Finanses

Birža ir neizmantots finansējuma piesaistes veids valsts uzņēmumiem

LETA, 27.02.2020

Jaunākais izdevums

Birža ir neizmantots finansējuma piesaistes veids valsts uzņēmumiem, atzina Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs.

Viņš norādīja, ka viens no iemesliem, kāpēc Latvijā, iespējams, nevedas ar valsts uzņēmumu akciju kotāciju biržā, ir negatīvā pieredze ar privatizāciju 90.gados. "Domāju, ka viens no iemesliem ir 90.gadu privatizācijas rēgs, kas joprojām klīst apkārt, maldinot sabiedrību un lēmumu pieņēmējus, ka investoru piesaiste ir bīstama rotaļa," sacīja Grafs.

Vēl viens no iemesliem varētu būt saistīts ar to, ka politiskā elite nevēlas zaudēt 100% kontroli par uzņēmumiem.

"Viens no iemesliem, kāpēc ar to ir tik grūti, varētu būt tāds, ka politiskā elite nemaz negrib no savām rokām izlaist 100% lemšanu par uzņēmumiem, jo tad ir jārēķinās arī ar citiem akcionāriem, arī ārvalstu investoriem. Ja uzņēmumam ir vairāki īpašnieki, tas liek sakārtot procesus un izslēdz dažādus spontānus eksperimentus, ko spilgti raksturo gadījums ar ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV LV) un "Latvenergo" padomi," pauda Grafs.

Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, lai gan valsts uzņēmumu akciju kotēšana biržā ir ietverta valdības deklarācijā, nav redzama aktīva līderība no politiķiem, kuri virzītu šo ideju uz priekšu.

A.Grafs pauda viedokli, ka, valsts uzņēmumiem piesaistot privātos investorus biržā, ieguvums varētu būt ļoti nozīmīgs. "Mums ir daži valstij piederoši uzņēmumi ar privāto kapitālu - "Latvijas mobilais telefons", "Tet" un "airBaltic", kuri, manuprāt, ir sekmīgi pārvaldīti uzņēmumi ar skaidru biznesa virzību un stratēģiju, kuru finanšu sniegums un vērtība pieaug. Mēs varam tikai iedomāties, kāda būtu bijusi šo uzņēmumu attīstība, ja visus šos gadus tie būtu 100% valstij piederoši uzņēmumi. Ņemot vērā politiskas pārvaldības modeļa blaknes, es domāju, ka rezultāti būtu izteikti vājāki," vērtēja Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka valstij vajadzētu "atšķaidīt" šīs 100% valsts īpašumtiesības un piesaistīt nopietnus investorus lielajiem valsts uzņēmumiem. "Tādējādi tiktu kāpināta uzņēmumu efektivitāte, tiktu sakārtoti lēmumu pieņemšanas procesi, tas disciplinētu vadību, kā arī kopumā audzētu uzņēmumu vērtību sabiedriskajam labumam. Tāpēc ir jāmaina esošā situācija, ka birža ir pilnīgi neizmantots finansējuma piesaistes veids valsts uzņēmumiem. Lielie valsts uzņēmumi un sabiedrība kopumā tikai iegūtu, ja 10% vai 15% akciju tiktu kotēts biržā," teica Grafs.

Tajā pašā laikā viņš piebilda, ka uz biržu jāvirza tie uzņēmumi, kuriem nepieciešams finansējums attīstībai. "Ja tas nav nepieciešams, tad tas nebūs aktuāli. Bet mums ir daudzi uzņēmumi, kuriem ir lieli investīciju plāni un nepieciešamība pēc finansējuma, piemēram, "airBaltic", "Tet", "Latvenergo", "Conexus Baltic Grid", "Augstsprieguma tīkls" un citi. Šiem uzņēmumiem ir svarīgi arī dažādot finansējuma avotus, lai mazinātu finanšu riskus. Jebkurā gadījumā visos variantos - vai aizņemoties bankās, Valsts kasē vai piesaistot finansējumu biržā - izšķiroši svarīga ir korporatīvās pārvaldības komponente - ja uzņēmumam būs ar pārvaldību saistītas problēmas, bankas negribēs sniegt kredītus un arī investori nevēlēsies ieguldīt savu naudu," minēja Grafs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus attīstības formula – valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti

Māris Ķirsons, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Cīņa par kapitāla piesaisti

Db.lv, 19.05.2020

Madara Kļaviņa-Kalnmale demonstrē, kā izskatās 3D koronavīrusa morfoloģijas modelis caur "LightSpace Technologies" AR galvas displeju.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl februārī bija iespēja skatīt Monas Lizas portretu Luvrā virtuālajā realitātē. Tā kā šo portretu katru dienu apskata vairāki tūkstoši cilvēku un ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, šo gleznu ir salīdzinoši grūti "izbaudīt". Tāpēc muzejs spēra soli pretī tehnoloģijām, ļaujot tā apmeklētājiem izdzīvot neierastu pieredzi, izbaudot šo šedevru vienatnē, izmantojot virtuālo realitāti.

Muzeji ir tikai viena no virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) pielietošanas vietām tūrisma un izklaides sfērā. Teju ikviens mūsdienās ir saskāries vai dzirdējis par 3D kino vai datorspēlēm. VR/ AR izmantošanas iespējas ir teju bez limita, gandrīz jebkurā jomā. Nākotnē ārsti skatīsies orgānus 3D projekcijā ar reālā laika datiem, kas atvieglos slimību un ievainojumu noteikšanu un palielinās precizitāti ķirurģijā. Toties inženieri varēs attīstīt un pilnveidot savas zināšanas par kosmosa kuģiem jebkurā vietā un laikā.

Arī aizsardzības sektorā 3D reljefa kartes var veicināt izpratni par apkārt notiekošo, bet drošības kontrolē, piemēram, lidostās, atvieglot bagāžas skenēšanas procedūru. Šobrīd vēl nav iespējams paredzēt, kā mainīsies pasaule pēc COVID-19 pandēmijas, taču ļoti iespējams, ka tā veicinās ātrāku izaugsmi atsevišķās nozarēs, un, piemēram, drīzumā varēsim veikt 3D video hologrammu zvanus un apmeklēt muzejus, sēžot uz dīvāna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Alternatīvais finansējums kļūs pieejamāks - startējusi valsts atbalsta programma kapitāla piesaistei biržā

Anna Mišņeva - ZAB "Ellex Kļaviņš" zvērināta advokāte, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar FKTK publicētajiem bankas sektora datiem 2019. gadā uzņēmumu kreditēšana konsekventi turpināja sarukt.

Nefinanšu uzņēmumu kredītportfeļa atlikums bankās 2019. gada 3. ceturksnī samazinājās vēl par 0,2%. Banku finansējums Latvijas uzņēmumiem kļūst mazāk pieejams, kā arī uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem kļuvis piesardzīgs, atzīmē FKTK. Faktiski banku smagnējais regulējums un pelēkā ekonomika padarīja šo bankas pakalpojumu par nepievilcīgu bankām un uzņēmējiem.

Šādā situācijā kļūst vien aktuāls jautājums par citiem kapitāla piesaistīšanas veidiem. Viena no alternatīvām ir finansējuma piesaiste biržā. Atbilstoši pētījuma datiem 25% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu gatavi finansējuma piesaistei kapitāla tirgos. Ir vairāki plusi kotēšanai biržā. Ieguvumu vidū var minēt spēcīgu korporatīvo tēlu un uzņēmuma reputāciju, kas ir svarīga, iekarojot jaunus tirgus un piesaistot stratēģiskos investorus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi vēsturē Latvijā novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Šā gada 6. jūlijā laikā no 5.00-6.00 rītā elektroenerģijas cena Nord Pool biržā Latvijas cenu zonā bija -0,09 EUR/MWh. Šāda netipiska situācija ir novērota pirmo reizi.

Sākot jau no 6. jūlija pusnakts tika novērots pakāpenisks elektroenerģijas cenu samazinājums. Naktī plkst. 3.00 - 4.00 elektroenerģijas cena bija 0 EUR/MWh, sasniedzot tās rekordzemo līmeni plkst. 5.00 rītā.

"Tiem lietotājiem, kuri izvēlējušies mainīgas biržas cenas līgumus, nulles cena un negatīva elektroenerģijas cena biržā sniedz būtiskus ieguvumus. Nulles cenas gadījumā minētie lietotāji nemaksā par elektroenerģijas ražošanu. Tomēr šī cena biržā neatstāj iespaidu uz tirdzniecības uzcenojumu un sistēmas pakalpojumu izmaksām. Tas nozīmē, ka lietotājam par šiem minētajiem pakalpojumiem joprojām ir jānorēķinās. Vislielāko ieguvumu lietotājs jūt, ja cena biržā ir negatīva. Ražotājiem, kompensējot elektroenerģijas patēriņu, lietotāji to izjūt kā sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensāciju, vēl jo vairāk samazinot lietotāju elektroenerģijas rēķinu," skaidro SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Auditori iesaka Rīgas domei izbeigt līdzdalību Rīgas namu pārvaldniekā

LETA, 15.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes līdzdalība SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) nav lietderīga un būtu jāizbeidz, secināts auditorkompānijas "Ernst&Young" veiktajā uzņēmuma darbības auditā.

Rīgas kapitālsabiedrībām līdz šodienai savās mājaslapās bija jāpublicē veikto auditu pilnās anonimizētās versijas. Daļa uzņēmumu līdz šim gan ir publicējuši tikai auditu kopsavilkumus, tostarp arī RNP.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam, publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt tās tiešo līdzdalību katrā kapitālsabiedrībā. Rīgas domes gadījumā šis izvērtējums jāveic ne vēlāk kā līdz šī gada 15.decembrim.

Kā skaidroja Rīgas pilsētai piederošo kapitālsabiedrību pārvaldības konsultatīvās padomes vadītājs Andris Grafs, līdzdalības izbeigšana nenozīmē uzņēmuma likvidāciju, jo uzņēmuma daļas, piemēram, var arī pārdot citiem tirgus dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā visus ap Olainfarm notikušos procesus, skandālus un uzraugošo institūciju dīvaino pasīvo attieksmi pret tiem, daļa Olainfarm akcionāru apsver iespēju lemt par uzņēmuma akciju izslēgšanu no Rīgas biržas sarakstiem, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Neskatoties uz gada sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iniciatīvu ar tā saukto desmit soļu programmu aktivizēt uz Eiropas un pat Baltijas valstu fona krietni panīkušo Latvijas kapitāla tirgu un sekmēt jaunu uzņēmumu interesi savas akcijas tirgot publiskajā regulētajā tirgū jeb biržā, izskatās, ka šī iniciatīva vismaz pagaidām nav devusi cerēto rezultātu, jo pat jau biržā kotēto uzņēmumu īpašnieki lemj par savu uzņēmumu akciju izslēgšanu no fondu tirgus.

Turpina aiziet no biržas

Diena jau rakstīja, ka no biržas savulaik nolēma aiziet tādi uzņēmumi kā a/s Grindeks, a/s Rīgas Farmaceitiskā fabrika, a/s Brīvais vilnis, a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, a/s Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, un tie ir tikai daži no uzņēmumiem, kas pēdējos gados ir pametuši Nasdaq Riga biržu. Nenoliedzami, ir arī zināms sava veida veiksmes stāsts a/s Madara Cosmetics, taču kopumā gan tirgoto akciju apgrozījuma, gan arī biržas dalībnieku statistika nerada nekādu pamatu optimismam par Rīgas biržas dzīvīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaidrības plīvuram par dažādiem procesiem pasaulē esot paaugstinātam, šā gada pirmajā pusē viens no izteiktākajiem uzvarētājiem ir bijis zelts.

Dzeltenā dārgmetāla cena ASV preču biržā kopš gada sākuma ir pieaugusi par 16% un šobrīd pietuvojusies apaļajai 1800 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei. Kopumā šobrīd zelts preču biržā ir aptuveni par 250 ASV dolāriem dārgāks nekā tas bija decembra beigās. Zelta vērtībai augt palīdzējuši arī centrālo banku un valdību pēdējā laika "jaunie" bezprecedenta ekonomikas stimulēšanās pasākumi. Vērojamas spekulācijas, ka kādā brīdī tie varētu atdzīvināt pamatīgu inflāciju, kas krājējus var atstāt pie gluži vai pavisam sasistas siles.

Attiecīgi - daļa investoru jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli nepatīkamāku inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dažiem būs labums, ja bruņosies un pakaros

Jānis Šķupelis, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kāda būs Olainfarm nākotne pēc izstāšanās no biržas

Jānis Goldbergs, 25.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS AB City šobrīd pārstāv 51% Olainfarm akciju un ir pieņemts lēmums pārtraukt uzņēmuma akciju kotēšanu biržā.

Kādas ir AS Olainfarm attīstības ieceres AB City holdingkompānijā, kuras īpašumā ir AS Repharm, AS Veselības centru apvienība, Mēness aptieku tīkls un citi pelnoši uzņēmumi, Dienas Bizness jautāja AB City valdes loceklim Robertam Tavjevam.

Fragments no intervijas

Biržā norādīts, ka AS AB City ir kļuvis par Olainfarm kontrolpaketes turētāju – kā nonācāt līdz Olainfarm kontrolpaketei? Kad konkrēti sākāt interesēties par akciju iegādi un Olainfarm?

Par akciju iegādi sākām domāt pirms aptuveni diviem gadiem, t.i., 2019. gada beigās. Teikšu godīgi, mūs kā vērotājus no malas tajā mirklī satrauca ap uzņēmumu notiekošie procesi. Tomēr kā tobrīd tā arī šodien ir skaidrs, ka mēs gribam sevi pierādīt zāļu ražošanā. Mūsu holdingā jau ietilpst Rīgas Farmaceitiskā fabrika, bet tās ir vienkāršas ārstniecības formas, tie ir dažādi ārstnieciski šķīdumi, ziedes, tinktūras. Tā no farmaceitiskās ražošanas mērauklas ir vienkāršā ražošana, mēs gribējām sevi pierādīt sarežģītākā līmenī. Domājot par attīstības virzieniem, bijām nonākuši pie diviem virzieniem. Pirmais attīstības virziens ir medicīna, kas mūsu holdingā ir pārstāvēta kā Veselības centru apvienība jeb VCA. Otrais attīstības virziens – medikamentu ražošana. Olaines situācija pavēra iespēju domāt par sarežģītāku zāļu ražošanu. Līdz tam šādas iespējas nebija, mēs sapratām, ka gribam to darīt, bet iespējas nav. Konkrētais gadījums deva iespēju. Olainfarm gadījumā, par cik praktiski viss saražotais tiek eksportēts, tas faktiski ir kā iegādāties uzņēmumu ārvalstīs, kurš tikai fiziski atrodas Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas tirgus indekss “OMX Baltic Benchmark GI” kopš šī gada sākuma turpina sasniegt jaunus rekordus, šonedēļ sasniedzot 1020,53 punktu radītāju, liecina "Nasdaq" Baltijas biržu dati.

Kopš gada sākuma “OMX Baltic Benchmark GI” pieaudzis par 2,79%.Līdzīgā apmērā auguši arī “OMX Tallinn” un “OMX Vilnius” indeksi. Viļņas biržas indekss kopš gada sākuma audzis par 2,54%, sasniedzot 730,26 punktus, bet Tallinas biržas indekss audzis par 2,52% līdz 1311,96 punktiem. Mazāks pieaugums vērojams Rīgas biržā, kuras “OMX Riga” indekss palielinājies par 0,37% līdz 1040,02 punktiem. Gada laikā “OMX Baltic Benchmark GI” audzis par 16,79%,”OMX Tallinn” - par 12,82%, “OMX Riga” - par 11,95%, bet “OMX Vilnius” - par 18,38%.

“INVL Pensiju fondi” vadītājs Andrejs Martinovs skaidro, ka šī tendence kopumā atspoguļo arī citu akciju tirgu pozitīvo dinamiku un var teikt, ka Baltijas tirgus iet kopsolī ar pasaules tendencēm, bet, protams, arī ar savām lokālām niansēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izkustināt Latvijas kapitāla tirgus ledu

Jānis Šķupelis, 08.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai tiešām Latvijas valstij piederošajiem uzņēmumiem izaugsmes kapitāls nav vajadzīgs un tas ir vajadzīgs vien mūsu kaimiņiem?

Tā intervijā Dienas Biznesam jautā Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. Viņa liek noprast, ka, lai tā pa īstam izkustinātu Latvijas kapitāla tirgus ledu, joprojām ir nepieciešama lielo valsts uzņēmumu kotācija biržā, ko dara, piemēram, mūsu kaimiņi. Ļoti svarīgi uzņēmumiem arī būs piedomāt par zaļumu.

Fragments no intervijas

Kā uz pandēmijas fona vērtējat Latvijas investīciju vidi? Ko šis viss ir izcēlis gaismā?

Domāju, ka pandēmijas ietekmi mēs pilnībā varēsim novērtēt tikai pēc kāda laika. Latvijas gadījumā, manuprāt, joprojām aktuāla problēma ir augstais ēnu ekonomikas īpatsvars. Ļoti uzskatāmi ir redzams tas, cik cilvēki faktiski ir nenodrošināti un tiem ir mazi uzkrājumi. Līdz ar to valstiski svarīgi būtu veicināt uzkrājumu un ieguldīšanas kultūru. Uzņēmumiem, kas orientējās uz inovācijām un eksportu, klājas ļoti labi. Uzņēmumi, kuri ir investējuši jaunu produktu attīstībā, kā, piemēram, SAF Tehnika, un e-komercijā, kā MADARA Cosmetics, ir veicies pat ļoti labi. Piemēram, MADARA Cosmetics ir uzrādījusi rekordapgrozījumu. Interneta tirdzniecības, e-komercijas nozīmīgums droši vien nav noslēpums nevienam uzņēmumam. Vienlaikus mēs redzam, ka Latvijā ir maz tādu uzņēmumu, kuri sniedz lietotājam labi pārdomātas un ērtas tirdzniecības iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" pašreiz akcijas biržā plāno kotēt 2022.gada beigās vai 2023.gada sākumā, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka brīdī, kad "airBaltic" devās pie valdības prasīt atbalstu, bija skaidrs, ka uzņēmuma akcijas tiks kotētas biržā un tiks rīkots akciju sākotnējais piedāvājums (IPO).

"Valdība paziņoja, ka vēlas mūsu piedāvājumu sešu mēnešu laikā, bet pašai valdībai Eiropas Komisijai risinājums ir jāiesniedz 12 mēnešu laikā. Pašlaik mūsu biznesa plāns paredz, ka mums ir jāsasniedz noteikti finanšu rezultāti, kas tālāk noved pie akciju kotācijas biržā," pauda Gauss, skaidrojot, ka tad valsts varēs pārdot daļu akciju, lai saņemtu vismaz 250 miljonus eiro.

Savukārt IPO laiks ir atkarīgs no labvēlīgākas situācijas tirgos. "Mēs paši plānojam, ka 2021.gada beigās varētu rīkot konkursu, lai piesaistītu investīciju bankas IPO sarīkošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu pēdējo nedēļu laikā preču biržā visai spēji augstāk devusies vairāku pārtikas izejvielu vērtība. Ja šāds kāpums ievilksies, tas var rezultēties arī ar kādu pārtikas preču cenu pieaugumu mazumtirdzniecības veikalu plauktos.

Šāda situācija uz pandēmijas krīzes iespaidā sarūkošu iedzīvotāju ienākumu fona draud vēl vairāk pasliktināt daļas sabiedrības dzīves kvalitāti.

Katrā ziņā kāds pārtikas cenu lēciens uz spējas ekonomikas krīzes fona varētu izrādīties visai problemātisks. Sevi piesakot Covid-19, sākotnēji gan pārtikas cenas daudzviet bija visai stabilas, kas deva zināmu cerību, ka no kādām plašākām reģionālām pārtikas krīzēm pasaulē tomēr izdosies izvairīsies. Pēdējā laikā gan parādās spriedumi, ka tas tā tomēr varētu arī nebūt. Piemēram, Bloomberg raksta: “Pasaule virzās uz bezprecedenta pārtikas krīzes pusi. Pandēmija traucē piegāžu ķēdes, negatīvi ietekmē ekonomikas un patērētu pirktspēju”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) atbalsta programmā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem finansējuma piesaistei kapitāla tirgos pieteikušies deviņi uzņēmumi, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Viņa atzīmēja, ka Latvijā ir nepieciešams labi attīstīts kapitāla tirgus, jo bankas nevar un arī nevarēs kreditēt visas uzņēmumu vajadzības.

Tostarp Auziņa-Melalksne pozitīvi novērtēja ES atbalsta programmu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos, kuras mērķis bija mudināt mazos un vidējos uzņēmumus kotēt akcijas biržā, palīdzot sakārtot uzņēmumus, lai tie atbilstu visām noteiktajām prasībām. Pieteikšanās atbalsta programmai noslēdzās septembra sākumā.

"Programma ir bijusi veiksmīga," teica Auziņa-Melalksne, norādot, ka šī programma ir viens no nedaudzajiem piemēriem, kur ir identificēta problēma - augstās izmaksas, kas nepieciešamas ieiešanai kapitāla tirgū, un tiek piedāvāts finanšu instruments problēmas risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pārtikas izejvielu cenu izmaiņu ziņā ir bijis dažāds. Ir vairākas izejvielas, kuru cena preču biržā kopš janvāra palielinājusies, piemēram, kakao, Arabica kafijas pupas un cukurs. Savukārt kviešu, sojas pupiņu un kukurūzas piegāžu līgumu cena, ja salīdzina ar šā gada sākumā vērojamo līmeni, ASV preču biržā daudz mainījusies nav.

Ir arī tādas pārtikas izejvielas, kuru cena preču biržā visai strauji planējusi zemāk. Viena no tām ir olīveļļa. Pieejamā informācija liecina, ka Spānijā augstas klases olīveļļas (Extra Virgin) vērtība šogad sarukusi aptuveni par ceturto daļu un Itālijā - gandrīz par trešo daļu. Pamatā šajā tirgū turpinās 2018. gadā uzņemtais kurss. Iespējams, šādām tendencēm kādā brīdī vajadzētu atbalsoties cenrāžos mūsu veikalos.

Spānijā šogad bijusi laba olīvu raža, kas nozīmējis, ka pasaulē pārskatāmā periodā netiek paredzēts to iztrūkums. Tāpat zināma loma uz tendencēm šajā tirgū bijusi tirdzniecības kariņiem. ASV ir lielākā olīvu importētāja pasaulē, un oktobrī šīs valsts prezidents Donalds Tramps paziņoja par 25% papildu tarifu olīvām, kas uz šo valsti ceļo no Spānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija būtiskai daļai finanšu tirgiem vismaz pagaidām ir bijis visai veiksmīgs posms. Tās laikā visai strauji pieaugusi, piemēram, daudzu biržā tirgotu uzņēmumu akciju cena.

Tāpat īstens spekulāciju tracis skāris virtuālās valūtas un citus visai riskantus aktīvus. Laikos, kad cenas pamatā aug, parasti rodas labs pamats fonam, kad parādās vesels lērums ar kādiem padomiem, kur cilvēkiem likt savu naudu. Jāņem gan vērā, ka kāda akla ticība šādiem padomdevējiem var būt riskanta – sevišķi, ja tas mijās ar solījumiem par "garantētu" un lielu peļņu.

Lai nu kā – Bloomberg tradicionāli mēģina aptaujāt vairākus ieguldījumu speciālistus par to, kur tie konkrētajā brīdī saož iespēju nopelnīt un šobrīd ieguldītu līdzekļus 10 tūkst. ASV dolāru apmērā.

Šobrīd populāri izcelt ieguldījumus tā saucamajās vērtības akcijās (value stocks). Tie mēdz būt sevi pierādījuši biznesa modeļi, kuru akcijas var mēģināt uzskatīt par nosacīti nenovērtām, ja salīdzina ar šī uzņēmuma dividendēm, peļņu un ienākumiem. Pretējā fronte ir tā saucamās izaugsmes akcijas. Parasti šie uzņēmumi darbojas strauji augošos tautsaimniecības sektoros un neaizraujas ar dividenžu maksāšanu, piemēram, tehnoloģiju kompānijas. No šīm kompānijām tiek ļoti daudz gaidīts, un to cenās mēdz būt jau ietverta strauja vien sagaidāmā to peļņas izaugsme. Kopumā Vanguard Value biržā tirgotā fonda daļas cena šogad ir palēkusies jau gandrīz par 20%. Tikmēr Vanguard Growth ETF cena augusi par 11%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Lietuvas enerģētikas milzis Ignitis Grupė gatavs lielākajam IPO Baltijas fondu biržu vēsturē

Db.lv, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties lielākajam akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam Baltijā, Lietuvas enerģētikas uzņēmums AB "Ignitis Grupė" plāno Nasdaq Vilnius fondu biržā emitēt akcijas, kas atbilst 27,8% no uzņēmuma kapitāla. Ar šī uzņēmuma ienākšanu fondu biržā Baltijā, Latvijas iedzīvotājiem paveras jaunas ieguldījumu iespējas.

"Ar šo sākotnējo publisko akciju piedāvājumu "Ignitis Grupė" pāršķir jaunu lapaspusi Baltijas kapitāla tirgus vēsturē. Uzņēmuma akciju kotēšana biržā ir lielākais šāda veida darījums visās Baltijas valstīs un šādi darījumi iedod jaunu grūdienu visa kapitāla tirgus attīstībai," komentē "Swedbank Latvija" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Uzņēmuma akciju sākotnējais publiskais piedāvājums paredz lielāko akciju daļu paturēt Lietuvas valsts īpašumā, ļaujot privātajiem investoriem iegādāties nedaudz mazāk par trešdaļu uzņēmuma. Biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne: norāda: "Šī uzņēmuma piemērs skaidri parāda kapitāla tirgus lomu uzņēmumu attīstības finansēšanā un to, ka kapitāla piesaiste biržā ir piemērota arī stratēģiskiem uzņēmumiem – to ir iespējams izdarīt, valstij paturot kontrolpaketi, dodot valsts iedzīvotājiem iespēju ieguldīt savus uzkrājumus uzņēmuma akcijās ar skaidru dividenžu politiku, tādā veidā vairojot savu nākotnes labklājību."

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Parāda vērtspapīru emisijas būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parāda vērtspapīru emisijas būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties un būtu papildinājums banku kredītiem, trešdien Finanšu nozares asociācijas rīkotajā diskusijā "Finanšu nozares nākotne - dzīve pēc kapitālā remonta" atzina nozares eksperti.

"Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons skaidroja, ka obligāciju tirgus Latvijā nav attīstīts - obligācijas ir emitējuši tikai daži lielie uzņēmumi, pārsvarā ar valsts kapitālu.

"Igaunijā parāda vērtspapīru tirgus ir desmit reizes lielāks nekā Latvijā. Obligāciju emisija būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties, turklāt to varētu izdarīt arī daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem nereti ir grūti saņemt aizdevumu bankā, vai kuru projekti neiziet cauri banku kredītu sietam," skaidroja Idelsons.

Viņš norādīja, ka obligāciju likmes būtu konkurējošas ar banku kredītu procentu likmēm, kā arī spiestu tās uz leju. Turklāt obligācijas ir daudz elastīgāks finanšu instruments nekā banku kredīti, jo bankām izvirzītās prasības nereti kredītus padara nepievilcīgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu nozares koncerns AS DelfinGroup šogad plāno veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržā.

Emitējamo akciju daudzums un cena tiks paziņota pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma oficiālas izziņošanas un atbilstoši regulatora apstiprinātam prospektam.

Papildu finansējuma piesaistes mērķis ir tirgus līdera pozīciju nostiprināšana un jaunu un inovatīvu patēriņa kreditēšanas produktu izstrāde dažādām sabiedrības grupām. Izmantojot jaunos finanšu tehnoloģiju risinājumus, DelfinGroup plāno vēl vairāk attīstīt patēriņa kreditēšanas biznesa virzienu, lai vēl veiksmīgāk konkurētu šajā segmentā, tai skaitā ar tradicionālajām bankām.

"AS DelfinGroup stabilā izaugsme un līdzšinējā veiksmīgā finansējuma piesaistes pieredze Nasdaq Riga biržā ļauj mums spert nākamo attīstības soli un uzsākt arī publisku uzņēmuma akciju kotāciju. Latvijā līdz šim startēt biržā ar savu akciju piedāvājumu ir uzdrīkstējušies visai nedaudzi uzņēmumi. Tāpēc ar savu rīcību vēlamies ne vien pavērt iespēju privātajiem un institucionālajiem investoriem piedalīties mūsu stabilās izaugsmes stāstā, bet arī iedvesmot citus Latvijas uzņēmumus startēt biržā. Plānojam, ka jauno akcionāru peļņu veidos ne vien akciju vērtības pieaugums, bet arī reizi ceturksnī izmaksātas dividendes. Pēdējo trīs gadu laikā uzņēmums dividendēs ir izmaksājis 6,730 miljonus eiro," teic AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerna AS DelfinGroup 3. septembra akcionāru sapulcē apstiprināti pirmā pusgada rezultāti un par 2021. gada otro ceturksni dividendēs nolemts izmaksāt 431 tūkstoti eiro jeb 0,011 eiro par katru akciju.

Līdz ar šo izmaksu šogad līdz septembra beigām dividendēs kopumā būs izmaksāti vairāk nekā 3,2 miljoni eiro jeb 0,08 eiro par katru akciju. Par otrā ceturkšņa rezultātiem dividenžu izmaksu paredzēts veikt līdz 30. septembrim.

“DelfinGroup turpināja uzrādīt stabilu izaugsmi visos pamatdarbības segmentos arī 2021. gada otrajā ceturksnī – gan patēriņa kreditēšanā un lombarda aizdevumu segmentā, gan lietoto preču tirdzniecības jomā. Priecē tas, ka uzņēmuma izaugsme notiek atbilstoši prognozēm un 2022. un 2024. gada noteiktajiem koncerna finanšu un ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Jau ilgstoši esam viens no uzņēmumiem, kas maksā regulāras dividendes. Pēc plānotā IPO Nasdaq Rīga biržā būsim arī viens no retajiem Baltijas biržas uzņēmumiem, kas katru ceturksni plāno izmaksāt vērā ņemamas dividendes saviem akcionāriem. Regulāra dividenžu izmaksa ir stratēģisks DelfinGroup lēmums, rēķinoties ar to, ka šāda uzņēmuma ilgtermiņa politika būs pievilcīga arī jaunajiem akcionāriem pēc akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) veikšanas Nasdaq Riga biržā,” komentē AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusam ir plaša un ievērojama ietekme uz daudzu izejvielu cenu, kuras pamatā nu kļuvušas lētākās. Šajā ziņā izņēmums nav arī kafija, kuras piegāžu līgumu vērtība preču biržās divu mēnešu laikā samazinājusies gandrīz par 30%!

Tas ir straujāks kritums nekā dažām tādām izejvielām, kuras daudz izteiktāk tiek saistītas ar Ķīnas patēriņu, piemēram, naftai un varam.

Grafikā Arabica kafijas piegāžu līguma cena ASV preču biržā, ASV dolāra centi par mārciņu. Avots: Tradingeconomics.com

Ķīnas apetīte pēdējo gadu laikā un augusi, un šīs valsts iedzīvotāji grib (un arī spēj) baudīt dažādus Rietumu pasaulē ierastos labumus. Rezultātā Ķīnas kafijas imports desmit gadu laikā vairāk nekā trīskāršojies, ziņo, "Financial Times".

Izaugsmes tirgus apdraudēts

Turklāt tieši ar tālāku Ķīnas patēriņa pieaugumu bieži saistīta šī tirgus nākotnes izaugsme. Proti, Ķīna šobrīd joprojām ir atbildīga vien par 2% no pasaules kafijas patēriņa, liecina "Rabobank" aplēses. Tas, piemēram, ņemot vērā šīs valsts iedzīvotāju skaitu nav daudz, lai gan šajā pašā laikā tas arī nozīmē, ka šajā tirgū ir milzīgs izaugsmes potenciāls. Būtībā - šis tirgus kafijas dzeršanas ziņā vēl nav apgūts. Savukārt nu dažādi pieņēmumi par Ķīnas ekonomikas bremzēšanos liek apšaubīt agrāk gludās prognozes par strauju šīs valsts kafijas patēriņa palielināšanos. Rezultātā arī biržā kafija tiek pārcenota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Zaļais kurss pieprasa zaļināt visu tautsaimniecību kopumā, savukārt pie varas esošo politiķu bailes no konkrētu lēmumu pieņemšanas rezultēsies ar nespēju izpildīt Latvijas uzņemtās saistības, kā dēļ cietēji būs visi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš. Viņš norāda, ka problēmas sakne meklējama komunikācijas trūkumā dažādu ministriju vidū, kā ietekmē pieņemtie – sākotnēji šķietami pareizie – lēmumi rada pozitīvu efektu īstermiņā, bet ilgtermiņā – problēmas.

Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar Bright Biomethane rīkotajā konferencē Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biržu indeksi ASV un Eiropā pirmdien pieauga pēc piektdienas krituma, bet naftas cenas saruka, investoriem pievēršot uzmanību jaunā Ķīnas koronavīrusa izraisītajai veselības krīzei. Šanhajas biržā akciju cenas kritās par gandrīz 8%.

Ķīnas Komunistiskās partijas Politbiroja Pastāvīgā komiteja aicināja uzlabot "nacionālo ārkārtas situāciju pārvaldības sistēmu" pēc "trūkumiem un grūtībām, ko atklāja atbilde uz šo epidēmiju", vēstīja oficiālā ziņu aģentūra "Sjiņhua".

Naftas cena Londonas biržā kritās par vairāk nekā 3% pēc prognozēm, ka pieprasījums var samazināties, vīrusa krīzei skarot ekonomikas preču izlaidi. Naftas cena Ņujorkas biržā neilgu laiku bija zem 50 ASV dolāriem par barelu.

"Tirgus dalībnieki baidās, ka Ķīnas pieprasījums pēc enerģijas kritīsies," sacīja "CMC Markets UK" analītiķis Deivids Madens.

OPEC dalībvalstis un to sabiedrotā Krievija šonedēļ sasauks tehnisku sanāksmi, lai analizētu naftas cenu krišanos kopš koronavīrusa epidēmijas sākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas krāšana novedusi pie krietni dārgākiem kviešiem

Jānis Šķupelis, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas preču pirkšanas trakums apvienojumā ar protekcionismu var novest pie augstākām cenām, kas pasaulē var radīt papildu izaicinājumus.

Pircēju bariem pasaulē pandēmijas panikas iespaidā dodoties uz veikaliem iepirkt makaronus un citus nepieciešamo pārtikas preču kalnus, biržā visai strauji augusi kviešu cena. Rezultātā tā kopš marta vidus ASV preču biržā palēkusies jau gandrīz par 17% līdz 5,8 ASV dolāru atzīmei par bušeli. Aptuveni par 10% - līdz 190 eiro par tonnu - kviešu cena pusotras nedēļas laikā palēkusies arī Euronext biržā Parīzē. Pēdējās nedēļas aug arī rīsu cena. "Bloomberg" raksta, ka no Taizemes nākošo rīsu cena kopš janvāra palēkusies par 14%.

Katrā ziņā visam pa virsu pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats nosacīti nesen piedzīvotais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru