Foto

FOTO: Prezentē jauno ātrās palīdzības operatīvo transportlīdzekļu prototipu

LETA, 07.07.2016

Jaunākais izdevums

Jaunās ātrās palīdzības mašīnas darbam Rīgas reģionā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) izmaksās par 17 389 eiro mazāk nekā iepriekš iepirktie spēkrati citu reģionu vajadzībām, šodien žurnālistiem pastāstīja NMPD vadītāja Sarmīte Villere.

Kopumā vienas mašīnas cena ar vienas ass piedziņu ir aptuveni 76 000 eiro, kas ir par 17 389 eiro mazāk nekā tad, kad vienas ass mašīnas tika iepirktas reģioniem.

Kopumā NMPD dienests līdz nākamā gada februāra vidum saņems 52 jaunas mašīnas darbam Rīgas reģionā. Kā atzīmēja Villere, 30 mašīnas dienests saņems līdz 3.novembrim, savukārt pārējās mašīnas pakāpeniski tiks piegādātas līdz februārim. Kopumā 52 jaunas ātrās palīdzības mašīnas NMPD izmaksās 4,2 miljonus eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Uz jaunās automašīnas prezentāciju ieradās arī veselības ministre Anda Čakša. Kā atzīmēja ministre, lai pacientiem sniegtu kvalitatīvu palīdzību, mediķiem ir nepieciešamas kvalitatīvas un labi aprīkotas ātrās palīdzības automašīnas.

Kā norāda dienestā, automašīnu specifikācijā tika iekļautas prasības, kas ļāva samazināt kopējās spēkrata iegādes izmaksas un arī kopējo svaru, līdz ar to potenciāli arī ekspluatācijas izdevumus, degvielas patēriņu, ritošās daļas un transmisijas noslodzi, kas dos ekonomiju arī automašīnu lietošanas laikā.

Villere arī atzīmēja, ka līdz ar šo automašīnu piegādi tiks noslēgta NMPD autoparka atjaunošana. Ņemot vērā, ka, lai atteiktos no ārpakalpojuma, NMPD darbam Rīgas reģionā piegādāja mašīnas no citiem reģioniem, tagad šīs mašīnas varēs atgriezties reģionos un tikt izmantotas kā rezerves mašīnas. Savukārt ar jaunā spēkrata prototipu Rīgas reģiona mediķi brauks divas nedēļas. Pēc aprobācijas perioda un izvērtēšanas NMPD dos saskaņojumu piegādātājam sākt visu pārējo brigāžu auto salonu izbūvi un aprīkošanu.

Viņa arī pastāstīja, ka jaunie spēkrati pēc parametriem ir nedaudz īsāki, kā arī manevrēt spējīgāki, ņemot vērā Rīgas specifiku, kur izsaukumu intensitāte ir liela. Īpaši domāts arī par mediķiem, automašīnas vidi padarot ergonomiskāku.

Tāpat NMPD vadītāja atzīmēja, ka dienestam turpmāk nāksies nodarboties vien ar plānveida automašīnu atjaunošanu, piemēram, valstī nomainot dažas mašīnas gadā, lai pie pacientiem nenāktos doties ar spēkratiem, kas vecāki par septiņiem gadiem. Villere arī uzsvēra, ka jaunais 52 automašīnu papildinājums ļaus dienestam izveidot pietiekami lielu aktīvo rezervi, kas domāta ārkārtas situācijām.

Jau ziņots, ka konkursā par ātrās palīdzības automašīnu piegādi NMPD uzvarēja SIA Auto Blitz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) beidzot noslēdzis 3,5 miljonus eiro vērto līgumu ar SIA Auto Blitz par 52 ātrās palīdzības mašīnu piegādi, pastāstīja dienesta pārstāve Ilze Bukša.

Līgums noslēgts pagājušajā nedēļā. LETA jau 20.janvārī ziņoja, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir atļāvis NMPD slēgt 3,5 miljonus eiro vērto līgumu par 52 automašīnu piegādi ar Auto Blitz. Iepriekš cits iepirkuma pretendents SIA Norde pārsūdzēja iepirkuma rezultātus, kā vienu no argumentiem minot Auto Blitz nodokļa parādu, kas liedz pretendēt uz iepirkumu. Taču IUB lēmumā secina, ka Auto Blitz 2015.gada 8.septembrī nav bijis nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu.

Kopumā IUB iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatēja iepirkuma procedūras pārkāpumus, kas būtu varējuši ietekmēt pieņemto lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu Auto Blitz. Pēc tam Norde paziņoja, ka IUB lēmumu pārsūdzēs Administratīvajā tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Krievijas uzņēmējs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā: Rīgā dzīve ir mierīga, ērta un neviens netraucē būt laimīgam

Natālija Poriete, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik 70% ātrās palīdzības izsaukumu ir nepamatoti, intervijā DB uzsver Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule

NMPD ir viens no veselības aprūpes balstiem, kas ir dārgākais, taču tā sniegtie pakalpojumi pieder pie neatņemamām cilvēktiesībām un tos visā pasaulē valstis saviem iedzīvotājiem nodrošina bez maksas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir sekundāro jeb nepamatoto izsaukumu īpatsvars?

Gandrīz 70%, kas ir ļoti liela sadaļa mūsu izmaksās, turklāt tie demotivē personālu un pazemina viņu kvalifikāciju. Mūsu profesijā sekundārie izsaukumi ir analogi tam, ja ģimenes ārstam lielāko daļu darba laika vajadzētu uzkopt telpas.

Kādi ir biežākie to iemesli?

Paaugstināta temperatūra, mūs mēdz saukt pat tad, ja termometra stabiņš rāda 37,5 līdz pat 40 grādiem, kas ir drudzis, taču nav dzīvību apdraudoši, paaugstināts asinsspiediens, dažāda veida sīkās traumās, veģetatīvā distonija un, protams, muguras sāpes. Jāuzsver, ka muguras sāpes nevar atrisināt NMPD mediķi. Ļoti liels izsaukumu īpatsvars ir no sociālā riska grupu pacientiem. Sekundārie izsaukumi ir arī no veco ļaužu aprūpes iestādēm, kur cilvēkiem ir vajadzīga medicīniskā palīdzība, taču ne neatliekamā. Reizēm ģimenes ārsti mūs izmanto, lai pārvestu pacientu uz stacionāru, kas nu nekādi nav NMPD pienākums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Portāls eiriks.lv piedāvās iespēju ātri nopelnīt un risinās darbaspēka trūkumu uzņēmumos

Lelde Petrāne, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā atklāta jauna vietne steidzamo darbu pasūtītājiem un izpildītājiem – eiriks.lv. Tā paredzēta darbu pasūtītājiem, kam darbinieks vai palīgs nepieciešams steidzami, savukārt darbu izpildītājiem – brīžos, kad nauda vajadzīga jau šodien. Uzņēmējiem tā tiek pozicionēta kā ātrā palīdzība, ja steidzami trūkst darbinieku.

«Uzņēmējiem, privātpersonām un mājsaimniecībām, kam nepieciešams nekavējoties atrast vai aizvietot darbiniekus un rast risinājumu krīzes situācijā, eiriks.lv ir kā glābiņš un «ātrā palīdzība». Portāla moto ir divējāds – darbu izpildītājiem tas ir «Neslinko – eiriko!», bet darbu pasūtītājiem - «Tiks izdarīts!», skaidro eiriks.lv izveidotāji.

Portāls gan pildīs tikai sludinājumu «dēļa» funkciju un neko negarantēs, portāla noteikumi ir tikai ieteikumi, lai veiksmīgāk atrastu labāko darbu veicēju konkrētajam darbam un dienā, kad tas nepieciešams, biznesa portālam db.lv paskaidroja Ilona Grīnberga, viena no eiriks.lv izveidotājām. «Portāls nemaisīsies darbu pasūtītāju un darbu izpildītāju attiecībās,» viņa akcentēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Skride: Latvijai NMPD vajadzībām jāiegādājas medikopters

LETA, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vajadzībām ir jāiegādājas medikopters, kas varētu pacientus nepieciešamības gadījumā ātri pārvest no zemāka līmeņa slimnīcas uz universitātes slimnīcu, informēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).

Šobrīd akūti smagu pacientu transportēšanai tiek piesaistīti Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Valsts robežsardzes helikopteri, taču tas neesot ilgtermiņa risinājums, jo NBS helikopteri, kas tiek ekspluatēti vairākus gadu desmitus, savu laiku ir nokalpojuši un drīzumā, visticamāk, vairs nevarēs veikt savas funkcijas.

Helikopteru laukums uz jumta prasīs jaunus lidaparātus 

Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi...

Tāpēc NMPD ir nepieciešams savs medikopters, ar kura palīdzību varētu transportēt kritiskās situācijās esošus pacientus no jebkura Latvijas reģiona.

Skride norādīja, ka pastāv gadījumi, piemēram, kad pacientam var palīdzēt tikai universitāšu slimnīcu speciālisti. NMPD statistika apliecina, ka vidēji 70 stundas gada laikā dažādās situācijās tiek piesaistīta NBS vai Robežsardzes palīdzība, izmantojot viņu rīcībā esošos gaisa lidaparātus. NBS rīcībā esošā helikoptera "Mi-17" lidojuma izmaksas ir aptuveni 4200 eiro stundā, savukārt jauna medikoptera ekspluatācija pēc iepriekšējām aplēsēm varētu izmaksāt mazāk, tādējādi ilgtermiņā dodot iespēju ietaupīt valsts līdzekļus.

Helikoptera laukums - šaurais pudeles kakls divu stacionāru izveidei  

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās...

"Medikoptera iegādei ir jābūt vienai no valdības prioritātēm. Šī jautājuma risināšanā es redzu ciešu starpresoru sadarbību, iesaistoties NMPD, Veselības ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Medikopters varētu arī kalpot priekš glābšanas darbiem, cilvēku meklēšanas un ugunsgrēku dzēšanas. Medikoptera iegādei ministrijām ir jārod iespēja piesaistīt ES finansējumu, kā to, piemēram, ir izdarījusi Lietuva un nodevusi medikopterus bruņotajiem spēkiem, kuri nodrošina pilotus un tehnisko apkalpošanu, tādējādi samazinot kopējās izmaksas valsts gaisa flotei," norāda Skride.

Viņaprāt, līdztekus medikoptera iegādei ir jādomā arī par neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību reģionos. Latvijas kartē vēl ir atrodamas atsevišķas vietas, kur nav izvietotas neatliekamās medicīniskās palīdzības apakšstacijas, bet cilvēkiem ir jāsaņem ātra un profesionāla palīdzība, jo dažbrīd katrai minūtei ir izšķiroša nozīme.

Tāpat atbildīgajām institūcijām ir jāgādā par infrastruktūras attīstību, piemēram, nodrošinot helikopteru laukumu izbūvi, lai būtu iespējams ātri un ērti nogādāt pacientu konkrētās slimnīcas teritorijā.

Par medikoptera nepieciešamību un citām aktualitātēm Skride plāno vērst institūciju uzmanību Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē šodien, kas sāksies plkst.10.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs

Tā atzīst SIA Funeral Service Latvia īpašnieks Uldis Vītols. Viņa ģimenes uzņēmums jau divās paaudzēs nodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. Darbība aizsākusies jau padomju laikos – palīdzējuši vienam, otram, trešajam, tad vēl kāds palūdza kapa bedri izrakt, un tā sākta uzņēmējdarbība. Uzņēmums dibināts 1990. gadā. Sākumā tam nebija sava morga, telpas īrētas no Linezera slimnīcas. Šodien uzņēmumam ir savs apbedīšanas dienests, ziedu veikals un morgs. Dienestā darbojas visa ģimene – vīrs, sieva, dēli un viņu sievas. Arī U. Vītola dēls Artūrs līdzdarbojas šajā biznesā. «Kā bērnībā visu laiku biju kopā ar tēti, tā tagad mani bērni un sieva piedalās visos procesos. Visu laiku saku, – šajā vietā jau esam ielikti. Ja šajā biznesā kāds atnāk un atrod savu vietu, prom no tā netiek. Esmu pārliecināts, ka šo profesiju pret neko citu nemainītu savā dzīvē,» saka Artūrs Vītols. Neviena diena šajā nozarē nav vienāda, tomēr katrs cilvēks to nevar darīt. «Citreiz jau smejamies, – ja nedēļu neesi bijis morgā, tad liekas, ka kaut kas nav kārtībā,» teic A. Vītols.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Valdība palīdz, plūdos pasniedzot dvielīti

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 25.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālais atbalsts atkal par dažiem mēnešiem atliks saimniecību lēmumu likvidēt ražošanu

Zemniekiem pamestā nauda piena nozares kataklizmas tuvošanos nenovērsīs, toties liek berzēt rokas pārstrādei un tirgotājiem – kāpēc pacelt iepirkuma cenas vai kāpēc veikala plauktā piena pakas cenu nolaist, ja reiz valdība svaigpiena ražotājiem tik varonīgi palīdz, turklāt ar miljoniem.

Tomēr ir jāpriecājas par katru eiro, kas kompensē to, ko nav samaksājis piena pārstrādātājs. Tā saka DB aptaujātie piena ražotāji, kurus valdība aplaimojusi ar pabalstu 6,2 milj. eiro apmērā, kas ir aptuveni 40 eiro uz vienu slaucamu govi vai 6–7 eiro par pārstrādei nodotu piena kilogramu. Kopumā valdības sarūpētā ārkārtas palīdzība globālās piena krīzes un ģeopolitikas skartajam piena sektoram ir 27,7 milj. eiro, kamēr aplēses liecina, ka nekompensēto zaudēto miljonu apmērs tuvojas trīsciparu skaitlim. 6 milj. uz visiem svaigpiena ražotājiem ir piliens jūrā, teic Lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Sandra Stricka. Tāpat kā tukšu vēderu ar košļājamo gumiju piemānīt nevar. Valdība lepojas ar palīdzību zemniekiem, bet palīdzības saņēmēji to sauc par ņirgāšanos par piena lopkopību. Liela nauda tā varbūt liekas ierindas vēlētājam, bet piena ražotāji ar to nevar iesākt neko, vērtē DB uzklausītie lauksaimnieki. Ačgārni sanāk, bet vieglāk nedienas pārvarēs tie, kam uz kakla nav kredīta maksājumu, piemēram, zemnieki, kas nav ievērojuši prasības un nav uzbūvējuši mēslu krātuves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvākajās dienās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu brigādes reģionos saņems jaunus auto, ar ko doties izsaukumos pie pacientiem, informē NMPD.

Lai atjaunotu autoparku, NMPD ir iegādājies 35 jaunus operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus, no kuriem pirmie 14 šobrīd ir nodoti dienestam, bet vēl 21 auto tiks piegādāts pakāpeniski līdz februāra beigām. Kā informēja dienesta pārstāve Ilze Bukša, tad kopējais projekta investīciju apjoms ir 3,7 miljoni eiro ar PVN. Izmaksas ietver ne tikai specifiski izgatavotas mediķu automašīnas ar to aprīkojumu, bet arī OCTA, servisa pakalpojumus, apkopes un citas mediķu darbam nepieciešamās nianses.

Tuvākajās dienās jaunie auto nonāks Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales reģionu brigāžu rīcībā, lai mediķi ar tiem dotos izsaukumos pie pacientiem. Līdz šim tieši reģionu mediķu autoparks bija vissenākais. I.Bukša norāda, ka jaunās automašīnas ir ar 4x4 pilnpiedziņu, kas ir ļoti svarīgi mediķu darbam tieši reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Darbu atsācis ugunsgrēkā cietušais tirdzniecības centrs Jugla

Lelde Petrāne, 27.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma darbu ir atsācis tirdzniecības centrs Jugla, kurā 13. martā bija izcēlies ugunsgrēks.

Šobrīd apmeklētājiem ir atvērts tirdzniecības centra otrais stāvs, kā arī pirmajā stāvā darbu ir uzsākušas atsevišķas tirdzniecības vietas.

Šobrīd t/c Jugla jau darbojas: makšķerēšanas piederumu veikals Salmo, Optimus mēbeles, ALK Outlet dzērieni&vīni, LuxTan Solāriju studija, Veterinārā A Aptieka, Farma Balt Aptieka, Latvijā ražotu gaļas produktu veikals Lauku bauda, kā arī apmeklētājiem ir pieejami Omniva pakomāts, PostService, DPD paku bode un SWEDBANK, DNB, SEB, NORDEA bankomāti. Drīzumā savu darbību atsāks arī LULU pica un Datoru ātrā palīdzība.

Tāpat kā iepriekš, centra pirmajā stāvā galvenā pārtikas un ikdienas preču tirdzniecības vieta būs Rimi lielveikals. Pēc veikala rekonstrukcijas Rimi plānots atvērt šā gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mātes kompānijas uzticība īstenojas vēsturiski lielākajās investīcijās Volvo attīstībā un inovācijā, un ražošanas repatriācija uz Zviedriju notiek paralēli biznesa globalizācijai. Volvo Cars Group Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģiona importētāju vadītājs Hesus Fernandezs de Mesa (Jesus Fernandez de Mesa) sarunā ar db.lv arī droši apgalvo, ka autonomā braukšana ir netālā nākotnē.

Kā interpretēt Volvo atjaunoto autosalonu Rīgā – kā izplešanos, nostiprināšanos?

Mums gadiem ilgi Baltijā ir ļoti labi partneri, un šis mums ir tāds kā otrais medusmēnesis, jo Volvo patlaban visās darbības jomās investē tādā apjomā, kā nekad iepriekš. Bez nopietnas partnerības konkrētos tirgos tas nebūtu jēdzīgi un nenotiktu. Tas, ka šāda atjaunošanās Baltijā notiek, norāda uz to, ka mūsu partneri šeit ir ārkārtīgi labi sapratuši mūsu vēsti, un šīs investīcijas tiek liktas lietā.

Jāuzsver, ka tās nav investīcijas vienkārši fasādē. Jaunās telpas ir ļoti skaistas, tomēr lieliskākais ir iekšā, un tā ir klientu apkalpošana un klientu pieredze. Tas nozīmē personalizētās apkalpošanas (Volvo Personal Service jeb VPS) iedzīvināšanu arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā (ES) tiek veidotas papildus sankciju paketes pret Krieviju un Baltkrieviju, "Latvijas Radio 1" raidījumā "Krustpunktā" stāstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Viņš skaidroja, ka visas Krievijas bankas vēl nav atslēgtas no SWIFT sistēmas, kā arī papildus var uzlikt sankcijas kriptovalūtu tirgošanai un pirkšanai un Krievijas kuģu nonākšanai ES ostās.

Turklāt, kā uzsvēra ministrs, ir nepieciešams visas sankcijas, kas tiek uzliktas Krievijai, pielāgot arī Baltkrievijai. Šādā veidā tiek mazināta iespēja Krievijas valdībai apiet noteiktās sankcijas.

Rinkēvičs atgādināja, ka ļoti būtiska ir sankciju ievērošanas pārbaude, tāpēc esot nepieciešams veidot speciālas dienesta grupas, kas izsekos līdzi, vai sankcionētie cilvēki joprojām neiegūst peļņu no īpašumiem vai uzņēmumiem Eiropā vai citās valstīs, kur pret viņiem ir vērstas sankcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, atrodoties ieslodzījumā, miris, piektdien paziņojusi vietējā ieslodzījumu vietu (ФСИН) vietu pārvalde.

Trešdien Navaļnija preses sekretāre pavēstīja, ka politiķis jau 27.reizi ieslodzīts karcerī.

Kā apgalvo varasiestādes, Navaļnijam pēc pastaigas esot kļuvis slikti un viņš zaudējis samaņu.

Tikusi izsaukta ātrā palīdzība, ārsti mēģinājuši viņu reanimēt, taču neveiksmīgi un nācies konstatēt pacienta nāvi.

Navaļnija advokāts Leonīds Solovjovs sarunā ar laikrakstu "Novaja Gazeta" paziņojis, ka saskaņā ar politiķa ģimenes lēmumu nekādus komentārus nesniegšot.

Viņš vienīgi piebildis, ka savu klientu apmeklējis trešdien un ka tad viss esot bijis "normāli".

Navaļnijam nāves brīdī bija 47 gadi.

Navaļnijs tika aizturēts 2021.gada janvārī, atgriežoties no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) aģentu organizētā noindēšanas mēģinājuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielbritānijā divi cilvēki saindējušies ar nervus paralizējošo vielu Novičok

LETA--DPA/AFP/AP, 05.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā divi cilvēki saindējušies ar nervus paralizējošo vielu «Novičok», ar kuru tika saindēti bijušais Krievijas dubultaģents Sergejs Skripaļs un viņa meita Jūlija, trešdienas vakarā paziņoja Lielbritānijas policija.

Abi ir Lielbritānijas pilsoņi - 45 gadus vecs vīrietis un 44 gadus veca sieviete. Viņi atrodas slimnīcā kritiskā stāvoklī. Britu mediji ziņo, ka vīrieša vārds ir Čārlzs Roulijs, bet sievieti sauc Dona Stērdžesa.

Sestdien abi bezsamaņā tika nogādāti slimnīcā no savām mājām Eimesberi pilsētā, kas atrodas desmit kilometrus uz ziemeļiem no Solsberi, kur tika saindēti Skripaļi, No rīta tika izsaukta ātrā palīdzība, jo bija kļuvis slikti sievietei, bet pēcpusdienā sekoja otrs izsaukums, jo bija kļuvis slikti vīrietim.

Sākotnēji tika domāts, ka viņiem abiem kļuvis slikti pēc iespējamas heroīna vai kreka lietošanas. Taču analīzēs konstatēts, ka viņi saindējušies ar «Novičok», trešdien paziņoja policija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrā "Rīga Plaza" atklāta unikālu divriteņu izstāde. Kolekcijas eksponāti nākuši no visas pasaules un to aptuvenā vērtība ir 1,5 miljoni eiro, informē izstādes rīkotāji.

Ekspozīcijas centrā ir 30 oriģināli amatnieku velosipēdi, kas ražoti laika posmā no XIX gadsimta beigām līdz XX gadsimta pirmajai pusei. Ikviens eksponāts ir gan pārvietošanās līdzeklis, gan arī darba kabinets uz riteņiem. Īpaši pielāgots skrodera divritenis ir mobilais ateljē, ārsta - "ātrā palīdzība", bārddziņa - "frizētava" utt.

Visi eksponāti ir darba kārtībā un vēl pirms kādiem 100-150 gadiem braukāja pa Itālijas, Austrijas, Anglijas ceļiem.

Divriteņu izstāde liecina par cilvēku uzņēmību un atjautību situācijās, kad amatnieki, neatraduši darbu mājās, devās pelnīt naudu gan uz kaimiņu ciemiem, gan arī tālām zemēm, lai pēc tam atgrieztos un pabarotu ģimeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada Latvijā darbību neturpina septiņi nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi un viena uzņēmuma licence ir apturēta uz sešiem mēnešiem, jo nav veikta ikgadējā licences maksa, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) apkopotā informācija.

Turklāt daļa uzņēmumu šobrīd meklē iespēju pārdot savu kredītportfeli.

LAFPA uzskata, ka tās ir nozares regulējuma sekas, nosakot prasības, kas ir nesamērīgas.

Darbību neturpina AS "Aureum"; SIA "Greencredit"; SIA "Delta Capital", ar zīmoliem: Kredīts365; Kredīts7; Kredītspluss; AB MOKILIZINGAS; SIA LandCredit; SIA "Ātrā finanšu palīdzība "Avots""; akciju sabiedrība "ORBĪTA".

"Šobrīd redzam indikācijas, ka vairāki tirgus dalībnieki aktīvi meklē iespēju apvienoties ar citiem uzņēmumiem, jo pieņemtajās prasībās izmaksu pieaugums ir nepamatoti lielāks nekā valstī noteiktā pieļaujamā pakalpojuma cena. Tas ilgtermiņā mazinās finanšu pieejamību iedzīvotājiem, īpaši, ja nepieciešami nelieli aizdevumi uz īsiem termiņiem. Turklāt esošā situācija būtiski mazinās konkurenci finanšu pakalpojumu tirgū. Prognozēju, ka nākamais vilnis uzņēmumu darbības izbeigšanā būs decembra beigās, kad būs jāveic 55 000 eiro ikgadējie licenču maksājumi, kas tika palielināti gandrīz četras reizes," norāda LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar gripas sezonu slimnīcas ievieš praksi, ka pirms plānveida operācijām vakcinācija pret gripu ir obligāta. Pretējā gadījumā pakalpojums netiks sniegts.

«Mēs uzskatām, ka tā ir normāla prakse, jo ārstniecības iestādēm ir jāizstrādā pretepidēmiju, infekcijas slimību izplatības ierobežošanas plāni un saskaņā ar šiem plāniem, atbilstoši situācijai ārstniecības iestādes plāno un organizē savu darbu. Tajā skaitā gripas sezonas vai gripas epidēmijas laikā var būt ierobežojumi pacientu plūsmai ārstniecības iestādē,» skaidro Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.

VM pārstāve norāda, ka «gripa ir ļoti lipīga infekcijas slimība un šajā gripas sezonas laikā ir ļoti augsts risks inficēties ar šo slimību, arī apmeklējot sabiedriskas iestādes, tajā skaitā arī ārstniecības iestādes. Ja cilvēks dodas uz plānveida pakalpojumu saņemšanu, piemēram, operāciju, bet nav vakcinējies un papildu operācijai saslimst ar gripu, tas sarežģī ārstēšanas procesu, kā arī paaugstina izmaksas. Tāpēc ārstam ir tiesības noteikt pacientam dažādus pasākumus, lai šis pakalpojums būtu pēc iespējas drošāks. Tas ir pacienta drošības un pakalpojuma kvalitātes jautājums».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darba datori uzņēmumiem grūtāk sasniedzami

Jānis Vēvers, 18.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Publicitātes foto

Attālinātā darba uzplaukumā uzņēmumi saprot, ka paši nespēj apkopt darbinieku datorus, un tas rada pieprasījumu pēc ārpakalpojumu sniedzējiem.

Koronavīrusa pandēmija īsā laikā ienesa nozīmīgas korekcijas neskaitāmās nozarēs, arī informācijas tehnoloģiju un datortehnikas apkalpošanā. Pēc skarbas mācības saņemšanas uzņēmumi ir sapratuši, ka ar šo biznesa pastāvēšanai kritiski svarīgo jautājumu nedrīkst jokoties, un tagad tiecas nodot rūpes par datorsistēmām ārpakalpojuma sniedzēju rokās.

Marta vidus uzņēmumu vadītājiem un par digitālajiem risinājumiem atbildīgajiem cilvēkiem ilgi paliks atmiņā. Dažās dienās nācās atrisināt problēmas, kam nepietika apņēmības, laika un resursu gadiem ilgi, turklāt nemitīgi saskaroties ar aizvien jauniem izaicinājumiem. Runa ir par drošas digitālās vides izveidošanu uzņēmumā, kam darbinieki varētu pieslēgties arī no ārpuses un efektīvi strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Jelgavas uzņēmumā top elektriskais mikroautobuss pašmāju un eksporta tirgiem

Laura Mazbērziņa, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā bāzētais auto pārbūves uzņēmums Universāls LTD kaļ plānus par elektriskiem mikroautobusiem Latvijas un eksporta tirgiem.

Uzņēmuma šā gada mērķi ir gana ambiciozi. «Saistībā ar to, ka visā Eiropā pieaug pieprasījums pēc elektriskajiem autobusiem, īpaši Skandināvijas valstīs un Francijā, arī Latvijā radās nepieciešamība piedāvāt klientiem elektrificētus mikroautobusus. Izpētot tirgus situāciju Eiropā, sapratām, ka mūsu klientu prasībām neatbilst neviens no esošajiem piegādātāju produktiem. Praktiski neviens elekroautomobiļu ražotājs nepiedāvā autobusus ar 15 līdz 22 pasažieru vietām, nepārsniedzot pilno masu 5000 kg. Tāpēc tika pieņemts lēmums izstrādāt šādu projektu un sākt ražot mazas ietilpības elektriskās piedziņas autobusus Latvijā,» stāsta uzņēmuma tirdzniecības direktors Māris Žukovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināts - Lielbritānijā kravas mašīnas konteinerā atrasti 39 cilvēku līķi

LETA--AFP/AP/BBC, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā trešdien kravas mašīnas konteinerā atrasti 39 cilvēku līķi, paziņojusi policija.

Līķi kravas auto atrasti industriālajā parkā Greisā, Eseksas grāfistē.

Domājams, ka kravas mašīna ieradusies Lielbritānijā sestdien un atceļojusi no Bulgārijas.

«Šis ir traģisks incidents, kurā liels skaits cilvēku zaudējuši dzīvību,» norādīts Eseksas policijas izplatītajā paziņojumā.

Policija sākusi notikušā izmeklēšanu un procesu bojāgājušo identificēšanai, taču brīdinājusi, ka tas var prasīt laiku.

Sākotnējais novērtējums liecina, ka miruši 38 pieaugušie un viens pusaudzis.

Saistībā ar notikušo policija aizturējusi kādu 25 gadus vecu vīrieti no Ziemeļīrijas, kurš tiek turēts aizdomās par slepkavību. Aizturētais ir kravas mašīnas šoferis, atklāja policija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - Naglis: Priekšlikums ieviest patentmaksu nozarē ir apsveicams, taču būtiski to noteikt taksometram

LETA, 03.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums ieviest avansa patentmaksu taksometru pārvadājumu nozarē ir «priecīga ziņa», ņemot vērā, ka šis arī bija nozares priekšlikums, aģentūrai LETA uzsvēra BalticTaxi pārstāvis Jānis Naglis.

Viņš gan skaidro, ka būtiski, kā šo avansa patentmaksu 286 eiro apmērā tālāk traktēs, līdz ar to priekšā vēl esot daudz darāmā. Tāpat esot jādomā par valsts atbalstu nozarei un iespējamo saskaņošanu ar Eiropas Komisiju.

Nozares pārstāvjiem nesen bijusi sanāksme, kurā piedalījušies Rūpniecības un tirdzniecības palātas kameras, Darba devēju konfederācijas un Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas pārstāvji, un vienbalsīgi visas trīs organizācijas atbalsta versiju, ka patentmaksa tiek noteikta taksometra auto, nevis personai.

Naglis norāda, ka, ja vairāki vadītāji strādā, izmantojot vienu auto, var būt problēmas ar 286 eiro patentmaksu, jo varētu izrādīties, ka jāmaksā vairāk un darba devējam būtu jāmaksā papildu nodoklis par katru darbinieku. Tas būtu ļoti sarežģīti. Tas nozīmēšot, ka no taksometru nozares strādājošajiem tiktu izstumti nepilnu darba laiku strādājošie - studenti, policisti, ātrās palīdzības šoferi, skolotāji un bārmeņi. Tāpēc nozares pārstāvji piedāvā attiecināt šo patentmaksu uz vienu mašīnu neatkarīgi no darbinieku skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 31.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#DB jau tradicionāli ir apkopojis Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksusa klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi.

DB jau tradicionāli ir apkopojis Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksusa klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi

Kopējie dati par pagājušā gada reālo luksusauto tirgu tiks publicēti pēcāk. Vieglā automašīna, kuras vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 50 tūkstošus eiro (ja neskaita dažus izņēmumus), – šāda joprojām ir uz likuma normām balstīta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz jautājumu, kas Latvijā skaitās reprezentatīvs jeb luksusa auto.

Topa pirmajā pozīcijā - SIA Old M 2017. gada izlaiduma Bentley Bentayga (cena no 300 000 eiro). Tā jaunais īpašnieks caur SIA Old M ir savulaik ar ātrās medicīniskās palīdzības «biznesu » pazīstamais uzņēmējs Adigjozals Mamedovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpePubliskajam un privātajam sektoram jāapvieno spēkiAdekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

VIDEO: Kur ņemt naudu veselības aprūpei? 

15. maijā portālā Db.lv bija vērojama tiešraides diskusija "Kur ņemt naudu veselības...

Latvija — Baltijā pēdējā

Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka finansējuma apmērs veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums. To, cik daudz naudas valsts tērē veselības aprūpei, pasaulē vērtē pēc trijiem parametriem — procentos no IKP, procentos no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un cik vidēji vienam iedzīvotājam. „Veselības aprūpei piešķiramais minimālais procentuālais apjoms no IKP, ko iesaka eksperti, ir 5%, valstis ar attīstību veselības aprūpei tērē apmēram 8% no IKP, pēc valsts budžeta izdevumiem minimālais apjoms ES ir 12%, vidēji Eiropā tie ir 15%, bet Latvijā nesasniedz pat 11%,” skaidroja I. Aizsilniece. Viņa atgādināja, ka pēc OECD datiem 2023. gadā veselības aprūpei Igaunijā tērēs 2600 eiro (pērn ap 2400 eiro), Lietuvā — 2100 eiro (pērn ap 1400 eiro), bet Latvijā teju uz pusi mazāk. Arī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 40 500 eiro - ir mazāks nekā kaimiņvalstīs — Lietuvā – 49 000 eiro un Igaunijā — teju 48 000 eiro. „Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma pasaulē tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, lai neļautu cilvēkiem saslimt, ilgstoši slimot, iegūt hroniskas kaites un nebūt darbspējīgiem, jo darbspējīgs cilvēks ir pienesums ekonomikai,” uzsvēra I. Aizsilniece.

Viņa norāda, ka nepietiekamais veselības aprūpes finansējums rada ietekmi uz savlaicīgu šīs sfēras pakalpojumu pieejamību. Latvijā apmēram 11% iedzīvotāju ir ar invaliditāti. „Latvija slimnīcu tēriņos pietuvojas Igaunijai un Lietuvai, kaut gan pakalpojumu tarifs, ko maksā slimnīcām Latvijā, ir zemāks nekā par to pašu pakalpojumu slimnīcām kaimiņvalstīs,” uzsver I. Aizsilniece. Viņa šo situāciju skaidro ar to, ka cilvēki Latvijā nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, bet to saņem, jau esot kritiskā stāvoklī, bet smagi slimu pacientu ir daudz grūtāk un dārgāk ārstēt. „Neieguldot veselības aprūpē tik, cik būtu nepieciešams sākotnēji, vēlāk jau nākas tērēt ļoti lielas summas ārstēšanai un invaliditātes apmaksai,” tā I. Aizsilniece. Viņa atgādina, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir reformēta četras reizes atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur tas izdarīts tikai vienu reizi.

Pieaug pašatnācēju skaits

Valsts SIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina: slimnīca izjūt to, ka veselības aprūpe nav pieejama ārpus slimnīcas, ar lielo un pieaugušo tā dēvēto pašatnācēju — smagi slimo pacientu skaitu. Latvijā cilvēki jau tieši samaksā apmēram 40% no visiem veselības aprūpes tēriņiem, kas tāpat ir ļoti daudz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. „Veselības aprūpes sistēmai ir jābūt gatavības režīmā, to nevar uzturēt tikai tad, kad tā būs nepieciešama, tā jāuztur ik dienu, lai tā gaidītu ikvienu pacientu un būtu pieejama tad, kad ir nepieciešama,” norādīja R. Muciņš. Viņš norāda, ka šādas sistēmas uzturēšana bez valsts finansējuma nav iespējama.

„Slimnīcai trūkst speciālistu. Latvijā ir ļoti labi attīstīts arī privātais veselības sektors, kur ir liela tiešmaksājumu ietekme, bet esam vienotā tirgū, un daudzi pakalpojumi publiskā finansējuma trūkuma dēļ tiek sniegti privātajā sektorā. Ja būtu vairāk publisko līdzekļu, tad arī publiskais un privātais sektors varētu sniegt vairāk pakalpojumu. Vislielākā problēma ir publiskajā sektorā, kur iemesls ir naudas trūkums, kas tālākā ķēdē izraisa visas pārējās problēmas,” skaidroja R.Muciņš.

I.Aizsilniece kā piemēru rāda situāciju, kad valsts kādai no lielajām slimnīcām piešķir naudu 100 magnētiskās rezonanses izmeklējumu veikšanai mēnesī, bet reāli nepieciešami ir 150 izmeklējumi, un, kaut arī pat šim nolūkam ir atbilstoši speciālisti, kuri to varētu paveikt, taču naudas tam nav. „Veselības aprūpes pakalpojumu rindās ilgais gaidīšanas laiks pacientiem rodas tāpēc, ka nav atbilstoša finansējuma,” tā I. Aizsilniece.Ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, piekrītot I. Aizsilnieces un R. Muciņa sacītajam par katastrofālo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, norādīja uz teju 50 milj. eiro lielu iztrūkumu kompensējamo medikamentu iegādei. „Ja pacienti, kuri nespēs par tiem maksāt, nevarēs saņemt valsts pilnībā vai daļēji apmaksātos medikamentus, tad tas būs ceļš uz bezdibeni,” prognozēja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par valsts laboratorijas pakalpojumu pieejamību, kur gada beigās paredzams deficīts 30 miljonu eiro apmērā, jo šā gada pirmajos trijos mēnešos tas jau bija apmēram 7 miljoni.

L. Kozlovska atgādina, ka Latvijā jau esam pārdzīvojuši vairākus veselības aprūpes finansēšanas modeļus — gan punktu, gan algu, gan kapitācijas (ar variācijām). Primārajā veselības aprūpē Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka par valstīm un pacientiem visizdevīgāko, vispieejamāko atzīst tā dēvēto jauktās kapitācijas modeli, kas ietver sevī valsts medicīnas sistēmu. „Nekas labāks nav izdomāts kā noteiktais procents veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta, un tie ir vismaz 12%, lai varētu dzīvot gan pacienti, gan arī ārstniecības iestādes iepriekšējā gada līmenī,” uzsvēra L. Kozlovska. Viņa savu sacīto pamato ar RSU doktorantes pētījumu par Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas lietderību, tā novērtējumu.

K. Ketners atgādina, ka 2002.- 2003. gadā diskutēja par apdrošināšanas sistēmu, pēc tam veidoja Nacionālo veselības dienestu, tam sekoja kārtējie apdrošināšanas sistēmas ieviešanas mēģinājumi, balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vēlāk arī uz valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu daļu. Būtiskākais jautājums - vai šīs pārmaiņas ģenerē papildu naudu. Ja ne, tad jāraugās uz nodokļu pārskatīšanu, piemēram, K. Ketners 2016. gadā piedāvāja šim mērķim novirzīt divus procentpunktus no PVN, savukārt toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs - sākotnēji vienu, vēlāk trīs un vairāk procentpunktu no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām.

Pacientam vajag pakalpojumu

I.Aizsilniece norāda, ka pacientam nav svarīgas konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesības — vai tas pieder valstij, pašvaldībai, privātuzņēmējiem vai baznīcai, bet būtiski ir maksimāli ātri saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. „Valsts par veselības pakalpojuma sniegšanu var maksāt gan valsts, gan pašvaldību, gan baznīcas, gan privātuzņēmēju medicīnas iestādēm, piemēram, Vācijā ir daudzas veselības aprūpes iestādes, kuru īpašniece ir baznīca,” tā I. Aizsilniece.

Viņa pirms daudziem gadiem iestājusies pret ideju par lielo valsts slimnīcu privatizāciju, jo tās ir ne tikai sabiedrībai svarīgas, bet arī valstij stratēģiski nozīmīgas. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka nevajadzētu šķirot pēc tādas pazīmes kā uzņēmējdarbības forma vai īpašumtiesības. Tā to dara gudras valstis tepat Eiropas Savienībā. Tās slēdz līgumus ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir izdevīgi to darīt un kuri var sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, ļoti vēlams, lai viņi iztiktu bez papildu subsīdijām — ar to apmaksas sistēmu, kas eksistē. Latvijā diemžēl ir gan ļoti labi, gan arī slikti apmaksāti (tarifi) veselības aprūpes pakalpojumiem.

„Tās privātās veselības aprūpes iestādes, kuras Latvijā sniedz pakalpojumus, iztiek no tā, ko valsts samaksā, kaut arī nereti privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus kritizē, ka tie izlasot rozīnes — savācot tos labākos, kaut arī darbojas tur, kur valsts viņiem ir ļāvusi darboties, izmantojot iepirkumu politiku,” uzsvēra M. Rēvalds. Viņš skaidro, ka privātie nesaņem ne valsts, ne kādas pašvaldību subsīdijas un arī netiek pie ES struktūrfondu līdzfinansējuma (izņemot ģimenes ārstus). „Ir jāmeklē risinājumi sistēmas iekšienē un jādara tā, lai valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēma balstītos uz to, kas skaitās tās pamats — tā ir primārā veselības aprūpe, lai tā maksimāli daudz un maksimāli kvalitatīvi sāktu pildīt tieši šo funkciju. Tas varētu samazināt spiedienu uz pārējām sistēmas sastāvdaļām, kuras ir dārgas.

Tādējādi pārskatāmā termiņā tās pārstātu spiest uz visdārgāko sadaļu, kas ir slimnīcu darbība, kur nonāk ielaistie pacienti pārāk lielā skaitā un pārslogo šo sadaļu,” piedāvāja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka nav iespējams mainīt iedzīvotāju vecuma struktūru, jo vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Lai cilvēki mazāk slimotu, lielāks finansējums jānovirza ģimenes ārstiem komplektā ar viņu kvalitatīvākiem pakalpojumiem un lielāku veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, jo īpaši, ja Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā Zviedrijā. „Tā kā privātās veselības aprūpes izdevumi Latvijā tuvojas 40% un darba devēji darbinieku veselības apdrošināšanas prēmijās ik gadu samaksā vairāk nekā 100 milj. eiro, pie tam šī summa ik gadu turpina pieaugt, tad Latvijas valdība varētu atvieglot dzīvi darba devējiem, mainot novecojušos kritērijus, kas limitē naudas daudzumu, cik drīkst iztērēt uz vienu strādājošo gadā, lai to neapliktu ar nodokļiem un samazinātu spiedienu uz valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu,” ierosināja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka valsts attiecīgās veselības apdrošināšanas summas griestus, kurus neapliek ar nodokli, noteica pirms daudziem gadiem, kad bija citas pakalpojumu cenas (izmaksas). „Par šo ar Latvijas valdību ir runāts vairākkārtīgi, un arī šāda soļa fiskālais efekts budžetam nav milzīgs, jo īpaši, ja pretī tiek likti ieguvumi — cilvēku veselība, mazāki ārstniecības izdevumi, ātrāka sasirgušā cilvēka atgriešanās darbā, bet attiecīgu lēmumu joprojām nav,” tā M. Rēvalds.

Vajag ekonomisko izaugsmi

„Iespējams, ka atbilde par veselības aprūpes finansējuma apmēru, rēķinot attiecībā pret IKP vai budžeta izdevumiem, vai vienu iedzīvotāju, ir datos, ka 2021. gadā Latvijā nodokļu apmērs uz vienu iedzīvotāju bija 5442 eiro, Igaunijā — 7927 eiro, Lietuvā - 6449 eiro, bet ES vidēji 13 674 eiro,” tā uz jautājumu par veselības aprūpes finansējumu atbild Finanšu ministrijas Budžeta politikas plānošanas departamenta direktors, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka ir arī šīs medaļas otra puse — kā ar šiem līdzekļiem rīkojamies, kas ir Latvijas prioritātes un kam šo iekasēto nodokļu naudu tērējam.

„Tad, kad nonāk līdz politiskajai diskusijai par izdevumiem, tad ir citas prioritātes un var atrast, kurām sfērām atvēlētais finansējums ir virs ES vidējā līmeņa un kurām tas ir ievērojami zemāks,” tā K. Ketners. Viņš atzīst, ka arī citām nozarēm ir pietiekami būtiski politiķu solījumi, tāpēc budžeta izdevumu pārkārtošana, šķiet, varētu būt ļoti sarežģīta. „Neviens nestrīdēsies, ka vidēji viena cilvēka veselības aprūpei gadā būtu nepieciešami ir 1800 — 2000 eiro, taču Latvijā cilvēks pats samaksā apmēram 40% tad, kad viņam veselības aprūpe ir nepieciešama, un pat, ja šāda nauda valstij tiktu atrasta, būtu jautājums, kur šo naudu ieguldīt — primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vai citā vietā,” analizē K. Ketners.

Viņš norāda, ka, ieguldot primārajā aprūpē, tik daudz nebūs jāiegulda stacionāros, vienlaikus ir jautājums, vai lielās universitātes slimnīcas koordinē savu darbību ar reģionālajām slimnīcām — vai ir izveidots attiecīgs tīkls. „Beļģijā ir tīkls (hospital network), kur galvgalī ir universitātes slimnīcas, iespējams, ka uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tomēr ir pārāk daudz dažādu īpašnieku struktūru, vienlaikus Rīgai nav reģionālās slimnīcas, tāpēc viss spiediens tiek vērsts pret universitātes slimnīcām,” skaidro K. Ketners. „Ja nekas nemainīsies ārējā vidē, tad iedzīvotāju skaits vecumā grupā 60+ līdz 2060. gadam pieaugs par piektdaļu, un, ja mēs neuzlabosim primāro aprūpi un cilvēki nekļūs veselīgāki, tad uz slimnīcām būs vēl lielāks spiediens pacientu skaitā pie vēl mazākas darbaspēka pieejamības, tāpēc ir būtiski rīkoties šobrīd, lai šos riskus mazinātu, pretējā gadījumā problēmas kļūs tikai vēl asākas,” uzsver R. Muciņš. Viņš atzīst, ka Rīgā universitātes slimnīcas pilda reģionālās slimnīcas funkcijas, kam atbilst 60%, bet terciāram līmenim - 30%. „Bez tam ap 5% pacientu patērē 30% no PSKUS naudas, tas ir tas superterciārais līmenis, kurā ieguldām milzu līdzekļus, jo vienas operācijas izmaksas var būt 100 000 eiro un arī vēl dārgāk, lai glābtu cilvēku, un tā notiek, iespējams, tāpēc, ka iepriekš kaut kas nav darīts pareizi,” tā R. Muciņš. Viņš norāda, ka sabiedrība noveco, bet darbaspēka pieejamība samazinās, un slimnīcas vienā brīdī var neizturēt šo spiedienu.

Papildu naudu vajag nekavējoties

Ja īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam, tad 2027. gadā nonāktu līdz 2000 eiro gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju Latvijā, kas ir absolūtais minimums, norāda I. Aizsilniece. Vienlaikus viņa atgādina, ka pēc Covid-19 pieaugusi mentālā saslimšana par 23%, kā arī saslimšana ar onkoloģiju. „Diemžēl, bet pieaugusī saslimstība neļauj tikt līdzi pat tam līmenim, kāds bija iecerēts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs,” secina I. Aizsilniece.

L. Kozlovska uzskata, ka valsts līmenī ir jābūt pēctecībai attiecībā uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl jo vairāk, ja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam pieņemtas tieši tā paša premjera vadībā, kurš ir arī pašlaik, mainījušies vien komandas spēlētāji (ministri). „Šī valdība veselības aprūpi kā prioritāti neizvirza, jo šogad vajadzīgi papildu 140 milj. eiro, kas spētu nodrošināt sfēras pamatvajadzības atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un nākamajā budžetā tas jau jāiekļauj kā papildu finansējums 310 milj. eiro apmērā, kam līdz 2027. gadam jāpārsniedz 900 milj. eiro,” skaidroja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka primārajai veselības aprūpei finansējums solīto un apstiprināto 26 milj. vietā tika piešķirts 2,5 milj., tādēļ pacienti tagad stāv rindā uz skrīningiem. „Un brīnāmies par ielaistajiem dzemdes kakla vēžiem, par zarnu vēža skrīningiem, kur mēs nevaram pacientu nosūtīt uz kolonoskopiju. Zarnu vēža slimnieki, kuru diagnozes ir apstiprinātas, 30-40% ir 3.-4.tadijā. Tas ir tas, kas valstij izmaksās daudz dārgāk,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds iespējamu problēmas sakni redz faktā, ka veselības aprūpes nozari uztver kā tērējošu nozari, jo veselības aprūpe norij milzīgu naudu.

„Mums ir jāmācās redzēt savādāk, jo veselības aprūpe savā ziņā ir ražojoša nozare, tā ražo darbspējīgu cilvēku, kurš piedalās Latvijas tautsaimniecībā un ar savu produktīvo darbu ģenerē nodokļus,” uzsver M. Rēvalds. Viņš norāda, ka Latvijā cieš no tā, ka ir pārāk maz veselīgi nodzīvotu gadu salīdzinājumā ar citām valstīm un pārāk daudz darba nespējas, kā arī pārāk augsta invaliditāte, kas liek ciest tautsaimniecībai. „Produktīvs darbaspēks nevar būt cilvēks situācijā, kad viņš ir slims, sēž darbā un domā par muguras sāpēm, domā par citām sāpēm vai kopj savu radinieku, kurš ir slims, līdz ar to pusi no sava darbalaika ražīgi nestrādā. Jautājums ir - vai mums nākotnē vajag 390 000 produktīvu darbinieku vecuma grupā no 50-70 gadiem?” spriež R. Muciņš. I. Aizsilniece steidz papildināt, ka darba nespēja ir liela problēma, jo tā rada milzīgus izdevumus no valsts budžeta, turklāt šajā laikā darbnespējīgs cilvēks nestrādā, tātad nerada arī darbaspēka nodokļus.

Sadarbības iespējas

„Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir piemēri, kuri būtībā atbilst privātās publiskās partnerības ( PPP) pazīmēm,” norāda M. Rēvalds. Viņaprāt, situācijā, kad valstij trūkst finansējuma veselības aprūpei, ir tikai loģiski izmantot to pienesumu, ko var dot privātās veselības aprūpes iestādes. „Par PPP Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, bet realitātē ir tikai viens liels Ķekavas apvedceļa projekts, lai gan arī veselības aprūpē PPP varētu būtu, ja tas būtu jēgpilni un abpusēji izdevīgi, tā nav parazītiska,” uzsver M. Rēvalds. Viņaprāt, PPP ir potenciāls, ko varētu gudri izmantot. „Slimnīcai ir maksimāli daudz funkciju, un visu, ko vien iespējams, cenšamies iegādāties ārpakalpojumā, tostarp arī ar medicīnu saistītos pakalpojumus, taču PPP projektu klupšanas akmens medicīnā ir ilgtermiņa plānošana, jo nav iespējams paredzēt, kāda tā būs pēc 10-20-30 gadiem, bez tam vēl ir nepieciešamas zināšanas,” tā R. Muciņš.

Viņaprāt, to, ko kāds jau ir izveidojis un attīstījis, otru reizi nav jēgpilni darīt, piemēram, slimnīcai vajag sadarboties ar tikko atklāto Nukelārās medicīnas centru, nevis pašiem veidot ko līdzīgu. „PPP sevi ir pierādījusi, un ir nepieciešama savstarpējā uzticēšanās, jo PPP netiek pieļauta tikai tāpēc, ka ir satraukums par to, cik pēc tam valstij nāksies maksāt, ko apstiprina arī viens gadījums (ātrās palīdzības auto noma). Arī K. Ketnera ieskatā galvenā problēma ir ilgtermiņa plānošana, jo neskatāmies tālāk par budžetu nākamajiem trijiem gadiem. „Bremzējošais faktors ir fiskālā disciplīna un negatīvā pieredze ar dažiem projektiem,” tā K. Ketners. M. Rēvalda ieskatā pirmie soļi šajā virzienā ir ārpakalpojumi.

Datu apmaiņas rēbuss

„Problēma, ka nav vienotas informācijas platformas valsts mērogā ar medicīniskās informācijas apmaiņu starp publisko un privāto veselības aprūpes sniedzēju,” tā L. Kozlovska. Viņa atzīst, ka digitalizācija norit jau daudzus gadus, bet valsts līmenī nav šādas vienotas datu apmaiņas vietnes. „E-veselībā strādā četras pozīcijas — e-recepte, vakcinācija, nosūtījums un darba nespējas lapa, turklāt iepriekšējā valdība lēma, ka ir nepieciešami vismaz 30 milj. eiro, lai reformētu e-veselības sistēmu,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds uzsver, ka sistēmai ir vajadzīga efektīva iespēja, kur apmainīties ar pacienta datiem starp visiem pakalpojuma sniedzējiem visos līmeņos, sākot ar ģimenes ārsta praksi vienā galā un universitātes slimnīcu otrā galā. „Šo procesu ir traucējuši gan subjektīvi, gan objektīvi apstākļi — kāds nepiedalās datu apmaiņā vai ir pārspīlēta vēlme attīstīt savas sistēmas un pārspīlēta datu drošība, kas to padara sarežģītu,” tā M. Rēvalds. Viņš kā vēl vienu problēmu min veselības aprūpes darbiniekus, kuri nespēj ievadīt datus attiecīgajās sistēmās. L. Kozlovska atgādina, ka nepārtraukti ir jāstrādā ar vismaz 3-4 programmām uz vienu pacientu, tas ir pilnīgi nevajadzīgi, un e-veselība būtu īstā vieta, kur savienot visas šīs programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru