Jaunākais izdevums

Stiprinot attiecības un uzlabojot tirdzniecības saites, Āgenskalna tirgū turpmāk regulāri tiks rīkotas lietuviešu dienas.

Divas dienas – 30. un 31. martā – plkst. 9.00-17.00 tiks rīkots Braļukas lietuviešu tirgus, kurā piedalīsies vairāki desmiti lietuviešu tirgotāju, būs darbnīcas un koncerts.

Pateicoties jaundibinātajiem tirdzniecības sakariem ar Lietuvu, tirgus pārstāvji vēlas izveidot jaunu tradīciju un arī turpmāk regulāri rīkot Lietuvas lielākā gadatirgus Kazjukas mini versiju Āgenskalna tirgū. Kazjukas notiek jau vairāk nekā 400 gadus un ierasti marta sākumā pulcē vairākus tūkstošus tirgotāju. Baltijas valstu tirgus tradīcijās lietuviešu amatnieki īpaši izceļ izdomu un pārsteidzoši ir gan keramikas izstrādājumi, gan reliģisko skulptūriņu atveidi, būs tradicionālie, tikai lietuviešiem raksturīgie sauso ziedu darinājumi verbas.

Pārtikas mājražotāji lepojas ar ceptajiem un kūpinātajiem sieriem, auksti kūpināto gaļu, «saldās eglītes» šakotis garšas variācijām un citiem cukurotiem saldumiem. Lietuviešu tirgū Āgenskalnā būs saldas un sāļas, pikantas un maigas «Chalvyte» halvas no saulespuķu sēklām, zemesriekstiem un sezama. Pirmo reizi piedalīsies arī balktrievu uzņēmums «Энергия океана», pie kura varēs iegādāties jūraszāļu «ikrus».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Āgenskalns jeb Jaunais Mežaparks nostiprinās prestižo rajonu sarakstā

Laura Mazbērziņa, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti tiek dēvēts par «Jauno Mežaparku», nostiprinot pozīcijas dārgāko un prestižāko Rīgas rajonu sarakstā, vērtē nekustamā īpašuma eksperti.

Baltic Sotheby’s International Realty pārdošanas konsultante Evija Zālīte pastāstīja, ka Āgenskalna nami laika gaitā būtiski ir mainījušies, jo kara laikos tie tika nodedzināti, vēlāk atjaunoti. Tādēļ mūsdienās redzamā apbūve, galvenokārt, veidojusies, sākot ar 19. gs. pirmo pusi, bet 19.gs. beigās Āgenskalnā sāka celt priekšpilsētu iedzīvotāju pieticīgām prasībām atbilstošus īres namus, kur pārsvarā iekārtoja dzīvokļus apkārtnes fabriku strādniekiem.

«Dažādu laikmetu arhitektūras stili ar mūsdienīgiem dzīvojamo namu projektiem, kapitāli renovētas kultūrvēsturiskās ēkas, parki, moderns darījumu centrs ar augstceltnēm Daugavas kreisajā krastā, kā arī robežošanās ar Ķīpsalu un Klīversalu, sniedz ievērojamu pozitīvu ietekmi uz tuvākās apkārtnes attīstību un vērtību. Āgenskalnu nereti dēvē par «Jauno Mežaparku»,» teic SIA Latio mājokļu tirdzniecības vadītājs Ermīns Sniedze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Āgenskalna tirgus varētu kļūt par platformu jaunuzņēmumiem

Kristīne Stepiņa, 08.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot studentus un īstenojot dažādas radošas iniciatīvas, Āgenskalna tirgus varētu būt ne tikai tirgošanās placis, bet arī pieredzes apmaiņas un ideju pārneses vieta, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ārvalstu konsultanti, kas piesaistīti Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 Marijas Sklodovskas-Kirī programmas Ilgtspējīgu vietu veidošana (SUSPLACE) ietvaros, izstrādājuši rekomendācijas par iespējamajiem finansējuma piesaistes modeļiem, attīstot jaunas privātās publiskās partnerības formas un sekmējot kultūrvēsturiski nozīmīgās vietas reputāciju un atpazīstamību. Šobrīd Āgenskalna tirgus attīstītāji SIA Kalnciema iela, kas ir ieguvusi tiesības to apsaimniekot 30 gadus, meklē optimālos tirgus attīstības scenārijus, ieklausoties konsultantu ieteikumos.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

VIDEO: Āgenskalna tirgus zaudējumus atgūst internetā

Ilze Žaime, 17.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz pārmaiņām pircēju paradumos, Āgenskalna tirgus komanda dažu dienu laikā izveidoja iepirkšanās platformu internetā, tirgošanos turpinot tiešsaistē.

Sūtījumi tiek komplektēti sadarbībā ar Kalnciema kvartāla tirgu, un reaģējot uz pieprasījumu, izsniegti Āgenskalna tirgus paviljonā "Siltumnīca" vai piegādāti mājās trīs reizes nedēļā. Tirgus pārstāve Una Meiberga skaidro, ka tik ātri nodrošināt šādu pakalpojumu izdevies, pateicoties jau esošajai zemnieku un mājražotāju datu bāzei, kā arī pieredzei šajā jomā. "Tas darbojas tā, ka zemnieki atved produkciju mums, mēs to sašķirojam, un tad cilvēki lielākoties paši brauc pakaļ, vai izvēlas piegādi mājās. Programmēšanas speciālisti darbojas, lai optimāli risinātu tehniskos jautājumus, un piegādes veic vairāki kurjeri, kas tikko zaudējuši darbavietas citos uzņēmumos," stāsta U.Meiberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Centrāltirgus atdzimst jaunā veidolā

DB, 11.05.2021

Artis Druvinieks, SIA “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs.

Foto: no SIA “Rīgas Centrāltirgus” arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āgenskalna tirgus kopā ar Pārdaugavas radošo centru 13. un 14. aprīlī rīkos pirmo beziepakojuma tirgu «Zaļi dzīvot Āgenskalnā».

Divu dienu garumā notiks tirgošanās, izmantojot atkārtoti lietojamu iepakojumu vai iztiekot bez tā, zero waste uzņēmēju lekcijas un diskusijas, maisiņu šūšanas un kafijas skrubju darbnīcas un citas videi draudzīgas aktivitātes.

Tirgū tiks izveidots brīvā iepakojuma skapis, kas turpmāk Āgenskalna tirgus apmeklētājiem būs pieejams ikdienā. Tā būs vieta, kur ikvienam atstāt sev nevajadzīgo iepakojumu (burkas, pudeles, maisiņus) brīvai tirgus apmeklētāju izmantošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā ziemā Āgenskalna tirgus papildināts ar jaunu ziemas paviljonu, tādējādi paredzot plašāku preču klāstu.

No decembra Āgenskalna tirgū pastāvīgi darbojas jauns paviljons, kur ikdienā var iegādāties dārzeņus un augļus, pienu un olas, gaļu un zivis, maizi un konditorejas izstrādājumus.

Investīcijas jaunā paviljona izveidē pagaidām netiek izpaustas.

Visu decembri tirgus pagalmu piepildīs arī visu izmēru un kuplumu egles. Tāpat varēs iegādāties austrumu saldumus un lietuviešu halvu, kazas sieru, bišu maizi, sukādes, ievārījumus, piparkūku mīklu, kā arī karstvīnu un "street food".

Decembra sestdienās un svētdienās Āgenskalna tirgū tirgosies vairāk nekā 20 Latvijas mājražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pievērstu uzmanību klimata pārmaiņām un motivētu atbildīgam resursu patēriņam, tirgus placī uzslien gudro siltumnīcu.

Kā gudrāk iegūt, uzglabāt un efektīvāk izmantot enerģiju, lai veicinātu zaļu energoresursu izmantošanu un energoefektivitāti, var uzzināt, apmeklējot energokompānijas Enefit un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) kopīgi veidoto radošo platformu Siltumnīca Āgenskalna tirgū Rīgā. Jaunu ideju tapšanu klimata pārmaiņu mazināšanai un radošo prātu eksperimentus Siltumnīcā atbalstīs RTU Zinātnes atbalsta fonds un arī Enefit Idea Hub Baltijas grantu konkurss, kopā nodrošinot 50 tūkst. eiro lielu finansējumu.

Mēra piesārņojuma līmeni

Energoefektivitāte un jaunu enerģijas veidu apgūšana ir tikai viens no virzieniem, taču būtisks veids, kā mazināt mūsu ietekmi uz vidi, pauž energokompānijas Enefit Siltumnīcas projekta vadītāja Ieva Margeviča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā, ieguldot vairāk nekā 10 miljonus eiro, tiks izveidots Latvijas produktu tirgus, kā arī apjomīgs tirdzniecības un izklaides centrs

Pirmais projekta attīstības posms paredz Imantas Tirgus izveidi ēkas pirmajā stāvā. Projekta noslēgums gaidāms 2020. gadā, kad pirmajā un otrajā stāvā tiks atvērtas pārējās tirdzniecības platības, kurās būs pārstāvēti arī plaši pazīstami apģērbu zīmoli, bet trešajā un ceturtajā stāvā atradīsies izklaides, tai skaitā kino, un sporta zonas, informē SIA Imantas Tirgus valdes loceklis Ēriks Ertmanis. Imantas Tirgus tiek veidots par pašu līdzekļiem, savukārt pārējā centra izveidi finansēs banka. Ēkas īpašnieks ir SIA Imanta Retail Park.

Padomju laikā ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ nav īstenojies. 2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu, bet pārējā centrā uzsvaru likt uz izklaidi un aktīvo atpūtu. Paplašināties plāno ēkā jau strādājošais sporta klubs People Fitness, kā arī norisinās pārrunas ar kādu skandināvu zīmolu par aktīvās atpūtas pakalpojumu nodrošināšanu, kas ietvertu hokeja, basketbola, beisbola un skeitparka elementus. Plānots, ka sporta un izklaides komplekss aizņems 30 tūkstošus kvadrātmetru. Patlaban notiek pārrunas arī ar kinoteātru operatoriem un citiem iespējamajiem nomniekiem. Ēka ir sagatavota starpsienu izbūvei atkarībā no katra nomnieka vajadzībām un gaida darbu sākšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Kaamos" tuvāko divu gadu laikā plāno aizņemt 10% Latvijas tirgus, kas patlaban Rīgas gadījumā ir apmēram 200 jaunu dzīvokļu gadā, sacīja "Kaamos" valdes loceklis Armands Buks-Vaivads.

Viņš stāstīja, ka "Kaamos" ir bijuši projekti gan Somijā, gan Gruzijā, no kuriem gan tagad uzņēmums ir izgājis ārā, veiksmīgi pārdodot biznesu. Uz Latvijas tirgu "Kaamos" bija skatījies jau 15 gadus, taču uzņēmums līdz šim nebija saticis pietiekami aktīvu vietējo partneri, lai savus mērķus realizētu un spertu galējo soli.

"Latvijas tirgus ir ļoti perspektīvs, jo no Tallinas un Viļņas tirgus tas atpaliek par apmēram pieciem gadiem gan cenu, gan apjoma ziņā. Turklāt Latvijā ir mazāka konkurence attīstītāju starpā, kā arī ir zemākas zemes cenas. Igaunijas tirgū lielākā konkurence ir pat ne par dzīvokļu pārdošanas iespējām, bet zemes iegādes iespējām. Latvijā ir diezgan plašas iespējas iegādāties zemi," stāstīja Buks-Vaivads.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajā laikā atverot rekonstruēto Gastronomijas paviljonu, tirdzniecībai un apmeklētājiem tiks slēgts Piena paviljons, informē Rīgas Centrāltirgus Mārketinga un komunikācijas daļā.

Atjaunotajā Gastronomijas paviljonā tiks piedāvāts plašs bakalejas produktu klāsts. Jaunums būs arī tur ierīkotā ēdināšanas pilsētiņa (food-court) ar vairāk nekā 30 dažādām virtuvēm.

Taču, kā norāda tirgus pārstāvji, atverot vienas paviljona durvis, tiks aizvērtas kādas citas, tāpēc, turpinot atjaunošanas darbus, AS Rīgas Centrāltirgus plāno izbeigt visus esošos nomas līgumus Piena paviljonā ar šā gada 30.novembri.

Pēc līgumu izbeigšanas visi nomāt gribētāji aicināti pieteikties uz brīvajām tirdzniecības vietām kādā no citiem paviljoniem.

LASI VĒL:

Āgenskalna tirgū ierīkos arī lasītavu un konferenču zāli

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas 2021. gada janvārī nemainījās, tomēr notika vien nelielas cenu svārstības lielākajā daļā mikrorajonu. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena saglabājās 807 EUR/m².

Kopumā pērn sērijveida dzīvokļu cenas kopumā samazinājās par 1,5 %, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākais sērijveida dzīvokļu tirgus pārskats.

Lai arī 2020. gadā tika novērota sērijveida dzīvokļu cenu lejupslīde, gadu mijā notika nelielas pozitīvas cenu svārstības. Tās, visticamāk, izraisīja nepietiekamais piedāvājums, un līdz ar to daudzviet Rīgas lielākajos mikrorajonos dzīvokļu cenas palielinājās.

Pēc 2020. gada beigās novērotā straujā piedāvājuma samazinājuma, 2021. gada sākumā tika novērots mērens piedāvājuma kāpums. Lielāko mikrorajonu sērijveida dzīvokļu piedāvājumu skaits janvārī nedaudz palielinājās (7 %), savukārt kopējais dzīvokļu piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā saglabājās nemainīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centrāltirgus (RCT) vadības ieskatā Vidzemes tirgus atjaunošanu visizdevīgāk būtu veikt, piesaistot investorus, pastāstīja Centrāltirgus pārstāvis Aleksandrs Šuņins.

Šī ir RCT valdes oficiālā nostāja un nedēļas laikā tā tiks iesniegta izvērtēšanai kapitāldaļu turētājam Vadimam Baraņņikam (S). Pēc Šuņina teiktā, šis ir RCT viedoklis, taču Rīgas dome var izvēlēties jebkuru no iespējamajiem tirgus attīstības scenārijiem. «Mums patlaban ir ļoti daudz projektu, kas saistīti ar Centrāltirgus teritorijas atjaunošanu. Esam gatavi jebkādā veidā iesaistīties Vidzemes tirgus atjaunošanā, neuzņemoties papildus finansiālos slogus,» sacīja Šuņins.

Kopumā uzņēmums SIA «Colliers International Advisors» izstrādājis trīs iespējamos Vidzemes tirgus atjaunošanas scenārijus, no kuriem RCT bija jāizvēlas viens, viņuprāt, vispiemērotākais variants, kuru prezentēs arī domes vadībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu Vidzemes tirgus attīstību, AS "Rīgas Centrāltirgus" Rīgas domes uzdevumā izsludina nekustamā īpašuma Brīvības ielā 90A, Rīgā nomas un apbūves tiesību mutisku izsoli.

Nekustamā īpašuma iznomāšanas mērķis ir tā atjaunošana un attīstīšana, Vidzemes tirgus darbības nodrošināšana, uzturēšana un apsaimniekošana.

Izsoles noteikumi paredz, ka Nomniekam būs jāatjauno un jāattīsta divas esošās vēsturiskās tirgus ēkas, jāiekārto tirgus laukums ar tirdzniecības vietām.

Jāuzbūvē darījumu ēka, palīgēkas un skatuve, kas paredzēta kultūras aktivitāšu nodrošināšanai. Kā arī, jāizveido autostāvvieta un apzaļumots aktīvās atpūtas laukums gan pieaugušajiem, gan bērniem.

Nomas līgums tiks slēgts uz 30 gadu termiņu.Izsole notiks 2019. gada 9. martā plkst. 11 AS “Rīgas Centrāltirgus” telpās Nēģu ielā 7, Rīgā, 3.stāva zālē.

Jau vēstīts, ka potenciālajiem nomniekiem pirms dalības izsolē tiks prasīta arī astoņu miljonu eiro liela investīciju garantija. "Šāda garantija tiks pieprasīta, lai konkursā piedalītos tikai nopietni investori. Teritorijai ir jāsaglabā tirgus funkcija, un mēs te negribētu redzēt lielveikalu. Šim projektam jābūt tādam, lai tas atdzīvinātu visu apkaimi," iepriekš skaidroja Rīgas mērs. Šāda summa tika izvēlēta, jo Āgenskalna tirgus investoriem bija nepieciešams garantēt piecus miljonus eiro lielas investīcijas, bet Vidzemes tirgus ir lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā nākamajā nedēļā tiks atvērts tirdzniecības centrs K3 - Imanta Mall, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA Imantas Tirgus valdes loceklis Ēriks Ertmanis.

Jaunais tirdzniecības centrs atradīsies ēkas pirmajā stāvā un aizņems 5500 kvadrātmetru lielu platību. Kopējā ēkas pirmā stāva platība ir 18 000 kvadrātmetru, līdz ar tirdzniecības centra atvēršanu tiks «apdzīvota» 11 500 kvadrātmetru liela platība, ieskaitot Imantas Tirgus daļu.

Db.lv jau rakstīja, ka padomju laikā ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ neīstenojās. 2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, tika mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītāju topa līderis pandēmijas gadā, tāpat kā gadu iepriekš, ir uzņēmums Bonava, kas 2020.gadā uzrādījis teju identiskus pārdošanas apjomus kā gadu iepriekš.

Nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers veiktajā Rīgas un tuvās Pierīgas jauno un renovēto dzīvokļu tirgus apskatā par 2020.gadu apkopots, ka Bonava 2020. gadā aktīvi pārdevusi dzīvokļus 6 projektos.

TOP 10 projekti Rīgā un Pierīgā pēc pārdošanas ieņēmumiem 

Darījumu kopsumma nekustamā īpašuma pirmreizējā tirgū 2020. gadā pārsniegusi 255 miljonus eiro....

Bonavai strauji pietuvojies YIT, pateicoties labajiem pārdošanas rādītājiem Green City un Annas Parks projektos.

Topa trešajā vietā ierindojas Merks, kas šajā vietā pakāpies no septītās pozīcijas gadu iepriekš. Merks turpina pārdošanu projektā Gaiļezera nami, kura pirmā kārta jau izpārdota, kā arī 2020. gadā ekspluatācijā nodotajā projektā Merks Viesturdārzs.

Tāpat TOP 10 iekļuvuši attīstītāji Vastint un R.Evolution, kas līdz šim specializējušies uz premium projektu attīstīšanu. Šie abi attīstītāji kopā veido vairāk kā pusi no premium tirgus pārdošanas apjomiem.

No jauniem attīstītājiem topā iekļuvuši divi: Home 4 Living, kas 2020. gadā nodeva ekspluatācijā Mārupes namu pirmo kārto un pašlaik būvē otro kārtu; kā arī igauņu attīstītājs Hepsor, kas 2020. gadā pabeidzis trīs projektus: Legato un Sentimento Āgenskalnā un Strēlnieku 4B klusajā centrā.

TOP 10 attīstītāji un to tirgus daļa 2020. gadā pēc pārdošanas ieņēmumiem:

Avots: Colliers

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kā nodibināt e-Uzņēmumu: no A līdz Z

Db.lv, 19.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palīdzētu visiem topošajiem un esošajiem uzņēmējiem nodibināt un attīstīt e-Uzņēmumu, "Citadele" un Ekonomikas ministrija 19. maijā no plkst. 10.00 līdz 11.30 organizē bezmaksas vebināru – "Kā nodibināt e-Uzņēmumu: no A līdz Z".

Vebinārā eksperti stāstīs, kā nodibināt savu uzņēmumu un digitālajā komercijā integrēt klientu maksājumus, e-Identitāti un eParakstu, kur saņemt finansējumu savām idejām, kā arī sniegs citus noderīgus padomus ceļā uz komercijas attīstīšanu internetā.

Vebināra darba kārtība:

10.00- 10.10 Vebināra atklāšana:

Raimonds Aleksejenko, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks

Uzņēmēja stāsts: Kārlis Dambergs, Āgenskalna tirgus un Kalnciema kvartāla tirgus īpašnieks

10.10- 10.20 Anete Pētersone, Uzņēmumu reģistra valsts notāre – Dibināt uzņēmumu attālināti ir ērti un mūsdienīgi

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Tartu Aparaaditehas apvieno biznesu, radošumu un izklaidi

Anda Asere, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radošie kvartāli rada auglīgu vidi un infrastruktūru kopienas attīstībai, no kā iegūst gan vietējie iedzīvotāji, gan tajos iesaistītie uzņēmēji

«Aparaaditehas mērķis ir radīt universālu vidi, kas apvieno biznesu, radošumu un izklaidi. Šādā ceļā tiek attīstīts viss reģions – gan tuvākā apkaime, gan visa Tartu pilsēta, turklāt pilsētas centrs atgūst dzīvīgumu, cilvēkiem atgriežoties no iepirkšanās «mekām» un piepilsētas,» stāsta Erki Prūls (Erki Pruul), Tartu radošā kvartāla Aparaaditehas vadītājs. Tartu aparātu ražotnes Aparaaditehas atdzimšana sākās 2014. gadā, kad nekustamā īpašuma attīstītājs ABC Kinnisvarateenuste OÜ, kas šo īpašumu bija iegādājies jau 2006. gadā, nolēma to pārvērst par «kultūras fabriku». Viņiem bija līdzekļi un arī pieredze, attīstot Telliskivi radošo kvartālu Tallinā, un vietējā vadība tika izvēlēta no bezpeļņas organizācijām un Igaunijas drukas muzeja, kas jau iepriekš Tartu testēja kultūras biznesa iespējas. «Īpašnieki saprata, ka, radot auglīgu vidi un infrastruktūru, ir ieguvums gan vietējiem iedzīvotājiem, gan investoriem,» viņš teic. Kopējās investīcijas projektā ir teju astoņi miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru