Ražošana

Aizputes vīna darītava - atpazīstama kā rupjmaize un balzams

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Mārtiņa Santa Aizputes vīna darītava gandrīz desmit gadu laikā ieguvusi atpazīstamību visā Latvijā

Tomēr viņš aizvien neplāno iekarot lielveikalu plauktus, bet rimti sagaida ciemiņus savā pagrabiņā.

Ļaujas eksperimentiem

Karstajā vasaras dienā Mārtiņa vīna darītava, kas atrodas Aizputes pilsmuižas pagrabā, vienā ēkā ar vietējo muzeju, sniedz veldzējumu. Gan tāpēc, ka te ir patīkami vēsi, gan tāpēc, ka saimnieks uzcienā ar vieglu rabarberu dzirkstošo vīnu. Vēlāk viņš piedāvā degustēt vēl vairākus savus ražojumus. Ķecerīgi glāzē lej aizvien skābākus un skābākus vīnus, bet pretī saņem atbildi, ka katrs nākamais ir aizvien labāks. «Cilvēkiem ļoti atšķiras gaumes un garšas izjūtas,» Mārtiņš secinājis vīna pagrabā organizēto degustāciju laikā. «Visiem neizpatiksi, tāpēc galvenais ir savu darbu darīt pēc iespējas kvalitatīvāk, nepieļaut rupjas kļūdas.»

Aveņu, rabarberu, upeņu, pīlādžu vīns – tie ir tikai daži no veidiem, kas top Aizputes vīna darītavā. Mārtiņam patīk ļauties eksperimentiem un ik pa laikam piedāvājumu pamainīt. Viņš neturas pie stingriem, paša noteiktiem priekšrakstiem. «Man patīk pameklēt dažādas garšas, receptes, lai būtu gan tāds vīns, ko novērtēs tikai viens procents pircēju, jo skābes procents ir ļoti augsts, gan vīns, kuram ir rūgtums, gan arī tāds, kas garšo kā «zapte». Lai degustācijā katrs var piemeklēt savu favorītu.»

Garšu piedāvājums gan atkarīgs ne tikai no vēlmes izmēģināt ko jaunu, bet arī no augļu un ogu ražas konkrētajā gadā. «Likums nosaka, ka augļi un ogas mazajiem vīndariem ir jāaudzē pašiem, jāiegūst no saviem dārziem vai jālasa savvaļā,» skaidro uzņēmējs. «Brīvā dabā var lasīt mežābolus, ap Aizputi aug diezgan daudz ķiršu, melleņu. Kādreiz vairāk audzēju zemenes, tad taisīju vairāk zemeņu vīna.» Savukārt pagājušajā gadā viņš pamēģināja izgatavot vīnu no ķirbjiem ar cidoniju un medus piedevu.

Ikviens eksperiments prasa daudz laika – par rezultātu var spriest tikai aptuveni pēc gada. «Tāpēc arī vīna gatavošana ir process, ko ļoti lēni mācās. Vienā gadā vari izmēģināt vienu ideju,» norāda Mārtiņš. «Ne velti vecajā Eiropā vīndari ir dzimtās, jo no paaudzes paaudzē nodod dārzus, informāciju, prasmes, iestrādnes, mucas.»

Visu rakstu lasiet 10. jūlija laikraksta Dienas Bizness pielikumā Biznesa Plāns, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atgriežas dzimtajā pilsētā un izveido galdniecību

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atgriezies dzimtajā Aizputē, Edgars Balodis pirms trim gadiem izveidoja savu galdniecību SIA Oriģināls un nu jau plāno logu un durvju ražotnes atvēršanu

Bērnībā Edgars daudz laika pavadīja tēva nelielajā galdnieka darbnīciņā ar ēvelsolu un citiem instrumentiem. Ķimerējās, pat neaizdomājoties, ka ar šo profesiju kādreiz varētu saistīt savu nākotni. Pēc devītās klases beigšanas, bara instinkta vadīts, gandrīz aizgāja līdzi draugiem apgūt būvnieka profesiju. Taču tēvs iedeva palasīt avīžrakstus par Rīgas Amatniecības vidusskolu. Vēl piebilda – izmācoties par galdnieku, jebkurā brīdī varēsi kļūt būvnieks. Otrādi būs daudz sarežģītāk. «Devītā klase ir grūts periods, jo daudz saprašanas vēl nav, bet nākotnes ceļš jau jāizvēlas,» secina Edgars. Viņš paklausīja tēva padomam. Par skolu saka tikai labākos vārdus. Mācību laiks bija lielisks, un būtiski uzlabojās sekmes. «Puikām, kuri sportoja, pamatskola nebija nekāda utopija, bet te ļāva noticēt sev, saviem spēkiem. Kad ar interesi mācies, ir pavisam cita atdeve,» Edgars pārliecinājies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ierīko vietu restartam, kas priecē un provocē

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starpnozaru mākslas grupas Serde mākslinieku rezidenču centrs priecē un provocē aizputniekus.

«Aizpute – tā ir dzīves nejaušība,» saka starpnozaru mākslas grupas Serde dibinātāja Signe Pucena. Viņa un dzīvesbiedrs Uģis ir kurzemnieki, bet jau ilgāku laiku dzīvoja Rīgā, bija nodibinājuši organizāciju un tūkstošgades sākumā kopā ar kolēģiem braukāja pa Latviju ar projektu Citas preces. Tā atbrauca arī uz Aizputi, kas pašiem jau iepriekš bija zināma. Staigājot pa pilsētu, iegāja Atmodas ielas 9. nama pagalmā paskatīties, kā izskatās. Viss bija pamests, un domubiedriem radās doma noliktavas ēkā ierīkot darbnīcas.

«Tajā laikā Rīgā bija ekonomiskais uzplaukums. Nebija iespējams jaunam māksliniekam, tikko beigušam akadēmiju, kam nav nekāda pamata zem kājām, dabūt telpas, kur strādāt ar keramiku, materiāliem, kas ir liesmojoši, lieli un smagi,» situāciju 2002. gadā atceras Signe. Serdes pārstāvji vērsās pilsētas domē, lai noskaidrotu, vai īpašums ir pieejams. Toreizējais mērs Pēteris Hanka ar sajūsmu teica – ņemiet. Tomēr ar nosacījumu, ka jāņem arī dzīvojamā māja, kas ir uz tā paša gruntsgabala. Tā bija pavisam bēdīgā stāvoklī. No pagalma puses aiznagloti daudzi fragmenti, otrā stāva sauso tualešu stūris nokritis lejā, siena izbrukusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ruslans Levickis ļaujas izaicinājumam darboties iepriekš nezināmā nozarē

Pārdevis uzņēmumu, kas darbojas metālapstrādes biznesā, dobelnieks Ruslans Levickis nolēma pievērsties sev pilnīgi jaunai nozarei – alus ražošanai. Viņu nebiedēja ne sīvā konkurence tirgū, ne iepriekšējās pieredzes trūkums.

Katram patīk sava garša

Iepriekš R. Levickim piederēja uzņēmums, kas darbojās lūžņu uzpirkšanas jomā, tam bija iepirkšanas punkti dažādās Latvijas vietās. Pirms dažiem gadiem viņš šo biznesu nolēma pārdot un uzsākt ko jaunu. Vienu vakaru pasēdēšanā kopā ar paziņām iedomājies, ka varētu sākt gatavot alu, un savu plānu salīdzinoši īsā laikā realizējis. Uzņēmēju nebiedēja ne pieredzes trūkums, ne asā konkurence – pēc viņa teiktā, Latvijā ir 65 alus darītavas. «Kad plānojām savas darītavas atvēršanu, daudzi domāja, ka nekas mums nesanāks, jo tirgus ir salīdzinoši piepildīts. Mums Latvijā ir daudz darītavu, kurās gatavo ļoti garšīgu alu. Taču katram cilvēkam patīk sava alus garša,» norāda R. Levickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā ražo, bet vairs netirgo

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievērojot Islandē izplatīto tradīciju, zīmola 66° North īpašnieki arī Latvijā savas ražotnes bāzē nelielās pilsētās

Pati pirmā pirms 20 gadiem tika atvērta Saldū, pēc tam arī Aizputē un Kuldīgā. Šūšanas nozare, no vienas puses, prasa iemaņas, lai darbs notiktu pēc iespējas raitāk un paveiktais atbilstu normām. Tomēr SIA 66 North Baltic direktore Silva Landmane priekšroku dod darbiniekiem bez iepriekšējas pieredzes.

Meklējot iespējas produkciju saražot lētāk, zīmola īpašnieki izveidot ražotni Latvijā, nevis kādā citā postpadomju valstī, izvēlējās privātu kontaktu dēļ. Viņi pazina dāņu uzņēmēju, kurš pēc Atmodas šeit bija viens no pirmajiem ārvalstu investoriem tekstilnozarē. Saldū tieši tobrīd stāvēja tukšas Saivas adītās trikotāžas ražotnes telpas. Arī šūšanas joma pilsētā agrāk bija attīstīta, tāpēc par darbaspēka trūkumu bažu nebija. «Ar šodienas pieredzi gan saku – labāk, ka strādāt nāk cilvēks bez iemaņām. Viņam parāda, kā jādara, un viņš tā dara. Šuvējām, kuras iepriekš strādājušas individuāli, patīk strādāt pa savam, bet tas kavē procesu,» secinājusi S. Landmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Igauņu vīni no Latvijas cidonijām

Ilze Žaime, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Muižnieks Marko Polsdams gada laikā kļuvis par lielāko Igaunijas vīndari. Aizvien vairāk igauņu šodien tic, ka vietējiem ogu vīniem ir nākotne.

Viņa ģimene par modernajiem muižniekiem var saukties, pateicoties M. Polsdama vectēvam, kas pagājušā gadsimta sākumā iegādājās Pootsi muižu tās zemes dēļ. Zeme bijusi paredzēta liellopu audzēšanai. Padomju laikos īpašums ģimenei tika atsavināts, ēka pārbūvēta un tajā ierīkota skola. Īpašumu ģimene atguva 1996.gadā.

Piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus uzņēmējdarbības uzsākšanai laukos M.Polsdams neesot pratis, tādēļ, pašam strādājot finanšu sfērā, viņš atlicinājis personīgos līdzekļus remontdarbu veikšanai un vīna ražošanas uzsākšanai.

Iedvesma brūvēt vīnus uzņēmējam radusies pirms desmit gadiem, Cēsu pilsētas svētkos Latvijā nobaudot gardu aveņu vīnu, kura ražotāju M.Polsdams diemžēl vairs neatceras. Toreiz sapratis, ka, ja pašam sanākšot kaut ko tikpat labu izgatavot, to varētu pārdot Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas pierobežā latvieši no Austrālijas gatavojas ražot sidru ķīniešiem – tā vienā teikumā varētu raksturot neparasto Mūrbūdu sidra darītavas biznesa stāstu no Valkas novada.

Sidra darītavu pirms pāris gadiem izveidoja Krišjānis Putniņš, kurš, līdzīgi kā vīndaris un darītavas tehnologs Pauls Vedigs, arī ir no Austrālijas un Rīgas bāru publikai labi zināms kā folkkluba ALA Pagrabs īpašnieks. Sākumā sidrs bija tikai Krišjāņa hobijs, taču pirms diviem gadiem vaļasprieks izauga līdz 20 tūkstošiem litru dzēriena gadā. Krišjānis investēja iekārtās, apjoms turpināja augt – jau līdz 95 tūkstošiem litru pērn. Tā sidra darītava atvadījās no garāžas līmeņa uzņēmuma statusa un pieteica sevi tirgū. Galvaspilsētā vien Mūrbūdu sidrs jau pašlaik baudāms vairāk nekā 50 bāros un kafejnīcās.

Eksotisks dzēriens

Krišjānis un Pauls auguši vienā pilsētā un bija pazīstami, vēl dzīvojot Austrālijā. Krišjānis Latviju sauc par mājām jau gadus desmit, Pauls pārbrauca tikai pirms pusotra gada. Tā kā sidra darītavā noderēja lietpratēja palīdzība, Krišjānis piedāvāja darbu uz Latviju pārbraukušajam Paulam, kurš ir profesionāls vīndaris un ir strādājis daudzās vīna darītavās gan Austrālijā, gan Eiropā. Iepriekš gan Pauls darbojās grāmatvedības nozarē, tomēr ieguva otru izglītību jomā, kas bija saistījusi kopš bērnības. Tā Mūrbūdu sidra darītava Paulam kļuvusi par pilna laika darbavietu, un nu tikpat kā visas darbdienas Pauls pavada sevišķi klusajā Ērģemē, kamēr Rīgā iegādātais dzīvoklis gaida remonta pabeigšanu, jo tā īpašnieks galvaspilsētā ir reti. Tagad Pauls lielāko daļu laika pavada pavisam citos mūros – vecā laukakmeņu klētī, kas pielāgota sidra ražošanai. No ēkas balkona paveras pastkartītes cienīgs skats pāri Ziemeļvidzemes pakalniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vietējam vīnam izdodas iekļūt lidostas Rīga Duty-Free zonā

Anita Kantāne, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kā Jums izdevās iekļūt lidostas «Rīga» Duty-Free zonā?» šāds jautājums tika uzdots Līgatnes vīna darītavas saimniekam Ainaram Vanagam, šodien, 24. maijā, tiekoties Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības projekta «Latvijas vīna tūres» sezonas atklāšanā.

A. Vanags pasākuma viesiem uz jautājumu atbildēja ar vīndara humoru, ka viņa stāsts ir vienkāršs: «Nekas nav vienkāršs. Tā bija sagadīšanās.»

Uz Dienas Biznesa jautājumu, kāds varētu būt nākamais izaicinājums A. Vanags atbildēja, ka tā būtu nokļūšana nacionālās lidsabiedrības «Air Baltic» lidmašīnās un viesnīcu minibāros. «Mēs to varētu,» pārliecināts A. Vanags. Tas nozīmētu ieguldījumus dizainā un iepakojumā, taču tas būtu iespējams. Lidostā «Rīga» Līgatnes vīni nopērkami jau piecus gadus.

Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrībā ir 35 juridiskas personas un 12 vīna darītavas piedalās Lauku atbalsta dienesta atbalstītā projektā «Latvijas vīna tūrisma attīstība», kura mērķis ir iepazīstināt ar Latvijā tapušu vīnu gan Latvijas iedzīvotājus, gan tūristus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Abavas vīna darītavas radītais dzirkstvīns «Ābols apiņos» ieguvis augstāko apbalvojumu lielākajā Japānas sidru konkursā «Japan Cider Awards» un uzņēmumu īpašnieku ieskatā tas sekmēs plašākas eksporta iespējas tieši Japānas restorānu un bāru industrijā.

Dzēriens 3 zvaigžņu kategorijā novērtēts ar 2 zvaigznēm par garšu Medium sidru kategorijā un 3 zvaigznēm par etiķetes dizainu, kā arī uzvaru auditorijas balsojumā par labāko dizainu.

«Šogad konkursā 276 profesionālu žūrijas locekļu sastāvā tika vērtēti 80 vietējo un starptautisko sidru paraugi, tādēļ Abavas uzvara konkursā norāda uz patiesi augstu dzēriena kvalitāti un noformējumu. Aizvadītājos mēnešos esam uzsākuši arī eksportēt dzērienus uz Japānas tirgu. Esam pārliecināti, ka uzvara konkursā radīs lielāku atpazīstamību un pavērs plašākas eksporta iespējas tieši Japānas restorānu un bāru industrijā,» norāda Abas vīna darītavas saimniece Liene Barkāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mūžībā devies piensaimnieks un Latvijas autosporta leģenda Mārtiņš Sesks

Monta Glumane, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

83 gadu vecumā mūžībā devies piensaimnieks un autosportists Mārtiņš Sesks (27.11.1936.-08.07.2019.), informē tuvinieki.

Savu profesionālo dzīvi veltījis divām sfērām - piensaimniecības attīstībai un autorallijam. PSRS kausa autorallijā ieguvējs, dibinājis Liepājas piena kombināta autosporta sekciju, vairākkārt organizējis Latvijas un PSRS čempionātus, sporta meistars, Vissavienības kategorijas tiesnesis. Rallija Kurzeme organizators no 1965.gada, vēlāk organizatoriskos pienākumus nodeva dēla, Ulda Seska, un Dainara Damberga rokās, tieši pateicoties Mārtiņa Seska ieguldītajam darbam, daudzu gadu garumā tiek organizēts Eiropas rallija čempionāta posms Liepājā.

Dzimis Cēsīs, skolojies Siguldas 1.vidusskolā, beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas pārtikas rūpniecības tehnoloģiju fakultāti. Bijis Liepājas piena kombināta direktora vietnieks un galvenais inženieris, bijis Kurzemes piens komercdirektors, 11 gadus bijis AS Rīgas piensaimnieks padomnieks. Apkopojis piensaimniecības vēstures materiālus publicēšanai un rūpējies par pienrūpniecības muzeja pārprojektēšanu. Organizējis un vadījis celtniecību un rekonstrukciju Liepājā, Ventspilī, Priekulē, Talsos, Oktē, Ugālē, Aizputē un Saldū. Izveidojis atpūtas bāzi un piensaimniecības muzeju, otrreizēji atjaunojis Kalnamuižu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Nozagti nesen uz valsts ceļiem uzstādītie atstarojošie signālstabiņi

Žanete Hāka, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu satiksmes drošību, šoruden vairāki valsts reģionālie autoceļi tika aprīkoti ar atstarojošajiem signālstabiņiem, taču jau pāris mēnešus pēc uzstādīšanas vienā no posmiem ir nozagti 20 stabiņi, bet citā ir izdarīts mēģinājums tos nozagt vai izdemolēt un 14 stabiņi ir izkustināti, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

20 stabiņi ir nozagti autoceļa Kuldīga–Aizpute–Līči (P112) posmā no Kurmāles un Turlavas pagastu robežas līdz Ķoniņu kapiem, savukārt autoceļa Tukums–Kuldīga (P121) posmā no Tumes līdz Sātiem ir izkustināti 14 stabiņi.

Atstarojošie stabiņi tiek uzstādīti, lai diennakts tumšajā laikā autovadītāji varētu labāk pārredzēt ceļu, tie būtiski uzlabo satiksmes drošību. Zogot vai demolējot ceļa aprīkojumu, tiek nodarīts ne tikai finansiālais zaudējums, bet, kas ir pats būtiskākais, tiek apdraudēta satiksmes drošība.

Oktobrī vairāk nekā 30 reģionālo autoceļu posmi tika aprīkoti ar atstarojošiem signālstabiņiem, kas diennakts tumšajā laikā ļauj autovadītājiem labāk orientēties uz ceļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielvārdiešiem ir pašiem savs miestiņš, kas nodēvēts apiņa pumpura un Lāčplēša eposa autora vārdā.

Alus darīšanas tradīcijas Lielvārdē pamatā saistās ar kolhoza Lāčplēsis aldariem un beidzās pagājušā gadsimta 90. gados. Tās turpināt ir uzņēmies Toms Mālmeisters, pilsētas centrā izveidojot alus darbnīcu un tirgotavu Pumpurs, kuras degustācijas zālē bieži vien iegriežas garāmbraucēji un tūristu grupas.

Sākums grūts

Šobrīd Latvijā atvērt mazās alus darītavas ir modē, atzīst alus darbnīcas un tirgotavas Pumpurs (SIA Lennewarden) līdzīpašnieks T. Mālmeisters. Tādu, pēc viņa rīcībā esošajām ziņām, ir aptuveni 25. Daudzi šo rūpalu ir sākuši kā mājražotāji, pēc kāda laika izveidojot savus uzņēmumus. T. Mālmeisters pats nekad alu nav brūvējis, viņš to uztic profesionāļiem. Arī nekāds lielais šī dzēriena eksperts un cienītājs viņš nav bijis. Uzņēmējdarbībā pārāk noderīgs arī nav Latvijas Universitātē iegūtais humanitāro zinātņu vēstures bakalaura grāds. Taču 2013. gadā uz patriotiskas nots viņš kopā ar Mārtiņu Gribustu nolēma radīt alus zīmolu, kurš par godu pilsētai tika nosaukts tās vāciskajā versijā par Lennewarden. Uzņēmējdarbību viņš sācis čigāna statusā, proti, ražojot miestiņu citās alus darītavās Lietuvā un Daugavpilī. Tolaik amatalus tradīcijas Latvijā tikai veidojušās, pirmās šāda veida miestiņu brūvējušas alus darītavas Malduguns un Labietis. «Tā kā esmu uzaudzis Lielvārdē un šeit izsenis jau ir bijušas alus darīšanas tradīcijas, gribēju izveidot pats savu ražotni. Vairākus gadus tika meklēts finansējums, atbilstošas telpas un koncepcija, apgūta ārvalstu pieredze. Soli pa solim izdarīts viss nepieciešamais, lai pirms diviem gadiem varētu atvērt alus darbnīcu Pumpurs,» stāsta uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš aizmirstībā grimusī izcilā arhitektūras pērle atdzimst, pirmie sakārtoti vīna pagrabi, kur šogad sāks rūgt jaunizveidotās Kabiles vīna darītavas sidrs un augļu vīns

Sidra ražotni Kabiles muižā attīsta arhitekte Agate Eniņa un tāllēcēja Lauma Grīva. Agate ikdienā ir sertificēta arhitekte birojā Mark arhitekti un docētāja Rīgas Tehniskajā universitātē, bet muižas restaurācija ir viņas «saldais ēdiens».

Muižas atdzimšana ir Agates «ģimenes kopprojekts », kā viņa pati to definē. Muižu ģimene iegādājusies pirms diviem gadiem (īpašnieks ir Agates patēvs, zviedrs Jans Gustafssons), lēnā garā izejot projektēšanas procesu, un tagad sākušies reālie atjaunošanas darbi. Pagaidām muižas teritoriju no parka ainavas atdala žogs, kas vēlāk, ģimenei šeit uzturoties biežāk, tiks aizvākts, jo arī vēsturiski tā šeit nav bijis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Šķūņu ielā durvis vēris Abavas vīna darītavas pop-up veikals, informē uzņēmuma līdzīpašniece Liene Barkāne.

Pop - up veikalā līdz šā gada beigām būs iespēja gan iegādāties uzņēmuma radītos produktus, gan arī tos nodegustēt. L.Barkāne atklāj, ka katru dienu kādam no Abavas vīna darītavas dzērieniem būs bezmaksas degustācija.

Viņa norāda, ka ideja atvērt veikalu radusies jau sen un šis pirmssvētku laiks bijis īstais, lai to īstenotu. L.Barkāne novērojusi, ka Rīgas ielās ir ļoti daudz tūristu grupas, kuras pop - up veikals ir ieinteresējis. «Ja mums un cillvēkiem patiks, tad, iespējams, atvērsim Rīgā patstāvīgu veikalu,» atklāj L.Barkāne. Viņasprāt, šī ir iespēja būt tuvāk Latvijas, Rīgas iedzīvotājiem un vīnmīļiem kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Caunieša vīna izveidotājs Kristaps Caune vasaras sākumā uzsāka ziedojumu vākšanu, lai izveidotu pats savu vīna darītavu – vīna pagrabu un ražošanas telpas

«Sapnis par vīna darītavu ir liels ne tikai domu līmenī, bet arī finansiālā izteiksmē. Lai taptu vīna darītava un vīns varētu priecēt daudzus cilvēkus, ir nepieciešamas atbilstošas telpas, kuras patiktu ne tikai man, bet arī attiecīgajiem dienestiem,» stāsta K. Caune.

Vasaras sākumā K. Caune sociālajā tīklā Facebook ievietoja ierakstu ar aicinājumu ziedot vīna darītavas izveidei. Šis jau ir desmitais gads, kad viņš sevi uzskata par vīna darītāju. Kā bieži pats pie sevis smejas – bija lemts būt par vīndari. Ideja radās visai interesantā veidā. Pirms 10 gadiem viņš pamodies ar domu, ka jādara kaut kas, ko nedara vienaudži. Toreiz Kristapam bija 17 gadu. «Nezināju, ko tieši gribu darīt, bet zināju, ka gribu atšķirties. Tās pašas dienas vidū parādījās ideja – gatavošu vīnu. Un tā 17 gados izdomāju, ka varētu kļūt par vīndari.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mana pieredze: Eksporta ceļus brūvējot

Ilze Žaime, 02.10.2019

Nurme Alus dibinātājs un līdzīpašnieks Mareks Ezerkalns un Nurme Bar vadītāja Linda Ezerkalna

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc sadarbības ar vairāk nekā desmit citām darītavām SIA Nurme Alus un SIA Nurme Bar dibinātāji Mareks Ezerkalns un Uģis Narvils kaļ plānus par savas alus darītavas izveidi.

Nurme lībiešu valodā nozīmē lauks, pļava. Savukārt Nurmes alus nozīmi var sajust, tikai to pagaršojot.

Visa sākums garāžā

Mareka Ezerkalna pirmais alus brūvēšanas mēģinājums izgāzies – alus sanācis briesmīgs. Taču interese par alus darīšanu viņam tādēļ nemazinājās. Pirms pieciem gadiem, saulgriežiem tuvojoties, viņš atkal atgriezās pie domas, ka jābrūvē alus. Kādā no Kustība par labu alu jeb KUPLA salidojumiem, kur M. Ezerkalns bija devies papildināt zināšanas, iepazinies ar mājbrūvētāju Uģi Narvilu. Viņa pieredze alus darīšanā bija pāris gadus ilgāka, viņš bija pastrādājis kādā Rīgas alus darītavā. Pēc tikšanās abiem radās doma pamēģināt radīt dzērienu kopā. Lai plānu īstenotu, ņēmuši tos katlus, kas katram bija mājās, devušies uz Jelgavas pusi, kur U. Narvila garāžā radīja savu pirmo kopīgo alu – apiņoto gaišo eila tipa alu Triangulum. Tas sanāca garšīgs, tāpēc U. Narvils sazinājies ar alus darītavu, kurā bija strādājis, lai vienotos par iespēju tur uzvārīt Triangulum nedaudz lielākā vairumā. Labais rezultāts un iedrošinājums no draugu puses kļuva par dzinuli darbošanos turpināt. Papildu motivāciju devusi arī viesošanās alus darītavā Igaunijā. Modernās Pühaste apmeklējums atstāja spēcīgu iespaidu, paverot skatu uz to, cik plašas iespējas sniedz amatalus (craft beer) pasaule. Tobrīd gan komanda attapās, ka nav, kur savu brūvēt. Topošie aldari sāka sazināties ar citiem ražotājiem; Malduguns alus darītavas īpašnieks atbildēja, ka pie viņiem varētu atrast vietu, tomēr alus fermentācijas tvertnes esot aizņemtas. M. Ezerkalns stāsta, ka, ātri saņemoties, atraduši pārtikas tvertnes, kuras pārtaisot izveidoti divi alus fermenteri. Lai to īstenotu, no pašu kabatas ieguldīti pāris tūkstoši eiro. Tā 2016. gada nogalē radās SIA Nurme Alus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Pārpirkšana alus nozarē – iegūst īpašnieks, zaudē patērētājs

Andris Deniņš, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembra sākumā par SIA «Bauskas alus» vienīgo īpašnieku kļuvis SIA «Lāčplēša alus». Konkurences padome deva zaļo gaismu šim apvienošanās darījumam, ar kuru dzērienu ražotājam SIA «Cido grupa» piederošais uzņēmums «Lāčplēša alus» iegūst izšķirošu ietekmi pār alus ražotāju «Bauskas alus» un tā ražotnes notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumu sniedzēju SIA «Rūta M». Apvienošanās rezultātā kārtējais Latvijas uzņēmums tiek nodots ārvalstnieku rokās, pārdodot, kvalitātes ziņā, līdz šim vienu no vadošajām alus darītavām.

Pēc būtības šāda apvienošanās un pārpirkšana notiek katru dienu, lielos apjomos. Tā ir viena no biznesa tendencēm, kas pasaulē eksistē – veids, kā paplašināt uzņēmējdarbību, tirgus nišu. Taču šai gadījumā tirgus daļa praktiski nepaplašinās. Pēc provizoriskām aplēsēm, šī apvienošanās jeb «Bauskas alus» pārpirkšana palielina realizāciju tikai par 1 līdz 4%. Precīzāk - šo skaitli šobrīd ir grūti pateikt, kamēr nav veidojusies šīs apvienošanās sinerģija. Taču ir skaidrs, ka šis ir nebūtisks pieaugums. Ar šobrīd pieejamajiem datiem, summējot tirgus apjoms palielinās tikai par 1% no apgrozījuma. Apvienošanās gadījumos ir jāveidojas papildu vērtībai, kura šai gadījumā ir pārāk neliela, lai būtu iemesls šim darījumam, tādēļ nav skaidra «Cido grupa» motivācija šim darījumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: Brenguļu alus saimnieki cīnās ar importēto alu

Monta Glumane, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francūzis Rišārs Ažži (Richard Hajji) marta sākumā Rīgā, Viesturdārzā, iecerējis atvērt šampanieša namiņu Joseph ar mērķi iepazīstināt latviešus ar šī dzēriena pasauli.

Viņš vēlas, lai tas kļūtu par Latvijas iedzīvotāju ikdienas sastāvdaļu.

Pelnīt ar hobiju

Jau vairākus gadus Rišārs savu dzīvi organizē starp Latviju un Franciju. Viņš ir precējies ar latvieti, audzina jauno paaudzi, mācās latviešu valodu un nodarbojas ar kokmateriālu eksportēšanu, kā arī izstrādā programmatūru, ko ievieš Anglijā un Vācijā. Lai gan pēc izglītības Rišārs ir inženieris, tomēr par savu hobiju viņš sauc visu, kas saistīts ar šampanieti, un tajā vēlas dalīties ar Latvijas iedzīvotājiem. Arī namiņam piešķirtais nosaukums Joseph ir Rišāra vārds, kad viņš nododas šim hobijam.

Lai gan šī ir viņa aizraušanās, tomēr Rišārs norāda, ka tas būs bizness. «Šobrīd vēlos vairāk laika pavadīt Rīgā, gribu vēl labāk iemācīties latviešu valodu, tāpēc arī jāpaliek šeit. Tas ir viens no maniem sapņiem,» stāsta Rišārs, kurš jau šobrīd saprot, bet vēl brīvi nerunā latviski, taču namiņā viņš ar klientiem runās latviski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kahetijas reģions ir Gruzijas vīna darīšanas sirds. Paši gruzīni lepojas ar to, ka vīnu tur dara jau tūkstošiem gadu.

Latviešu pieņēmumus par Gruzijas vīniem šobrīd gatava lauzt vīna darītavas "Georgian Wines & Tastes" dibinātāja un direktore Tamāra Markozašvili (Tamar Markozashvili). Viņa norāda, ka arī gruzīnu vīni var būt ļoti labi, kas diemžēl ir pretēji tam, kā daudzi domā gan Latvijā, gan visā Baltijā.

Vīndare atklāj, ka nolēmusi ražot labu Gruzijas vīnu tieši Latvijas un nedaudz vēlāk – arī visas Baltijas tirgum. Tas būs kā apliecinājums draudzībai.

"Veicām tirgus izpēti un atklājām, ka latvieši Gruzijas vīnus pārsvarā saista ar kaut ko lētu un saldu. Mēs to vēlamies mainīt, jo ražojam daudz augstākas kvalitātes vīnus, kuru vidū ir arī sausie un pussausie vīni. Šobrīd sadarbojamies gan ar Gruzijas valdību, gan mūsu vēstniecību Latvijā ar mērķi panākt to, lai latvieši dzertu labākus Gruzijas vīnus,” stāstaT. Markozašvili.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdziņu organizatoru mērķis nav gūt milzu peļņu

Mājražotāji un amatnieki, kas gadu gadiem piedalījušies gadatirgos, aizvien biežāk norāda, ka izvēlas citu produkcijas realizēšanas veidu. Izmaksas, lai piedalītos šādos pasākumos, ar katru gadu aug, bet atdeve sarūk. Ienākumus nekad nevar prognozēt, tie ir atkarīgi no daudziem apstākļiem.

Cenas būtiski atšķiras

Divi gada lielākie pasākumi, pēc amatnieku teiktā, ir Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgus Rīgā un Līvas ciema svētki Liepājā. Par divu dienu piedalīšanos muzeja rīkotajā sarīkojumā jāmaksā nepilni simt eiro, plus vēl jāpierēķina ceļa un uzturēšanās izdevumi, stāsta dalībnieki. Savukārt Līvas ciema svētkos par divu dienu pasākumu lielākā daļa maksā gandrīz 40 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas reģistrētas SIA “Valmiermuižas alus” valdes sastāvā, liecina Klientu Portfeļa monitorings.

No valdes locekļa amata 20.decembrī atcelts Gints Matisons un viņa vietā stājies Rihards Trumpe. Bez jaunieceltā valdes locekļa alus ražošanas uzņēmuma valdē turpina darbu arī viens no SIA “Valmiermuižas alus” patiesajiem labuma guvējiem – Aigars Ruņģis. Pastarpināti caur SIA “Valmiermuižas ieguldījumu Fonds” daļām Aigaram Ruņģim pieder 60% SIA “Valmiermuižas alus”.

Lursoft pieejamie dati liecina, ka līdz ar izmaiņām SIA “Valmiermuižas alus”, izmaiņas reģistrētas arī SIA “Valmiermuižas Pils” valdē, kur arī līdzšinējo valdes locekli Gintu Matisonu aizstājis Rihards Trumpe.

Iepriekš Rihards Trumpe nav ieņēmis amatus Latvijā reģistrētu uzņēmumu valdēs vai padomēs, tāpat arī jaunieceltais valdes loceklis nav neviena uzņēmuma dalībnieks vai arī patiesais labuma guvējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Investējot 150 tūkstošus eiro, atklāj zivju un jūras velšu veikalu Zivju lete

Žanete Hāka, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 150 tūkstošus eiro, Rīgas centrā atklāts zivju un jūras velšu veikals Zivju lete.

«Ņemot vērā restorāna «Zivju Lete» popularitāti, nolēmām paplašināt savu biznesu, apzinoties, ka ir svarīgi atvērt veikalu, kas ļautu klientiem restorāna sniegtās pieredzes radīt arī savās mājās,» stāsta veikala īpašnieks Murads Juško.

Veikala dizains ir radīts līdzīgā stilā kā restorāns, veidojot vienotu koncepciju. Izmantoti tie paši apdares materiāli un paņēmieni, kas jau kļuvuši par daļu no «Zivju Lete» vizuālā tēla. Tā ir retro industriālā stila kombinācija ar modernu dizainu un jūras elementiem. Interjera dizaina idejas autors ir Murads Juško.

Veikalā iekārtojumā izmantotas ar rokām darinātas oša koka mēbeles, ko veidojis Verners Kalacis (Vline Furniture), vintāžas lampas (Vintidž Lampa) un ozolkoka mucas no Itālijas vīna darītavas. Noformējumā izmantoti mākslinieka Teodora Lakšēvica zīmējumi, veclaicīgi padomju ēras svari un citi vintāžas dekoratīvie elementi, kurus Murads lielākoties atradis flea-markets jeb tā saucamajos krāmu tirdziņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Komentāri

Pievienot komentāru