Jaunākais izdevums

Kaņepe ir videi draudzīga kā arī alternatīvs izejmateriāls kas praktiski var aizstāt jebkuru mums piejamo materiālu, sākot ar diegu, audumu beidzot pat ar plastmasas produktiem. Kaut arī kaņepju būvniecības izejmateriāli gust popularitāti ES daudzās valstīs, piemēram, Lietuvā, narkotiku likumi aizliedz audzēt kaņepi, kaut arī uz lauku augošā kaņepe Cannabis Sativa satur minimāli vai pat pilnībā nesatur narkotisko vielu THC.

Kaņepe ir ātraugošs augs, kuru ir relative viegli izaudzēt neizmantojot herbicīdus vai pesticīdus. Kaņepe ir viens no visproduktīvākajiem augiem kas ir spējīgs saražot pat līdz 8 – 10 t izmantojamā materiāla no ha. Ir cilvēki kas uzskata ka kaņepe ir pirmais domesticētais augs.

Kaņepju betons ir kaņepju spaļu, kaļķa un ūdens miksējums, kas ir kā uguns dross tā arī siltumizolējošs materials ko izmanto mājas sienām. Anglijā tika veits pētījums kurā atklājās, ka salīdzinot ar tradicionālajām ķieģeļu mājām kaņepju mājas būvniecības laikā tiek patērēts mazāk enerģijas un kā arī ir mazāk būvgružu. Kaņepju mājai ir nepieciešams patērēt mazāk kurināmā materiāla lai uzsildītu māju, bet galvenā problēma ir skaņas izolācija kas nav tik laba kā, piemēram, ķieģeļu mājai.

Galvenie ieguvumi šādas mājas būvniecībāi būtu – videi draudzīgs izejmeteriāls par saprātīgu cenu jo galvenais izejmateriāls ir kaņepju spaļi kas ir kā blakusprodukts kaņepju pārstrādē. Papildus siltumizolācija nav nepieciešama jo kaņepe ir ļoti labs siltumizolācija materiāls. Būvniecība prasa daudz roku darba, bet tai pat laikā ir ļoti elementār.

Produkta cena galvenokārt būtu atkarīga no kaņepju audzētāju un pārstrādes rūpnīcas izdevumiem, uz doto brīdi, piemēram, Krāslavā kaņepju spaļus var nopirkt par 50 – 80 ls par tonnu.

Tirgus lielums ir atkarīgs no cilvēku vēlmes būvēt jaunas mājas, ja, piemēram, cilvēks kas ierasto gāzbetonu vai ķieģeļu mājas vietā izlemj būvēt kaņepju betona māju jau ir ieguvums jo galvenais ir pārliecināt cilvēkus par to, ka ekoloģisks var būt arī efektīvs. Un klienti var būt kā fiziskas personas tā juridiskas, jo Anglijā jau ir uzcelts angārs vīna glabāšanai uz kura apkuri pat tiekot ietaupīti līdz 60 tūkstošiem mārciņu jo kaņepe darbojas arī ka termoregulators.

Latvijā konkurentu pagaidām nav, jo ideja vēl nav attīstīta līdz pilnīgai realizācijai.

Pamatā uzņēmums piedāvātu kaņepju betona gatavu maisījumu kuru sajaucot ar ūdeni jau varētu izmantot māju būvniecībai. Kā arī profesionālu kaņepju mājas būvnieku pakalpojumus un šajā jautājumā jau ir kontakti ar kaņepju būvniekiem no Īrijas.

Go green Live green!!!

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zaļā ekonomika: Kaņepju nozare gaida atbalstu

Inita Šteinberga, speciāli DB, 11.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaņepes varētu būt Latvijas zelts vai nafta, ir pārliecināts Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Indāns

Kaņepes šogad aug ideāli, pat par 8 cm divās diennaktīs, ja nav nokavēts sējas laiks. Ja tika iesēts pavasara sausuma periodā, tad kaņepes attīstība iekaltušā augsnē bija stipri aizkavēta, un tā neatgūstas arī vasarā. Taču, ja sēja ir izdarīta pareizi un īstajā brīdī, tad ekstrēmās vasaras nekaitē augšanai. Latvijā 2014. gadā audzē kaņepes šķiedras un spaļu ieguvei 116 ha platībā un pārtikai, pamatā eļļas ieguvei, 120ha platībā. Kaņepju audzētāju ir vairāki desmiti, kas ir Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) biedri, skaidro M.Indāns.

Problēmu netrūkst

Šobrīd nozarei, lai tā straujāk attīstītos, ir nepieciešams attīstīt šķiedras kaņepes pirmapstrādes rūpnīcas. Ir vairāku investoru interese par škiedras kaņepes pārstrādes rūpnīcu izveidi, teic M. Indāns, bet pašlaik tiek gaidīta LAP programmu atvēršana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada beigās, nākamā gada sākumā no Platonē saražotās kaņepju šķiedras Limbažos taps pirmie kaņepju audekla baķi. Arī pircējs tiem jau atrasts – Austrālijā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Latvijā ražoto ekoloģisko kaņepju audumu plānots klāt baseinos, lai neslīdētu kājas. 2013. gadā kaņepju šķiedras un spaļu ražošanu sola sākt arī Talsos, norāda laikraksts.

Pirmās šķiedras kaņepes Latvijā iesēja 2007. gada pavasarī Rankā viena hektāra platībā. Savukārt 2012. gadā vienotajam platību maksājumam Lauku atbalsta dienestā saņemti 55 iesniegumi par kopējo šķiedras kaņepju sējplatību 492 hektāri.

Zemnieki, kas apvienojušies Latvijas kaņepju audzētāju un pārstrādātāju biedrībā (LKAP-B), pēc pusgada plāno sākt atdalīt no kaņepju stiebriem šķiedru, no kuras pēc tam ražos kaņepju diegus un audīs kaņepju audumu, informē Latvijas Avīze. 2011. gadā SIA Sativa Fibris ieguva Eiropas atbalstu kaņepju pirmapstrādes attīstīšanai Jelgavas novadā Platones pagastā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: Remember Brothers piedāvā būvēt mājas no kaņepju betona paneļiem

Signe Knipše, 20.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaņepes izglābs pasauli – šādu pārliecību pauž Roberts Jevsejevs, kaņepju betona ražošanas uzņēmuma dibinātājs. Pašlaik pasaules glābšanai «caur kaņepēm» viņš un zīmola Remember Brothers līdzveidotājs Aleksandrs Bondars sācis ar centieniem ražot kaņepju spaļu betona paneļus un no tiem – mājas.

Pirmā māja demonstrējumiem un biroja vajadzībām uzbūvēta Ikšķilē. Ražotne atrodas 100 km uz ziemeļaustrumiem, Latvijas augstākajā daļā netālu no Gaiziņa – Bērzaunes pagastā.

Biznesa ideju uzņēmēji auklējuši 2,5 gadus. Pirms tam strādājuši nekustamā īpašuma jomā, krīzes laikā nolēmuši pievērsties būvniecībai. R. Jevsejevs vēlējies būvēt ģimenes māju un sācis lūkot pēc tādas, kas būtu laba viņa bērniem. Ar būvniecību un ekonomiku ir saistīta abu uzņēmēju izglītība – R. Jevsejevs pēc izglītības ir būvniecības ekonomists, bet A. Bondars – inženieris ekonomists. Abi likuši prātus kopā ar vēlmi radīt kaut ko labu videi, sabiedrībai, un tādu, ar ko var pelnīt. Aptuveni tajā laikā R. Jevsejeva īpašumā nonākusi arī 1888. gadā celtā Staldēnu pienotava, kas būvēta no līdzīga materiāla – linu spaļiem, kurus kopā satur kaļķis. Mājas no spaļu betona agrāk būvētas bieži. Remember Brothers mēģina šīs prasmes atgūt, ielikt mūsdienīgas ražošanas rāmjos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaņepju sektors Latvijā un Baltijā gaida jaunas investīcijas un to būtu jēga darīt, vienlaicīgi mainot likumdošanas regulējumu, kas ļautu plašāk pārstrādāt kaņepes veselības, pārtikas, tekstilrūpniecības, skaistumkopšanas un citās nozarēs.

Eiropas industriālo kaņepju asociācijas (EIHA) direktore Lorenza Romanese un Baltijas valstu kaņepju audzēšanas industrijas dalībnieki piedalījās kārtējā starptautiskā Baltijas kaņepju seminārā. Seminārā nozares eksperti izskaidroja kaņepju kultūras audzēšanas potenciālu un svarīgumu, kā arī dalījās ar ieteikumiem, kā pārvarēt šķēršļus, kas ierobežo kaņepju sektora izaugsmes potenciālu.

Semināra dalībnieki dalījās ar starptautisku pieredzi un aicināja sadarboties, lai kaņepju industrijas attīstība kļūtu efektīvāka. Kaņepju audzēšana spēj labvēlīgi ietekmēt vidi un palīdzēt sasniegt ilgtspējas mērķus. Tomēr Eiropas Savienībā kaņepju uzņēmēji sastop šķēršļus, piemēram, pastāv novecojuši kaņepju audzēšanas ierobežojumi, kā arī kaņepju kultūra nav skaidri definēta Eiropas Savienības dokumentos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Talsu apkārtnē būvēs kaņepju pārstrādes rūpnīcu, investējot Ls 2,5 miljonus

LETA, 06.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Talsu novada Lībagu pagastā tiek sākta kaņepju pārstrādes rūpnīcas būvniecība, kurā projekta attīstītājs SIA Transhemp investēs 2,5 miljonus latu, informē Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas vadītājs Guntis Vilnītis.

Plānots, ka rūpnīca sāks darboties šī gada novembrī.

«Lauku atbalsta dienests īsi pirms Ziemassvētkiem apstiprināja 2,5 miljonus latu vērto projektu, kur daļa ir banku aizņēmums un daļa - Eiropas Savienības līdzfinansējums. Projektā paredzēts kaņepju pārstrādes cehs, kur no stiebriņiem tiks ražota šķiedra, kā arī spaļi - kaņepju pārstrādes procesā iegūstamā sastāvdaļa, kuru izmanto būvmateriālu izgatavošanā. Tiks būvēta arī noliktava, kur uzglabāt kaņepju salmiņu ruļļus. Visa šķiedra tālākai pārstrādei tiks nodota Rēzeknes uzņēmumam SIA "Baltiks EAST", kur tiks ražotie īpaši diegi un auklas,» sacīja Vilnītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kaņepju renesanse un reabilitācija

Māris Ķirsons, 26.08.2019

Pieprasījums pēc kaņepju produkcijas gan no Latvijas, gan ārzemēm ir galvenais to audzēšanas stimuls, teic Uldis Šauers, SIA Dolcetta izpilddirektors.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugošais pieprasījums pēc kaņepju produktiem raisa lauksaimnieku interesi par šīs kultūras audzēšanu un arī pārstrādi. Ziemeļu kaimiņi šajā jomā Latviju pēdējo gadu laikā ir būtiski apsteiguši

To rāda Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) dati.

«Kaņepes senči ir audzējuši daudzus gadsimtus, un tās tika izmantotas gan pārtikā, gan apģērbu, virvju izgatavošanai, taču pagājušā gadsimta 30. gados šis augs tika «represēts», jo kaņepes tika pielīdzinātas narkotiskajai vielai – marihuānai, un tikai šajā gadsimtā teju pēc 100 gadiem šis augs lēnām atgriežas Eiropas un arī Latvijas tīrumos,» situāciju skaidro Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka tieši starptautiskais pieprasījums pēc kaņepju produktiem – augļiem (riekstiņiem), eļļu, arī šķiedru – ir bijis pamats, lai Eiropas Savienības līmenī un arī tās dalībvalstī Latvijā normatīvajos aktos radītu iespēju legāli audzēt šo teju 100 gadus represijām pakļauto kultūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: No kaņepju auduma šuj izstrādājumus vannas istabai

Anda Asere, 21.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstilpreču ražotājas SIA Kichi mērķis nav uzšūt vienu sedziņu vai dušas aizkariņu, bet attīstīt tekstila izstrādājumu līniju interjeram.

Pašlaik uzņēmuma pamatprodukts ir izstrādājumi vannas istabai no kaņepju auduma, bet, lai papildinātu sortimentu, uzņēmums piedāvā galdautus, galda sedziņas un celiņus no lina.

Dizainere Zane Verika, SIA Kichi līdzīpašniece, domājot par unikālām šķiedrām, savos meklējumos nonāca pie kaņepēm, – tā esot vienīgā dabiskā šķiedra, kas nepelē un ir mitrumizturīga. Agrāk kuģu buras izgatavotas no kaņepju auduma tā unikālo īpašību dēļ. «Mēs izvēlējāmies kaņepju šķiedru, jo tā ir atšķirīga no citām. Kaņepju tekstils ir dabisks materiāls. Esmu ievērojusi, ka ekoloģisku preču ražotāji dizainam pievērš maz uzmanības. Cik esam izpētījuši konkurentus pasaules mērogā, nereti dizains beidzas ar «apvīlētām» maliņām,» apgalvo Zane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaņepju audzēšana un pārstrāde Latvijā un pasaulē uzņem apgriezienus.

Lai no mājražotāja kļūtu par ražotāju, SIA Lapka Hemp īpašnieks Arturs Lapka šogad iestājies Kuldīgas biznesa inkubatorā. Viņš izgatavo kaņepju tēju pēc tehnoloģijas, kādu neviens cits Latvijā pagaidām neizmanto. Pašreizējie normatīvi to neaizliedz, taču līdz galam arī neatļauj. Lai tādi uzņēmēji kā Arturs varētu darboties bez bažām, patlaban Latvijas Industriālo kaņepju asociācija un Zemkopības ministrija (ZM) virza izmaiņas normatīvajos aktos.

Mājas vietā tēja

Pirmā interese par kaņepju audzēšanu A. Lapkam parādījās pirms daudziem gadiem, kad internetā uzzināja par iespējām no šī auga daļām būvēt māju. Informācija vēstīja, ka vajadzīgi vien divi hektāri, lai pietiktu celtniecības materiālu. Šķita: tas taču ir brīnišķīgi – trijos mēnešos izaudzēt sev māju. Tomēr dzīvē izrādījās, ka viss nav tik vienkārši. Ideja par ēkas būvniecību pavisam nav atmesta, taču sāka izmantot izaudzētās sēkliņas. Tās lietoja pārtikā, deva draugiem makšķerniekiem zivju ēsmai un domāja, ko iepriekš nebijušu no tām varētu izgatavot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Latvijas ražotāji savu produkciju popularizē Berlīnes Zaļajā nedēļā

Žanete Hāka, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Savulaik viņam bija iecere Latvijā uzbūvēt lielu rūpnīcu, kurā no kaņepēm ražotu koksni un šķiedru. Jau tika piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un atrasti investori, taču banka šo biznesu līdzfinansēt atteicās. Šobrīd I. Auziņš no kaņepēm ražo dažādus veselīgus pārtikas produktus – eļļu, proteīna pulveri un šķiedrvielas, kā arī lobītas un grauzdētas sēklas. Viņš joprojām aktīvi darbojas teātrī, filmējas vietējos seriālos un gaida piedāvājumu spēlēt lielās lomas ārpus mūsu valsts robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgus gadus kaņepes bija aizmirsts augs, bet pēdējā laikā tās atgūst savu agrāko spozmi un ir pieejami ne vien to riekstiņi un eļļa, bet arī proteīns, šokolāde, konfektes un pat siers

«Kaņepes ir saprotams augs, kas tradicionāli nāk no mūsu reģiona un bija populārs mūsu vecvectēvu laikā. Tagad tas atgriežas, turklāt visā Eiropā,» stāsta Ivars Auziņš, SIA Transhemp (zīmols Ramans) valdes loceklis. Uzņēmuma sortimentā ir kaņepju proteīns, šķiedrvielas un eļļa; pircēju vidū populārākie produkti ir tieši proteīns un eļļa. I. Auziņš pieļauj, ka tas saistīts ar dzīvesveidu – cilvēki vairāk sēž un mazāk kustas, tāpēc ir aktuāls jautājums par ķermeņa svaru, pareizu uzturu, un cilvēki meklē produktus, kas var pabarot un ir vērtīgi. Ir vairākas tendences, kas šobrīd vērojamas paralēli, – informācija kļūst pieejamāka, cilvēkiem ir jau pieminētais mazkustīgais dzīvesveids, taču viņi domā, ko ēst. Vienlaikus pieaug cilvēku rocība, izglītotība un viņi meklē labāku pārtiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ingus Niedra ir zemnieks no Blankenfeldes, kurš Lietuvas pierobežā savā senču zemē audzē kaņepes, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

«Esmu zemnieks jau astotajā paaudzē. Man ir tas gods apsaimniekot mūsu dzimtas zemi un turpināt savu senču iesākto jau vairāku gadsimtu garumā. Protams, ar nelieliem pārtraukumiem, tādiem kā Padomju Savienības laiks, kad lielākā daļa zemju un īpašumu tika atņemti un nacionalizēti,» stāsta kaņepju audzētājs.

Lauksaimnieks kaņepes saimniecībā Blankenfeldē audzē 22 hektāru platībā – daļa tiek izmantota šķiedras, bet daļa sēklu ieguvei, kas ir tādu vērtīgu produktu kā kaņepju eļļa, sviests (staks) un vēl citu avots. Ingus atzīst, ka platības būtu jāpalielina, bet atbilstoši tirgus pieprasījumam, jo kaņepes kā kultūraugs nav ne viegli audzējamas, ne apstrādājamas. Kaņepju audzēšana un raža ir cieši atkarīga no laikapstākļiem. «Izskatās, ka šogad nāksies norakstīt daļu no platībām aukstā maija un jūnija dēļ. Vēsais laiks kavēja kaņepju augšanu un veicināja nezāļu attīstību,» secina Ingus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo pāris gadu laikā sējas kaņepju audzēšanas apjomi gan Latvijā, gan Eiropā turpina strauji augt, informē Latvijas industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis.

Latvijā pēc Zemkopības ministrijas datiem ar kaņepēm apsētās platības augušas no 316 hektāriem 2016. gadā līdz 907 hektāriem 2017. gadā. 2018. gadā Latvijā pirmo reizi kaņepes iesētas septiņos pagastos.

Šogad audzēšanas apjomi stabilizējušies, un, kā tika konstatēts Latvijas industriālo kaņepju asociācijas 2018. gada rudens konferencē, aktīvākie valsts kaņepju audzētāji, pārstrādātāji, sadarbībā ar zinātniekiem un sēklu audzētājiem investē laiku un līdzekļus, lai Latvijā attīstītu vēl vienu lauksaimniecības nozari ar augstu eksportspēju.

Arī ES valstīs kaņepju audzēšanas nozare sekmīgi attīstās, vērojams straujš pieprasījuma kāpums. Apsētās platības augušas no 21,82 tūkstoši hektāru 2016. gadā līdz 36,85 tūkstošiem hektāru 2017. gadā. Interesanti, ka Igaunija 2017. gadā ar teju 10 000 hektāriem sējumu kļuvusi par otro lielāko kaņepju audzētāju Eiropā, atpaliekot tikai no izteikta tirgus līdera Francijas, kur kaņepes audzē 17,63 tūkstošos hektāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dailes teātra aktieri Ivars Auziņš un Dainis Grūbe kopīgi darbojas kaņepju produktu biznesā.

Auziņš ir vienīgais īpašnieks uzņēmumam SIA Transhemp, kas dibināts 2011.gadā un nodarbojas ar kaņepju produktu ražošanu un attīstību. Savukārt Grūbe ir Auziņa kolēģis šajā uzņēmumā, šodien raksta laikraksts Diena.

«Kaņepēm ir ļoti interesants mārketings. Kad pasaku, ka bizness saistīts ar kaņepēm, klausītāji nosmaida. Kad sāku stāstīt par saražotajiem produktiem, man prasa, kur un kā produkciju var iegādāties,» laikrakstam teicis Auziņš. Viņš atzīst, ka šis ir pirmais bizness. Vaicāts, kā izdodas savienot aktiermākslu ar kaņepju biznesu, Auziņš atbild: «Spītīgi ejot uz priekšu un daudz strādājot. Brīžiem nācies strādāt 12-14 stundu dienā. Protams, lai nepārdegtu, nedrīkst pārspīlēt ar garām darba stundām ilgtermiņā. Vēl viens būtisks aspekts - ļoti svarīgi ir izvēlēties labus sadarbības partnerus. Jāizveido sava komanda, kas tiešām strādā kā īsta komanda, un, jāteic, šajā aspektā man ir ļoti dažāda pieredze.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot pūļa līdzfinansējuma platformu, maija sākumā Viļānos, Latgalē tiks atklāts muzejs par godu kaņepēm, biznesa portālam Db.lv pastāstīja muzeja izveidotājs, Obelisk Farm saimnieks Andris Višņevskis.

Obelisk Farm stāsts sākās ar to, ka jauna ģimene - Andris, Debora, Gabriela un Fredis, no Londonas pārcēlās uz dzīvi Latvijas laukos. «Meklējām iespēju dzīvot tuvāk dabai. Pārcēlāmies uz 2,5 hektārus lielu lauku sētu Latvijas austrumos Latgalē - Obelišku ciemā. Līdz ar vēlmi apstrādāt zemi, kaņepju kultivēšana kļuva par mūsu prioritāti. Kādēļ kaņepes? Mēs ticam ka kaņepes ir viens no mātes Zemes īpašākajiem augiem, kurš izceļas ar izturīgu šķiedru, vērtīgajām sēklas īpašībām un nebeidzamiem pielietošanas veidiem,» stāsta A.Višņevskis.

Doma par Kaņepju muzeja izveidi radusies, jo viņi vēlas dalīties ar informāciju, kuru ieguvuši laika gaitā un muzejs ir vēl viena forma, kā to darīt. Pēc A.Višņevska domām, kaņepes ir daļa no Latvijas un visas pasaules vēstures, un viņš tic, ka ir daudz stāstu, ar kuriem dalīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kaņepju eksperimenti Obelišku fermā

Raivis Bahšteins, 19.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvietis Andris un portugāliete Debora ir atraduši simt un vienu veidu, kā dzīvi vecā Latgales sētā vairāk nekā 200 kilometru attālumā no Rīgas padarīt interesantu sev un citiem.

Ko tu te atbrauci? Galva tev ir uz pleciem vai nav? Brauc atpakaļ! Ar sākotnēji skeptisku uzņem­šanu bija jāsadzīvo Andrim Višņevskim un Deborai Paulinu, kas pirms trim gadiem no metropoles virpuļa pārcēlās uz nomaļajām Obeliškām ar sapni par saturīgu mazo biznesu.

Kaņepju eksperimenti Obelišku fermā iz­kristalizējušies līdz tam, ka nu jau var rādīt savas prasmes arī citiem, paralēli tur top dažādi produkti – ēdami un neēdami, taču ne mazumtirdziecības plauktiem, bet gan kā papildinājums saimniecības apskatei un kaņepju izzināšanai, palēnām attīstot tūrisma piedāvājumu. Viņi vēlas uzņemt arī korporatī­vos pasākumus, šovasar ierīkota kvestu istaba jeb escape room par kaņepju tematiku, nupat atvēruši arī pašu dizainētu veikaliņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgmūžības virziena piekritējas, mākslinieces Kristīne Kārkliņa un Žanete Eglīte arī biznesā palikušas uzticīgas šiem principiem, izveidojot uzņēmumu, kas no betona veido mājlietas - svečturus, puķu podus un kastes, traukus un flīzes.

"Vecais, labais betons no arhitektūras materiāla kļuva par interjera priekšmetu materiālu – krāsainu, ar dažādām virsmas apdarēm un faktūrām. Sākumā kā dāvanas draugiem, bet pirms gada izlemts darboties plašāk," stāsta uzņēmuma "SENSUOUS nature" dibinātājas.

K.Kārkliņa studējusi tēlniecību un funkcionālo dizainu. Vēlāk daudzus gadus strādājusi kā grafiskais dizaineris, bet nerimstoša bijusi vēlme atgriezties pie "taustāma" dizaina darbiem. Un tā vecais, labais betons no arhitektūras materiāla kļuva par interjera priekšmetu materiālu – krāsainu, ar dažādām virsmas apdarēm un faktūrām.

Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanā tika investēti aptuveni 15 000 eiro, taču investīcijas turpinās, jo kā norāda uzņēmuma dibinātājas betona produktu un zīmola izveide ir darba un resursu ietilpīgs process. "Mēs daudz laika un enerģijas ieguldām mūsu idejas nodošanā. Jo tie nav tikai svečturi vai puķupodi. Tās ir ar rokām, tepat Latvijā, no Latvijā ražotām izejvielām radītas mājlietas," komentē K.Kārkliņa un Ž.Eglīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kaņepju māju ražotājs ESCO Būve iesniedz maksātnespējas pieteikumu

Lelde Petrāne, 24.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA ESCO Būve Madonas rajona tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Lieta ierosināta 24. janvārī.

SIA ESCO Būve juridiskā adrese ir Lejasstaldēni, Bērzaunes pagasts, Madonas novads.

Aģentūra LETA 2014. gada sākumā vēstīja, ka SIA ESCO Būve investējusi aptuveni 300 000 eiro, Madonas novadā izveidojot kaņepju māju ražotni. ESCO Būve dibināja Roberts Jevsejevs un Aleksandrs Bondars.

No kopējā ieguldīto līdzekļu apjoma 200 000 eiro bijis Lauku atbalsta programmas līdzfinansējums.

Dibinātāji informēja, ka kaņepju mājas tirgū tiks piedāvātas ar zīmolu Remember Brothers. Izstrādājot kaņepju mājas, viens no uzņēmuma priekšnosacījumiem bija - eksportspējīgs produkts ar augstu pievienoto vērtību. Līdz ar to kaņepju māju ražošanai tika izvēlēta paneļu tehnoloģija, kas ļauj māju eksportēt uz jebkuru valsti pasaulē un uz vietas klientam vēlamā vietā veikt mājas montāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Zinātnieki attīsta injicējamus implantmateriālus sejas audu atjaunošanai

Db.lv, 11.03.2021

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta vadošā pētniece Arita Dubņika.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki ar starptautiskiem partneriem attīsta inovatīvus injicējamus biomateriālus mīksto audu atjaunošanai pēc sejas un žokļa operācijām vai traumām. Lai pacientiem mazinātu sāpes un iekaisuma risku, tiek pētīta kanabidiola pievienošana implantmateriālam.

"Sejas un žokļa traumas, onkoloģiskas saslimšanas vai citas nopietnas operācijas nereti saistītas ar būtisku sejas un mutes mīksto audu zaudēšanu. To reģenerācijai šobrīd izmanto fillerus, ko lieto arī kosmetoloģijā, vai no citām ķermeņa vietām transplantētus mīkstos audus. Tomēr filleri ir inerti, tie nenodrošina jaunu šūnu ieaugšanu," stāsta RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta vadošā pētniece Arita Dubņika.

Viņa vada starptautisku projektu, kurā Latvijas, Izraēlas, Čehijas un Turcijas zinātnieki pēta jaunus biomateriālus – injicējamus hidrogēlus, kas darbojas arī kā zāļu un šūnu piegādes sistēmas mutes un sejas mīksto audu reģenerācijai. Pacientiem nebūs nepieciešama vēl viena ķirurģiska iejaukšanās, lai atjaunotu mīkstos audus – tos vajadzīgajā vietā varēs injicēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot pūļa līdzfinansējumu, Viļānos, Latgalē atklāts muzejs par godu kaņepēm, biznesa portālam Db.lv pastāstīja muzeja izveidotājs, Obelisk Farm saimnieks Andris Višņevskis.

Obelisk Farm stāsts sākās ar to, ka jauna ģimene - Andris, Debora, Gabriela un Fredis, no Londonas pārcēlās uz dzīvi Latvijas laukos.

Doma par Kaņepju muzeja izveidi radusies, jo viņi vēlas dalīties ar informāciju, kuru ieguvuši laika gaitā un muzejs ir vēl viena forma, kā to darīt. Pēc A.Višņevska domām, kaņepes ir daļa no Latvijas un visas pasaules vēstures, un viņš tic, ka ir daudz stāstu, ar kuriem dalīties.

Obelisk Farm kaņepju muzejā tiks piedāvātas ekskursijas, degustācijas, apmācības un darbnīcas. Kaņepju muzeja mērķauditorija būs apmeklētāji vecumā no 5 līdz 80 gadiem.

Kaņepju muzeja izveidošanai Viļānos Andris un viņa ģimene ieguldījuši savus personīgos līdzekļus, kā arī piesaistījuši pūļa līdzfinansējumu no «Gofundme» platformas. Projektam atsaucās ziedotāji no tādām valstīm kā Latvija, Igaunija, Vācija, Portugāle, Austrija un citas. Kopējās investīcijas muzeja izveidei ir aptuveni 1500 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Michelin restorānu šefpavāri Latvijā

Lelde Petrāne, 19.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā viesojās Michelin pavāri no Beļģijas, bet šogad laikā no 11. līdz 13. septembrim Latviju apmeklēja 20 cilvēku delegācija no Nīderlandes – Michelin restorānu pavāri, mediji un iepircēji, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Michelin ir vairāk nekā gadsimtu sena, prestiža Francijā radīta starptautiska restorānu vērtēšanas sistēma. Michelin piešķir zvaigznes par atbilstošiem kritērijiem – augstu kvalitāti, izmeklētu virtuvi ar izciliem ēdieniem, kā arī īpaši unikālām un augstvērtīgām restorāna kvalitātēm. Ik gadu tiek publicēts Eiropas restorānu un viesnīcu ceļvedis, un iekļūšana tajā ir īpaši prestižs pagodinājums.

Vizītes laikā delegācija tika iepazīstināta ar augstvērtīgiem Latvijā ražotiem pārtikas produktiem. Delegācija apmeklēja vairākus Latvijas uzņēmējus, piedalījās produktu degustācijās un meistarklasēs. «Pēc uzņēmumu apmeklējumiem, Michelin pavāri atzinīgi norādīja uz SIA Rāmklani Nordeco un SIA Very Berry ogu kaltēšanas un apstrādes procesa augsto līmeni, kas pēc kaltēšanas saglabā lielāko daļu vērtīgo vitamīnu, kā arī to izteikto garšu un smaržu. Tikmēr neviltotu interesi izraisīja kaņepju sēta Adzelvieši, kuri nodarbojas ar kaņepju audzēšanu, radot kaņepju sviestu, aizdaru, eļļu un citus produktus - ārzemju viesi līdz šim nebija pazīstami ar kaņepju plašajām pielietošanas iespējām kulinārijas mākslā,» informē LIAA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Diplomdarbu vēlas pārvērst biznesā

Anda Asere, 29.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polimērbetona un kokosa šķiedru lampa Leons Betons ir Līgas Vanagas diplomdarbs Latvijas Mākslas akadēmijā, ko viņa ar laiku cer pārvērst uzņēmējdarbībā

Ideja par betona lampu Līgai radās pirms pāris gadiem. «Viss sākās Anglijā, kur es trīs gadus mācījos arhitektūru un studijās daudz eksperimentējām ar materiāliem. Atgriezos, sāku strādāt arhitektu birojā un daudz darbojos ar betonu, vairāk gan konstruktīvā nozīmē – projektējot pamatus, sienas. Parasti cilvēkiem ir stereotips, ka betons ir vēss, bez identitātes, kaut kas smags, raupjš. Taču betons ir tik skaists un interesants materiāls, ka to varētu izmantot arī interjera objektos. Tāpēc es gribēju radīt lampu, kaut ko pretēju stereotipiem – vieglu, plānu interjera objektu, kas nav masīvs,» viņa stāsta.

Ar betona lampu Līga vēlas lauzt aizspriedumus. Noliekot betona priekšmetu uz galda, ir skaidrs, ka tas tur var stāvēt. Raugoties uz lampu, rodas pretējas sajūtas. Kā tas var būt, ka materiāls it kā lido, kontrastē, turklāt tiek izgaismots? – viņa jautā un atzīst, ka mainīt cilvēku uzskatus un domāšanu ir ambiciozs un grūts uzdevums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

HC Betons pērn uzaudzē apgrozījumu par 24%

Gunta Kursiša, 30.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA HC Betons pagājušajā gadā apgrozīja 3,4 milj. Ls, kas ir par 24% vairāk nekā 2011. gadā. Tomēr pārskata gads noslēgts ar 314,4 tūkst. Ls zaudējumiem, liecina Lursoft dati.

Vērtējot aizvadītā gada finanšu rādītājus transportbetona ražotāja un tirgotāja norāda, ka pērnais gads vērtējams kā pozitīvs un veiksmīgāks par iepriekšējiem. Uzņēmumam izdevies izpildīt iecerētās prognozes, gadu noslēdzot ar minimāliem zaudējumiem, norādījusi SIA HC Betons vadība.

SIA HC Betons dibināta 1995. gadā. Uzņēmums pieder zviedru HeidelbergCement Northern Europe AB. Pērn SIA HC Betons strādāja 37 darbinieki. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda norvēģis Hanss Fredriks Nuklestu (Hans Fredrik Myklestu), savukārt valdes locekļu amatos darbojas Jānis Liepa un Jānis Počs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Betons uzņēmumā Vidzemes betons

Žanete Hāka, 03.07.2015

Uzņēmumam pieder trīs automašīnas - divas pārvadā betonu, bet trešajai ir pumpis, kas var aizpumpēt 24 metru attālumā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā apskatīties, kā top betons uzņēmumā SIA Vidzemes betons.

SIA Vidzemes betons dibināta 2005. gadā ar mērķi izveidot betona ražotni Cēsu rajonā, jo šajā apkaimē tāds pakalpojums iepriekš netika piedāvāts. 2006. gada sākumā uzņēmums Vācijā iegādājās mazlietotu betona iekārtu LIEBHER B75 ar jaudu 75 m3 stundā.

2007.gadā betona ražotne tika modernizēta, uzstādot pilnībā automatizētu Con-Fas vadības sistēmu. Pašreiz SIA Vidzemes Betons saviem klientiem piedāvā betonu, javas un pamatu blokus, kā arī nodrošina betona transportēšanu un sūknēšanu, stāsta uzņēmuma vadītājs Guntars Zicāns.

Betona ražošanas apjomi ir ļoti atkarīgi no ekonomiskās situācijas valstī. «Maizi un pienu cilvēki vienmēr pirks, savukārt mājas būvniecību var atlikt,» viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltijas Betons kļūst par Skonto PREFAB

Lelde Petrāne, 03.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot un paplašinot uzņēmuma darbību ārvalstu tirgos, SIA Baltijas Betons ir mainījusi nosaukumu uz Skonto PREFAB.

Arī pēc nosaukuma maiņas Skonto PREFEB būs Latvijas uzņēmums ar dzelzsbetona konstrukciju ražotni Salaspils novadā, savukārt uzņēmuma mērķa tirgus ir Skandināvijas valstis, uz kurām jau šobrīd tiek eksportēti 95% saražotās produkcijas.

Jaunais uzņēmuma nosaukums apliecinot arī piederību Latvijas būvniecības kompānijas Skonto Būve īpašnieka Gunta Rāvja būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupai.

Baltijas Betons 2002.gadā dibināja piecas Latvijas būvniecības kompānijas, un uzņēmums nodarbojas ar būvniecībai paredzēto saliekamo dzelzsbetona konstrukciju ražošanu, projektēšanu, piegādi un montāžu. Līdz ar īpašnieku maiņu 2010.gadā, kad par Baltijas Betons vienīgo īpašnieku kļuva G. Rāvja dibinātas GRF grupas uzņēmums, uzņēmumā investēti 2,5 miljoni eiro, orientējoties uz ārvalstu tirgiem un eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru