KOMPAKTAS ĒKAS AR ĻOTI LABU SILTUMIZOLĀCIJU

Visām ēkas ārējām norobežojošajām konstrukcijām ir jābūt labi siltinātām. Sadurvietām, stūriem, savienojumiem un konstrukcijām ir jābūt izplānotām ar īpašu rūpību, lai izvairītos no aukstuma tiltiem. Visām ēkas nestiklotajām norobežojošajām konstrukcijām jābūt tik labi izolētām, ka to siltumcaurlaidība (U-vērtība) nepārsniedz 0,15 W/ (m2K), tātad tikai 0,15 vati siltumenerģijas tiek zaudēti caur kvadrātmetru ēkas norobežojošās konstrukcijas pie temperatūru starpības viens Kelvina grāds. Brīvstāvošām vienģimenes ēkām šīs vērtības bieži vien ir zem 0,10 W/(m2K). Jo kompaktākas ir ēkas norobežojošās konstrukcijas, jo vieglāk sasniedzams un ekonomiski izdevīgāks ir pasīvo ēku standarts.

LOGU STIKLOJUMS UN RĀMJI

Visa loga (stiklojuma un rāmja) U-vērtība nedrīkst pārsniegt 0,80 W/(m2K). Šī vērtība var būt zemāka aukstākos klimata apstākļos, savukārt maigākos klimata apstākļos pasīvo ēku standarts var tikt sasniegts arī ar augstākām vērtībām. Savukārt iebūvēta loga U-vērtība nedrīkst pārsniegt 0,85 W/(m2K). Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi izmantot pasīvai ēkai piemērotus logus ar labi siltumizolētiem rāmjiem. Stiklojumam jābūt labai saules siltuma caurlaidībai (g-vērtībai) — vēlams ne mazāk kā 50%, kas veicina siltuma iegūšanu caur logiem ziemā (zemākas g-vērtības var būt piemērotas ļoti siltā un saulainā klimatā). Logiem jābūt blīviem un stiklojuma starplikas nedrīkst būt siltumu pārnesošas, piemēram, no alumīnija. Logi jāiebūvē brīvi no termiskajiem tiltiem, iznesot tos siltumizolācijas slānī.

VENTILĀCIJA AR SILTUMA ATGŪŠANU — KOMFORTAM

Ventilācijas sistēmas ar siltuma atgūšanu nodrošina, ka kontrolētā veidā ēkai tiek pievadīts gana daudz svaiga gaisa gandrīz istabas temperatūrā. Tādējādi var izvairīties no caurvēja un iemītniekiem nav aktīvi jāvēdina telpas. Jāpievērš uzmanība, lai pievadītā gaisa daudzums bez īpašas vajadzības nepārsniegtu 30 m3/h uz vienu cilvēku, lielāks pieplūdes gaisa apjoms ziemā var radīt pārāk sausu gaisu. Šādu ventilācijas sistēmu nevajadzētu jaukt ar gaisa kondicionēšanu. Pasīvās ēkas ventilācijas sistēmas nodrošina ļoti labu iekštelpu gaisa kvalitāti, pateicoties augstas klases F7 filtriem āra gaisam.

VENTILĀCIJA AR SILTUMA ATGŪŠANU — EFEKTIVITĀTEI

Ventilācijas iekārtas ar siltuma atgūšanu ir atslēga ievērojamam enerģijas ietaupījumam, jo tās nodrošina, ka nosūces gaisa siltums netiek izniekots, bet gan pārnests uz pieplūdes gaisu, abām gaisa plūsmām fiziski nesajaucoties. Īpaši karstos klimatiskajos apstākļos šīs sistēmas var darboties arī otrā virzienā — siltumu no pieplūdes gaisa pārnesot uz nosūces gaisu, tādējādi pieplūdes gaisu atvēsinot, pirms tas nokļūst dzīvojamajās telpās. Pasīvā ēka var veiksmīgi darboties tikai ar augstas siltuma atgūšanas efektivitātes siltummaini, jo bez tā ventilācijas sistēmas gadā iznieko daudz vairāk enerģijas nekā kopējais pasīvās ēkas siltumenerģijas patēriņš (tādam pašam gaisa daudzumam ventilācija bez siltuma atgūšanas var zaudēt aptuveni 24 kWh/m2a, kamēr pasīvās ēkas patērētā siltumenerģija drīkst sasniegt tikai 15 kWh/m2a). Tādējādi pasīvās ēkas ventilācijas sistēmas siltuma atgūšanas lietderības koeficientam ir jābūt vismaz 75%, tajā pašā laikā elektrības patēriņš nedrīkst pārsniegt 0,45 Wh/m3 apstrādātā gaisa. Trokšņu līmenim pasīvajā ēkā nevajadzētu būt lielākam par 25 dB. Minētajiem lielumiem ir jābūt rūpīgi izplānotiem, gaisvadu sistēmā izmantojot klusinātājus.

GAISA NECAURLAIDĪBA

Ļoti blīvas ēkas veicina ventilācijas sistēmas efektīvu darbību un nodrošina vienmērīgu temperatūru, tajā pašā laikā izvairoties no mitruma nodarīta kaitējuma konstrukcijās. Pasīvās ēkas gaisnecaurlaidība tiek mērīta un demonstrēta ar spiediena testa palīdzību, kurā pie 50 Pa spiediena starpības starp ēkas iekšpusi un ārpusi stundā nedrīkst būt vairāk kā 0,6 gaisapmaiņas kārtas.

LOGU ORIENTĀCIJA UN NOĒNOJUMS

Pareiza logu orientācija un to noēnojums ir ļoti būtisks pasīvo ēku aspekts. Lai iegūtu pēc iespējas vairāk saules enerģijas, kad tā ir nepieciešama, lielākajām logu platībām, ja vien tas ir iespējams, jābūt vērstām uz dienvidiem. Veidojot un izvēloties logu dizainu, priekšroka tiek dota logiem ar pēc iespējas šaurākiem rāmjiem, lai izvairītos no siltuma zudumiem (vai nevēlamiem siltuma ieguvumiem karstā klimatā). Lai izvairītos no pārkaršanas, austrumu un rietumu, bieži arī dienvidu puses logiem jābūt aprīkotiem ar žalūzijām. Lai nodrošinātu pietiekamu šķērsvēdināšanu siltās dienās, katrā telpā vismaz vienam logam jābūt atveramam.

VISAS KONCEPCIJAS OPTIMIZĀCIJA UN IETAUPĪJUMI

Visām sastāvdaļām jābūt optimizētām un saderīgām, lai sasniegtu pasīvās ēkas standartu. Šim mērķim Pasīvo ēku institūts ir radījis Pasīvo ēku projektēšanas programmu (PHPP). Šī ārkārtīgi precīzā Excel- bāzes enerģijas bilances programma ne tikai nosaka siltumenerģijas un primārās enerģijas patēriņu, bet aprēķina arī logu U-vērtības, noēnojuma un logu orientācijas ietekmi, siltumslodzi un pārkaršanas biežumu. Ar PHPP projektētāji var optimizēt visas izmantojamās komponentes un rasējumus, lai nonāktu pie ekonomiski visizdevīgākā risinājuma. PHPP veido pamatu labai pasīvajai ēkai.