Fin-tech

Mana pieredze: Piedāvā to, ko bankas pašas iekšienē izstrādās tikai pēc gada

Anda Asere, 24.01.2018

Jaunākais izdevums

#Dažos mēnešos piedāvāsim mobilo lietotni, kas būs kaut kas līdzīgs nākamās paaudzes bankām, kā, piemēram, Revolut vai N26.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums Crassula piedāvā maksājumu risinājumus citiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, maksājumu iestādēm, kā arī bankām, lai tām pašām nebūtu jālauza galva par tiem

Crassula darbu sāka 2015. gadā kā maksājumu risinājums, kas nodrošina tirgotājiem un e-veikaliem iespēju norēķināties ar maksājumu kartēm un alternatīvām maksājumu metodēm.

«Vienā brīdī daži mūsu klienti jautāja, vai varam izstrādāt risinājumu, lai viņi varētu veidot paši savu maksājumu sistēmu. 2016. gadā īstenojām savu pirmo projektu, kur izstrādājām produktu klientam ar viņu zīmolu, t.s. white label. Šis projekts bija veiksmīgs, un klients sāka mūs rekomendēt citiem. Tā sākām audzēt savu klientu bāzi un pievērsties tieši šim biznesa virzienam. Ja uzņēmumiem ir īpašas vajadzības un prasības, piedāvājam arī individuāli pielāgotus risinājumus,» stāsta Darja Dubiņina, Crassula (Cratech OÜ) līdzdibinātāja. Iepriekš uzņēmuma zīmols bija Payment Ninja, bet līdz ar jauno virzienu tika izveidots jauns zīmols Crassula.

2017. gada pavasarī Crassula kopā ar partneriem sāka veidot kontu vadības sistēmu ar iespēju turēt daudzvalūtu kontus, izdot kartes, veikt starptautiskus pārskaitījumus. Līdz ar to šobrīd uzņēmumam ir divi galvenie produkti – e-komercijas risinājums Crassula Ecomerce, kas ļauj kompānijām veidot savu maksājumu sistēmu, un Crassula Simple Banking, kas ļauj bankām un citiem uzņēmumiem saviem klientiem piedāvāt modernākus pakalpojumus.

«Iepriekš mūsu risinājumi bija lielākoties domāti biznesa klientiem. Taču banku pakalpojumus neizmanto tikai biznesa klienti, bet arī privātpersonas. Kopš veidojam produktus, kas vairāk orientēti uz patērētājiem, sākām veidot arī mobilos risinājumus. Dažos mēnešos piedāvāsim mobilo lietotni, kas būs kaut kas līdzīgs nākamās paaudzes bankām, kā, piemēram, Revolut vai N26. Bankas cenšas sekot līdzi aktuālajām tendencēm un ieviest jaunus risinājumus, jo citādi tās atpaliktu no tirgus un nebūtu spējīgas piedāvāt klientiem pievilcīgus pakalpojumus. Ne visi uzticas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu piedāvātajiem risinājumiem, savukārt citiem ir ilga attiecību vēsture ar bankām, kur viņi glabā savu naudu, un viņiem ir ērtāk turpināt sadarbību ar tām. Mēs uzņēmumā zinām gan to, kā veidot skaistu saskarni, gan arī to, kā to tehniski paveikt. Visi vēlas uzbūvēt nākamo Revolut vai N26, bet ne visi to var izdarīt tā, kā tam vajadzētu būt. Tas maksā dārgi un prasa daudz laika. Ja bankas pusotru gadu taisīs mobilo lietotni, tā būs novecojusi. Mūsu kompānijas pluss ir tas, ka jau tagad piedāvājam to, ko bankas pašas iekšienē izstrādās tikai pēc gada,» uzsver Darja.

Visu rakstu Palīgs norēķinos lasiet 24. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no ikgadējām TechChill tradīcijām ir Fifty Founders battle sacensības, un arī šogad konferences pirmajā dienā uz skatuves kāps 50 jaunuzņēmumu dibinātāji, lai prezentētu savas idejas žūrijas, investoru, mediju un auditorijas priekšā. Kopumā tika saņemti 194 dalībnieku pieteikumi no 35 valstīm.

Lai nodrošinātu pieredzējušus žūrijas pārstāvjus sacensību laikā, kā arī pievērstu uzmanību spēcīgākajām nozarēm, šogad TechChill organizatori nolēma 50 sacensību dalībniekus iedalīt piecās vertikālēs - finanšu tehnoloģijas, zinātnes tehnoloģijas, programmatūra kā pakalpojums (SaaS), aparatūras un lietu internets, kā arī sociālie jaunuzņēmumi (impact).

21.februārī, konferences pirmās dienas laikā, visas 50 komandas prezentēs savas idejas uz skatuves, katrai no tām tiks dotas trīs minūtes laika. Pieci žūrijas izvirzīti finālisti, katrs pārstāvot vienu no piecām vertikālēm, otrajā dienā uz lielās skatuves cīnīsies par galveno balvu - 10 000 eiro. Jaunuzņēmumu dibinātājiem tiek dota iespēja prezentēt savas idejas ne tikai oficiālajai žūrijai, bet arī starptautiskiem investoriem, biznesa eņģeļiem, akseleratoru pārstāvjiem un medijiem. Tieši tāpēc dalība Fifty Founders battle sacensībās ir lieliska iespēja ne tikai sacensties par galveno balvu, bet arī iegūt papildus redzamību, jaunus kontaktus un biznesa partnerus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīpsalas hallē oktobrī norisināsies biznesa tehnoloģiju izstāde un konferences Riga Comm 2018, kur varēs iegūt praktiskas zināšanas par jaunākajām tehnoloģijām un inovācijām.

«Veidojot «Riga Comm» saturu, ļoti domājām par mūsu apmeklētāju vajadzībām. Tās ir ļoti dažādas, tāpēc piedāvājam 10 konferences dažādām interesēm – sākot no mārketinga, produktivitātes un finanšu tehnoloģijām līdz pat mākslīgajam intelektam. Ņemot vērā apmeklētāju vēlmes, šogad būs arī reāli uzņēmumu pieredzes stāsti un diskusijas,» stāsta «Riga Comm» vadītājs Andris Breške.

Abās «Riga Comm» norises dienās - 11. un 12. oktobrī - uz sešām skatuvēm notiks daudzveidīgas konferences.

Uz Executive skatuves 11. oktobrī Vadītāju forumā pulcēsies uzņēmēji, IT un cita līmeņa vadītāji, lai diskutētu par pieaugošo informācijas tehnoloģiju lomu ikvienas organizācijas vadības procesos. 12. oktobrī Lietu interneta konferencē aplūkos ļoti plašu tēmu loku – sākot no savienotajām automašīnām, viedo pilsētu DNS un lietu interneta drošību līdz pat biohakingam. «Cilvēka organisms ir kā komplekss dators, un, to iepazīstot, varam tajā bioloģiski ielauzties un uzlabot,» norāda Kaspars Vendelis, viens no konferences lektoriem – biohacking.lv kustības līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Lai piesaistītu finansējumu kriptovalūtas formā, jārada uzticība investoros

Žanete Hāka, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ICO (initial coin offering) jeb sākotnējais monētu piedāvājums šobrīd ir modes lieta. Tā ir finansējuma piesaiste kriptovalūtas formā no riska kapitāla investoriem. Latvijā veiksmīgi tas pagaidām izdevies vienam uzņēmumam - Digipulse. Kas ir šīs veiksmes pamatā un kā dabūt uzticību – par to piektajā tikšanās reizē diskutēja Rietumu Fintech Club dalībnieki.

«Esmu saskāries ar situāciju, kad startup uzņēmums saka - ICO ir mana pēdējā iespēja izdzīvot. Taču tā tas nenotiek un šāds uzskats ir pilnīgi aplams,» saka ICO eksperts no Krievijas un ‘Iconic.vc’ dibinātājs Aleksejs Pospehovs (Alexey Pospehov), kurš Rīgā bija ieradies uz Baltijā lielāko e-komercijai veltīto konferenci ‘eCom21’. «Šābrīža aplēses liecina, ka 2018. gada pavasarī visā pasaulē būs 5000 aktīvu ICO kampaņu. Jau šobrīd tas nozīmē gan milzīgus ieguldījumus mārketingā un sabiedriskajās attiecībās, gan arī ļoti labas zināšanas par kriptovalūtu un blockchain risinājumu tiesskajiem un finanšu aspektiem.»

A. Pospehovs uzsver, ka te neko nenoslēpsi un nevienu nepiemānīsi. Visa informācija ir pieejama digitālajā vidē, un potenciālie investori ļoti rūpīgi izpēta projektus. Ja nav minimāla dzīvotspējīga produkta (MVP, minimum viable product - eng.), bet ir tikai laba ideja vai kampaņa tapusi īsā laika periodā, visticamāk nekas neizdosies. Kriptovalūtas investīciju tīkotājiem ir jābūt gataviem atbildēt dažādiem jautājumiem. Projektam ir jābūt pilnībā caurspīdīgam ar spēcīgu atbalsta grupu, godīgu bonusu sistēmu un redzamām aktivitātēm. Tāpat jārēķinās, ka kampaņas sagatavošana var prasīt laiku līdz pat 7 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijas uzņēmumi iekļūst Lighthouse attīstības programmā

Ilze Žaime, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir noskaidroti pieci jaunuzņēmumi, kuri šogad no Baltijas reģiona ir iekļuvuši finanšu tehnoloģiju atbalsta veicināšanas programmā «Lighthouse Development Program». No 33 dalībniekiem četri uzņēmumi no Latvijas turpinās dalību programmā, iegūstot četras no piecām iespējamām dalības vietām visā Baltijas reģionā.

No Baltijas reģiona izraudzīto uzņēmumu starpā ir «Nordigen», «BeStimulated», «Lahdes», «Globitex» un Igaunijas uzņēmums «Feelingstream». Visi šie uzņēmumi plāno sniegt vai jau sniedz jaunus pakalpojumus finanšu nozarē.

Programmu īsteno AS «SEB banka», «Mastercard» un riska kapitāla fonds «NFT Ventures». Programmas laikā uzņēmēji iegūs tiešo pieeju banku ekspertiem, investoriem un «Mastercard» pārstāvjiem, lai atrastu sadarbības iespējas ilgtermiņā. Programmas uzvarētājs iegūs iespēju uzstāties vienā no Eiropas nozīmīgākajām start-up un tehnoloģiju konferencēm «Slush», kas notiks šā gada 21. novembrī Helsinkos un kuru katru gadu apmeklē vairāk nekā 20 000 ekspertu. Labākais no «Slush» skatuves iegūs apmaksātu ielūgumu uz «Mastercard Start Path» programmas prezentāciju dienu Ņujorkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

LU Botāniskajā dārzā uzziedējis naudas koks Crassula portulacea

Lelde Petrāne, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LU Botāniskā dārza Sukulentu siltumnīcā bagātīgi uzziedējusi portulaku krasula, kas plašāk pazīstama kā naudas koks. Mājas apstākļos naudas koki zied ļoti reti.

Krasulām ir vairāki simti sugu. Populārākā no tām ir olveida krasula jeb portulaku krasula (Crassula portulacea), kas vieglās kopšanas dēļ ir viens no iecienītākajiem telpaugiem.

Portulaku krasulas sākotnējā izcelsmes vieta ir Dienvidāfrika, taču mūsdienās tā tiek audzēta arī citos pasaules reģionos. Augs zied baltiem vai gaiši rozā ziediem, taču mājas apstākļos ziedēšana novērojama reti – tik reti, ka cilvēkiem bieži izveidojies maldīgs priekšstats, ka naudas koki nezied vispār, stāsta LU Botāniskā dārza pārstāve Agnese Reķe.

Lai krasula uzziedētu, svarīgi ievērot miera periodu, kurā augam tiek nodrošināts liels gaismas daudzums un pazemināta temperatūra. Miera periodu sāk rudenī (orientējoši – oktobrī). Tā laikā augam jānodrošina aptuveni +12 līdz +15 grādu temperatūra. Pazeminātajā temperatūrā augu laista reti. Ja gaisa temperatūra noslīd zem +12 grādiem, laistīšanu uz laiku praktiski pārtrauc. Miera periodā naudas koks jānovieto gaišākajā iespējamā vietā – ziedi augam veidosies tikai tad, ja gaismas daudzums būs pietiekams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompetences centriem jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai un ieviešanai ražošanā projektu atlases ceturtajā kārtā pieejami vairāk nekā 37,6 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).

Uz ERAF līdzfinansējumu komersantu konkurētspējas paaugstināšanai, veicinot pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību, varēs pretendēt kompetences centri – sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai biedrības, kas apvieno vismaz piecus savstarpēji nesaistītus nozares komersantus vai atzītas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības.

Kompetences centri ar ERAF atbalstu koordinēs pētniecības projektus - veicinās sadarbību gan vietējā, gan starptautiskā līmenī, tīklošanos, informācijas un zināšanu apmaiņu, tādējādi attīstot jaunus vai būtiski uzlabo esošos produktus un tehnoloģijas viedās specializācijas jomās. Komersanti kompetences centros granta veidā varēs saņemt atbalstu rūpnieciskajiem pētījumiem, eksperimentālajām izstrādēm, kā arī tehniski ekonomiskajai priekšizpētei pētniecības projektiem, kuru kopsumma pārsniedz 250 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtu klondaika – vai digitālās zīmes var kļūt par naudu?

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu inovāciju loma biznesā

Svetlana Saksonova, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 10.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Angļu rakstnieks Gilberts Čestertons ir teicis, ka «lai būtu pietiekami prāta iegūt visu naudu, ir jābūt pietiekami stulbam, lai to vēlētos». Protams, tas ir aforisms, bet nākotnes finansiālā labklājība ir neiespējama bez moderno tehnoloģiju izmantošanas, tāpēc progresa dzinējspēks ir nevis aforismi, bet gan ieviesti e-jauninājumi.

Mūsdienu uzņēmuma vadības modelis izslēdz beziniciatīvas un «lineāro» pieeju, kā arī neefektīvo stabilitāti, tāpēc inovāciju, tai skaitā finanšu inovāciju, izmantošana ļauj novērst visus līdzšinējos trūkumus.

Finanšu inovācijas rodas dažādu faktoru ietekmē, piemēram, nodokļu priekšrocības, darījumu izmaksu un starpniecības izmaksu samazināšana, risku pārdalīšana un likviditātes pieaugums, cenu līmenis un to mainīgums, zinātnes un tehnoloģijas sasniegumi un citi faktori.

Šobrīd ne zinātnē, ne praksē nav vienotas definīcijas jēdzienam «finanšu inovācija». Vienkāršotā nozīmē finanšu inovācijas ir finanšu rakstura darbības, kas ir jaunas vismaz vienai no darījuma pusēm. Finanšu inovāciju var uzskatīt par veiksmīgu, ja tās rezultātā var iegūt jaunus materiālus vai nemateriālus labumus, piemēram, klientu skaita vai lojalitātes pieaugumu vai augstāku uzņēmuma efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nākamajos gados banku sektors piedzīvos straujāku attīstību nekā pēdējos 30 gados

Žanete Hāka, 04.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajos trīs gados banku sektors piedzīvos straujāku attīstību kā pēdējos 30 gados, liecina finanšu nozares globālās prognozes. Latvijas banku sektors šai straujajai attīstībai ir gatavs un jau šobrīd ievēro augstākos darbības standartus, sniedz modernus un daudzveidīgus finanšu pakalpojumus visplašākajam klientu lokam attālināti un klātienē, norāda Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja Sanda Liepiņa.

Viens no galvenajiem Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) uzdevumiem ir veicināt Latvijas kā starptautiski konkurētspējīgas un uzņēmējdarbībai draudzīgas valsts nostiprināšanos.Nākamā gada laikāiecerēts pabeigt darbu pie kopēja skatījuma uz Latvijas banku sektora sniegto finanšu pakalpojumu attīstības stratēģiju un iespējamajiem biznesa modeļu maiņas virzieniem. Tas sekmētu arī diskusiju par Latvijas banku sektora lomu Latvijas, reģiona un globālajā vērtības radīšanas ķēdē.

Ar savām aktivitātēm LKA turpinās atbalstīt arī Latvijas Finanšu sektora attīstības plānā iezīmēto nepieciešamību pēc starptautisko finanšu pakalpojumu tālākas attīstības.Nākamā gada sākumā izvērtēsim finanšu pakalpojumu attīstības iespējas (banku produkti, pakalpojumi un to izplatīšanas kanāli) un sagatavosim tālākus priekšlikumus, kas balstīti uz labākajai starptautiskajai praksei atbilstošiem risku pārvaldīšanas un atbilstības principiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspilī ražoto Wasserkabel Baltic produktu testē Vjetnamā

Lelde Petrāne, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) oficiālās vizītes laikā Vjetnamā notika AS «Wasserkabel Baltic» testa instalācijas atklāšanas pasākums Hanojas Augsto Tehnoloģiju Profesionālās Koledžas Atjaunojamās enerģijas un tās pielietojuma izpētes laboratorijā kopā ar Vjetnamas valdības, Hanojas pašvaldības un biznesa vides pārstāvjiem.

«Wasserkabel» tehnoloģija ir instalēta laboratorijas telpas griestos 100 m2 platībā – vienā pusē telpas kapilāru plates ir iestrādātas apmetumā, otrā pusē – aiz dekoratīvā griestu režģa. Ir veikta arī instalācija vienā no telpas sienām, izmantojot instalācijas metodi, kas nodrošina gan telpas dzesēšanu, gan mitruma samazināšanu telpā. Tādējādi kapilāru plates var nodrošināt gan telpu apkuri, gan dzesēšanu, gan mitruma regulēšanu telpā.

Vizītes laikā notika uzņēmuma pārstāvju tikšanās ar Vjetnamas celtniecības ministru, Sertifikācijas centra vadību, Industrijas un Tirdzniecības ministra vietnieku, Izglītības ministru, Vjetnamas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras prezidentu, kā arī ar Vjetnamas uzņēmumu pārstāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Uzņēmējdarbības vide jāpielāgo jaunu finanšu tehnoloģiju kompāniju veidošanai

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 21.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav pamata prognozēt, ka finanšu tehnoloģiju nozares izaugsme tuvākajā laikā atslābs – gan investīciju tempi, gan uzņēmēju inovācijas šajā sektorā pieaug. Tajā pašā laikā likumdevējiem izaicinājums ir sekot straujajai attīstībai un izveidot likumdošanu, kas ne tikai kontrolētu uzņēmumu darbību, bet stimulētu jaunu kompāniju veidošanos, Dienas Biznesa rīkotajā finanšu forumā «Finanšu tehnoloģiju globalizācija un pakalpojumu digitālā transformācija» atzina eksperti.

Pasaulē finanšu tehnoloģiju sektors turpina izaugsmi – šā gada pirmajā pusē globālās investīcijas finanšu tehnoloģiju sektora uzņēmumos sasniedza 57,9 miljardus ASV dolāru, no kuriem Eiropas Savienībā veiktas investīcijas 26 miljardu dolāru apmērā. Kopējā tendence ir pieaugoša, investori uzskata, ka tas ir veids, kur nākotnē ir vērts investēt, stāsta Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības un konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Aplēses liecina, ka 26 lielāko finanšu tehnoloģiju ekonomiski agresīvo uzņēmumu kopīgā vērtība bija 83,8 miljardi ASV dolāru. Lielākā daļa no finanšu tehnoloģiju sektora nozīmīgajiem jaunpienācējiem tiek radīti Ziemeļamerikā, kurai seko Āzija, un tikai tad – Eiropa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiskās pārmaiņas, globalizācija un demogrāfija – tie ir trīs galvenie faktori, kas strauji maina darba tirgu visā pasaulē.

Karjeras speciālisti prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā vien automatizācijas un tehnoloģisko attīstību dēļ izzudīs tūkstošiem amatu. Informācijas tehnoloģiju jeb IT nozare tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām, taču jau tagad skaidrs, ka ar labām programmēšanas prasmēm vien nav gana, un darba devēji no IT speciālistiem sagaida vairāk.

Jau otro gadu studentus uzņem Baltijas IT līderu izcilības bakalaura studiju programma "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas", kas topošajiem IT jomas speciālistiem IT, biznesa un vadības zinībās nodrošina pasaules līmeņa izglītību tepat Rīgā. Programmu kopīgi īsteno divas Latvijas universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) - un Bufalo Universitāte Ņujorkas štatā (BU). Studiju programmu "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" koordinē RTU Rīgas Biznesa skola (RBS).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Ekspertīze šodien un pakalpojumi rītdien

Guntars Reidzāns - Baltic International Bank valdes loceklis, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai biznesā, bet arī darba tirgū aizvien vairāk ienāk cilvēki, kas jau no bērnības ir uz «tu» ar modernajām tehnoloģijām, un viņiem pakalpojumu saņemšana attālināti, ar tehnoloģiju starpniecību atvieglo darbu un taupa laiku.

Nav šaubu, ka jau tuvākajā nākotnē šīs tendences kļūs vēl izteiktākas. Tiek prognozēts, ka 2025. gadā aptuveni 75% darbaspējīgo iedzīvotāju pasaulē būs tā sauktie mileniāļi (millennials), kas dzimuši pagājušā gadsimta beigās. Šo paaudzi raksturo nepieciešamība saņemt informāciju un pakalpojumu nekavējoties, neatkarīgi no laika un vietas. Šīs paaudzes pārstāvji arī sagaida tūlītēju atgriezenisko saiti, tāpēc attālinātā apkalpošana viņiem ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa.

Tomēr šī paaudze nebūt nav vienīgā, kas apgūst un ikdienā izmanto modernās tehnoloģijas. Kantar TNS Latvia Digital pētījuma rezultāti liecina, ka vidēji 70 procenti jeb 1,1 miljons Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem šī gada pavasarī jau lietoja viedtālruņus, kas norāda uz plašo tehnoloģiju pieejamību un izmantojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģijas (fintech) tiek pamatoti uzskatītas par vienu no daudzsološākajām startup nozarēm, kas izaicina un arī jau tuvākajā nākotnē mainīs tradicionālo banku sistēmu. Tāpēc Rietumu Banka sadarbībā ar Latvijas Start-up uzņēmumu asociāciju ‘Startin.LV’ jau otro gadu rīko Rietumu FinTech Club diskusijas. Tās ir slēgtas un neformālas tikšanās fintech nozares un banku ekspertiem.

21. septembrī Rīgā notiks jau ceturtā Rietumu FinTech Club diskusija. Šoreiz izvēlēta vēl iepriekš neapskatīta tēma “Pieejas maiņa, izmantojot finanšu tehnoloģijas, tradicionālajam biznesa modelim telekomunikāciju, aviopārvadājumu un mazumtirdzniecības nozarē”.

“Latvijas fintech vidē šobrīd lielākoties eksistē tādi biznesi, kuru attīstību ir virzījis tirgus pieprasījums - P2P aizdevumu platformas, datu analīze potenciālajiem kredītņēmējiem, mikromaksājumi par autostāvvietu un biļetēm, kā arī dažādi risinājumi mazumtirdzniecībai. Esam priecīgi, ka šoreiz ekspertu diskusijai pievienosies viena no lielākajām reģiona mazumtirdzniecības ķēdēm un lielākā aviokompānija. Vēlamies dzirdēt uzņēmumu pārstāvju viedokļus par to, kā tehnoloģijas mainīs viņu darba ikdienu – kas būs ieguvumi un zaudējumi. Vai ir kādas jomas, kur tehnoloģijas var palīdzēt korporācijām? Vai ir kādas iespējas sadarboties? Par to spriedīsim šajā kluba diskusijā,” saka Jevgēnijs Djugajevs, Rietumu Bankas vecākais viceprezidents un valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūta – vieni aizliedz, citi mēģina «pieradināt»

Ramona Rupeika-Apoga, LU Biznesa, vadības un ekonomikas profesore, 10.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Twitter, Google un Facebook ir aizliedzis izvietot kriptovalūtas un monētu sākotnējās izvietošanas reklāmas, tādējādi cerot aizsargāt lietotājus no augsta riska finanšu produktiem. Saskaņā ar pieņemtajiem jauninājumiem Google platformā no jūnija būs aizliegts publicēt paziņojumus par kriptovalūtu un ar to saistītiem pakalpojumiem, jo īpaši par monētu sākotnējo izvietošanu. Jau pērn Google dažādu iemeslu dēļ no platformas izņēma vairāk nekā 3,2 miljardus reklāmu, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Facebook, pieņemot līdzīgu lēmumu janvārī, skaidroja, ka tas tiek darīts, lai uzlabotu finanšu produktu reklāmu drošību. «Mēs vēlamies, lai cilvēki turpinātu uzzināt par jauniem produktiem un pakalpojumiem, izmantojot Facebook reklāmas, nebaidoties no krāpšanas vai maldināšanas,» skaidroja produktu regulēšanas direktors Robs Leserns.

Lielie finanšu tirgus dalībnieki – investori un finanšu regulatori – regulāri norāda uz risku, veicot investīcijas kriptovalūtās. Stefans Polozs, Kanādas Centrālās bankas vadītājs, nosaucis tirdzniecību ar bitkoiniem par «azartspēlēm». Bet Džordžs Soross to nodēvējis par tipisko «finanšu burbuli», kura plīšanu gan vēl neparedz. Savukārt Vorens Bafets paredz, ka kriptovalūtu drudzis slikti beigsies. Speciālisti no Morgan Stanley pērnā gada decembrī pieļāva, ja bitkoins netiks pieņemts kā maksāšanas līdzeklis, tā vērtība nokritīs līdz nullei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas turpinās kļūt aizvien digitalizētākas, un klients varēs visus sev nepieciešamos pakalpojumus saņemt visneiedomājamākajos veidos, taču tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par klātbūtnes efektu, norāda kredītiestāžu pārstāvji.

Attīstoties tehnoloģijām bankās, palikuši tikai daži finanšu pakalpojumi, kas tiek sniegti klātienē, banku filiālēs, taču arī to skaits strauji sarūk. Patlaban dažādu ierīču skaits, kas savienotas ar internetu, pasaulē sasniedz 30 miljardus, taču analītiķi paredz, ka līdz 2025.gadam to skaits pārsniegs 75 miljardus. Līdz ar to tiek domāti aizvien jauni veidi, kā veikt maksājumus, un liela loma būs arī mākslīgajam intelektam. Jau tagad neparasts nešķiet maksājums, kas veikts, soļojot; maksājums, kas veikts, automašīnai izbraucot no stāvvietas; kredīts, kas tiek piedāvāts brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams, pirms klients paspējis tam pieteikties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Sagatavoti priekšlikumi virtuālo valūtu jomas attīstībai Latvijā

Laura Mazbērziņa, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā (MK) tiks izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavots informatīvais ziņojums par virtuālo valūtu izmantošanas ieguvumiem un riskiem un tālāko rīcību jomas attīstības veicināšanai un identificēto risku mazināšanai, informē FM.

FM ziņojumā pauž, ka, pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju, virtuālās valūtas šobrīd neveido sistēmiskus riskus Latvijas maksājumu sistēmai un finanšu stabilitātei.

FM uzskata, ka blokķēdes tehnoloģijas izmantošanas un attīstības veicināšanai ir būtiski iegūt konsekventu redzējumu un valsts stratēģiju. Tāpat ir progresīvi jāveido specializēts ietvars, uz kura pamata blokķēdē reģistrētie darījumi tiktu atzīti par leģitīmiem. Jāstimulē IT uzņēmumu izstrādes šajā jomā, tomēr vienlaikus jāmazina iestāžu un banku bieži vien nekorekta šī IT virziena sasaiste ar virtuālajām valūtām un nepamatota ierobežošana.

Lai izvērtētu tehnoloģijas potenciālu uzlabot valsts pārvaldes pakalpojumu efektivitāti un drošību, ir nepieciešams veicināt tehnoloģijas izmantošanu privātajā sektorā, identificēt barjeras un sagatavot priekšlikumus pasākumiem tehnoloģijas atbalstam, kā arī izveidot ekspertu darba grupu Ekonomikas ministrijas vadībā. Darba grupas viens no uzdevumiem būtu padziļināti izvērtēt iepriekšminētos jautājumus un sagatavot priekšlikumus efektīvai un drošai tehnoloģijas izmantošanai valsts pārvaldē un privātajā sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 20.septembrī,notiks Dienas Biznesa rīkotais, jau otrais finanšu forums «Finanšu tehnoloģiju globalizācija un pakalpojumu digitālā transformācija».

Foruma laikā gan vietējo, gan starptautisko kompāniju eksperti, uzņēmēji, valsts institūciju un nozares organizāciju pārstāvji dalīsies pieredzē un diskutēs par finanšu nozares stiprajām pusēm, izaicinājumiem, regulējumu un citiem jautājumiem. Šogad forumā plānots apskatīt finanšu nozares attīstību, uzmanību pievēršot pārmaiņām finanšu pakalpojumos un to globalizācijai, kas notiek lielā mērā pateicoties tehnoloģijām, kompāniju uzņēmībai, kā arī valsts pārvaldes pārdomātai nozares politikai.

«Galvenā tendence finanšu tehnoloģiju jomā nākotnē būs produktu un pakalpojumu personalizācija. Šī tendence jau šobrīd ir vērojama banku un finanšu tehnoloģiju kompāniju piedāvājumos, taču, attīstoties mākslīgajam intelektam un palielinoties datu apjomam, ar ko klienti būs gatavi dalīties, pakalpojumu sniedzēju piedāvājumi varēs kļūt vēl niansētāki un pielāgotāki katra iedzīvotāja interesēm, dzīves paradumiem un vēlmēm,» prognozē bankas Citadele E-biznesa daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums "UXDA" izveidojis nākotnes bankas dizaina konceptu, kas demonstrē, kā varētu izskatīties nākotnes virtuālās (VR, virtual reality) un paplašinātās realitātes (AR, augmented reality) banka.

Video redzama aina no "nākotnes". Cilvēks apsēžas kafejnīcā Doma laukumā, uzliek brilles un viņa priekšā paveras bankas hologramma, ko var pārvaldīt ar roku kustībām. Virtuālā realitāte jau ir labi pazīstama cilvēkiem, kuri nodarbojas ar videospēlēm. Tomēr nākotnē paredzams, ka virtuālā un paplašinātā realitāte kļūs par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu, stāsta Aleksandrs Krēgers, UX stratēģis, "UXDA" dibinātājs un vadītājs

Izveidojot savu vīziju par to, kā varētu izskatīties nākotnes banka, "UXDA" vēlējies iedvesmot pasaules finanšu industriju.

Jautāts, cik tālā nākotnē, pēc uzņēmuma aplēsēm, ir iespēja, ka šādas tehnoloģijas tiks ieviestas reālajā banku vidē un nonāks pie patērētājiem, Aleksandrs Krēgers biznesa portālam db.lv stāsta: "AR (paplašinātās realitātes) iespējas jau tiek izmantotas inovatīvāko Fintech produktu vidū. Piemēram, ASV finanšu uzņēmums "Acorns" projicē savas mobilās lietotnes izvēlni uz maksājuma kartes. Lai to izbaudītu, jāizmanto mobilā tālruņa ekrāns. Tomēr, lai šāda veida tehnoloģijas kļūtu par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu, nevis ekstru, nepieciešams attīstīt tehnoloģiskās iespējas un ierīces, piemēram, AR brilles (tādas, kādas redzamas "UXDA" izveidotajā nākotnes bankas dizaina konceptā). Šobrīd ar šādu tehnoloģiju izstrādi nodarbojas vairāki uzņēmumi un jau ir iespējams iegādāties tamlīdzīgas ierīces. Tomēr to kvalitāte un iespējas patlaban ir vēl diezgan tālu no tā, lai kļūtu par cilvēku dzīvesveida sastāvdaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sanda Liepiņa: Jebkura neskaidrība finanšu nozarē vienmēr rada pārmērīgu atteikšanos!

Jānis Goldbergs, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Te ir cēloņu un seku jautājums. Bija izveidojusies situācija, kad jāreaģē visas nozares interešu vārdā

Pāris gados no finanšu nozares pagaisuši miljardiem eiro, izdomāts, kā būt tīkamiem starptautiskajai sabiedrībai, valsts radījusi kaudzēm normatīvu, kas regulē tieši finanšu nozares darbību, bet kulisēs ironizē par to, ka Finanšu nozares asociācija (Asociācija) no biedru aizstāvja kļuvusi par ierobežotāju, tādēļ Dienas Bizness aicināja uz sarunu Asociācijas vadītāju Sandu Liepiņu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Pēdējie divi gadi Finanšu nozares asociācijas dzīvē ir bijuši saspringti. Ir bijis FinCEN paziņojums, Moneyval vērtējumi, OECD ieteikumi, un tie attiecas tieši uz finanšu nozari Latvijā. Ko esat darījuši? Kas paveikts un ar kādu mērķi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Fintech sektorā aizvien lielākas summas iespējams paslēpt no valsts institūcijām

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 05.10.2018

2018. gada sākums – ABLV Bank un Igaunijas Danske Bank gadījums – Baltijai uzliek citu uzsvaru par to, kā mums pozicionēt valsti kā bāzi, un, iespējams, finanšu tehnoloģijas ir tieši virziens, kurā jāiet,» pieļauj sacīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, Ventspils Augstskolas viesprofesors un vadošais pētnieks Jānis Vucāns

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju sektoram paplašinoties un augot finansējuma plūsmām tajā, aizvien lielākas summas iespējams paslēpt no valsts institūcijām, tai skaitā ar nodokļiem apliekamos darījumus.

Līdz ar to likumdevējam jāmeklē veidi, kā sekot līdzi naudas apritei, kas ir būtisks šībrīža izaicinājums, Dienas Biznesa rīkotajā finanšu forumā «Finanšu tehnoloģiju globalizācija un pakalpojumu digitālā transformācija» uzsvēra eksperti.

Esošā regulējuma ietvaros jauna finanšu tehnoloģiju uzņēmuma izveide aizņem aptuveni gadu, taču nozare ir tik dinamiska, ka šis termiņš, ko patērē uz ienākšanu tirgū vien, ir nepieņemami ilgs, uzsvēra tirgus dalībnieki. Regulējumam ir jābūt labvēlīgam un vērstam uz finanšu tehnoloģiju kompāniju ienākšanu tirgū, ko var nodrošināt ar regulatorās smilšukastes principa ieviešanu, kuras ietvaros uzņēmēja un regulatora sadarbības pamatā būtu aktīvs dialogs, informācijas un zināšanu apmaiņa un iespēja ieklausīties iesaistīto pušu viedoklī. Inovācijām un modernai, sabalansētai attīstībai ir nepieciešams sabalansēts tiesiskais regulējums. Vairākums no ekspertiem atzina, ka tiesu sistēma Latvijā ir tās Ahileja papēdis, un šajā ziņā Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm. Eksperti minēja efektīvu regulējumu kā priekšnosacījumu sektora attīstībai, piebilstot, ka regulatoram nav jācenšas regulēt pilnīgi visus finanšu tehnoloģiju kompāniju darbības aspektus – dažkārt nozare pati pašregulācijas veidā spēj attīstīt efektīvus un praktiskus risinājumus, kas ir efektīvāki par mākslīgi regulētiem un uzspiestiem noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgais intelekts vairs nav nākotnes tehnoloģija – tā ir uzņēmumu ikdiena visā pasaulē. Tomēr Eiropas Savienības (ES) Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) apkopotā informācija liecina, ka tehnoloģiju ieviešanā Latvijas uzņēmumi krietni iepaliek no citām ES valstīm. Kāda situācija novērojama vietējā tirgū un ko varam sagaidīt tuvākajā nākotnē – to stāsta uzņēmumu "Tilde" un "Huawei" tehnoloģiju eksperti.

Lai gan salīdzinājumā ar citām ES valstīm, Latvijas uzņēmēji nav aktīvākie mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju ieviesēji, pie mums pēdējos gados novērojama stabila attīstība. "Ja vēl pirms laika uzņēmumu vadītāji tikai sekoja līdzi tehnoloģiju izaugsmei, potenciālam un lielo uzņēmumu eksperimentiem un pieredzei, šobrīd arī Latvijā tiek ieviesti reāli pielietojami risinājumi procesu automatizācijai un produktivitātes celšanai," atzīst "Tildes" Biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš.

Pēc eksperta novērojumiem Eiropā visplašāk mākslīgais intelekts tiek ieviests IT un tehnoloģiju risinājumos, kā arī klientu apkalpošanā visdažādākajās nozarēs. Būtiska loma šīm tehnoloģijām ir arī medicīnā un veselības aprūpē, kā arī robotizētajos un automatizētajos ražošanas procesos. Savukārt klientu apkalpošanas jomā šobrīd tiek izmantota ceturtā daļa no visiem mākslīgā intelekta risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru