Multimediālās deju lielizrādes Abas Malas skatuvi, ko ciešā sadarbībā ar multimediju mākslinieku Māri Kalvi radījis arhitekts un scenogrāfs Didzis Jaunzems (DJA – Didzis Jaunzems Architecture), ietekmīgais medijs ArchDaily novērtējis kā vienu no iespaidīgākajām pasaulē radītajām skatuvēm, pavēstīja lielizrādes radošās komandas pārstāve Gunta Kursiša.

Abas Malas skatuve augstu novērtēta līdzās tādu leģendu kā Deivida Bovija (David Bowie) un The Rolling Stones performancēm radītajām skatuvem.

Skatuve, kas tika veidota lielizrādei Arēnā Rīga, bija īpaša ne tikai ar videoprojekciju vērienu (arēnas centrālo telpu klāja videoprojekcijas 2000 m2 platībā), bet arī ar telpisko dažādību. Skatuve tika izmantota kā liels deju laukums masu skatiem, taču tajā pašā laikā tajā tika integrētas vairākas maza izmēra skatuves nelielām dejotāju grupām un solistiem.

Aizvadītās nedēļas nogalē Aizkrauklē autoostas telpās durvis vēris klubs «Stacija», vēsta reģionālais medijs Staburags.

Vērojot autoostā notiekošo kopš aizvadītās piektdienas, medijs secina, ka muzikālie vakari tur noteikti turpināsies, jo «iekārtota pamatīga skatuve. Bet arī pasažieriem kāds stūrītis pagaidām tajā visā ir atstāts. Piektdien pa dienu soli, kur pasažieriem gaidīt autobusu, bija sastumti vienā telpas stūrī, bet viss pārējais norobežots ar melnu plēves sienu. Paveroties augšup, varēja manīt metāla skatuves konstrukcijas prožektoriem un skaņas pastiprinātājiem. Pirmdien, iegriežoties autoostā, tās pārvērtības jau varēja izpētīt pamatīgāk. Vietā, kur kādreiz bija biļešu kases un tirdzniecības kiosks, izveidota bāra lete, pretī ieejai — skatuve. Autobusa gaidītājiem atstāti daži soli pie veikala «Jutta» durvīm. Šis stūris no visas pārējās telpas norobežots ar sakrautiem soliem un novilktām virvēm, uz kurām piestiprinātie uzraksti vēsta par to, ka tālāk iet nedrīkst, pieslēgta signalizācija un videonovērošana».

AERODIUM ir uzbūvējis vēja tuneli pasaules lielākajai Disnejlendai - Shanghai Disney Resort-, kas jūnijā tika atvērta Šanhajā, Ķīnā. Radītais vēja tunelis ir lielākais atvērtais tunelis pasaulē, un tas ir iebūvēts Karību jūras pirātu šova Eye of the Storm skatuvē, pastāstīja uzņēmuma pārstāve Līga Gablika.

Izklaides parks aizņem 390 ha lielu platību un tā radīšana izmaksāja 6,3 miljardus ASV dolāru. Izklaides parkā iekļautas inovatīvas atrakcijas, lai arvien vairāk pārsteigtu parka apmeklētājus. Kā viens no tehnoloģiski inovatīvākajiem risinājumiem tiek izcelts tieši Eye of the Storm šovs, kura kulminācija ir AERODIUM radītais tunelis un tā akrobātu lidojums. Šobrīd visos šovos lido latviešu lidotāji, taču paralēli jau tiek trenēti arī vietējie akrobāti.

Eye of the Storm ir 30 minūtes ilgs šovs, kas balstīts uz filmas Karību jūras pirāti scenāriju. AERODIUM vēja tunelis un lidotāji piedalās šova noslēguma ainā, kad notiek cīņa starp galveno varoni pirātu kapteini Jack Sparrow un admirāli James Norrington. Viņu cīņas laikā sākas vētra, kas paceļ gaisā abus pretiniekus. Cīņa turpinās, lidojot gaisā. Šovs pretendē uz labākā šova titulu atrakciju parku industrijā.

Lauku atbalsta dienestā apstiprināts projekts Brīvdabas skatuve un teritorijas labiekārtošana vēsturiskajā Ozoliņu parkā Ikšķilē, informē Ikšķiles novada dome.

2016. gada pavasarī Publisko un privāto partnerattiecību biedrība Zied Zeme izsludināja LEADER projektu iesniegšanu sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas 2015-2020 ietvaros. Atklātajā projektu konkursā piedalījās arī Ikšķiles novada pašvaldība ar projektu Brīvdabas skatuve un teritorijas labiekārtošana.

Septembra vidū Ikšķiles novada pašvaldība saņēma Lauku atbalsta dienesta lēmumu par projekta apstiprināšanu un tā īstenošanai būs iespējams piesaistīt 35 tūkstošu eiro lielu līdzfinansējumu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

Projekta ietvaros ir paredzēts labiekārtot 1,1 ha lielu teritoriju vēsturiskajā Ozoliņu parkā, ierīkot apgaismotus gājēju celiņus, izvietot soliņus un atkritumu tvertnes, kā arī izbūvēt 240 m2 lielu brīvdabas skatuvi, kur organizēt dažādus pasākumus Ikšķiles novada iedzīvotājiem un viesiem.

Latgales apgabaltiesa lēmusi atstāt spēkā pirmās instances lēmumu strīda lietā starp SIA Rīgas koncertzāle un Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA). Apelācijas sūdzību par Daugavpils tiesas lēmumu minētajā lietā bija iesniegusi koncertzāle Rīga.

Latgales apgabaltiesa nosprieda daļēji apmierināt LZA prasību pret koncertzāli Rīga par parāda procesa piedziņu. Tika nolemts no koncertzāles Rīga piedzīt parādu teju 60 000 apmērā, kā arī likumiskos procentus 1020 eiro apmērā un tiesas izdevumus 1722 eiro apmērā LZA labā. Kopējā piedzenamā summa veido 62 422 eiro. Tāpat tiesa lēma noteikt LZA tiesības saņemt no Rīgas koncertzāles 8 % gadā no parāda summas līdz sprieduma izpildei.

Tāpat tiesa noraidījusi koncertzāles prasību pret LZA par paziņojuma par nomas līguma izbeigšanu atzīšanu par prettiesisku, kā arī prasību par zaudējumu 7748 eiro apmērā piedziņu.

Šāds tiesas spriedums nebija pārsteigums. Vēl šonedēļ sarunā ar Dienas Biznesu koncertzāles Rīga vadītājs Juris Millers prognozēja, ka tiesa lēmumu atstās spēkā. J. Millers plāno sagaidīt sprieduma pilnu tekstu, lai pēc tam iesniegtu kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā.

«Kad šis viss būs beidzies, būs milzīgs gandarījums,» biznesa portālam db.lv atzīst lielizrādes «Abas malas» multimediju mākslinieks Māris Kalve. Darbs ar vizuālajām projekcijām izrādei, kas būs skatāma «Arēnā Rīga» trīs dienas - 17., 18. un 19. novembrī, norisinās jau pusotru gadu un nekas tik vērienīgs no multimediju viedokļa Baltijā vēl nebūšot redzēts, sola pasākuma organizatori.

Deju lielizrāde «Abas Malas» būs viens no kulminācijas pasākumiem Latvijas simtgadē. Tajā satiekas mūzika, deja un mūsdienu tehnoloģijas. Katrs multimediālās deju izrādes vizuālās izteiksmes elements – horeogrāfija, scenogrāfija, gaismu režija, televīzijas kameru darbs un video projekcijas – tiek veidots kā vienots veselums.

Izrādes stāsts ir par meiteni Madaru, kura savā dzimšanas dienā nonāk pagātnē – brīdī, kad piedzimst Latvija. Viņa iziet cauri visiem Latvijas notikumiem, un gūst apziņu, ka mīl dzimteni, un saprot, kādām grūtībām cilvēki ir izgājuši cauri, lai mums būtu brīvība.

Gatavošanās izrādei ilgst jau trīs gadus. Uz jautājumu, vai nebūs žēl, ka gatavošanās procesā ieguldīts tik liels darbs, bet izrāde būs skatāma tikai trīs dienas, M. Kalve atbild: «Kad šis viss būs beidzies, būs milzīgs gandarījums. Es ticu, ka, pateicoties «Abas Malas», mūsu darbu pamanīs arī ārpus Latvijas robežām. Paredzu, ka nākotnē mēs savas idejas un darbus varēsim eksportēt.»

Jūrmalas pilsētas domes rīkotajā arhitektūras metu konkursā Dzintaru koncertzāles vasaras zāles atjaunošanai ir noteikts uzvarējušais projekts. Izvērtējot iesniegtos darbus, otrā godalga piešķirta projektam, ko izstrādājis arhitektūras un projektēšanas uzņēmums SIA «Vincents».

Kopumā metu konkursam tika iesniegti pieci darbi, kas paredzēja dažādus Dzintaru koncertzāles lielās zāles attīstības scenārijus no vēsturiskās zāles pilnīgas pārbūves līdz modernu risinājumu piedāvājumam, saglabājot vēsturiskās zāles aprises, kā arī tika piedāvāti dažādi Dzintaru koncertzāles lielās zāles teritorijas labiekārtošanas virzieni.

Atbilstoši konkursa nolikumam otrās godalgas ieguvējs, SIA «Vincents» saņems 7500 eiro, savukārt trīs konkursa dalībniekiem, kuri izpildījuši visas darbu iesniegšanas un kvalifikācijas prasības – SIA «MARK arhitekti», pilnsabiedrība «ZGT», SIA «DUAL arhitekti» –, piešķirs 4000 eiro. Pirmā godalga konkursā netika piešķirta.

Dauderu parka (iepriekš Aldara parka) pārbūves trešo noslēdzošo kārtu plānots pabeigt šajā būvniecības sezonā, informē Rīgas domē.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta projekta "Aldara parka pārbūve" trešā kārta tika sākta šā gada jūlijā. Viens no vērienīgākajiem trešās kārtas darbiem ir torņa jeb mākslīgo pilsdrupu atjaunošana. Akmens torņa sienas tiek atjaunotas tā, lai pēc darbu pabeigšanas, tās droši varētu izmantot alpīnisma treniņiem un vienlaikus veidotas tā, lai novērstu nedrošu spēlēšanās praksi bērniem. Torņa iekšpusē paredzēts izvietot Latvijas alpīnisma vēsturei veltītu ekspozīciju, savukārt torņa augšpusē veidos skatu laukumu.

Tāpat trešajā kārtā tiek veikta virkne citu darbu, piemēram, izbūvēts bērnu rotaļu laukums ar gumijas segumu, izgatavots un uzstādīts žogs un vārti, kas veidoti metāla konstrukcijās laikmetīgā stilā un norobežo parka teritoriju no Sliežu ielas puses, kā arī uzbūvēti jauni parka celiņi un veikta esošo celiņu pārbūve.

Koncertzāle Lielais dzintars atklāj vasaras tūrisma sezonu un, sākot no 4.jūnija, svētdienās pulksten 11 un 13 organizē ekskursijas pa Liepājas koncertzāli.

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

Stundu garā ekskursija pa koncertzāli notiek gida pavadībā, un tās laikā apmeklētājiem ir iespēja apskatīt Lielā dzintara zāles, uzzināt faktus par ēkas tapšanu, koncertzāles piedāvājumu, tehniskajām iespējām un ieskatīties notikumu sagatavošanas aizkulisēs.

Tūre sākas mākslas telpā Civita Nova 1.stāvā, turpinot ceļu uz Kamerzāli ēkas 2.stāvā un Lielo zāli 3.stāvā, bet noslēgumā dodoties uz 6. stāva telpām Civita Nova 6 un Eksperimentālo skatuvi, no kurām paveras panorāmas skats uz pilsētu.

Biļetes uz ekskursijām iepriekšpārdošanā pieejamas Biļešu paradīzes kasēs visā Latvijā, interneta vietnē bilesuparadize.lv, kā arī koncertzāles Lielais dzintars informācijas centrā. Ekskursijas notiek latviešu un angļu valodā, pēc īpaša pieprasījuma iespējams organizēt ekskursijas citos laikos un svešvalodās.

Izdevniecība Dienas Bizness, informācijas tehnoloģiju uzņēmums Accenture un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir izdevusi šobrīd vienīgo printēto žurnālu par Baltijas jaunuzņēmumiem – žurnālu Baltic Startup Mag 2018.

Baltijas valstīm ir nepieciešama jaunuzņēmumu domāšana un pieredze katrā uzņēmējdarbības jomā, neatkarīgi no tā – uzņēmums ir liels vai neliels, lēmumu iesaistīties žurnāla izveidē skaidro Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

«Izdevums Baltic Startup Mag ir ļoti nozīmīgs solis pretim tam, lai inovatīvu biznesa ideju autori un ārvalstu investori Latviju uzlūkotu kā izcilu vietu ar sakārtotu jaunuzņēmumu ekosistēmu, kur attīstīt savas idejas un veikt investīcijas. Ir gandarījums, ka izdevuma ietvaros ir izdevies apkopot Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas nozīmīgāko organizāciju viedokļus, kas ir papildināti ar mūsu Baltijas kaimiņu veiksmes stāstiem, no kuriem varam mācīties un smelties iedvesmu. Ceram, ka sadarbība ar šī izdevuma līdzautoriem varētu kļūt par tradīciju, kā rezultātā sabiedrībai būtu pieejams kvalitatīvs izdevums ar Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas aktualitātēm,» norāda LIAA direktors Andris Ozols.

Multimediālā deju lielizrāde «Abas Malas» būs viens no kulminācijas pasākumiem Latvijas simtgadē. Skatītājs varēs vērot telpisku ilūziju, ko palīdzēs radīt īpaši veidota 2000 kvadrātmetru liela mākslas projekciju skatuve.

Izrāde būs skatāma 17., 18. un 19. novembrī. Tajā satiksies mūzika, deja un mūsdienu tehnoloģijas. Katrs multimediālās deju izrādes vizuālās izteiksmes elements – horeogrāfija, scenogrāfija, gaismu režija, televīzijas kameru darbs un video projekcijas – tiek veidots kā vienots veselums.

Kopumā lielizrādē piedalīsies Latvijā nebijis profesionālu dejotāju skaits uz vienas skatuves – vairāk nekā 500 mākslinieku, kas pārstāv dažādus deju žanrus: profesionālo baletu, profesionālo laikmetīgo deju, tautas dejas un mūsdienu deju – sākot no hip-hopa līdz sporta dejām.

«Arēnā Rīga» lielizrādi varēs apmeklēt vairāk nekā 21 000 skatītāju, un tā būs skatāma arī Latvijas Televīzijā 24. novembrī.

Lai nodrošinātu Vidzemes tirgus attīstību, AS "Rīgas Centrāltirgus" Rīgas domes uzdevumā izsludina nekustamā īpašuma Brīvības ielā 90A, Rīgā nomas un apbūves tiesību mutisku izsoli.

Nekustamā īpašuma iznomāšanas mērķis ir tā atjaunošana un attīstīšana, Vidzemes tirgus darbības nodrošināšana, uzturēšana un apsaimniekošana.

Izsoles noteikumi paredz, ka Nomniekam būs jāatjauno un jāattīsta divas esošās vēsturiskās tirgus ēkas, jāiekārto tirgus laukums ar tirdzniecības vietām.

Jāuzbūvē darījumu ēka, palīgēkas un skatuve, kas paredzēta kultūras aktivitāšu nodrošināšanai. Kā arī, jāizveido autostāvvieta un apzaļumots aktīvās atpūtas laukums gan pieaugušajiem, gan bērniem.

Nomas līgums tiks slēgts uz 30 gadu termiņu.Izsole notiks 2019. gada 9. martā plkst. 11 AS “Rīgas Centrāltirgus” telpās Nēģu ielā 7, Rīgā, 3.stāva zālē.

Jau vēstīts, ka potenciālajiem nomniekiem pirms dalības izsolē tiks prasīta arī astoņu miljonu eiro liela investīciju garantija. "Šāda garantija tiks pieprasīta, lai konkursā piedalītos tikai nopietni investori. Teritorijai ir jāsaglabā tirgus funkcija, un mēs te negribētu redzēt lielveikalu. Šim projektam jābūt tādam, lai tas atdzīvinātu visu apkaimi," iepriekš skaidroja Rīgas mērs. Šāda summa tika izvēlēta, jo Āgenskalna tirgus investoriem bija nepieciešams garantēt piecus miljonus eiro lielas investīcijas, bet Vidzemes tirgus ir lielāks.

Lai īstenotu olu ražošanas jaudu palielināšanu par 60% un būtiski kāpinātu pelnītspēju, SIA Alūksnes putnu ferma īpašniece AS APF Holdings plāno investēt 16,7 miljonus eiro, no kuriem aptuveni 7 miljonus eiro plānots piesaistīt, īstenojot publisko akciju piedāvājumu Rīgas Fondu biržā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS APF Holdings lielākais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.septembra numurā lasi:

Statistika

Darbavietu mazāk, birokrātu vajag vairāk

Meža nozares dzinējspēks

Latvija - koka palešu eksporta līderis

Latvijas koka palešu ražotājus ārvalstu plastmasa neizkonkurēs

Aktuāli

Uz vienu iedzīvotāju Igaunijas uzņēmumiem pieder trīskārt lielāki aktīvi nekā Latvijā

Aprites ekonomika

Bizness kļūst zaļāks

Finansējums

Latvijas obligāciju tirgus kā starta platforma eiroobligācijām

Britu interjera, arhitektūras un stila žurnāls Wallpaper atzīmējis koncertzāles Lielais dzintars atklāšanu Liepājā.

Dēvējot ēku par «sarkano milzi», žurnāls raksta, ka Lielais dzintars ir iecerēts kā pilsonisks piemineklis un jauna, ikvienam atvērta, ievērojama būve.

Wallpaper atzīmējis koncertzāles ārējo dizainu, kā arī iekštelpu daudzfunkcionalitāti, norādot uz dažādajām funkcijām, kuras turpmāk pildīs jaunā ēka.

Žurnāls norādījis arī uz to, ka ēka ir mēģinājums atzīmēt Liepāju pasaules kultūras kartē.

Kā ziņots, pagājušajā piektdienā oficiāli tika atklāta jaunā Liepājas koncertzāle.

Koncertzāle uzbūvēta Liepājā, Radio ielā 8. To projektējis austriešu arhitekts Folkers Gīnke. Koncertzāles arhitektoniskā koncepta pamatā ir Liepājas simbols - dzintars.

Vecrīgā tiks atklāta literāri-muzikālā kluba Četri balti krekli virszemes versija - Kreklu dārzs.

Saskaņā ar konceptu tur apmekētāji «varēs baudīt siltus vasaras vakarus, dzīvās mūzikas koncertus, vērot iemīļotas un vēsturiskas latviešu filmas, kā arī piedalīties cita veida dzīvespriecīgās izklaidēs». 2.augustā Kreklu dārzā ieplānotas Vislatvijas Normundu dienu svinības, bet 4.augustā ar Andra Kiviča akustisko koncertu ieplānotas mūzikas un kino pagalma atklāšanas svinības.

Šāda dārza atklāšana plānota jau kluba dibināšanas pirmsākumos, stāsta kluba Četri balti krekli līdzīpašnieks Normunds Jakušonoks.

Kreklu dārzā ir iekārtoti galdiņi, bārs, neliela skatuve, kā arī liels ekrāns kino vakaru rīkošanai. Pirmajos kluba dibināšanas gados tajā bieži notika jauno latviešu dzejnieku dzejas lasījumi. «Nav izslēgts, ka mēs varētu atjaunot šo tradīciju,» turpina N. Jakušonoks.

«Abas Malas» būs izrāde, kurā satiekas mūzika, deja un mūsdienu tehnoloģijas. Katrs multimediālās deju izrādes vizuālās izteiksmes elements - horeogrāfija, scenogrāfija, gaismu režija, televīzijas kameru darbs un video projekcijas - tiek veidots kā vienots veselums. Telpiskas ilūzijas radīšana, dejas papildinājums ar tematiskām lielizmēra ilustrācijām ir tikai daži no elementiem, kas būs vērojams deju lielizrādē.

Uzveduma video projekcijas un gaismas ir ne tikai vidi veidojošs elements, bet līdzvērtīga daļa šajā kustību stāstā, tāpat kā mūzika. Oriģinālmūzika, tika radīta, iedvesmojoties no konkrētu laika periodu vēsturiski muzikālā materiāla. Lai realizētu māksliniecisko ieceri, pirmo reizi Latvijā tiks vienotā sistēmā saslēgti 27 līdz 30 projektoriem, kas uz iepriekš izstrādātas programmatūras bāzes ļaus noklāt ar attēlu visu «Arēna Rīga» deju laukumu un nodrošināt to visas deju lielizrādes garumā. Mākslas projekciju skatuve būs 2000 kvadrātmetru liela.

«Latvija nav radusies tukšā vietā, tai ir dziļas saknes, kuras parādīsies un simbolzēsies lielizrādē «Abas Malas». Lielizrādē deja satiksies ar mūzikas jaunradi un tehnoloģiskiem risinājumiem,» komentē Dace Melbārde, Kultūras ministre.

Lai palīdzētu izprast, kā pirms simts gadiem, 1918. gada 18. novembrī, tika pasludināta neatkarīga Latvijas valsts, radīts interaktīvs video, kas atraktīvā veidā ļauj atgriezties pagātnē un piedalīties Latvijas valsts proklamēšanas ceremonijā, informē Latvijas valsts simtgades biroja pārstāve Linda Pastare.

Latvijas valsts simtgades priekšvakarā ikviens interesents aicināts noskatīties interaktīvu video ieejaskarte.lv un pārbaudīt savas zināšanas par valsts proklamēšanas gaitu, dodoties virtuālā vēsturiskā ceļojumā kopā ar aktieri Ģirtu Krūmiņu.

Daudzi ir redzējuši fotogrāfiju no proklamēšanas ceremonijas, bet kāpēc fotogrāfs Vilis Rīdzenieks uzņēma tikai vienu? Kā un kādēļ tieši tā tika noformēta skatuve? Kas šuva Latvijas karogu, kurš iekārtoja proklamēšanas ceremoniju? Ko savās uzrunās teica jaunās valsts pirmie valstsvīri? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem iespējams gūt, noskatoties video, kā arī tā gaitā atbildot uz Ģirta Krūmiņa uzdotajiem jautājumiem.

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa pārbūve un rekonstrukcija tuvojas noslēguma fāzei: ir atlikušas vien pēdējās pārbaudes, nodošana ekspluatācijā, paralēli tam - defektu novēršana, tad jau JRT varēs sākt domāt par pārcelšanos uz atjaunotajām telpām, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“JRT ēku kompleksa rekonstrukcija un pārbūve ir bijis viens no sarežģītākajiem projektiem, ar kuriem mums ir nācis strādāt. Patiesi priecājos, ka izdevās pārvarēt lielos izaicinājumus, ar kuriem nācās saskarties visu būvniecības laiku. Šobrīd varam būt diezgan droši, ka JRT ēku komplekss tiks nodots ekspluatācijā vēl šogad, un jau varam sākt domāt par tālākajiem soļiem. Tostarp, teātra darbinieku tehniskajām apmācībām, pārcelšanās organizēšanu,” skaidro Gavrilova.

“JRT atgriešanās Lāčplēša ielā ir ilgi gaidīts notikums visā kultūras nozarē. Priecājos par to, ka ēkas atjaunotājiem ir izdevies saglabāt būtiskus celtnes oriģinālos elementus, cienot tās vēsturisko nozīmi. Esam optimistiski noskaņoti par to, ka JRT nākamo sezonu varēs uzsākt pienācīgi atjaunotā celtnē,” uzsver kultūras ministre Agnese Logina.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) valde no janvāra plāno koncertzālei Rīga atslēgt elektroenerģijas padevi, taču koncertzāles vadītājs Juris Millers cer, ka LZA šos draudus neīstenos, bet, ja elektrība tomēr tiks atslēgta, tad plānoto pasākumu norisi viņš apņēmies nodrošināt, izmantojot ģeneratorus.

Millers aģentūrai LETA pauda, ka LZA un tās valde ņirgājas ne tikai par skatītājiem un māksliniekiem, bet arī par Civillikumu, turpinot to kļūdaini izmantot kā piesegu savām prettiesiskajām darbībām.

«Pēc zaudējuma pirmajā tiesvedībā un kriminālprocesa ierosināšanas pret LZA tās centieni ar prettiesiskām metodēm pārņemt koncertzāles Rīga telpas nav mazinājušies, tieši otrādi - LZA ir izteikusi jaunus rakstveida draudus 1.janvārī atslēgt elektroenerģijas padevi, uzskatot, ka telpu nomas līgums ar koncertzāli un tajā minētie pienākumi, tostarp par komunālo pakalpojumu nodrošināšanu, tai vairs nav saistošs un piesaucot Civillikuma 2171.pantu,» akcentēja koncertzāles Rīga vadītājs.

Uzlabos Rīgas brīvostas tēlu, pabeigs Krievu salas projektu un izstrādās ilgtermiņa stratēģiju

Šādu apņemšanos sarunā ar Dienas Biznesu pauž jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Kas Jūs īsti pamudināja piedalīties konkursā uz šo amatu un tādējādi izgaismoties? Jo viena lieta ir būt Rīgas brīvostas flotes (RBF) direktoram un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomes priekšsēdētājam, kas ikdienā vismaz vēsturiski nav bijuši starmešu gaismā, bet pavisam cita publicitāte ‒ vienas vai otras problēmas dēļ ‒ Rīgas brīvostas pārvaldniekam.

Osta mani vienmēr ir interesējusi. Jūras transporta bizness ir tas, ar ko tieši vai pastarpināti visu savu darba mūžu esmu bijis saistīts. Skatoties uz Latviju no attīstības viedokļa, nav jau nemaz tik daudz nozarei nozīmīgu organizāciju vai uzņēmumu. Līdz ar to mans lēmums bija organisks. Neesmu gan liels publicitātes piekritējs. Manuprāt, sabiedrības uzmanība Rīgas brīvostai ir nedaudz pārspīlēta. Tam ir savi iemesli, vēsturiski zināmā mērā arī Loginova faktors. Taču osta ir saimnieciska struktūra, un tai savā būtībā nevajadzētu atšķirties no citām ostām. Protams, tā ir mūsu galvaspilsēta, kur koncentrējas liela daļa ekonomiskās aktivitātes. Vēsturiskais publicitātes fons gan nekur momentā nepazudīs, un ar to man būs jāsaskaras. Esmu apņēmības pilns uzspodrināt brīvostas tēlu sabiedrības acīs, ko kopā ar komandu arī izdarīsim.

Šādi Eiropas vadošo inovāciju un digitalizācijas jomas gada notikumu CEBIT 2018 piesaka pasākuma rīkotāji Deutsche Messe AG, solot, ka šogad festivāla norise būs radikāli savādāka, nekā ierasts līdz šim, vienlaikus sniedzot arī daudz lielāku profesionālo ieguvumu tā dalībniekiem.

„Mūsdienu digitalizācijas procesi maina gan ekonomiskos, gan politiskos procesus, arī sabiedrību un kultūru. Digitalizācija maina veidu, kā mēs dzīvojam un strādājam. Šīm pārmaiņām nepieciešams jauns formāts. Un tas ir jaunais CEBIT, kas norisināsies Vācijas pilsētā Hannoverē no 11. līdz 15. jūnijam,” stāsta Deutsche Messe AG pārstāve Latvijā Solveiga Āboliņa.

Deutsche Messe AG valdes loceklis Olivers Frēze (Oliver Frese) uzsver, ka apmeklētājiem tiks piedāvātas jaunas tēmas, jauni notikumi un pilnīgi jauna pasākuma koncepcija kopumā. „Pasākums saglabās savu bezkompromisu augsti profesionālo saistību ar biznesu un vadību, bet saturs būtiski palielinās emocionālo jaudu un svaigumu, kas radīs vēl lielāku CEBIT nozīmi nozares dalībnieku acīs,” viņš uzsvēra, piebilstot, ka šogad pasākuma galvenais akcents tiks vērsts uz vairākām tēmām: mākslīgais intelekts, lietu internets, paplašinātā un virtuālā realitāte, drošība, droni un bezapkalpes sistēmas, nākotnes mobilitāte, kā arī inteliģentie roboti.

Tehnoloģiju, startup, politikas un dzīvesstila festivāls Digital Freedom Festival pulcēs vairāk nekā 1500 dalībnieku no visas pasaules. Šā gada jaunumi - Investoru diena, Digital Freedom Festival Campus meistarklases un 24 stundu biohacking retrīts, informē pasākuma rīkotāji.

«Digital Freedom Festival būs pirmā tehnoloģiju konference jaunajā Latvijas simtgadē. Nākotni kontrolēs tie, kas kontrolē tehnoloģijas. Tādēļ vedam uz Rīgu pasaules līmeņa zināšanas un kontaktus, lai stiprinātu savu vietu digitālajā revolūcijā. Novēlam Latvijai kļūt par reģiona līderi tehnoloģiju inovāciju jomā un pārsteigt pasauli,» saka Digital Freedom Festival līdzdibinātāja Dagnija Lejiņa.

Festivālā 30. novembrī diskusijas par digitālo nākotni notiks uz 5 skatuvēm. Uz galvenās - «Nākotnes skatuves» - apspriedīs tehnoloģiju ietekmi uz politiskajiem procesiem un veselības jomu, diskutēs par mākslīgo intelektu un aizspriedumiem, mūsdienīgu pilsētu dizaina veidošanu u.c. tēmām. Runātāju vidū būs mākslīgā intelekta pētniece un inženiere Hanana Salama (Hanan Salam) no Francijas, lielpilsētu dizainers un humānākas urbānās vides radītājs Mīkaels Kolvils-Andersens (Mikael Colville-Andersen) no Dānijas, pasaulē lielākās ģenētikas datu glabāšanas un apmaiņas platformas pārstāvis Henrī Iness (Henry Ines) no ASV un citi.

ASV un Eiropas akciju cenas pirmdien kritās, investoriem reaģējot uz augošām bažām par otru Covid-19 vilni un arvien mazāku iespējamību, ka ASV Kongress varētu pieņemt jaunu ekonomikas stimulu paketi, pastiprinoties demokrātu un republikāņu domstarpībām pirms ASV prezidenta vēlēšanām.

Jēlnaftas cenas saruka, jo ir gaidāms mazāks pieprasījums, pieaugot naftas eksportam no Lībijas.

Banku sektoru satricināja starptautiska mediju izmeklēšana, kurā apgalvots, ka lielas "netīrās naudas" summas gadiem ilgi esot plūdušas caur dažām no pasaules lielākajām bankām.

Londonas biržas indekss saruka par 3,4% pēc Lielbritānijas veselības ministra Meta Henkoka brīdinājuma par jaunā koronavīrusa krīzes "virsotnes punktu", kas pamudināja prognozēta jaunus Covid-19 ierobežojumus.

"Bailes par vīrusu šodien ir atgriezušās, lai nomāktu investorus, jo pieaug bažas, ka patērētāju vadītā atveseļošanās palēnināsies, ja tiks atkal ieviestas karantīnas," atzīmēja "ThinkMarkets" analītiķis Favads Razakzada.

Kā vienā vārdā raksturot 2023. gadu? Šis ir nenoliedzami bijis liels pārmaiņu gads. Uzņēmēji daudz izstrādāja motivējošus labumus, lai veicinātu darbinieku atgriešanos birojos.

Pasauli satricināja mākslīgā intelekta spējas. Savukārt, politiskajā skatuvē turpināja attīstīties ģeopolitiskie konflikti. Ikdienā strādājot ar augsta līmeņa vadītāju atlasi, novērotais, liecina, ka piedzīvotās pārmaiņas un nenoteiktība ir radījusi vajadzību pēc tādiem uzņēmuma vadītājiem, kas ne vien spēj būt labi stratēģi, bet arī izcili cilvēku eksperti. Kā vadītājiem pielāgoties šai jaunajai realitātei, kur pārmaiņas ir nenovēršamas? Atbildot īsi - nepretoties tam, ko nav iespējams kontrolēt un turpināt apgūt jaunas prasmes.

Šeit labi iederās citāts no Microsoft vadītāja Satja Nadellas: "Pirms pieciem gadiem cilvēki man teica: "Tas nav iespējams, tas nestrādās. Ir ļoti vientuļi dzirdēt šādas frāzes. Vadītājam ir jābūt tam, kas uzņemas risku, saskaņā ar savu pasaules redzējumu, ar absolūti nesalaužamu priekšstatu par to, uz kurieni virzās pasaule."