Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Stājoties spēkā Eiropas Savienības (ES) Vispārīgās datu aizsardzības regulai, palielinājies pieprasījums pēc seifiem dokumentu un datu nesēju glabāšanai.

Seifi sen vairs nav tikai ugunsdrošas metāla kastes, kurās glabāt naudu no garnadžiem. Tie ir aprīkoti ar elektronisku vadību, tajos ir iestrādātas slēdzenes ar biometriskās piekļuves kontroli, autentificējot lietotāja pirkstu nospiedumus. Skaidras naudas darījumu apjoma samazināšanās nebūt nav ietekmējusi seifu ražotāju un tirgotāju biznesu, jo seifi arvien biežāk tiek izmantoti, lai bēdzinātu dažādus datu nesējus.

Kopš šā gada 25. maija, kad sājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, uzņēmumu un privātpersonu interese par slēdzamo metāla mēbeļu un seifu iegādi ievērojami pieauga, stāsta SIA Eurosafe valdes loceklis Iļja Sapožņikovs.

SIA Eurosafe ir bulgāru ražotāja Promet pārstāvis Latvijā. Pieprasītākie ir uguns un uzlaušanas drošie seifi un metāla skapji. «Cilvēki vēlas pasargāt savu naudu un dokumentus no abiem iespējamajiem ļaunumiem – nozagšanas un sadegšanas. Tāpat šobrīd pastiprināti tiek sargāti arī visi datu nesēji,» viņš klāsta. Biežāk seifus pērk finanšu institūcijas, valsts iestādes, lombardi un privātpersonas. Tā kā bankās seifu izmantošana ir dārga un ne visi tām uzticas, ir privātpersonas, kas iegādājās seifus.

Failu dalīšanās vietne The Pirate Bay cietusi DDoS (Distributed Denial of Service) uzbrukumā, un tādējādi The Pirate Bay nebija pieejama vairāk nekā diennakti. Aizsardzības sistēmu pārstāvji izteikuši minējumus, ka uzbrukumu nelegālajai failu dalīšanās vietnei varētu būt veikušas arī ierakstu kompānijas, citi autortiesību īpašnieki vai no pirātisma apkarošanas centieniem nogurušās valdības, vēsta BBC.

The Pirate Bay apstiprināja, ka tā cietusi no hakeru uzbrukumiem arī savā Faceboook profilā. Failu dalīšanās vietnes pārstāvji norādījuši, ka viņiem nav zināms, kas veicis uzbrukumu, tomēr The Pirate Bay «ir aizdomas» par to, kas varētu būt ļaundari.

The Pirate Bay, kas ir nelegāla failu dalīšanās vietne, sniedz iespēju tā lietotājiem ielādēt dziesmas, filmas un citu saturu bez maksas, tādējādi kaitinot ienākumus zaudējušo autortiesību turētājus.

DDoS aizsardzības sistēmas nodrošinātāja Corero Network Security (CNS) pārstāvji pauda, ka ir maz ticams, ka uzbrukumu varētu būt organizējis hakeru grupējums Anonymous. Andrē Stevarts (Andre Stewart) no CNS norādīja, ka varētu būt gaidāmi arī turpmāki uzbrukumi. Viņš norādīja, ka nozīmīgi ir tas, ka cilvēki domā, ka uzbrukumus The Pirate Bay veica hakeru grupējums Anonymous, lai arī, kā norādīja A. Stevarts, The Pirate Bay ir tāda veida vietne, ko hakeru grupējums Anonymous parasti aizstāv.

Tehnoloģiju pasauli satricinājis jauns skandāls - hakeru grupējums AntiSec pavēstījis, ka tam izdevies savā rīcībā iegūt 12 miljonus Apple ierīču identifikācijas jeb tā sauktos UDID kodus.

Grupējums norāda, ka kodus tam izdevies iegūt, uzlaužot kāda ASV Federālās izmeklēšanas biroja (FIB) darbinieka datoru. Hakeru grupējums pieļauj, ka FIB izmantojusi Apple ierīču identifikācijas kodus, lai izsekotu to lietotājus.

Tomēr FIB kategoriski noliedz izskanējušos apgalvojumus un norāda, ka nav nekādu pierādījumu tam, ka būtu uzlauzti biroja darbinieku datori, un ka organizācija šāda veida informāciju neuzkrāj, kā arī to, ka tai nav zināms, no kurienes hakeru rīcībā nonākuši Apple identifikācijas kodi, vēsta BBC.

Tikmēr hakeri publiskojuši sarakstu ar vienu miljonu identifikācijas numuriem. Kibernoziedznieku rīcībā nonākuši gan Apple planšetdatoru, gan viedtālruņi identifikācijas kodi.

Apkaunojošās darbības ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu parāda, ka valdošie politiķi nedz zina, ko darīt ar valsts vērtīgāko aktīvu – a/s Latvenergo, nedz novērtē citus uzņēmumus – nodokļu maksātājus

Vēl pirms neilga laika bija balsis, kas žēlojās, ka Latvijas politika ir zaudējusi visu laiku izcilāko ekonomikas ministru Danielu Pavļutu (Reformu partija) un tikpat izcilu premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība). Taču, kā parāda notikumi ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām, šī svarīgā jautājuma sakārtošanā, kas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, patiesībā nav bijis izdarīts nekas. Politiķi bija pēkšņi kā no mākoņiem nokrituši, jo elektrības tirgus atvēršana jeb, pareizāk sakot, elektrības cenu deregulācija, redz, paaugstināšot elektrības cenas. Jaunieceltā premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) savas domas par to, vai 1. aprīlis tomēr ir īstais brīdis elektrības tirgus atvēršanai, mainīja vismaz divas reizes dienā un tikpat haotiski par to izpaudās presei, līdz neviens vairs nesaprata – atvērs to tirgu vai neatvērs. Saeimas priekšsēde Solvita Āboltiņa (Vienotība) uzņēmās iniciatīvu un brīdī, kad līdz tirgus atvēršanai bija palicis mazāk par mēnesi, paziņoja, ka, ņemot vērā notikumus Ukrainā, Latvija nekādu tirgus atvēršanas nestabilitāti un provokācijas nevarot atļauties. Koalīcijas padome atzina Āboltiņas nostāju par labu un pareizu esam, un līdz ar to Saeimai tagad triju nedēļu laikā jāaptur tirgus atvēršana līdz 1. janvārim.

Pazīstamais hakeru grupējums Anonymos ir pieteicis kiberkaru ASV Floridas pavalstī esošajai Orlando pilsētai, uzbrūkot vairākām pilsētas un policijas interneta vietnēm, vēsta New York Times.

Uzbrukumus pilsētas administrācijas vietnēm grupējums veicis atriebjoties par kādas labdarības organizācijas biedru arestu, ko veikušas Orlando varasiestādes.

«Anonymous tic, ka cilvēkiem ir tiesības organizēties, ka tiem ir tiesības dot mazāk veiksmīgākajiem un, ka tiem ir tiesības veikt labdarības aktus,» savā paziņojumā norāda grupas biedri.

Kopš 2006. gada Orlando pilsētā spēkā ir likums, kurš nosaka, ka ir jāizņem speciāla atļauja, lai varētu pilsētas parkos barot grupas, kurās ir divdesmit pieci vai vairāk cilvēku.

Tomēr labdarības organizācija Orlando parkos baroja bezpajumtnieku grupas bez jebkādām atļaujām, par ko arī tās biedri tika aizturēti. Pilsētas pārstāvji norāda, ka hakeru uzbrukumi neliks mainīt pierasto praksi un, ka likumi ir jāievēro.

Krievijas hakeri 2017.gadā veikuši vērienīgu kampaņu ASV elektroenerģijas kompāniju tīklu uzlaušanai, turklāt varējuši izraisīt elektrības atslēgšanos, vēsta laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ).

Pēc ASV Iekšzemes drošības ministrijas datiem, ar uzbrukumu saistīts Krievijas labā strādājošais hakeru grupējums «Energetic Bear». Viņi viegli uzlauzuši mazo komunālo uzņēmumu tīklus, bet pēc tam iekļuvuši piegādātāju tīklos, kuri savukārt strādā ar lielām kompānijām, raksta WSJ.

Hakeri nonākuši līdz stadijai, kad varējuši ieslēgt un izslēgt elektrību.Saskaņā ar ministrijas datiem, par uzbrukuma upuriem kļuvušas simtiem kompāniju. Dažas firmas var nezināt par to tīklu uzlaušanu, tā kā hakeru darbību ir grūti atklāt, jo viņi izmantojuši darbinieku datus. Uzlaušanas kampaņa, visticamāk, turpinās, raksta WSJ.

Grupējums «Energetic Bear» aktīvi darbojas vismaz no 2010.gada un tā mērķi ir enerģētikas un rūpnieciskie uzņēmumi. Vašingtona uzskata, ka grupējuma darbību sponsorē Krievija.

Kompānijas Sony interneta vietnes drīzumā varētu tikt pakļautas hakeru uzbrukumam, kas būs jau trešais uzbrukumus kompānijai pēdējā mēneša laikā, vēsta CNet.

Līdz šim neidentificēts hakeru grupējums ir paziņojis, ka gatavojas uzbrukt Sony. Hakeru niknumu izsaucis veids, kādā kompānija ir centusies atrisināt iepriekšējo uzbrukumu sekas.

Hakeri savus plānus ir apsprieduši izmantojot interneta tērzēšanas retranslēšanas sistēmu (IRC). Ja šis uzbrukums izdosies, hakeru rīcībā varētu nonākt dati par Sony klientiem.

Jau rakstīts, ka aprīlī kompānija piedzīvoja divus hakeru uzbrukumus, kuru rezultātā no kompānijas serveriem tika nozagta personīga informācija par aptuveni 100 miljoniem lietotāju.

Valsts policija (VP) aizturējusi augsta līmeņa autozagli, atsavinot viņam advancēto automašīnu aizdzīšanas tehniku, informē VP.

Db.lv jau vēstīja, ka 20. februārī policijai izdevās bēgšanas laikā aizturēt BMW autozagli, kurš ar zagto spēkratu uzbrauca uz citas automašīnas jumta.

Šodien policija žurnālistiem sniedza iespēju klātienē aplūkot un nofilmēt advancēto automašīnu aizdzīšanas tehniku, kura atsavināta no šī autozagļa, kā arī uzzināt, kā sevi pasargāt no tik augsta līmeņa automašīnu zagļiem.

Zagļi šādas ierīces nodod viens otram un cenšas darīt visu, lai šī tehnika nenonāktu policijas rokās. Policijai neesot izskaidrojuma, no kurienes nāk šīs iekārtas un kāda ir to cena «melnajā tirgū». Var tikai nojaust, ka cena šīm ierīcēm ir kritusies, tiesa, viss atkarīgs no automašīnu modeļiem. Šādu tehniku var ražot jebkurš, kurš saprot elementāras elektronikas nianses. Automašīnas pirms šādas uzlaušanas tiek novērotas dienu vai ilgāk un tad uzlaušanas process ir ātrs, vien pāris sekundes. Policija rekomendē automašīnām uzstādīt papildus drošības signālus, ierīces, lai uzlaušanas process nenotiktu, vai notiktu ilgāk un zaglim apniktu. Ar šādu tehniku var uzlauzt jaunās automašīnās, tā dēvētās sauktās premium klases automašīnas.

Vai Jūsu uzņēmumā ir bijusi sensitīvas informācijas noplūde no korporatīvajiem e-pastiem? Ja tas nav noticis tagad, tas nozīmē, ka var notikt jau tuvākajā laikā. Nekļūstiet par statiskas daļu, uzziniet vairāk šajā rakstā.

Dati ir mūsdienu zelts, tāpēc to aizsardzība ir īpaši svarīga. Šobrīd gandrīz ikkatrs cilvēks kaut reiz ir saskāries ar krāpniecību saistītām ziņām. Uzlauzti e-pasti, nopludināti uzņēmuma dati interneta vidē, pikšķerēšana, kibernoziegumi – mūsdienu IT realitāte, kurā ir jābūt informētam par riskiem un rīkiem, kā nepieļaut šādas situācijas, turklāt uzņēmumam ir svarīgi aizsargāt savu darbinieku un klientu datus. Kam pievērst papildus uzmanību, lai pasargātu savu e-pastu:

1. Drošības risinājumi izlaiž aptuveni 30% ļaunprātīgu e-pastu

Platformas nodrošinātie drošības risinājumi palaiž garām lielu daļu ļaunprātīgu e-pastu. Viens no iemesliem ir tas, ka šie risinājumi ir redzami uzbrucējiem. Kibernoziedznieki var identificēt izmantoto drošības risinājumu un pārbaudīt savas kampaņas, lai uzzinātu risinājuma vājās vietas un tādējādi apietu tā politiku.

Valsts policijas darbinieki nākuši uz pēdām kādam 1975.gadā dzimušam vīrietim, kurš pirms 12 gadiem Latvijā veicis vairākas bruņotas laupīšanas personu grupā un divpadsmit gadus slēpās Krievijas Federācijā ar mainītu identitāti. Šā gada oktobra sākumā Krievijas kolēģi, vadoties pēc Valsts policijas sniegtās informācijas, vīrieti aizturēja Krievijas Federācijā. Šobrīd tiek lemts jautājums par viņa izdošanu Latvijai.

1975.gadā dzimušais vīrietis noziedzīgās grupas sastāvā 2004.gada pavasarī un vasarā veica četras bruņotas laupīšanas uz Latvijas autoceļiem. Bruņotais grupējums, izliekoties par tiesībsargājošo instanču pārstāvjiem, pārvietojās automašīnā, kura aprīkota ar bākugunīm un, izmantojot policijas zizli, piespieda lielkravas automašīnu vadītājus apstāties. Tādā veidā personu grupa nolaupīja svešu kustamu mantu par kopējo summu vismaz 149 440 latu vērtībā.

Uz autoceļiem Rīga–Jelgava un Jelgava–Dobele–Annenieki noziedzīgā grupa nolaupīja divas lielkravas automašīnas ar pilnām benzīna cisternām. Pēc tam, kad grupējums benzīnu nodeva tālākai realizācijai, vienu no kravas automašīnām sadedzināja Ķekavas novadā, bet otru atstāja kādā pamesta ceļa malā. Savukārt abās sekojošajās laupīšanas reizēs noziedzīgais grupējums pievērsās tādām kravas automašīnām, kas aprīkotas ar refrižeratoru. Viena tāda laupīšana notika uz autoceļa Rīga – Ainaži, bet otra uz autoceļa Rīga – Veclaicene. Vienu no šīm automašīnām noziedznieki paspēja realizēt, pārdodot Krievijas Federācijā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas martā, veicot 30 kratīšanas, apturēja noziedzīga grupējuma darbību, kas izvairījās no nodokļu nomaksas, kā arī veica noziedzīgi iegūto finanšu līdzekļu legalizēšanu lielos apmēros. Apturētais noziedzīgais grupējums nodarbojās ar gaļas un pārtikas eļļas iepirkšanu no Eiropas Savienības (ES) valstīm, informē VID.

Apturētais noziedzīgais grupējums nodarbojās ar gaļas, kā arī pārtikas eļļas, iepirkšanu no ES ražotājiem, galvenokārt Polijā, Igaunijā, Vācijā, Somijā, Lietuvā, par cenu ar 0% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi un tās pārdošanu ar PVN gaļas izstrādājumu ražotājiem, tai skaitā arī lielākajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem Latvijā.

Veicot šīs darbības, noziedzīgais grupējums realizēja gaļu un pārtikas eļļu par zemāku cenu, nekā tā ir vidēji tirgū legālās izcelsmes produkcijai. Šāda veida gaļas iepirkšana varētu radīt šaubas par tās kvalitāti un atbilstību prasībām. VID izmeklēšanas ietvaros pārbaudīs arī informāciju par iespējamu gaļas izcelsmi no citām valstīm.

Hakeru grupējums Anonymous ir nolēmis veidot savu sociālo portālu, kā atbildi tam, ka ticis izslēgts no Google jaunās sociālās vietnes Google+, vēsta Los Angeles Times.

Grupējumam ir slēgta pieeja ne tikai Google+, bet gan arī pārējiem Google pakalpojumiem, tādiem kā Gmail, Google Calendar, Picasa, YouTube utt.

Anonymous jau ir izveidojis 17 biedru komandu, kas veidos hakeru sociālo tīklu AnonPlus. «Projekts ir paredzēts visiem cilvēkiem, kas vēlas labāku internetu,» norāda grupējums.

Anonymous sevī apvieno vairākus biedrus, kuri sevi sauc par «haktīvistiem», viņi nodarbojas ar «interneta brīvību nodrošinošām aktivitātēm». Pēc tam, kad vairākas kompānijas, piemēram, PayPal un Visa, atteicās sadarboties ar Wikileaks, interneta aktīvistu grupējums pret tām veica uzbrukumus, lai tās sodītu.

Hakeru grupa, kas sevi dēvē par Indonēzijas hakeriem, uzlauzusi un izķēmojusi vairākus desmitus interneta mājaslapu Latvijā, liecina informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv informācija.

Cietušas gan pašvaldību mājaslapas, gan privātas un komercdarbībai paredzētas lapas. Kā norāda Cert.lv, kopš Ziemassvētkiem notiek masveida uzbrukumi mājaslapām, kas tiek uzturētas uz Joomla platformas.

Uzlauzēji izmanto Joomla ievainojamību, kas atklāta vecākām tās versijām. Lai nodrošinātos pret hakeru uzbrukumu, Cert.lv aicina Joomla lietotājus veikt platformas atjaunināšanu, nodrošinoties ar jaunāko 2.5.8. versiju, kā arī pārliecināties, ka visi papildu funkcionalitātes moduļi tiek atjaunināti. Joomla platforma pasaulē ir plaši pazīstama, to savās lapās izmanto dažādas kompānijas un daudzas valsts iestādes.

Politiķu spēlēšanās ar elektroenerģijas tirgus atvēršanas datumu mājsaimniecībām nekādā veidā neatrisinās paredzamo cenu kāpumu un to, ka tirgus tiek atvērts bez reālas konkurences, norāda elektroenerģijas tirgotāja Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Pēc viņa domām, vienkārša elektroenerģijas tirgus atvēršanas termiņu pārcelšana tikai kārtējo reizi satricinās tos dažus tirgotājus, kuri ir sagatavojušies darbam ar mājsaimniecībām, vienlaikus parādot Latviju kā ļoti nestabilu biznesa vidi potenciālajiem tirgotājiem.

«Ja vēlamies tirgus atvēršanu veikt efektīvi, tad līdz ar termiņu pārcelšanu ir arī jānovērš esošās un jāizvairās radīt jaunas likumdošanas barjeras tirgotāju iespējām brīvi izvēlēties to, kā un kam tirgot elektroenerģiju. Pretējā gadījumā tirgotāju interese par šo tirgu tiek arvien samazināta, un arī ilgtermiņā nav paredzama aktīva konkurence par patērētāju izvēli,» sacīja Bethers.

Nākamā gada 1.janvārī Latvijā elektroenerģijas tirgus tiks atvērts mājsaimniecībām. Sākotnēji elektrību piedāvās trīs tirgotāji, savukārt četri tam vēl gatavojas, ceturtdien žurnālistus preses konferencē par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām informēja Sadales tīkla valades loceklis Ilvars Pētersons.

Šī gada sākumā gatavību tirgot elektroenerģiju ir izteikuši četri uzņēmumi, savukārt pašlaik – septiņi. Tostarp trijiem no tiem - Latvijas energokompānijai A/S Latvenergo, SIA Baltcom un SIA WIN Baltic jau ir spēkā esošie piedāvājumi, savukārt pārējie tirgotāji ar saviem elektrības tirdzniecības piedāvājumiem plāno patērētājus iepazīstināt līdz šī gada beigām vai 2015.gada sākumā.

«Tirgotāju interese par elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām liecina, ka konkurence ir un kļūst aizvien sīvāka. Tā ir laba ziņa patērētājam – elektrības tirgotājiem būs jāpiedāvā lietotājiem elektrība un citi pakalpojumi konkurences apstākļos par iespējami zemāko tirgus cenu vai komplektā ar citiem mājsaimniecībām noderīgiem pakalpojumiem,» atzīmēja AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons. Pašlaik par elektroenerģijas tirgošanu noslēgti līgumi kopumā ar 23 komersantiem, tostarp juridiskajiem klientiem aktīvi to tirgo 12.

Saeimas priekšsēdētāja un Vienotības līdere Solvita Āboltiņa šodien koalīcijas padomes sēdē aicinās partnerus vienoties par elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu.

Āboltiņa sacīja, ka šodien koalīcijas padomes sēdē izteiks priekšlikumu atlikt elektrības tirgus atvēršanu. Par šo jautājumu politiķe telefoniski jau runājusi ar citām amatpersonām, jo, ņemot vērā notikumus Ukrainā, nepieciešams darīt visu, lai Latvijas iekšpolitiskā situācija būtu stabila, kā arī jānovērš jebkādi provokāciju riski, skaidroja Āboltiņa.

Pēc viņas domām, tirgus atvēršana jāatliek līdz laikam, kad tiks piedāvāts skaidrs kompensāciju mehānisms, tajā iekļaujot arī mazo pensiju saņēmējus. Āboltiņai bija arī telefonsaruna ar ekonomikas ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP), kurš arī uzskatot, ka varētu tikt radīts mehānisms, lai sniegtu atbalstu arī mazo pensiju saņēmējiem. Vienotības līdere uzskata, ka tirgus atvēršanu varētu atlikt uz pusgadu.

Neitrālam vērotājam Latvijas politiķu dīdīšanās ap elektrības un gāzes tirgu atvēršanu varētu šķist vienkārši smieklīga, tomēr jautājums ir gana nopietns un atklāj skeletus daudzu Latvijas vadošo politiķu skapjos.

Latvijas valdības ministru un Saeimas deputātu izdarīšanos ar elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus atvēršanu vislabāk varētu raksturot ar multfilmas ainiņu – tracis vistu kūtī. Pēc vēlētāju simpātijām alkstošie politiķi pēkšņi ir apjautuši, ka pēc elektrības tirgus atvēršanas patērētājiem pieaugs elektrības izmaksas, turklāt vēl par 40%! Kaut kā neglīti Saeimas vēlēšanu gadā. Tagad vajag tēlot sašutumu, saukt uz paklāja atbildīgo Ekonomikas ministriju un skaļi bārties: «Jā, jā, mēs arī uzskatām, ka elektrības cenu kāpums ir slikts, to vajag kaut kā apturēt»! Tas nekas, ka Laimdotas Straujumas nesen darbu uzsākušajā valdībā izmaiņas ir visai kosmētiskas un tie paši politiskie spēki, kas piepeši atskārtuši elektrības cenu straujo kāpumu, pie varas bijuši jau n- tos gadus un paši tirgus liberalizācijas jautājumus, virzījuši, balsojuši un apstiprinājuši.

Laika apstākļi, kādi bija 2010./2011.gadu mijā, kad tika izsludināta ārkārtas situācija vairākos desmitos Latvijas novadu, ir uzskatāmi par ārkārtējiem, tādēļ AS Sadales tīkls uzskata, ka nav pamata apšaubīt uzņēmuma vadības un darbinieku godprātību pienākumu veikšanā.

«Latgalē 2010./2011.gadu mijā bija īpaši nelabvēlīgi dabas apstākļi – sasalstošs lietus, spēcīga snigšana, atkala un koku apledojums, kas kopā izraisīja situāciju, ka blakus elektropārvades līniju trasēm un pat ārpus aizsargjoslām augošie koki, nespējot izturēt ledus un sniega segu, nolūstot vai iekaroties elektropārvades līnijās, izraisīja līniju saraušanu un elektroenerģijas piegādes pārtraukšanu. Dažviet elektrolīnijas bija pilnīgi sapostītas un tās nācās būvēt praktiski no jauna. AS Sadales tīkls darīja visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk novērstu elektrolīniju bojājumus un piegādātu elektroenerģiju lietotājiem, taču ļoti bieži bija situācijas, kad tikko salabotā līnijā atkal iekrita lūzis koks un līnija bija jālabo atkārtoti,» DB sacīja a/s Latvenergo Ārējo komunikāciju vadītājs Andris Siksnis.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas sadarbībā ar Valsts policiju un Rīgas pašvaldības policiju apturējusi noziedzīga grupējuma darbību, kas, īstenojot nelikumīgu valsts budžetā maksājamā pievienotās vērtības nodokļa apjoma samazināšanu, nodarīja kaitējumu valsts budžetam vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā.

Kā informē VID, noziedzīgais grupējums noziedzīgajos nodarījumos iesaistīja savus radiniekus un tuvus paziņas, un noziedzīgo darbību rezultātā iegūtos līdzekļus izmantoja greznas dzīves nodrošināšanai, pērkot īpašumus, ekskluzīvas automašīnas un dodoties eksotiskos ceļojumos.

VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāji trīs šā gada jūnijā uzsāktu kriminālprocesu ietvaros pagājušajā nedēļā īstenoja vērienīgu pirmstiesas izmeklēšanas darbību kopumu. Minēto kriminālprocesu laikā tika veiktas 87 kratīšanas noziedzīgajā shēmā iesaistīto personu dzīves vietās, birojos un automašīnās Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, Liepājā un Grobiņā. Kratīšanu laikā izņemti noziedzīgajā shēmā iesaistīto uzņēmumu zīmogi, kodu kalkulatori, dokumenti un citi nozīmīgi lietiskie pierādījumi.

Izraēla un grupējums "Hamās" vienojušies par četru dienu uguns pārtraukšanu, 50 "Hamās" Izraēlā sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu no gūsta Gazas joslā un 150 palestīniešu atbrīvošanu no Izraēlas cietumiem, naktī uz trešdienu pavēstīja Izraēlas un "Hamās", kā arī sarunu vidutājas Kataras pārstāvji.

"Pauzes sākuma laiks tiks izziņots tuvāko 24 stundu laikā, un tā ilgs četras dienas un var tikt pagarināta," teikts Kataras Ārlietu ministrijas paziņojumā.

"Vienošanās paredz 50 šobrīd Gazas joslā turēto ķīlnieku, civilistu - sieviešu un bērnu, atbrīvošanu apmaiņā pret vairāku Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu sieviešu un bērnu atbrīvošanu. Atbrīvoto skaits palielināsies nākamajās šīs vienošanās īstenošanas fāzēs," teikts paziņojumā.

Vienošanās arī paredz "liela skaita humāno konvoju un palīdzības kravu iebraukšanu [Gazas joslā], ieskaitot degvielas, kas ir paredzēta humānajām vajadzībām, piegādes", norādīja ministrija.

"Ja palestīnieši piekritīs lielāka [ķīlnieku] skaita atbrīvošanai, tad uguns pārtraukšana var tikt pagarināta," ziņu aģentūrai AFP sacīja Kataras Ārlietu ministrijas preses sekretārs Madžeds al Ansari.

Viens no visplašāk sastopamajiem pārpratumiem, runājot par kriptovalūtām, ir maldīgais uzskats, ka tās tiek plaši izmantotas dažādām noziedzīgām darbībām un naudas atmazgāšanai. Cilvēki, kas saprot blokķēdes un kriptovalūtu tehnoloģijas, zina, ka kripto ir neērts un ļoti nepiemērots līdzeklis naudas atmazgāšanai.

Pirmkārt, Zini savu klientu jeb KYC procedūras kripto nozarē ir tik stingras, ka krāpniekiem daudz vienkāršāk varētu būt izmantot viltotus identifikācijas dokumentus bankas konta atvēršanai.

Otrkārt, nav iespējams pārvietot lielus kriptovalūtu apjomus, lai to nepamanītu. Treškārt, kriptovalūtu darījumi ir pilnībā izsekojami. Pat lielākā daļa tā saukto “privātuma monētu” ir daudz pārskatāmākas un vieglāk izsekojamas nekā tradicionālā nauda.

Patieso situāciju vislabāk raksturo reālie fakti un skaitļi. 2021. gadā no visiem kriptovalūtu darījumiem tikai 0,15 % bija iespējams sasaistīt ar kāda veida nelikumīgām darbībām¹. Tajā pašā laikā 2 %–5 % skaidras naudas darījumiem jeb līdz pat 2 triljoniem tradicionālās fiat, izteikti ASV dolāros, bija saistāmi ar nelikumīgām darbībām².Izsekot skaidras naudas darījumus ir praktiski neiespējami. Savukārt blokķēdes tehnoloģija praksē ir sevi pierādījusi kā viens no efektīvākajiem tiesībaizsardzības iestāžu instrumentiem finanšu plūsmas pārvaldībai.

Laikā, kad Sony piedzīvoja hakeru uzbrukumu, kura rezultātā tika nozagta informācija par aptuveni 100 miljonu lietotāju datiem, kompānija esot cīnījusies ar citu uzbrukumu, kuru veica «haktīvistu» grupējums Anonymous. Tas ir novērsis Sony uzmanību, atzinusi kompānija.

Vēstulē ASV kongresam tehnoloģiju kompānija norāda, ka tā esot apkarojusi Anonymous uzbrukumu un neesot pamanījusi, kā ļaundari esot ielauzušies tās sistēmās un nozaguši datus. Grupējums gan ir noliedzis, ka ir iesaistīts datu zādzībā.

Sony norāda, ka piedzīvojusi Anonymous uzbrukumu tāpēc, ka uzsākusi tiesvedību pret diviem grupējuma locekļiem, kuri bija modificējuši Sony spēļu konsoli. Kompānija norāda, ka datu zādzība notikusi atsevišķi no Anonymous uzbrukuma, un pagaidām nevar apgalvot, ka abu uzbrukumu rīkotāji savstarpēji ir sadarbojušies.

Kompānija svētdien vienā no tās serveriem atradusi ievietotu datni, kurā bija rakstīts «Mēs esam leģions» (We are legion) – šo frāzi bieži vien izmanto «haktīvisti».

Lai gan informācijas tehnoloģiju (IT) jomas profesionāļi neskaitāmās konferencēs, intervijās un daudzos rakstos kā apnicīgu mantru regulāri skandina atgādinājumu ikvienam uzņēmumam, iestādei vai organizācijai rūpēties par savu IT sistēmu drošību, joprojām ikdienas pieredze liek secināt – aizvien daudzu prātos valda uzskats, ka no zagļiem ar dzelzs durvīm un signalizāciju ir jānodrošina birojs un tajā esošie datori, bet šādu pašu drošības sistēmu aizmirstam uzstādīt birojā esošajos datoros, kuros jebkurā brīdī var ielauzties jebkurš blēdis, pat realitātē atrodoties tūkstošiem kilometru tālu no mūsu biroja.

“Savā ziņā līdzīgi sākās stāsts, ar kuru vēlos dalīties ar ikvienu, kurš joprojām turas pie pārliecības, ka nav nepieciešamības savas datorsistēmas un tajās esošos datus sargāt tikpat rūpīgi, kā savu maku, biroju vai mašīnu,” pauž IT uzņēmuma RIGA COMPUTER vadītājs Edgars Kārkliņš.

Minētais gadījums notika salīdzinoši nesenā pagātnē, un kā šādās situācijās mēdz būt – teju pašās darba dienas beigās, kad pēc padarītajiem ikdienas darbiem, E.Kārkliņš savā birojā plānoja nākamā mēneša laikā uzņēmuma darbinieku veicamās lietas.

“Tovakar dzīve šķita pat visai patīkama un mierīga. Uz jaunās tāfeles filozofiskā mierā ieskicēju darbus, kas nu kuram būtu mēneša laikā jāpaveic, kad pēkšņi iezvanījās telefons un kolēģis man diezgan tiešā tekstā paziņo: “Ir baigās ziepes!” Lai gan no šā kolēģa jau ierasts šādu frāzi ik pa laikam dzirdēt, sākotnēji pat īsti nesatraucos, atbildot viņam ar tautā ierasto frāzi: "Nu?",” atminas IT eksperts, piebilstot, ka nākamais kolēģa teikums bijis kā lādiņa eksplozija, proti, kolēģis paziņojis, ka klienta – kādas sabiedriskās organizācijas - datorsistēma ir KRIPTO, kas IT nozares speciālistu valodā ir sinonīms vārdam “nāve”.

Domājot par to, kā uzņēmumi darbojas šobrīd, kļūst skaidrs, ka digitālā drošība ir izvirzījusies priekšplānā visās nozarēs, arī tajās, kuras līdz šim IT pakalpojumiem un risinājumiem ir pievērsušas mazāku uzmanību. Palielinātās datu plūsmas ir atklājušas dažādas nepilnības sistēmās, kas kibernoziedzniekiem paver iespējas ļaunprātīgi iegūt vērtīgus un sensitīvus datus. Kā pasargāt sevi, lai justos pārliecināti gan par datu drošību, gan par spēju reaģēt jebkurā ārkārtas situācijā?

Kiberapdraudējumi var skart jebkuru uzņēmumu

Covid-19 pandēmijas rezultātā kibernoziegumu skaits ir dramatiski audzis, spiežot organizācijas ievērojami palielināt kiberdrošībā ieguldītos līdzekļus. Tā kā jaunā koronavīrusa uzliesmojuma rezultātā pilnīgi visu nozaru pārstāvjiem nācās pāriet uz attālinātu darba režīmu, arī veidi, kādos uzņēmējdarbība tiek organizēta, neizbēgami piedzīvoja paliekošas pārmaiņas. Pirms pandēmijas daudzos uzņēmumos atsevišķs IT speciālista amats nebija nepieciešams, savukārt šodien to klātbūtne un uzraudzība ir kļuvusi par neatliekamu vajadzību visās nozarēs.

Diemžēl steiga, ar kādu uzņēmumi ir ieviesuši jaunas, ne vienmēr atbilstošas tehnoloģijas, ir radījusi vairākas būtiskas nepilnības, kuru rezultātā hakeri var gūt pieeju to iekšējām sistēmām un tādējādi apdraudēt uzņēmumu ikdienas darbību vai pat pastāvēšanu kopumā. Tieši šī iemesla dēļ šobrīd galvenās prioritātes ir kiberdrošības apmācību nodrošināšana darbiniekiem, dalītas atbildības ieviešana par drošības uzturēšanas pasākumiem un nulles uzticības politikas īstenošana.