu, kas atspoguļojas arī degvielas izmaksās transportlīdzekļiem. Šajā gadā vien naftas cena ir augusi par 30%, un ģeopolitiskā situācija neļauj prognozēt būtisku kritumu tuvākajā laikā. Eksperti pieļauj jaunu, rekordaugstu degvielas cenu sasniegšanu.

Degvielas cenas šajā gadā ir palielinājušās strauji, bet, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, vēl nav sasniegts vēsturiski augstākais līmenis, tomēr esam tuvu tam, lai pārspētu rekordus. Gan degvielas tirgotāji, gan ekonomisti skaidro, ka pēdējā laika cenu tendences ietekmējis vairāku ģeopolitisku faktoru kopums, taču savu artavu devušas arī izmaiņas nodokļu politikā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Saeimas Budžeta komisija neatbalsta akcīzes nodokļa samazināšanu alum

LETA, 27.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums šodien neatbalstīja priekšlikumu par akcīzes nodokļa samazināšanu alum.

Saistībā ar gaidāmo akcīzes likmes samazināšanu stiprajam alkoholam priekšlikumu par nodokļa samazināšanu arī alum katra atsevišķi iesniedza trīs puses - zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS) un pie frakcijām nepiederošie Saeimas deputāti Aldis Gobzems, Didzis Šmits, Jūlija Stepaņenko, Linda Liepiņa un Karina Sprūde.

Politiķi rosināja pašreizējo minimālo likmi par 100 litriem alus 14,9 eiro samazināt līdz 12,5 eiro. Savukārt 8,1 eiro likmi par spirta tilpumprocentu tika rosināts samazināt līdz 6,8 eiro.

Komisijas sēdē kā pretargumentu šādu izmaiņu veikšanai tās priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) un Finanšu ministrijas pārstāvji norādīja, ka arī pēc Igaunijā veiktās akcīzes nodokļa samazināšanas alkoholam Latvijā joprojām alum saglabājas mazāka akcīze, nekā kaimiņvalstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības obligātā iepirkuma fonda izveidei neatvēlot Latvenergo dividendes, var nākties celt kādu no nodokļiem, iespējams, PVN.

Tas izskanēja valdības sēdē, kurā tika apspriests Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais informatīvais ziņojums par elektroenerģijas ražošanas atbalsta fonda izveidi. Īpaši neapmierināts ar to, ka šim fondam tiek prasīti valsts budžeta līdzekļi, bija premjers Valdis Dombrovskis, norādot, ka tā vietā, lai reāli ierobežotu elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu, EM vien varējusi piedāvāt tās pašas naudas pārdalīšanu «no vienas kabatas otrā».

«Ja no valsts budžeta nākamgad tiek prasīti 28,8 milj. Ls, tad EM jānāk klajā ar priekšlikumu, kurus nodokļus palielināt. Vai mēs atteiksimies no pedagogu algu palielināšanas, citiem pasākumiem, lai daži varētu turpināt dzīvot zaļi uz nodokļu maksātāju rēķina?» vaicāja premjers. Jāpiebilst, ka lielākais caur OIK izmaksātā atbalsta saņēmējs ir valstij piederošā a/s Latvenergo, kas lielāko daļu savas peļņas samaksā dividendēs valstij. Līdz ar to arī saistībā ar OIK fondu radās ideja, ka tajā primāri varētu tikt iemaksāta a/s Latvenergo peļņa, citus valsts ieņēmumus neaiztiekot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Autopārvadātāji 1.jūliju nodēvē par sēru dienu; krastmalā piketē ar 120 fūrēm

NOZARE.LV, 01.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadātājiem šī diena, kad tika ieviesta eirovinjete, ir sēru dienu, jo darbu zaudēs tūkstošiem nozares cilvēku, savukārt valsts šogad plānotā ieguvuma - 4,3 miljonu eiro - vietā bezdarbnieku pabalstos izmaksās krietni lielākas summas, protesta mītiņā medijiem skaidroja kravu pārvadāšanas uzņēmumu iniciatīvas grupas pārstāvis Ziedonis Apariņš.

Organizatori informēja, ka protesta akcijā piedalās ap 10% no visiem pārvadātājiem - 120 mašīnas no 60 uzņēmumiem, kuras riņķoja pa 11. novembra krastmalu, brīžiem skaļi signalizēdamas.

Apariņš, kurš ir arī SIA Taka pilnvarotais pārstāvis, skaidroja, ka patlaban kravu apjomi būtiski samazinās, līdz ar to šis nav īstais laiks ieviest papildu nodokļu slogu. To varot atlikt līdz 2016.gadam, kad nozare atdzīvosies. Viņš uzsvēra, ka transporta nozare nav tikai ostas un dzelzceļš, bet arī autopārvadājumi.

Viņš demonstrēja simbolisku atslēgu saišķi, kuru gatavojoties nodot satiksmes ministram Anrijam Matīsam (V) un kas simbolizējot atslēgas no kravas automašīnām, kuras pēc eirovinjetes ieviešanas nonāks banku plačos, jo uzņēmēji nespēs nomaksāt līzingus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju un diversifikācijas efektu siltuma tarifos var nomākt iecerētie nodokļi. Dabasgāzes akcīze, elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) apkarošana uz apkures izmaksu pieauguma rēķina un subsidētās enerģijas nodoklis jau audzē un turpinās audzēt siltumenerģijas tarifus.

Taču nākamgad varētu tikt ieviests arī pagaidām vēl plaši neizskanējis tā sauktais energoefektivitātes nodoklis. Šis nodoklis izriet no 2012/27/EU Direktīvas prasībām, kas paredz, ka, sākot ar nākamā gada 1.janvāri, Latvijā jārenovē 3% no valsts iestāžu ēku platības. Direktīvas 7. pants nosaka, ka valstī kopumā jāpanāk 1,5% samazinājums mājsaimniecību enerģijas patēriņā (rēķinot no piegādātā enerģijas daudzuma).

Viens no šīs direktīvas prasību īstenošanas veidiem, kas pašlaik tiek apspriests, ir papildu nodokļa uzlikšana enerģijas piegādātājiem, pamatā siltumuzņēmumiem, 1,5% apmērā no viņu apgrozījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Vai šogad piedzīvosim lielāku akcīzi degvielai?

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 13.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarukušās degvielas cenas Latvijā priecē autobraucējus, bet nepriecē valdību, kam tādējādi mazinās nodokļu ieņēmumi

Ģeopolitiskajām kolīzijām un lielvaru spēka demonstrēšanai pašlaik ir kāds arī Latvijas iedzīvotājiem patīkams blakusefekts – par procentiem 20 lētāks benzīns un dīzeļdegviela. Tas nozīmē, ka lētāki sanāk gan ikdienas braucieni, gan varbūt var arī kādu tālāku ceļojumu ieplānot, tādējādi vairojot savā dzīvē patīkamās sajūtas. Tas ir kaut vai neliels atspaids arī Krievijas sankciju un rubļa kursa krituma skartajiem autopārvadātājiem. Pārvadājumu skaits ir sarucis, bet vismaz esošos var veikt lētāk. Arī degvielas tirgotājiem nav nekādu bēdu – cilvēki vairāk pērk legālo degvielu un tirgotāju piecenojums un peļņa jau no tā nemazinās, vai degviela mazumtirdzniecībā maksā, teiksim, 1.10 eiro/litrā vai 1.30 eiro/litrā. Tomēr ir arī Latvijā kāds, kas par šo efektu nepriecājas, jo īpaši tad, ja šādas cenas saglabājas ilgāku laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Andrim Lubānam izdevies padarīt valsts kapitālsabiedrību par pelnošu uzņēmumu, kā arī noorganizēt vilcienu iepirkumu. Tas gan nepalīdzēja saglabāt valdes priekšsēdētāja amatu.

To intervijā Dienas Biznesam norāda Andris Lubāns, kas pēc Rīgas Tehniskās universitātes pabeigšanas (diplomdarbs par sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem) valsts pārvaldē saistībā ar transporta jomu vai Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzībā esošās valsts kapitālsabiedrības nostrādājis 25 gadus. Kaut arī tieši viņa vadībā VAS Pasažieru vilciens, šķiet, būs atbrīvojies no neveiksmīgu vilcienu iepirkumu lāsta, uzņēmuma padomei viņš vairs nešķita piemērotākais vadītājs.

Asociācija Latvijas auto ik pa brīdim sūdzējusies, ka nav apmierināta, kā valsts SIA Autotransporta direkcija sadala autopārvdājumu atļaujas Latvijā.

Manuprāt, izdevās nenovirzīties no optimālā vidusceļa, neiebraucot ne vienā, ne otrā grāvī. Neapmierinātība ir saprotama, jo atļauju vienkārši bija mazāk nekā pārvadātāji spētu braukt. Ja viņi izbrauc divus trīs braucienus, bet pēc tam divas nedēļas jāstāv pie sētas, tāpēc ka nav atļaujas, protams, ka rodas neapmierinātība. Mēs pat piedāvājām asociācijai eksperimentu – atļaujas, ko izdalām visa gada garumā, iedosim uzreiz, un tad dariet, ko gribiet. Tas gan publiski neparādījās, bet atbilde bija – labāk tā nedarīsim. Tādējādi bija saglabāta iespēja pārvadātājiem strādāt visa gada garumā, nevis strauji attīstīties, izveidojot burbuli. Turklāt ar atļaujām devām priekšrocību vairāk tiem pārvadātājiem, kas strādāja ar Latvijas ražotājiem, kuri preces eksportēja vai importēja. Līdz ar to no pārvadājuma ieguva ne tikai transporta kompānija, ‒ jo kāds gan labums Latvijai no pārvadājuma Krievija‒Polija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcīzes nodokļa likmju atšķirības Baltijas valstu vidū Latvijas valsts budžetam ir ļāvušas iekasēt desmitiem miljonu eiro no alkohola un alus tirdzniecības; par to, vai šī situācija turpināsies, pašlaik skaidrības vēl nav.

Šādi ir nodokļu ekspertu un uzņēmēju secinājumi, vērtējot Finanšu ministrijas datus par Baltijas valstu nodokļiem 2018. gadā. Tā kā Igaunijā ir lielākas darba algas un arī augstāks dzīves līmenis, tad loģiski, ka šajā ziemeļu kaimiņvalstī ir ievērojami augstākas akcīzes nodokļa likmes visiem produktiem, kurus apliek ar šo nodokli, – degvielai, alum, stiprajam alkoholam un tabakas izstrādājumiem. Vienlaikus Latvijas pašreizējās akcīzes nodokļa tāpat kā valsts ģeogrāfiskais novietojums ir pa vidu starp Baltijas valstīm, jo vairumam preču Lietuvā noteiktais akcīzes nodoklis ir nedaudz mazāks par Latvijā esošajām likmēm, izņemot alu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli uz degvielu «pārnest» nav iespējams

Māris Ķirsons, 16.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa transformāciju, to ietverot kā papildu akcīzes nodokli degvielai, lai tādējādi nodrošinātu situāciju, ka tas, kas daudz brauc ar auto, tas arī vairāk maksā, nav dzīvotspējīga, jo tā rezultātā degvielas cena pieaugtu par 8 centiem litrā.

Tāds ir secinājums Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdes diskusijām par iespējām reformēt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli.

Saeimas deputāte Ilze Indriksone atgādināja, ka sabiedrībā jau vairākus gadus virmo jautājums par iespēju transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli iekļaut degvielas cenā, jo ir ļoti atšķirīgas auto lietošanas pakāpes un daudzums, tajā paša laikā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis visiem ir vienāds (atbilstoši CO2 izmešu apmēriem).

«Tad ir jautājums, vai maksā par to CO2, ko rada automašīnas lietošana, vai par to CO2, ko rada, lai saražotu šo auto?» retoriski jautāja I. Indriksone. Viņasprāt, iekļaujot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli degvielas cenā, varētu neapgrūtināt laukos dzīvojošu pensionāru, kurš dažas reizes mēnesī dodas uz novada centru pie ārsta vai nokārtot kādas citas sev svarīgas lietas, bet maksā tādu pašu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, kādu tas, kurš ik dienu brauc ar auto, un vienlaicīgi nodrošināt taisnīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mikronodokļa režīmus vispareizāk būtu likvidēt

Ainis Dābols, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji maksā lielāku sociālo nodokli.

Savukārt veselības aprūpei un sociālās drošības sistēmai papildu finansējumu varētu meklēt, nedaudz palielinot kopējo nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta, piemēram, paaugstinot akcīzi cigaretēm un alkoholam.

Finanšu ministrija sadarbības partneriem ir prezentējusi priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp par mikrouzņēmumu nodokli. Vēlos atgādināt, ka mikronodoklis tika ieviests krīzes situācijā kā atbalsts mazajiem uzņēmējiem, ar vienkāršiem uzskaites un maksāšanas nosacījumiem. Tas laiks ir pagājis, šie režīmi rada nevienlīdzīgu situāciju starp nodokļu maksātājiem, piedevām tiek izmantoti shēmošanā. Tagad ir Covid-19 krīze, bet būtībā mikronodokļa režīmu laiks ir pagājis un vispareizāk būtu šos režīmus pilnībā likvidēt.

Komentāri

Pievienot komentāru