Nākamgad oktobrī gaidāmo 14. Saeimas vēlēšanu sagatavošana un norise ir apdraudēta, ja 2022.gada budžetā netiks rasts papildu finansējums Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK).

Pēc CVK veiktajiem aprēķiniem 14.Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai nepieciešami papildus 2 623 203 eiro.

Bez šī finansējuma nebūs iespējams īstenot mērķtiecīgus pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai un informēšanai, maksāt konkurētspējīgu atalgojumu pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem par darbu vēlēšanu sagatavošanā, nebūs iespēju izgatavot un vēlēšanu komisijām piegādāt visus nepieciešamos vēlēšanu materiālus, piemēram, vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksnes, veikt vēlēšanu vadības sistēmas tehnisko pavadīšanu un lietotāju atbalstu.

"Sliktākā scenārija gadījumā mēs varam nonākt situācijā, kad būs jāslēdz daļa vēlēšanu iecirkņu, jo neizdosies atrast atbilstošas kvalifikācijas speciālistus, kuri būtu gatavi strādāt vēlēšanu iecirkņos, saņemot par to vien 3 eiro stundā, no kuriem vēl jānomaksā nodokļi. Savukārt nepietiekamais finansējums vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem nozīmētu, ka CVK nevarētu nodrošināt vēlēšanu vadības sistēmas darbību, konsultēt sistēmas lietotājus un vēlēšanu naktī nodrošināt vēlēšanu rezultātu publicēšanu. Laikā, kad strauji pieaug elektrības, degvielas un daudzu citu preču un pakalpojumu cenas, budžeta veidotāji no vēlēšanu komisijām sagaida vēlēšanu sagatavošanu ar tādu pašu finansējumu kā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem un pat pirms astoņiem gadiem," norāda CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, uzsverot, ka nav pieņemami, ka finansējuma trūkuma dēļ ciestu vēlētāji un vēlēšanu kvalitāte.

Saeimas vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem, vēlēšanu komisiju locekļu atalgojumam un vēlētāju informēšanai 2022.gadā papildu nepieciešami 4 128 412 eiro, informē Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova.

CVK prioritārajiem pasākumiem šo summu lūdz piešķirt 2022.gada budžetā, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu nākamā gada oktobrī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, ieviestu elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru Saeimas vēlēšanās, palielinātu atalgojumu un ēdināšanas izdevumu kompensāciju pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem, stiprinātu iestādes IT kapacitāti un īstenotu pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai.

Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanai un nodrošināšanai Saeimas vēlēšanās papildus nepieciešami 1 039 356 eiro. No šīs summas 470 569 eiro nepieciešami CVK viedierīču nomai vēlēšanu iecirkņos un reģistrācijas aploksnēm balsošanas nodrošināšanai gadījumos, kad elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs nav pieejams. Savukārt 568 787 eiro nepieciešami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra pielāgošanai izmantošanai Saeimas vēlēšanās.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma izsludināt atkārtotas vēlēšanas Ķekavas novada 785.iecirknī.

Lēmums par jaunu vēlēšanu izsludināšanu tika pieņemts, jo balsošanas kastē tika atrasts par sešām derīgām vēlēšanu aploksnēm vairāk, nekā iecirknī nobalsojušo iedzīvotāju, un šīs sešas balsis ir pietiekamas, lai ietekmētu rezultātus, žurnālistiem skaidroja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Cimdars kā vienu no situācijas iespējamajiem skaidrojumiem minēja to, ka par sešiem nobalsojušiem cilvēkiem nav veikta atzīme vēlētāju sarakstā, jo kopējais izsniegto vēlēšanu aplokšņu skaits, rēķinot arī iepriekšējās balsošanas laikā izsniegtās aploksnes, sakrīt ar vēlēšanu kastēs atrasto aplokšņu skaitu.

Savukārt Ķekavas novada vēlēšanu komisijas pārstāvji CVK sēdē pieļāva, ka neatbilstības varētu būt radušās, jo iepriekšējās balsošanas laikā 11 cilvēki esot aizgājuši prom no iecirkņa ar saņemtajām aploksnēm, neizmantojot iespēju nobalsot. Tāpēc neesot izslēgts, ka vēlēšanu dienā varēja tikt izmantotas kādas no šīm aploksnēm.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklētajā kriminālprocesā par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) organizētu iepirkumu kopumā figurē desmit personas, tostarp sešas amatpersonas.

Kriminālprocesā izmeklētie noziedzīgie nodarījumi saistīti ar CVK organizētu iepirkumu 2021.gadā. KNAB informēja, ka 7.novembrī sāka kriminālprocesu aizdomās par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, kā arī šo noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu.

KNAB 22.novembrī īstenoja procesuālās darbības. Patlaban desmit kriminālprocesā iesaistītajām personām, tostarp, CVK priekšsēdētājai un vēl piecām amatpersonām noteikts statuss - tiesības uz aizstāvību. Divām personām - CVK priekšsēdētājai un kādam uzņēmējam - piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

E-vēlēšanu sistēmu Latvijā būtu mērķtiecīgi ieviest tikai pēc tam, kad būs ieviestas iedzīvotāju identifikācijas kartes, uzskata Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Vēlēšanu administratori konceptuāli atbalsta e-vēlēšanu sistēmas ieviešanu, tomēr, lai tā būtu droša, baudītu sabiedrības uzticību un atpelnītu tās izveidē ieguldāmos finanšu un darbaspēka resursus, esot jānodrošina vairāki priekšnoteikumi:

"Pirmkārt, Latvijā ir jāievieš iedzīvotāju identifikācijas kartes, kuras būtu izmantojamas arī e-balsošanā. Tādējādi valsts nodrošinātu, ka e-vēlēšanu sistēma ir pieejama katram Latvijas vēlētājam, kurš vēlēšanu laikā nevar ierasties vēlēšanu iecirknī. Ieviešot interneta balsošanu, pirms ir ieviestas identifikācijas kartes, e-vēlēšanu sistēma būs pieejama ļoti nelielam skaitam vēlētāju – tiem pilsoņiem, kuru rīcībā ir e-paraksts.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludināja 5.jūnija pašvaldību vēlēšanas, kas norisināsies 41 pašvaldībā - sešās ārpus novadiem esošajās valstspilsētās un 35 novados, informēja CVK pārstāve Laura Zaharova.

Savukārt Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo tās dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025.gada vēlēšanām.

Pašvaldību domēs ievēlējamo deputātu skaitu CVK paredzējusi noteikt 26.janvārī. Atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam domēs ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

Novados ar iedzīvotāju skaitu līdz 30 000 domē būs jāievēl 15 deputāti, novados ar iedzīvotāju skaitu no 30 001 līdz 60 000 - 19 deputāti, bet novados ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju - 23 deputāti. Savukārt valstspilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 50 000 iedzīvotāju domē būs 13 deputāti, bet valstspilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - 15 deputāti.

Liepājā vēlēšanu komisiju darbinieki centušies izskaidrot vēlētājiem tehniskās problēmas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu tiešsaistes datu apmaiņas sistēmā un katram vēlētājam, kas ieradies iecirknī, piedāvāt alternatīvu risinājumu, stāstīja Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Viņa atzina, ka šodien EP vēlēšanu iecirkņos bijusi diezgan nepatīkama gaisotne, jo tie vēlētāji, kuri bija nolēmuši nobalsot citā iecirknī, tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas traucējumu dēļ to izdarīt nevarēja. Turklāt šādu vēlētāju skaits iecirkņos šodien bijis gana liels. Cilvēki bijuši neapmierināti, bet tādu konfliktu, ka būtu jāsauc likumsargi, nav bijis.

«Centāmies vēlētājiem skaidrot situāciju, ja tas nebija īpaši tālu, tad ieteicām cilvēkiem doties uz savu vēlēšanu iecirkni un nobalsot tur, vai arī nākt vēlēt rīt vai parīt. Bija cilvēki, kuri nebija saņēmuši uzaicinājumu uz vēlēšanām un nāca uz iecirkni uz labu laimi. Šiem vēlētājiem meklējām vēlēšanu iecirkni, kurā viņiem jābalso un ieteicām doties turp šodien,» stāstīja Petrovica.

Izmisīgā cīņa par pašvaldību un Eiroparlamenta deputātu krēsliem daudzām partijām izvērtusies ievērojami dārgāka nekā pirms tam gūtie ienākumi vēlēšanu izdevumiem.

Līdere ir pirms vēlēšanām agresīvu reklāmas kampaņu izvērsusī TB/LNNK, kurai pat 346.3 tūkst. Ls iztērēšana sevis slavināšanai nav līdzējusi iekļūt kārotajā Rīgas domē, kur nu vēl saglabāt mēra krēslu. Tikai 3.3 % galvaspilsētas iedzīvotāju balsoja par tēvzemiešiem. Arī cīņā par Eiropas Parlamentu TB/LNNK ieguva tikai vienu deputāta vietu, kas tika partijas līderim Robertam Zīlem, pretstatā četrām 2004. gadā notikušajās vēlēšanās.

Apvienības kopējie izdevumi vēlēšanām (jāuzrāda visi izdevumi no 7. februāra līdz vēlēšanu dienai, kā to paredz Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums bija 406.7 tūkst. Ls, kas par 213.3 tūkst. Ls pārsniedz tai pat laikā gūtos ienākumus. Pat ņemot vērā līdz 7. februārim gūtos ziedojumus (45 tūkst. Ls), naudas atlikumu kontā (56.9 tūkst. Ls) un rezerves fonda atlikumu pērnā gada beigās (52,3 tūkst. Ls), ar to nav gana, lai segtu izdevumus.

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā, apzinoties iespējamos riskus, no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, Jansona ieskatā e-vēlēšanu pastāvēšanas iespēja nav izslēgta, un tieši tāpēc noteikti būtu atbalstāma pētniecība par rezultātu verificēšanu un drošības garantijām e-vēlēšanu procesā, tomēr šobrīd šī modeļa ieviešana Latvijā nebūtu vēlama.

Tiesībsargs skaidro, ka valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu, kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās līdzdalības formās, kas atvieglo ne tikai piekļuvi valsts un pašvaldību pārvaldei, bet tiek saskatīts kā risinājums aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts politikas veidošanā.

Dežūrrežīmā no 1.oktobra darbu sākusī 13.Saeimas vēlēšanu iecirkņi, kuros visu nedēļu būs iespējams iepazīties ar priekšvēlēšanu programmām, kandidātu sarakstiem, ziņām par kandidātiem un balsošanas kārtību, informē Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

2.oktobrī vēlēšanu iecirkņi strādās no plkst.8 līdz plkst.11. 3.oktobrī - no plkst.17 līdz plkst.20, bet 4.oktobrī iecirkņi dežūrrežīmā strādās no plkst.9 līdz plkst.12, bet 5.oktobrī - no plkst.10 līdz plkst.16.

Sākot no trešdienas, 3., 4. un 5. oktobrī 58 vēlēšanu iecirkņos Latvijā dažas stundas dienā būs iespēja nodot balsi glabāšanā. Šo iespēju aicināti izmantot vēlētāji, kuri izceļo uz ārvalstīm īsi pirms vēlēšanām vai kuriem darba dēļ nebūs iespēju nobalsot kādā no vēlēšanu iecirkņiem vēlēšanu dienā.

Vēlēšanu iecirkņos Latvijā no šodienas līdz 6.oktobrim iespējams pieteikt arī balsošanu atrašanās vietā tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot iecirknī.

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Lai lauku cilvēki nebūtu atstumti no varas un nespējīgi ietekmēt politiskos procesus savā novadā, ir jāmaina pašvaldību vēlēšanu likums, kas nodrošinātu skaitliski atbilstošu un pārskatāmu pagastu un vēlētāju pārstāvniecību novadu padomēs, Db.lv uzsver Vēlēšanu reformas biedrības izpilddirektors Indulis Bērziņš.

Vēlēšanu reformas biedrība rīkos forumus par iespējamām maiņām Latvijas pašvaldību un Saeimas vēlēšanu sistēmās. Forums notiks piektdien, 23.maijā plkst. 10.00, Cēsu pilsētas domes mazajā zālē, Raunas ielā 6, Cēsīs un plkst. 14:00, Valmieras integrētās bibliotēkas 2. stāva klusajā lasītavā, Cēsu ielā 4, Valmierā.

Forumu galvenais mērķis būs iepazīstināt vēlētājus ar dažādām vēlēšanu sistēmām un to iespējamām konsekvencēm Latvijas pašvaldību un Saeimas vēlēšanās.

Pēc 2009.gadā paredzētās novadu reformas, saglabājot esošo pašvaldību vēlēšanu sistēmu, daudziem pagastiem nebūs iespējams nodrošināt savu pārstāvniecību jaunajā novadā. Lai lauku cilvēki nebūtu atstumti no varas un nespējīgi ietekmēt politiskos procesus savā novadā, ir jāmaina pašvaldību vēlēšanu likums, kas nodrošinātu skaitliski atbilstošu un pārskatāmu pagastu un vēlētāju pārstāvniecību novadu padomēs.

Šodien kopumā 945 iecirkņos visā Latvijā sāksies Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iepriekšējā balsošana, informē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).

Pirmdien nobalsot būs iespējams no plkst.8 līdz 13, ceturtdien, 6.jūnijā, - no plkst.16 līdz 20, bet piektdien, 7.jūnijā, - no plkst.13 līdz 18.

No šodienas līdz sestdienai, 8.jūnijam, plkst.12 tiem balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem veselības stāvoklis neļauj nokļūt vēlēšanu iecirknī EP vēlēšanu dienā, būs iespēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Balsošanai atrašanās vietā, piemēram, mājās jāuzraksta iesniegums, kurā jānorāda vārds un uzvārds, personas kods, tālruņa numurs, adrese, daudzdzīvokļu mājai jānorāda ārdurvju kods.

Iesniegumu var rakstīt, izmantojot CVK izveidoto anketu, vai arī brīvā formā. Uzrakstīto iesniegumu par balsošanu mājās var nodot tuvākajā vēlēšanu iecirknī. Iesniegumu var aiznest radinieks, kaimiņš, aprūpētājs vai cita uzticības persona. To var arī nosūtīt e-pastā savas pašvaldības vēlēšanu komisijai - tāds iesniegums jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu.

27.maijā, visā Latvijā tiks atvērti vēlēšanu iecirkņi Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām. No 27. maija līdz 2. jūnijam vēlēšanu iecirkņos balsot nevarēs, bet tajos būs iespējams iepazīties ar Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām pieteiktajiem deputātu kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām, ziņām par kandidātiem un balsošanas kārtību.

3., 4. un 5. jūnijā vēlēšanu iecirkņos dažas stundas dienā būs iespēja nobalsot iepriekš. Šo iespēju var izmantot tie vēlētāji, kuriem nebūs iespēju piedalīties vēlēšanās vēlēšanu dienā, sestdien, 6. jūnijā.

Iepriekšējās balsošanas dienās vēlēšanu iecirkņu darba laiks visā Latvijā būs vienāds. Trešdien, 3. jūnijā, iepriekšējā balsošana notiks no pulksten 17.00 līdz 20.00, ceturtdien, 4. jūnijā, – no pulksten 9.00 līdz 12.00, bet piektdien, 5. jūnijā, – no pulksten 10.00 līdz 16.00.

No 27. maija līdz pat vēlēšanu dienai, 6. jūnijam, vēlēšanu iecirkņos iespējams pieteikt arī balsošanu dzīvesvietā tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā. Tā kā šajās vēlēšanās tiek lietoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti, tad balsošana dzīvesvietā jāpiesaka tajā vēlēšanu iecirknī, kurā vēlētājs reģistrēts.

Uzņēmumam «SOAAR» sadarbībā ar pakalpojuma nodrošināšanā iesaistītajām iestādēm ir izdevies noskaidrot un novērst traucējumu vēlēšanu iecirkņu tiešsaistes datu apmaiņas sistēmā, informē Centrālā vēlēšanu komisija.

Tādējādi līdz plkst. 20.00 vēlēšanu iecirkņos atkal ir iespējams veikt iecirkņa maiņu vēlētājiem, kuri balso ne savā reģistrētajā vēlēšanu iecirknī.

Centrālā vēlēšanu komisija aicina izmantot šo papildu balsošanas iespēju vēlētājus, kuri nevarēs nobalsot savā vēlēšanu iecirknī. Pārējie vēlētāji aicināti doties balsot uz savu vēlēšanu iecirkni šovakar līdz plkst. 20.00 vai rīt, Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā, 25. maijā, no plkst. 7.00 līdz 20.00.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur vēlētāju uzskaitei lieto vēlētāju sarakstus, pamatbalsošanas iespēja ir balsot vēlēšanu iecirknī, kura sarakstā vēlētājs reģistrēts. Iespēja balsot citā iecirknī, lietojot vēlētāju sarakstus, tiek izmēģināta pirmo reizi. Mērķis ir pārbaudīt šī pakalpojuma izmantošanas iespējas 2022. gada Saeimas vēlēšanās, lai apzinātu risinājumus, kā nodrošināt to vēlētāju tiesības piedalīties parlamenta vēlēšanās, kuru rīcībā ir tikai personas apliecība.

Šā gada 6.jūnijā Latvijā notiks Eiropas Parlamenta (EP) un pašvaldību vēlēšanas, informē Centrālā Vēlēšanu komisija (CVK).

Kandidātu sarakstus EP vēlēšanām pieņems Centrālā vēlēšanu komisija un sarakstu iesniegšana notiks no 2009.gada 18.marta līdz 2.aprīlim. Savukārt kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām paredzēta no 2009.gada 17. līdz 27.aprīlim. Pašvaldību vēlēšanās kandidātu saraksti iesniedzami attiecīgajai republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijai.

Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām un tautas nobalsošanas EP un pašvaldību vēlēšanās darbosies vēlētāju reģistrs un balsošana notiks, izmantojot vēlētāju sarakstus. Katrs vēlētājs vēlēšanām būs reģistrēts noteiktā vēlēšanu iecirknī atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai, tā CVK.

Vēlētāju saraksti tiks veidoti, sadarbojoties Centrālajai vēlēšanu komisijai, pašvaldībām un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Saskaņā ar Vēlētāju reģistra likumu no 23. līdz 28.martam Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei katram vēlētājam uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi pa pastu jāizsūta paziņojums par to, kura iecirkņa sarakstā vēlētājs ir reģistrēts. Plānots, ka savu vēlēšanu iecirkni vēlētāji varēs noskaidrot arī pa Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālruni.

Lai mudinātu iedzīvotājus būt politiski aktīviem un piedalīties 13.Saeimas vēlēšanās, daži uzņēmēji Rīgā vēlēšanu dienā rīko īpašas akcijas.

Piemēram, galerija Istaba savā Facebook profilā vēsta, ka visus, kas uzrādīs pasi ar vēlēšanu zīmogu tajā, cienās ar kafiju.

Būt atbildīgiem, politiski aktīviem un piedalīties 13.Saeimas vēlēšanās nepaliekot vienaldzīgiem par savas valsts nākotni aicina arī viesnīcas Roma bāra Mazais Otto komanda - vēlēšanu dienā klientiem, kas viesmīlim vai bārmenim uzrādīs pasi ar vēlēšanu zīmogu vai bildi ar sevi pie vēlēšanu urnas, visiem ēdieniem un dzērieniem tiks piemērota 25% atlaide.

Esam aktīvi, neesam vienaldzīgi, dzeram tējas, savā Facebook profilā aicina Kaņepes Kultūras centrs. Visi, kas pie bāra uzrādīs pasi ar vēlēšanu zīmogu, saņems tējai 100% atlaidi.

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Daļa Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās zaudējušo partiju to rezultātus neapstrīdēs, tikmēr citas pauž gatavību to tomēr apsvērt, liecina aģentūras LETA apkoptā informācija.

No partiju pārstāvju apkopotajiem viedokļiem izriet, ka daļa EP neievēlēto partiju neapstrīdēs vēlēšanu rezultātus, tikmēr citas partijas vēlas viest skaidrību par vēlēšanu organizatorisko pusi.

Jaunās konservatīvās partijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns sacīja, ka viņa vadītā partija ar EP vēlēšanu rezultātiem ir apmierināta un apstrīdēt tos neplāno.

Partijas «Progresīvie» valdes priekšsēdētājs Roberts Putnis stāstīja, ka EP vēlēšanu rezultāts partijai ir ļoti sāpīgs un liks pārdomāt situācijas cēloņus. Vienlaikus viņš norādīja, ka vēlēšanu rezultātu partija apstrīdēt neplāno.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes loceklis, Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars atzina, ka politiskais spēks vēlas viest skaidrību par vēlēšanu organizēšanas problēmām. Tavars skaidroja, ka nepieciešams saprast, kāpēc tik daudzi cilvēki nesaņēma vēstules par to, kurā iecirknī jābalso, kā arī to, kas notika ar tiešsaistes sistēmu, ar kuru vajadzēja nodrošināt balsošanu citā iecirknī.

13.Saeimas vēlēšanās sestdien Rīgā līdz plkst.12 lielākā vēlētāju aktivitāte bijusi 128.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots 94.vidusskolā un 67.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots 92.vidusskolā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Tostarp 128.vēlēšanu iecirknī sestdien līdz pusdienlaikam nobalsojuši 1046 vēlētāji, bet 67.iecirknī - 1020 vēlētāju.

Vienlaikus abās šajās vidusskolās ir pa diviem vēlēšanu iecirkņiem - 129.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas 94.vidusskolā, līdz plkst.12 nobalsojuši 795 iedzīvotāji, bet 68.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots 92.vidusskolā, - 443 vēlētāji.

Seko 152.vēlēšanu iecirknis, kas izvietots Kultūras pilī «Ziemeļblāzma» - šajā iecirknī līdz pusdienlaikam nobalsojuši 936 vēlētāji.

Vienlaikus vismazāk vēlētāju sestdien līdz pusdienlaikam Rīgā bijuši 53.vēlēšanu iecirknī, kas izvietots Rīgas sociālā dienesta dienas centrā «Kastanis» - 135, seko 10.iecirknis Rīgas 34.vidusskolā - 195 vēlētāji un 74.iecirknis, kas izvietots mākslinieciskās jaunrades centrā «Praktiskās estētikas skola» - 208 vēlētāji.

Trīs dienu laikā, kad vēl pirms Saeimas vēlēšanu dienas atsevišķos vēlēšanu iecirkņos bija iespējams nodot balsis parlamenta vēlēšanās, šo iespēju ir izmantojuši 2,18% jeb 33 767 vēlētāji.

Lielākā vēlētāju aktivitāte bija vērojama Rīgā, kur balsis glabāšanā nodevuši 2,9% jeb 15 843 pilsoņi, bet tālāk seko Vidzeme ar 2% jeb 7867 balsotājiem un Kurzeme ar 1,75% jeb 3289 balsstiesīgie.

Zemgalē savu izvēli vēlēšanās ir izdarījuši 1,61% jeb 3434 pilsoņi, bet zemākā aktivitāte ir bijusi Latgalē, kur balsis glabāšanā nodevuši 1,59% jeb 3334 vēlētāji.

Pašvaldību griezumā lielākā aktivitāte bijusi Preiļos, kur nobalsojuši 5,46% no reģistrēto balsotāju kopskaita, Cēsīs - 4,86%, Limbažos - 4,71%, Mārupē - 4,43% - un Valmierā - 4,18%.

No pašvaldībām, kurās bija atvērti vēlēšanu iecirkņi, salīdzinoši niecīgākā interese nodot balsis bijusi Ventspils, Daugavpils un Rēzeknes novados, kur attiecīgi balsis nodeva 0,45%, 0,51% un 0,59% no reģistrēto balsotāju skaita.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IzM) pārmetumi par Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām ir nebūtiski, Ministru kabinetam (MK) nav pamata neapstiprināt no valsts autonomas juridiskas personas vadītāju.

Tāds ir divu neatkarīgu juristu biroju slēdziens par nu jau trīs mēnešus ilgstošo strīdu ap jaunievēlētā LU rektora Indriķa Muižnieka apstiprināšanu amatā. Neatkarīgus pētījumus veica Starptautiskais zvērināto advokātu birojs PricewaterhouseCoopers Legal, kura slēdzienu publiski pauda zvērināts advokāts Benno Butulis, un zvērināta advokāta Linarda Muciņa birojs, kuru pārstāvēja pats Linards Muciņš. Abi juristu biroji ar paziņojumu par gala slēdzienu LU rektora vēlēšanu auditā klajā nāca šā gada 12. augustā, uzsverot, ka tas ir neatkarīgs slēdziens, kas nevienam nav saistošs.

Apstiprināt vai nē – tieši šādi jautājumi radās pēc divām LU Satversmes sapulcēm šā gada 24. maijā un 6. jūnijā. Pirmajā sapulcē I. Mužnieks saņēma mazākumu balsu, bet otrajā - vairākumu, un tika paziņots, ka rektors ievēlēts.

Prokuratūra cēlusi apsūdzību pret bijušo Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju un diviem esošiem komisijas darbiniekiem lietā par krāpšanu lielā apmērā, aģentūrai LETA apliecināja prokuratūrā.

Kā izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) preses paziņojuma un aģentūras LETA iepriekš rakstītā, KNAB ieguvis pietiekamus pierādījumus, ka informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "SOAAR" pārstāvis ar divu esošo un vienas bijušās CVK nodarbinātās personas atbalstu izkrāpa CVK budžeta līdzekļus lielos apmēros. Noziedzīgo darbību rezultātā CVK nodarīts ne mazāk kā 149 920 eiro mantiskais zaudējums.

KNAB pierādījumi liecina, ka uzņēmējs ar bijušās CVK priekšsēdētājas Kristīnes Bērziņas atbalstu, iespējams, veica darbības, lai konkrētais informāciju tehnoloģiju uzņēmums iepirkuma sarunu procedūras rezultātā iegūtu tiesības īstenot pakalpojumus, kas saistīti ar 2021.gada pašvaldības domes vēlēšanu vadības sistēmu nodrošināšanu.