Ražošana

Alojā top konceptuāli jauns produkts

Anda Asere, 05.12.2019

Foto: Publicitātes

Šobrīd Eiropā top vairāk nekā 60 konceptuāli jauni vegāniski produkti, kuros kā vienas no sastāvdaļām ir "Aloja-Starkelsen" izstrādātās pelēko zirņu olbaltumvielas, vēsta žurnāls "Dienas Bizness".

Uzņēmums, kas līdz šim labāk bijis pazīstams ar kartupeļu cietes ražošanu, ražo pelēko zirņu miltus, ko sadala divās frakcijās un iegūst produktu ar augstāku olbaltuma sastāvu, kas ļauj ražošanā aizstāt olas un pienu, un zemāku olbaltuma īpatsvaru, ko var izmantot miltu vietā.

"Pelēkie zirņi ir unikāli. Pirms simt gadiem tie bija zināmi visā Eiropā, bet tagad ir saglabājušies gandrīz vai tikai Latvijā. To garša ir labāka nekā dzeltenajiem zirņiem, bet olbaltuma funkcionalitāte – emulsijas stabilizēšana, viskozitāte, putošanās – ir tāda pati vai pat labāka," saka Jānis Garančs, SIA "Aloja-Starkelsen" valdes loceklis.

Šajā produktā saglabājas viss, kas ir zirnī, – vitamīni, minerālvielas, šķiedrvielas.

Tas ir industriāls produkts, ko piedāvājam visiem lielākajiem Itālijas, Francijas, Nīderlandes, Vācijas un citu valstu uzņēmumiem. Pirmā partija jau ir aizsūtīta uz ASV, atklāj J. Garančs.

Visu rakstu lasiet jaunajā žurnālā "Dienas Bizness". Meklējiet preses tirdzniecības vietās, lasiet elektroniski: www.dbhub.lv/eavize vai abonējiet, zvanot 67063333.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Simtiem eiropiešu inficējušies Austrijas slēpošanas kūrortā

LETA--POLITICO, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā simtiem tūristu ar jauno koronavīrusu inficējušies Austrijā Tiroles kalnu slēpošanas kūrortā Išglā, vēsta žurnāls "Der Spiegel" un vairāki citi Vācijas mediji.

Kā norāda žurnāls, daudzi tūristi inficējušies no bārmeņa bārā "Kitzloch", turklāt varasiestādes nav spērušas nekādus soļus.

Desmitiem tūristu no Dānijas, Vācijas un Islandes, kas apmeklējuši Išglu, pēc atgriešanās dzimtenē diagnosticēts koronavīruss, vēsta raidsabiedrība N-tv.

Tiroles varasiestādes nav savlaicīgi informējušas ceļotājus par vīrusa uzliesmojumu.

Visā Vācijā reģistrēti gadījumi, kad inficēšanās tiek saistīta ar Išglas apmeklējumu, vēsta laikraksts "Die Welt".

"Islandes varasiestādes 29.februārī pirmo reizi konstatējušas ar Išglu saistītās briesmas, atklājot, ka liels inficēšanās gadījumu skaits bijis Išglu apmeklējušo ceļotāju grupā, kas ar lidsabiedrības "Icelandair" reisu atgriezās no Minhenes. Islande 5.martā Išglu pievienoja riska zonas teritorijām, kurā jau atradās Ķīnas Vuhaņa un Irāna," vēsta "Die Welt".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieliska ziņa visiem, kuri ar nepacietību gaidīja “Ilustrētās Junioriem” mazā brāļa “Ilustrētā Junioriem MINI” abonēšanu! Kopš 11. janvāra to turpmāk savā pastkastītē varēs gaidīt reizi divos mēnešos.

“Ilustrētās Junioriem MINI” komanda ar lielu prieku var sacīt, ka žurnāls jau paspējis iekarot mazo lasītāju sirdis. Pavisam drīz gaidāms trešais numurs, kuru varēs lasīt kopā ar vecākiem vai jau paši!

Žurnālā atradīsiet gan attīstošus uzdevumus, kas trenē precizitāti un roku veiklību, vērību, rakstītprasmi un ļauj viegli iemācīties burtiņus. Šajās lapaspusēs ģimenes jaunākās atvases varēs radoši izpausties, atklāt savus talantus, fantazēt un jēgpilni pavadīt brīvos brīžus.

Dažādās rakstu tēmas ļaus iepazīt pasauli visā tās daudzveidībā. Iespējams, tās rosinās uz sarunām ģimenē un būs kā pamudinājums kādu tēmu papētīt vairāk! Žurnālā atrodamas arī īsas un vienkārši izskaidrotas atbildes un dažādiem jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Mediķiem Rīgā un reģionos par 2,85 miljoniem eiro iegādāti jauni operatīvie auto

Db.lv, 22.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) autoparku papildinās 26 jauni operatīvie medicīniskie transportlīdzekļi.

Jaunās automašīnas paredzētas mediķu brigādēm Rīgā un reģionos. Tās pielāgotas braukšanai pilsētā un pa grūtāk izbraucamiem ceļiem, kā arī ir modernākas un ērtākas, tā ļaujot mediķiem kritiskās situācijās daudz labāk palīdzēt pacientiem.

Plānots, ka jaunajās automašīnās pie pacientiem dosies NMPD mediķi Rīgā, Olainē, Saulkrastos, Garkalnē, Salaspilī, Saldū, Priekulē, Talsos, Bauskā, Aizkrauklē, Lielvārdē, Madlienā, Smiltenē, Cēsīs, Madonā, Gulbenē, Alojā, Maltā, Ilūkstē, Preiļos, Aglonā un Krāslavā.

“Lai glābtu pacienta dzīvību un stabilizētu viņa stāvokli kritiskā brīdī, mūsu auto ir jābūt gan ātram un drošam, gan spējīgam pie pacientiem nokļūt kā pilsētā, tā arī laukos, kur ir grūtāk izbraucami ceļi. Dienesta autoparka pakāpeniska atjaunošana pēdējos gados ir viena no mūsu prioritātēm. Nupat iegādātās 26 jaunās automašīnas, kā arī plāns šogad noslēgt līgumu par vēl vismaz 103 operatīvo transporta līdzekļu iegādi, dienesta autoparka stāvokli būtiski uzlabos, jo šobrīd tikai 91 operatīvais transportlīdzeklis, kas ir dienesta rīcībā, ir jaunāks par 7 gadiem,” saka NMPD direktore Liene Cipule.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Elektroapgādes traucējumi ir vēl aptuveni 3000 Sadales tīkls klientu

Zane Atlāce - Bistere, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Augstsprieguma tīkls elektrotīklā svētdien, 27. oktobrī, vētras kulminācijas brīdī elektroapgādes traucējumi īslaicīgi bija aptuveni 40 000 klientu. Elektroapgāde klientiem tika operatīvi atjaunota un šorīt elektroapgādes traucējumi ir vēl aptuveni 3000 klientiem, informē Sadales tīkls pārstāve Tatjana Smirnova.

Lielākie postījumi elektrotīklā reģistrēti Vidzemē un kopumā diennakts laikā visā Latvijā novērsti 200 vidējā sprieguma un zemsprieguma elektrotīkla bojājumi. Elektrotīkla bojājumu novēršanā ir iesaistītas 130 elektromontieru brigādes un, lai noņemtu elektrolīnijas vados ieķērušos koku zarus, iegāztus kokus, savienotu trūkušos gaisvadu elektrolīniju vadus un nomainītu balstus, intensīvs darbs turpināsies arī šodien.

Elektrotīkla bojājumi pārsvarā ir lokāla rakstura - gaisvadu elektrolīnijās ir iegāzti koki, ieķērušies vēja nolauztie koku zari, sarauti gaisvadu elektrolīniju vadi un bojāti balsti, izraisot elektroapgādes traucējumus klientiem. Vakar plašākos elektroapgādes pārtraukumus izraisīja tehnoloģiski traucējumi AS «Augstsprieguma tīkls» 110kV (kilovoltu) apakšstacijās «Limbaži», «Salacgrīva», «Aloja», «Rūjiena», Ērgļi» un «Aiviekste», kas vienlaicīgi radīja elektroapgādes pārtraukumus vairākiem tūkstošiem AS «Sadales tīkls’ klientu dažādos Vidzemes novados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemē uz vēl pieciem autoceļiem sākusies seguma atjaunošana, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Sākušies seguma atjaunošanas darbi:

  • uz autoceļa Alauksts-Garkalne (P3) posmā no Podkājām līdz Plānupei (11,40.-19,48. km) Ropažu novadā;
  • uz autoceļa Limbaži-Salacgrīva (P12) posmā no Annasmuižas tilta līdz Salacgrīvai (42,173.-44,317. km);
  • uz autoceļa Limbaži-Aloja (P13) posmā no Pociema Zeltiņiem līdz Alojai (16,317.-31,939. km);
  • uz autoceļa Ainaži-Matīši (P15) posmā no Ainažiem līdz Vecvietām (2,6.-16,2. km) Salacgrīvas novadā un
  • uz autoceļa Valmiera-Smiltene (P18) posmā no divlīmeņu satiksmes mezgla krustojumā ar Valmieras šoseju (A3) Valmierā līdz Cempmuižai (0,352.-11,605. km).

Šonedēļ remonta posmos lielākoties noteikts ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h. Būvdarbi paredz iesēdumu remontu un profila labošanu, kur tas nepieciešams, ar sekojošu virsmas apstrādi, līdztekus sakārtos arī ūdens novades sistēmu.Visos šajos posmos uz ceļiem strādā SIA Binders par kopējo līgumcenu vairāk nekā 4,37 miljoni eiro (ar PVN). Par šo naudu tiek atjaunots segums arī uz autoceļa P12 posmā no Pāles līdz Kliku ezeram (21,000.-29,528. km) Limbažu novadā, kur darbi sākās jau jūlija beigās un kur šonedēļ ir viens luksoforu posms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atklāta 170 miljonus eiro vērtā elektrolīnija Igaunijas - Latvijas 3. starpsavienojums

Db.lv, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas premjerministri Krišjānis Kariņš un Kaja Kallasa 25.augustā atklāja abu valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un "Elering" uzbūvēto 330 kV elektropārvaldes līniju "Igaunijas – Latvijas 3. starpsavienojums".

Jaunais starpsavienojums darbojas jau kopš šī gada sākuma un ir būtiski uzlabojis elektroapgādes drošumu abās valstīs, palielinājis starpvalstu elektroenerģijas tirdzniecībai atvēlēto jaudu un ir būtisks tīkla pastiprinājums, lai Baltijas valstis 2025. gadā varētu atvienoties no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem, uzsākot sinhronu darbu ar Eiropu.

Projekta ietvaros Latvijā izbūvēta 330 kV augstsprieguma elektropārvades līnija no Rīgas TEC-2 līdz Igaunijas robežai 176 kilometru garumā: jauna elektropārvades līnija aptuveni 28 kilometru garumā no Igaunijas robežas līdz esošajam elektropārvades līnijas koridoram posmā Rūjiena-Aloja, tālāk tā turpinās pa esošās 110 kV līnijas koridoru gar Aloju, Limbažiem un Skulti līdz Saulkrastiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Omniva" apgrozījums Latvijā 2019. gadā audzis par 30 %, sasniedzot 7,5 miljonus eiro, informē sūtījumu piegādes uzņēmums.

Būtiskākā ietekme uz pozitīvajiem pērnā gada rādītājiem bijusi pakomātu sūtījumu ieņēmumiem, kas pieauguši par 46 % salīdzinājumā ar 2018. gadu.

""Omniva" biznesa attīstību lielā mērā sekmēja arī straujā e-komercijas izaugsme Latvijā. Cilvēki arvien vairāk izvēlas iepirkties internetā, turklāt mēs redzam, ka pieaugums vērojams pilnīgi visos segmentos – gan sūtījumos starp privātpersonām, gan piegādē no Latvijas un ārvalstu internetveikaliem, gan arī sūtījumos no Ķīnas e-komercijas platformām "Wish" un "AliExpress"," skaidro "Omniva Latvija" vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.

Kopumā pagājušajā gadā "Omniva" piegādāja 2,78 miljonus pakomātu sūtījumu, kas ir pieaugums par 54 % pret 2018. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tagad žurnālu "Dienas Bizness" var nopirkt arī ar "Bolt Food" piegādi no "Narvesen".

Kopš "Narseven" ir sācis sadarbību ar "Bolt Food", tiek piegādāti arī preses izdevumi, starp kuriem ir žurnāls "Dienas Bizness".

Žurnāls "Dienas Bizness" iznāk katru otrdienu un ir nopērkams visu nedēļu.

Db.lv jau rakstīja, ka mazumtirdzniecības tīkls "Narvesen" sadarbībā ar ēdiena piegādes servisu "Bolt Food" ieviesis iespēju klientiem iegādāties gatavās maltītes un preces ar piegādi uz mājām.

Pasūtījuma minimālā summa ir seši eiro.

Žurnāls "Dienas Bizness" pieejams ar "Bolt Food" piegādi šajās "Narvesen" tirdzniecības vietās: "Origo", "Valdemāra", "Strēlnieku", "Sakta", "Brīvības", "Grēcinieku", "Barona", kā arī Liepājā un Jelgavā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apceļo Latviju, nopērc žurnālu Dienas Bizness un laimē!

Db.lv, 06.04.2021

Dalies ar šo rakstu

Žurnāls Dienas Bizness organizē akciju: divu mēnešu laikā iespējami atšķirīgās preses tirdzniecības vietās pēc to ģeogrāfiskā novietojuma, iegādājies 4 dažādus žurnāla Dienas Biznesa izdevumus, nofotografējies pats ar žurnālu un nofotografē pirkuma čeku, lai varētu arī redzēt, kurā vietā ir iegādāts žurnāls.

Kopā 8 foto: 4 žurnāli + 4 čeki.

Atsūti foto uz e-pasta adresi [email protected] un laimē balvu. Galvenās balvas ieguvējs tiks noteikts pēc lielākā attāluma (km), kas būs starp preses tirdzniecības vietām, kur ir nopirkts žurnāls. (Piemēram, Daugavpils – Valka – Liepāja –Ventspils).

Balvas:

  • Galvenā balva - nakšņošana Skrundas muižā Suite klases numurā + SPA apmeklējums + brokastis 2 personām.
  • Balva 2. labākajam rezultātam - nakšņošana Skrundas muižā Superior klases numurā numurā + SPA apmeklējums + brokastis 2 personām.
  • Kā arī redakcijas veicināšanas balva - Dienas Biznesa Zīmola izdevums TOP 500 / Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 2020. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Pastāvēs, kas mainīsies

Jānis Maršāns - Dienas Bizness izdevējs, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1992. gada 13. aprīlī toreizējā Preses nama 13. stāvā 13 darbinieku lokā iznāca laikraksta Dienas Bizness 1. numurs. Kā redzam, daudzo it kā nelaimīgo skaitļu virknējums netraucēja laikrakstam noturēties ikdienas apritē vairāk nekā 27 gadus.

Pa šo laiku medijs izaudzis par nopietnu spēlētāju ne tikai tradicionālajā preses izdevumu sektorā, klāt nācis gan interneta portāls, gan konferenču nodaļa, rokasgrāmatu nodaļa, papildu preses izdevumi, kā arī citas aktivitātes.

Nu ir pienācis laiks pārmaiņām, jo biznesa dienas avīzes formāts ir savu laiku nokalpojis.

Šodien iznāk pēdējais dienas laikraksta Dienas Bizness numurs. Nav noslēpums, ka visā pasaulē samazinās pieprasījums pēc drukātajiem medijiem un cilvēki izvēlas daudz vieglāk un mobilāk sasniedzamus ziņu avotus. Līdz ar paaudžu maiņu radikāli mainījušies arī lasīšanas paradumi kā tādi. Kā jau esmu minējis iepriekš, tam ir objektīvi iemesli – ziņas sabiedrība patērē dzīvajā, ziņām vairs nav vietas nākamajā dienā, jo tur jau gaida nākamās dienas ziņas. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka šodienas informācijas pārbagātībā lasītājiem ir nepieciešamība pēc dziļākas ziņu analītikas, vēlme saņemt dziļāku redzējumu par aktuāliem biznesa un politikas jaunumiem. Turpmāk to centīsies darīt žurnāls ar tādu pašu nosaukumu – Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Tiesa noraida uzņēmēja Lauvas prasību piedzīt no basketbolista Bertāna 32 269 eiro

LETA, 22.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja uzņēmēja Mārtiņa Lauvas pārstāvētās "Basketbola attīstības aģentūras Rīga" jeb SIA "BAA Rīga" prasību piedzīt no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) latviešu basketbolista Dāvja Bertāna 32 269 eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Pārskatot lietu pēc būtības, tiesa šodien pasludinātajā spriedumā ir atzinusi, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikums par atlīdzību ir spēkā neesošs no līguma noslēgšanas brīža un strīda izšķiršanā nevar tikt piemērots, tādēļ prasība, kas tiesā celta, pamatojoties uz šo noteikumu, ir noraidāma.

Spriedums 30 dienu laikā ir pārsūdzams kasācijas kārtībā. Tāpat no Lauvas par labu Bertānam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī nospriests līdz ar sprieduma stāšanos spēkā atcelt lietā piemēroto prasības nodrošinājumu.

Apelācijas instances tiesā, skatot lietu atkārtoti, secināts, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikumi formulēti tā, ka nebija paredzams atlīdzības apmērs, kāds pienāksies "BAA Rīga" par tās sniegto pakalpojumu. Eiropas Savienības tiesa ir norādījusi, ka patērētāju līgumos noteikumiem par atlīdzību jābūt formulētiem saprotami, lai patērētājam būtu skaidras līguma ekonomiskās sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējās telpas Hospitāļu ielā kļuva par šauru, jo ražotāju, kuri vēlas savu piedāvājumu iekļaut veikala sortimentā, kļuvis arvien vairāk

DB jau rakstīja, ka Katrīna Tālberga pērn atvēra bērnu preču veikalu «Mazā cilts», ko viņa veido kopīgi ar gaismas burtu «Piku» idejas autorēm.

Sortiments visu laiku paplašinās un šobrīd ir aptuveni 80 ražotāji. Tie visi ir no Latvijas, bet pavisam drīz viņa sola uzņemt kaimiņu igauņu piedāvājumu, kas varētu būt interesants veikala klientiem. «Ražotāji ir ļoti dažādi. Ir liels prieks, ka arvien vairāk sastopam tādus, kuri vēlas strādāt profesionāli. Veido preci ar augstiem standartiem, piedomā pie iepakojuma, izstrādā līdzsvarotu cenu politiku visām tirdzniecības vietām, veic regulāras un laicīgas piegādes. Tas priecē – tad mēs kā ražotāja pārstāvis veikalā varam labi un veiksmīgi sastrādāties un preci prezentēt klientiem,» teic K. Tālberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Latvijas Finieris bērza tāsi pārvērš betulīnā

Māris Ķirsons, 05.01.2022

AS “Latvijas Finieris” kopā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem veica pētījumus un izveidoja eksperimentālās betulīna ražošanas iekārtas, stāsta

AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā izveidota pirmā ražotne, kas bērza tāsi pārvērš augstas pievienotās vērtības bioloģiskā produktā betulīnā, kura potenciālie izmantotāji ir pārtikas piedevu, kosmētikas un medicīnisko preparātu ražotāji, raksta žurnāls Ilustrētā Zinātne.

Vairāku iepriekšējo gadu darbs ir rezultējies industriālā tehnoloģijā smalcinātas bērza tāss ražošanai un industriālā laboratorijā betulīna iegūšanai no smalcinātās bērza tāss, kas ir mērogota no zinātnieku laboratorijas izmēra, žurnālam Ilustrētā Zinātne stāsta AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis.

Uzņēmums kopā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem veica gan pētījumus, gan arī izveidoja eksperimentālās betulīna ražošanas iekārtas.

Betulīna projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu Meža nozares Kompetences centra projektos. AS “Latvijas Finieris” betulīna industriālās laboratorijas aprīkojumu radījusi sadarbībā ar metālapstrādes uzņēmumu no Iecavas. Tas zinātnieku un “Latvijas Finiera” tehnoloģiskos risinājumus pārvērta tehniskā aprīkojumā, savukārt smalcinātas tāss sagatavošanai tika iegādātas atsevišķas iekārtas, kuru darbība bija ne tikai jāsalāgo, bet arī savstarpēji jāintegrē vienotā sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Koronavīrusa krīze pieliek punktu "Playboy" drukātajam izdevumam ASV

LETA--DPA/AFP, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slavenais vīriešu žurnāls "Playboy" pēc 66 gadiem ASV pārtrauc drukāto izdevumu regulāru izdošanu, šādu lēmumu skaidrojot ar koronavīrusa krīzes radīto ietekmi.

"Playboy" jau iepriekš bija nomocījušas finanšu problēmas, taču koronavīrusa krīze pielikusi punktu žurnāla drukātajai versijai, teikts izdevēja "Playboy Enterprises" paziņojumā.

Gaidāmais pavasara numurs būs pēdējais regulārais drukātais "Playboy" žurnāls. Gaidāms, ka drukātā veidā no nākamā gada varētu iznākt neregulāri speciālizdevumi.

"Pagājušajā nedēļā, kad koronavīrusa pandēmijas traucējumi satura veidošanai un piegāžu tīkliem kļuva aizvien skaidrāki un skaidrāki, mēs bijām spiesti paātrināt diskusijas, kas jau kādu laiku risinājās uzņēmuma iekšienē," skaidro "Playboy".

Taču "Playboy" ASV joprojām nonāks pie lasītājiem elektroniskā versijā, kā arī tiks drukāts vairākos ārvalstu tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Bolt" jau otro vasaru pēc kārtas atklāj elektrisko skrejriteņu pakalpojumu Rīgā, nodrošinot vairākus simtus elektrisko skrejriteņu izmantošanai pēc pieprasījuma. Kopā šovasar plānots piedāvāt skrejriteņus iedzīvotājiem vairāk nekā 45 pilsētās visā pasaulē.

Lai uzlabotu mobilitāti pilsētā un sniegtu iespēju efektīvi mērot īsas distances, "Bolt" arī šovasar piedāvās iespēju izmantot elektriskos skrejriteņus Rīgā.

Kārlis Ķezberis, "Bolt" reģionālais vadītājs Latvijā, stāsta: "Pagājušajā vasarā pieredzējām lielu pieprasījumu no lietotāju puses, tāpēc arī šogad turpinām piedāvāt pakalpojumu, lai mūsu klienti ērti un ātri varētu pārvietoties pilsētvidē. Gaidāms, ka šogad pakalpojums tiks atklāts arī Latvijas reģionos."

Žurnāls Dienas Bizness pieejams ar Bolt Food piegādi 

Tagad žurnālu "Dienas Bizness" var nopirkt arī ar "Bolt Food" piegādi no "Narvesen"....

Viņš piebilst: "Lai arī varam novērot, ka katru dienu aizvien vairāk cilvēku atsāk savas ikdienas gaitas, joprojām aicinām iedzīvotājus būt atbildīgiem un ievērot valstī noteiktās drošības un higiēnas prasības."

Lai pārvietošanās kļūtu izdevīgāka, skrejriteņa atslēgšana un brauciena uzsākšana lietotājiem turpmāk būs bez maksas. Maksa par pirmajām 5 brauciena minūtēm būs EUR 0,22/min, bet sākot no sestās minūtes cena mainīsies uz EUR 0,11/min.

Šogad Rīgas ielās nonāks "Segway Ninebot Max" koplietošanas modelis, kura ātrums tiks ierobežots līdz 25 km/h, lai ar to būtu iespējams pārvietoties gan pa velosipēdu ceļiem, gan gājēju ietvēm. Turklāt, zonas, kurās būs iespējams pabeigt braucienu, iekļauj tādus mikrorajonus, kā Rīgas centru, Brasu, Teiku, Juglu, Pļavniekus, Maskavas forštati, Āgenskalnu, Torņakalnu un Imantu.

"Bolt" pakaļpojumi iekļauj kopbraukšanu, mikromobilitāti un pārtikas piegādi. Uzņēmumu 2013. gadā dibināja Markuss Villigs (Markus Villig). "Bolt" ir viena no ātrāk augošajām platformām Eiropā un Āfrikā, kuras investoru vidū ir "Daimler", "Didi Chuxing", "Korelya Capital" un "TransferWise" līdzdibinātājs Taavets Hinrikus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Ašeradens aicinājis veikt pārbaudes par VID IT sistēmu drošību

LETA, 14.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) aicinājis drošības iestādes veikt pārbaudes par iespējamu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu ārējo ietekmējamību, pavēstīja ministra padomniece Kristīne Mennika.

"Pēdējās dienās sociālajos medijos ir izskanējusi informācija, ka VID IT sistēmas varētu būt ārēji ietekmējamas. Ņemot vērā, ka tā ir valsts kritiskā infrastruktūra, kas ietekmē visu Latvijas uzņēmēju un indivīdu ekonomisko darbību, nav pieļaujama tās iespējamā kompromitēšana," uzskata Ašeradens.

Reaģējot uz to, finanšu ministrs ir sazinājies ar valsts drošības iestāžu vadītājiem un aicinājis veikt visas nepieciešamās pārbaudes, informēja Mennika.

Informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" pārstāve Līga Besere sacīja, ka VID infrastruktūras izstrādes un ārpakalpojumu sniedzēju atbilstību Ministru kabineta noteikumos iekļautajām drošības prasībām jāvērtē valsts drošības iestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šodienu lielākajās tirdzniecības vietās ir nonācis Dienas Bizness izdotais žurnāls Miljonārs. Žurnāla Miljonārs autors ir Lato Lapsa, kas sadarbībā ar Lursoft ir paveicis šo darbu.

Šogad reizē ar tradicionālo miljonāru sarakstu tiek publicēts arī patiesā labuma guvēju simtnieks, kas, gan ne absolūtos skaitļos, atklāj jaunus vārdus un uzvārdus, kas iepriekšējos miljonāru sarakstos nav bijuši pamanāmi.

Publicējam ieskatam dažus no 100 lielākajiem patiesā labuma guvējiem:

- Artūrs Altbergs, uzņēmumu kopējā peļņa 24 680 645 EUR,

- Ernests Bernis, uzņēmumu kopējā peļņa 38 023 084 EUR,

- Edgars Dupats, uzņēmumu kopējā peļņa 33 693 424 EUR,

- Andris Kozlovskis, uzņēmumu kopējā peļņa 61 044 096 EUR,

- Vilis Dambiņš, uzņēmumu kopējā peļņa 24 950 742 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ekonomikas un kultūras augstskola attīstībā ieguldīs trīs miljonus

Lelde Petrāne, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot stratēģiskās attīstības plānu, Ekonomikas un kultūras augstskola (EKA) ar bankas "Citadele" atbalstu investēs trīs miljonus eiro, lai ēkā Pērnavas ielā izveidotu modernu un mūsdienu studijām atbilstošu studiju vidi. Tā būs ar specializētām auditorijām un laboratorijām, kuras studentiem būs pieejamas 24 stundas diennaktī.

Ēku Rīgā, Pērnavas ielā EKA pārņēma pērn, un piecu gadu laikā tajā ieguldīs vērienīgus finanšu līdzekļus. Patlaban notiek aktīvs darbs pie ēkas renovācijas projektu izstrādes, lai pēc iespējas ātrāk varētu pārcelties uz jaunajām telpām.

Jaunajās telpās tiks iekārtotas specializētas auditorijas un laboratorijas, kas ir jau esošajā augstskolas ēkā, piemēram, juristiem ir iekārtota mācību tiesas zāle, loģistikas speciālistiem – loģistikas auditorija, interjera dizaineriem - mākslas telpa, datorspēļu izstrādātajiem - digitāla laboratorija, savukārt topošajiem kultūras vadītajiem - radošā telpa ar dažādām multimediju iespējām. Paredzēts veidot arī jaunas laboratorijas, kuras studentiem būtu pieejamas 24 stundas diennaktī. Tā kā ēka atrodas tikpat kā Rīgas centrā, līdz tai būs arī daudz ērtāk nokļūt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi ārpus Rīgas: rekords - 6,3 miljoni

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 09.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā.

6,3 miljoni eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā 2019. gadā fiksētā nekustamā īpašuma (izņemot zemi) darījuma apmērs valstī ārpus Rīgas un Jūrmalas.

Ieskats TOP darījumos:

Latvijā reģistrētā SIA "Dinex Latvia" pērn 31. jūlijā pārdeva ārvalstu juridiskai personai "Dinex Emission Holding AS" 4,55 hektārus zemes ar astoņām ēkām Rubeņu ceļā 58, Raubēnos, Cenu pagastā, Ozolnieku novadā. Pārdevēja šo īpašumu ieguva 2002. gadā par 201 790 latiem (287 121 eiro).

SIA "Apex Investments" pērn 1. aprīlī pārdeva 7/8 daļas no patstāvīga ēku nekustamā īpašuma Viestura ielā 10, Daugavpilī. To par saviem līdzekļiem nopirka SIA "DV Serviss Group".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Īlons Masks apsteidzis Zakerbergu un kļuvis par pasaulē ceturto bagātāko cilvēku

LETA, 20.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" līdzdibinātājs un vadītājs Īlons Masks trešdien apsteidzis sociālā tīkla "Facebook" dibinātāju un vadītāju Marku Zakerbergu, kļūstot par pasaulē ceturto bagātāko cilvēku, vēsta žurnāls "Forbes".

Pateicoties "Tesla" akciju cenas kāpumam, Maska bagātība sasniegusi 105,4 miljardus dolāru (89,08 miljardus eiro), apsteidzot Zakerbergu, kura bagātība tiek lēsta 100,6 miljardu dolāru (85,02 miljardu eiro) apmērā, norāda žurnāls.

"Tesla" akcijas vērtība šogad pieaugusi par vairāk nekā 460%, ievērojami palielinot Maska bagātību, kas kopš marta, kad "Forbes" publiskoja jaunāko ikgadējo pasaules bagātāko cilvēku sarakstu, pieaugusi par gandrīz 76 miljardiem dolāru.

Maskam pieder 21% "Tesla" akciju, bet viņa izveidoto uzņēmumu "SpaceX" investori augustā novērtēja 46 miljardu dolāru apmērā.

"Tesla" akcijas cenas kāpumu veicinājušas arī ziņas, ka tas 21.decembrī tiks iekļauts biržas indeksā "Standard & Poor's 500".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

The Economist par "Gada valsti" atzīst Itāliju, īpaši izceļot arī Lietuvu

LETA--AFP, 17.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnāls "The Economist" "Gada valsts" titulu piešķīris Itālijai, bet kā viena no valstīm, kas visvairāk mainījusies pēdējo 12 mēnešu laikā, minēta arī Lietuva.

Izdevums atgādina, ka Itālija šogad ieguva zinošu un starptautiski atzītu premjerministru Mario Dragi, un lielākā daļa valsts politiķu spēja pārvarēt savas nesaskaņas, lai atbalstītu plašu reformu programmu, kas ļauj valstij saņemt Eiropas Savienības finansējumu pandēmijas seku mazināšanai.

Tāpat Itālijā ir viens no labākajiem vakcinācijas rādītājiem Eiropā.

Lai gan iepriekšējo līderu, piemēram, Silvio Berluskoni, nepārdomātās politikas rezultātā Itālijas iedzīvotāji 2019.gadā bija nabadzīgāki nekā 2000.gadā, un 2020.gads bija sarežģīts, šogad valsts ekonomika ir atkopusies straujāk nekā, piemēram, Francijā vai Vācijā, norādīja žurnāls.

"Ir grūti noliegt, ka Itālija šodien ir labāka nekā bija 2020.gada decembrī. Un tādēļ tā ir mūsu gada valsts," paziņoja "The Economist".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Jūrmalā: rekords - 3,10 miljoni

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā.

Kūrortpilsētā pērn reģistrēti tikai 15 darījumi, kuros darījuma summa bija miljons eiro vai vairāk, un darījuma cenas rekords ir bijis pieticīgs – 3,1 miljons eiro

Ieskats TOP darījumos:

1997. gadā dzimusī Latvijas pilsone Mona Martinsone divos darījumos, katrā nopērkot pusi, pagājušā gada 20. un 21. maijā nopirka 3735 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju Vikingu ielā 25, Jūrmalā. Īpašumu pārdeva SIA "MMA Invest", kas to ieguva 2017. gadā par trīs miljoniem eiro. Darījums veikts bez hipotekārajiem kredītlīdzekļiem.

1953. gadā dzimusī Marina Mamontova pagājušā gada 19. jūnijā nopirka pusi no 5519 kvadrātmetru liela zemesgabala Ernesta Birznieka-Upīša ielā 3, Jūrmalā, uz kura atrodas divas dzīvojamās mājas, pirts ēka, saimniecības ēka un noliktavas ēka ar nojumi. Īpašumu pārdeva Kiprā reģistrēts uzņēmums "Tobis Ent, Limited". Iepriekšējais darījums ar šo nekustamo īpašumu slēgts 2012. gadā par 3,83 miljoniem latu (5,45 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Lielākie būvniecības uzņēmumi 2019. gadā

Monta Glumane, Žanete Hāka, 26.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto avots: Pixabay

Pērn būvkompānijas īstenojušas daudzus nozīmīgus publisko pasūtījumu un privātos projektus, un daļai no lielākajiem nozares dalībniekiem ir vērojams apgrozījuma samazinājums, bet daļai tieši pretēji – lēciens uz augšu.

Šogad, neskatoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, būvlaukumos darbi turpinās, tomēr būvniekus satrauc, ka investīciju aktivitāte palēninās, kā rezultātā samazināsies privāto būvniecības projektu skaits.

Būvniecības produkcijas apjomi 2019. gadā turpināja pieaugt trešo gadu pēc kārtas. Nozare gadu kopumā noslēdza ar pozitīvu bilanci, un tā bija par 2,9% lielāka nekā 2018. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nozares tendences gada griezumā var skaidrot ar bāzes efektu jeb iepriekšējo gadu straujās izaugsmes rezultātā sasniegtajiem augstajiem rādītājiem. Kā ietekmējošie faktori jāmin lielo privāto būvniecības projektu pabeigšana un maksimumu sasniegusī Eiropas Savienības struktūrfondu investīciju plūsma, norādīts Ekonomikas ministrijas vērtējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzot šī gada pavasarī uzsākto mediju grupas restrukturizācijas procesu, no 2023.gada janvāra laikrakstu "Diena" un ar to saistītos drukātos izdevumus izdos SIA Izdevniecība "Dienas bizness”, kas kļuvusi par attiecīgo preču zīmju lietotāju.

Laikraksta "Diena" un izdevniecības "Dienas mediji" galvenais redaktors Gatis Madžiņš informē, ka turpmāk laikraksts "Diena", nedēļas žurnāls "Dienas bizness", iknedēļas izdevums "SestDiena", ikmēneša žurnāls "Sporta Avīze" un izdevums "KDi" turpmāk iznāks SIA Izdevniecība "Dienas bizness" paspārnē. Tāpat šis uzņēmums turpmāk uzturēs portālus diena.lv un db.lv.

No 2023. gada 1.janvāra Gatis Madžiņš kļūst par izdevniecības "Dienas bizness" galveno redaktoru.

Tāpat informējam, ka SIA Izdevniecība "Dienas bizness" ir piesaistījusi stratēģisko investoru. Par tādu kļuvis Igaunijā pazīstamais uzņēmējs Maits Laidvē (Mait Laidvee), kurš iegādājies 52% SIA Izdevniecība "Dienas bizness" kapitāldaļu. Savukārt Gatis Madžiņš iegādājies 24% "Dienas bizness" kapitāldaļu, bet līdzšinējais izdevniecības īpašnieks Edgars Kots saglabājis 24% kapitāldaļu. Darījuma detaļas ir konfidenciālas. Tuvākajās dienās darījums tiks nostiprināts Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

VIDEO: No uzvalku pasaules mēbeļu biznesā

Monta Glumane, 28.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Bijušais bankas darbinieks un nekustamo īpašumu mākleris Armands Grīnbergs jau vairākus gadus biroja darbu ir iemainījis pret interjera priekšmetu radīšanu no koka.

Koka dizaina mēbeles Pierīgā viņš sāka radīt pirms aptuveni pieciem gadiem. "Toreiz vēl strādāju bankā "Citadele". Nopirku jaunu gultu, un man vajadzēja atrast televizora galdiņu. Nolēmu, ka to uztaisīšu pats. Tā tapa pirmais, un daudziem iepatikās. Palēnām pa vakariem sporta pēc sāku ķimerēties. Aizgāju no bankas, no uzvalku pasaules un sāku darboties šajā biznesā," žurnālam "Dienas Bizness" stāsta zīmola "Groods" izveidotājs Armands Grīnbergs.

Šobrīd interjera priekšmetu radīšana no koka ir viņa pamatnodarbošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru