#Zaglis esot uzdevies par bankas klientu, kas esot sācis nomāt seifu.

Vienā no Latvijas bankām - Privatbank - pagājušajā ceturtdienā notikusi vērienīga zādzība. Precīzs cietušo skaits un nodarīto zaudējumu apjoms pagaidām nav zināms, taču netiek izslēgts, ka zagļa guvums varētu būt mērāms simtos tūkstošos un pat miljonos eiro, pirmdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Zādzība notikusi no bankas klientu individuālajiem seifiem. Privatbank savā mājaslapā tos reklamē kā ērtus un drošus. Tiek uzsvērts, ka katram seifam ir divas slēdzenes, kas tiek aizslēgtas ar divām atslēgām - klienta un bankas. Šī divu atslēgu sistēma ir papildu garantija klienta īpašuma drošībai, taču tā tika uzlauzta. Turklāt zādzība Privatbank individuālo seifu glabātuvē notikusi ar vērienu, jo no vērtībām iztīrīti vairāki seifi. Policijai par notikušo ziņots nākamajā dienā.

Kāds zaglis Vācijā atdevis tā īpašniekam pirms sešiem gadiem nozagtu maku ar naudu. Līdzās ar laupījumu kādreizējais zaglis pievienojis arī atvainošanās vēstuli, kurā skaidrots, ka tagad viņš ir kļuvis par kristieti, vēsta TheLocal.de.

Pensionāram Peteram Jurgensenam maks ar naudu nozagts 2007. gada martā Lejassaksijas pilsētā Valsrodē, lielveikalā. 73 gadus vecais kungs līdz ar maku zaudēja arī 350 eiro skaidrā naudā, kredītkarti, identifikācijas karti un viņa mazbērna fotogrāfijas. To, ka maks pazudis, pensionārs konstatējis pēc vairākām stundām pēc lielveikala pamešanas.

«Mantkārība lika man nozagt jūsu maku,» rakstīja zaglis. «Esmu kļuvis par pārliecinātu kristieti, un Svētais gars man lika izlabot savu kļūdu,» teikts vēstulē sirmgalvim.

Klāt pazudušajam makam un tā oriģinālajam saturam pievienota arī «kompensācija» - 50 eiro.

Policija Rīgā aizturējusi kādu autozgli, kurš iekļuvis automašīnas salonā un tur pat arī aizmidzis.

Aizdomās par zādzību no Toyta Land Cruiser markas automašīnas Lubānas ielā aizturēts kāds 1966. gadā dzimis vīrietis. Iespējamais zaglis iekļuva transportlīdzekī, izsitot stiklu. Viņš salika somā salonā atrastās mantas un nolēma nedaudz atpūsties automašīnā, informē policija.

Vēlāk transportlīdzekļa likumīgais īpašnieks atrada automašīnā guļošo vīrieti un ziņoja policijai. Likumsargi aizturēto vīrieti nogādāja iecirknī un konstatēja, ka viņš ir 3,8 promiļu reibumā.

Vakar Rīgas policija arī aizturējusi kādu vīrieti, kurš izsita stiklu Nissan X-Trail markas automašīnai un nozaga divus mobilā tālruņa lādētājus no salona. Iespējamo zagli pamanīja garāmgājēji. Zaglis pēc nozieguma metās bēgt, taču aculiecinieki viņu notvēra un ziņoja policijai.

Deviņpadsmit gadus vecs vīrietis atzinis, ka pēdējo divu mēnešu laikā pamazām zadzis karaļnamam piederošas dārglietas no princeses Kristīnas dzīvokļa un pils, vēsta thelocal.se.

19 gadus vecais zaglis bija karaliskās ģimenes draugs, un drīz pēc aptuveni 850 tūkst. Zviedrijas kronu jeb teju 68 tūkst. Ls vērto dārglietu pazušanas atzinis savu vainu.

Viņš stāstīja, ka lielāko daļu dārglietu viņš par nelielu maksu (9000 Zviedrijas kronu jeb 720 Ls) pārdevis diviem marihuānas dīleriem. Savukārt 350 tūkst. kronu (aptuveni 28 tūkst. Ls) vērto tiāru viņš iemeta kanālā.

Tiāra tika nozagta maija vidū kādas ballītes laikā no pils. Nirēji ir pārmeklējuši kanālu, bet līdz šim atrasti vien pāris naudas maki, mākslīgs zobs un zutis.

Zaglis atzina, ka nozadzis seifa atslēgu jau aprīlī, un viņam esot bijis plāns dārglietu pazušanā vainot apkopēju.

Jūrmala ir viena no populārākajām vietām Latvijā, kur tūristi un atpūtnieki bieži pārvietojas ar jauniem un moderniem spēkratiem. Taču, sākoties atpūtas sezonai, to steidzas izmantot arī auto zagļi.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (RSA Grupa) jaunākie dati liecina - ja līdz Jāņiem Jūrmalā šogad tika apzagti tikai pieci auto, tad līdz jūlija sākumam tieši Jūrmalā apzagto spēkratu skaits palielinājies līdz 18, bet trīs ir nozagti. Salīdzinot šā un pērnā gada attiecīgo laika periodu, palielinājusies arī vidējā atlīdzība, kas izmaksāta Baltas klientiem transportlīdzekļa apzagšanas vai zādzības gadījumā.

Acīmredzams, ka zagļi tīko pēc arvien jaunākām automašīnām un dārgākām lietām, kas atstātas auto salonos. Pērn vidējā atlīdzību summa par vienu auto apzagšanas vai zādzības gadījumu bija 496 lati, taču šogad šis rādītājs ir pieaudzis līdz 571 latam par vienu gadījumu.

Rīgas policijas darbinieki aicina autovadītājus uzmanīties no viltīgiem zagļiem, kuri pārdur automašīnas riepu un brīdī, kad vadītājs maina cauro riepu, izzog no transportlīdzekļa salona vērtīgākās personīgās mantas.

Rīgas reģiona pārvaldes policijā septembrī reģistrētas vairākas zādzības no transportlīdzekļiem, kuras tiek pastrādātas, kamēr automašīnas vadītājs maina pārdurto riepu. Zagļi izstrādājuši viltīgu shēmu, kā īstenot šāda veida nelikumīgās darbības. Sākumā zaglis novēro pircējus pie bankām, lielveikaliem vai būvmateriālu veikaliem. Novēro, vai cilvēks ir viens, vai ir labi situēts.

Noziedznieki vēlāk pārdur nolūkotā autovadītāja transportlīdzekļa riepu - visbiežāk vadītāja pusē, aizmugurējo riepu. Šādi zagļi rīkojas, lai no ceļa nomales puses nemanāmi varētu veikt zādzību. Tad noziedznieki seko vadītājam un, kad tas ir pamanījis transportlīdzekļa bojājumus un mēģina tos novērst, veic zādzību no salona.

Pastāv vairāki mīti saistībā ar bezkontakta maksājumu karšu drošību, kampaņas Piik un gatavs atklāšanā sacīja Hansab Grupas Karšu maksājumu risinājumu vadītājs Alars Ālumā.

Kaut arī pieaug bezkontakta karšu izmantošanas popularitāte, cilvēki aizvien izsaka bažas par savu karšu drošību, kas kavē straujāku maksājumu izaugsmi, viņš uzsvēra, piebilstot, ka pastāv vairāki mīti, kas nav taisnība.

Mīts nr.1: Zaglis var iztērēt visu manu naudu uz konta

Eksperts uzsver, ka tā nav taisnība, jo kartei limits norēķiniem bez PIN koda ir 25 eiro, turklāt arī ik pēc laika tiek prasīts PIN kods arī mazākiem maksājumiem. Tāpat tirgotājam nav pieejama uzreiz visa nauda, tā sākotnēji tiek rezervēta. Ja tomēr notikusi zādzība, jādodas uz banku un banka naudu atmaksās.

Mīts nr.2: Hakeris var nolasīt manu karti no attāluma.

Rīgā šodien aizturēts zaglis, kurš bēgšanas laikā ar dārgu džipu atpakaļgaitā uzbraucis citai automašīnai uz jumta, informēja Valsts policijā.

Kriminālpolicisti saņēma informāciju, ka trešdienas rītā Rīgā nozagta automašīna «BMW X6". Policisti sāka automašīnas meklēšanu un drīz vien Pļavniekos pamanīja zagto spēkratu, nekavējoties tā vadītājam dodot rīkojumu apturēt transportlīdzekli.

«BMW» vadītājs ignorēja policistu prasības un sāka bēgšanu, veicot agresīvus un bīstamus manevrus.

Lai arī policisti brīdināja zagtās automašīnas vadītāju par šaujamieroča pielietošanu, zaglis turpināja bēgšanu, tāpēc likumsargi divas reizes iešāva automašīnā.

Tomēr arī šaušana neapturēja likumpārkāpēju, kurš turpināja kustību un neilgi pēc tam Lubānas ielā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu - atpakaļgaitā uzbrauca uz jumta aizmugurē esošajai automašīnai «Hyundai".

Valsts policija (VP) aizturējusi augsta līmeņa autozagli, atsavinot viņam advancēto automašīnu aizdzīšanas tehniku, informē VP.

Db.lv jau vēstīja, ka 20. februārī policijai izdevās bēgšanas laikā aizturēt BMW autozagli, kurš ar zagto spēkratu uzbrauca uz citas automašīnas jumta.

Šodien policija žurnālistiem sniedza iespēju klātienē aplūkot un nofilmēt advancēto automašīnu aizdzīšanas tehniku, kura atsavināta no šī autozagļa, kā arī uzzināt, kā sevi pasargāt no tik augsta līmeņa automašīnu zagļiem.

Zagļi šādas ierīces nodod viens otram un cenšas darīt visu, lai šī tehnika nenonāktu policijas rokās. Policijai neesot izskaidrojuma, no kurienes nāk šīs iekārtas un kāda ir to cena «melnajā tirgū». Var tikai nojaust, ka cena šīm ierīcēm ir kritusies, tiesa, viss atkarīgs no automašīnu modeļiem. Šādu tehniku var ražot jebkurš, kurš saprot elementāras elektronikas nianses. Automašīnas pirms šādas uzlaušanas tiek novērotas dienu vai ilgāk un tad uzlaušanas process ir ātrs, vien pāris sekundes. Policija rekomendē automašīnām uzstādīt papildus drošības signālus, ierīces, lai uzlaušanas process nenotiktu, vai notiktu ilgāk un zaglim apniktu. Ar šādu tehniku var uzlauzt jaunās automašīnās, tā dēvētās sauktās premium klases automašīnas.

Kāds vīrietis ticis apzagts laikā, kamēr labojis savas automašīnas riepu. Zagļi, vīrietim neko nemanot, paspēja no auto salona paņemt portfeli un dokumentus.

Pagājušajā piektdienā, 25. oktobrī ap pulksten 15.00 mūsu Latgales iecirknī tika saņemta informācija, ka Rīgā uz Salu tilta no automašīnas salona izzagta vīriešu rokas somiņa un dokumenti. Tika noskaidrots, ka vīrietis braucis pāri tiltam un pamanījis, ka viņa automašīnai ir bojāta riepa. Vadītājs apturējis automašīnu un pārliecinājies, ka riepa ir tukša un sācis to mainīt pret rezerves riepu. Pēc riepas nomaiņas vīrietis iesēdies atpakaļ automašīnā, taču konstatējis, ka automašīnas salonā nav viņa personīgās mantas - ne somiņas ne dokumentu. Par notikušo policijā uzsākts kriminālprocess par zādzību no automašīnas, un notiek izmeklēšana.

Skrundas degvielas uzpildes stacijas darbiniece otrdien, ar auto dzenoties pakaļ zaglim, piespiedusi viņu avarēt, informēja Valsts policijas (VP) Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova

Policija 9.aprīlī ap plkst.6.40 saņēmusi informāciju par to, ka kādā degvielas uzpildes stacijā Skrundā vīrietis ielējis degvielu 72 eiro vērtībā, paņēmis eļļu un cigaretes un aizbēdzis, par precēm nesamaksājot.

Pēc zādzības izdarīšanas 1953.gadā dzimušais vīrietis no tirdzniecības vietas bēga ar automašīnu, bet darbiniece ar savu automašīnu viņam sekojusi, līdz zaglis iebrauca grāvī. Vīrietis guvis traumas un nogādāts medicīnas iestādē.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kuldīgas iecirknī ir uzsākts kriminālprocess par zādzību nelielā apmērā. Par šādu noziegumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Eksperimentā noskaidrots, ka mājokļa apzagšanai pietiek vien ar 1,5 minūtēm.

«Mājās un dzīvokļos zādzības visbiežāk notiek, atmūķējot terases durvis, logus vai āra durvis. Tāpat, ja logi vai balkona durvis ir atstāti vēdināšanas režīmā, zaglis tos var atspiest vaļā. Situācijas ir dažādas, bet parasti zagļi izvēlas īpašumu, kas nav labi apsargāts un tajā viegli iekļūt,» komentē eksperimenta veicēja If Apdrošināšana Privātīpašuma apdrošināšanas produktu vadītājs Endijs Melecis.

Visbiežāk zagtās lietas ir tādas, kuras zaglim būs viegli iznest un kas ir ātri pamanāmas. Visbiežāk tiek zagtas vērtslietas, bižutērija, somas, rokaspulksteņi, nauda, mazā elektrotehnika – foto kameras, datori un to aprīkojums. Nereti arī alkohols un apģērbi, piemēram, zīmolu apģērbi un krekli, kas vēl ir iepakojumos. Ja būs iespējams lietas aizvest, tiks nozagtas arī mantas no dārza vai šķūnīša.

Nozagtajos Saeimas Prezidija locekļu datoros slepena vai valsts noslēpumu saturoša informācija netika glabāta, atklāj Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs (SC).

Saeimas priekšsēdētājas biedrs skaidroja, ka nozagto datoru vienīgā funkcija bija Prezidija locekļiem sniegt Saeimas sēdes laikā aktuālo informāciju. Šie datori netika izmantoti privātām lietām, un tiem nebija pieejas pie interneta, lai nodrošinātos pret hakeru uzbrukumiem. Portatīvajos datoros neglabājās nedz slepena, nedz valsts noslēpumu saturoša informācija, sacīja deputāts.

Klementjevs atzīmēja, ka no Saeimas priekšsēdētājas biedra, sekretāra un sekretāra biedra darba galdiem parlamenta sēžu zālē trīs portatīvie datori nozagti tika pirms vairākām nedēļām un par šo situāciju pēc vēršanās Valsts policijā (VP) ir ierosināts kriminālprocess.

Ik gadu tiek nozagti vairāki desmiti īpaši vērtīgi un ekskluzīvi mākslas objekti: gleznas, svētbildes un citi lielāki vai mazāki priekšmeti, kuru mantiskā vērtība dažkārt mērāma vairākos simtos tūkstošos. Daudzus no tiem tā arī neizdodas atgūt gadiem vai tie pazūd pavisam.

Privātās organizācijas tiešsaistes datubāze The Art Loss Register tika izveidota 1990. gadā, Londonā, ar mērķi vienkopus izvietot meklēšanā atrodamos vērtīgos mākslas objektus. Organizācijas darbības rezultātā ir izdevies atgūt vairākus priekšmetus to īpašniekiem, tomēr daudzi jopropjām atrodas viņu meklēto darbu katalogā. Viens no iemesliem kapēc darbus neizdodas atrast ir tas, ka īpašnieki nav iemūžinājuši tos fotogrāfijās, savukārt cits iemesls ir tam, ka nozagtos darbus ilgus gadus nākas turēt slepenībā, līdz atkal var mēģināt pārdot tālāk.

Interesanti, ka pat slavenais Leonardo Da Vinči mākslas darbs Mona Liza savulaik bija nozagts un garnadža īpašumā atradās veselus divus gadus. Zaglis bija noslēpies muzeja grīdas slotu skapī vairākas stundas, pēcāk viņš lēnā garā gleznu paķēris padusē un paslēpjot zem mēteļa, devies prom.

Sākoties siltajam laikam, Rīgas ielās var manīt aizvien vairāk velosipēdistu. Diemžēl kopā ar velosipēdistiem aktīvāk sāk darboties arī velosipēdu zagļi. Valsts Policija (VP) sagatavojusi ieteikumus, ko ņemt vērā, lai velosipēds būtu drošībā.

Novērojot velobraucēju tendences, ir skaidrs, ka velosipēdistu sezona par spīti bargajai ziemai nevienā brīdī nav beigusies. Diemžēl to pašu var teikt arī par velosipēdu zādzībām. Šā gada pirmajos trīs mēnešos Rīgas policisti ir saņēmuši informāciju jau par 162 nozagtiem velosipēdiem. Pagājušajā gadā šādā laika posmā nozagto velosipēdu skaits bija ievērojami mazāks – 110.

VP Rīgas reģiona policisti ir sagatavojuši dažus ieteikumus, kā pasargāt savu velosipēdu no zādzībām:

Jāiegādājas kvalitatīvi velosipēdu saslēdzēji

Kad velosipēda īpašnieks atstāj savu pārvietošanās līdzekli bez uzraudzības, tad to noteikti ir jāpieslēdz pie kāda stacionāra objekta, pieslēdzot rāmi un vismaz vienu no riteņiem. Visefektīvākie ir «U» veida saslēdzēji. Pagājušajā gadā Rīgas reģionā nozagti vairāk nekā 1400 velosipēdu.

Maijā salīdzinājumā ar aprīli par 52 % pieaudzis auto vandalisma gadījumu skaits. Palielinājies gan auto lukturu un spoguļu zādzību, gan arī dažādu virsbūves bojājumu skaits. Pēdējo nedēļu laikā zagļi īpaši ir iekārojuši Volvo automašīnu lukturus – no kopējā nozagto auto lukturu skaita to īpatsvars ir 80 %, liecina If Apdrošināšana apkopotā informācija.

«Pēdējo nedēļu laikā no KASKO klientiem esam saņēmuši vēl nebijušu daudzumu atlīdzību pieteikumu par Volvo lukturu zādzībām. Visbiežāk bez auto lukturiem palikuši Volvo XC90, XC70, XC60 un S80 modeļi,» informē If Apdrošināšana Transporta atlīdzību grupas vadītājs Pāvels Valainis.

Vairākos gadījumos līdz ar lukturu zādzību ir sabojāta arī auto virsbūve un izsisti logi. Pieteiktie zaudējumi ir aprēķināti 840 līdz 4600 eiro apmērā. Dārgākā atlīdzība šobrīd pieteikta par 2013. gada Volvo XC60 sabojāšanu, kad, mēģinot nozagt lukturus, ir pamatīgi sabojāta visa auto virsbūves priekšējā daļa.

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas elektrisko skrejriteņu uzņēmuma «CityBee Latvija» vadītāja Egija Gailuma.

Viens no tā iemesliem varētu būt jauniešu ietekmēšanās no ārvalstīs uzņemtajiem video, kas mudina viņus rīkoties līdzīgi. «Par katru šādu gadījumu tiek ziņots policijai, kā arī esam uzsākuši sadarbību ar apsardzes uzņēmumu, kas palīdz uzturēt kārtību un atgūt nozagtos elektriskos skrejriteņus,» teic E. Gailuma.

«CityBee Latvija» vadītāja atzīst, ka šobrīd katru trešo dienu tiek konstatēts kāds vandālisma gadījums. Visbiežāk tie tikuši ar spēku sadauzīti pret trotuāru vai koku, kā arī uzlikti grūti aizsniedzamās vietās, piemēram, iekarināti koku zaros. «Mūsu komandai ir izaicinājumiem pilnas dienas. Cilvēkiem būtu jāsaprot, ka vandālisms ir administratīvi sodāma rīcība,» akcentē E. Gailuma.

Šodienas bizness nav iedomājams bez informācijas tehnoloģiju (IT) izmantošanas ikdienā. Faktiski var jau uzskatīt – ja tu neizmanto modernās komunikācijas, tu jau esi nolēmis sevi atpalicībai un stagnācijai

Taču IT nav tikai ērtības, jo līdz ar tehnoloģiju attīstību mainījušās arī drošības prasības pasaulē – šodien daudz vairāk jābaidās nevis no zagļa reālajā dzīvē, bet gan virtuālajā. Diemžēl daudzi to vēl neapzinās. Un tomēr – ja ievērojam pašas elementārākās drošības prasības, tad IT sniegto iespēju daudzums kļūst faktiski neierobežots – gan darba iespējas, gan dažādi pakalpojumi, gan arī biznesa ikdienas procesu paātrināšanā un vienkāršošanā.

«Drošības tēma ir tikpat veca kā internets. Taču tas, kas šodien par šo tēmu liek domāt daudz vairāk kā vēl pat pirms tikai dažiem gadiem, ir fakts, ka pēdējos gados tehnoloģijas attīstās īpaši strauji. Radītas daudzas un dažādas aplikācijas, būtiski attīstījušās arī mobilās aplikācijas. Ja agrāk mazajiem uzņēmējiem IT pārsvarā saistījās galvenokārt ar e-pastu un mājas lapu uzturēšanu, tad tagad IT iespējas ir augušas desmitkārtīgi. Turklāt tas šodien sniedz ne tikai iespējas, bet rada arī daudz lielākus drošības riskus,» skaidro informācijas tehnoloģiju uzņēmuma DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

«Nu, valdība nedod pietiekami naudas nevienam. Bet, ja tu esi uzņēmies vadīt tādu federāciju kā Hokeja federācija un ja tu esi kruts biznesmenis - tāds kā Lipmans -, nu tad tev jāieliek tas miljons vai divi no sava biznesa. Es tenisā personiski lieku vairāk nekā viņš hokejā,» intervijā laikrakstam Diena stāstījis bijušais VDK darbinieks, kurš nebūt par to nekaunas, Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

«Ar tiem pāris simt tūkstošiem, ko viņš ieliek, to lietu nevar pacelt. Naudu valsts nedod, es tomēr daļēji to saprotu. Tu nevari dot naudu tenisam un hokejam, ja pensionāriem nav ko ēst. Tāpēc jau es teicu Lipmanam - nu ieliec vairāk tajā hokejā naudas.

Jāsaprot, ka sports ir ļoti svarīgs valstij, tāpēc vajadzīgs kāds valdības līmenī, kas par to domā. Ja nav pietiekami naudas atsevišķai ministrijai, noliekam to aizsardzības ministrijas paspārnē,» sacījis Savickis.

Jautāts, vai tas, ka savulaik bijis PSRS VDK darbinieks, ir palīdzējis biznesā, viņš atbildējis: «Protams, tas palīdzēja man sākt savu biznesu. Pirmkārt, palīdzēja jau ar to, ka 15 gadu, kurus strādāju komitejā (VDK), es strādāju pie savas personības attīstības. Mans bizness vienmēr bija tāds, kas gāja kopā ar valsti, es nekad nemēģināju nopelnīt naudu pretēji tautas interesēm. Tāpēc, ka man bija tāda ideoloģija, kopš es strādāju čekā. Tad vēl kopējā izglītība - zināt un saprast, kas, ko un kāpēc. Un trešais - tādas konkrētas lietas kā valodas, es zinu sešas valodas. Arī sports, veselība.»

Rīgas reģiona Kurzemes iecirkņa policisti aizturēja vīrieti, kurš no kāda ofisa Rīgā, Baldones ielā no mēteļa kabatas bija nozadzis maku, informē policija.

1969. gadā dzimušais vīrietis likumpārkāpumu izdarīja 8. februārī. Vīrietis iekļuva telpā, kad tajā neviena nebija, un no mēteļa kabatas nozaga maku, kurā atradās 700 eiro. Kad zaglis bija paspējis aizbēgt, telpā atgriezās ofisa darbinieks, kuram pieder maks, un konstatēja zādzības faktu. Par notikušo viņš paziņoja policijai, kas nekavējoties uzsāka likumpārkāpēja meklēšanu.

Veicot operatīvās darbības, policisti noskaidroja vainīgo un aizturēja viņa dzīvesvietā.

Aizdomās turamais jau iepriekš 15 reizes sodīts par zādzībām.

Pret vīrieti uzsākts kriminālprocess par zādzību, ja tā izdarīta, iekļūstot telpā. Par šādu noziegumu var tikt piemērota brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Bažas un satraukumu izraisa mūsu klientu – Vācijas Federatīvās Republikas pilsoņu – tiesību un brīvību pārkāpumi no dažu Latvijas valsts institūciju puses.

Tas ir nesavienojami ar demokrātiskas sabiedrības principiem un perspektīvā var radīt ievērojamu kaitējumu Latvijas investīciju klimatam, ekonomiskām un saimnieciskām attiecībām.

Latvijas valsts vēsturē pēdējā gadsimtā ir diezgan daudz lappušu, kas saistītas ar totalitāro pagātni un neierobežotu visatļautību, tomēr Latvijas tauta to pārtrauca 2004. gada 1. maijā, kļūstot par Eiropas Savienības pilntiesīgu locekli – demokrātisko valstu savienības locekli, kur pirmajā vietā ir liktas personas intereses, cilvēka tiesības un brīvība ar nesatricināmu likuma un kārtības vadību. Tomēr šodien ir jāatzīst, ka ne visiem Latvijā demokrātiskas vērtības ir prioritāras.

Sabiedrība tiek barota ar domu – zaudējumi noteikti būs, bet valdībā atbildīgo laikam gan nebūs, jo iegrieza krīze un ukraiņi bija nezinīši

Dažu preses izdevumu šonedēļ rotāja līksmi foto mirkļi no arhīva. KVV Group līdzīpašniekam Kazminam, premjerministrei Straujumai, finanšu ministram Reiram spožas šķēres zibinot un pirkstu galos tverot spožsarkanas goda lentes druskas, pirms gada un trim mēnešiem svinīgi atklāja KVV Liepājas metalurgs ražotni. Bildes otrajā plānā smaidīja arī toreizējā ekonomikas ministre Reizniece-Ozola un Liepājas mērs Sesks, kura ķermeņa valoda liecināja par to, ka nupat Kurzemes hercogi celsies kājās no sarkofāgiem un liks kopā kraukšķīgos locekļus, lai atkal būvētu kuģus un celtu pilis. Taču īsais gaviļu mirklis iekritis vēstures atkritumu tvertnē, Ministru kabineta locekļu iniciāļus ieskaitot, jo valdības zupā jau divkārt uzpeldējušas citas klimpas. Lēmumu pārdot uzņēmumu ukraiņu lūžņu biznesmeņiem pieņēma vēl Dombrovska vienotā valdība. Agra pavasara dzestrumā tvertajās foto ainās, kur pat politikas granddāmas nežēloja krāšņo matu rotu, tām virsū, gadsimta darījuma notikuma mēroga apstulbinātas, no brīva prāta uzmaucot muļķīgas naga cepures ar metalurģijas dinozaura jauno saimnieku abreviatūru, sejas visiem kā pirms hokejmača. Nu tik būs! Pietrūka tikai svilpīšu, milzu karogu un piespraužamu mirguļojošu mikipeles ausu.

Īpašuma apdrošināšana ir uzņēmumu saimniecības neatņemama sastāvdaļa, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt pārliecību – ja bizness cietīs zaudējumus nelaimes gadījumā, apdrošinātājs būs līdzās no nelaimes atklāšanas brīža līdz veiksmīgai darbības atjaunošanai, aktīvi iesaistoties nelaimes seku likvidēšanā. AAS BALTA Juridiskā īpašuma un garantiju risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Uģis Uškāns norāda – svarīgi jau pirmajā sarunā ar klientu izzināt viņa vajadzības, saprast, kas tieši šim uzņēmumam ir nepieciešams, noteikt prioritātes. Nav divu vienādu uzņēmumu – viss atkarīgs gan no nozares un darba specifikas, gan uzņēmuma izmēra un citiem individuāliem rādītājiem. Tomēr atcerēties dažus padomus par elementāru drošību būs vienlīdz noderīgi ikvienam uzņēmuma īpašniekam, saimniecības vadītājam vai tehniskajam direktoram neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un darba specifikas.

Katra trešā ugunsgrēka iemesls ir neatbilstoša elektroinstalācija vai tās nepareiza ekspluatācija. Visos uzņēmumos ir elektroinstalācija – bez tās neiztikt. Tā ir kā zirnekļa tīkls, kas ar laiku apaug ar jauniem pavedieniem. Nepaļaujies uz minimālajām likuma prasībām – regulāri uzaicini elektriķi veikt elektroinstalācijas pārbaudes, īpaši tad, ja uzņēmums aug un attīstās. Pat jauna datora pieslēgšana tīklam var izrādīties pēdējais piliens, izraisot elektroinstalāciju pārslodzi un ugunsgrēku. Pievērs uzmanību pēkšņam elektropatēriņa pieaugumam – tā var būt pirmā pazīme, ka no elektrības vadiem vai elektroiekārtām ir kāda strāvas noplūde vai vadu izolācijas bojājums.

Velo pasaule mainās – gan tehnoloģiju, gan pircēju vēlmju un iespēju dēļ; pārprodukcijas rezultātā ir tendence samazināties divriteņu cenām, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos desmit, piecpadsmit gadus, pasaulē bija vērojams velosipēdu trūkums, bet šobrīd ir pārprodukcija, tāpēc pašlaik velosipēdu cenas vairs nepieaug – kāpums ir ne tikai apstājies, bet cena krīt, zina stāstīt veikala Fans velosipēdu tirdzniecības daļas vadītājs Juris Mikulens. «Manas 15 gadu ilgās darbības laikā velosipēdu tirdzniecībā, šis būs pirmais gads, kad velosipēdu cenas samazināsies, tāpēc konkurence starp velosipēdu ražotājiem un tirgotājiem ir maksimāla,» viņš saka.

«Latvija ir unikāls tirgus, šeit ir vairāk zīmolu nekā saprašanas. Netrūkst arī no Holandes kanāliem izvilkto slīkoņu, kurus iepērk uz svara un ved ar kravas auto iekšā. Visa Vecrīga ir pilna ar šādiem velosipēdiem. Ir daudz vintage stila cienītāji, turklāt šos divriteņus arī mazāk zog,» ir pārliecināts J. Mikulens. Ja kāds atstāj riteni par 500 eiro kāpņu telpā, tā nākamajā dienā vairs nebūs, lai arī kādas novērošanas kameras nebūtu uzstādītas. Ja kāds ir iegādājies riteni par 50 eiro, pieslēdzis ar ķēdi, zaglis, visticamāk, ar tā aizdzīšanu nenodarbosies, jo tas gluži vienkārši neatmaksājas, viņš spriež. Šobrīd vintage stila jeb lietoto velosipēdu tirgus vairs tik strauji neattīstās, kā tas bija pirms pāris gadiem.