Jaunākais izdevums

No ekonomikas viedokļa amatnieks ir «štrunts», bet arī viņš nopelna sev un neprasa valstij ne darba vietu, ne pabalstu , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aleksejs Neilands savu uzņēmējdarbību sāka 1987. gadā ar šūšanas kooperatīvu. Pēc tam gatavoja suvenīrus, dažādus dizaina priekšmetus, darbojās reklāmas jomā. Pēdējos četrus gadus, interesējoties par jaunām tehnikas iespējām, pievērsies sublimācijai jeb apdrukai, kad ar termopārnešanas tehniku uz īpaša papīra ar speciālu tinti drukātu attēlu pārnes uz šim nolūkam īpaši ražotu apdrukājamo priekšmetu virsmas vai poliestera auduma. Šādi viņš izgatavo lietišķās mākslas priekšmetus, lielākoties – vienota stila komplektus: krūzes, paliktņus un paplātes, somas un maciņus.

Gatavs pēc stundas

«Man patīk vizuālas lietas jau kopš Mākslas akadēmijas laikiem. Mans paliktnis vai flīze ir skaista bilde un lietišķs priekšmets vienlaikus. Es veidoju dizainu, tehnoloģiju un ražošanas procesu mazu partiju komplektiem, ko pēc tam var arī uztaisīt individuāli pa vienam. Esot attiecīgām sagatavēm, pusstundas laikā man ir gatavs komplekts ar krūzi, paliktni un paplāti pēc individuāla pasūtījuma.» Mainoties tehnoloģijām, vecās Aleksim vairs nešķiet interesantas, un viņš meklē jaunus izaicinājumus un jaunas biznesa iespējas.

«Ja ar šodienas tehnoloģijām es būtu varējis darboties kooperatīvu laikos, es varētu dzīvot savā Kanāriju salā. Tolaik jauktā tehnikā taisīju glezniņas ar Rīgas skatiem. Tiražēšana bija tehniska, bet apakšā bija ar roku zīmēts akvarelis, tad sietspiede un zīmogspiede un pa virsu ar roku likti krāsu akcenti. Kamēr vēl Krievijas iedzīvotājiem iebraukšanai nevajadzēja vīzu, es nespēju pieražot, lai apmierinātu pieprasījumu,» atceras mākslinieks.

Visu rakstu Sublimācijas tehnikā drukāti ienākumi lasiet 25. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Dizains sadraudzējies ar dārza tehniku

Linda Zalāne, 11.04.2018

Veikala Daba un radošās darbnīcas Daba vadītāja Dace Stūre (no labās) un viņas kolēģe Agnese Lībere

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā veikals Daba, kas jau desmit gadus tirgo ekoloģiskus produktus un Latvijā ražotās dizaina lietas, pirms diviem gadiem izveidojis sava dizaina līnijas – Dadzis un Daba

Nolūkā atdalīt «saimniecības», atsevišķi no veikala ir izveidota radošā darbnīca Daba, kurā ikdienā roku rokā strādā pieci cilvēki, kuri rada, izgudro un īsteno zīmolu Dadzis un Daba produktus. Uzņēmumu īpašniece ir SIA Kongs, kas jau kopš 1994. gada nodarbojas ar meža un dārza tehnikas, kā arī elektroinstrumentu tirdzniecību. Taujāta, kā dizains sadraudzējies ar dārza tehniku, Dace Stūre, kura ir gan veikala, gan radošās darbnīcas vadītāja un idejas autore, teic, ka pirms aptuveni desmit gadiem viņa bija šīs šķietami nesavienojamās biznesa idejas iniciatore. Tolaik viņa bija aizgājusi dekrēta atvaļinājumā un sajutusi vilkmi darīt kaut ko savu. «Biznesa ideja man bija, telpas arī biju atradusi un nodomāju, ka māls jāmīca, kamēr tas ir mīksts. Prezentēju savu biznesa ideju SIA Kongs pārstāvjiem, viņi bija atvērti un gatavi attīstīt jaunu struktūrvienību,» atminas D. Stūre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Iedarbināt inovatīvo domāšanu

Anda Asere, 29.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji Žans Mauris un Dagnija Lejiņa vēlas palīdzēt uzņēmumiem ieviest inovācijas, izmantojot organizāciju iekšējo potenciālu

Dagnija Lejiņa ir reputācijas menedžmenta aģentūras Lejiņa & Šleiers līdzīpašniece. Savukārt Žans Mauris iepriekš vadīja startup akseleratoru eegloo. Tā darbības laikā pie viņa vērsās vairākas kompānijas ar vēlmi uzzināt, kā sākt sadarbību ar jaunuzņēmumiem. Ir dažādi varianti – sponsorēt pasākumus, organizēt savu akseleratoru, bet bieži vien tas galu galā biznesam nesniedz pievienoto vērtību. «Pērn ar šo pašu jautājumu pie manis vērsās apdrošināšanas kompānija Ergo. Tā pozitīvi novērtēja publisko akseleratoru Ergo FinTech Academy, bet gribēja gūt kaut ko taustāmāku. Izstrādājām tai iekšējo inovāciju programmu, kas fokusēta uz to, lai gūtu investīciju atdevi, lai kādu ideju ieviestu un iegūtu taustāmu rezultātu. Tas bija interesants un veiksmīgs eksperiments. Šogad ar Dagniju sapratām, ka tas varētu būt labs produkts citām kompānijām. Programmu iepakojam kā produktu. Tā ir inovāciju programma uzņēmumiem, kas tikai tagad saprot, ka jāsāk ieviest inovācijas un darboties ar jaunuzņēmumiem, taču kuri nezina, no kura gala sākt,» viņš skaidro. Viņi šīs programmas ietvaros piedāvā sākt ar to, kas uzņēmumam pieejams uzreiz – darbiniekiem. Žans uzskata, ka tā ir liela vērtība, jo darbiniekiem ir idejas un viņi redz problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personālvadības programmatūras izstrādātājs CakeHR iet jaunuzņēmumiem netipisku ceļu un izmanto tiešo pārdošanu; tikko kompānija izveidojusi pārstāvniecību Igaunijā

CakeHR ir daudz klientu no ārzemēm – viņi atrod šo risinājumu internetā, izveido savu kontu, pievieno maksājumu karti un lieto. Lai paātrinātu klientu skaita pieaugumu, uzņēmums izmēģināja interneta reklāmas, bet, lai arī pasaulē šis paņēmiens strādā, Latvijā ir grūti pastāstīt par tā produktu, izmantojot reklāmas baneri internetā. Tāpēc komanda nolēma izmēģināt tiešo pārdošanu Latvijā, kas uzrādīja labus rezultātus. Nesen uzņēmums atvēra biroju arī Igaunijā, mēģinot atkārtot Latvijas piemēru. «Kad svešā valstī, kuras valodā paši nerunājām, būsim pierādījuši, ka varam pārdot personālvadības programmatūru, virzīsimies uz citām valstīm,» saka Kaspars Upmanis, CakeHR (HR Bakery Ltd.) līdzīpašnieks. Pašlaik šā uzņēmuma piedāvātajam risinājumam ir vairāk nekā vienpadsmit tūkstoši lietotāju 90 valstīs. 40% klientu ir no Amerikas. CakeHR mērķis ir Austrumeiropa un Centrāleiropa, kur uzņēmumi ir ieinteresēti jaunos personālvadības tehnoloģiju risinājumos. «Mēs esam diezgan piezemēti savās ambīcijās, jo mums nav nekāda ārējā finansējuma. Visu attīstām par saviem līdzekļiem, tāpēc to darām piesardzīgi,» neslēpj Kaspars. Vaicāts, vai ir bijusi doma iestāties kādā jaunuzņēmumu akseleratorā vai piesaistīt investīcijas, Kaspars teic, ka CakeHR ir mēģinājis startēt akseleratoros, bet uzņēmums jau ir pārāk «vecs» to standartiem, jo produkts tirgū ir pieejams jau vairākus gadus. «Ar investoriem visu laiku taustāmies,» viņš atklāj.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ar ambīciju mainīt tirgu

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No jūrniecības pie nekustamajiem īpašumiem

Latvijas nekustamā īpašuma jomai ir jāmainās, uzskata starptautiskās nekustamo īpašumu kompānijas RE/MAX reģionālais īpašnieks Rinalds Tērs. Viņaprāt, Latvijā ir vieta vēl vismaz 30 kompānijas birojiem.

Mainīja jomas

Pirmo RE/MAX biroju Latvijā R. Tērs atvēra pagājušā gada 1. janvārī, un šobrīd RE/MAX Latvijā darbojas jau vairāki biroji.

R. Tērs ar nekustamā īpašuma nozari iepriekš nav bijis cieši saistīts, un liela pieredze viņam darījumu veikšanā ar nekustamajiem īpašumiem nav bijusi, ja neņem vērā dažus darījumus ar sev piederošiem īpašumiem, turklāt lielāko daļu karjeras viņš aizvadījis jūrniecības nozarē. Tomēr kādā brīdī dzīve mainījusies: «Kādu dienu braucu uz darbu ar vilcienu no Siguldas uz Rīgu un lasīju Džeka Kenfīlda grāmatu Panākumu principi, kurā aprakstīti dažādi pasaules veiksmes stāsti, sākot ar mūziku, sportu, politiku līdz pat uzņēmējdarbībai. Grāmatā tās lasītājam bija jāizpilda uzdevums, definējot, kāds ir dzīves mērķis, ko viņš vēlas sasniegt. Toreiz piefiksēju mērķi: radīt veiksmīgus, pelnošus uzņēmumus, kuros ikviens, kas iesaistās, attīsta sevi kā profesionāli un iedvesmo citus. Uz kādu laiku par šo mērķi aizmirsu, taču lasīju grāmatu tālāk un manā prātā palika vieta, kur bija nedaudz aprakstīts par RE/MAX dibinātāju Deivu Linegeru un to, kā viņš nonāca līdz savam veiksmes stāstam,» atminas R. Tērs. Tajā brīdī viņš nolēmis sazināties ar RE/MAX, ko arī izdarījis. Sekojušas vairākas sarunas, tikšanās, kuru rezultātā iegūts līgums un viņš kļuvis par kompānijas reģionālo īpašnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Lēpēs pieradina netradicionālo

Sandra Dieziņa, 03.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Z/s Lēpes ievieš netradicionālus augus, pieradinot tos Latvijas apstākļiem

Stādu audzētavā Lēpes ir plaša dekoratīvo augu kolekcija, kurā jau vairākus gadus tiek veiksmīgi aklimatizēti un novēroti Latvijas apstākļiem arī netradicionāli augi – vēdekļlapu kļavas, magnolijas, Japānas ķirši jeb sakuras, veigelas, līčijas un godži ogas. Saimniecībā tiek veidota arī ziemojošu hortenziju kolekcija.

Medī jaunumus

Saimniece Irina Strautiņa stāsta, ka viņas dārzā ir ap 1400 dažādu šķirņu augu – skujkoki, lapu koki, ziemcietes un dažādi sugas īpatņi. Agrāk darbojusies ar aprikozēm un persikiem, bet tagad interese ir par daudziem augiem. «Mans hobijs ir magnolijas, sakuras un hortenziju kolekcija, arī rododendri. Mani interesē viss, kas ir jauns un nav pie mums audzis. Tās ir galvenokārt jaunās šķirnes,» atklāj saimniece. Jau 13 gadus viņa sadarbojas ar Šmita kokaudzētavu Polijā, kur arī tiek iegādāti interesanti sugas īpatņi. «No viņa var dabūt jaunumus. Ne vienmēr tos var iegūt, bet es cenšos tos «medīt». Jāgaida arī rindā,» stāsta dārzniece. Vispirms viņa izpēta auga ziemošanas zonas un cenšas neiegādāties Itālijas klimatam piemērotus, bet pērk tos, kas ziemo Polijas ziemeļdaļā. Līdz šim visus izdevies ieaudzēt Latvijas zemē, pat ziemā neviens no tiem netiek piesegts. I. Strautiņas dārzā aug divas magnoliju šķirnes, viena no tām viesošanās laikā saimniecībā jau bija uzziedējusi. Saimniece atceras, ka divas ziemas pēc kārtas bija -30 grādu liels sals un ziemeļu vējš, bet magnolijām nekādu skādi tas nav nodarījis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Pārdot var arī patīkami

Anda Asere, 14.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi māk pārdot, vienkārši latvieši ir pieņēmuši, ka pārdošana ir uzbāšanās, saka konsultāciju uzņēmuma U-Sales īpašnieks Vigants Lesausks

Vigants pieļauj, ka šo domu «ievazājuši» ārzemju uzņēmumi, kuri pārdod preces, staigājot pa mājām un piedāvājot, piemēram, putekļu sūcējus. «Tas ir normāls darbs, bet tur pārdošanas process cilvēkiem ir nepatīkams, viņi mēdz nožēlot, ka ir nopirkuši konkrēto preci. No tā rodas sajūta, ka visi pārdevēji mēģina kaut ko «iesmērēt». Tā tas nav, jo ir preces, kas ir vajadzīgas. Piemēram, kad pērk dzīvokli, cilvēks ir priecīgs, ja ir speciālists, kurš saprot, kas viņam vajadzīgs, ko var atļauties, kādas ir nākotnes perspektīvas, un piedāvā divus līdz četrus variantus. Tā arī ir pārdošana, vienkārši mēs to tā neuztveram. Labākā pārdošana ir tā, kad klients vispār nejūt, ka viņam kaut ko pārdod. To var darīt ētiski, forši un tā, ka klientiem patīk,» viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Nīderlandes pieredzi atved uz Latviju

Anda Asere, 02.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvia Packing īpašnieks Kaspars Elarts vairākus gadus dzīvojis un strādājis Nīderlandē industriālā iepakojuma uzņēmumā, taču tagad viņš ir atgriezies Latvijā un iegūtās zināšanas iegulda savā biznesā

SIA Latvia Packing piedāvā industriālā iepakojuma risinājumus. Uzņēmums ražo koka paletes, kastes u.tml. «Vairāk koncentrējamies uz nestandarta risinājumiem. Šī niša Latvijā bija brīva, tajā es pats agrāk darbojos Nīderlandē. Mēģinu šo biznesa ideju no ārzemēm atvest uz Latviju un te iedzīvināt,» stāsta Kaspars. Nīderlandē viņš dzīvoja un strādāja astoņus gadus. Brīdī, kad Latvijā sākās ekonomiskā krīze, Kaspars bija tikko pabeidzis augstskolu un gribēja uz gadu kaut kur aizbraukt izvēdināt galvu. Vēlāk, domājot par karjeru Nīderlandē, viņš sāka strādāt kompānijā Meilink BV, kas ir 145 gadus vecs ģimenes uzņēmums, kas nodarbojas ar industriālo iepakošanu. «Sāku no pašas apakšas, kā parasts strādnieks. Laikam darba devējs saskatīja manī mērķtiecību un sūtīja mācīties. Tā es pakāpos pa karjeras kāpnēm līdz pārdošanas un iepirkšanas daļas vadītāja amatam, jau sāku vadīt sarunas ar vietējām kompānijām holandiešu valodā. Taču jutu, ka pēdējos gados savā veidā stagnēju. Pēc rakstura esmu tāds, kam vajag visu laiku augt un kaut ko jaunu,» teic Kaspars. Līdz ar to viņam radās doma par savu biznesu – Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Diennakts laikā bija pirmie astoņi apmaksātie pasūtījumi

Anda Asere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Focusd ražo šaušanas treniņu analīzes sistēmu Trace, kas ietver pie šautenes piestiprināmu ierīci un programmatūru, kas analizē rezultātus

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

SIA Focusd vadītājs Valērijs Silins savulaik ir nodarbojies ar šaušanas sportu. Viņš zināja, ka ir treniņierīces, kas paredzētas, lai sportisti varētu trenēties un iegūt papildu datus, izmantojot datortehnoloģijas, tāpēc viņam radās doma paskatīties, kas notiek šajā tirgū. Veicot tirgus analīzi, komanda saprata, ka tirgus ir liels un interesants. Sešu mēnešu laikā uzņēmums izstrādāja pirmo prototipu, ko palaida tirgū, un secināja, ka tam ir pieprasījums. «Sākums bija diezgan interesants. Pagājušā gada 31. martā palaidām mājaslapu un nelielu informāciju internetā tematiskajos šaušanas forumos. Diennakts laikā bija pirmie astoņi apmaksātie pasūtījumi,» teic Valērijs. Šobrīd uzņēmumam jau ir 300 klientu un šogad sasniegts vairāk nekā 100 tūkst. eiro apgrozījums. Līdz gada beigām plānots apgrozīt 300 tūkst. eiro. «Šobrīd ir pagājis aktīvs gads, kad esam tirgū. Agrāk bija izteikts monopols, un cilvēki nezināja ne par vienu citu, bet tagad mūsu uzņēmums jau kļūst atpazīstams arī starptautiski,» saka Valērijs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Puff.lv rosina katram pašam iejusties mākslinieka lomā un radīt individuāla dizaina kreklu, cepuri, legingus, sēžammaisu, spilvenu, kanvu un citas jaukas lietas

Puff.lv ideju virza draugi Mārtiņš Vīndedzis un Oskars Pakers. Viņu veidotajā mājaslapā pieejamais konstruktors veidots tā, lai tajā varētu augšupielādēt fotogrāfiju, zīmējumu vai uzrakstu, kuru pēc tam komanda realizē uz pasūtītāja izvēlētā produkta. «Mūsu pievienotā vērtība, atšķirībā no citiem drukas uzņēmumiem, ir izmantotā sublimācijas tehnika, kas zīmējumu nevis uzdrukā, bet ar karstas spiedes palīdzību iestrādā to audumā iekšā, līdz ar to drukātais materiāls ir īpaši izturīgs – tas nenolobīsies un neizbalēs, turklāt krāsu gamma ir spilgta kā oriģinālā fotogrāfijā. Drīzāk saplīsīs pats krekls, nevis nolobīsies uzdrukātā bilde. Sublimācija strādā tikai audumam, kura sastāvā ir sintētikas šķiedra. Patlaban šādi audumi ir krietni attīstījušies – ir ērti, elpojoši un neburzās,» apgalvo Mārtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājsaimniecību ienākumi Latvijā: Latgalē - 330 eiro, Rīgā – 592 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga par 11,8 %, sasniedzot 489 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās aptaujas dati.

Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps bija lielākais, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu (2016. gadā – par 4,9 %, 2015. gadā – par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %).

2017. gadā viszemākie rīcībā esošie ienākumi bija Latgalē – 330 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Kopš 2016. gada mājsaimniecību ienākumi šajā reģionā pieauga par 10,3 %. Savukārt visaugstākie ienākumi bija Rīgā un Pierīgā – attiecīgi 592 eiro un 536 eiro mēnesī. Šajos reģionos mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga par 12,2 %. Zemgalē mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 442 eiro mēnesī (pieaugums par 14,4 %), Kurzemē – 431 eiro mēnesī (pieaugums par 8,8 %) un Vidzemē – 401 eiro mēnesī (pieaugums par 9,6 %). Pilsētās mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 518 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (pieaugums par 10,9 %) un laukos – 425 eiro mēnesī (pieaugums par 14,2 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aiva Zīle Apē no morāli novecojušām drēbēm šuj jaunus apģērbus ar zīmolu Zīle, tādējādi rūpējoties arī par dabu un planētas labsajūtu

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

«Man vienmēr ir bijis aktuāli kaut ko pāršūt. Jebkuram apģērba gabalam, ko atnesu no veikala, pirmā doma ir pārstrādāt. Man vienmēr labāk ir paticis šūt kaut ko no kaut kā jau uzšūta, nekā ņemt auduma baķi un šūt no jauna auduma,» viņa saka. Reiz Aivas māsīca atveda viņai kaudzīti ar vecām džinsu biksēm, kas bija morāli novecojušas. Džinsiem ir dažādas skaistas detaļas – kabatiņas, jostas. Tā viņa no šiem apģērba gabaliem uzšuva pirmos mēteļus. Tas sakrita ar laiku, kad tika atvērts dizaina stends labdarības veikalā Otrā elpa. Aivas meita Agnese tur strādāja un aiznesa mammas mēteļus – un visus tos uzreiz nopirka. Tas bija pirms trim četriem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Domātprieks vēlas trenēt bērnu prātus, popularizēt dambreti Latvijā, ar laiku izveidojot šādu prāta attīstības centru ķēdi

«Es pats kopš septiņu gadu vecuma trenējos dambreti, arī mana sieva ir dambretiste un idejas līdzautore. Abi jaunības gados bijām pasaules un Eiropas čempioni, arī starp pieaugušajiem godam cīnījāmies, aizstāvot katrs savu valsti, jo sieva ir no Baškīrijas. Pēc tam es pievērsos mediju industrijai, šobrīd vadu mediju aģentūru Initiative Latvia. Vienā brīdī sapratām, ka gribam darīt kaut ko vairāk prāta attīstības virzienā un konkrēti ar dambreti. Secinājām, ka jāsāk ar pamatiem un jāaudzina jaunā paaudze. Tā radās ideja izveidot šādu centru,» stāsta Roberts Misāns, SIA Domātprieks idejas autors. Šā gada janvārī abi atvēra bērnu prāta attīstības centru Domātprieks, kura fokuss ir dambrete. Centrs ir vērsts uz profesionāliem rezultātiem, šobrīd trenē 25 mazus bērnus, organizē turnīrus un augustā brauks uz pirmo pasaules čempionātu, kur no Domātprieks startēs trīs bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS SAF Tehnika apgrozījums pieaudzis

Žanete Hāka, 27.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS SAF Tehnika grupas neto apgrozījums 2015./ 2016. finanšu gadā bija 13,71 miljons eiro, kas ir par 854 tūkstošiem eiro jeb par 6,6% lielāks nekā iepriekšējā 2014./ 2015. finanšu gadā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Grupa noslēdza 2015./ 2016. finanšu gadu ar peļņu 926 tūkstošu eiro apmērā, kas ir par 353 tūkstošiem eiro mazāk nekā iepriekšējā finanšu gadā. Starpību lielā mērā veido mazāki ienākumi no valūtas kursa svārstībām.

SAF Tehnika grupā ietilpst Latvijā reģistrēta AS SAF Tehnika (mātes sabiedrība), mātes sabiedrībai pilnībā piederošs, ASV reģistrēts meitas uzņēmums SAF North America LLC, kā arī ASV reģistrēts uzņēmums SAF Services LLC.

Grupa pārskata gadā turpināja strādāt pie specifisku klientu vajadzību izzināšanas un identificēšanas, attīstot un uzlabojot nišas produktu piedāvājumus. Papildus ieņēmumi tika gūti, izstrādājot specifisku klientu pieprasītu funkcionalitāti AS SAF Tehnika produktiem. Pasaulē joprojām saglabājas pieprasījuma pieaugums pēc radio sistēmām, kas nodrošina palielinātu datu pārraides ātrumu un kuras iespējams attīstīt vai atjaunināt, lai palielinātu datu pārraides ietilpību. Šādu prasību tendence arvien vairāk nosaka jaunu produktu attīstības virzienu gan AS SAF Tehnika, gan tirgum kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pērn auguši par 4,9 %

Rūta Lapiņa, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2015. gadu, pieauga par 4,9 %, sasniedzot 437 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2017. gadā veiktās aptaujas dati.

Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu, turpināja palēnināties (2015. gadā tika fiksēts pieaugums par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %, 2013.gadā – par 10,7 %).

CSP dati atklāj, ka 2016. gadā mājsaimniecību ienākumi pilsētās pieauga par 4,2 %, sasniedzot 467 eiro mēnesī. Laukos ienākumi palielinājās straujāk - par 6,7 %, sasniedzot 372 eiro mēnesī. Reģionos ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ievērojami atšķiras. Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums – par 7,2 % – bija Pierīgā (478 eiro mēnesī), bet viszemākais – par 1,8 % – bija Kurzemē (396 eiro mēnesī). Rīgā ienākumi pieauga par 3,7 % (528 eiro mēnesī), Zemgalē par 4,9 % (386 eiro mēnesī), Latgalē – par 5,6 % (300 eiro mēnesī), Vidzemē – par 6,7 % (366 eiro mēnesī).

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Mikroviļņu radio AS SAF Tehnika

Žanete Hāka, 24.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv viesojas AS SAF Tehnika, kur tiek izgatavoti mikroviļņu radio.

AS SAF Tehnika dibināta 1999.gadā, taču uzņēmuma vēsture ir daudz senāka par tā oficiālo dibināšanas datumu. Jau 90. gadu sākumā radioinženieris Didzis Liepkalns (šā brīža uzņēmuma Tehniskais direktors un valdes priekšsēdētāja vietnieks) radīja telekomunikāciju iekārtas, sākotnēji privātām vajadzībām, vēlāk arī apkārtnē esošajiem uzņēmumiem. 1994.gadā viņš radīja telefona līnijas pagarinātāju un video signāla pārraidītāju, izmantojot mikroviļņu radio - tie bija pirmie produkti, kuri tika pārdoti SAF zīmola paspārnē. Pirmais SAF komerciāli veiksmīgais produkts - AM-10, spēja nodrošināt datu pārraides ātrumu līdz 2Mbps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS SAF Tehnika grupas, konsolidētais neto apgrozījums 2014./2015. finanšu gadā sasniedzis 12,85 miljonus eiro, kas ir par 827 tūkstošiem eiro, jeb par 6,9% lielāks nekā iepriekšējā 2013./2014. finanšu gadā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Grupa noslēdza 2014./2015. finanšu gadu ar 1,279 miljonu eiro peļņu, kas ir par 1,15 miljoniem eiro vairāk, salīdzinot ar 127 tūkstošu eiro peļņu, kas bija grupas iepriekšējā 2013./2014. finanšu gada 12 mēnešu rezultāts.

SAF Tehnika grupā ietilpst Latvijā reģistrētā AS SAF Tehnika, mātes sabiedrībai pilnībā piederošais ASV reģistrētais meitas uzņēmums SAF North America LLC, kā arī ASV reģistrēts uzņēmuma SAF Services LLC.

Grupa pārskata gadā strādāja pie specifisku klientu vajadzību izzināšanas un identificēšanas, attīstot nišas produktu piedāvājumu. Papildus ieņēmumi tika gūti, izstrādājot specifisku klientu pieprasītu funkcionalitāti SAF Tehnika produktiem un sniedzot tehniskas konsultācijas tīklu plānošanā un izbūvē. Ir skaidri saskatāms pieprasījuma pieaugums pēc radio sistēmām, kas nodrošina palielinātu datu pārraides ātrumu un kuras iespējams attīstīt vai atjaunināt, lai palielinātu datu pārraides ietilpību. Šādu prasību tendence arvien vairāk nosaka jaunu produktu attīstības virzienu gan SAF Tehnika, gan tirgum kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Naukšēnu vīni uz eksporta takas

Sandra Dieziņa, 24.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Bauņu sēta paplašinās piedāvājumu un virzīsies uz eksportu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Virzība uz eksportu varētu būt tuvāko gadu jautājums, un to paredzēts sākt uz abām kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu. Līdz šim saimniecībā un vīna darītavā ieguldīts vairāk nekā 150 tūkst. eiro.

Naukšēnu vīna darītavas saimnieks, SIA Bauņu sēta valdes loceklis, vīndaris Jānis Baunis atklāj, ka vairāk nekā pirms desmit gadiem kopā ar tēvu Ilmāru iedēstīts ābeļdārzs – 4–5 ha paradīzes ābelīšu. Tēvs nodarbojies ar lauksaimniecību, apsaimniekojot ap 400 ha zemes, bet savā laikā pats sācis gatavot vīnus mājas apstākļos. Pamazām notika attīstība, un pēc tēva aiziešanas mūžībā tagad šo biznesu turpina dēls Jānis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vegan Fox ienāk tirgū ar kosmētiku, kas piemērota vegāniem – tā nesatur dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas; produkcija un sastāvdaļas netiek arī testētas uz dzīvniekiem

«Nosaukums vēsta, ka mūsu mērķauditorija ir vegāni. Es gribēju skaidri norādīt, ka tā ir viņiem piemērota,» saka Maija Millere, kosmētikas zīmola Vegan Fox (SIA Amber Cosmetics) īpašniece. Ideja radusies pēc sarunas ar paziņu Polijā, kura iedvesmoja domāt šajā virzienā. Viņa ir vegāne un ķīmiķe, un viņai draugi bieži vien prasa, vai konkrēto kosmētikas produktu drīkst pirkt, jo nepazīst ķīmiskos nosaukumus. Maijai šķita – šai problēmai ir iespējams risinājums un tam ir labs biznesa pamatojums.

Mana pieredze: Cukurvates ražošanu paceļ citā līmenī

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Kas ir tas, ko patiesībā visvairāk vēlies darīt?

Kristīne Stepiņa, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Solvita Kūna visu gadu Latvijas pļavās un mežos vāc ārstnieciskos augus, kas tiek kaltēti pirtiņā un tad malti milzīgos blenderos, kas izgatavoti, pārtaisot pļaujmašīnas

«Lasu un izmantoju tos augus, kuri mani uzrunā. Eju, vēroju un ļaujos sirds sajūtām, katrs augs ir īpašs un vērtīgs. Apstrādājot augus, domāju pozitīvas domas, ticu, ka no tiem iegūtās ēteriskās eļļas un destilāti būs ne tikai lieliski kosmētikas līdzekļi, bet arī uzlādēs ar enerģiju un piepildīs ar saules gaismu,» saka zīmola Cade Dabas pieskāriens radītāja, SIA Cade īpašniece Solvita Kūna. Viņa atzīst, ka cilvēki arvien vairāk pievēršas dabisko līdzekļu izmantošanai kosmētikā, taču joprojām ir daudzi, kuri, piemēram, pēc karsēšanās pirtī, sevi ieziež ar losjonu, kurš intensīvi smaržo pēc zemenēm vai ķiršiem, nedomājot par tā izcelsmi un ķīmisko sastāvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Gāzes jaunajam vadītājām jābūt lieliskam oratoram, nesavtīgam un ar izcili augstu intelektu

Dienas Bizness, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dabasgāzes kompānija Latvijas Gāze izsludinājusi konkursus uz vakantajiem valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem, liecina Latvijas Gāzes publicētais sludinājums laikrakstā Dienas Bizness.

Paziņojumā norādīts, ka valdes priekšsēdētāja amata misija ir nodrošināt uzņēmuma ilgtspējīgu attīstību mainīgos apstākļos, ieskaitot tādus izaicinājumus kā enerģētikas tirgus liberalizācija, uzņēmuma restrukturizācija, iespējamas izmaiņas gāzes piegādes avotu izvēlē, iespējama akcionāru struktūras maiņa un citus.

Galvenie pienākumi iekļauj, bet neaprobežojas ar uzņēmuma struktūrvienību un ikdienas saimnieciskās darbības vadību, Valdes darbības vadību un personisku atbildību par darbu ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Saeimas komisiju un Valdību jautājumos par dabasgāzes tarifiem un grozījumiem Enerģētikas likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ekonomikas ministre dzirdējusi runas, ka par Latvijas Gāzes vadītāju kļūs Kalvītis

LETA, 30.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ir dzirdējusi runas, ka par energouzņēmuma Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētāju kļūs ekspremjers Aigars Kalvītis.

Politiķe intervijā telekanālam LNT uzsvēra, ka tās ir tikai baumas, taču tās ir tik spēcīgas, ka par šādu iespēju viņai stāstīts pat nesenās vizītes ASV laikā.

Valsts tikmēr strādā, lai liberalizētu gāzes tirgu Latvijā, piebilda ministre.

LG ir izsludinājusi konkursu uz valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem, kas kļūs vakanti šī gada augustā, kad beigsies pašreizējā uzņēmuma vadītāja Adriana Dāvja un vēl vairāku valdes locekļu pilnvaru termiņš.

Kā liecina paziņojums Latvijas Vēstneša portālā, Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatam tiek meklēts cilvēks, kuram ir lieliskas latviešu, angļu un krievu valodas zināšanas, augstākā izglītība, kopējā darba pieredze vismaz 15 gadi komercdarbības jomā, veiksmīga pieredze liela kolektīva vadīšanā ar daudzpakāpju struktūru vismaz septiņu gadu garumā, kā arī izcilas līdera dotības, pieredze augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vadīšanā un attīstīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerēts, ka, pircējai pašai izvēloties individuālu peldkostīma dizainu, tā dzīvescikls būs ilgāks; SIA "Mans peldkostīms" izmantotais audums ražots no pārstrādātiem plastmasas atkritumiem.

90% auduma, no kā SIA "Mans peldkostīms" plāno ražot savu produkciju, sastāv no pārstrādātas plastmasas atkritumiem - veciem zvejas tīkliem, PET pudelēm, paklājiem u. tml. Visi šie priekšmeti tiek pārstrādāti, izkausēti un no tiem ražo pavedienu, no kā tālāk top audums, tādējādi dodot jaunu dzīvi atkritumiem.

"Peldkostīmus ražo no sintētiskiem materiāliem, bet mūsu būs no otrreiz pārstrādātām izejvielām," teic Elēna Dmitrijeva, SIA "Mans peldkostīms" līdzdibinātāja. Otra uzņēmuma īpašniece Laura Žukovska-Supe ir zaļi domājošs cilvēks, tāpēc jau no paša sākuma bija skaidrs, ka šim uzņēmumam vides aspektā jābūt maksimāli jēgpilnam. Apzinoties, ka peldkostīmam jāiztur sāls, saules ultravioletais starojums, hlors un kustības, bija skaidrs, ka to nevar ražot no kokvilnas vai kaņepju šķiedrām. "Pētot, kas notiek modes industrijā, nonācām pie auduma no pārstrādātiem plastmasas atkritumiem. Tādu ražo vairāki uzņēmumi pasaulē, bet mēs izvēlējāmies tuvāko - Itālijā," viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar apdrošināšanas sabiedrības BALTA valdes priekšsēdētāju Bogdanu Benčaku

Lelde Petrāne, 27.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) valdes priekšsēdētājs Bogdans Benčaks (Bogdan Benczak). «Esmu lepns par savu komandu, jo kā vadītājs ar pārliecību varu teikt – mūsu komandā ir labākie Latvijas speciālisti nozarē,» pauž B. Benčaks.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šī ir ļoti specifiska un interesanta nozare, un tā mani aizrauj ar visu savu būtību. Apdrošināšana ir vairāk nekā tikai pakalpojums – tā ir drošības sajūta. Pārdodot šo drošības sajūtu klientam, Tu sagaidi, ka risks, kuru apdrošini, nerealizēsies vai realizēsies ar noteiktu, iepriekš plānotu biežuma tendenci. Ja nespēj uzņemties risku, noteikti neesi piemērots apdrošināšanas uzņēmuma vadīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS SAF Tehnika grupa 2016./ 2017. finanšu gadu noslēgusi ar peļņu 1,747 miljonu eiro apmērā, kas ir par 822 tūkstošiem eiro vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

«SAF Tehnika» grupas, kurā ietilpst Latvijā reģistrēta AS «SAF Tehnika» (turpmāk – mātes sabiedrība), mātes sabiedrībai pilnībā piederoša ASV reģistrēta meitas uzņēmuma «SAF North America LLC», kā arī ASV reģistrēta uzņēmuma «SAF Services LLC», konsolidētais neto apgrozījums 2016./ 2017. finanšu gadā bija 17,04 miljoni eiro, kas ir par 3,36 miljoniem eiro jeb par 19,6% lielāks nekā iepriekšējā 2015./ 2016. finanšu gadā.

Grupa pārskata gadā turpināja strādāt pie specifisku klientu vajadzību izzināšanas un identificēšanas, attīstot un uzlabojot nišas produktu piedāvājumus. Papildus ieņēmumi tika gūti, izstrādājot specifisku klientu pieprasītu funkcionalitāti AS «SAF Tehnika» produktiem. Joprojām saglabājas pieprasījuma pieaugums pēc radio sistēmām, kas nodrošina palielinātu datu pārraides ātrumu un kuras iespējams attīstīt vai atjaunināt, lai palielinātu datu pārraides ietilpību. Šādu prasību tendence arvien vairāk nosaka jaunu produktu attīstības virzienu gan AS «SAF Tehnika», gan tirgum kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru