Foto & Video

Kā top?: Biezpiens Jaunpils pienotavā

Žanete Hāka, 01.07.2016

Sākotnēji uz pienotavu atved pienu. Pienu uzņēmumam piegādā lauksaimnieki, kas ietilpst īpašnieku sastāvā, un pāri palikusī produkcija tiek pārdota citiem pārstrādātājiem.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem ļauj ielūkoties Jaunpils pienotavas ražotnē, kur top biezpiens.

Uzņēmums savu darbību sāka 1912. gadā, kad tika dibināta viena no pirmajām piensaimnieku sabiedrībām Latvijā – Jaunpils piensaimnieku biedrība. Tajā pašā gadā tika uzcelta pirmā pienotavas ēka. Šīs biedrības galvenā ražotā produkcija bija eksportsviests, siers un tehniskais biezpiens.

1937.gada 16.oktobrī tika iemūrēts pamatakmens esošās Jaunpils pienotavas ēkas būvei, bet pēc II Pasaules kara pienotava bija izdemolēta un darbi pilnībā tika atjaunoti tikai 1947.gadā.

Jaunpils pienotava laika gaitā ietilpusi dažādu lielo kombinātu sastāvā – Rīgas piena kombināta, Jelgavas piena kombināta un Tukuma piena kombināta, taču 2001.gadā uzņēmums atdalījās no citu kombinātu sastāva un izveidojās atsevišķa akciju sabiedrība Jaunpils pienotava.

2008.gadā par AS Jaunpils pienotava īpašniekiem kļuva lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Piena ceļš. Kopš tā laika uzņēmuma ražotne ir modernizēta un paplašināts produkcijas klāsts.

AS Jaunpils pienotava valdes priekšsēdētājs Viesturs Krilovs stāsta, ka uzņēmuma īpašnieki patlaban ir 68 Latvijas piensaimnieki.

Pirms embargo uz Krieviju uzņēmums eksportēja produkciju, kas vērta vairāk nekā pusmiljonu eiro mēnesī, kas bija aptuveni puse no visa apgrozījuma.

«Mūsu pamattirgus ir Latvija, bet eksportējam arī uz Eiropu, ASV, Vidusāziju. Krievijā zaudētos apjomus pagaidām vēl nav izdevies aizstāt – pagaidām vien aptuveni 50% no eksporta apmēra, kas tika eksportēts uz Krieviju izdevies aizstāt ar citiem tirgiem,» viņš atzīst.

«Kas mums cits atliek – cīnamies ar citām Latvijas un Lietuvas kompānijām – Latvijā tirgus daļu šogad esam palielinājuši par aptuveni 20%,» viņš piebilst.

Apgrozījumu palielināt ļāvuši biezpiena, krējuma un jauno sieru veidu pārdošanas apjoma pieaugums. Patlaban aptuveni 50% no kopējā pienotavas apgrozījuma veido biezpiens.

«Nevaram konkurēt ar apjomiem ar lielajiem Vācijas vai Polijas ražotājiem, taču varam tirgu iekarot ar kvalitāti,» uzsver V. Krilovs.

«Mēs nekad neapstājamies, plānojam turpināt attīstīt jauno saldumu ražošanas līniju, nedaudz palielināt biezpiena ražošanas jaudas, jo esam izsmēluši visas savas iespējas,» plānos dalās ražotnes vadītājs.

Galerijā augstāk iespējams ielūkoties biezpiena ražošanas procesos!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Jaunpils pienotava investējusi 600 tūkstošus eiro

Sandra Dieziņa, 04.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu ražotājs a/s Jaunpils pienotava pagājušajā gadā attīstībā investēja 600 tūkstošus eiro un palielināja apgrozījumu par 5,8% salīdzinājumā ar 2016.gadu - līdz 11,540 miljoniem eiro, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Piena pārstrādātājs lielāko daļu produkcijas realizē vietējā tirgū. Pērn ieņēmumi no piena produktu pārdošanas Latvijā veidoja 8,455 miljonus eiro jeb 73,3% no kopējā apgrozījuma. Pārējos ieņēmumus 3,085 miljonu eiro apmērā a/s Jaunpils pienotava guva, eksportējot savu produkciju.

Uzņēmuma lielākais tirgus ārpus Latvijas ir Vācija, kurā tas pārdeva produktus 1,984 miljonu eiro vērtībā jeb 17,2% apmērā no kopējā apgrozījuma. Salīdzinoši lieli eksporta tirgi ir arī Anglija, ASV, Izraēla, Īrija un Bulgārija.

2017.gadā piena pārstrādes uzņēmumu darbību Latvijā būtiski ietekmēja piena cenas kāpums, un a/s Jaunpils pienotava nebija izņēmums. Uzņēmums pērn pārstrādāja par 14% mazāk piena, jo samazinājās piena olbaltumu saturošo produktu realizācija. Taču neskatoties uz to, par pienu tas samaksāja par 1,1 miljonu eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunpils pienotava plāno investēt jaunas produktu ražošanas līnijas iegādē

Žanete Hāka, 01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu ražotājs AS «Jaunpils pienotava» pagājušajā gadā strādājusi ar apgrozījumu 12,342 miljonu eiro apmērā, kas bija par 7% jeb 802 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2017.gadā, bet šogad uzņēmums iecerējis palielināt apgrozījumu par 8%, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pateicoties neto apgrozījuma pieaugumam, 2018.gadā AS «Jaunpils pienotava» arī izdevies dubultot peļņu, kas pēc nodokļu nomaksas bija 392 tūkstoši eiro. Uzņēmuma pārstrādātā piena daudzums pērn pieauga par 12%, salīdzinot ar gadu iepriekš, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

2018.gadā AS «Jaunpils pienotava» investēja ap 300 tūkstošiem eiro attīstībā. Investīcijas saistītas ar skābā krējuma ražošanas un iepakošanas procesu uzlabošanu, pienotavas notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu montāžu, kā arī nomainīts viens piegādes transporta līdzeklis. Pērn tas nodarbināja vidēji 136 darbiniekus, kas bija tikpat daudz, cik gadu iepriekš.

AS «Jaunpils pienotava» gada pārskatā arī atzīmē, ka uzņēmums pērn nomainīja pārdošanas komandu, un ievērojami uzlaboja sadarbību ar vietējām veikalu ķēdēm un paplašināja tiešo piegāžu loģistiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Jaunpils pienotava iegādāsies vairākas jaunas iekārtas

Žanete Hāka, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Jaunpils pienotava izsludinājusi konkursus vairāku jaunu iekārtu iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums par 200 tūkstošiem eiro iecerējis iegādāties biezpiena/siera gatavotāju komplektu, bet par 100 tūkstošiem eiro - biezpiena blokformu komplektu un formu atlūzu detektoru.

Par 200 tūkstošiem eiro plānots iepirkt ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu, bet par 40 tūkstošiem eiro paplašināt siera ražošanas telpu.

Kā skaidroja uzņēmumā, patlaban uzņēmuma mērķis ir paplašināt jau esošo produktu ražošanu. Tā kā viens no kompānijas pieprasītākajiem produktiem ir biezpiens, tad šobrīd kompānija strādā, lai pārveidotu produkta iekšējo loģistiku un palielinātu biezpiena ražošanas jaudas, uzstādot jaunas biezpiena vannas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunpils pienotava pērn sasniegusi gandrīz 12 miljonu eiro apgrozījumu

LETA, 10.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS Jaunpils pienotava pagājušo gadu provizoriski noslēdza ar 12 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 7,8 miljonu eiro apgrozījumu gadu iepriekš, pastāstīja kooperatīva Piena ceļa, kam pieder Jaunpils pienotava, padomes priekšsēdētājs Anrijs Aumalis.

«2016.gadā mēs sasniedzām gandrīz 12 miljonus eiro, kas procentuālā ziņā ir diezgan būtisks pieaugums. 2015.gads bija ļoti sarežģīts un pārdošanas ziņā viss negāja tik gludi un veiksmīgi, kā mēs būtu vēlējušies. Taču pagājušajā gadā mums palielinājās realizācijas apmēri,» sacīja Aumalis, piebilstot, ka uzņēmums pēdējos gadus aktīvi meklējis jaunas realizācijas iespējas ārvalstu tirgos.

Pēc viņa teiktā, apgrozījuma pieaugumu izdevies panākt ne tikai pateicoties eksporta attīstībai, bet arī kompānijas darbībai vietējā tirgū. Jaunpils pienotava pērn uzlabojusi distribūciju, nodrošinot plašāka produktu sortimenta pārstāvniecību veikalu plauktos. Tāpat Jaunpils pienotavas produkti guvuši plašāku atpazīstamību vietējā tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Jaunpils biezpiens

Sandra Dieziņa, 24.11.2017

Viss process sākas ar piena pieņemšanu.


Lai redzētu, kā notiek ražošana, klikšķini raksta galeriju!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunpils pienotavā biezpienu ražo 6 – 7 t dienā, un šobrīd tiek strādāts pie jaudu palielināšanas līdz 10 t dienā.

Pirms Krievijas embargo Jaunpils pienotavā ražoja galvenokārt sieru, kas aizņēma vairāk nekā pusi no saražotajiem apjomiem. Pēc Krievijas embargo uzņēmumam vajadzēja pārprofilēties uz citu produktu ražošanu un kompānija pārorientējās uz biezpiena ražošanu. Ja agrāk šis produkts bija kā blakusprodukts, tad pašlaik tas kļuvis par galveno produktu Jaunpils pienotavas produktu portfelī.

AS Jaunpils pienotava valdes priekšsēdētājs Viesturs Krilovs stāsta, ka šobrīd 50 % no visas realizācijas dod biezpiens. Šis produkts tiek eksportēts uz Vāciju un citām ES valstīm, ASV, Vidusāzijas un Skandināvijas valstīm, bet galvenais noiets ir vietējā tirgū. No kopējās biezpiena realizācijas 30 % tiek eksportēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Jaunpils pienotava” valdes locekļa amatu atstājis Raimonds Misa, liecina Lursoft dati.

Līdz ar šīm izmaiņām uzņēmuma valde turpina darbu vienas amatpersonas sastāvā – valdes priekšsēdētāja amatu piena pārstrādes uzņēmumā turpina ieņemt Viesturs Krilovs. Pēc Lursoft datiem, viņš valdes priekšsēdētāja amatu uzņēmumā ieņem kopš 2014.gada.

Izziņā pieejamā informācija liecina, ka AS “Jaunpils pienotava” īpašnieks ir Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Piena ceļš”. Arī minētā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīva valdē vakar notikušas izmaiņas – no valdes priekšsēdētāja amats atcelts līdzšinējais AS “Jaunpils pienotava” valdes loceklis Raimonds Misa, viņa vietā par kooperatīva valdes priekšsēdētāju ieceļot Māri Pīķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Biznesa maratonists: Produkcija bez konservantiem un dabīgo produktu aizstājējiem

Kristīne Stepiņa, 12.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc piedzīvotā apgrozījuma krituma pērn Krievijas embargo dēļ a/s Jaunpils pienotava šogad cer atgriezties 2014.gada līmenī, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Piena pārstrādes tradīcijas Jaunpilī ir senas un stabilas, pienotava tur darbību ir sākusi vairāk nekā pirms 100 gadiem – 1912. gadā, bet a/s Jaunpils pienotava izveidota 2001. gadā. Uzņēmuma 100% īpašnieks ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Piena ceļš, kurā ir apvienojušies 73 piena ražotāji.

A/s Jaunpils pienotava ir izdzīvojusi, tāpēc ka uzņēmumu pirms astoņiem gadiem iegādājās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Piena ceļš, atzīst a/s Jaunpils pienotava valdes priekšsēdētājs Viesturs Krilovs. Ja tas nebūtu noticis, Jaunpilī šobrīd nebūtu piena pārstrādes uzņēmuma. «Otrs Jaunpils pienotavas ilgtspējas un attīstības veiksmes faktors ir tradīcijas. Ļoti grūti ir izveidot pienotavu tukšā vietā, kurā iepriekš nekā tāda nav bijis. Liela daļa produktu pienotavā tiek ražota pēc sentēvu metodēm, darbinieki šeit strādā vairākās paaudzēs, te ir īpaša aura,» viņš atzīst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pirmoreiz Piena ceļa zemnieki tiek pie dividendēm

Sandra Dieziņa, 12.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Piena ceļš no tam piederošā piena pārstrādes uzņēmuma Jaunpils pienotava saņēmis 75 000 eiro dividendēs.

Šādas summas izmaksa notiek pirmo reizi, kas pierāda – zemniekiem piederoša piena pārstrāde spēj darboties veiksmīgi un dot labumu tā īpašniekiem. Jaunpils pienotava dividendes 75 000 eiro apmērā izmaksājis no 2016. gada peļņas, kas kopumā bija 829 289 eiro.

Uzņēmuma īpašnieki LPKS Piena ceļš nolēmis lielāko daļu peļņas jeb 754 289 eiro ieguldīt uzņēmuma tālākai attīstībai – biezpiena ražošanas jaudu palielināšanai par 30% un ūdens apgādes un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu modernizēšanā.

LPKS Piena ceļš valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa: «Mums ir izdevies ievērojami kāpināt Jaunpils pienotavas peļņu, jo veiksmīgi esam strādājuši gan vietējā, gan eksporta tirgos. Esam atraduši alternatīvu siera eksportam uz Krieviju un šobrīd mūsu saražotais biezpiens un siers ir pieprasīts Vācijā, ASV un virknē citu valstu.» Kooperatīva vadītājs norāda, ka šis gads piena pārstrādes jomā solās būt tikpat veiksmīgs kā iepriekšējais, tādējādi nākamgad Jaunpils pienotavas kooperatīvam dividendēs izmaksājamā summa, iespējams, būs lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunpils pienotavai iecelta jauna, paplašināta padome

Žanete Hāka, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu ražotājam AS «Jaunpils pienotava» iecelta jauna padome, kura turpmāk darbosies nevis trīs, bet septiņu cilvēku sastāvā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdzšinējie padomes locekļi - Lilija Bērtulsone, Tamāra Karlberga un Egīls Seņkāns - atcelti no amatiem.

Par jauno AS «Jaunpils pienotava» padomes priekšsēdētāju iecelts Mārtiņš Neibergs, bet par padomes priekšsēdētāja vietniekiem iecelti Anrijs Aumalis un Jānis Bērtulsons. Padomes locekļu amatos apstiprināti Diāna Broka, Mārtiņš Cimermanis, Anda Kanča un Guntars Senkāns.

Izmaiņas padomē ierakstītas 26. augustā.

AS «Jaunpils pienotava» dibināta 1997. gadā un tā nodarbojas ar piena pārstrādi un piena produktu ražošanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 853 723 eiro. AS «Jaunpils pienotava» mātes uzņēmums ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par piena produktu ražotāja AS «Jaunpils pienotava» valdes locekli ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi iecelts Raimonds Misa, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Raimonds Misa ir AS «Jaunpils pienotava» mātes uzņēmuma - lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» - valdes priekšsēdētājs, kā arī amatpersona vēl divos uzņēmumos bez AS «Jaunpils Pienotava» un kooperatīva «Piena ceļš» un dalībnieks vienā uzņēmumā, liecina «Lursoft» izziņa.

Raimonds Misa uzņēmuma valdē pievienosies valdes priekšsēdētājam Viesturam Krilovam. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 7.septembrī.

AS «Jaunpils pienotava» dibināta 1997.gadā un tā nodarbojas ar piena pārstrādi un piena produktu ražošanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 853 723 eiro.

2017.gadā AS «Jaunpils pienotava» neto apgrozījums bija 11,540 miljoni eiro, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 754 tūkstoši eiro. Tas nodarbināja 136 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā veidoja 433 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dividendēs no Jaunpils pienotavas saņem 100 000 eiro

Lelde Petrāne, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) «Piena ceļš» no tai piederošā piena pārstrādes uzņēmuma «Jaunpils pienotava» dividendēs saņēmusi 100 000 eiro. Dividenžu izmaksa notiek otro gadu, tādējādi pierādot zemniekiem piederoša piena pārstrādes uzņēmuma spēju stabili attīstīties un dot labumu tā īpašniekiem.

Piena pārstrādes uzņēmums «Jaunpils pienotava» dividendes 100 000 eiro apmērā kooperatīvam izmaksājis no 2017. gada peļņas, kas kopumā bija 753 660 eiro. Dividendēs nesadalītā peļņas daļa ieguldīta uzņēmuma attīstībā – jaunās biezpiena ražošanas līnijās un uzņēmuma notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūvē. Uzņēmuma 2017. gada apgrozījums salīdzinājumā ar 2016. gadu pieauga par 6%, sasniedzot 11,5 miljonus eiro. Sagaidāms, ka «Jaunpils pienotavas» apgrozījums pērn būs audzis par 7%.

LPKS «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa komentē: «Šādi labi rezultāti sasniegti, pateicoties gan uzņēmuma īpašnieku – Latvijas zemnieku, gan uzņēmuma vadības mērķtiecīgai, uz attīstību orientētai darbībai Latvijas iekšējā un eksporta tirgos. Ieguldīti lieli resursi jaunu tirgu apgūšanā, esošo produktu līniju atjaunošanā un uzlabošanā, kā arī jaunu produktu radīšanā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena ceļš kāpina peļņu un, iespējams, maksās dividendes

Sandra Dieziņa, 03.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc provizoriskiem aprēķiniem aizvadītajā gadā kooperatīvs Piena ceļš strādājis ar 517 tūkstošu eiro peļņu, kas ir par 108% vairāk nekā gadu iepriekš.

Kā informē LPKS Piena ceļš padomes priekšsēdētājs Anrijs Aumalis, kooperatīvam piederošās piena pārstrādes rūpnīcas Jaunpils pienotava pelņa pērn bijusi 815 tūkstoši eiro, kas ir ievērojams kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Neskatoties uz iepriekšējo divu gadu sarežģīto situāciju piena tirgū, pērn kooperatīvs Piena ceļš, un tā meitas uzņēmumi Jaunpils pienotava un Agrera, noslēdzis ar labiem finanšu rādītājiem.

«Aizvadītais gads kooperatīvam bija tiešām sarežģīts, bet kopumā veiksmīgs. Mums ir izdevies reorganizēt un sakārtot savu darbību, un turpinām strādāt pie attīstības. Īpaši vēlos uzteikt mūsu piena pārstrādes uzņēmumu Jaunpils pienotava, kas divu gadu laikā kopš Krievijas krīzes ir spējis pārkārtoties un darboties neatkarīgi un ar peļņu,» komentē Anrijs Aumalis, kooperatīva Piena ceļš padomes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena lopkopji saņem dividendes, graudkopībā dividendes maksā jau gadiem

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Piena ceļš ir viens no piena nozares uzņēmumiem, kas saņēmis dividendes. Proti, Piena ceļš no tam piederošā piena pārstrādes uzņēmuma Jaunpils pienotava saņēmis 75 000 eiro dividendēs. Šādas summas izmaksa notiek pirmo reizi, kas pierāda – zemniekiem piederošs piena pārstrādes uzņēmums spēj darboties veiksmīgi un dot labumu tā īpašniekiem. Jaunpils pienotava dividendes 75 000 eiro apmērā izmaksājis no 2016. gada peļņas, kas kopumā bija 829 289 eiro.

Uzņēmuma īpašnieki LPKS Piena ceļš nolēmuši lielāko daļu peļņas jeb 754 289 eiro ieguldīt uzņēmuma tālākai attīstībai – biezpiena ražošanas jaudu palielināšanai par 30% un ūdens apgādes un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu modernizēšanā. LPKS Piena ceļš valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa skaidro, ka izdevies ievērojami kāpināt Jaunpils pienotavas peļņu, jo veiksmīgi strādāts gan vietējā, gan eksporta tirgos. Atrasta arī alternatīva siera eksportam uz Krieviju, un šobrīd Jaunpils piena saražotais biezpiens un siers ir pieprasīts Vācijā, ASV un citās valstīs. Kooperatīva vadītājs jau norādījis, ka šis gads piena pārstrādes jomā solās būt tikpat veiksmīgs kā iepriekšējais, tādējādi nākamgad Jaunpils pienotavas kooperatīvam dividendēs izmaksājamā summa, iespējams, būs lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena ceļš kopā ar Igaunijas kooperatīvu ieguldīs 100 miljonus eiro piena pārstrādes rūpnīcas izveidē Igaunijā

LETA, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» plāno apvienoties ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim»» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu, pastāstīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka «Piena ceļš» ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību E-Piim, saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited. Misa skaidro, ka kooperatīvu apvienošanās mērķis ir stiprināt pārstrādi.

«»Piena ceļš» ir kooperatīvs, kurš kopš sākta gala ir atbalstījis savu pārstrādi - mums pieder uzņēmums «Jaunpils pienotava». Tagad kopā arī igauņiem celsim jaunu, lielu piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijas vidienē,» reorganizācijas mērķus skaidroja Misa. Pēc viņa teiktā, projekts, kas paredz celt piena pārstrādes rūpnīcu, jau ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu administrējošās iestādes apstiprināts un drīzumā varētu sākties rūpnīcas celtniecība. Investīciju projekta realizācijai nepieciešamos finanšu resursus nodrošinās abas puses, rūpnīcas būvniecībai tiks piesaistīt ES fondu līdzekļi, banku finansējums un arī privātu investoru līdzekļi, taču netiks ieguldīta zemnieku nauda. Kopumā rūpnīcas būvniecība izmaksās apmēram 100 miljonus eiro un tās celtniecībai būs atvēlēts vairāk nekā gads. Plānots, ka jaunā rūpnīca pārstrādās apmēram ceturto daļu no Latvijas un Igaunijas kopējā piena apmēra. Rūpnīca taps Igaunijā nevis Latvijā, jo Igaunijas puse projektu izstrādāja, saņēma tā realizācijai ES un Igaunijas valsts atbalstu, kā arī «E-Piim» ir izdevies rast ļoti labu noieta tirgu, piebilda Misa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunpils pienotava iegādāsies siera iepakotāju

Žanete Hāka, 24.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Jaunpils pienotava izsludinājusi konkursu siera iepakotāju iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums iecerējis par 65 tūkstošiem eiro iegādāties vakuma iepakotāju Krievijas tipa sieriem.

Kā iepriekš skaidroja uzņēmumā, patlaban uzņēmuma mērķis ir paplašināt jau esošo produktu ražošanu. Tā kā viens no kompānijas pieprasītākajiem produktiem ir biezpiens, tad šobrīd kompānija strādā, lai pārveidotu produkta iekšējo loģistiku un palielinātu biezpiena ražošanas jaudas, uzstādot jaunas biezpiena vannas.

Šogad ir izdevies paplašināt noliktavas telpas, piebūvējot jaunu angāru (taras un iepakojuma materiāla glabāšanai). Šogad uzņēmums atvēris vairākus firmas veikalus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Mērķis kļūt par dominējošo spēlētāju Baltijas piena tirgū

Lelde Petrāne, 06.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra beigās oficiāli reģistrēts Baltijas valstīs pirmais starpvalstu piena kooperatīvs, kura pilnais nosaukums ir "Piiratud Vastutusega Societas Cooperativa Europaea (SCE) E-Piim", tādējādi noslēdzot pērn augustā uzsākto Latvijas piena kooperatīva "Piena ceļš" un Igaunijas "E-Piim" apvienošanās procesu.

Pērn augustā uzsāktais apvienošanās process bija ilgstošs un sarežģīts, jo Latvijā un Igaunijā pastāvošā likumdošana neregulē starpvalstu kooperatīvu dibināšanu un darbību, tādēļ process tika veikts, izmantojot ES attiecīgās regulas.

Apvienošanās procesā, kuru vadīja starptautiskais zvērinātu advokātu birojs "Eversheds Sutherland", nācās veikt detalizētas un savstarpēji identiskas procedūras gan Igaunijā, gan Latvijā. Jaunais kooperatīvs reģistrēts Igaunijas uzņēmumu reģistrā 27. februārī. Uzņēmumam izveidota padome 15 cilvēku sastāvā, kur 5 dalībnieki pārstāv Latviju un 10 Igauniju, kā arī valde 3 cilvēku sastāvā. Valdē ievēlēts Jānis Bērtulsons, kurš līdz šim bija kooperatīva "Piena ceļš" padomes loceklis, kā arī līdzšinējais Igaunijas kooperatīva "E-piim" valdes priekšsēdētājs Jānuss Murakas un finanšu direktore Merili Turjakas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Jaunus tirgus nākas ne tikai iekarot, bet arī zaudēt

Daiga Laukšteina, 13.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nespējot konkurēt ar apjomiem un cenu, pārtikas uzņēmumiem jaunos noieta tirgus nākas ne vien iekarot, bet arī pazaudēt

Jaunu tirgu meklējumi ir nepieciešami, lai palielinātu eksporta noturību pret dažādiem iespējamiem ekonomiskiem un politiskiem riskiem. Spilgts un reāls piemērs - 2014. gada Krievijas embargo, kas radīja neizbēgamu nepieciešamību pēc jaunu tirgu aktīviem meklējumiem pārtikas ražošanas nozarē. Tieši šie notikumi pierādīja praksē, ka eksporta tirgu diversifikācija nav tikai sarežģīts termins, bet reāla nepieciešamība, uzsver Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktora vietniece Ilona Mežiniece-Briede.

Tai pat laikā jaunu tirgu apgūšana ir laikietilpīgs un sarežģīts process, kas prasa arī lielus finansiālus ieguldījumus. Tas viss vistiešākajā mērā attiecas arī uz AS Jaunpils pienotava, kas pusi no jaudas apgrozījuma zaudēja mēneša laikā pēc Krievijas tirgus aizslēgšanas. Uzņēmums ar savu produkciju iemina taku uz Eiropas valstīm, ASV, Vidusāziju, vairāk iespiedās Latvijas veikalu plauktos, taču pienotavas valdes priekšsēdētājs Viesturs Krilovs akcentē, ka jaunie tirgi nav vienas dienas, bet gan gados mērāms darbs, piemēram, produkciju uz Vāciju sāka stūrēt jau 2008. gadā, bet vērā ņemams apjoms sasniegts tikai tagad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slavenākais Līgo un Jāņu produkts – Jāņu siers – šobrīd tiek aizsargāts ar ierakstu Eiropas Savienības Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, tādējādi sargājot latviešu tradicionālo Jāņu sieru no atdarinājumiem, viltojumiem un tā nosaukuma izmantošanas tāda produkta ražošanai, kas neatbilst tradicionālajām tehnoloģijām un receptēm. Šobrīd Latvijā ir tikai trīs produkti, kas reģistrēti ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā – bez Jāņu siera vēl arī sālināta rudzu rupjmaize un Kurzemes sklandrausis.

Īstā Jāņu siera ražošana ir pieejama visiem Latvijas piensaimniekiem, taču šobrīd pieteikušies ir seši uzņēmumi, kas gatavi izpildīt noteiktās prasības, lai varētu ražot produktu ar Jāņu siera nosaukumu, starp tiem – Valmieras piens, piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Straupe, Dundaga, Lazdonas piensaimnieks, Jaunpils pienotava un Rankas siers.

Attiecībā uz vārdu «Jāņu» un «Līgo» izmantošanu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte norāda, ka: «Vārdus «Jāņu» un «Līgo» viens konkrēts uzņēmums kā savu preču zīmi nevar reģistrēt tad, ja tie kaut kādā veidā apraksta vai raksturo attiecīgo preci vai pakalpojumu, piemēram, norāda, ka šis produkts ir īpaši piemērots vai tradicionāli lietots konkrētajos svētkos. Tādā gadījumā šie vārdi kalpo tikai un vienīgi kā informatīva norāde saistībā ar Līgo svētkiem. Daudzi ražotāji mēdz speciāli marķēt savu pārtikas produkciju gada nozīmīgāko svētku sakarā, un šādi marķēti produkti ir aktuāli, pievilcīgi īsu brīdi. Piemēram, Patentu valde ir atteikusi preču zīmes LĪGO reģistrāciju maizei un maizes izstrādājumiem, kā arī preču zīmes JĀŅU DESIŅAS reģistrāciju desām. Tāpat atteikta apzīmējuma LIELĀKAIS JĀŅU VAINAGS reģistrācija kultūras pasākumiem, jo šis vārdu salikums tieši un bez liekām pārdomām norāda, ka tiks pīts Jāņu vainags, kas būs lielāks par kādu citu līdz šim pīto Jāņu vainagu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To, ka saldējums elegantā, melnā iepakojumā ar dažādu dzīvnieku attēliem tiek ražots Latvijā, saldummīļi jau pamanījuši, bet zīmola TU sasaisti ar Tukumu nojauš vien retais.

SIA Tu Food saldējuma ražotne, kas ir iemitinājusies bijušajās Tukuma gaļas kombināta telpās, darbojas jau trīs gadus. Uzņēmums palēnām kāpina ražošanas apjomus un vasaras sezonu sagaida ar vairākiem jauniem produktiem, starp kuriem pamatā ir klasiskas vērtības – bērnības konfekšu Gotiņa un mazkaloriju citrona saldējuma garšas. Produktu portfelī ir daudz eksotisku toņkārtu – populārākā no tām ir mango smūtijs, ko iecienījušas daiļā dzimuma pārstāves gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Mango smūtijs ir arī SIA Tu Food komandas favorīts.

No saldā krējuma

Receptūras top uz vietas uzņēmumā, tās izstrādā tehnoloģe, kurai ir 40 gadu pieredze saldējuma ražošanā. Viņa ir radījusi visus SIA Tu Food produktus – 28 dažādus saldējumus un piecu veidu smūtijus. «Pētām tirgu, analizējam patērētāju paradumus, konsultējamies ar sadarbības partneriem par jaunajām modes tendencēm. Cenšamies uzlabot un mūsdienīgot klasiskās vērtības,» saka uzņēmuma pārdošanas vadītāja, tukumniece Guna Bērziņa. Uzņēmuma ražošanas jauda ir divi tūkstoši tonnu produkcijas gadā, taču šobrīd tā vēl nav sasniegta. «Trīs gadu laikā uzņēmums ir piedzīvojis dinamisku izaugsmi, tas ir gatavs augošajam pieprasījumam veikalos, kā arī izstrādājis sadarbības piedāvājumu HoReCa segmentam – kafejnīcām un restorāniem,» informē uzņēmuma pārstāve. SIA Tu Food saražotie saldie našķi galvenokārt tiek realizēti Latvijā, daļa tiek eksportēta uz Krieviju un Ukrainu. Nesen ir apgūts arī Spānijas tirgus. Vasarā lielākie pārdošanas apjomi ir porciju saldējumiem, bet ziemas sezonā – ģimenes iepakojumiem. Lai arī konkurence starp saldējuma ražotājiem Latvijā ir visnotaļ sīva, īsta saldējuma segmentā, proti, tāda, kas gatavots no saldā krējuma, dabīgām piedevām – augļiem un ogām –, darbojas pamatā tikai mājražotāji un mazie, vidējie uzņēmumi, pie kādiem šobrīd ir pieskaitāma arī SIA Tu Food, secina G. Bērziņa. Viņa atzīst, ka patērētāji izvēlas arvien jaunas garšas, paliekot uzticīgi klasiskajām vērtībām. «Tāpēc mums ir izaicinājums – saglabāt augstu kvalitāti klasiskajām receptēm, nepārtraukti meklējot ne tikai jaunas garšas, bet arī jaunus veidus, kā baudīt saldējumu,» teic G. Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Latvijas ražotāji pēc Gulfood cer uz jauniem pasūtījumiem

Žanete Hāka, 27.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotāji Dubaijas izstādē "Gulfood" ieguvuši jaunus potenciālos sadarbības partnerus, un cer uz eksporta apjomu palielināšanu.

Izstāde "Gulfood" šogad notika jau 25. reizi, un aizvadītajā nedēļā tā norisinājās Dubaijas Pasaules tirdzniecības centrā (AAE). Katru gadu izstādi apmeklē vairāk nekā 100 tūkstoši pārtikas nozares speciālistu no 200 valstīm, un tajā piedalās vairāk nekā 5000 dalībnieku.

Šajā gadā izstādē piedalījās 16 Latvijas pārtikas ražotāji - SIA "Balticovo", SIA "Cannelle Bakery", SIA "Cido grupa", SIA "Markol", SIA "Orkla Confectionery & Snacks Latvija", SIA "King Coffee Service", AS "Dobeles dzirnavnieks", SIA "Very Berry", SIA "Nordic Food", SIA "Pernes L", SIA "Baltic Stars International", SIA "Ramkalni Nordeco", AS "Smiltenes piens", SIA "Top Food", AS "Tukuma piens", AS "Jaunpils Pienotava".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunpils pienotava ražošanā investēs 162 tūkstošus eiro

Žanete Hāka, 05.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies AS Jaunpils pienotava izsludinātais konkurss par biezpiena blokformu komplekta un formu atlūzu detektora iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemti divu pretendentu pieteikumi un par uzvarētāju atzīta Vācijas kompānija BENEFORTI S.R.L.

Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 162 tūkstoši eiro.

Uzņēmums iegādāsies 364 blokformas, 28 apgriešanas transporta rāmjus un formu atlūzu detektoru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kooperācijā līderpozīcijās Baltijas valstīs, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas vadošie lauksaimniecības kooperatīvi gadu gaitā ir izveidojušies par spēcīgām organizācijām, graudu nozarē – Latraps, VAKS, piena nozarē – Piena ceļš, Straupe šobrīd ir atpazīstami lauksaimnieku uzņēmumi ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Kooperatīvu apgrozījumi gadu gaitā ir pieauguši, vienlaikus ir bijuši arī bankroti un darbības izbeigšanas.

Latvijā šobrīd darbojas ap simts dažādu ar lauksaimniecības nozari saistītu uzņēmumu, kas savu uzņēmējdarbības formu ir reģistrējuši kā kooperatīvi, skaidro Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā, taču tikai ap 50 no tiem katru gadu iegūst atbilstīga kooperatīva statusu, kas strādā pēc kooperācijas principiem savu biedru interesēs, jo tomēr ne visi kooperatīvi rīkojas savu biedru interesēs, un reizēm vadītāju intereses ir pārākas par biedru. Asociācijā šobrīd ir apvienojušās 49 kooperatīvās sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas piensaimnieki, apvienojoties piensaimniecības kooperatīviem Piena ceļš no Latvijas puses un E-Piim no Igaunijas puses, ir izveidojuši starptautisku piensaimnieku ražotāju organizāciju (RO).

Starptautiskais kooperatīvs nodokļus maksā tajā valstī, kurā tas ir reģistrēts, un konkrētajā gadījumā tas notiks Igaunijā. Tomēr katrā valstī zemnieki un ražošanas uzņēmumi saglabājas un turpina maksāt nodokļus mājās. E-Piim šobrīd ir trīs piena pārstrādes uzņēmumi, bet Piena ceļam viens – Jaunpils pienotava. Latvijas piena pārstrādes uzņēmums savu piederību nemaina un paliek Latvijā, līdz ar to arī nodokļus maksā tepat.

«Starptautiskais kooperatīvs ir uzņēmums, kam jāpilda katras konkrētās valsts likumdošana atkarībā no tā, vai tas ir šīs valsts rezidents vai nerezidents,» skaidro Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LAD: ES fondu finansējums pilnībā apgūts; neīstenoto projektu parāds - seši miljoni eiro

LETA, 07.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā plānošanas periodā pieejamais Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums lauksaimniecībā ir pilnībā apgūts, visas subsīdijas par pagājušo gadu izmaksātas, savukārt jaunajā atbalsta periodā zemniekiem jārēķinās ar ļoti striktu un birokrātisku kontroli saistībā ar projektu realizāciju, šodien žurnālistiem sacīja Lauku atbalsta dienesta (LAD) vadītāja Anna Vītola-Helviga.

Tāpat viņa norādīja, ka neīstenoto projektu parāds, kas zemniekiem būs jāatmaksā, ir kopumā seši miljoni eiro.

Vītola-Helviga informēja, ka 2007.-2013.gada periodā lauksaimniekiem un produkcijas pārstrādātājiem no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda izmaksāts 1,3 miljardi eiro, no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai - 1,4 miljardi eiro, no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda - 166,7 miljoni eiro.

Lielākās investīcijas veiktas lopkopībā, graudkopībā un pārstrādē.

Gaļas un piena liellopu fermu būvniecībā un rekonstrukcijā ieguldīts 81 miljons eiro, atjaunojot 333 fermas, izbūvēta 291 kūtsmēslu krātuve par 17 miljoniem eiro, uzbūvētas 217 noliktavas par 22,5 miljoniem eiro un 87 graudu pirmapstrādes kompleksi par 19 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas izstādē Riga Food 2018 piedalīsies vairāk nekā 700 uzņēmumu

Db.lv, Jānis Goldbergs, 28.08.2018

Latvijā radītie produkti, kurus iespējams nobaudīt izstādes "Riga Food 2018" preses konferencē viesnīcā "Grand Poet by Semarah Hotels"

Foto: Sintija Zandersone/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru