Citas ziņas

Latviešu valodu prot apmēram 90% valstī dzīvojošo cittautiešu

LETA, 11.10.2016

Jaunākais izdevums

Latviešu valodu pārzina aptuveni 90% citu tautību Latvijas iedzīvotāju, secināts Latviešu valodas aģentūras (LVA) pētījumā par valodas situāciju Latvijā 2010.-2015.gadā, kas šodien prezentēts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

LVA norādīja, ka iedzīvotāju dzimtā valoda visbiežāk atbilst nacionalitātei, savukārt krievu valodu kā savu dzimto valodu visbiežāk norāda ukraiņi, baltkrievi, poļi.

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,233 miljoniem iedzīvotāju, savukārt no Latvijas cittautiešu vidus valsts valodu prot apmēram 90% iedzīvotāju.

Latvijā kopumā dzīvo vairāk nekā 160 dažādu tautību pārstāvji, turklāt Latvijā tiek runāts vēl vairāk valodās. Arī Latvijas skolās iespējams apgūt apmēram 10-15 svešvalodas, no kurām populārākā ir angļu un krievu valoda.

Veiktajās aptaujās noskaidrots, ka vismaz pamatzināšanu līmenī latviešu valodu pārzina 91% iedzīvotāju, kuriem latviešu valoda nav dzimtā. Kopš 1989.gada šis rādītājs audzis aptuveni četras reizes.

LVA skaidroja, ka 1989.gadā latviešu valodu prata 23% Latvijas minoritāšu pārstāvju, uzsverot, ka situāciju izdevies uzlabot, lielā mērā pateicoties mazākumtautību izglītības procesa attīstībai 1995., 1998., 2004., 2008.gadā, panākot to, ka jaunieši lielākā vai mazākā mērā latviešu valodu pārzina.

Vērtējot latviešu valodas prasmju pašvērtējuma izmaiņas mazākumtautību vidū 2009.-2014.gadā, LVA norādīja, ka viduvēji latviešu valodu pārzina nemainīgs īpatsvars, savukārt pamatprasmju līmenī 2014.gadā īpatsvars bija pieaudzis par trim procentpunktiem, sasniedzot 15%. Tomēr latviešu valodu labā vai ļoti labā līmenī prot gandrīz katrs otrais mazākumtautību pārstāvis - 45% 2012.gadā un 44% 2014.gadā.

2008.-2010.gadā tikai 8-12% no mazākumtautību respondentiem nebija latviešu valodas prasmju vai arī tās bijušas ļoti vājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēdz teikt, ka valoda spēj atvērt visas durvis. Tas ir tiesa arī tad, ja tiek runāts par uzņēmumiem un iespējām. Apgūt jaunas valodas vai uzlabot esošas zināšanas var vienmēr un jebkurā vecumā. Drošākais veids, kā iegūt noturīgas un kvalitatīvas zināšanas – valodu kursi. Lasiet tālāk un uzziniet, kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola un kādus kursus tā piedāvā!

##Kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola?

Skrivanek Baltic ir viens no lielākajiem tulkošanas uzņēmumiem Baltijas valstīs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Mīlestībā pret valodu un cieņā pret valodas kopējiem tika izveidota Valodu skola, kurā tiek piedāvāts plašs valodas kursu klāsts dažādiem zināšanu līmeņiem.

Valodu skolā pieejamie valodu kursi:

- Angļu valodas kursi

- Dāņu valodas kursi

- Franču valodas kursi

- Itāliešu valodas kursi

- Krievu valodas kursi

- Norvēģu valodas kursi

- Spāņu valodas kursi

- Vācu valodas kursi

- Zviedru valodas kursi

Visi kursi ir pieejami dažādiem sagatavotības līmeņiem, piemēroti gan iesācējiem, gan tiem, kuriem jau ir noteiktas priekšzināšanas. Arī kursu norises laiks ir īpaši ieplānots tā, lai tos būtu ērti apmeklēt arī tiem, kuri strādā vai mācās. Kursi notiek gan regulārās, gan intensīvās grupu nodarbībās, tāpat ir iespējams izvēlēties mācīties no rīta, vakarā vai nedēļas nogalē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā trešdaļa (36%) Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir piepelnījušies jeb guvuši ienākumus papildus pamatdarbam. Tomēr tas ir vismazāk no Baltijas valstīm –Igaunijā papildu peļņu guvuši 42% iedzīvotāju, savukārt Lietuvā – 52%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Vidēji katrs trešais iedzīvotājs Baltijas valstīs, kurš līdz šim nav izmantojis savas zināšanas un prasmes ar mērķi gūt papildu ienākumus, tomēr gribētu to darīt. Galvenais stimuls strādājošajiem ir iespēja gūt papildu ienākumus – atbildi minējuši 69% Latvijas, 77% Lietuvas un 71% Igaunijas iedzīvotāju. Savukārt nākamā nozīmīgākā motivācija piepelnīties ir iespēja nodoties sev tīkamai nodarbei jebkurā vietā un laikā (nozīmīgi 39% Latvijā dzīvojošo, 48% - Igaunijā un 23% Lietuvā), kā arī apziņa, ka cilvēks īsteno sevi (attiecīgi 34% Latvijā, 36% Lietuvā un 28% Igaunijā dzīvojošo).

«Vairāk naudas savā vai ģimenes maciņā, protams, ir galvenais stimuls meklēt iespējas piepelnīties. Tomēr, lai gan vajadzība pēc papildu ienākumiem ir vienlīdz liela visās Baltijas valstīs, Lietuvas iedzīvotāji ir naskāki uz piepelnīšanos, kamēr cilvēki Latvijā papildu peļņas gūšanas iespējas joprojām izmanto samērā kūtri. Papildu peļņas gūšana, protams, prasa zināmu drosmi un apņēmību, ko redzam arī pētījuma datos. Taču jebkuram pelnītpriekam ir svarīgi atrast piemērotāko saimnieciskās darbības formu, lai varētu samaksāt nodokļus un darboties saskaņā ar likumdošanu. Vilcinoties ar savas darbības korektu noformēšanu, nav iespējama ilgtermiņa attīstība, līdz ar to ir arī ierobežotākas iespējas nopelnīt. Lai nopelnītu vairāk, ir svarīgi darboties likuma ietvaros un tam ir vairākas piemērotas formas,» uzsver Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā skolotājus ciena daudz vairāk nekā Krievijā

Elena Košeļeva - privātās vidusskolas Patnis krievu valodas skolotāja, 07.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā strādāju Centrālajā bankā, bet vakaros lasīju vieslekcijas studentiem, galvenokārt par ekonomiku un banku vadību. Kad pārcēlos uz dzīvi Latvijā, sākotnēji valodas barjeras dēļ nevarēju atrast darbu.

Sāku mācīties valodu un paralēli darbojos kā tulks – rediģēju tekstus krievu valodā. Kādā brīdī draugi man palūdza, vai nevarētu viņu bērniem palīdzēt ar krievu valodas apguvi kā privātskolotāja. Sāku to darīt un man ļoti iepatikās, pieteicās arī citi draugi, un kopumā to darīju trīs gadus. Tā kā manā ģimenē jau trīs paaudzes bijušas saistītas ar izglītību – vectēvs bija filozofs, vecmāmiņa – bioloģe, tēvs – vēstures un angļu valodas pasniedzējs, bet mamma – ekonomikas pasniedzēja, arī mani vienmēr ir saistījusi šī nozare. Šķiet, ka pedagoga profesija var būt arī iedzimtība. Šobrīd jau trešo gadu strādāju skolā un paralēli studēju pedagoģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vairākas privātskolas var beigt pastāvēt

Privātās vidusskolas “Patnis” direktore Agnese Pūtele, 18.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan aizvadītā gada izskaņā pēc publiskajā telpā izskanējušās kritikas politiķi solīja privātskolām skolēnu minimālā skaita kritērijus nepiemērot, pagājušajā nedēļā, tiekoties ar privātskolu direktoriem, ministrijas vadība šādu solījumu vairs nepieminēja.

Tikpat neskaidrs palika arī jautājums, vai skolas tiks mērītas pēc kvantitatīvajiem vai kvalitatīvajiem rādītājiem, un kādi būs kritēriji. Tā kā Izglītības un zinātnes ministrija beidzot aicinājusi uz sarunu arī "privātos" un cerams, ka viss vēl nav izlemts un dialogs ir iespējams.

Noteikto slieksni pārsniedz tikai daži

Jautājums par līdzfinansējuma piešķiršanu privātskolām, kā slieksni nosakot konkrētu skolēnu skaitu, ticis apspriests jau vairākus mēnešus. Ja sākotnēji tika runāts tikai par vidusskolu līmeni, tad šobrīd rodas sajūta, ka finansējums tiks pārtraukts visā posmā no 1. līdz 12. klasei, ja skolā nebūs vismaz 350 skolēnu.

Tā kā privātās izglītības iestādes tiek dibinātas ar mērķi nodrošināt personisku pieeju katram skolēnam, īstenojot arī iekļaujošu izglītību, šāds skolēnu skaits nav gandrīz nevienai privātskolai, izņemot izglītības iestādes, kas īsteno tālmācību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

FOTO: Uzņēmumu Tilde apmeklē Eiropas Komisijas pārstāvju delegācija

Monta Glumane, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iepazītos ar valodu tehnoloģiju uzņēmuma «Tilde» darbību, 24. aprīlī to apmeklēja Eiropas Komisijas pārstāvju delegācija. Tildes vadītājs Andrejs Vasiļjevs viesus iepazīstināja ar «Tildes» pienesumu daudzvalodības saglabāšanai Eiropā, skaidrojot valodu tehnoloģiju nozīmi mūsdienās, informēja uzņēmumā.

«Valoda ir tikpat nozīmīga mūsu identitātei, cik ūdens - mūsu eksistencei. Izdzīvos tikai tās valodas, kas būs viegli pieejamas arī tehnoloģiju vidē. Mēs vēlamies saglabāt Eiropas daudzvalodības vērtību, tajā pašā laikā nojaucot valodu barjeru un radot jaunas komunikācijas un sadarbības iespējas,» par uzņēmumu stāstīja A. Vasiļjevs.

Viņš uzsvēra, ka «Tilde» aktīvi veicina ES iniciatīvas, lai nodrošinātu Eiropas valodu līdztiesību digitālajā vidē un nepieļautu to «izmiršanu» digitālajā saziņā, kas šobrīd apdraud 21 Eiropas valodu.

Kā piemēru viņš minēja «Tilde» izstrādāto mākslīgā intelekta mašīntulku, ko «Tilde» izstrādāja ES Igaunijas prezidentūras vajadzībām. «Tildes» mašīntulks integrēts arī Bulgārijas prezidentūras oficiālajā mājaslapā, un pašlaik «Tilde» gatavo īpašu mašīntulkošanas sistēmu Austrijas prezidentūrai, kas sāksies šā gada jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līderu atgriešanās: Man ļoti patīk dzīvot Latvijā

Linda Zalāne, 24.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#ASV darba tirgū viņa novēroja kādu tendenci, kas pamazām kļūst izplatītāka.

Iveta Grīnberga desmit gadus strādājusi ASV akadēmiskajā vidē un atgriezusies Latvijā, lai turpinātu mācīt latviešu valodu ārzemniekiem

«Darbs ir mana aizraušanās, un man ir prieks par iespēju mācīt latviešu valodu, kā arī iepazīstināt ar mūsu kultūru un tradīcijām amerikāņus, kas nekad nav dzirdējuši par mūsu zemi,» laikrakstam Dienas Bizness atzīst mācību centra Valodu kursi Tev vadītāja, Rīgas Tehniskās universitātes lektore Iveta Grīnberga.

I. Grīnberga uz ASV pirmo reizi devās 2005. gadā, kad Izglītības un zinātnes ministrija meklēja latviešu vieslektori Vašingtonas universitātē Sietlā. Tolaik viņa strādāja Latvijas Universitātes (LU) Baltu valodas katedrā un mācīja apmaiņas studentiem latviešu valodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gandrīz puse pasaules iedzīvotāju spiesti iztikt ar nepilniem 5 eiro dienā

LETA--AFP, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz puse no visiem cilvēkiem pasaulē spiesti iztikt ar mazāk kā 5,50 ASV dolāriem (4,75 eiro) dienā, trešdien paziņojusi Pasaules Banka.

Ziņojumā, ar kuru Pasaules Banka nāk klajā reizi divos gados, sniegts plašāks skatījums uz nabadzību un secināts, ka galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju joprojām ir «nepieņemami augsts», lai gan proporcionāli to daļa pēdējos gados ir sarukusi.

Ziņojumā arī norādīts, ka ekonomiskās izaugsmes augļi tiek nevienlīdzīgi sadalīti starp valstīm un reģioniem.

Lai gan globālā izaugsme pēdējos gados ir gausa, kopējais nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits laikā no 2013.gada līdz 2015.gadam ir samazinājies par vairāk nekā 68 miljoniem, kas ir aptuveni tikpat daudz cilvēku, cik dzīvo Taizemē vai Lielbritānijā.

Tomēr neskatoties uz šo progresu, pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2030.gadam var neizdoties sasniegt Pasaules Bankas mērķi samazināt galējā nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaitu līdz 3% no pasaules iedzīvotāju kopskaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valodu mācību centrs "BaltImage" pieprasījumu pēc angļu valodas nodarbībām izjūt līdz ar izmaiņām uzņēmējdarbības vidē. Savukārt krīze veicina nevēlēšanos papildināt valodu zināšanas.

"BaltImage" ir pieaugušo valodu mācību centrs, kas pērn nosvinēja savu 10 gadu jubileju. Centrs šobrīd sadarbojas ar 12 vietējiem un arī ārzemju - dzimtās valodas - pasniedzējiem, pasniedzot gan mācību centra telpās, gan viesojas pie klientiem.

Mācību centra piedāvāto valodu vidū ir gan vācu, krievu, franču, spāņu, gan latviešu valoda, pieprasītākā no visām ir angļu valoda. Mācību centra rīkotājdirektore Ivita Ozola uzskata, ka angļu valoda ir arī viena no svarīgākajām valodām, ko būtu nepieciešams apgūt, jo tā ne tikai sniedz visdažādākās iespējas, bet ar katru gadu kļūst arvien nepieciešamāka veiksmīgu biznesu iesācējiem Latvijā un ārpus tās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Prezidents izsludinājis likuma grozījumus pakāpeniskai pārejai uz mācībām latviešu valodā

LETA, 02.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis svētdien izsludinājis grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Attiecīgā publikācija atrodama oficiālā izdevuma Latvijas Vēstnesis 2.aprīļa laidienā.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta preses padomnieka pienākumu izpildītāja Kristīne Kļaveniece, Vējoņa skatījumā mācības vidusskolā latviešu valodā nodrošinās vienlīdzīgas iespējas visiem jauniešiem iegūt kvalitatīvu izglītību un veidot savu dzīvi Latvijā, lai šeit studētu un strādātu. «Tas veidos saliedētāku sabiedrību un stiprāku valsti,» pārliecināts Valsts prezidents.

Vējonis atzīmē, ka arī turpmāk bērniem aizvien būs iespēja apgūt ar mazākumtautību identitāti un kultūru saistītus mācību priekšmetus, izkopt savas saknes un daudzveidīgi attīstīt personību, kā arī nozīmīgu mācību priekšmetu daļu pamatskolā un sākumskolā apgūt dzimtajā valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

11 mīti par tulkošanu un tulkotājiem

Vasilijs Ragačevičs, «Skrivanek Baltic» direktors, 16.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esam pārliecinājušies, ka cilvēkiem ir ļoti atšķirīgi priekšstati par valodu nozari, un sastapušies ar vairākiem diezgan izplatītiem mītiem par tulkotājiem un tulkošanu:

1. Visi cilvēki, kuri runā divās vai vairāk valodās, ir tulkotāji

Lieliskas valodu zināšanas vēl nenozīmē, ka cilvēks var būt labs tulkotājs. Tikai dažas no tulkotājam nepieciešamajām prasmēm un zināšanām − padziļinātas zināšanas kādā no svešvalodām, izpratne par tās sintaksi, morfoloģiju un stilistiku, izcilas tekstveides iemaņas, svarīgas ir arī zināšanas par kultūru un vidi, kurā attiecīgā svešvaloda tiek aktīvi lietota, ir jāspēj orientēties dažādās tehnoloģijās un uzņēmējdarbības jomās, plānot savu laiku, pārvarēt stresu un jābūt kritiskam pret sevi. Ne mazāk svarīgs ir radošums, kas palīdz domu pārcelt citas valodas skanējumā un, protams, arī izcilas dzimtās valodas zināšanas. Tulkotāji mācās daudzus gadus, lai apgūtu visas darbam nepieciešamās prasmes, turklāt viņu profesionālā pilnveide nekad neapstājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaulēties tirgū, pagaršot kamieļa steiku un bezgala ilgi atpūsties ūdens atrakciju parkos var šķist kā krāšņs sapnis, bet ir ikdiena kādam, kas Ēģiptē piedāvā to darīt kopā ar viesiem.

Ilze Strūberga uz Ēģipti aizbrauca strādāt kā gide, pārstāvot uzņēmumu «Novatours Latvija». Ēģipte viņu uzreiz aizrāva ar klimatu, reliģiju, vēsturi un viņa nolēma apmesties tur uz dzīvi. Pagājuši trīspadsmit gadi, latvietei Ēģiptē izveidojusies ģimene, piedzimuši četri bērni. Visu šo laiku I. Strūberga dzīvojusi kūrortpilsētā Hurgadā, un vēl joprojām ikdienu pavada, gan vadot ekskursijas latviešu valodā, gan pasniedzot niršanas apmācības.

Dzīve kā pasaka

I. Strūberga mēdz teikt, ka Hurgada nav Ēģipte - tur esot pietiekami daudz iebraucēju, kuri katrs līdzi atveduši pa daļiņai no savām mājām. «Te valda viens liels dažādu valodu, kultūru un tradīciju maisījums. Tam ir savs šarms,» viņa stāsta. Lai gan Kaira gidei varētu pavērt vairāk karjeras iespēju, apmēram 25 miljonu iedzīvotāju pilsētā trūkstot jūras un svaiga gaisa. Savukārt, Luksora - tūristu epicentrs - esot pārāk reāla pilsēta, tiklīdz kā noej no tūristu iemītām taciņām, paveras ne tik skaistas ainas. Savukārt, Hurgadā, ja ej pa labi - paveras jūra, jahtas, viesnīcas, terases ar baseiniem, skaistas vietas, veikali, sporta klubi, ja ej pa kreisi – realitāte, tirgus, cilvēku burzma, nabadzība. Vienmēr tavā ziņā paliek izvēle, ja gribas pasaku – var dzīvot pasakā, stāsta I.Strūberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Meja: Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem nav pamata bažām par savu nākotni

LETA, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju skaits krities zem 750 miljoniem

Db.lv, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi, kopš Pasaules Banka sāka veikt globālo statistiku 1990. gadā, galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju skaits ir krities zem 750 miljoniem.

Tas ir samazinājums par vairāk nekā vienu miljardu iedzīvotāju pēdējo 25 gadu laikā. Šī gada 19.septembrī Pasaules Banka saskaņā ar jaunākajiem datiem informēja, ka galējais nabadzības līmenis kopš 2015. gada ir sarucis līdz 10 procentiem un samazinājums turpinājies pēdējo trīs gadu laikā.

Pasaules Banka galējo nabadzību definē kā iztikas minimumu mazāk nekā 1,90 dolāri dienā jeb 694 dolāri gadā.

Šī summa, kuras pamatā ir valstu ar zemu ienākumu līmeni noteiktie nabadzības rādītāji, ir nepieciešama, lai nodrošinātu minimālās pamatvajadzības. Šis skaitlis (1,90 dolāri dienā) kā galējas nabadzības slieksnis tika noteikts 1990. gadā, kad vairāk nekā 1,9 miljardi pasaules iedzīvotāju jeb 36 procenti dzīvoja zem galējas nabadzības sliekšņa. 2015. gadā kopējais galēji nabadzīgo iedzīvotāju skaits bija 736 miljoni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Labi privātskolotāji - peles klikšķa attālumā

Lelde Petrāne, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Interese ir milzīga," teic uzņēmējas Viktorija Jačmenkina-Radčenko un Olga Terentjeva, kuru uzņēmums "Online Teachers" nodrošina privātstundas tiešsaistē ar zīmolu "Multi Box". "Mazāk saslimšanu, vairāk brīva laika hobijiem, individuāla pieeja un attālumam nav nozīmes," viņas uzskaita sava sniegtā pakalpojuma plusus.

Platforma darbojas no 2020. gada 14. janvāra. "Ir sajūta, ka daudzi vēl apdomā, "iztausta" jauno pakalpojumu. Mūsu klienti ir vecāki, kuri sākumā meklē privātskolotājus saviem bērniem, bet pēc tam sev," stāsta uzņēmējas. Apmācāmie esot vecumā no 5 līdz pat pāri 65 gadiem.

Šobrīd komandā strādā deviņi skolotāji un tuvākajā laikā pievienosies vēl viens skolotājs. Tiešsaistē iespējams apgūt: latviešu valodu, angļu valodu, matemātiku un krievu valodu, bet jau drīzumā tiks piedāvāta arī franču valoda un vācu valoda. Pieprasītākās patlaban ir angļu valodas privātstundas.

Platforma pieejama trīs valodās – latviešu, krievu un angļu valodā. Galvenais izaicinājums, uzsākot šo biznesu, bijis izveidot tāda tehniskā līmeņa platformu, kurā visas funkcijas perfekti strādā un tā klientam būtu viegli lietojama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Mācības tuvina ikdienišķām situācijām

Anda Asere, 06.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanādietis Džefrijs Torps (Geofrey Thorpe) Latvijā dzīvo jau vairākus gadus un māca angļu valodu; šosezon viņš izveidojis savu skolu William Jones valodu centrs, lai mācītu valodu atšķirīgi

«Man ir skaidra vīzija, kā vēlos organizēt mācību procesu. Tas atšķiras no tā, ko var atrast ne vien Rīgā, bet arī citur, kur esmu bijis,» apgalvo Džefrijs. William Jones valodu centrā nelieto tradicionālās mācību grāmatas, bet gan personalizē mācību materiālus atbilstoši katra apmācāmā vajadzībām. Piemēram, ja kāds vēlas rakstīt blogu, viss mācību process tiek pielāgots šai vajadzībai. «Ņemam vērā prioritārās vajadzības un pielāgojam kursu tām. Līdz ar to mācības ir individuālas un bieži vien «viens pret vienu»,» viņš skaidro.

Vaicāts, kā viņam radās doma par savu skolu, Džefrijs teic, ka iepriekš, strādājot ar saviem klientiem, viņš redzējis, ka katram ir atšķirīgas vajadzības, kuras netiek pilnībā apmierinātas tipiskajā valodu mācīšanas standartā. «Es to redzēju tik bieži, ka nolēmu – šī problēma ir jārisina,» saka Džefrijs. Lai gan Latvijā ir daudz ārzemnieku, kuri piepelnās ar valodas mācīšanu, viņš uzskata – tas vien, ka valoda ir dzimtā, nav pamats tam, lai valodu varētu mācīt citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Situācija pasaulē rosinājusi domu par atgriešanos dzimtenē

Vidzemes reģiona remigrācijas koordinatore, Biznesa augstskolas "Turība" Cēsu filiāles pasniedzēja Ija Groza, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Remigrācijas jautājuma aktualitāte nav zudusi arī pandēmijas laikā, tieši pretēji – situācija pasaulē daudzās ārvalstu latviešu ģimenēs rosinājusi domu par atgriešanos dzimtenē.

Ir būtiski sniegt iespējami daudz informācijas par dzīvi un iespējām Latvijā, jo daļa ārvalstīs dzīvojošo latviešu nezina, kā pēdējo desmit gadu laikā mainījusies dzīve šeit.

Katrai ģimenei savs stāsts

Remigrācijas sekmēšanā izšķiroša loma ir personalizēta piedāvājuma sagatavošanai. Tas ietver ļoti dažādus jautājumus, sākot no informācijas par izglītības pieejamību bērniem, līdz pat mājokļa, kreditēšanas un uzņēmējdarbības atbalsta jautājumiem. Kopš 2018. gadā sāku darboties šajā jomā, ar manu palīdzību Vidzemē atgriezušās 119 ģimenes jeb 338 cilvēki. Un katram no viņiem ir savs stāsts – gan par to, kāpēc viņi savulaik aizbraukuši, gan to, kāpēc lēmuši atgriezties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Sproģis tomēr nekandidēs Saeimas vēlēšanās un nebūs Saskaņas prezidenta kandidāts

LETA, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis sociālajos tīklos paziņojis, ka atsauc dalību 13.Saeimas vēlēšanās, kā arī nebūs «Saskaņas» izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts.

«Pateicoties par man izrādīto cieņu, es nolieku savu Valsts prezidenta kandidāta nomināciju un atsaucu savu piedalīšanos vēlēšanās,» savā paziņojumā sociālajā vietnē «Facebook» norāda Sproģis.

Ar Sproģi aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties. «Saskaņas» priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs aģentūrai LETA pauda pārsteigumu par šādu paziņojumu un skaidroja, ka par to nebija iepriekš informēts.

«Saskaņas» priekšsēdētājs Nils Ušakovs pašlaik esot atvaļinājumā un uz aģentūras LETA jautājumiem vēl nav atbildējis. Tikmēr sociālajos tīklos viņš pauda: «Tas, ko pēdējo 10 dienu laikā centās izdarīt ar Sproģi, ir skaidrs signāls katram, kas vēlas pārmaiņas savā valstī. Tas ir signāls katram no esošās varas elites – nelien! Mēs tevi salauzīsim!». Ušakovs norāda, ka Sproģis šajā situācijā izvēlējās ģimeni, un «Saskaņa» viņu atbalstot šajā lēmumā. «Mūsu komanda turpinās nest tālāk viņa manifesta idejas. Tajā viss pateikts pareizi,» piebilda Ušakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gada otrajā pusē Tet izstrādātie čatboti iegūšot spēju runāt, kas ļaus tiem gan atbildēt uz zvaniem, gan piešķirt uzņēmumam unikālu balsi

Pieņemoties prātā un iegūstot aizvien jaunas spējas, mašīnmācīšanās risinājumi kļūst biznesam aizvien pievilcīgāki. Ar klientiem loģisku sarunu uzturēt spējīgās programmas jeb čatboti angļu valodā runājošajā pasaulē jau kļuvuši par daudzu uzņēmumu neatņemamu darba kolektīva sastāvdaļu, un pārējie drīzāk prāto, kad, nevis – vai tādu ieviest. Latviešu valodā tērzējošas mašīnas vēl ir salīdzinoši jaunas un maz izplatītas, taču interese par tām aug, un vairs nav tālu līdz brīdim, kad virtuāla asistenta uzturēšana kļūs ekonomiski izdevīgāka un efektīvāka par cilvēka nodarbināšanu, ļaujot cilvēkiem veikt daudz kvalificētākus pienākumus.

Saskaņā ar pētījumu centra Forrester datiem, šobrīd jau vairāk nekā puse no Rietumu pasaules ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem ir sarunājušies ar čatbotiem, sazinoties ar interneta veikaliem, pakalpojumu sniedzējiem vai dažādām valsts iestādēm. Liela daļa no tiem pat nav nojautuši, ka sarakstes lodziņā tekstu ģenerē dators, nevis dzīvs cilvēks, jo atbildes ir loģiskas un atbilst gaidītajam. Dažās valstīs rakstošos robotus nodarbina jau trešā daļa uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Jāņa Čakstes mazmazmazmeita: Latvijā ir daudz gudru cilvēku ar dažādām prasmēm

Anda Asere, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nākotnē Latvijai būtu panākumi, nākamais līmenis visiem jāsasniedz kopīgi, nevis katram individuāli, uzskata tehnoloģiju konsultante Aleksa Krolls, kompānijas This Side Up īpašniece.

Viņa ir dzimusi un augusi ASV, strādājusi Indijā un Dienvidāfrikā, bet kopš šā gada vasaras dzīvo un strādā šeit. Ar Latviju viņu saista īpašas saites, jo viņas vecvecvectēvs ir Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Kopš bērnības viņa ģimenē dzirdējusi daudz par tuvinieku dzimteni, tās vēsturi un kultūru, bet, lai uzzinātu, kāda Latvija ir patiesībā, Aleksa nolēma pārcelties uz Latviju, jo mūsdienās tehnoloģiju biznesā nav lielas nozīmes, kur atrodies, ja vien ir pieejama laba infrastruktūra. Vairāk par motivāciju pārcelties uz Latviju, pirmajiem mēnešiem šeit un vīziju par nākotnes Latviju viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tildes mašīntulks uzvar pasaules mēroga sacensībās

Zane Atlāce - Bistere, 06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmuma Tilde izstrādātais jaunākais mašīntulks uzvarējis starptautiskās mašīntulkošanas sacensībās, paziņots trešajā pasaules mašīntulkošanas konferencē WMT2018, kas nedēļas nogalē noslēdzās Briselē, Beļģijā.

Tilde uzvarēja sacensībās par labāko igauņu–angļu valodas mašīntulku, pārspējot tādu tehnoloģiju gigantu kā Google, Microsoft un Yandex publiskos risinājumus.

«Tik augsta atzinība pasaules mēroga sacensībās apliecina, ka Tildes komanda ir izvēlējusies pareizo attīstības ceļu, īpaši attīstot digitālās tehnoloģijas skaitliski mazākām valodām. Uzvara sacensībās parāda, ka spējam sekmīgi mēroties ar lielākajiem pasaules uzņēmumiem. Tas ir iedrošinājums turpināt darbu, lai stiprinātu latviešu valodu un citas mazākas valodas digitālajā pasaulē,» uzsver Tildes valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.

WMT2018 konferences rīkotāji katru gadu izsludina mašīntulkošanas sacensības dažādām valodām. Šī gada sacensību uzdevumos ietilpa arī ziņu tulkošana no igauņu valodas uz angļu valodu un no angļu valodas uz igauņu valodu. Četrus mēnešus pētniecības un izpētes centri no visas pasaules, arī Tilde, izstrādāja jaunākās un efektīvākās sistēmas konkrētā uzdevuma izpildei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastiprinoties migrantu vēlmei kļūt «neredzamiem», latviešu valoda Lielbritānijā izskan aizvien retāk, veicot pētījumu, secinājis Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

M. Kaprāns 2018.gada sākumā uzsāka pētījumu «Gaidot Brexit: Baltijas migranti Lielbritānijā: adaptācijas stratēģijas un nākotnes scenāriji», kura ietvaros pētnieks tikās ar vairāk nekā 3000 respondentiem - migrantiem Lielbritānijā no Latvijas un Lietuvas, lai noskaidrotu, kā Lielbritānijas iespējamā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) varētu ietekmēt latviešu dzīvi.

Latvieši vidū valdot sajūta, ka Lielbritānija ir ekonomiski atkarīga no migrantu darbaspēka. Cilvēki jūtas nepieciešami un apzinās, ka tikpat, cik viņi paļaujas uz Lielbritānijas ekonomisko situāciju, tās pilsoņi paļaujas uz migrantiem.

Pētījuma dati liecina, ka 48% latviešu un 57% lietuviešu neatbalsta Lielbritānijas izstāšanos no ES, 44% Latvijas un 48% Lietuvas valstspiederīgo sagaida, ka Brexit varētu veicināt negatīvas sekas viņu ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tulkošanas birojs Skrivanek Baltic ir viens no lielākajiem tulkošanas pakalpojumu sniedzējiem Baltijas valstīs ar vairāk nekā 22 gadu pieredzi. Tulkošanas biroja piedāvāto pakalpojumu klāstā ir pilns teksta apstrādes spektrs – no tulkojumiem dažādos formātos (rakstiskie, mutiskie, lokalizācija) līdz teksta rediģēšanai un pēcapstrādei.

Tāpat tulkošanas birojs Skrivanek Baltic arī piedāvā valodu mācības dažādiem sagatavotības līmeņiem. Sīkāku tulkošanas biroja pakalpojumu aprakstu skatiet tālāk un noskaidrojiet, kā Skrivanek Baltic var palīdzēt tieši jums!

Tulkojumi

Rakstiskie tulkojumi

Rakstiskie tulkojumi ir zināmākais tulkošanas pakalpojumu veids. It visu, kas reiz ticis uzrakstīts, var arī iztulkot. Rakstiskos tulkojumus vienkāršoti var iedalīt divās daļās:

Specializētie tulkojumi – dažādi tehniski tulkojumi, kuros svarīgi ievērot nozarē apstiprināto terminoloģiju, kā arī pārzināt tulkojamo jomu. Tie var būt dažādu tehnisku ierīču apraksti, medicīnisku ierīču lietošanas instrukcijas, ar inženiertehniskajām zinātnēm vai jurisprudenci saistīti teksti u. tml.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Piedāvā apmācību video zvana formātā

Anda Asere, 27.02.2019

Kristaps Jansons, tiešsaistes valodu skolas WebTeachers (SIA Language School) biznesa attīstības vadītājs

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešsaistes valodu skola WebTeachers piedāvā apmācību video zvana formātā, netērējot laiku un transportam paredzētos resursus, lai noteiktā laikā dotos uz kursu norises vietu.

«Piedāvājam valodu privātstundas tiešsaistē. Pēc apmācību vajadzību noskaidrošanas savienojam ar piemērotāko skolotāju. Mācības pašlaik pārsvarā notiek Skype platformā,» saka Kristaps Jansons, tiešsaistes valodu skolas WebTeachers (SIA Language School) biznesa attīstības vadītājs. Uzņēmums par obligātu nosacījumu ir izvirzījis prasību, ka nodarbībām jānotiek tiešsaistes video formātā un abām pusēm vienai otru ir jāredz, jābūt tiešam kontaktam.

«Ja cilvēks nekad nav mēģinājis ko tādu darīt, varbūt šķiet jocīgi sarunāties ar skolotāju video zvanā, taču tā var iegūt 100% skolotāja uzmanību, kā arī izvēlēties labāko vietu un laiku mācībām,» klāsta Kristaps. WebTeachers vadītāja Sarmīte Barvika uzsver, ka liela nozīme ir pareizajai «ķīmijai», lai skolotājam un apmācāmajam veidojas saskaņa. Uzņēmums cenšas noskaidrot cilvēka intereses, valodu mācīšanās vajadzības, saprast personību, lai atbilstoši šiem kritērijiem savienotu ar piemērotāko skolotāju. «Analizējam arī to, kuros laikos un cik bieži cilvēks grib mācīties, un salāgojam to ar skolotāju noslodzi. Jāņem vērā arī laika zonu atšķirības,» norāda Sarmīte. Pirmā stunda ir bezmaksas, un tās laikā parasti abas puses saprot, vai izveidosies sadarbība. Ja abām pusēm «nesaskan», tiek meklēts cits skolotājs. WebTeachers pēdējā laikā 70% gadījumu izdodas atrast pāri jau pirmajā reizē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Īrijā 2016.gada pavasarī dzīvoja teju 20 000 Latvijas valstspiederīgie

LETA, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijā 2016.gada aprīlī dzīvoja 19 933 Latvijas valstspiederīgie, liecina pēdējie Īrijas Centrālā statistikas biroja tautas skaitīšanas dati par Īrijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem.

Kā vēsta portāls «baltic-ireland.ie», Latvijas valstspiederīgo kopiena kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011.gadā samazinājusies par 3% jeb 660 cilvēkiem. 2011.gadā Īrijā dzīvoja 20 593 Latvijas valstspiederīgie.

5771 jeb 29% no tiem kā dzīvesvietu norādījuši Dublinu, bet, atšķirībā no brazīliešiem, spāņiem, itāļiem, francūžiem un vāciešiem, viņu dzīvesvietas pārsvarā bija nomalēs, nevis pilsētas centrālajā daļā. Ārpus Dublinas un tās piepilsētām daudz latviešu dzīvo Dundalkā, Navanā, Tulovā, Portloisā un Monaganā.

35% no Latvijas piederīgajiem dzīvoja Īrijas pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 10 000. 43% Īrijā dzīvojošo latviešu bija vecuma grupā no 25 līdz 39 gadiem. Šai grupai atbilst tikai 22% no kopējā valsts iedzīvotāju skaita. Vidējais Latvijas valstspiederīgo vecums 2016.gada aprīlī bija 31,7 gadi, savukārt visu valsts iedzīvotāju vidējais vecums ir 37,3 gadi, vēsta portāls.

Komentāri

Pievienot komentāru