Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Parex pārņemšana notikusi nevis valsts, bet Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs, atsaucoties uz Valsts kontroles revīziju, informēja TV3 raidījums Nekā personīga. Kontrole arī secinājusi, ka šobrīd pastāv neefektīvas līdzekļu izmantošanas risks, algojot pašreizējo Parex vadību un viņu konsultantus.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi pirmo apjomīgo pētījumu par to, kā notika Parex pārņemšana. Tas apstiprinot, ka lielākie ieguvēji no bankas pārņemšanas ir tās bijušie īpašnieki, nevis Latvijas valsts. Un daudz kas no bankas pārņemšanas procesa ticis noslēpts.

2008. gada 31. augusts. Šajā dienā vairs nevar noslēpt, ka Parex ir nopietnas problēmas - no bankas strauji aizplūst nauda. Par to būtu jāsāk uztraukties Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai. Taču viss ir diezgan mierīgi un nekādi lēmumi neseko. Tikmēr finanšu pasaulē viss notiek daudz straujāk - banku krīze piemeklē ASV un Islandi. Tās atskaņas jūtamas Latvijā.

Prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas, aģentūrai BNS bijušo Parex bankas vairākuma akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka – viedokli pauda viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Komentējot Parex bankas un Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu vērsties tiesā pret Karginu un Krasovicki, Bardovskis klāstīja, ka prasība iesniegta par to, ka 2008.gada novembrī bijušie akcionāri garantēja, ka finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem un patiesi atspoguļo bankas stāvokli.

«Pašlaik tiek apgalvots, ka jau tobrīd uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem bija jābūt lielākiem. Šāds viedoklis radies, uz lietām skatoties ar mūsdienu zināšanām, neņemot vērā, ka 2008.gada novembrī neviens nedz Latvijā, nedz pasaulē nevarēja paredzēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies tik dramatiski un nekustamo īpašumu tirgus sastings uz vairākiem gadiem,» viņš teica.

Laikā, kad valsts iepludina naudu Parex bankā, tā kreditē uzņēmumu, kas teju tūlīt pēc kredītķīlas reģistrēšanas atzīts par maksātnespējīgu. Pērnā gada 18. decembrī Komercķīlu reģistrā reģistrēta ķīla, ko Parex bankai devusi SIA Global Fashion Group, kas plašāk pazīstams kā pērnpavasar lidostas Rīga teritorijā atklātā modes preču tirdzniecības centra City Fashion Outlet un veikalu Palazzo Italia un Ermenegildo Zegna īpašnieks. Dažas dienas vēlāk - 23. decembrī - tiesa šo uzņēmumu atzinusi par maksātnespējīgu.

Krievijas uzņēmēja Grigorija Rabinoviča (attēlā) pārstāvētais luksus preču veikalu īpašnieks Global Fashion Group, pirms tika atzīts par maksātnespējīgu, devis komercķīlu Parex bankai."Nē" jauniem kredītiem

Kopš novembrī atklātībā nonāca ziņas par Parex bankas nopietnajām finansiālajām problēmām, kuru dēļ valdība spēra precedenta soli, pārņemot banku valsts īpašumā, reģistrēts ļoti mazs skaits ķīlu, kur kā ņēmējs vai devējs figurē šīs bankas nosaukums, Db secināja, pētot Komercķīlu reģistra datus. Finansiāli ietilpīgākās ir ķīlas, kuras Parex banka devusi depozītam no Valsts kases - kā Db jau ziņoja (5.01.2009.), līdz šim finanšu iestādes darbības stabilizēšanai valsts jau ir ieguldījusi 674 milj. Ls.

Lietas izskatīšana tika atlikta, jo Parex bankai jāiesniedz tiesā papildu pierādījumi, tostarp bankas akcionāru sapulču protokoli, kur lemts par gada pārskatu apstiprināšanu un valdes locekļu atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem.

Tādejādi prasības izskatīšanu pret bijušajiem bankas akcionāriem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu atlikta līdz 2012.gada 23.februārim

Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe tiesas sēdē sacīja, ka šiem dokumentiem varētu būt liela nozīme lietā, jo ir lemts par valdes atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem. Tas attiektos uz darījumiem vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā, par kuriem tiesā iesniegta prasība.

Grūbe trešdien arī lūdza tiesu apturēt tiesvedību lietā, līdz tiks izšķirta tiesvedība administratīvajā tiesā, kurā Parex banka lūdz atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu, ar kuru bankai uzrēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pret to iebilda Parex bankas pārstāvis, norādot, ka administratīvā tiesvedība attiecas uz salīdzinoši mazu daļu šīs lietas, un nekas netraucē lietu Rīgas apgabaltiesā sākt izskatīt pēc būtības.

Īpašnieku mainījušas 22 iepriekš a/s Parex banka piederošas galvenokārt luksusa klases automašīnas, kas nonākušas vairāku ārzonu kompāniju un Valērija Kargina dēla firmas rokās.Valstij gar degunu aiziet 22 auto Visu pārreģistrēto mašīnu turētājs joprojām ir Parex banka, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) informācija. Visas mašīnas pārreģistrētas šogad.

Db neizdevās saņemt Parex bankas atbildes par iemesliem auto pārreģistrācijai. Tā kā valstij, kļūstot par bankas kontrolpaketes turētāju, īpašumā nonāktu arī bankai piederošās mašīnas, nevar izslēgt, ka šis bijis mēģinājums pasargāt dārgos spēkratus. Apkopojot dažādu lietotu auto pārdošanas interneta portālu informāciju, var secināt, ka to spēkratu vērtība, kuras nesen mainījušas īpašnieku, mērāma 0.5 - 0.6 milj. Ls.

Db jau ziņoja (11.11.2008.), ka, visticamāk, neskartas paliks arī abu līdzšinējo bankas lielāko īpašnieku un vadītāju Valērija Kargina un Viktora Krasovicka dārgās villas Jūrmalā, jo juridiski tās pieder citiem. Abiem baņķieriem ar saviem īpašumiem ir jāgarantē valsts sniegtais atbalsts Parex bankas glābšanā.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Pārdodot Parex banku, valsts jebkurā gadījumā cietīs zaudējumus, jautājums tikai — cik simtu miljonu latu tie būs, uzskata eksperti.

Ilgāk novilcināta lēmuma pieņemšana par bankas sadalīšanu ievilks pārdošanas procesu, un tādējādi, iespējams, lielāki, būšot valsts zaudējumi. Turklāt, ja bankas sadalīšanas procesā tiks stiepta gumija, varot pazust arī potenciālo investoru interese, kas šobrīd vēl ir. Parex bankai patlaban vēl ir zināma vērtība: klientu bāze, filiāļu tīkls, karšu, aktīvu pārvaldes, nerezidentu bizness. «Jārēķinās, ka šodien bankas vērtība samazinās,» brīdina investīciju bankas Prudentia partneris Jānis Lielcepure.

Jāatgādina, ka valsts, pārņemot Parex banku 2008.gada nogalē, pauda apņemšanos banku pārdot pēc iespējas ātrāk, gada laikā, nosakot, ka potenciālajiem investoriem būs jāsedz visi izdevumi, kas valstij radušies saistībā ar bankas pārņemšanu, tai skaitā — divi lati par akciju iegādi, kā arī valsts iepludinātā nauda.

Sindikāts nav ieinteresēts Parex bankas nogremdēšanā, jo pretējā gadījuma tas neatgūtu savu naudu.

Tā intervijā Db apgalvo jaunieceltais a/s Parex banka valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Kāpēc piekritāt kļūt par Parex bankas vadītāju? Kādi bija jūsu nosacījumi tam, lai jūs izšķirtos par šādu soli?

Izvērtējot situāciju, kā arī ņemot vērā to pieredzi, kas man ir bijusi banku jomā, darbā, piesaistot investīcijas, es sapratu — jo ātrāk notiks vadības maiņa bankā, jo lielākas ir cerības pagriezt situāciju uz labo pusi. Es piekritu šim piedāvājumam "saliekot kopā" esošo situāciju ar savu pieredzi. Nolēmu mēģināt.

Sanāk, ka darījāt to izaicinājuma pēc?

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

AS Parex banka atbrīvota no obligāto rezervju prasību izpildes, kas nozīmē, ka bankai tomēr nebūs jāglabā vairāku miljonu vērtas rezerves centrālajā bankā vai par prasību neizpildi jāmaksā soda naudas, liecina biznesa portāla Nozare.lv iegūtā informācija no drošiem avotiem politiķu aprindās.

Ne Latvijas Banka, ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ne arī pati Parex banka šādu informāciju neatklāja.

Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis biznesa portālam Nozare.lv telefonsarunā atsacījās atbildēt uz jautājumu, vai Parex bankai būs jāpilda obligāto rezervju prasības, sakot, ka izpaust šādu informāciju liedz Kredītiestāžu likuma 110.panta 1.daļa.

Grāvītis apgalvoja, ka informāciju par to, vai bankai ir jāpilda obligāto rezervju prasības, var izpaust tikai pati komercbanka. Mirkli pēc telefonsarunas Grāvītis gan atsūtīja e-pastu, kurā precizēja, ka «komercbankai likums neliedz publiskot informāciju, kā tai veicas ar obligāto rezervju izpildi, bet tā ir katras bankas vadības izšķiršanās - vai to darīt».

2011. gada pirmajos deviņos mēnešos akciju sabiedrība Parex banka koncentrējusi darbību trijos galvenajos virzienos – kredītu restrukturizācija, nekustamo īpašumu pārvaldīšana un parādu piedziņa. Pārskata periodā izdevies sekmīgi noslēgt vairākus, sarežģītus liela apjoma kredītu restrukturizācijas darījumus.

«Īpaši jāatzīmē NVS valstu kredītu restrukturizācijas speciālistu profesionālie panākumi, kas bankai ļāva pilnā apmērā atgūt savulaik izsniegtos vairāku miljonu lielos aizdevumus. Kopš Parex bankas restrukturizācijas 2010. gada 1. augustā kopumā ir atgūti 197 miljoni latu, - pamatā no mūsu pārvaldībā esošo problemātisko kredītu restrukturizācijas un vērtspapīru pārdošanas,» norādīja Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

Kopumā Parex bankas saimnieciskā darbība noritējusi saskaņā ar restrukturizācijas plānu, un pārskata periodu banka ir noslēgusi ar 35 miljonu latu zaudējumiem. Attiecīgajā 2010. gada periodā Parex bankas zaudējumi veidoja 120 miljonus latu.

Lai nodrošinātu, ka Parex banka izpilda kapitāla pietiekamības prasības, bankas pamatkapitālā vai subordinētajā kapitālā būs jāiegulda 100 milj. Ls – 200 milj. Ls no vairāk nekā 600 milj. Ls lielajiem depozītnoguldījumiem, kurus valsts līdz šim noguldījusi Parex bankā.

To žurnālistiem pēc Ministru kabineta sēdes slēgtās daļas atzina Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Premjers Ivars Godmanis informēja, ka galīgais lēmums par to, cik liela daļa no depozītnoguldījumiem tiks kapitalizēta, tiks pieņemts pēc tam, kad auditori būs sagatavojuši Parex bankas 2008. gada pārskatu.

Parex banka ir vērsusies Augstākajā tiesā ar blakussūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu par naudas summas septiņu miljonu latu apmērā iemaksu, kas nodrošinātu iespējamos atbildētāju Valēriju Kargina un Viktoru Krasovicka zaudējumus.

Parex bankas komunikāciju un mārketinga vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska aģentūrai BNS pavēstīja, ka saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu Parex bankai bija jāiemaksā tiesu izpildītājam naudas summa septiņu miljonu latu apmērā, taču tas nav samērīgi ar atbildētājiem iespējami radītajiem zaudējumiem.

«Šāds lēmums bija tiesas iniciatīva, taču nav skaidrs tā pamatojums un šāda nepieciešamība neizriet arī no iesniegtās prasības būtības. Parex bankas iesniegtā prasība ir par bankai nodarīto zaudējumu atlīdzību, bet šāda naudas iemaksa iespējamo atbildētāju zaudējumu nodrošināšanai rada bankai tikai vēl lielākus papildu zaudējumus. Faktiski prasītājs, kurš vēlas aizsargāt savas aizskartās likumīgās intereses taisnīgā tiesā, tiek nostādīts daudz nelabvēlīgākā situācija kā atbildētāji,» paskaidroja Ozoliņa-Tumanovska.

Latvijā nav daudz cilvēku, kuru vārdi tiek piesaukti brīžos, kad tiek meklēti kandidāti kādam nozīmīgam amatam. Bijusī Hansabankas (tagad – Swedbank) vadītāja Ingrīda Blūma ir viens no tiem, taču viņa ir apņēmusies šādai atbildībais nastai vairs nepiekrist.

No darba Hansabankā Ingrīda Blūma aizgāja faktiski ekonomiskās krīzes priekšvakarā. Tas bija brīdis, kad daļa no mums nojauta par to, kas tuvojas, bet vismaz daļa baņķieru to saprata jau visnotaļ skaidri. Zināmā mērā var teikt, ka šī intervija ir kā Latvijas kreditēšanas buma un norieta anatomijas kursa sastāvdaļa.

Bieži, runājot par ekonomiskās krīzes iemesliem Latvijā, teju kā galvenās vaininieces tiek pieminētas šeit strādājošās bankas, to realizētā politika. Kādi, jūsuprāt, ir šīs krīzes galvenie iemesli?

Lai aizstāvētu investoru tiesības, Parex mazākuma akcionāri lūgs ASV, Zviedrijas un Beļģijas valdību palīdzību pret Latvijas valsti un iesniegs sūdzību Eiropas Komisijā (EK), liecina medijiem izplatītā informācija.

Šodien septiņi AS Parex banka mazākuma akcionāri – starptautiskie investīciju fondi Amber Trust, KJK Fund, Firebird Republics Fund, Firebird New Russia Fund, Firebird Avrora Fund, kā arī East Capital (LUX) un East Capital Asset Management AB - savu Krievijas un Austrumeiropas fondu vārdā iesnieguši pieprasījumus Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Ekonomikas ministram Artim Kamparam, Tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam, Ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim un Privatizācijas aģentūrai, kuros investori lūdz Latvijas valdības pārstāvju iesaisti, lai aizsargātu Parex bankas mazākuma akcionāru ieguldījumus. Akcionāri pieprasa, lai nekavējoties tiktu uzsākts dialogs starp Latvijas valsti un mazākuma akcionāriem.

Parex bankas pamatkapitāla palielināšanai nepieciešamos 227 miljonus latu Privatizācijas aģentūra (PA) aizņemsies no Valsts kases, noslēdzot aizdevuma un ķīlas līgumus, informēja PA.

Aizdevums tiks izsniegts uz septiņiem gadiem, paredzot nodrošinājumu ar attiecīgu skaitu PA īpašumā esošo Parex bankas akciju un attiecīgiem prasījumiem, kas izriet no PA ieguldījuma Parex bankas subordinētajā kapitālā. Aizdotie līdzekļi nebūs valsts papildus ieguldījums bankā, bet pēc būtības tiks kapitalizēti Valsts kases iepriekš izvietotie līdzekļi Parex bankā.

Šodien PA akcionāru sapulce apstiprināja aģentūras valdes iepriekšpieņemto lēmumu par būtiskas līdzdalības palielināšanu akciju sabiedrībā Parex bankā, iegādājoties jaunās emisijas 165 miljonus akciju. Tāpat bija nepieciešams saņemt PA padomes piekrišanu un PA valsts kapitāla daļas turētāja atļauju aizdevuma izsniegšanai 62 miljonu latu apmērā Parex bankai, kas tiks ieguldīts bankas subordinētajā kapitālā.

Valsts īpašumā esošo Parex Bankas akciju skaits pieaugs līdz 84.83 %, gada laikā valsts cer tās pārdot stratēģiskajam investoram.

Pēc valdības sēdes, kurā tika pieņemts attiecīgs lēmums, premjers Ivars Godmanis skaidroja, ka a/s Parex Banka lielākajam akcionāram - valstij piederošajai Latvijas Hipotēku un zemes bankai jau nākamnedēļ jālemj par vadošā konsultanta piesaisti stratēģiskā investora meklēšanai, savukārt Finanšu ministrijai jāorganizē sarunas ar Parex bankai izsniegto sindicēto kredītu devējiem par to refinansēšanu. Premjers ir pārliecināts, ka Parex bankai varētu izdoties atrast stratēģisko investoru: «Pusgadu atpakaļ šo banku vēlējās nopirkt par lielu summu. Pašlaik Parex kredītportfeli ir grūti novērtēt. Mūsu mērķis ir atrast investoru, kas neilgā laikā vēlreiz nenoved banku līdz tai situācijai, kādā tā ir pašlaik.» Ņemot vērā to, ka AS Parex banka valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis ir iesniedzis atlūgumu, Parex bankā pēc iespējas ātrāk tiks ievēlēta jauna vadība, Db pastāstīja Finanšu ministrijas Komunikāciju departamenta direktore Diāna Bērziņa. Viņa paskaidroja, ka šobrīd Parex bankā svarīgākie lēmumi tiek pieņemti un darījumi notiek Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Latvijas Hipotēku un zemes bankas uzraudzībā. Premjers un finanšu ministrs gan pagaidām neatklāj, vai valdībai jau padomā konkrētas kandidatūras, kas varētu ieņemt Parex bankas prezidenta amatu.

Cerības, ka vasaras otrajā pusē Parex banka atgriezīsies tirgū kā pilntiesīga finanšu institūcija, atjaunos kreditēšanu un atsāks pelnīt, nav realizējusies, tagad termiņš pārcelts uz 1. decembri.

Netieši vairāk nekā miljardu latu lielais valsts atbalsts bijis nepietiekams, lai banka nodrošinātu tirgus uzrauga prasīto likviditāti. Parex vadība meklē ar valsti i nesaistītu naudu, raksta Diena. 30.novembris ir galīgais termiņš bankas darbības pilnasinīgai atjaunošanai. Saskaņā ar likumdošanu banku uzraugs Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ierobežojumus bankas darbībai var piemērot ne ilgāk par gadu. Pēc tam tie vairs nebūs spēkā. Tādējādi Parex ir tikai viena iespēja: nodrošināt FKTK prasību izpildi, tas ir, bankas likviditāti — naudas pietiekamību.

Jau pēc nedēļas, 11.februārī, Ekonomikas ministrijai (EM) ir jāiesniedz pilna AS Parex banka un AS Citadele banka pārdošanas stratēģija, taču atbildīgās iestādes pagaidām atsakās konkretizēt, vai pārdošanā tiks izliktas abas bankas.

Patlaban Parex aktīvi ir aptuveni 830 miljoni latu, kas var nozīmēt, ka Parex tūlītējas pārdošanas gadījumā summa, ko valsts iegūtu, būtu nepilni 170 miljoni latu, bet 490 miljoni latu no bankā ieguldītā var tikt arī zaudēti.

Finanšu ministrijā (FM) biznesa portālam Nozare.lv norādīja, ka jautājumi par banku pārdošanas stratēģiju ir adresējami EM un Privatizācijas aģentūrai (PA), taču nevienā no iestādēm konkrētas atbildes uz jautājumiem, vai pārdošanā tiks izlikta arī Parex un kas banku pārdošanas gadījuma notiks ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) daļām (Parex 14,61% un Citadelē 25% plus viena akcija), netika sniegtas.

Pēdējā pusgada laikā par AS Parex banka atsevišķu kredītu iegādi interesi izrādījuši vairāk nekā 100 institucionālie investori, stāstīja bankas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Tomēr viņa atzina, ka, ņemot vērā šā brīža tirgus situāciju, piedāvāto cenu līmenis būtiski atpaliek no attiecīgo aktīvu potenciālās tirgus vērtības un tādējādi neatbilst bankas interesēm.

Pēc viņas sacītā, Parex bankas vadība un eksperti regulāri veic potenciālo investoru piedāvājumu izvērtēšanu, tostarp tiekoties ar nopietniem tirgus spēlētājiem no Lielbritānijas, Krievijas, Šveices, Arābu Emirātiem un citām valstīm.

Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams norāda, ka patlaban pasaulē par tā sauktajiem sliktajiem kredītiem ir vērojama liela interese, tomēr investori pārsvarā skatās uz viegli realizējamiem aktīviem, kuru vērtības pieaugums nākotnē ļautu būtiski palielināt ieguldītās naudas apjomu.

Pārskaitot naudu Privatizācijas aģentūrai, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB) ir kļuvusi par Parex bankas 51.44 miljonu jeb 25 % un 1 akcijas īpašnieci.

Parex banka informē, ka aptuvena ERAB ieguldītā summa pamatkapitālā ir 51.444 miljoni latu.

Jau tuvākajā laikā tiks veiktas izmaiņas akcionāru reģistrā. Finanšu un kapitāla tirgus komisijā Db informēja, ka jebkuram, kurš vēlas iegūst būtisku līdzdalību bankā, ir jāsaņem FKTK atzinums, ka komisija neiebilst. «Un 26. augustā mēs neiebildām, ka ERAB iegūst pamatkapitālu, pārsniedzot 20 %, šo atļauju banka var izmantot pusgada laikā,» tā FKTK pārstāve Ieva Upleja.

ERAB investīcijas pamatkapitālā un subordinētais aizdevums līdz 22 miljonu eiro apmērā stiprinās Parex bankas kapitāla bāzi, sniegs atbalstu bankas restrukturizācijā un veicinās tās izaugsmi un iespējami ātrāku atgriešanos privātajā sektorā.