Nākamajos gados banku sektors piedzīvos straujāku attīstību nekā pēdējos 30 gados

2018. gada 04. janvāris plkst. 19:01
Autors: Žanete Hāka
Sadaļa: Bankas
Dalies ar šo rakstu

Nākamajos trīs gados banku sektors piedzīvos straujāku attīstību kā pēdējos 30 gados, liecina finanšu nozares globālās prognozes. Latvijas banku sektors šai straujajai attīstībai ir gatavs un jau šobrīd ievēro augstākos darbības standartus, sniedz modernus un daudzveidīgus finanšu pakalpojumus visplašākajam klientu lokam attālināti un klātienē, norāda Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja Sanda Liepiņa.

Viens no galvenajiem Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) uzdevumiem ir veicināt Latvijas kā starptautiski konkurētspējīgas un uzņēmējdarbībai draudzīgas valsts nostiprināšanos.Nākamā gada laikāiecerēts pabeigt darbu pie kopēja skatījuma uz Latvijas banku sektora sniegto finanšu pakalpojumu attīstības stratēģiju un iespējamajiem biznesa modeļu maiņas virzieniem. Tas sekmētu arī diskusiju par Latvijas banku sektora lomu Latvijas, reģiona un globālajā vērtības radīšanas ķēdē.

Ar savām aktivitātēm LKA turpinās atbalstīt arī Latvijas Finanšu sektora attīstības plānā iezīmēto nepieciešamību pēc starptautisko finanšu pakalpojumu tālākas attīstības.Nākamā gada sākumā izvērtēsim finanšu pakalpojumu attīstības iespējas (banku produkti, pakalpojumi un to izplatīšanas kanāli) un sagatavosim tālākus priekšlikumus, kas balstīti uz labākajai starptautiskajai praksei atbilstošiem risku pārvaldīšanas un atbilstības principiem.

Šis uzdevums paver iespēju veidot kopēju skatījumu uz Latvijas banku sektora sniegto finanšu pakalpojumu attīstības stratēģiju, tostarp veicinās diskusiju par Latvijas banku sektora lomu Latvijas, reģiona un globālajā vērtības radīšanas ķēdē, kā arī nepieciešamajām izmaiņām rīcībpolitikā un tiesiskajā regulējumā.

«Otrs būtisks virziens, kuru atbalstīsim no savas puses – starptautisko biznesa pakalpojumu centru (SBPC) sektora attīstība. Mēs ticam, ka Rīgai ir liels neizmantotais SBPC potenciāls, un tieši šobrīd ir īstais brīdis, lai rīkotos un piepildītu trūkstošo tirgus daļu ar augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem. Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, LIAA, Rīgas domi, Ārvalstu investoru padomi un Nacionālo nekustamo īpašumu attīstītāju aliansi aktīvi darbojamies pie šī potenciāla īstenošanas,» viņa skaidro.

LKA galvenie mērķi un apņemšanās tuvākajiem pieciem gadiem ir:

  • darbs ar SBPC sektora esošajiem un potenciālajiem pārstāvjiem Latvijā, lai apzinātu to skatījumu uz biznesa vidi, kā arī veicinātu to paplašināšanos un pakāpenisku pāreju no vienkāršāko, potenciāli automatizējamo funkciju veikšanas uz funkcijām ar augstāku sarežģītības pakāpi un pievienotu vērtību;

  • 10 tūkstošu jaunu darba vietu radīšana SBPC sektorā ar vidējo algu ne mazāku kā 1400 EUR gadā;

  • vismaz 200 000 kvadrātmetru mūsdienīgu biroju platību izbūve Rīgā, kā arī reģionu centru attīstība.

«Mūsu mērķis ir rosināt bankas un citus finanšu un saistīto nozaru uzņēmumus atvērt un/vai paplašināt savus SBPC. Redzam, ka finanšu un saistīto nozaru SBPC Latvijā ir stabili augoši, un SBPC turpmākai attīstībai Rīgā šobrīd ir viss nepieciešamais – gan pietiekams kvalificētais darbaspēks, gan atbilstoša infrastruktūra, tāpat arī plānota jaunu ofisu būvniecība, līdz ar to tiek uzskatīts, ka tieši ar bankām un citiem finanšu un saistīto sektoru pārstāvjiem varētu izveidoties visefektīvākā sadarbība. Šobrīd Latvijas banku sektorā jau darbojas vairāki SBPC, piesaistot teju 900 darbiniekus,» norāda LKA vadītāja.

Tehnoloģijas

2018. finanšu sektoram noteikti būs digitālās transformācijas gads, uzsver S. Liepiņa. Tehnoloģijas aizvien attīstās un paver jaunas iespējas bankām piedāvāt inovatīvus pakalpojumus un risinājumus saviem klientiem. Latvijas banku sektors ir atvērts jauno tehnoloģiju pielietošanai, un atsevišķi tirgus dalībnieki turpina testēt tā radītās iespējas, piemēram, blokķēdes izmantošanu, mākslīgo intelektu, robotiku, datormācīšanos (machine learning), chatbots u.c. inovācijas. Tuvākajos gados arvien vairāk redzēsim banku risinājumus, kas, izmantojot moderno tehnoloģiju radītās iespējas, tālāk efektivizēs banku iekšējos procesus un piedāvās arvien mūsdienīgākus, drošākus un labākus pakalpojumus saviem klientiem ne vien Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā. Jāuzsver, ka svarīgs priekšnoteikums būs jauno finanšu tehnoloģiju risinājumu juridiskajam regulējumam un tā salāgošanai ES dalībvalstu līmenī.

Nevienam nav noslēpums, ka nākamgad stāsies spēkā vairāki jauni Eiropas Savienības tiesību akti – Maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2), Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR) un Regula par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai (eIDAS), kas paver finanšu sektora dalībniekiem līdz šim vēl nebijušas iespējas sniegt pakalpojumus vienotajā Eiropas tirgū, kas ir otrs lielākais tirgus pasaulē. Jau šobrīd redzam, ka bankas sākušas izmantot PSD2 radītās iespējas – Open Banking jeb atvērtās sadarbības platformas banku sadarbībai ar finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem un citiem partneriem jau tagad paver iespēju strādāt ar vairāk kā 11 miljons klientiem ES un Ziemeļvalstīs. Open Banking sniedz iespēju bankām un sadarbības partneriem kopīgi radīt jaunus risinājumus klientu ērtībai un biznesa efektivitātei. Nākamgad plānojam padziļināt sadarbību ar finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem un noteikti redzēsim pirmos augļus no šīm jaunajām sadarbības iespējām.

Otrs svarīgs virziens ir banku nozares dalība datos balstītas valsts pārvaldes (Data Driven Nation) projekta realizācijā Latvijā. Nolūkā apzināt esošās sadarbības efektivitāti, esam veikuši situācijas izpēti par nozares izmantotajiem sadarbības modeļiem ar valsts pārvaldībā esošajiem reģistriem. Sadarbībā ar nozares pārstāvjiem jau gada sākumā izstrādāsim priekšlikumus efektīvai datu apmaiņai ar valsti, lai optimizētu visu iesaistīto pušu administratīvos un finanšu resursus, uzlabotu datu apmaiņas pārvaldību un nodrošinātu potenciālo ieguvumu pārnesi uz banku klientiem - iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Atbilstība

Atbildīga pieeja un augstāko atbilstības standartu ievērošana ir pamats izaugsmei un attīstībai.Bankas nākamajā gadā turpinās stiprināt savas iekšējās kontroles sistēmas, apmācīt darbiniekus un ievērot augstākos atbilstības standartus, lai sasniegtu LKA izvirzīto mērķi 2 -3 gados sasniegt augstākos standartus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā. Šā gada rudenī LKA apstiprinātās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas (AML/CFT) politika un vadlīnijas skaidri iezīmē nozarē ieviešamos standartus. Vadlīnijas palīdz arī skaidri komunicēt LKA biedru apņemšanos ieviest papildu izvirzītos standartus.

Personāla kvalitatīva uz piemītošo risku reālu pārvaldīšanu orientēta un starptautiskajiem standartiem atbilstoša apmācība arī turpmāk būs viens no svarīgiem virzieniem atbilstības jomā. Mēs turpināsim sadarboties ar Rīgas Biznesa skolu, ACAMS Baltic Chapter un Baltijas Finanšu konsultantu asociāciju kvalitatīvu apmācības iespēju nodrošināšanai jomas profesionāļiem privātajā un publiskajā sektorā.

Saskaņā ar 2017. gada oktobrī LKA padomē apstiprinātajām pašregulācijas vadlīnijām, turpmāk kredītiestādes veiks neatkarīgus ārējos novērtējumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas Iekšējo kontroles sistēmu.

Finanšu noziegumu apkarošanas jomā – uzmanība, jo īpaši, tiks veltīta efektīvu publiskās-privātās un privātās-privātās informācijas apmaiņas kanālu un sadarbības modeļu izveidei un pilnveidei. LKA ir iecerējusi veikt juridisko izpēti un sagatavot priekšlikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šādas informācijas apmaiņas modeļu efektīvu funkcionēšanu arī Latvijā. Šādi modeļi jau efektīvi darbojas citos finanšu centros, piemēram, Lielbritānijā.

2018. gadā LKA komitejās un darba grupās risinās praktiskus jautājumi, kas saistīti ar atbilstību Vispārējās datu aizsardzības regulas prasībām un Maksājumu pakalpojumu direktīvas jaunajiem noteikumiem. LKA turpinās darbu pie Datu aizsardzības vadlīniju sagatavošanas, kuru mērķis ir sniegt praktisku palīdzību vispārējās datu aizsardzības regulas prasību ievērošanā un piemērošanā. Vadlīnijas paredzēts apstiprināt 2018. gada sākumā.

Dalies ar šo rakstu