Likumi

Cerības saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa režīmu

Māris Ķirsons, 28.10.2016

Jaunākais izdevums

Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas maksājuma ieviešana būtiski maina mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, tādējādi to ar nelielām izmaiņām var sekmīgi saglabāt, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Līdz ar minimālā valsts sociālās apdrošināšanas maksājuma ieviešanu (2017. gadā – 94,6 eiro mēnesī par katru darbinieku) situācija MUN režīmā no nākamā gada būs pilnīgi cita. Pirmā problēma – sociālo garantiju niecīgums – MUN maksātāja darbiniekiem būs atrisināta, turklāt šī summa jāmaksā par katru darbinieku neatkarīgi no tā, vai viņš strādā vēl kādā citā vietā. Vienlaikus ar šo maksājumu būtiski mazināta nodokļu plaisa starp MUN režīmā un parastā nodokļu režīmā strādājošajiem,» uz jautājumu, kāpēc ir pārsteidzīgi jau šobrīd likumā ierakstīt MUN režīma nāves datumu, atbild Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Viņš uzsver, ka no nākamā gada MUN maksātājiem būs pilnīgi cits nodokļu režīms un tādēļ ar radikāliem soļiem nevajadzētu steigties. «2017. gadā būs iespēja izvērtēt, kas īsti ir noticis ar MUN maksātājiem pēc minimālās valsts sociālās apdrošināšanas maksājuma ieviešanas, un tad arī varēs pieņemtu konkrētu lēmumu,» iesaka P. Leiškalns. Viņaprāt, pašlaik nekā labāka par MUN režīmu arī sīkuzņēmējiem nav.

Visu rakstu Cerības saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa režīmu lasiet 28. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Saeima galīgajā lasījumā nolemj minimālās sociālās iemaksas nākamgad neieviest

Zane Atlāce - Bistere, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada mikrouzņēmumu nodokļa likme noteikta 15 % apmērā no apgrozījuma, vienlaikus atsakoties no iepriekš paredzētās minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanas.

To paredz Saeimā otrdien, 20.decembrī, galīgajā lasījumā steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu.

Otrajā lasījumā Mikrouzņēmumu nodokļa likums papildināts ar normu, kas nosaka, ka nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro 2017.gadā ir 12 %.

Izmaiņas likumā veiktas, lai atceltu šī gada 23.novembrī pieņemtos grozījumus, kas paredzēja pakāpeniski atteikties no mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīma. Līdz cita mazajiem un vidējiem uzņēmējiem labvēlīgāka nodokļu regulējuma izstrādei spēkā būs līdzšinējais režīms, iepriekš norādīja par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: vairāk nekā trešdaļa mikrouzņēmēju nav informēti par nākamgad gaidāmajām nodokļu izmaiņām

Žanete Hāka, 08.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī ar nākamā gada 1.janvāri mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus skars būtiskas izmaiņas - nodokļa likme tiks samazināta un par katru darbinieku būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), tomēr pastāv bažas, ka liela daļa šī nodokļa maksātāju par to nezina vai nav iedziļinājušies. To apliecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja uzņēmumu tīklā Business Network.

Lai uzņēmējiem palīdzētu izprast gaidāmās pārmaiņas, Swedbank Finanšu institūts ir izstrādājis rīku, ar kura palīdzību ikviens mikrouzņēmējs var aprēķināt paredzamo ietekmi uz nodokļu nomaksu. Tas pieejams mājas lapā www.businessnetwork.lv.

Aptaujas dati rāda, ka 36% uzņēmumu nav informēti par gaidāmajām izmaiņām un to, kā tas skars viņu saimniecisko darbību. Piektdaļa (22%) atzīst, ka ir gana zinoši un arī turpmāk izmantos mikrouzņēmumu nodokļa formu. Vēl 5% apsver iespēju pāriet uz uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīmu, savukārt 13% plāno pārtraukt sava uzņēmuma darbību.

«Teju katrs gads līdz šim nesis kādas jaunas izmaiņas mikrouzņēmējiem, kas prasa laiku, lai pierastu un piemērotos. Arī nākamais gads nav izņēmums. No 2017.gada tā dēvētajiem mikrouzņēmumiem par katru darbinieku būs jāveic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no minimālās algas apmēra, pretī saņemot zemāku mikrouzņēmumu nodokļa likmi. Jāsaka, ka šāda likuma korekcija ir samērā pamatota - lai nodrošinātu vismaz minimālu sociālo aizsardzību tiem darbiniekiem, pret kuriem šis nodokļu režīms šobrīd nav vēlīgs. Tomēr jaunais regulējums var nozīmēt arī mazāku sociālo aizsardzību darbiniekiem tajos uzņēmumos, kuri strādā ar vidēji lielu apgrozījumu un mazu darbinieku skaitu. Piemēram, uzņēmumam ar apgrozījumu 50 tūkstoši eiro gadā un vienu darbinieku šobrīd VSAOI sastāda 244 eiro mēnesī, kamēr nākamgad tās būs no minimālās algas apjoma – 97 eiro mēnesī. Taču uzņēmumiem ar lielāku darbinieku skaitu izmaiņas var radīt būtisku nodokļu sloga pieaugumu. Tas neapšaubāmi rada pamatu pārdomāt atbilstošāko uzņēmējdarbības formu savai saimnieciskajai darbībai,» norāda Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nekustamā īpašuma izīrētāji nodokļus arī turpmāk varēs maksāt, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu

Lelde Petrāne, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gadā pamatnosacījumi nekustamā īpašuma izīrēšanai paliek nemainīgi, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Arī nākamgad iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus, izīrējot vai iznomājot sev piederošu nekustamo īpašumu, joprojām varēs nomaksāt nodokļus, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu - nereģistrējot saimniecisko darbību. Savukārt, tie, kuri izvēlēsies reģistrēt saimniecisko darbību, tāpat kā līdz šim varēs izvēlēties sev izdevīgāko nodokļu nomaksas režīmu.

Nekustamā īpašuma izīrēšana vai iznomāšana pret atlīdzību ir klasificējama kā saimnieciskā darbība, tādēļ īres vai nomas ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (INN). Iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas, var izvēlēties sev piemērotāko nodokļu nomaksas režīmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Izmaiņas mikrouzņēmumu režīmā atliek līdz jauna regulējuma pieņemšanai

LETA, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas mikrouzņēmumu režīmā atliek līdz brīdim, kamēr stāsies spēkā alternatīvs mazo uzņēmumu regulējums, šodien vienojās Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Līdz ar to, neatkarīgi no tā, vai Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinās vai neizsludinās Saeimā pieņemtos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, šā gada decembrī valdība plāno iesniegt Saeimā grozījumus MUN likumā, papildinot to ar pārejas noteikumiem, proti, tās likuma normas, kas paredz mikrouzņēmuma režīma izbeigšanas termiņus, stāsies spēkā tikai pie nosacījuma, ja Saeimā tiks apstiprināts jauns mazo uzņēmumu regulējums.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš aģentūrai LETA sacīja, ka tādējādi Saeimā pieņemtie grozījumi MUN likumā, kurā paredzēts mikrouzņēmumu regulējuma izbeigšanas termiņš, pagaidām nebūs spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā mikrouzņēmumu nodokļa likme būs 15% apmērā, bet uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro – 12%. Uzņēmēji sašutuši par politiķu rīcību, tālāks šī nodokļa režīma liktenis joprojām neskaidrs, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Desmit dienas pirms gadu mijas ir mainīti spēles noteikumi mikronuzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājiem – ārkārtas Saeimas sēdē steidzamības kārtā atbalstīti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kā arī likumā par valsts sociālo apdrošināšanu. Jāatgādina, ka sākotnēji bija iecerēts, ka MUN likme 2017. gadā būs 5% (tiem, kas par MUN maksātājiem reģistrējušies pēc 31.12.2013.) vai 8% (tiem, kas par MUN maksātājiem reģistrējušies līdz 31.12.2013.) plus minimālais valsts sociālās apdrošināšanas maksājums par katru darbinieku (97,16 eiro mēnesī).

MUN maksātāji tika gatavoti šādam scenārijam, tomēr situāciju mainīja minimālo valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu par katru darbinieku (97,16 eiro mēnesī) attiecināšana arī uz tiem paratajā nodokļu režīmā strādājošajiem, kuri strādāja nepilnu darba laiku. Lai arī bija paredzēti daži izņēmumi, uz kuriem šāda norma neattiektos, turklāt bija sagavots grozījumu projekts papildināt šo kategoriju sarakstu, tomēr Ministru prezidents Māris Kučinskis jau pēc šā gada budžeta pieņemšanas lēma atcelt pērn pieņemto normu spēkā stāšanos. Papildu pipariņu «piemeta» arī Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmums neizsludināt grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un nodot tos otrreizējai caurlūkošanai parlamentam. Izmaiņas paredzēja, ka personai pieteikties mikrouzņēmumu nodokļu maksātāja statusa iegūšanai ir tiesības tikai līdz 2017. gada 30. jūnijam, savukārt sākot ar 2019. gada 1. janvāri, mikrouzņēmumu nodokļa režīms tiek izbeigts. Nu Saeima reaģējusi uz šiem valsts galvas iebildumiem un MUN maksātājiem dod iespēju strādāt, jo svītroti iepriekš nobalsotie šī režīma «nāves datumi», turklāt pēc jaunā regulējuma akceptēšanas pašreizējā režīmā būs ļauts strādāt vēl vienu gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem varētu likt maksāt augstāku nodokļa likmi – pat 15% apmērā no neto apgrozījuma –, bet atsakoties no minimālā sociālās apdrošināšanas maksājuma par katru darbinieku

Par šādu iespējamo risinājumu panākta vienošanas LTRK un Ministru prezidenta Māra Kučinska tikšanās laikā, taču par visu valdību veidojošo partiju vienotu pozīciju runāt vēl pāragri. Kāds būs Saeimas lēmums, to redzēsim, – deputātiem būs atkārtoti jāvērtē Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījums, kas paredz šī nodokļa režīma izbeigšanu. To paredz Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmums neizsludināt grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un nodot tos otrreizējai caurlūkošanai parlamentam. Jāatgādina – izmaiņas paredzēja, ka personai pieteikties mikrouzņēmumu nodokļu maksātāja statusa iegūšanai ir tiesības tikai līdz 2017. gada 30. jūnijam, savukārt, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, mikrouzņēmumu nodokļa režīms tiek izbeigts. Valsts prezidents uzskata, ka piedāvātais regulējums ir nepilnīgs un pretrunā iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem rēķinājušies uzņēmēji un sabiedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Jaunus mikrouzņēmumus varēs veidot līdz nākamā gada jūnijam beigām

Žanete Hāka, 31.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima pirmdien, 31.oktobrī, ārkārtas sēdē konceptuāli atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz, ka uzņēmējdarbības uzsācēji mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmam varēs pieteikties līdz 2017.gada 30.jūnijam, informē Saeimas Preses dienests.

Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā, ka patlaban Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju un uzņēmējus pārstāvošām organizācijām izstrādā jaunu nodokļu režīmu uzņēmējdarbības uzsācējiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu, lai paredzētu vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarācijas iesniegšanu un nodokļu nomaksu, teikts likumprojekta anotācijā. Plānots, ka jaunais nodokļu režīms stāsies spēkā 2018.gadā.

Savukārt attiecībā uz esošajiem uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem paredzēts, ka pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas kārtībai no nākamā gada vairs nevarēs.

Ja mikrouzņēmums saimniecisko darbību vēlēsies turpināt, tam līdz 2018.gada 15.decembrim būs jāpārreģistrējas kādā no pastāvošajiem nodokļu maksāšanas režīmiem. Savukārt, ja tas nebūs izdarīts, tad līdzšinējais mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs atkarībā no juridiskās formas kļūs vai nu par uzņēmumu ienākuma vai arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pikets nemaina Saeimas lēmumu - MUN režīms darbosies līdz 2019.gadam

Zane Atlāce - Bistere, 23.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz mikrouzņēmumu pārstāvju iebildumiem, kas piketā tika darīti zināmi arī deputātiem, Saeima trešdien, 23.novembrī, ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz, ka uzņēmējdarbības uzsācēji mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksāšanas režīmam varēs pieteikties līdz 2017.gada 30.jūnijam.

Likums grozīts, ņemot vērā, ka patlaban Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju un uzņēmējus pārstāvošām organizācijām izstrādā jaunu nodokļu režīmu uzņēmējdarbības uzsācējiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu, lai paredzētu vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarācijas iesniegšanu un nodokļu nomaksu, teikts likumprojekta anotācijā. Plānots, ka jaunais nodokļu maksāšanas režīms stāsies spēkā 2018.gadā.

Saskaņā ar grozījumiem esošajiem mikrouzņēmumiem, ja tie savu saimniecisko darbību vēlēsies turpināt, līdz 2018.gada 15.decembrim būs jāpārreģistrējas kādā no citiem pastāvošajiem nodokļu maksāšanas režīmiem. Ja tas nebūs izdarīts, tad līdzšinējais mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs atkarībā no juridiskās formas kļūs vai nu par uzņēmumu ienākuma vai arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima piektdien, 28.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma likumus, lai no nākamā gada valstī īstenotu nodokļu politikas reformu.

Jaunā tiesiskā regulējuma izskatīšanas gaitā par likumprojektu virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns atzīmēja, ka «nodokļu politikas reforma paredz būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī un sociālajās iemaksās, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kā arī lielākus atvieglojumus ģimenēm ar bērniem un iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Lai īstenotu tā sauktos lielos reformas pasākumus, paredzēti arī kompensācijas mehānismi, un tie galvenokārt saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu administrēšanas uzlabošanu».

Nākamgad minimālā alga būs 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamais minimums nākamgad palielināsies līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī. Neapliekamo minimumu piemēros uzreiz, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izsludina pēdējā brīdī pieņemtās izmaiņas mikrouzņēmumu un sociālo iemaksu regulējumā

LETA, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada pēdējā darbadienā Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir izsludinājis Saeimā pēdējā brīdī pieņemtās izmaiņas mikrouzņēmumu un sociālo iemaksu regulējumā, kas stāsies spēkā jau no nākamā gada.

Saeimā 20.decembrī pieņemtās un šodien izsludinātās likuma izmaiņas paredz, ka nākamgad mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme pieaugs līdz 15%, savukārt uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro - līdz 12%.

Likumu atbalstīja 78 deputāti, tostarp "Vienotības" parlamentārieši. Vēl desmit deputāti - Latvijas Reģionu apvienības pārstāvji, Solvita Āboltiņa (V), Andrejs Judins (V) un Jūlija Stepaņenko (S) - balsojumā nepiedalījās. Vienojoties par zemāku MUN likmi mazajiem uzņēmumiem, tika daļēji atbalstīti opozīcijas politisko spēku - "Saskaņas" un "No sirds Latvijai" - ierosinājumi.

Nosakot MUN likmi 15% apmērā, no 2017.gada 70,4% no MUN ieņēmumiem tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Savukārt ar 2018.gada 1.janvāri sociālajās iemaksās iecerēts novirzīt 80% no MUN ieņēmumiem. Šīs izmaiņas tika veiktas saistībā ar atteikšanos no minimālo sociālo iemaksu ieviešanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju varēs reģistrēties līdz 2017. gada 30. jūnijam, bet no nākamā gada netiks iedarbināts to nozaru saraksts, kuriem šis režīms tiks liegts

To paredz valdībā akceptētie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kurš gan vēl būs jāakceptē Saeimā.

Uzņēmumi un saimnieciskās darbības veicēji, kas darbojas jau pašlaik, 2017. gadā vairs nevarēs iesniegt pieteikumu, lai par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju kļūtu 2018. gadā, kad jau vajadzētu būt spēkā jaunajai kārtībai attiecībā uz mazajiem un iesācēju uzņēmumiem. Minēto iemeslu dēļ izmaiņas paredz, ka no 2017. gada netiks ieviesti ierobežojumi tām nozarēm, kurās komersants ir tiesīgs būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, skaidro Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne. Viņa arī norāda, ka minēto iemeslu dēļ nav jēgas uz vienu gadu ieviest ierobežojumus nozarēm, kurās, veicot saimniecisko darbību, mikrouzņēmums nav tiesīgs kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Steigā mēģinās labot brāķi

Daiga Laukšteina, Kārlis Vasulis, speciāli DB, 09.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labojumus kritizētajos Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumos Saeima cer pieņemt jau 20. decembrī

Saeima nodevusi Budžeta un nodokļu (finanšu) komisijai otrreizējai caurlūkošanai Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izbrāķētos grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā. Izmaiņas paredzēja, ka persona pieteikties mikrouzņēmuma nodokļu maksātāja statusa iegūšanai var tikai līdz 2017. gada 30. jūnijam, savukārt, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, mikrouzņēmumu nodokļa režīms tiktu izbeigts. Prezidents paudis, ka piedāvātais regulējums ir nepilnīgs un pretrunā iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem rēķinājušies uzņēmēji un sabiedrība. Tāpat R.Vējonis akcentē, ka nav izpildīts Ministru kabineta pērnā gada lēmums izstrādāt mikrouzņēmumu nodokli aizstājošu regulējumu, kas noteiktu specializēta vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu maziem un mikro uzņēmumiem ar mazu ikgadējo apgrozījumu, paredzot vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarāciju iesniegšanu un nodokļu nomaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Uzņēmēji nepiekrīt vairākām plānotajām izmaiņām Mikrouzņēmumu nodokļa likumā

LETA, 19.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēju organizācijas nepiekrīt vairākām plānotajām izmaiņām Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis norādīja, ka LTRK padomes ieskatā Mikrouzņēmumu nodokļa režīmu nepieciešams regulēt, taču jāizslēdz iespējas šajā režīmā pieejamās priekšrocības izmantot uzņēmumiem, kas neatbilst mazo uzņēmumu statusam. Tāpat viņš uzsvēra, ka mikrouzņēmuma maksimālo apgrozījumu būtu jānosaka 50 000 eiro apmērā līdzšinējo 100 000 eiro vietā nevis 40 000 eiro apmērā, kā tiek rosināts pašlaik. Līdz ar to kopumā LTRK plānotās izmaiņas MUN likumā neatbalsta. «Mums ir savs viedoklis un, ja rosinātās izmaiņas nesakrīt ar mūsu viedokli, mēs tās neatbalstām,» uzsvēra Rostovskis.

Viņš piebilda, ka MUN režīms radās krīzes laikā nolūkā rast iedzīvotājiem iespēju nepamest valsti, bet nodibināt uzņēmumus un sākt uzņēmējdarbību. Tā kā attiecīgais režīms tika izstrādāts lielā steigā, tajā bija nepilnības, kas ir apzinātas un jānovērš. Taču jāatstāj esošais regulējums. «Mikrouzņēmuma maksimālā apgrozījuma griesti jānosaka 50 000 eiro apmērā,» uzsvēra Rostovskis, piebilstot, ka MUN režīms jāatstāj uzņēmēju daļai, kas atbilst mazo uzņēmumu statusam, lai nekropļotu konkurenci ar parastajā režīmā strādājošiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas likumiem saņemts ap 350 priekšlikumiem, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Saeima pagājušajā nedēļā pirmajā lasījumā atbalstīja nodokļu reformas likumus, savukārt šonedēļ tos paredzēts izskatīt galīgajā lasījumā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka priekšlikumu ir «pietiekami daudz», un tie tiekot apkopoti. Ņemot vērā, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš beidzās šodien plkst.13, un daudzi iesnieguši savus ierosinājumus pēdējā brīdī, komisijas priekšsēdētājs atturējās tos komentēt.

Kā vēstīts, apjomīgākās izmaiņas paredzētas likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Likuma grozījumi paredz no nākamā gada 1.janvāra ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Šogad vairākas izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem

Zane Atlāce - Bistere, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad stājas spēkā vairāki nodokļu reformas ietvaros mainīti nosacījumi attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Lai uzņēmums arī turpmāk varētu saglabāt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu, tajā strādājošie darbinieki drīkst būt tikai viena mikrouzņēmuma darbinieki. Ja tomēr uzņēmumā strādājošais darbinieks vienlaicīgi tiks nodarbināts arī citos mikrouzņēmumos, tad šiem mikrouzņēmumiem papildus 15% mikrouzņēmuma likmei jāpieskaita divi procentpunkti par katru šādu darbinieku.

Savukārt, no 2020.gada šāds uzņēmums zaudēs mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu un tam būs jāizvēlas cits nodokļu nomaksas režīms.

Par darbinieka nodarbinātību citā mikrouzņēmumā darba devējs var pārliecināties, pajautājot par to pašam darbiniekam. Savukārt, par to, vai darbinieka cits darba devējs arī ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, iespējams pārliecināties VID tīmekļa vietnē sadaļā VID publiskojamo datu bāze/ Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Endziņš: Vajadzēja ļaut cilvēkiem strādāt 2-3 mikrouzņēmumos

Natālija Poriete, 13.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tos, kuri strādā vairākos mikrouzņēmumos, jaunais likums par mikrouzņēmuma nodokli, ietekmēs negatīvi, taču daudzi cilvēki strādā tikai vienā mikrouzņēmumā, un uz viņiem šī problēma neattiecas, intervijā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš uzsver, ka situācija mikrouzņēmumu jomā nav bijusi normāla, un viņš zina gadījumus, gad viens cilvēks strādāja 28 mikrouzņēmumos, taču, pēc viņa domām, aizliegums strādāt vairāk nekā vienā mikrouzņēmumā, arī ir nepareizs. «Vajadzēja ļaut cilvēkiem strādāt 2-3 mikrouzņēmumos, tas būtu normāli,» viņš uzskata.

«Es uzskatu, ka, ja cilvēks var strādāt 4-5 uzņēmumos, kaut arī dažas stundas, tas ir labi, taču tagad mēs ejam pa citu ceļu. Mēs sakām: «Jo tu vairāk strādā, jo sliktāk». Tā ir nepareiza stratēģija,» uzsvēra LTRK vadītājs.

Endziņš pieļauj, ka jauno mikrouzņēmumu ierobežojumu dēļ šo uzņēmējdarbības formu reģistrēs aizvien mazāk uzņēmēju, taču vienlaikus viņš izteica cerību, ka regulējums mazajam biznesam būs ilgtermiņa. «Mēs darām visu, lai šāds regulējums paliktu, taču jāatzīst gan, ka pēdējo gadu laikā tas ir diezgan izbojāts,» paziņoja J. Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Saeimas komisija galīgajā lasījumā atbalsta nodokļu reformas likumus

LETA, 26.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien noslēdza darbu pie nodokļu reformas likumiem, atbalstot tos izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamenta sēdē.

Komisijas deputāti pabeidza vērtēt visus ar reformu saistītos likumprojektus, savukārt Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien atbalstīja likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu.

Budžeta komisija sāka vērtēt priekšlikumus likumprojektiem uz galīgo lasījumu otrdien, kad ierosinājumus par iespējamām izmaiņām izskatīja valdība. Trešdien komisija strādāja visu dienu - ar vairākiem pārtraukumiem teju 13 stundas. Kopumā nodokļu reformas likumiem bija iesniegts ap 350 priekšlikumiem, informēja Saeimas Preses dienestā.

Deputātu viedoklis, vērtējot priekšlikumus šiem likumiem, galvenokārt sakrita ar valdības lēmumiem. Daudzi no atbalstītajiem priekšlikumiem bija redakcionāli vai precizējoši. Tomēr bija arī vairāki konceptuāli jautājumi, kur deputāti mainīja iepriekšējos lēmumus par iespējamiem grozījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2018. gada mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem un tajos strādājošajiem sāksies jauna ēra.

To paredz Saeimā akceptētie grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā.

Proti, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja maksimālais apgrozījums būs tikai 40 000 eiro pašreizējo 100 000 eiro vietā.

Tomēr būtiskākā izmaiņa skar šāda nodokļa maksātāja darbiniekus, jo ir akceptēta prasība, kas nosaka, ka fiziskā persona vienlaicīgi var tikt nodarbināta tikai vienā mikrouzņēmumā. Turklāt mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, slēdzot darba līgumu, no pretendenta saņems rakstisku apliecinājumu, ka tas nav nodarbināts jau pie cita mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Lai šī norma nekļūtu par formālu, tad VID nereģistrēs mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju, ja tas būs nodarbināts citā mikrouzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji ir pārsteigti par ideju paaugstināt šī nodokļa apmēru un vienlaikus cer, ka pēc Saeimas vēlēšanām nebūs jāsaskaras ar kārtējiem tā «maigās likvidācijas» mēģinājumiem.

Parlamenta vēlēšanas ir sava veida iespējas un vienlaikus draudi mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem, tomēr šoreiz par šīs kategorijas uzņēmēju pārsteigšanu parūpējās veselības ministre Anda Čakša. Intervijā DB 06.07.2018. viņa sacīja, ka «viens no problēmjautājumiem gan ir par mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, jo tas ir legāls nodokļu režīms. Iespējams, jādomā par šā nodokļa likmes paaugstināšanu, lai mikrouzņēmēji būtu sociāli apdrošināti un varētu saņemt pilnu veselības aprūpes pakalpojumu grozu. Kamēr tas nav izdarīts, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, tāpat kā jebkurš cits sociāli neapdrošināts iedzīvotājs, kuru neapdrošina valsts, var brīvprātīgi pievienoties sistēmai. Tas ir ļoti viegli izdarāms, turklāt apdrošināšanas maksājums gadā ir daudzkārt zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Jauni griesti mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem

Māris Ķirsons, 21.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads atnesīs lielāku nodokļu slogu un jaunus ierobežojumus, virkne uzņēmumu šo režīmu pametīs, savukārt citi tajā metīsies iekšā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī atšķirībā no pērnā gada nogales, kad mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem strauji tika mainīti nosacījumi (atcelts minimālais fiksētais valsts sociālās apdrošināšanas maksājums par katru darbinieku, taču vienlaikus palielināta nodokļa likme, ko maksā no neto apgrozījuma), šogad viss ir skaidrs jau kopš augusta. Paši MUN maksātāji atzīst, ka nākamajā gadā netiek plānotas tik negatīvas izmaiņas, ar kādām bija jācīnās iepriekšējo divu gadu decembros, taču situācija ar šī nodokļa maksātājiem ir līdzīga kā ar visu nodokļu reformu – nav pavisam slikti, salīdzinot ar esošo sistēmu, bet ne arī būtiski labāk.

Valdošie politiķi MUN maksātājiem šogad ir būtiski samazinājuši neto apgrozījuma griestus, jo līdzšinējo 100 000 eiro vietā tie būs divarpus reizes zemāki – tikai 40 000 eiro apmērā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, vairāk par 40 000 eiro apgrozījums ir tikai 1639 MUN maksātājiem, un faktiski šie neto apgrozījuma griesti skar tikai 3,9% no visiem MUN maksātājiem. Savukārt nedaudz vairāk par 96% MUN maksātāju būtībā šie griesti nav ietekmējošs faktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šonakt pēc aptuveni 20 stundas ilgas sēdes pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā plānotie ieņēmumi ir lielāki nekā 8 miljardi eiro, savukārt izdevumi - ap 8,4 miljardiem eiro, līdz ar to plānots budžeta deficīts.

Deputāti budžeta pieņemšanu sagaidīja ar ovācijām. Par budžeta apstiprināšanu balsoja 59 koalīcijas parlamentārieši, bet pret bija 36 opozīcijas deputāti.

Saeima sāka skatīt budžeta jautājumus trešdien no rīta plkst.9, tomēr sēde ieilga, opozīcijas deputātiem prasot balsot par ļoti daudziem priekšlikumiem. Koalīcija arī noraidīja vairākus opozīcijas piedāvājumus pārtraukt sēdi un turpināt budžeta izskatīšanu ceturtdienas rītā, izvēloties strādāt naktī. Kopumā deputāti pieņēma 59 likumus - nākamā gada budžetu, vidējā termiņa budžeta ietvaru, kā arī 57 saistīto likumu grozījumus.

Parlamentārieši debatēja par pretrunīgākām iecerēm un ierosinājumiem par papildu finansējumu dažādiem projektiem. Opozīcija kritizēja tā dēvētās "deputātu kvotas", kā arī lojalitātes grozījumus Izglītības likumā, ieceri ļaut darboties mikrouzņēmumu nodokļa režīmam tikai līdz 2019.gadam un citas ieceres. Koalīcijas deputāti un ministri mēģināja atspēkot kritiku un pamatot ieceres.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šorīt izplatītā paziņojumā atgādina, ka, sākot ar 2017.gadu, mainās mikrouzņēmumu nodokļa likme un tajā vairs netiek ietvertas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tāpēc mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam ir pienākums veikt obligātās iemaksas par katru mikrouzņēmuma darbinieku.

Mikrouzņēmumu nodokļa likme nākamgad tiek samazināta līdz 5 procentiem, bet, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, saskaņā ar likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu par katru mikrouzņēmuma darbinieku ir jāveic obligātās iemaksas no obligāto iemaksu objekta, kas nevar būt mazāks par trīs ceturtdaļām no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra.

Obligātās iemaksas mikrouzņēmuma darbiniekam aprēķina, piemērojot obligāto iemaksu likmi, kāda ir noteikta darba ņēmējam un darba devējam (vispārējā gadījumā 34,09 %).

Piemērs:

Mikrouzņēmuma darbinieka alga ir 400 eiro. Summa, no kuras tiek aprēķinātas obligātās iemaksas, nedrīkst būt mazāka par ¾ no valstī noteiktās minimālas mēneša algas (2017.gadā tā būs 380 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju laikmeta noriets

Māris Ķirsons, 03.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Avots: Pixabay

Piedāvātā mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšana no pašreizējiem 15% līdz 25% no neto apgrozījuma un jauni ierobežojumi spiedīs 37 338 mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem izdarīt izvēli.

Informatīvais ziņojums par nodokļiem būtībā paredz mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīma pakāpenisku ierobežošanu un pielīdzināšanu vispārējam darbaspēka nodokļu režīmam.

Tas tiekot izmantots nodokļu optimizācijas nolūkos, proti, šo nodokli maksā no uzņēmuma apgrozījuma, nevis faktiskās darba algas. Bez tam, pateicoties zemākām nodokļu izmaksām, mikrouzņēmumi savas preces un pakalpojumus var pārdot par zemāku cenu nekā vispārējā režīmā strādājošie uzņēmumi, tādējādi MUN režīms kropļojot konkurenci.

"Tas, ka vairs nebūs MUN, jau vēl nenozīmē, ka visi šajā režīmā strādājošie kļūs par darbiniekiem parastā režīmā strādājošajos uzņēmumos un maksās visus nodokļus, nevis pazudīs ēnu ekonomikā vai dosies peļņā uz ārzemēm," komentē nodokļu eksperte Agnese Pastare.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nodokļus mēs necelsim, tikai izlīdzināsim

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 26.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība atrod ekselentu atrunu, kā maskēt nodokļu pieaugumu, tomēr īlenu maisā nenoslēpsi, lai kā censtos

Valdības ministri vairākkārt ir publiski ziņojuši, ka, veidojot 2017. gada budžetu, nodokļi šoreiz netiks celti. Patiesība tomēr izskatās savādāka, par ko liecina politiķu teju vai izmisīga vēlme, slēpjoties aiz vairāk vai mazāk krāšņām frāzēm, nodokļus tomēr arī nākamgad paaugstināt.

Kā savādāk lai nodēvē valdības vēlmi iekasēt budžetā vairāk, būtiski palielinot nodokli tādam vitāli svarīgam resursam kā ūdens? Virmo arī visādas idejas, kā padarīt dārgāku automašīnu lietošanu. Spiediens ir arī uz finanšu sektoru – ir vēlme padarīt bankas teju vai par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piedēkli, liekot tām kontrolēt un ziņot praktiski par katru kustību savu klientu kontos. Tas, protams, nav tik vienkārši uzreiz ieviešams, tomēr ar katru šādu iniciatīvu mēs pievirzāmies soli tuvāk savulaik utopiskajai idejai, ka pēc būtības bankas nākotnē pat varētu aizstāt VID, automātiski veicot atskaitījumus valsts budžetam no savu klientu kontiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta: Palielinot mikrouzņēmumu nodokli, iegūto naudu novirzīs sociālajā budžetā

LETA, 07.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinot mikrouzņēmumu nodokļu likmi nākamajā gadā, iegūtie papildu līdzekļi tiktu novirzīti sociālajā budžetā, šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Politiķis apliecināja, ka pašlaik koalīcijai piedāvāts attiekties no minimālajām sociālajām iemaksām, bet tā vietā palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9% līdz 15%.

Šie papildu līdzekļi tiks novirzīti sociālajām budžetam. Savukārt par katra darbinieka sociālo apdrošināšanas jautājumu tikšot spriests, pārskatot nodokļu politiku kopumā.

Šodien koalīcijas sanāksmē politiķi šo piedāvājumu izvērtējuši, bet nākamnedēļ spriedīs par iespējamu likuma redakciju.

Pagaidām pietiekot laiks, lai Saeima varētu pieņemt likumu grozījumus, Valsts prezidents tos varētu izsludināt un tos varētu piemērot ar 2017.gada 1.janvāri. Tas gan atkarīgs no tā, vai Saeimā šiem lēmumiem būs vairākums un vai Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinās jaunās izmaiņas, neizmantojot iespēju tās nodot otrreizējai caurlūkošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru