Kamēr visas pasaules lielākās ekonomikas turpinās lejupslīdi, Ķīnas ekonomika sāks paātrināt pieauguma tempu, ir pārliecināti daudzi ekspertu, šodien raksta avīze Dienas bizness.

Daudzējādā ziņā tas saistīts ar valdības gudro rīcību, kura trīs mēnešus agrāk nekā, piemēram, krīzes perēklī ASV apstiprināja ekonomikas glābšanas plānu un šim nolūkam no 2008. līdz 2010.gadam tiks atvēlēti četri triljoni juaņu (586 mljrd. USD). Spriežot pēc visa, šī stratēģija jau sākusi nest augļus — šīs Āzijas valsts ekonomika jau uzrāda atveseļošanās pazīmes, kamēr citās valstīs turpina spriedelēt par atbalsta mērogu un veidiem ekonomikai, kā arī glābj slimās bankas.

Šajā ceturksnī valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) palielināsies par 6,3%, kas būs mazākais pieaugums kopš 1999. gada, bet jau aprīlī – jūnijā pieauguma temps sasniegs 6,6%, liecina aģentūras Bloomberg aptaujāto 14 vadošo ekspertu, kuru specializācija ir Ķīna, vidējās prognozes. «Ķīna, visticamāk, kļūs par pirmo lielo ekonomiku, kura atveseļosies pēc pasaules krīzes,» norāda Merrill Lynch ekonomists Honkongā Lū Tins.

Augstās zivju cenas Latvijas veikalos tiek mākslīgi uzturētas, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie zivju audzētāji.

Zivju audzētavas Purviņi īpašnieks Ojārs Daubers aģentūrai BNS norādīja, ka zivju tirgotāji augstās cenas uztur mākslīgi - lai gan uzņēmums cenas ir samazinājis par 10-15%, zivju cenas veikalos palikušas iepriekšējā līmenī. «Tirgotāji pelna uz zivju audzētāju rēķina. Mēs zivi audzējam trīs gadus, bet viņi to pārdod īsā laika posmā, līdz ar to iegūstot daudzas reižu vairāk,» sacīja Daubers.

Viņš pastāstīja, ka pašlaik Purviņos pieaugušas karpas var nopirkt par 1,6 latiem kilogramā, bet veikalos un tirgos lētāk par 2,1 latu kilogramā neesot redzētas.

Otrdien, 13. decembrī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka atbalsta piešķiršanas kārtību Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) pasākumā Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā. Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz papildināt atbalstāmo zivju sugu sarakstu, lai tiktu veicināta nozares konkurētspēja, vēsta Zemkopības ministrija.

Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz papildināt pasākumā Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā atbalstāmo zivju sugu sarakstu, paredzot iespēju saņemt atbalstu arī pāliju un garneļu audzēšanai. Tāpat tiek palielināts attiecināmo izmaksu apmērs par specializētās tehnikas dīķu atjaunošanai iegādi.

Attiecināmo izmaksu saraksts tiek papildināts ar izmaksām par dīķu atjaunošanas darbiem un specializētās tehnikas dīķu atjaunošanai iegādi tām akvakultūras saimniecībām, kurās dominējošā nozare ir akvakultūra. Dīķu atjaunošanas darbus varēs veikt dīķos, kuros iespējams nolaist ūdeni, izmantojot ūdens līmeņa regulēšanas un nolaišanas slūžas ar caurteku akvakultūras dzīvnieku nozvejai (savākšanai) un gultnes apstrādei. Specializēto dīķu tehniku varēs iegādāties akvakultūras saimniecības, kuru kopējā dīķu platība ir lielāka par 100 hektāriem un kuru ieņēmumi no saimniecībā izaudzētās produkcijas pārdošanas iepriekšējā gadā ir vismaz 100 000 eiro. Izmaksas par dīķu atjaunošanas darbiem gadā nevarēs pārsniegt summu, ko aprēķinās, atbalsta pretendenta ieņēmumus no akvakultūras uzņēmumā vai saimniecībā izaudzētās akvakultūras produkcijas pārdošanas iepriekšējā gadā pareizinot ar divi, kā arī nepārsniedzot vienlaikus 2 eiro/m3 un 3000 eiro/ha. Atbalstu katra atsevišķā dīķa atjaunošanai varēs saņemt ne biežāk kā vienu reizi plānošanas periodā, un atbalstu piešķirs par visas konkrētā dīķa platības atjaunošanas darbiem.

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā profesionālajai apmācībai, partnerattiecību, sadarbības un pieredzes apmaiņas veicināšanai”.

Noteikumu mērķis ir veicināt zivsaimniecībā nodarbināto profesionālo iemaņu pilnveidošanu, tādā veidā sekmējot zivsaimniecības nozares konkurētspēju un darba ražīguma pieaugumu tajā. Kā atbalstāmās aktivitātes programmas īstenošanā noteikumos ir nosauktas profesionālās apmācības zvejniecībā, akvakultūrā un zvejas un akvakultūras produktu apstrādē, kā arī partnerattiecību, sadarbības un pieredzes apmaiņas pasākumi zivsaimniecībā.

Pasākuma mērķa grupa ir komersants, kura komercdarbības joma ir zvejniecība, akvakultūra vai zvejas un akvakultūras produktu apstrāde, un attiecīgā komersanta nodarbinātās personas.

Normatīvais akts nosaka to, ka vienam atbalsta pretendentam kopējā attiecināmo izmaksu summa atbalsta pasākuma īstenošanai nepārsniedz 20 000 latu. Tāpat viens atbalsta pretendents gada laikā var pretendēt uz atbalstu ne vairāk kā divu projektu īstenošanai. Uz atbalstu var pretendēt: komersants, kura darbības joma ir zvejniecība, akvakultūra vai zvejas un akvakultūras produktu apstrāde; biedrība, kurā ir ne mazāk kā pieci biedri, kas nodarbojas ar komercdarbību zivsaimniecības nozarē; pašvaldība vai tās institūcijas, kā arī tiešās valsts pārvaldes iestāde.

Atbildes sankcijas Rietumiem un rubļa vērtības kritums rosina Krievijas iekšējo tirgu; sevišķi iegūst zivsaimnieki

Krievijas valdības pūliņiem ar pašmāju pārtikas rūpniecību aizvietot importu no Rietumiem ir acīmredzami panākumi. Tā Ļeņingradas apgabalā pēdējos pāris gados lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjoms ir pieaudzis pat divarpus reizes, raksta Kommersant. Medijs sevišķi izceļ zivsaimniecības modernizāciju, kas nozīmē tās efektivitātes celšanu. Piemēram, samu audzēšanu jau minētajā Ļeņingradas reģionā efektivizācijas dēļ plānots palielināt no 45 līdz 80 tonnām gadā.

Savukārt RIA Novosti ziņo par Krievijas lielākā lašu audzētāja Russkaya akvakultura ievērojamo uzrāvienu un plāniem iegūt 30% pašmāju tirgus, iekļūt pasaules lašu un foreļu ražotāju desmitniekā un audzēt peļņu no 2,5 miljardiem RUB (35 mlj. EUR) līdz 21,6 miljardiem rubļu (309 mlj. EUR) 2025. gadā. Par šāda optimisma pamatu Krievijā raksta arī Financial Times – ka konkrēti Russkaya akvakultura ražošanas apjoms šā gada pirmajā pusē ir audzis par fenomenāliem 664% pret šo periodu pērn. Izaugsme ir industrijas ģeometriskās ekspansijas dēļ, un arī nākamajā gadā ir plānots dubultot izaudzēto zivju apjomu. Kompānija FT komentē, ka labie rādītāji jau tuvākajā nākotnē liek apsvērt atkārtotu akciju emisiju.

Bērnu slimnīcas kriminālprocesā ierautā būvuzraudzības uzņēmuma Projektu vadības un attīstības birojs īpašniekiem šis nav pirmais skandāls

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas iepirkumi, kas likuši KNAB sākt kriminālprocesu un devuši pamatu apgalvot, ka slimnīcas amatpersonas, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, pēc iepriekšējas vienošanās ar vairāku uzņēmumu atbildīgajām personām veikušas pretlikumīgas un krāpnieciskas darbības lielā apmērā, radot būtisku kaitējumu valsts interesēm, tomēr var maksāt amatu arī slimnīcas valdes priekšsēdētājam Dzintaram Mozgim.

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) pieprasījis veselības ministrei Baibai Rozentālei (TP) nekavējoties lemt par slimnīcas valdes atsaukšanu sakarā ar uzticības zaudēšanu. Ministrija gan turpina atrunāties, ka aizdomās turamais slimnīcas valdes loceklis Arnis Kramzaks jau ir atstādināts no pienākumu pildīšanas, tiekot turpināta arī dienesta pārbaude par slimnīcas iepirkumiem, taču šobrīd nav nekādu pierādījumu tam, ka iespējamajā korupcijā būtu iesaistīti citi slimnīcas darbinieki.

Luminor ar vairāk nekā vienu miljonu eiro atbalstījusi ZS Kalves attīstību. Saimniecība nodarbojas ar lauksaimniecību, mežsaimniecību, kokapstrādi, zivsaimniecību, meliorācijas pakalpojumu veikšanu un lauku tūrismu. Finansējums piešķirts jaunas tehnikas iegādei.

ZS Kalves darbojas jau 30 gadus, regulāri investējot uzņēmējdarbības attīstībā. Apsaimniekotās zemes platība darbības sākumā bija 2,4 hektāri, bet šobrīd jau sasniedz 1500 hektārus, no kuriem dīķos aptuveni 40 hektāru platībā audzē zivis: karpas, baltos amūrus, līņus, zandartus, līdakas un karūsas. Zemnieku saimniecība nodrošina pilnu audzēšanas ciklu – t.sk. kāpuru ievākšanu un inkubāciju, beidzot ar gatavu produkciju – svaigas un karsti kūpinātas karpas sezonas laikā var iegādāties saimniecībā uz vietas. Dīķi zivju audzēšanai atrodas Krustpils novada Kūku un Variešu pagastos, kā arī Madonas novada Sāvienas pagastā.

“Bankas atbalsts uzņēmumam nodrošinās iespēju attīstīt tehnisko parku un palielināt saražotās produkcijas apjomus. Esam plaša profila zemnieku saimniecība, un efektīvai uzņēmējdarbības attīstīšanai ir nepieciešama daudzveidīga un moderna tehnika,” stāsta ZS Kalves īpašnieks Gundars Kalve.

Luminor banka piešķīrusi 203 tūkstošu eiro finansējumu zemnieku saimniecībai Kalves jaunas un modernas tehnikas iegādei, kas veicinās un ļaus paātrināt akvakultūras produkcijas, piemēram, karpu audzēšanu.

Finansējums piešķirts tehniskā parka paplašināšanai akvakultūras vajadzībām. Papildu tam zemnieku saimniecība ar bankas atbalstu plāno iegādāties arī rekultivācijas frēzi un specializētu traktortehniku lauku un mežu apstrādei.

“Pēdējo gadu laikā ne tikai pieaugusi akvakultūras popularitāte, bet arī palielinājušās platības, no kurām tiek iegūta zivju produkcija. Lai sekmētu tālāku akvakultūras attīstību Latvijā, esam gandarīti atbalstīt gan tādas zemnieku saimniecības kā Z/S Kalves, kas tirgū darbojas jau 20 gadus, gan arī jaunos nozares uzņēmumus. Labprāt sniedzam atbalstu uzņēmējiem gan ar aizdevumiem attīstībai un darbības paplašināšanai, gan līzingam jaunas tehnikas iegādei,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Pie valsts un ES atbalsta varēs tikt dīķsaimniecības. To paredz Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto valdības noteikumu projekts Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai ūdens vides pasākumiem, kas šodien izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Atbalstu varēs saņemt Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) atzīti akvakultūras nozares uzņēmumi – dīķsaimniecības, kas nākamos piecus gadu saimniekos, izmantojot tādas metodes, kas samazina uzņēmuma darbības ietekmi uz vidi.

Lai saņemtu atbalstu, tā pretendentam līdz kārtējā gada 15.maijam Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kuras teritorijā atrodas lielākās pieteikto dīķu platības, jāiesniedz iesniegums divos eksemplāros un LAD saņemto dīķu izvietojuma karte, kurā atzīmētas atbalstam pieteiktās dīķu platības un to izmantošanas veids, piemēram, mazuļu dīķis, ziemošanas dīķis, karantīnas dīķis, vaislinieku dīķis, pirmstirgus dīķis. Uz atbalstu varēs pretendēt tikai tie uzņēmumi, kuri savu produkciju ražo tirgum un atbalstam pieteiks ne mazāk kā 3 hektārus dīķu platības, kā arī no viena hektāra dīķu platības būs realizējuši produkciju vismaz 120 latu apmērā.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādā tehnoloģiju, kas zivju barošanai nepieciešanās eļļas ieguvei ļautu izmantot ražošanas blakusproduktus un atkritumus.

Zinātnieki norāda, ka tādā veidā būtu iespējams iegūt augstvērtīgāku zivju barību, kurā ir nepieciešamā omega-3 taukskābes, līdz ar to patērētāji uzturā saņemtu vērtīgākus zivju produktus. Jauno tehnoloģiju iecerēts komercializēt.

«Pieaugot cilvēku skaitam pasaulē, palielinās pieprasījums pēc pārtikas produktiem. Zivju resursi savvaļā ir ierobežoti, tāpēc attīstās akvakultūra – zivju, čaulgliemju un ūdensaugu audzēšana ir viens no visstraujāk augošajiem pārtikas ieguves veidiem. Akvakultūra gan arī ietekmē savvaļas zivju resursus, proti, nebrīvē augošu zivju barībai nepieciešamo zivju eļļu un miltus izgatavo no savvaļā nozvejotām mazvērtīgām zivīm,» pastāstīja Krišs Spalviņš, RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) pētnieks, doktorantūras students.

Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija šopavasar Puzē sāks būvēt zivju miltu rūpnīcu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

4,2 miljonus eiro vērtā rūpnīca tiks būvēta, lai rastu noietu nozvejotajām nestandarta zivīm, kā arī zivju atliekvielām. Pēc izejvielas pārstrādes tiks ražoti zivju milti jeb proteīns, zivju eļļa, bet vēlāk – zivju granulas, ko varēs izmantot akvakultūrā zivju piebarošanai.

Zivju miltus galvenokārt izmanto kā barību lopkopībā, akvakultūrā un mājdzīvniekiem. Puzē jau iegādāts 1,3 ha liels zemes gabals, kur taps rūpnīca. Plānotā rūpnīcas pārstrādes jauda – 12,5 tūkstoši tonnu izejvielas gadā. Rūpnīcā plānotas 35–40 jaunas darbavietas.

Visu rakstu Puzē taps zivju miltu rūpnīca lasiet 6. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludinājis projektu iesniegumu pieņemšanu atbalsta pasākumiem Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā, Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde un Uzglabāšanas atbalsts, informē LAD.

Otrās kārtas projektu iesniegumu pieņemšana minētajos pasākumos notiks no šā gada 1.marta līdz 1.aprīlim.

Pasākumā Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā pieejamais publiskais finansējums ir 8 miljoni eiro. Pasākuma mērķis ir akvakultūras uzņēmumu konkurētspējas un dzīvotspējas palielināšana. Pasākumā atbalstu piešķir pretendentiem, kuru investīcijas projektā ir saistītas ar karpu, foreļu, zandartu, ālantu, sterletu, līdaku, līņu, samu, storu un vēžu audzēšanu. Atbalstu par citām akvakultūras dzīvnieku sugām piešķir saskaņā ar pretendenta iesniegtu neatkarīgu tirgus pētījumu, kuru veikusi zinātniska institūcija. Atbalstu var saņemt komersanti un zemnieku vai zvejnieku saimniecības.

Speciālisti dodas meklēt labāku dzīvi ārpus Latvijas, un šai tendencei aizvien noteiktāk var sekot arī uzņēmumi

Visai optimistiskās atskārsmes, kuras, runājot par valsts ekonomiku, varējām lietot pirms pāris mēnešiem, kad bija vērojama ekonomikas datu uzlabošanās, piemēram, tirdzniecībā un rūpniecībā, pamazām nomaina atziņas, ka tādu noteiktu uzrāvienu mūsu valsts tautsaimniecībai neizdodas uzrādīt. Par to signalizē arī valsts darba tirgus, kur, noslēdzoties gada pirmajiem sešiem mēnešiem, aizņemto darbavietu skaits salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu iepriekšējā gadā ir sarucis. Tiesa, kritums gada ietvaros nav sevišķi būtisks, sasniedzot 3,2 tūkst. jeb 0,4%, aizņemto darbavietu skaitam samazinoties līdz 891,2 tūkst., liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus ļoti strauji, vairāk nekā trīskārt – līdz 14,5 tūkst. – ir palielinājies brīvo darbavietu skaits, kas, no vienas puses, ir labi darba ņēmējiem, no otras puses – kritiski tautsaimniecībai, jo liecina par speciālistu trūkumu. Samērā kritiska situācija sāk veidoties apstrādes rūpniecībā, kur brīvo darbavietu īpatsvars gada laikā palielinājies no 0,3% līdz 2%, bet skaits no nepilniem trijiem simtiem līdz vairāk nekā diviem tūkstošiem.

Šogad akcijas plāno emitēt divi Latvijas uzņēmumi, vērtspapīru tirgus gaida uzrāvienu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

AS Madara Cosmetics varētu būt pirmais kosmētikas uzņēmums Baltijā, kura vērtspapīri tiks kotēti fondu biržā. Šobrīd Nasdaq Riga vērtspapīru sarakstā ir iekļautas farmācijas uzņēmuma Olainfarm akcijas, kuram pieder eko kosmētikas ražotājs Kiwi Cosmetics.

Pagaidām AS Madara Cosmetics konkrētus plānus par attīstības iespējām, izmantojot kapitāla tirgu, neizpauž, tie tiks publiskoti preses brīfingā, kas notiks 27. aprīlī.

Paredzams, ka 2017. gadā akcijas emitēs divi Latvijas uzņēmumi, AS Madara Cosmetics būs pirmais, DB saka AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa–Melalksne, norādot, ka abi uzņēmumi, kuri emitēs vērtspapīrus, būs patēriņa zīmola (comsumer brand) pārstāvji. «Pēc ilgstoša klusuma vērtspapīru tirgus piedzīvo uzrāvienu. Tas lielā mērā ir saistīts ar to, ka Baltijā ir izaugusi jauna uzņēmju paaudze, kura biznesu ir izveidojusi pēdējo 25 gadu laikā. Uzņēmumu akcionāri ir daudz izglītotāki, nebaidās no atklātības un viņiem ir lielas ambīcijas, viņi vēlas, lai viņu vadītie uzņēmumi aug un attīstītās,» lēš D. Auziņa–Melalksne. Viņa stāsta, ka Baltijas un Latvijas vērtspapīru tirgus attīstās ļoti veiksmīgi. Pagājušajā gadā katrā Baltijas valstī bija viens jauns akciju emitents. Latvijā vērtspapīru tirgum pievienojās uzņēmums HansaMatrix. Tāpat veiksmīgi attīstās arī obligāciju tirgus – pērn Baltijā bija 22 jaunas emisijas, no tām 21 Latvijā. Turklāt obligācijas emitēja pieci jauni tirgus dalībnieki.

No ekonomiskā viedokļa premjeres Evikas Siliņas (JV) pieteiktajā valdības "restarta" plānā nav redzams nekas, kas varētu dot papildu uzrāvienu, intervijā atzina bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

"Tās lietas, kas premjeres prioritātēs ir norādītas attiecībā uz ekonomiskajiem jautājumiem, manuprāt, ir vairāk tādi ierindas higiēnas jautājumi, nevis kaut kas ārpus kārtas, kas dotu papildu uzrāvienu. Līdz ar to es nesaskatu, ka šis "restarts" dos kaut ko jūtamu ekonomikai," sacīja Purgailis.

Jautāts, ko valdības darba plānā gribētu redzēt, Purgailis uzsvēra, ka vēlētos redzēt konkrētus punktus, kā valdība rīkojas, lai veicinātu Latvijas konkurētspēju. Tā varētu būt darbaspēka nodokļu tālāka pārskatīšana un regulējuma efektivizācija.

Tāpat viņš minēja, ka beidzot gribētu redzēt, ka valdība pāriet no vārdiem uz darbiem kapitāla tirgus attīstības jautājumos, par kuriem gadiem ilgi tiek runāts, bet realitātē nekas nav izdarīts.

Jaunreģistrētajiem uzņēmumiem, kas dibināti pēdējo 3 gadu laikā, krietni grūtāk dabūt sākotnējo uzrāvienu un veiksmīgi izvērst savu darbību, nekā tas bijis, piemēram, pirms 4-5 gadiem reģistrētam uzņēmumam.

To liecina SIA Lursoft veiktais pētījums par pēdējos gados reģistrēto uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem, darba vietām, kā arī neto apgrozījumu un gūto peļņu.

“Veicot padziļinātāku analīzi par jaunreģistrēto uzņēmumu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, atklājas vairāki interesanti fakti, kas ļauj izdarīt arī secinājumus par kopējām tendencēm,” uzsver SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņas ieskatā ir vērts salīdzināt jaunreģistrētos uzņēmumus ar kopējo Latvijas uzņēmumu ainu, proti, tieši samaksāto nodokļu apjomu uz vienu uzņēmumu. Šeit redzams, ka vidēji viens Latvijas uzņēmums 2017.gadā nodokļos budžetā samaksāja 37,3 tūkst. eiro, savukārt visos nākamajos gados, pat neraugoties uz Covid-19 pandēmiju un citiem pārbaudījumiem, kas skāruši uzņēmējdarbības vidi, vidējais samaksāto nodokļu apjoms ik gadu ir tikai pieaudzis – 2018.gadā tie bijuši 42,8 tūkst. eiro, 2019.gadā – 46,3 tūkst. eiro, 2020.gadā – 48,9 tūkst. eiro un 2021.gadā sasniedza jau vairāk kā 51 tūkst. eiro. “Tādējādi redzams, ka vidējais samaksāto nodokļu apjoms, vērtējot visus Latvijas uzņēmumus, pēdējo 5 gadu laikā ir pieaudzis par 38%,” uzsver D. Kiopa. Viņasprāt, šis salīdzinājums starp jaunreģistrēto uzņēmumu statistikas datiem un Latvijas uzņēmumu kopējiem rādītājiem ļauj izteikt vairākus secinājumus – jaunreģistrētiem uzņēmumiem, kas dibināti pēdējo trīs gadu laikā, krietni grūtāk dabūt sākotnējo uzrāvienu un veiksmīgi izvērst savu darbību, nekā tas bijis, piemēram, pirms 4-5 gadiem reģistrētam uzņēmumam.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Liepājas Olimpiskais centrs (LOC) joprojām meklē risinājumu, kā atgūt aptuveni pusmiljonu latu, kas pazuda pārskaitījumā un nepieciešami, lai norēķinātos par peldbaseina būvi, vēsta irliepaja.lv.

Liepājas domes izpilddirektora vietnieks finanšu jautājumos Ronalds Fricbergs portālam apstiprinājis, ka LOC joprojām nav atguvis ap 530 000 latu, kas tika pazaudēti, 17.novembrī mēģinot pārskaitīt naudu uz citu banku un vienlaikus slēdzot LOC Krājbankas kontu.

Pēc Fricberga sacītā, ir tikai trīs iespējas, kā situāciju atrisināt. Pirmā: LOC bankrots jeb maksātnespēja. Otrā: pamatkapitāla palielināšana par trūkstošo summu, bet tad paliek atklāts jautājums, vai to darīs abi akcionāri (70,99% daļu pieder Liepājas pašvaldībai, 29,01% – Latvijas Olimpiskajai komitejai) un vai darīs to proporcionāli. Ja, piemēram, Liepājas dome viena pati iegulda šo summu, mainās akcionāru proporcija. Kā trešo un ticamāko Fricbergs minējis iespēju, ka LOC «kārpās pats» un meklē aizdevumu.

Nordea bankas vecākā ekonomista Andra Strazda komentārs:

Ņemot vērā lielo mazumtirdzniecības apjomu kritumu un salīdzinoši sliktos eksporta rādītājus jūlijā un augustā, IKP kritums tuvu 20% pret pagājušā gada trešo ceturksni bija gaidāms. Rādītājs 18,4% apmērā ir pat pārsteigums pozitīvā virzienā, taču iespējams, ka statistikas pārvaldes speciālisti vienkārši ņēmuši vērā iepriekšējā ceturkšņa pieredzi, kad vēlāk, saņemot detalizētāku informāciju par visām nozarēm, IKP rādītājs bija jākoriģē uz augšu. Visticamāk, ka šoreiz šādu korekciju vairs nebūs.

Varam diezgan droši apgalvot, ka arī 4. ceturksnī samazinājums pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu nepārsniegs 20% un gada apjomu kritums ekonomikā varētu būt ļoti tuvs mūsu prognozei 18% apmērā. Nākamā gada sākumā sagaidāms, ka preču un pakalpojumu ražošanas apjomi stabilizēsies. Tā saucamais, «zemākais punkts» ekonomikā varētu tikt sasniegts nākamā gada pavasarī, kad iekšzemes pieprasījums būs nokrities līdz zemākajam līmenim, bet eksports pakāpeniski pieaugs.

Privātie dīķi un ezeri piedāvā garantētu lomu, taču vairums makšķernieku copes laikā gūto gandarījumu necenšas mērīt kilogramos; trofeju mednieki un procesa baudītāji dodas arī uz ārvalstīm, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir aptuveni 80 tūkstoši makšķernieku, kas gada laikā iegādājas makšķernieku kartes un makšķerē publiskos ūdeņos. Privātās ūdenstilpnes copētājiem ir pieejamas gan daudzos Latvijas viesu namos, gan lauku saimniecībās, gan zivjaudzētavās, kuras paralēli zivju audzēšanai piedāvā makšķerēšanas komercpakalpojumus. Tādus piedāvā arī valsts zivju audzētavas, piemēram, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR zivju audzētava Tome.

Papildu serviss

Lielākā daļa makšķernieku izvēlas publiskās ūdenstilpnes vai dodas uz copi ārzemēs. Privātajos dīķos un ezeros makšķerē aptuveni 10% no visiem makšķerniekiem, lēš Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijas (LMSF) viceprezidents Jānis Stikuts. Viņš uzskata, ka komerciālo ūdenstilpņu uzturētājiem tas nav pamatbizness, bet gan servisa pakalpojums, jo aptuveni 30–40% no lauku tūristiem vēlas, lai viesu nams būtu ūdens tuvumā un tā piedāvājumu klāstā būtu arī iespēja pamakšķerēt. Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs vadītāja Asnate Ziemele norāda, ka 168 no aptuveni 700 viesu mājām, kas ir Lauku ceļotāja biedri vai sadarbības partneri, atrodas zivīm bagātu ezeru, upju vai dīķu tuvumā. Tur iespējams uzzināt visu par labākajām copes vietām apkārtnē, izīrēt laivu un makšķerēšanas inventāru, kā arī pagatavot maltīti no iegūtā loma. Lai makšķerētu publiskos ūdeņos, ir jāiegādājas īpaša karte. To var izdarīt makšķerēšanas piederumu veikalos, makšķernieku klubos, benzīntankos u.c. Populārākās makšķerēšanas vietas ir tur, kur komercmakšķerēšana apaudzēta ar papildu servisu un atpūtas iespējām, atzīst zivju audzētavas Tome vadītājs Ivars Putviķis. Viņaprāt, populārākie komercdīķi Latvijā ir Sillakas Liepas pagastā, Makšķernieku paradīze Vallē un Alberta dīķi Upesciemā.

Ēku Baznīcas ielā 7 uzskata par vecāko koka ēku Kuldīgā. Tā vairākkārt ir pārbūvēta. Savu pašreizējo apjomu ēka ieguva 1742.gadā, bet 19.gadsimta sākumā - tipisko klasicisma stila veidolu, kāds tas ir saglabājies līdz mūsdienām.

1982. gadā tika veikta ēkas atjaunošana pēc arhitektes Tatjanas Vītolas projekta. Tās gaitā tika labotas gan nesošās konstrukcijas, gan apdares detaļas.

Mājā šobrīd ir apdzīvoti visi pieci dzīvokļi. Biznesa portāls Db.lv viesojās vienā no tiem. Kuldīdzniece Līga Raituma savā dzīvoklī ēkas otrajā stāvā izveidojusi apartamentus un jau desmito gadu uzņem viesus gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Viņa atzīst, ka kā laba reklāma strādā tas, ka šī ēka ir arī vecākā koka ēka visā Kurzemē. Uz ēkas ir senais vēja rādītājs ar vienradzi, kas parasti ir dažādās UNESCO spēlēs, bērnu konkursos un orientēšanās sacensībās.

Sievietes bērnībā dzīvoklis piederējis viņas krustmātei. «Es šo māju atceros no savas bērnības. Kad plānoju atgriezties no studijām ārzemēs, šo dzīvokli no viņas nopirku, jo vēlējos dzīvot tieši vecpilsētā,» stāsta kuldīdzniece. Dzīvoklis iegādāts pašu vajadzībām, taču ar laiku kļuvis par šauru. To bijis žēl pārdot, tāpēc meklēts risinājums, kā šo dzīvokli paturēt, bet arī no īpašuma iegūt. Tas ticis remontēts un veidots kā sev, bet palaists apritē, kamēr izaugs bērni.

Laikā, kad ekonomika piedzīvo turbulenci pandēmijas atnesto izaicinājumu dēļ, valsts līmenī izgaismojas ne tikai akūtās problēmas, kas tūlītēji jārisina, bieži vien pieņemot nepopulārus lēmumus.

Krīzes ir neērtas un nepateicīgas arī citu iemeslu dēļ - kā uz delnas redzami lēmumpieņēmēju atliktie stratēģiskie lēmumi, kuri "iegūluši" atvilktnēs, paliekot bez konkrētas rīcības. Viens no tiem - kāda ir valsts politika, lai stiprinātu vietējo ražošanu?

Šā brīža ekonomiskā situācija nav vienkārša. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2020.gada augustā pēc neizlīdzinātajiem datiem bija par 4,1% mazāki nekā pirms gada. Arī pārtikas produktu ražošanas apjomi saruka par 2,7%. Šobrīd ikviens izjūt Covid-19 negatīvo ietekmi uz ekonomiku, un ikviens uzņēmējs apzinās, ka nākotnes perspektīvas ir neskaidras, jo varam saskarties ar pieprasījuma ierobežojumiem gan vietējā tirgū, gan arī ārējos.

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Lai papildinātu zivju resursu krājumu, Buļļupē ielaistas divgadīgas peledes (Coregonus peled). Kopumā upē ielaisti 1,5 tūkstoši mazuļu ar vidējo svaru 90 grami.

Pelede ir lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas zivs, kas dzīvo saldūdenī vai arī dzīves lielāko daļu pavada sālsūdenī, bet nārsto saldūdeņos. Zivis uzturas baros, to pamatdarbība ir planktons un tās sasniedz 16 gadu vecumu.

Minētā zivju suga Latvijā ievestas 1954. gadā, bet līdz 1986. gadam ielaistas vairāk nekā 49 ezeros, kā arī Božu, Pļaviņu un Rīgas ūdenskrātuvēs.

Zivju mazuļu iegādi un ielaišanu Rīgas domes Mājokļu un vides departaments finansē no līdzekļiem, kas iegūti, iekasējot maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē.

Pašvaldība arī pērn veikusi zivju resursu atjaunošanu. Pērn Juglas ezerā tika ielaisti 2,9 sīgu un 3,4 peledu mazuļi, kā arī vairāk nekā deviņi tūkstoši līdaciņu. Savukārt Māras dīķī tika ielaistas 500 vienvasaras karpas un 500 līņu mazuļu. Zivis Rīgas ūdenskrātuvēs tiks ielaistas arī vēl šogad.