Unificēto maksātnespējas likumu piedāvā sadalīt trīs speciālajos

2017. gada 14. novembris plkst. 11:31
Sadaļa: Likumi
Dalies ar šo rakstu

Lai padarītu saprotamāku maksātnespējas procesu un tā iespējamos risinājumus, kā arī palielinātu atgūto kreditoru līdzekļu apjomu, pašreizējo maksātnespējas likumu piedāvā sadalīt trijos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viens regulētu fizisko personu maksātnespēju, otrs – juridisko personu sanāciju un trešais – juridisko personu likvidāciju. Šādu ideju izvērtēšanai Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Maksātnespējas tiesību advokātu sekcijas konferencē izteica tās vadītājs, bijušais Latvijas Sertificēto administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs, zvērināts advokāts Olavs Cers.

Visus trīs ievērojami atšķirīgos virzienus likumdevējs pašlaik cenšas regulēt ar vienu universālu likumu, kas nesasniedz gaidītos rezultātus. Vai šāds risinājums tiks iedzīvināts Latvijā, pašlaik skaidrības nav. Atsevišķi likumi par parādnieka reorganizāciju un sanāciju ir vismaz deviņās ES dalībvalstīs; vairākās valstīs ir viens maksātnespējas likums fiziskajām un cits – juridiskajām personām. Idejai par vienotā maksātnespējas likuma sadalīšanu trijos ir gan savi ieguvumi, gan arī riski. Par tuvāko iespējamo soli šajā virzienā tiek pieminēts grūtībās nokļuvušu uzņēmumu sanācijas regulējums, kas pašreizējā Maksātnespējas likumā atbilst tiesiskās aizsardzības un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesam. Šāds viedoklis ir saistīts ar faktu, ka ES augstākajās iestādēs jau ilgāku laiku «klejo» tā dēvētās restrukturizācijas direktīvas projekts, pret kuru, maigi izsakoties, ļoti «rezervēti» izturas lielās un bagātākās valstis, jo tādējādi faktiski var sākties parādu «piedošanas» vilnis, kas var radīt neprognozējamas sekas – kāpēc jāmaksā parāds, ja var izmantot parāda norakstīšanu un atbrīvošanos no tā maksāšanas? Ir vēl kāda nianse, kas signalizē par to, ka pašreizējais regulējums (tā piemērošana) sevi ir diskreditējusi, jo Doing Business reitingā Latvija gada laikā no 43. vietas ir noslīdējusi uz 53. vietu. Ieskatam: 2017.gada pirmajā pusgadā nodrošināto kreditoru prasījumu atgūšanas rādītājs ir 26%, tas ir, 26 centi no katra eiro, bet nenodrošinātu kreditoru prasījumu atgūšanas rādītājs ir katastrofāli zems – vien 3%, tas ir, trīs centi no katra eiro. Taču ko gan varētu sagaidīt, ja 64% no visiem uzņēmumiem, kuriem tiek pasludināts maksātnespējas process, ir tukšie uzņēmumi?

Visu rakstu Unificēto likumu piedāvā sadalīt trīs speciālajos lasiet 14. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu