Pakalpojumi

Uz Ceļojums Tev krāpnieciskiem ceļojumu piedāvājumiem «uzķērusies» 201 persona

Dienas Bizness, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Jūnija vidū Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicija kriminālvajāšanai nodeva kriminālprocesu pret tūrisma aģentūras SIA Ceļojums Tev amatpersonām saistībā ar krāpšanām ar ceļojumu piedāvājumiem. Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka apkrāpta vismaz 201 persona, kura samaksājusi par ceļojumu, bet pakalpojumus paredzētajā apjomā nav saņēmusi.

Pirms pāris gadiem Valsts policija saņēma informāciju par personām, kuras, iespējams, apkrāptas, iegādājoties ceļojumus tūrisma aģentūrā SIA Ceļojums Tev. 2013. gada 19. septembrī saistībā ar notikušo tika uzsākts kriminālprocess par krāpšanu lielā apmērā.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka klienti, iepazīstoties ar SIA Ceļojums Tev piedāvātajiem tūrisma braucieniem uz Eiropas Savienības un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīm, ar minēto komersantu noslēdza tūrisma pakalpojumu sniegšanas līgumus. Tūrisma aģentūras klienti rēķinus apmaksājuši skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu uz SIA Ceļojums Tev kontiem.

Par to, ka uzņēmums savas saistības nav izpildījis, klienti uzzinājuši īsi pirms izceļošanas vai atrodoties jau ārvalstīs - viesnīcu rezervācijas bijušas anulētas, jo tūrisma aģentūra nebija apmaksājusi rēķinus. Tādējādi klienti, kuri atradās ārvalstīs un par tūrisma braucienu bija norēķinājušies pilnā apmērā, atkārtoti apmaksāja tūrisma pakalpojumus vai par saviem līdzekļiem atgriezās Latvijā.

Pirmstiesas izmeklēšanā par cietušajiem tika atzīta 201 persona. Kopējais radītais materiālais zaudējums ir 218009,74 eiro.

2016. gada 13. jūnijā Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai tika nodots kriminālprocess pret divām aizdomās turētām 1978. un 1981. gadā dzimušām sievietēm par krāpšanu lielā apmērā. Par šādu noziegumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatot Aerodium līdzīpašnieka Ivara Beitāna un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola strīda sekas, ir pamats satraukumam par uzņēmējdarbības vidi kopumā.

Šobrīd no sešus gadus ilgās tiesāšanās pāri ir palikusi tikai krimināllieta pret Ivaru Beitānu, un tā var kļūt par precedentu, ka uzņēmējs tiek krimināli sodīts par uzņēmējdarbību.

Īsumā – 2008. gadā ar Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa Sporta sertifikācijas centrs (GSSC) saņem LIAA sniegto ES un valsts atbalstu Jelgavas gaisa tuneļa būvniecībai – aptuveni divus miljonus eiro. 2011. gadā LIAA pieprasa naudu atpakaļ, jo finanšu sasniegumi ir tālu no prognozēm, kas izdarītas pirms krīzes. Augstākajā tiesā pierāda, ka maksātnespējīga uzņēmuma dalībniekiem divi miljoni nav jāatmaksā.

Tas nav mainījis Ozola nostāju, ka Beitānam jāpiedzīvo sods par paveikto, – par to, ka valsts nav saņēmusi atpakaļ naudu, ko piešķīra kā atbalstu GSSC. Varēja taču pagaidīt ar biznesa rezultātiem, bet negaidīja. Tuneli pārdeva izsolē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra vērsusies Saeimā, lūdzot izdot kriminālvajāšanai deputātu Ati Zakatistovu (KPV LV).

Neminot personas vārdu, Prokuratūras pārstāve Laura Majevska informēja, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors šodien vērsās Saeimā ar ierosinājumu par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret deputātu par Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Minētais pants paredz atbildību par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Rīgas enerģija policijai lūdz pārbaudīt iespējamu pretlikumīgu vēršanos pret uzņēmumu OIK atļauju skandālā

LETA, 27.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Rīgas enerģija» vērsusies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā un Valsts policijā ar lūgumu pārbaudīt pēdējās nedēļās, pēc uzņēmuma pārstāvju domām, nelikumīgo un melīgo vēršanos pret «Rīgas enerģiju» saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandālu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

(Pievienots «Nekā personīga» producentes komentārs 8. un 9.rindkopā.)

«Vēršamies pie jums saistībā ar publiski izskanējušām ziņām par »Rīgas enerģijas« it kā pieļautajiem likuma pārkāpumiem. Uzskatām, ka šobrīd notiek aktīva pretlikumīga vēršanās pret uzņēmumu ar mērķi samazināt kompānijas vērtību un trešajām personām pārņemt kontroli pār uzņēmumu. Esam saņēmuši signālus, kas liek tā domāt,» iesniegumu Ģenerālprokuratūrā komentēja «Rīgas enerģijas» valdes priekšsēdētājs Valdis Šaplaks.

Uzņēmuma valde apgalvo, ka guvusi pierādījumus, ka 15.oktobrī TV3 raidījumā «Nekā personīga» demonstrēti video kadri, kuros minētais filmēšanas datums neatbilstot patiesībai, ir sagrozīti, lai apzināti maldinātu sabiedrību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāta Ata Zakatistova un uzņēmēja Viestura Tamuža krāpšanas lieta tiesā nonāks līdz gada beigām, Dienas Biznesam apstiprināja Latvijas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgo lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns

Jau pirms Jāņiem prokuratūra izsniedza apsūdzību A. Zakatistovam, pārmetot krāpšanu lielā apmērā. Deputātu apsūdz par 26 620 eiro izkrāpšanu un 2420 eiro izkrāpšanas mēģinājumu, naudu viņš saņēmis par it kā nesniegtām stratēģiskām konsultācijām SIA Eco Baltia grupa, kas pieder AS Eco Baltia. Pirmsšķietami, ka apsūdzības pamatā ir fakts, ka neeksistē dokumentētas konsultāciju versijas, kas neapgāžami pierādītu, ka A. Zakatistovs strādājis, lai naudu saņemtu. Apstiprinājumu faktam, ka A. Zakatistova sniegtās konsultācijas būtu iesniegtas drukātā vai digitālā formātā, neizdevās iegūt arī Dienas Biznesam.

Nauda padomniekam?

A. Zakatistovs ar V. Tamužu par konsultāciju sniegšanu vienojušies jau 2016. gadā. V. Tamužs ir uzņēmuma Eco Baltia padomes priekšsēdētājs un kopā ar deputātu šā gada 14. maijā publiskā preses konferencē izklāstīja savus sadarbības motīvus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Konference Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam

Db.lv, 17.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu plānošanas jomā pēdējo gadu laikā vērojama lielāka stabilitāte nekā iepriekš, tomēr aizvien pastāv dažādi izaicinājumi, ar ko jāsaskaras uzņēmējiem, izdevniecības «Dienas Bizness» sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotajā konferencē «Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam» atzina eksperti.

Pērn Latvijas nodokļu sistēma piedzīvoja revolucionāras pārmaiņas, kuras vienus priecēja, bet citus apbēdināja. Būtiski satricinājumi skāra banku sektoru, ko izjuta arī uzņēmēji. Kopumā gan nodokļi iekasēti tādā apmērā kā plānots.

Arī nākotnē gaidāmas izmaiņas, līdz ar to uzņēmējiem jātur roka uz pulsa, lai nenokavētu to ieviešanu savā darbībā.

Galerijā augstāk - ieskats konferences norisē!

Ziņas no konferences:

FOTO: Kā Baltijas valstīs atšķiras netiešie nodokļi?

Publisko pakalpojumu sektors būtiski kavē investīcijas digitālajās tehnoloģijās

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālijā kāds pāris no Latvijas apsūdzēts vairāk nekā 250 000 Austrālijas dolāru (aptuveni 170 000 eiro) izkrāpšanā, izmantojot viltus iepirkšanās tīmekļa vietnes, ziņo Austrālijas mediji.

27 gadus vecais Aleksandrs Gorikijis un 25 gadus vecā Anastasija Šveiņika no Latvijas apsūdzēti krāpšanā un naudas atmazgāšanā.

Austrālijas Kvīnslendas štatā viņi apsūdzēti 31 cilvēka apkrāpšanā, izkrāpjot vienai personai līdz 6293 Austrālijas dolāru.

Kopumā pāris Austrālijā apkrāpis vairāk nekā 200 cilvēku, kuri domāja, ka iegādājas internetā dārza mēbeles, sporta aprīkojumu, laivu motorus un citas preces.

Apsūdzētie, izmantojot 28 viltus vietnes, izkrāpuši kopumā 252 000 Austrālijas dolāru.

Pircējiem tika lūgts atklāt savus kredītkaršu datus, bet tika piedāvāta papildu atlaide, ja viņi maksā ar bankas pārskaitījumu.

Pēc tam pircējiem tika nosūtīts piegādes datums, kurā nekādas preces tā arī netika piegādātas. Pēc tam ar viltus uzņēmumiem vairs nav bijis iespējams sazināties. Tīmekļa vietnēs norādītie telefona numuri atvienoti, bet pircēju sūtītās e-pasta vēstules ignorētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) paustais par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieku iesaisti Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanā grauj valsts reputāciju un rada miljoniem eiro zaudējumus, piektdien preses konferencē pauda LIAA direktors Andris Ozols.

Valsts policija (VP) otrdien aizturēja piecas personas aizdomās par aptuveni četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem. Izskanējusi informācija, ka lietā iesaistīts «Ditton» holdings. Otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» ekonomikas ministrs teica, ka šajā lietā iesaistīti arī LIAA darbinieki.

Ozols norādīja, ka ministrs paudis kļūdainu informāciju un aicināja Nemiro to atsaukt.

«Tas, ko teica Nemiro, ir meli. Ir liela atšķirība tajā vai LIAA, sadarbojoties ar Valsts policiju, palīdzējusi novērst nelikumības, vai LIAA ir piedalījusies nelikumībās. Virsrakstiem, ka LIAA darbinieki ir piedalījušies krāpšanā, ir lielas negatīvas sekas. Iespējams, Nemiro ir jauns un nepieredzējis, bet LIAA nav iesaistīta krāpšanā,» uzsvēra Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kriptovalūtām komplektā arī šādu krāpniecības shēmu birums

Jānis Šķupelis, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrai inovācijai mēdz būt arī savas ēnas puses. Pēdējā laikā milzīgu uzmanību piesaistījušas tā saucamās kriptovalūtas. Daudz kam palīdzējis tas, ka sākotnēji bitkoina, bet tagad – arī citu citu virtuālo valūtu fenomens - kļuvis par masas (mainstream) intereses objektu.

Parasti gan dāsnas, vieglas un ātrās peļņas solījumi rada labu vidi dažādām ne pārāk “tīrām” lietām. Šajā ziņā nekāds izņēmums nav bijusi arī kriptovalūtu pasaule. Piemēram, ASV Federālā Tirdzniecības komisija (FTC) atklājusi, ka kopš pagājušā gada oktobra līdz šā gada 31. martam ar dažādu negodīgu kriptoaktīvu investīciju shēmu palīdzību no šīs valsts patērētājiem vien esot izkrāpti līdzekļi vairāk nekā 80 miljonu ASV dolāru apmērā, raksta Bloomberg. Turklāt tā ir tikai tā summa, par kuru cilvēki ir ziņojuši varas iestādēm. Tiek uzsvērts, ka dažādi krāpnieki mēģina gūt labumu no vispārējās virtuālo valūtu mānijas. Kopuma ziņojumu skaits par dažādām krāpnieciskām kriptovalūtu shēmām sešos mēnešos esot audzis 12 reizes. Savukārt šāda “piesitiena” shēmās izkrāptās naudas apmērs esot audzis 10 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa noraidījusi Olainfarm akciju apķīlāšanu un balsstiesību izmantošanas liegumu

LETA, 04.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā noraidījusi Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pieteikumu pret zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielāko akcionāru SIA "Olmafarm" par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, liecina tiesas lēmums.

Čehijas kompānija bija lūgusi tiesu apķīlāt "Olmafarm" piederošās 42,5% "Olainfarm" akcijas, kā arī aizliegt "Olmafarm" izmantot uzņēmumam piederošo "Olainfarm" akciju balsstiesības.

Tāpat noraidīts "Black Duck Invest" lūgums piemērot "Olmafarm" aizliegumu pieņemt lēmumus par "Olainfarm" pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, peļņas sadali, likvidāciju vai reorganizāciju, pieņemt lēmumus par grozījumu izdarīšanu "Olainfarm" statūtos par pārvaldes institūciju kompetences un lēmumu pieņemšanas kārtības maiņu, kā arī "Olainfarm" padomes locekļu atsaukšanu un/vai ievēlēšanu.

Pieteikumā tiesai "Black Duck Invest" norādīja, ka 2021.gada 27.aprīlī parakstīts līgums par "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pārdošanu Čehijas investoriem, un, Čehijas uzņēmuma ieskatā, šis līgums ir likumīgs un spēkā esošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm padomes locekļi un Čehijas uzņēmēji plānoja iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% akciju

LETA, 09.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā aizturētais grupējums izkrāpis vairāk nekā 2 miljonus eiro no Ķīnas iedzīvotājiem

LETA, 15.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Latvijā aizturētais noziedzīgais grupējums izkrāpis vairāk nekā divus miljonus eiro no Ķīnas iedzīvotājiem, preses konferencē informēja Valsts policijas (VP) kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš.

Krāpšana notikusi izmantojot telefonkrāpšanas metodes, skaidroja Lazdiņš, piebilstot, ka krāpšana veikta laika posmā no šī gada marta līdz jūlija beigām.

VP saņēma tiesiskās palīdzības lūgumu no Ķīnas, kā rezultātā veikta izmeklēšana un operatīvās darbības divu mēnešu garumā, kas rezultējusies pirmdien veiktajā operācijā, skaidroja Lazdiņš.

Tāpat viņš minēja, ka palīdzība saņemta no Valsts robežsardzes, jo iesaistīts liels skaits aizdomās turamo, kuriem nav skaidra izcelsmes valsts, kā arī ir aizdomas par to, vai viņi atrodas Latvijā legāli.

Lazdiņš norādīja, ka starp aizturētajiem ir arī viens Latvijas pilsonis un piebilda, ka ir izņemts liels apjoms ar lietiskajiem pierādījumiem, kas palīdzēs Ķīnas tiesībsargājošajām institūcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - EM vēršas Valsts policijā par iespējamo krāpšanos ar OIK

Rūta Lapiņa, 18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar televīzijas kanālā TV3 raidījumā «Nekā Personīga» izskanējušo informāciju par vairākiem uzņēmumiem, kas varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, Ekonomikas ministrija iesniegusi pieteikumu Valsts policijai ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu pret AS «Sadales tīkls» un SIA «Rīgas Enerģija» par iespējami notikušu noziedzīgu nodarījumu, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

«Saskaņā ar izsniegto atļauju SIA «Rīgas Enerģija» līdz 2017. gada 5.oktobrim bija jāuzsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā. Lai pārliecinātos, ka stacija ir uzsākusi elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, ir jābūt sistēmas operatora, t.i. AS «Sadales tīkls», parakstītam aktam par elektrostacijas atzīšanu kā derīgu paralēlam darbam ar sistēmu un atļaujai par elektrostacijas pieslēgšanu sistēmai AS «Sadales tīkls» uz pārbaudes laiku ne mazāku kā 72 stundas,» skaidro ministrijā.

Tomēr raidījuma «Nekā Personīga» filmēšanas laikā uzņēmuma SIA «Rīgas Enerģija» teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana.

Tādēļ Ekonomikas ministrija lūdz Valsts policiju pārbaudīt iespējamās krāpnieciskās darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kratīšanas Rīgas satiksmē veiktas jaunā kriminālprocesā, kas izdalīts no nanoūdens lietas

LETA, 03.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas kratīšanas uzņēmumā «Rīgas satiksme» (RS) veiktas kriminālprocesā, kas izdalīts no patlaban prokuratūras lietvedībā esošās tā dēvētās RS «nanoūdens» krimināllietas, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, kuru apstiprināja prokuratūrā.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA apstiprināja, ka, izvērtējot tā dēvētajā RS nanotehnoloģiju krimināllietā iegūtās ziņas, šogad 3.maijā pieņemts lēmums par kriminālprocesa sadalīšanu un jauna kriminālprocesa sākšanu, proti, iespējamu krāpšanu lielā apmērā.

Jaunais kriminālprocess tika nodots izmeklēšanai VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei (ENAP). Šajā izdalītajā kriminālprocesā procesa virzītājs veica kratīšanas, līdz ar to par citiem jautājumiem ieteicams vērsties ENAP, norādīja Eiduka.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūrai LETA komentārus par izmeklēšanu nesniedza. Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska, iepriekš preses brīfingā taujāts, vai šīs nedēļas kratīšanas saistītas ar kādu jau zināmu lietu, atbildēja, ka nevar ne apstiprināt, ne noliegt šādu informāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SPRK saskata iespējamu Sadales tīkla pārkāpumu lietā par krāpšanos ar OIK

LETA, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja AS «Sadales tīkls» parakstījis aktu par koģenerācijas stacijas nodošanu ekspluatācijā pirms tas reāli noticis, tad tas ir pārkāpums, šodien žurnālistiem stāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) mediju pārstāvjus informēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) gatavos ziņojumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), kurā tiks ietverts vērtējums par SPRK atbildību jautājumā par atļauju piešķiršanu darbu nesākušām koģenerācijas stacijām. Ministrs gan detalizētāk nekomentēja SPRK atbildību.

Savukārt Irklis stāstīja, ka lietā par iespējamu krāpšanos ar darbu nesākušām koģenerācijas stacijām figurē akti, kas balstīti uz SPRK izdotiem noteikumiem.

«SPRK noteikumi ir ietverti EM noteikumos par obligāto iepirkumu, jo tādējādi ministrija var pārliecināties, ka stacija ir nodota ekspluatācijā un ir pieslēgta sistēmai. Tātad EM izmanto SPRK izdotos noteikumus, lai pārliecinātos par pareizi realizētu obligātā iepirkuma atļauju,» skaidroja SPRK vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Trauksmes celšanas likums bez sabiedrības paradumu maiņas nedarbosies

Vilnis Veinbergs - Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētājs, SIA Biznesa augstskolas Turība Iekšējās drošības dienesta vadītājs, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobra vidū Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Trauksmes celšanas likumu ar mērķi Latvijā nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu un stiprināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.

Likums paredz, ka līdz ar tā stāšanos spēkā ikvienam darba ņēmējam būs drošāka iespēja celt trauksmi par dažādiem pārkāpumiem gan valsts un pašvaldības institūcijās, gan privāto tiesību organizācijās. Likumdevējs ir radījis labvēlīgus apstākļus trauksmes cēlējiem, jo par trauksmes celšanu pats cēlējs un viņa radinieki var justies daudz drošāk, taču grūti paredzēt, vai likums sekmēs paradumu informēt par pārkāpumiem. Likums vien neveicinās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos cīņā pret negodīgu rīcību un nemudinās nostāties pret nelikumībām. Nepieciešama arī domāšanas maiņa, lai ikkatrs sabiedrības loceklis spētu identificēt sevi ar Latvijas valsti un saskatītu to, kā savu un bērnu nākotnes vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) «nanoūdens» lietā Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» piemērojusi 2,4 miljonu eiro sodu par aizliegtu vienošanos, trešdien mediju pārstāvjus informēja KP.

KP konstatējusi aizliegtu vienošanos divās «Rīgas satiksmes» cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi.

Vienlaikus SIA «Sava arhitektūra» piemērots naudas sods 700 eiro eiro apmērā.

Naudas sodi par apzinātu konkurences kropļošanu piemēroti «Rīgas satiksmei» kā pasūtītājam, bet «Savai arhitektūrai» kā iepirkuma pretendentam.

Savukārt pārējie pieci karteļa dalībnieki - SIA «RS Baltic», SIA «Alchimica-Latvia», SIA «UKT Serviss», SIA «Vialeks» un SIA «HRM» - ir likvidēti, tāpēc tiem naudas sods nav piemērots.

«Rīgas satiksme» nepiekrīt Konkurences padomes lēmumā konstatētajam pārkāpumam un to pārsūdzēs, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis. «Rīgas satiksme» uzskata, ka Konkurences padome nepareizi un pretēji Eiropas Savienības tiesu praksei ir interpretējusi tiesību normas, pārkāpumu saskatot faktā, ka viens no «Rīgas satiksmes» šobrīd jau bijušajiem darbiniekiem prettiesiski, savtīgos nolūkos, apzināti slēptā veidā sniedza atbalstu cenu aptauju dalībniekiem. Šāda «Rīgas satiksmes» darbinieka un vairāku cenu aptaujas pretendentu rīcība šobrīd tiek vērtēta kriminālprocesa ietvaros. Tomēr Konkurences padome nevērtēja «Rīgas satiksmes» kā tirgus dalībnieka spēju novērst konkrēto noziegumu, kas vienlaikus varētu būt radījis sekas konkurencei, kaut arī šāds izvērtējums ir obligāts priekšnoteikums, lai konstatētu tirgus dalībnieka vainu. Līdz ar to «Rīgas satiksmes» ieskatā Konkurences padome ir pieņēmusi nepamatotu lēmumu, kas balstīts kļūdainā konkurences tiesību normu interpretācijā, skaidro V.Zaķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā policija visā Latvijā saņem arvien vairāk iesniegumu no iedzīvotājiem, kuri cietuši no starptautiskām krāpšanu shēmām, informē Valsts policijā.

Visbiežāk noziedznieki, uzdodoties par banku darbiniekiem, zvana un izkrāpj banku piekļuves datus, uzdodas par finanšu speciālistiem un piedāvā ieguldīt naudu finanšu platformās, izsūta krāpnieciskus e-pastus un pat iesaistās privātās sarakstēs sociālajos tīklos ar potenciālajiem upuriem, cenšoties iegūt uzticību un lūdzot pārskaitīt naudu neapskaužamu sadzīves situāciju risināšanai, kurās it kā nokļuvuši.

Jau ziņots, ka šogad Latvijā tika konstatēts jauns noziedzīgs veids - nelikumīga piekļuve bankas kontiem un krāpšana, kas tendēta uz Smart-ID lietotājiem. Proti, daudzi iedzīvotāji kopš šā gada septembra ir saņēmuši viltus zvanus no personām, kas uzdodas par banku darbiniekiem, runā krievu valodā un mēģina iegūt bankas klientu maksājumu karšu datus, drošības kodus, kā arī internetbankas lietotāja numurus, personas kodus un aplikācijas Smart-ID kodus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest", kas apgalvo, ka aprīlī kļuvis par SIA "Olmafarm" piederošo 42,5% zāļu ražotāja AS "Olainfarm" īpašnieku, ir zaudējis astoņos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, pavēstīja "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš piebilda, ka manipulācijas "Black Duck Invest" apgalvojumos par akciju pirkuma līguma slēgšanas apstākļiem izgaismojuši arī divi starptautiski uzņēmumi - auditorkompānija "PriceWaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Rubenis pavēstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 30.augustā noraidīja "Black Duck Invest" pieteikumu atcelt par labu "Olmafarm" piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. "Līdz ar to "Black Duck Invest" vairākkārtējie mēģinājumi ietekmēt "Olmafarm" rīcību un traucēt tai piederošo balsstiesību izmantošanu kārtējo reizi ir izrādījušies nesekmīgi. Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams," informēja Rubenis.

Viņš arī pauda viedokli, ka "Black Duck Invest" nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir "Black Duck Invest" apgalvojumi par "Olainfarm" akciju iegādi, taču nu tiesu nolēmumiem pievienojušies arī divu starptautiski atzītu uzņēmumu atzinumi, kas apgāž "Black Duck Invest" pārstāvja Vojteha Kačenas 2021.gada 4.augustā preses konferencē un paziņojumā medijiem klāstīto, ka "Olainfarm" akciju iegādes darījuma sagatavošana bijis ilgs process, kurā "Olmafarm" pārstāvējis "PriceWaterhouseCoopers", Čehijas banku - "Sorainen", bet "BHM Group" kompāniju "Black Duck Invest" - "Walles" juridiskie eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošinātājs: Aptuveni 15% saskaņoto paziņojumu tiek aizpildīti nepareizi

Žanete Hāka, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudenī, ātrāk iestājoties tumšajam laikam, palielinās risks iekļūt ceļu satiksmes negadījumā. Gjensidige Latvija brīdina, ka praksē regulāri sastopamas situācijas, kad iesaistītām pusēm ir grūtības vienoties par negadījuma apstākļiem.

Apdrošināšanas sabiedrības Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Dāvids Lēvalds vērš uzmanību situācijām, kad negadījumā cietusī puse saskaras ar agresīvām darbībām no vainīgā vadītāja puses.

«Saskaņotā paziņojuma aizpildīšana negadījuma vietā bieži notiek visai nepatīkamos apstākļos. Cilvēki mēdz būt stresā un emocionāli ievainojami. Papildu emocionālo slodzi uzliek arī tas, ka viņu transportlīdzekļi rada neērtības citiem vadītājiem vai sadursmes dēļ radies sastrēgums. Situāciju ietekmē arī citi aspekti – traucēt var pat, piemēram, lietus vai diennakts tumšais laiks. Šos apstākļus reizēm izmanto avārijas izraisītājs un piespiež uzņemties atbildību nevainīgam transportlīdzekļa vadītājam,» saka Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Dāvids Lēvalds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

KNAB par 832,4 tūkstošu eiro izkrāpšanu no valsts rosina apsūdzēt Bior darbinieku un divus Lietuvas pilsoņus

LETA, 21.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par 832 418 eiro izkrāpšanu no valsts budžeta saistībā ar stikla zušu iepirkumiem lūdzis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret zinātniskā institūta «Bior» darbinieku un diviem Lietuvas pilsoņiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB savā izplatītajā infografikā raksta, ka birojs lūdzis sākt kriminālvajāšanu pret atvasinātas publiskas personas darbinieku. Birojā aģentūrai LETA nekomentēja, kādu struktūru pārstāvējis aizdomās turētais darbinieks, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka persona strādājusi pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā «Bior». «Bior» ir Zemkopības ministra pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts, kas ir atvasināta publiska persona.

«Bior» komentārus par šo lietu nesniedza. «Ņemot vērā, ka KNAB ziņojumā neredzam, ka būtu minēts »Bior« vai kāds no »Bior« darbiniekiem, līdz ar to jautājumiem par to, vai tas ir saistīts ar mums un vai mūsu darbiniekiem, mēs nevaram apstiprināt. Ja KNAB apstiprina, tad, protams, mēs informēsim,» aģentūrai LETA paziņoja «Bior» sabiedrisko attiecību vadītāja Irēna Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cīņā ar legalizāciju - nepazaudēt tiesisku valsti

Tatjana Ļutinska, starptautiska nodokļu konsultante, TX Solutions, 24.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs maksājam nodokļus jau piectūkstoš gadu – kopš Senās Ēģiptes laikiem. Un Ēģiptes stāsts kļuva par bēdīgu piemēru tam, pie kā noved pārmērīga administratīvā sistēma – notika katastrofa, kad milzīgais valsts aparāts salauza mugurkaulu tiem, kas faktiski strādāja un šo aparātu uzturēja.

Tomēr visas paralēles ar mūsdienām ir nejaušas. Mums ir demokrātija un tiesiska valsts, nodokļi – tās neatņemama sastāvdaļa.

Un vienlaicīgi – mūsu galvassāpes. Nodokļi ir augsti. Saskaņā ar Eurostat datiem nodokļu slogs Latvijā ir 31% no IKP. Bet ja esat algots darbinieks un nopelnāt 1000 eiro, valsts saņems 700 eiro.

Ja nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, Jūs nopelnāt valstij vairāk nekā sev – salīdziniet visus sava uzņēmuma nodokļu maksājumus gadā (Lursoft Jums palīdzēs) ar Jums sadalīto peļņu. Nodokļi ir sarežģīti. Bet neizbēgami – krimināllikums stāv sardzē. Un nodokļu apmaksas kontrole vēl nekad nav bijusi tik visaptveroša. Informācijas apjoms, kas par katru no mums aizplūst uz Valsts ieņēmumu dienestu pēdējos divus gadus ir iepriekš nepieredzēts. Jau šī apziņa vien katru padarīs par disciplinētu nodokļu maksātāju. Un vairs nav tādu cilvēku, kas nodokļa likmi 0 uzskatīja par labu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis septembrī iecelts divu AS "A.C.B." grupas ceļu būves uzņēmumu valdēs, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kopš 3.septembra Gulbis ir SIA "8 CBR" valdes loceklis, bet kopš 1.septembra - SIA "Ceļi un tilti" valdes loceklis.

Ceļu un tiltu būves kompānija "8 CBR" pagājušajā gadā ir strādājusi ar 33,197 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 51% vairāk nekā 2019.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 2,1 reizi, sasniedzot 2,311 miljonus eiro. Kompānija "8 CBR" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 303 226 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir "A.C.B." (99,5%), Zoja Bulko (0,25%) un Igors Bulko (0,25%).

Savukārt "Ceļi un tilti" pagājušajā gadā strādāja ar 24,821 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 22,1% vairāk nekā 2019.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 1,2% un bija 1,402 miljoni eiro. Kompānija "Ceļi un tilti" reģistrēta 1991.gadā. Uzņēmuma īpašnieki ir "A.C.B." (93,53%) un vēl septiņas privātpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Deguna galā, bet neredzami

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 27.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens tikai pēc sižeta televīzijā uzdeva ierosināt lietu par krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Pēc tam, kad TV3 raidījums Nekā personīga pauda bažas par to, ka krāpšanā iesaistīti vairāki zaļās enerģijas uzņēmumi, atbildīgajiem pēkšņi it kā nokrita rozā brilles attiecībā par šī lauciņa darboņiem.

Viens no personāžiem zaļās strāvas stāstā ir AS Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris. Pēc uzjundītā skandāla ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām viņš atkāpies no amata. R. Lūsverim, kurš atbildēja par pieslēgumu procesa darba organizēšanu, uzdots līdz 30.oktobrim sniegt «visaptverošu pārskatu par savu darbību šajā jautājumā». Nav zināms, cik detalizēts būs un vai vispār būs paskaidrojuma raksts un ko no tā varēs vai nevarēs secināt, tomēr savdabīgi, ka R. Lūsveris, lai gan no 26. oktobra vairs nav kompānijas valdes loceklis, tomēr vismaz oficiāli turpina darbu Sadales tīklu attīstības direktora amatā. Db.lv uzņēmumā Sadales tīkls noskaidroja, ka R. Lūsveris, kurš, pēc amatpersonas deklarācijā norādītā, pērn Sadales tīklā nopelnījis 105 tūkstošus eiro, ir «prombūtnē», darba devējam smalkākus komentārus nesniedzot. Savukārt par nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija šo jucekli nekomentē vispār, saucot to par uzņēmuma iekšējo lietu. Tiesa, šie jautājumi kopumā nebūtu jācilā ne ministrijai, ne medijiem, un arī OIK atļauju spēlītes varētu vieglu roku turpināties, ja mediji nebūtu izgaismojuši OIK atļauju saņēmēju «iekšējās lietas».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesa Lielbritānijā četriem Latvijas pilsoņiem, kas bija izveidojuši organizētās noziedzības sindikātu, specializējoties naudas atmazgāšanā un krāpšanā, piespriedusi cietumsodus, atsaucoties uz tiesas informāciju, trešdien vēsta britu mediji.

Notiesāti Arvīds Civkors (30), Māris Kursis (30), Hardijs Langšteins (37) un Aivars Džagarjans (38). Katram no viņiem piespriesti četri gadi un 11 mēneši cietumā.

Notiesātie iedrošinājuši cilvēkus doties no Latvijas uz Apvienoto Karalisti, solot nodrošināt pārbraukšanu, mājokli un darbu, norādīja prokuratūra.

Ierodoties Lielbritānijā, ieceļotājiem pateikts, ka viņi bandai «ir parādā».

Vīrieši tika notiesāti par pretlikumīgām darbībām laikaposmā no 2012.gada jūnija līdz 2016.gada decembrim. 14 nedēļas ilgais tiesas process Edinburgas šerifa tiesā noslēdzās novembrī.

Apsūdzībās cilvēku kontrabandā tiesājamie tika attaisnoti.

Tiesājamie upurus piespieduši uz sava vārda atvērt kontus bankās. Tad informācija par banku kontiem un banku kartes upuriem bija jānodod bandai, bet viņi paši nosūtīti strādāt dažādos Lielbritānijas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru