2018. gadā Eiropas Parlamenta (EP) budžets bija 1,95 miljardi eiro, no kuriem 44% bija paredzēti personāla izmaksām – galvenokārt algām

No 2009. gada spēkā ir vienotais Deputātu nolikums – tas paredz, ka visi EP deputāti saņem vienādu darba algu, kas tiek maksāta no EP budžeta. No pērnā jūlija alga ir 8757,70 eiro.

Visi EP deputāti maksā ES nodokļus un apdrošināšanas iemaksas, pēc kuru nomaksāšanas «uz rokas» paliek 6824,85 eiro. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

8757,70 eiro - tik liela ir EP deputāta mēnešalga no pērnā jūlija. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

EP plenārsēdes, komiteju, politisko grupu sanāksmes pārsvarā notiek Briselē un Strasbūrā. Ceļa izdevumi par došanos uz šīm pilsētām EP deputātiem tiek atmaksāti. Iztērētā nauda ir jāpierāda, iesniedzot čekus. Deputāti paralēli algai saņem arī tā dēvēto dienas jeb komandējuma naudu – 320 eiro par katru dienu, kuru deputāts pavada Briselē vai Strasbūrā oficiālā braucienā. Šī piemaksa paredzēta viesnīcas, ēdināšanas un visu citu izdevumu segšanai. Plenārsēdes balsošanas dienās piemaksu par 50% samazina, ja deputāts nav apmeklējis vairāk nekā pusi balsojumu pēc saraksta – arī tad, ja viņi ir bijuši klāt un parakstījušies apmeklējumu reģistrā.

Latvijas Ārlietu ministrija izplatījusi informāciju saistībā ar sprādzieniem Briselē:

«Šodien, 22. martā rītā, Briseles Zaventemas lidostā ir notikuši divi sprādzieni. Ir ziņas par ievainotajiem un bojāgājušiem. Pilsētā šobrīd ir bloķēta metro un vilcienu kustība. Briselē ir ieviests augstākais terora apdraudējuma līmenis.

Ārlietu ministrija vērš uzmanību, ka Latvijas valstspiederīgie, kuri šobrīd atrodas Briselē un kuriem ir nepieciešama konsulārā palīdzība, tiek aicināti sazināties ar Latvijas vēstniecību Beļģijā pa tālruni: +32 2 2383 236 vai arī +32 477 182 435.

Sociālajā tīklā Facebook ir izveidota drošības pārbaude jeb safety check, kas piedāvā iespēju lietotājiem, kas šobrīd atrodas Briselē un tās reģionā, paziņot par sevi draugiem un tuviniekiem. Aicinām Latvijas valstspiederīgos, kas ir Briselē, Beļģijā, izmantot šo iespēju. Sekojiet saitei https://www.facebook.com/safetycheck/brusselsexplosions-march2016/.

Biznesa kultūras atšķirības starp Ameriku un Eiropu nav šķērslis, lai ASV investori ieguldītu Latvijā, bet mūsu vadītājiem un darbiniekiem jāspēj pielāgoties citai darba kultūrai.

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja a/s Citadele banka, kurai daļa akcionāru ir ar amerikāņu izcelsmi, valdes locekle Santa Purgaile. Viņa atzīst, ka Latvijas ekonomika ir salīdzinoši jauna, tāpēc vēsturiski vietējiem uzņēmumiem nav bijusi iespēja uzkrāt kapitālu un sekmīgi attīstīties, lai būtu situācija, ka pašmāju kapitāls dominētu.

Faktiski biznesa vide Latvijā vēsturiski veidojusies, balstoties uz citu valstu kapitāla ieplūšanu. Kopš tūkstošgades mijas ASV investīcijas Latvijā bijušas aptuveni 200 milj. eiro apmērā, bet 2013. gadā investīciju apjoms pakāpās līdz pat 360 milj. eiro. Interesanti, ka, raugoties pēc uzņēmumu skaita, vērojama pretēja tendence: tūkstošgades mijā ASV investīcijas bija 1600 uzņēmumos, bet patlaban – aptuveni 600. Tas nozīmē, ka ir lielākas investīcijas mazākā skaitā uzņēmumu. S. Purgaile uzskata, ka ASV investīciju klātbūtne Latvijā bija, ir un būs. Jautājums ir tikai, vai Latvijas uzņēmējdarbības vide ir atvērta ASV investoriem un investīcijām. Viņa nenoliedz, ir kulturālās un arī dažādu jautājumu izpratnes atšķirības starp eiropiešiem un amerikāņiem. «Latvijā esam pieraduši pie dažādām kultūrām, kaut nevar noliegt, ka biznesa kultūra Latvijā vairāk ir aizgūta no ģeogrāfiski tuvās Skandināvijas, it sevišķi banku sektorā, kurā dominē šī reģiona kapitāls, to apliecina arī investīciju apmērs Latvijā,» skaidro S. Purgaile. Latvijā ir bijuši dažādi laiki un varas, kurām vēsturiski esam pielāgojušies, un tāpēc Latvijas uzņēmēji spēj pielāgoties jebkurai biznesa kultūrai, kura šeit ienāk, un arīdzan rast kopsaucējus.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Neskatoties uz jaunajām domstarpībām, ko izsaucis pretrunīgi vērtētais Lielbritānijas likums par iekšējo tirgu, britu un Eiropas Savienības (ES) delegācijas cer, ka šonedēļ sarunās par abu pušu turpmākajām attiecībām pēc breksita izdosies panākt izrāvienu.

Cenšoties beidzot rast kompromisu, ko līdz šim sešu mēnešu laikā nav izdevies panākt virknē svarīgāko jautājumu, no pirmdienas Briselē pulcēsies liels skaits abu pušu amatpersonu.

Gan Londona, gan Brisele uzstāj, ka vienošanās par jauno brīvās tirdzniecības līgumu jāpanāk līdz oktobra vidum, lai pietiktu laika tā ratifikācijai pirms nākamā gada 1.janvāra, kad līgumam jāstājas spēkā.

Lai gan Lielbritānija ES atstāja jau 31.janvārī, līdz gada beigām ilgst pārejas periods, kura laikā cita starpā jāpanāk vienošanās par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu.

Ja vienošanos neizdosies panākt, abu pušu attiecības tirdzniecībā turpmāk regulēs Starptautiskās tirdzniecības organizācijas (STO) noteikumi.

Eiropas Komisija (EK) trešdien sākusi bezprecedenta tiesisko procedūru pret Poliju, kuras rezultātā Varšava teorētiski var zaudēt savas balsstiesības Eiropas Savienībā (ES).

EK iedarbināja ES līguma septīto pantu, reaģējot uz Polijas realizētajām reformām tiesu sistēmā, kas, kā apgalvo Brisele un Polijas opozīcija, graujot tiesu varas neatkarību un varas nošķiršanas principus.

ES līguma septītais pants nekad iepriekš nav izmantots un var novest pie valsts balsstiesību apturēšanas ES ministru padomē.

«Ar smagu sirdi mēs esam izlēmuši iedarbināt 7.pantu. Bet fakti neatstāj mums citu iespēju,» žurnālistiem Briselē paziņoja EK viceprezidents Franss Timmermans.

Viņš norādīja, ka 13 likumi, kurus Polija pieņēmusi pēdējos divos gados, radījuši situāciju, kurā valdība var sistemātiski politiski iejaukties un ietekmēt tiesu sastāvu, pilnvaras un darbību.

ASV dibinātā organizācija #MovingForward mudina riska kapitāla kompānijas ieviest politiku pret diskrimināciju un uzmākšanos; 8. martā uzsāk attīstību arī Eiropā.

«Es esmu daļa no četru dibinātāju komandas, mēs visi esam inženieri un uzņēmēji, un vairāki no mums ir pieredzējuši dažādas intensitātes uzmākšanos. Drīz pēc tam, kad ASV sākās #metoo kustība, bija vakariņas, kur piedalījās desmit uzņēmējas. Sarunas pievērsās šai tēmai, un kāda pajautāja, cik daudzas no mums ir pieredzējušas uzmākšanos, piesaistot finansējumu. Un piecas no desmit to bija pieredzējušas,» stāsta Džinnija Fāza (Ginny Fahs), #MovingForward līdzdibinātāja.

Fragments no raksta

Ievēro uzvedības kodeksu

Organizācijas Riga TechGirls līdzdibinātājas Annas Andersones pieredze ir pozitīva, un viņa nekad nav saskārusies ar diskrimināciju, bet uzskata, ka par šo tēmu ir jārunā un to vajag izcelt, lai cilvēki aizdomātos. Veselības nozares jaunuzņēmuma CheeksUp dibinātāja Ilze Zaharāne profesionālās sarunās ir piedzīvojusi situācijas, kad viņu neuztver kā profesionāli, bet gan kā sievieti. «Tie vīrieši, kuri ir brīvi, dažreiz mēģina izvirzīt savu kandidatūru, simulējot interesi par projektu vai sadarbību. Ja to laikus nesaprot, tad sanāk iztērēt laiku neproduktīvai sadarbībai,» viņa stāsta. Uzņēmējas pieredze liecina, ka profesionālajā dzīvē otras puses attieksmē reizēm ir bijusi jūtama stereotipu ietekme, ka sieviete varētu būt mazāk kompetenta. Viņa ir piedzīvojusi situāciju, kur, sarunas laikā nonākot līdz kādai tehnoloģijai vai komplicētākai shēmai, negrib skaidrot darbības principu, sakot, ka «tas ir sarežģīti, un tu nesapratīsi» vai ka «tas ir garlaicīgi, un tas nebūs interesanti». «Tad man ir jābūt ļoti uzstājīgai un neatlaidīgai, sakot, ka mani tas ļoti interesē, ka gribu saprast, ka es ļoti uzmanīgi klausos,» saka I. Zaharāne.

Norvēģijā frizierei piemērota aptuveni 1000 eiro liela sodanauda par atteikšanos apkalpot musulmaņu sievieti hidžabā.

Frizierei Merētei Hodnei draudēja līdz pat sešiem mēnešiem ilgs cietumsods par diskrimināciju, balstoties uz reliģisko piederību.

Viņa savā salonā Brīnē, Norvēģijas dienvidrietumos, pērnā gada oktobrī atteikusies apkalpot 24 gadus veco Maliku Bajanu.

«Tiesai (..) nav šaubu, ka apsūdzētā rīkojās ar nodomu, ka viņa tīšām diskriminēja Bajanu, izraidot viņu no salona, jo viņa ir musulmaniete,» teikts tiesas spriedumā.

Tiesa piemēroja Hodnei 10 000 kronu (1075 eiro) lielu sodanaudu un lika segt tiesas izdevumus 5000 kronu apmērā.

Hodne gatavojas tiesas spriedumu pārsūdzēt.

47 gadus vecā friziere tiesā sacīja, ka uzskatījusi tradicionālo musulmaņu galvas lakatu par politisku simbolu, kas reprezentē viņai biedējošu ideoloģiju.

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Nīderlandes tiesa noraidījusi 69 gadus vecā Emīla Ratelbanda lūgumu atskaitīt 20 gadus no viņa vecuma, lai uzlabotu viņa izredzes karjerā un personīgajā dzīvē, kur pašlaik viņš saskaroties ar diskrimināciju sava vecuma dēļ.

«Ratelbanda kungs ir brīvs justies 20 gadus jaunāks (..) un rīkoties attiecīgi,» paziņoja tiesa, bet norādīja, ka viņa dzimšanas datuma maiņa nozīmētu ierakstu dzēšanu no dzimstības, miršanas, laulību un partnerattiecību reģistra, kam var būt nevēlamas juridiskas un sociālas sekas.

Ratelbands, kurš strādā par individuālo izaugsmes treneri, vēlējās pārcelt savu dzimšanas datumu 20 gadus uz priekšu uz 1969.gada 11.martu. Viņš apgalvoja, ka tiek diskriminēts sava vecuma dēļ, un savu lūgumu salīdzināja ar gadījumiem, kad persona vēlas oficiāli mainīt dzimumu.

Taču tiesa norādīja, ka Nīderlandes likumi piešķir pilsoņiem tiesības un pienākumus, balstoties uz vecumu, piemēram, tiesības piedalīties vēlēšanās un pienākumu apmeklēt skolu.

Eiropas Savienības (ES) valstu līderi 28. un 29.jūnijā notikušajā Eiropadomē Briselē, kurā piedalījās arī Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis, izvērtēja situāciju Eiropā, kas izveidojusies pēc Lielbritānijā notikušā referenduma, kur iedzīvotāju vairākums izteica vēlmi redzēt Apvienoto Karalisti ārpus ES, informē premjerministra preses sekretārs Andrejs Vaivars.

ES valstu līderi pauda nožēlu par referenduma rezultātiem, norādot, ka ir jāiegulda liels darbs, lai nākotnē stiprinātu ES, kā arī atrastu labāko modeli turpmākajai ES un Lielbritānijas sadarbībai.

Tiek pieļauta iespēja, ka sarunās starp 27 ES valstīm un Lielbritāniju tiks panākta vienošanās par labu kādam no pašreizējiem sešiem modeļiem, kādi pastāv starp ES un valstīm, kas neatrodas šajā valstu savienībā. Tāpat tiek pieļauts, ka pārrunu rezultātā tiks izveidots pavisam jauns modelis starp ES un Lielbritāniju.

Eiropadomes darba laikā M.Kučinskis uzsvēra, ka Latvijas valdība darīs visu iespējamo, lai aizstāvētu savas nacionālās, Latvijas valstspiederīgo Lielbritānijā un ES dalībvalstu kopējās, intereses. Ministru prezidents atgādināja, ka Lielbritānijā šobrīd dzīvo vairāki tūkstoši Latvijas valstspiederīgo un valstij ir svarīgs šo cilvēku turpmākais liktenis.

Briselē strādājošie latvieši saka, ka darba diena terora satricinātajā ES galvaspilsētā turpinās; nedarbojas sprādzienu skartā lidosta un metro, un nesen paziņots arī par augstu terora draudu gatavību Beļģijas atomelektrostacijās. Tā DB telefonsarunā sacīja Eiroparlamenta Eiropas Tautas partijas grupas preses padomnieks Ģirts Salmgriezis. Pēc nacionālā atomenerģijas uzrauga pērnā gada nogalē dotās zaļās gaismas divu reaktoru ekspluatācijas turpināšanai, Beļģijā darbojas septiņi kodolreaktori, un AES dod ap 60% no valstī nepieciešamās elektroenerģijas.

Savukārt Latvijas radio kolēģe Briselē Ina Strazdiņa DB saka, ka šodienas terorakti Briselē, kas prasījuši daudzu cilvēku dzīvības, jo absurdāki šķiet uz labā laika fona, ar ko pilsēta bieži netiek lutināta. «Ļoti skaista diena citādi, spoža saule, kas Briselē ir retums, un tas visu šo ainu padara vēl absurdāku un traģiskāku.»

«Metro stacija, kur nogranda sprādziens, ir slēgta, kā arī rajons ap to,» saka Ina Strazdiņa. «Virs Briseles riņķo helikopters. Joprojām pilsētā gaudo sirēnas – policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības, ugunsdzēsēju, un ir ļoti grūti sazināties pa mobilo tālruni, jo līnijas ir noslogotas. Izsludināts ceturtais trauksmes līmenis, taču, esot tālāk no notikuma vietas, to nejūt. Dzīve rit ierastā gaitā, veikali un kafejnīcas ir vaļā. Slēgts metro, bet autobusi kursē.»

No 1. aprīļa darbu uzsāks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē, kura turpmāk kalpos kā tilts starp Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas investēt pētniecībā, un Eiropas institūcijām, kuras administrē dažādas atbalsta programmas.

Pārstāvniecību vadīs Egita Aizsilniece-Ibema, kura līdz šim pildīja LIAA ārējās pārstāvniecības vadītājas pienākumus Nīderlandē.

Latvijas līdzšinējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir tikai 0,64 procenti no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, turklāt Latvijā lielāko daļu no šiem izdevumiem veido valsts vai ES fondu finansējums. Salīdzinājumam ES valstis vidēji pētniecībā un attīstībā iegulda 2,19 procentus no IKP.

"Lai panāktu strukturālas pārmaiņas ekonomikā un straujāk attīstītu tādas viedās specializācijas jomas kā bioekonomika, fotonika, viedie materiāli vai biomedicīna, nepieciešams vismaz trīskāršot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Apzināmies, ka to nebūs iespējams panākt tikai ar iekšējiem resursiem, tādēļ vēlamies daudz mērķtiecīgāk strādāt ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis” piedāvājumu, kā arī aicināt Latvijas uzņēmumus aktīvāk iesaistīties Eiropas Kosmosa aģentūras un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas CERN realizētajās iniciatīvās," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Lielbritānija un Eiropas Komisija (EK) piektdien beidzot panākušas vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES).

Papildināts viss teksts

Sarunās panākts «apmierinošs progress» visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos, un EK iesaka ES dalībvalstīm pāriet uz «Breksita» saruna otro fāzi, kurā tiks spriests par bloka turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, tostarp par pārejas periodu pēc Lielbritānijas aiziešanas no bloka un par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasīja vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Galīgo lēmumu par pāreju sarunās pie abu pušu nākotnes attiecībām jāpieņem dalībvalstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies Briselē uz kārtējo samitu.

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Pirmdien sākušās faktiskās sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), lai gan pašas Apvienotās Karalistes valdībā turpinās asas diskusijas šajā jautājumā.

Uzsākot sarunu otro kārtu, Lielbritānijas Breksita ministrs Deivids Deiviss tikās ar Eiropas Komisijas (EK) delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē, kamēr Londonā premjerministre Terēza Meja grasās pieprasīt savstarpēji konfliktējošajiem ministriem ievērot disciplīnu un pārtraukt nodot atklātībā informāciju, kas kaitē Apvienotās Karalistes pozīcijām sarunās.

«Pienācis laiks ķerties pie darba un padarīt šīs sarunas par veiksmīgām,» ierodoties EK mītnē Briselē, žurnālistiem paziņoja Deiviss.

Četras dienas ilgajās sarunās abas puses cer panākt progresu svarīgākajos jautājumos, tostarp par ES pilsoņu tiesībām Lielbritānijā.

«Mums ir neticami svarīgi panākt tagad vērā ņemamu progresu, visu to pārrunāt un noskaidrot viedokļu atšķirības, lai varētu tās atrisināt, kā arī noskaidrot kopīgo, lai varētu to nostiprināt,» norādīja Deiviss.

Talantu trūkums ir viens no lielākajiem Latvijas jaunuzņēmumu izaicinājumiem*. Daudz tiek runāts, ka teju ar uguni jāmeklē IT speciālisti, bet tikpat liela problēma ir pārdošanas zvaigznes, kas ļautu uzņēmumam piesaistīt investorus un uzmirdzēt globālajā tirgū. Kā varam to risināt, lai Latvija globālajā tirgū būtu zināma kā vienradžu zeme?

Droši vien katram ir bijis čaklais klasesbiedrs, kuram vienmēr bija kārtīgi izpildīti mājasdarbi, bet, kad vajadzēja klases priekšā prezentēt paveikto, uzslavas saņēma klases sliņķis, kam starpbrīdī vēl nebija ne jausmas, ko teikt skolotājiem, taču harizmātiskās uzstāšanās prasmes viņu nekad nepievīla. Pārceļot šo līdzību biznesa pasaulē, “klasisks” igaunis vai latvietis ir kārtīgais, bet drusku garlaicīgais klasesbiedrs, toties amerikānis ir tas, kurš saņem labāko atzīmi par spožu uzstāšanos pie tāfeles.

Nekādā ziņā negribu teikt, ka amerikāņi ir dumjāki par baltiešiem vai ka cilvēki no mūsu reģiona nemāk sevi izcili pasniegt. Drīzāk tā ir nacionāla īpatnība. Igauņi un latvieši vienkārši mēdz būt pieticīgāki un nav apguvuši prasmi uzstāties, ko amerikāņiem cenšas ieaudzināt jau bērnudārza laikā. To novēroju Igaunijas prezidenta un uzņēmēju vizītes laikā ASV, un par to liecina starpkultūru pētījumi. Pēc sociālā psihologa Gērta Hofstedes (Geert Hofstede) Kultūras kompasa**, latviešiem ir tendence justies neveikli, gan saņemot uzslavas, gan pašiem slavējot sevi. Viņi drīzāk vienmēr piebildīs, ka varēja izdarīt labāk vai ka nav jau sasnieguši neko tādu nozīmīgu.

Latvijas vīriešu hokeja izlase svētdien Tamperē svinēja uzvaru pasaules čempionāta mačā par bronzas medaļām.

Latvija pagarinājumā ar 4:3 (2:2, 0:0, 1:1, 1:0) pieveica ASV valstsvienību.

Divus vārtus Latvijai guva Kristiāns Rubīns, pa vieniem - Roberts Bukarts un Jānis Jaks, bet ASV divus vārtus guva Roko Grimaldi, vienus - Mets Koronato.

Septītajā minūtē noteikumus pārkāpa Kārters Mazurs, un latviešiem bija vajadzīga minūte un 47 sekundes, lai realizētu vairākumu. Pēc Mārtiņa Dzierkala saspēles amerikāņu zonas kreisajā pusē pie apmales ar Rihardu Bukartu Rihards piespēlēja vārtu priekšā brālim, un Roberts tehniski ripu raidīja vārtu labajā augšējā stūrī, neatstājot vārtsargam Keisijam Desmitam nekādas iespējas atvairīt metienu.

Pēc nepilnām divām minūtēm Grimaldi, saņēmis ripu, pa labo pusi paslidoja uz priekšu un, noķēris Latvijas izlases vārtuvīru Artūru Šilovu uz pretkustību, meta ripu vārtsargam virs kājsarga vārtu kreisajā pusē.

Ceļojumu biroji, kas organizē braucienus uz Ziemeļkoreju, turpmāk uz izolēto staļinistu valsti varētu nevest amerikāņus. Uzņēmumi sākuši sliekties šādas politikas virzienā, parādoties ziņām par nesen no ieslodzījuma Ziemeļkorejā atbrīvotā ASV tūrista Oto Vormbīra nāvi.

Ķīnā bāzētais ceļojumu birojs Young Pioneer Tours, kas organizēja Vormbīra braucienu uz Ziemeļkoreju, sociālajā tīklā Facebook paziņojis, ka turpmāk amerikāņu ceļotājus uz Ziemeļkoreju nevedīs.

Trīs citi Rietumu uzņēmumi paziņojuši, ka šobrīd izskata jautājumu par to, vai turpmāk organizēt amerikāņu braucienus uz Ziemeļkoreju.

Ceļotāji, kas vēlas apmeklēt Ziemeļkoreju, tur var nokļūt tikai ceļojumu biroju organizētos braucienos. Amerikāņiem ir jāierodas Phenjanā ar lidmašīnu no Pekinas, bet citu valstu pilsoņi drīkst ierasties ar vilcienu.

ASV Valsts departaments uzstājīgi mudina amerikāņus uz Ziemeļkoreju nebraukt.

Ziemeļkoreju ik gadu apmeklē vairāki desmiti tūkstošu Ķīnas ceļotāju, kā arī daži tūkstoši citu valstu pilsoņu.

Situācija darba tirgū šobrīd sāk atgādināt 2007. gadu, kad reālais bezdarbs ir tuvu nullei, kā rezultātā algas strauji aug. Tiem cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties, šobrīd ir īstais brīdis

Par to ir pārliecināts Raimonds Dauksts, kurš sešus gadus guva pieredzi konsultāciju biznesā ASV, bet pirms aptuveni deviņiem mēnešiem atgriezies Latvijā, lai sāktu darbu PwC Latvija kā Darījumu un korporatīvo finanšu direktors.

«Labā lieta, kuru varam un vajag pārņemt no amerikāņiem, ir viņu proaktivitāte un attieksme. Viņi ir uzņēmīgi un nekad neizrādīs, ka nevar kaut ko izdarīt. Viņi baidās izrādīt vājumu. Tā ir mentalitāte. Latvijā tas pieklibo un iet roku rokā ar pašpārliecības trūkumu, esmu pārliecināts, ka mēs sevi līdz galam nenovērtējam un neprotam pārdot, bet amerikāņiem tā nav problēma. Domāju, ka varam konkurēt ar pasaules vadošajiem prātiem. Mēs tikai to neapzināmies,» viņš pauž.

Vairāki Lielbritānijas ministri draudējuši pamest valdību, šādi reaģējot uz premjerministres Terēzas Mejas gatavību piekāpties Eiropas Savienībai (ES) «Breksita» jautājumā, piektdien vēsta britu laikraksti.

Ziņas par valdībā briestošo dumpi parādījušās īsi pirms jaunnedēļ Briselē gaidāmā svarīgā samita, kura mērķis ir panākt principiālu vienošanos par abu pušu šķiršanās nosacījumiem.

Vienlaikus izskan draudi no Mejas Ziemeļīrijas sabiedroto puses atsaukt atbalstu un piespiest rīkot uzticības balsojumu, kas varētu novest pie pirmstermiņa vēlēšanām.

Britu laikraksti vēsta, ka vismaz divi trīs ministri varētu atkāpties, reaģējot uz Mejas gatavību piekāpties, lai Īrijas Republikas un Ziemeļīrijas robežu saglabātu atvērtu arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES 29.martā.

«The Telegraph» min eiroskeptisko starptautiskās attīstības ministri Peniju Mordontu un pensiju ministri Esteri Makvī.

Ir ļoti ticams, ka Lielbritāniju pēc Borisa Džonsona pēdējā Brexit plāna tomēr sagaida izstāšanās bez vienošanās.

Kā zināms, Lielbritānijas valdība beidzot publiskojusi jauno Brexit piedāvājumu, ko tā iesniegusi Briselei. Tajā iekļauts kompromisa variants sāpīgajā Īrijas robežas jautājumā. Pēc jaunā plāna Ziemeļīrija paliktu Eiropas vienotajā preču tirgū, bet izstātos no muitas savienības. B. Džonsons jau paziņojis, ka vienīgā alternatīva viņa priekšlikumam ir bezvienošanās izstāšanās 31. oktobrī. B. Džonsona pašmāju oponenti šo priekšlikumu kritizē, norādot, ka ir nereāli palikt vienotā tirgū bez kopējām muitas procedūrām. Jāteic, ka oficiālā Brisele pret šo piedāvājumu izturas, pašreizējā Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera vārdiem runājot, ar ārkārtīgi lielu piesardzību. Proti, valda neapmierinātība, ka starp Ziemeļīriju un Īriju būs muitas pārbaudes. Īrijas premjerministrs Leo Varadkars norādījis, ka par plāna detaļām vēl sīki jādiskutē un jākonsultējas ar Briseles amatpersonām. Tāpat L. Varadkars norādījis, ka britu premjera plāns neatbilst tām vienošanām, kas noslēgtas starp Ziemeļīriju un Īriju. Savukārt Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs norādījis, ka britu priekšlikumā vēl ļoti daudz kas uzlabojams. Bet, ja iesniegtais plāns ir britu galavārds, tad vienošanās nebūs.

Baltijas valstu lauksaimnieku pikets pērn 13. decembrī Briselē ir sadzirdēts, bet skaidras ziņas par reālām izmaiņām naudas sadalē būs ne agrāk kā šā gada rudenī

Piketa mērķis bija pievērst Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Komisijas uzmanību netaisnīgam tiešo maksājumu sadalījumam.

Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis Dienas Biznesam atzina, ka Latvijas lauksaimnieku aprēķini un viedoklis ir sadzirdēts un uzklausīts Eiropas Komisijā, kā arī ES parlamenta Sociālo lietu komisijā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Eiropas Komisijas (EK) «Breksita» sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē piektdien paziņojis, ka joprojām pastāv «būtiskas domstarpības» ar Lielbritāniju par pārejas periodu pēc tās izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) un ka šāda pārejas perioda noteikšana vēl nebūt nav garantēta.

«Ja šīs domstarpības saglabāsies, pārejas [periods] nebūs pašsaprotams,» preses konferencē pēc kārtējās «Breksita» sarunu kārtas brīdināja Barnjē.

Viņš norādīja, ka dziļas domstarpības joprojām pastāv jautājumā par to ES pilsoņu tiesībām, kas pārcelsies uz Lielbritāniju aptuveni divus gadus ilgā pārejas perioda laikā, kā arī par Apvienotās Karalistes tiesībām nepakļauties tām ES tiesību normām, kas tiks pieņemtas šajā laika periodā.

Bernjē piebilda, ka viņš «nerunā par draudiem», taču «ja šīs domstarpības saglabāsies, bez šaubām, būs problēmas».

Tajā pašā laikā EK delegācijas vadītājs pauda cerību, ka šīs domstarpības būs iespējams atrisināt sarunu nākamajā kārtā.

Latvija pašlaik apsver iespēju sākt personu pārvietošanu no Turcijas, aģentūrai LETA apliecināja Ārlietu ministrijas preses sekretārs vēstnieks Raimonds Jansons.

Taujāts par notikušo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un Turcijas samitu, kurš norisinājās Briselē, Jansons atzina, ka Latvija pozitīvi vērtē vienošanos par neatliekamajiem pasākumiem, lai atgrieztos pie normālas Šengenas zonas darbības. Latvija uzskata, ka Šengenas zonas izveide un funkcionēšana ir viens no galvenajiem ES sasniegumiem, un mūsu interesēs ir Šengenas sistēmas saglabāšana.

Tāpat Latvija novērtē Grieķijas centienus šajā ārkārtas situācijā un izprot nepieciešamību sniegt tālāku atbalstu Grieķijai ES ārējās robežas pārvaldībā, migrantu identifikācijā, reģistrēšanā un drošības pārbaužu veikšanā, neatbilstīgo migrantu atgriešanā, kā arī tās patvēruma sistēmai.