Kaņepes varētu būt Latvijas zelts vai nafta, ir pārliecināts Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Indāns

Kaņepes šogad aug ideāli, pat par 8 cm divās diennaktīs, ja nav nokavēts sējas laiks. Ja tika iesēts pavasara sausuma periodā, tad kaņepes attīstība iekaltušā augsnē bija stipri aizkavēta, un tā neatgūstas arī vasarā. Taču, ja sēja ir izdarīta pareizi un īstajā brīdī, tad ekstrēmās vasaras nekaitē augšanai. Latvijā 2014. gadā audzē kaņepes šķiedras un spaļu ieguvei 116 ha platībā un pārtikai, pamatā eļļas ieguvei, 120ha platībā. Kaņepju audzētāju ir vairāki desmiti, kas ir Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) biedri, skaidro M.Indāns.

Problēmu netrūkst

Šobrīd nozarei, lai tā straujāk attīstītos, ir nepieciešams attīstīt šķiedras kaņepes pirmapstrādes rūpnīcas. Ir vairāku investoru interese par škiedras kaņepes pārstrādes rūpnīcu izveidi, teic M. Indāns, bet pašlaik tiek gaidīta LAP programmu atvēršana.

Šā gada beigās, nākamā gada sākumā no Platonē saražotās kaņepju šķiedras Limbažos taps pirmie kaņepju audekla baķi. Arī pircējs tiem jau atrasts – Austrālijā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Latvijā ražoto ekoloģisko kaņepju audumu plānots klāt baseinos, lai neslīdētu kājas. 2013. gadā kaņepju šķiedras un spaļu ražošanu sola sākt arī Talsos, norāda laikraksts.

Pirmās šķiedras kaņepes Latvijā iesēja 2007. gada pavasarī Rankā viena hektāra platībā. Savukārt 2012. gadā vienotajam platību maksājumam Lauku atbalsta dienestā saņemti 55 iesniegumi par kopējo šķiedras kaņepju sējplatību 492 hektāri.

Zemnieki, kas apvienojušies Latvijas kaņepju audzētāju un pārstrādātāju biedrībā (LKAP-B), pēc pusgada plāno sākt atdalīt no kaņepju stiebriem šķiedru, no kuras pēc tam ražos kaņepju diegus un audīs kaņepju audumu, informē Latvijas Avīze. 2011. gadā SIA Sativa Fibris ieguva Eiropas atbalstu kaņepju pirmapstrādes attīstīšanai Jelgavas novadā Platones pagastā.

Kaņepes izglābs pasauli – šādu pārliecību pauž Roberts Jevsejevs, kaņepju betona ražošanas uzņēmuma dibinātājs. Pašlaik pasaules glābšanai «caur kaņepēm» viņš un zīmola Remember Brothers līdzveidotājs Aleksandrs Bondars sācis ar centieniem ražot kaņepju spaļu betona paneļus un no tiem – mājas.

Pirmā māja demonstrējumiem un biroja vajadzībām uzbūvēta Ikšķilē. Ražotne atrodas 100 km uz ziemeļaustrumiem, Latvijas augstākajā daļā netālu no Gaiziņa – Bērzaunes pagastā.

Biznesa ideju uzņēmēji auklējuši 2,5 gadus. Pirms tam strādājuši nekustamā īpašuma jomā, krīzes laikā nolēmuši pievērsties būvniecībai. R. Jevsejevs vēlējies būvēt ģimenes māju un sācis lūkot pēc tādas, kas būtu laba viņa bērniem. Ar būvniecību un ekonomiku ir saistīta abu uzņēmēju izglītība – R. Jevsejevs pēc izglītības ir būvniecības ekonomists, bet A. Bondars – inženieris ekonomists. Abi likuši prātus kopā ar vēlmi radīt kaut ko labu videi, sabiedrībai, un tādu, ar ko var pelnīt. Aptuveni tajā laikā R. Jevsejeva īpašumā nonākusi arī 1888. gadā celtā Staldēnu pienotava, kas būvēta no līdzīga materiāla – linu spaļiem, kurus kopā satur kaļķis. Mājas no spaļu betona agrāk būvētas bieži. Remember Brothers mēģina šīs prasmes atgūt, ielikt mūsdienīgas ražošanas rāmjos.

Kaņepju sektors Latvijā un Baltijā gaida jaunas investīcijas un to būtu jēga darīt, vienlaicīgi mainot likumdošanas regulējumu, kas ļautu plašāk pārstrādāt kaņepes veselības, pārtikas, tekstilrūpniecības, skaistumkopšanas un citās nozarēs.

Eiropas industriālo kaņepju asociācijas (EIHA) direktore Lorenza Romanese un Baltijas valstu kaņepju audzēšanas industrijas dalībnieki piedalījās kārtējā starptautiskā Baltijas kaņepju seminārā. Seminārā nozares eksperti izskaidroja kaņepju kultūras audzēšanas potenciālu un svarīgumu, kā arī dalījās ar ieteikumiem, kā pārvarēt šķēršļus, kas ierobežo kaņepju sektora izaugsmes potenciālu.

Semināra dalībnieki dalījās ar starptautisku pieredzi un aicināja sadarboties, lai kaņepju industrijas attīstība kļūtu efektīvāka. Kaņepju audzēšana spēj labvēlīgi ietekmēt vidi un palīdzēt sasniegt ilgtspējas mērķus. Tomēr Eiropas Savienībā kaņepju uzņēmēji sastop šķēršļus, piemēram, pastāv novecojuši kaņepju audzēšanas ierobežojumi, kā arī kaņepju kultūra nav skaidri definēta Eiropas Savienības dokumentos.

Talsu novada pašvaldības prioritāte ir ceļu uzturēšana un atjaunošana, kas cieši saistīta arī ar uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām

Viens no tuvāko gadu projektiem ir valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošana. Šis ceļš būšot īpaši svarīgs, attīstot Stendē industriālā centra izveidi. Talsu novada pašvaldība Stendē ir rezervējusi teritoriju apmēram 7,5 ha platībā.

Vieta ražotājiem

«Valsts uzstādījums – šeit būtu jāattīsta darbība ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību. Tas gan ir grūti izpildāms noteikums, jo jāraugās, kādi uzņēmumi vispār būtu gatavi Stendē uzsākt darbību vai paplašināt jau esošu biznesu. Noteikums, ka priekšroka jādod ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību, ir diezgan hipotētisks, un ne visi Talsu novada uzņēmēji to spēs izpildīt. Runa ir arī par profesionāla darbaspēka trūkumu – Talsu novadā, visticamāk, trūkst tādu darbinieku, kas spētu dot pienesumu augsto tehnoloģiju ražotnēs,» pārliecināts Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Industriālā parka izveidē iecerēts piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Lielākā priekšrocība potenciālām ražotnēm būs tranzīta ceļu daudzveidība – dzelzceļš, kas ved gar Stendi, kā arī Mērsragā esošā osta, kas specializējas rūpniecisko kravu apkalpošanā. Ceļa posma Stende – Mērsrags labiekārtošana ir būtisks aspekts, kas piesaistīs uzņēmējus. Patlaban transporta kustība notiek pa apvedceļu, kas palielina izmaksas. «Kokapstrādes uzņēmums Wika Wood jau izteicis skaidrus aprēķinus, cik tas spētu ietaupīt transporta izdevumos, ja kravu pārvadājumiem nebūtu jāizmanto apvedceļš. Valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošanai nepieciešami lieli ieguldījumi. Iespējams, meklēsim iespēju piesaistīt Eiropas struktūrfonda līdzekļus,» atklāj A. Lācarus.

Kaņepe ir videi draudzīga kā arī alternatīvs izejmateriāls kas praktiski var aizstāt jebkuru mums piejamo materiālu, sākot ar diegu, audumu beidzot pat ar plastmasas produktiem. Kaut arī kaņepju būvniecības izejmateriāli gust popularitāti ES daudzās valstīs, piemēram, Lietuvā, narkotiku likumi aizliedz audzēt kaņepi, kaut arī uz lauku augošā kaņepe Cannabis Sativa satur minimāli vai pat pilnībā nesatur narkotisko vielu THC.

Kaņepe ir ātraugošs augs, kuru ir relative viegli izaudzēt neizmantojot herbicīdus vai pesticīdus. Kaņepe ir viens no visproduktīvākajiem augiem kas ir spējīgs saražot pat līdz 8 – 10 t izmantojamā materiāla no ha. Ir cilvēki kas uzskata ka kaņepe ir pirmais domesticētais augs.

Kaņepju betons ir kaņepju spaļu, kaļķa un ūdens miksējums, kas ir kā uguns dross tā arī siltumizolējošs materials ko izmanto mājas sienām. Anglijā tika veits pētījums kurā atklājās, ka salīdzinot ar tradicionālajām ķieģeļu mājām kaņepju mājas būvniecības laikā tiek patērēts mazāk enerģijas un kā arī ir mazāk būvgružu. Kaņepju mājai ir nepieciešams patērēt mazāk kurināmā materiāla lai uzsildītu māju, bet galvenā problēma ir skaņas izolācija kas nav tik laba kā, piemēram, ķieģeļu mājai.

Pieaugošais pieprasījums pēc kaņepju produktiem raisa lauksaimnieku interesi par šīs kultūras audzēšanu un arī pārstrādi. Ziemeļu kaimiņi šajā jomā Latviju pēdējo gadu laikā ir būtiski apsteiguši

To rāda Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) dati.

«Kaņepes senči ir audzējuši daudzus gadsimtus, un tās tika izmantotas gan pārtikā, gan apģērbu, virvju izgatavošanai, taču pagājušā gadsimta 30. gados šis augs tika «represēts», jo kaņepes tika pielīdzinātas narkotiskajai vielai – marihuānai, un tikai šajā gadsimtā teju pēc 100 gadiem šis augs lēnām atgriežas Eiropas un arī Latvijas tīrumos,» situāciju skaidro Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka tieši starptautiskais pieprasījums pēc kaņepju produktiem – augļiem (riekstiņiem), eļļu, arī šķiedru – ir bijis pamats, lai Eiropas Savienības līmenī un arī tās dalībvalstī Latvijā normatīvajos aktos radītu iespēju legāli audzēt šo teju 100 gadus represijām pakļauto kultūru.

Tekstilpreču ražotājas SIA Kichi mērķis nav uzšūt vienu sedziņu vai dušas aizkariņu, bet attīstīt tekstila izstrādājumu līniju interjeram.

Pašlaik uzņēmuma pamatprodukts ir izstrādājumi vannas istabai no kaņepju auduma, bet, lai papildinātu sortimentu, uzņēmums piedāvā galdautus, galda sedziņas un celiņus no lina.

Dizainere Zane Verika, SIA Kichi līdzīpašniece, domājot par unikālām šķiedrām, savos meklējumos nonāca pie kaņepēm, – tā esot vienīgā dabiskā šķiedra, kas nepelē un ir mitrumizturīga. Agrāk kuģu buras izgatavotas no kaņepju auduma tā unikālo īpašību dēļ. «Mēs izvēlējāmies kaņepju šķiedru, jo tā ir atšķirīga no citām. Kaņepju tekstils ir dabisks materiāls. Esmu ievērojusi, ka ekoloģisku preču ražotāji dizainam pievērš maz uzmanības. Cik esam izpētījuši konkurentus pasaules mērogā, nereti dizains beidzas ar «apvīlētām» maliņām,» apgalvo Zane.

Kaņepju audzēšana un pārstrāde Latvijā un pasaulē uzņem apgriezienus.

Lai no mājražotāja kļūtu par ražotāju, SIA Lapka Hemp īpašnieks Arturs Lapka šogad iestājies Kuldīgas biznesa inkubatorā. Viņš izgatavo kaņepju tēju pēc tehnoloģijas, kādu neviens cits Latvijā pagaidām neizmanto. Pašreizējie normatīvi to neaizliedz, taču līdz galam arī neatļauj. Lai tādi uzņēmēji kā Arturs varētu darboties bez bažām, patlaban Latvijas Industriālo kaņepju asociācija un Zemkopības ministrija (ZM) virza izmaiņas normatīvajos aktos.

Mājas vietā tēja

Pirmā interese par kaņepju audzēšanu A. Lapkam parādījās pirms daudziem gadiem, kad internetā uzzināja par iespējām no šī auga daļām būvēt māju. Informācija vēstīja, ka vajadzīgi vien divi hektāri, lai pietiktu celtniecības materiālu. Šķita: tas taču ir brīnišķīgi – trijos mēnešos izaudzēt sev māju. Tomēr dzīvē izrādījās, ka viss nav tik vienkārši. Ideja par ēkas būvniecību pavisam nav atmesta, taču sāka izmantot izaudzētās sēkliņas. Tās lietoja pārtikā, deva draugiem makšķerniekiem zivju ēsmai un domāja, ko iepriekš nebijušu no tām varētu izgatavot.

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

#Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Savulaik viņam bija iecere Latvijā uzbūvēt lielu rūpnīcu, kurā no kaņepēm ražotu koksni un šķiedru. Jau tika piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un atrasti investori, taču banka šo biznesu līdzfinansēt atteicās. Šobrīd I. Auziņš no kaņepēm ražo dažādus veselīgus pārtikas produktus – eļļu, proteīna pulveri un šķiedrvielas, kā arī lobītas un grauzdētas sēklas. Viņš joprojām aktīvi darbojas teātrī, filmējas vietējos seriālos un gaida piedāvājumu spēlēt lielās lomas ārpus mūsu valsts robežām.

Ingus Niedra ir zemnieks no Blankenfeldes, kurš Lietuvas pierobežā savā senču zemē audzē kaņepes, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

«Esmu zemnieks jau astotajā paaudzē. Man ir tas gods apsaimniekot mūsu dzimtas zemi un turpināt savu senču iesākto jau vairāku gadsimtu garumā. Protams, ar nelieliem pārtraukumiem, tādiem kā Padomju Savienības laiks, kad lielākā daļa zemju un īpašumu tika atņemti un nacionalizēti,» stāsta kaņepju audzētājs.

Lauksaimnieks kaņepes saimniecībā Blankenfeldē audzē 22 hektāru platībā – daļa tiek izmantota šķiedras, bet daļa sēklu ieguvei, kas ir tādu vērtīgu produktu kā kaņepju eļļa, sviests (staks) un vēl citu avots. Ingus atzīst, ka platības būtu jāpalielina, bet atbilstoši tirgus pieprasījumam, jo kaņepes kā kultūraugs nav ne viegli audzējamas, ne apstrādājamas. Kaņepju audzēšana un raža ir cieši atkarīga no laikapstākļiem. «Izskatās, ka šogad nāksies norakstīt daļu no platībām aukstā maija un jūnija dēļ. Vēsais laiks kavēja kaņepju augšanu un veicināja nezāļu attīstību,» secina Ingus.

Pēdējo pāris gadu laikā sējas kaņepju audzēšanas apjomi gan Latvijā, gan Eiropā turpina strauji augt, informē Latvijas industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis.

Latvijā pēc Zemkopības ministrijas datiem ar kaņepēm apsētās platības augušas no 316 hektāriem 2016. gadā līdz 907 hektāriem 2017. gadā. 2018. gadā Latvijā pirmo reizi kaņepes iesētas septiņos pagastos.

Šogad audzēšanas apjomi stabilizējušies, un, kā tika konstatēts Latvijas industriālo kaņepju asociācijas 2018. gada rudens konferencē, aktīvākie valsts kaņepju audzētāji, pārstrādātāji, sadarbībā ar zinātniekiem un sēklu audzētājiem investē laiku un līdzekļus, lai Latvijā attīstītu vēl vienu lauksaimniecības nozari ar augstu eksportspēju.

Arī ES valstīs kaņepju audzēšanas nozare sekmīgi attīstās, vērojams straujš pieprasījuma kāpums. Apsētās platības augušas no 21,82 tūkstoši hektāru 2016. gadā līdz 36,85 tūkstošiem hektāru 2017. gadā. Interesanti, ka Igaunija 2017. gadā ar teju 10 000 hektāriem sējumu kļuvusi par otro lielāko kaņepju audzētāju Eiropā, atpaliekot tikai no izteikta tirgus līdera Francijas, kur kaņepes audzē 17,63 tūkstošos hektāru.

Ilgus gadus kaņepes bija aizmirsts augs, bet pēdējā laikā tās atgūst savu agrāko spozmi un ir pieejami ne vien to riekstiņi un eļļa, bet arī proteīns, šokolāde, konfektes un pat siers

«Kaņepes ir saprotams augs, kas tradicionāli nāk no mūsu reģiona un bija populārs mūsu vecvectēvu laikā. Tagad tas atgriežas, turklāt visā Eiropā,» stāsta Ivars Auziņš, SIA Transhemp (zīmols Ramans) valdes loceklis. Uzņēmuma sortimentā ir kaņepju proteīns, šķiedrvielas un eļļa; pircēju vidū populārākie produkti ir tieši proteīns un eļļa. I. Auziņš pieļauj, ka tas saistīts ar dzīvesveidu – cilvēki vairāk sēž un mazāk kustas, tāpēc ir aktuāls jautājums par ķermeņa svaru, pareizu uzturu, un cilvēki meklē produktus, kas var pabarot un ir vērtīgi. Ir vairākas tendences, kas šobrīd vērojamas paralēli, – informācija kļūst pieejamāka, cilvēkiem ir jau pieminētais mazkustīgais dzīvesveids, taču viņi domā, ko ēst. Vienlaikus pieaug cilvēku rocība, izglītotība un viņi meklē labāku pārtiku.

Piesaistot pūļa līdzfinansējuma platformu, maija sākumā Viļānos, Latgalē tiks atklāts muzejs par godu kaņepēm, biznesa portālam Db.lv pastāstīja muzeja izveidotājs, Obelisk Farm saimnieks Andris Višņevskis.

Obelisk Farm stāsts sākās ar to, ka jauna ģimene - Andris, Debora, Gabriela un Fredis, no Londonas pārcēlās uz dzīvi Latvijas laukos. «Meklējām iespēju dzīvot tuvāk dabai. Pārcēlāmies uz 2,5 hektārus lielu lauku sētu Latvijas austrumos Latgalē - Obelišku ciemā. Līdz ar vēlmi apstrādāt zemi, kaņepju kultivēšana kļuva par mūsu prioritāti. Kādēļ kaņepes? Mēs ticam ka kaņepes ir viens no mātes Zemes īpašākajiem augiem, kurš izceļas ar izturīgu šķiedru, vērtīgajām sēklas īpašībām un nebeidzamiem pielietošanas veidiem,» stāsta A.Višņevskis.

Doma par Kaņepju muzeja izveidi radusies, jo viņi vēlas dalīties ar informāciju, kuru ieguvuši laika gaitā un muzejs ir vēl viena forma, kā to darīt. Pēc A.Višņevska domām, kaņepes ir daļa no Latvijas un visas pasaules vēstures, un viņš tic, ka ir daudz stāstu, ar kuriem dalīties.

Dailes teātra aktieri Ivars Auziņš un Dainis Grūbe kopīgi darbojas kaņepju produktu biznesā.

Auziņš ir vienīgais īpašnieks uzņēmumam SIA Transhemp, kas dibināts 2011.gadā un nodarbojas ar kaņepju produktu ražošanu un attīstību. Savukārt Grūbe ir Auziņa kolēģis šajā uzņēmumā, šodien raksta laikraksts Diena.

«Kaņepēm ir ļoti interesants mārketings. Kad pasaku, ka bizness saistīts ar kaņepēm, klausītāji nosmaida. Kad sāku stāstīt par saražotajiem produktiem, man prasa, kur un kā produkciju var iegādāties,» laikrakstam teicis Auziņš. Viņš atzīst, ka šis ir pirmais bizness. Vaicāts, kā izdodas savienot aktiermākslu ar kaņepju biznesu, Auziņš atbild: «Spītīgi ejot uz priekšu un daudz strādājot. Brīžiem nācies strādāt 12-14 stundu dienā. Protams, lai nepārdegtu, nedrīkst pārspīlēt ar garām darba stundām ilgtermiņā. Vēl viens būtisks aspekts - ļoti svarīgi ir izvēlēties labus sadarbības partnerus. Jāizveido sava komanda, kas tiešām strādā kā īsta komanda, un, jāteic, šajā aspektā man ir ļoti dažāda pieredze.»

Talsu novada dome sākusi sarunas ar Jāni Matuli, kurš tiesā iesniedzis prasību par būvniecības apturēšanu objektā, kur plānota jaunā slimnīca.

Panākta vienošanās, ka Jānis Matulis iesniegs domē savas prasības, pēc kuru izpildes viņš gatavas atsaukt prasību tiesā. Ja vienošanās tiks panākta, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca izvairīsies no draudiem zaudēt Eiropas Savienības finansējumu vairāk nekā četrus miljonus latu vērtajā projektā.

Talsu novada pašvaldība pēc slimnīcas darbinieku lūguma bija sarīkojusi tikšanos ar Talsu novada iedzīvotājiem un SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Talsu filiāles darbiniekiem. Tikšanās laikā notika diskusijas ar Talsu novada domes deputātiem, SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca valdes priekšsēdētāju Egiju Širovu un valdes locekli Kristīnu Bidzāni. Uz tikšanos bija ieradies arī LR Saeimas deputāts Edmunds Demiters, Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons, kā arī biedrības Latvijas Zaļā kustība pārstāvji un nodibinājuma Vides izglītības fonds Par sakoptu Latviju prezidents Jānis Matulis. Sapulci apmeklēja ap 130 iedzīvotāji, lai paustu savu neizpratni par biedrības Latvijas zaļā kustība uzsākto tiesvedību, kas apstādinājusi jaunās slimnīcas būvniecību, iesniedzot tiesā prasību par būvatļaujas tiesiskumu.

Talsu novadā jau 2013.gada rudenī plānots sākt industriālo kaņepju pirmapstrādi jaunā rūpnīcā.

Vērienīgais projekts, ko īsteno Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Biznesa inkubatora Talsu filiāles uzņēmums SIA Transhemp, paredz 7300 t kaņepju pārstrādi gadā, sagatavojot izejvielas papīra, bioplastmasas, dažādu izolācijas, celtniecības un autobūves kompozītmateriālu ražošanai. Pārstrādes rezultātā iegūtie produkti ir šķiedra, koksne un kurināmās briketes.

SIA Transhemp Talsu novada Lībagu pagastā plānoja rūpnīcas būvi sākt jau pērn, jo Lauku atbalsta dienests (LAD) akceptēja uzņēmuma projektu industriālo kaņepju pirmapstrādes rūpnīcas un angāru celtniecībai Talsu novadā. Projekta īstenošanas gadījumā SIA Transhemp Latvijas Lauku attīstības programmas ietvaros saņems ES līdzfinansējumu aptuveni viena miljona latu apmērā. Idejas virzītājs izsludināja iepirkumu par iekārtu piegādi, pieteicās divi ražotāji.

Latvietis Andris un portugāliete Debora ir atraduši simt un vienu veidu, kā dzīvi vecā Latgales sētā vairāk nekā 200 kilometru attālumā no Rīgas padarīt interesantu sev un citiem.

Ko tu te atbrauci? Galva tev ir uz pleciem vai nav? Brauc atpakaļ! Ar sākotnēji skeptisku uzņem­šanu bija jāsadzīvo Andrim Višņevskim un Deborai Paulinu, kas pirms trim gadiem no metropoles virpuļa pārcēlās uz nomaļajām Obeliškām ar sapni par saturīgu mazo biznesu.

Kaņepju eksperimenti Obelišku fermā iz­kristalizējušies līdz tam, ka nu jau var rādīt savas prasmes arī citiem, paralēli tur top dažādi produkti – ēdami un neēdami, taču ne mazumtirdziecības plauktiem, bet gan kā papildinājums saimniecības apskatei un kaņepju izzināšanai, palēnām attīstot tūrisma piedāvājumu. Viņi vēlas uzņemt arī korporatī­vos pasākumus, šovasar ierīkota kvestu istaba jeb escape room par kaņepju tematiku, nupat atvēruši arī pašu dizainētu veikaliņu.

Talsu novada atpazīstamības zīme ir Talsu brunča raksts jeb svītrkods, savukārt Talsu simbols ir Talsu saulīte. Lai gan šos ornamentus pašvaldība regulāri izmanto tūrisma un citās publicitātes aktivitātēs, līdz šim tie nav reģistrēti Valsts dizainparaugu reģistrā – tas nozīmē, ka novada simbolus brīvi, bez jebkāda regulējuma, varēja izmantot jebkurš.

6. novembrī saņemts pozitīvs Patentu valdes atzinums par svītrkoda un Talsu saulītes iekļaušanu dizainparaugu reģistrā un tas nozīmē, ka turpmāk novada simboli būs aizsargāti. Talsu novada kultūras, sporta un tūrisma centra vadītāja Linda Sūniņa pastāstīja, ka pēc patenta apstiprinājuma centrs izstrādās abu ornamentu lietošanas noteikumus, kuros būs iekļauts arī to pielietojums uzņēmējdarbības nolūkiem.

«Svītrkods un Talsu saulīte ir mūsu novada mantojums, ko mēs nedrīkstam pazaudēt. Patenta dokumentu sakārtošana ir likumsakarīgs solis, lai tas, ko jau ilgus gadus izmantojam, netiktu kopēts un nepazustu citu interpretācijas jūklī,» sacīja L. Sūniņa.

Autosports ir Latvijas finanšu situācijas spogulis, jo cilvēki šajās sacīkstēs nepiedalīsies, ja būs grūti ar naudu, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Talsu rallija rīkotājs, bijušais autosportists, SIA RA Events īpašnieks Raimonds Strokšs. Šajās brīvdienās notiks jau 52. Talsu rallijs.

Fragments no intervijas

Pirms intervijas teici, ka Talsu rallijs tev ir mīļākais, jo notiek dzimtajā pilsētā. Kādas ir sajūtas pirms šīs nedēļas nogales? Vai, tavuprāt, «mājas sienas» palīdzēs vai, gluži pretēji, ir lielāka atbildības nasta?

«Mājas sienas» noteikti palīdz. Talsu rallijs ir fenomens. Es varētu noslēpt visu informāciju par tā norisi un nerakstīt nevienu vārdu, bet zinu, ka tik un tā ātruma posmi būtu pilni ar cilvēkiem. Kā to izskaidrot? Nezinu. Tas ir pavasara pirmais lielākais autosporta pasākums. Bieži dzirdu frāzi, ka Talsu rallija svētki ir līdzvērtīgi Līgo. Talsos visi ļoti mīl ralliju. Jebkurās mājās, kurās ejam prasīt, lūgt vai saskaņot, visur ir liela pretimnākšana. Talsinieki novērtē rallija vērtību, un viņiem šī ir svētku nedēļa. Manuprāt, tā ir viena no svarīgākajām pilsētas tradīcijām, kas jāturpina.

Talsu biznesa inkubatorā ir iestājušies trīs jauni uzņēmumi – SIA Transhemp, SIA Baltic Textile Production un SIA Your Baltic Firewood.

SIA Transhemp darbības pamatvirziens ir industriālo kaņepju audzēšana un pārstrāde. Eiropā šī niša, kuras pieprasījums tirgū tikai pieaug, joprojām nav aizņemta, līdz ar to šai nozarei pastāv plašas attīstības iespējas, izveidojot ienesīgu, uz attīstību nākotnē orientētu ražošanas nozari, informē Talsu BI. Kaņepju pārstrādes procesā iegūtie galaprodukti var tālāk tikt izmantoti par izejvielu vairāk nekā 20 nozaru produktu attīstībai. Viens no kaņepju pārstrādes gala rezultātiem ir dažāda veida šķiedras, kas pēc tam tiek izmantotas tekstilindustrijā, papīra ražošanā un būvniecības industrijā kā izolācijas materiālu izgatavošanas izejviela. SIA Transhemp vadībai ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar analogiem pārstrādes uzņēmumiem Vācijā, Francijā un Holandē.

Neatkarīgi no funkcionālās nozīmes būves Kurzemē šogad izceļas ar savdabīgu vizuālo risinājumu.

Noteikt 2013.gada nozīmīgāko būvobjektu Latvijas rietumdaļā būtu grūti, jo bez Eiropas līdzfinansējuma būvētie objekti ir nelieli vai specifiski, savukārt ES nauda izmantota ārkārtīgi daudzveidīgi. Tomēr viena kopīga tendence ir – neatkarīgi no tā, vai tapusi jauna ražošanas ēka, ceļu infrastruktūras objekts, inženierbūve vai kultūras celtne, domāts par estētisku vizuālo risinājumu. Pilsētās galvenokārt būvēti sabiedriski objekti un attīstīta infrastruktūra ar ES struktūrfondu palīdzību, pašvaldība kā pasūtītājs ir bijis nozīmīgs spēlētājs. Arī lauku apvidos ES finansējums joprojām ir būvniecības vilcējspēks. Pēdējos gados arvien biežāk būvniecības pieteikumos parādās nelielas ražotnes. Gada nogales iezīme Zolitūdes traģēdijas kontekstā – visās būvvaldēs tiek pārskatīti projekti, inspicēti būvobjekti, meklēti jauni risinājumi drošības garantijām.

Eiropas valstu policija kopīgā operācijā aizturējusi deviņas personas, kas tiek turētas aizdomās par dalību vērienīgā krāpšanas shēmā, kurā, solot lielu peļņu no medicīnā izmantojamās marihuānas audzēšanas, apkrāpti vairāk nekā 180 000 investoru, piektdien paziņojusi Eiropas Savienības (ES) tiesībaizsardzības aģentūra "Eiropols".

Reidos Eiropā un Dominikānas Republikā ceturtdien piedalījās aptuveni 400 likumsargi. Operācija bija vērsta pret krāpšanas shēmu "JuicyFields".

Policija aizturēja aizdomās turamos Lielbritānijā, Vācijā, Itālijā, Latvijā, Spānijā un Dominikānas Republikā, kur tika aizturēts viens no galvenajiem aizdomās turamajiem.

"Saskaņā ar tiesu aplēsēm kopējie zaudējumi, kas radušies viltus investīciju rezultātā reklamētajā kaņepju audzēšanas pūļa finansējuma platformā, sasniedz 645 miljonus eiro," paziņoja "Eiropols".

"JuicyFields" laikā no 2020. līdz 2022.gadam vilināja klientus ieguldīt tikai 50 eiro, lai iegādātos kaņepju augu tiešsaistē tā dēvētajās "e-audzēšanas iespējās". Tīmekļa vietne apgalvoja, ka savieno investorus ar medicīnisko kaņepju ražotājiem, solot gada peļņu 100% vai vairāk, un sākotnējiem ieguldītājiem tika izmaksāta divkārša ieguldījuma summa, atklāja "Eiropols".

Pērn Latvijā viesojās Michelin pavāri no Beļģijas, bet šogad laikā no 11. līdz 13. septembrim Latviju apmeklēja 20 cilvēku delegācija no Nīderlandes – Michelin restorānu pavāri, mediji un iepircēji, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Michelin ir vairāk nekā gadsimtu sena, prestiža Francijā radīta starptautiska restorānu vērtēšanas sistēma. Michelin piešķir zvaigznes par atbilstošiem kritērijiem – augstu kvalitāti, izmeklētu virtuvi ar izciliem ēdieniem, kā arī īpaši unikālām un augstvērtīgām restorāna kvalitātēm. Ik gadu tiek publicēts Eiropas restorānu un viesnīcu ceļvedis, un iekļūšana tajā ir īpaši prestižs pagodinājums.

Vizītes laikā delegācija tika iepazīstināta ar augstvērtīgiem Latvijā ražotiem pārtikas produktiem. Delegācija apmeklēja vairākus Latvijas uzņēmējus, piedalījās produktu degustācijās un meistarklasēs. «Pēc uzņēmumu apmeklējumiem, Michelin pavāri atzinīgi norādīja uz SIA Rāmklani Nordeco un SIA Very Berry ogu kaltēšanas un apstrādes procesa augsto līmeni, kas pēc kaltēšanas saglabā lielāko daļu vērtīgo vitamīnu, kā arī to izteikto garšu un smaržu. Tikmēr neviltotu interesi izraisīja kaņepju sēta Adzelvieši, kuri nodarbojas ar kaņepju audzēšanu, radot kaņepju sviestu, aizdaru, eļļu un citus produktus - ārzemju viesi līdz šim nebija pazīstami ar kaņepju plašajām pielietošanas iespējām kulinārijas mākslā,» informē LIAA.