Mazumtirdzniecība

Apvieno norēķinu un lojalitātes kartes

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 05.06.2018

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Klientu uzticību starptautiskie milži veicina ar atmaksātiem procentiem no pirkuma summas

Ierasto atlaižu un speciālo piedāvājumu vietā maksājumu karšu tirgū modē nāk naudas atmaksa klientiem no iztērētās summas. Starptautiskās kompānijas kopā ar bankām aizvien biežāk veido īpašas lojalitātes kartes ar maksājumu funkciju. Latvijā šādu karšu popularitāti pagaidām neprognozē, ņemot vērā pārāk mazo tirgus izmēru.

Darbojas kopā

Lielās starptautiskās kompānijas pasaulē šobrīd meklē iespējas, kā vairot patērētāju uzticību saviem produktiem un veicināt pārdošanas apjomus, savukārt kredītiestādes domā, kā saviem klientiem piedāvāt jaunas norēķinu kartes. Līdz ar to pēdējo gadu laikā aizvien izteiktāka kļuvusi dažādu nozaru kompāniju sadarbība ar bankām, izstrādājot kredītkartes, kas kalpo ne tikai kā maksājumu līdzeklis, bet arī kā lojalitātes kartes, piedāvājot uzņēmuma klientiem naudas atmaksu vai speciālus bonusus par iepirkšanos konkrētās kompānijas veikalos. Kā liecina Nilson Report pētījums, tieši pēdējā laikā karšu izdevēji lielāku uzmanību vērš nevis uz atlaižu piedāvājumiem, piemēram, viesnīcām vai restorānu apmeklējumiem, bet gan tieši naudas atmaksai no konkrētas iztērētās summas attiecīgās kompānijas tirdzniecības vietās, un vēl vairāk – daļa to piedāvā iztērēt tieši šī uzņēmuma veikalos, līdz ar to klients aizvien ciešāk tiek piesaistīts konkrētajai kompānijai.

Nesen par šādas kartes laišanu klajā paziņoja IKEA, un tiek ziņots, ka tādu izstrādā arī Apple kopā ar Goldman Sachs. Savas kartes esošajiem un potenciālajiem klientiem piedāvā arī tādi starptautiski milži kā Uber, Amazon un citi, turklāt tiek prognozēts, ka šī tendence kļūs aizvien izteiktāka.

Eksperti gan uzsver, ka šādām kredītkartēm ir arī savi mīnusi, piemēram, nereti tiek piemēroti augstāki procenti nekā ierastajām banku kartēm, tāpat nereti tiek piedāvāts nopelnīto naudu iztērēt tikai konkrētās kompānijas veikalos, kas ierobežo patērētāja izvēli, tajā pašā laikā nāk par labu tieši kompānijai, kas šo karti ir izveidojusi.

Pasaulē aug

Pasaulē pastāv cīņa starp norēķinu karšu izdevējiem, kuri vēlas piesaistīt patērētājus, lai tie izmantotu to izdotās kartes, tādēļ patlaban mainās uzsvars no tā, ko izdevēji piedāvā, uz to, ko klients vēlas un kādas ir viņa priekšrocības, norāda starptautiskie eksperti, kuri prognozē, ka šajā gadā viena no lielākajām tirgus tendencēm ir tieši kartes ar dažādiem labumiem un naudas atmaksu, savukārt otra tendence ir uzsvars uz patērētāju, kā arī stratēģija veidot individuālas kartes, kas atšķirtos no ierastajām norēķinu kartēm. Kā liecina dažādi starptautiskie pētījumi, pēdējā laikā ierasts ir piedāvāt naudas atmaksu no klientu veiktajiem pirkumiem, un parasti tā ir 1-1,5% no darījuma. Skatoties uz esošo karšu izdevēju cīņu, nav prognozējams, ka šīs summas nākotnē tiks samazinātas, un paredzams, ka karšu izdevēji aizvien aktīvāk orientēsies uz piedāvājumiem mājsaimniecībām.

Visu rakstu Apvieno norēķinu un lojalitātes kartes lasiet 5. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

LIAA Ventspils biznesa inkubatoru vadīs Guntis Čoders

Monta Glumane, 16.05.2018

Foto:publicitātes

Jaunākais izdevums

No šā gada 10.maija par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Ventspils biznesa inkubatora vadītāju kļuvis Guntis Čoders.

G. Čoderam ir bakalaura grāds uzņēmējdarbības vadībā, 10 gadu pieredze pārdošanā un 7 gadu pieredze IT nozarē darbā ar jaunuzņēmumiem. Piedalījies daudzu IT projektu izveidē gan kā komandas biedrs, gan vadītājs un idejas autors. Viens no pirmajiem Latvijā, kurš uzņēmumā «Farcore» darbojies ar papildinošās realitātes aplikācijām, vadījis viedo ielu apgaismojuma risinājuma jaunuzņēmumu «Citintelly», ASV bāzētam uzņēmumam «Infotelis» izstrādājis VoIP zvanu mobilo aplikāciju, bijis pūļa finansējuma kampaņas komandas dalībnieks, kā arī pasniedzis lekcijas par IT tehnoloģijām Latvijas uzņēmumiem.

Par savu pieredzes bagātāko projektu Ventspils biznesa inkubatora vadītājs uzskata «Walmoo», kas ir digitāls risinājums ērtai klientu lojalitātes programmu un mārketinga kampaņu realizācijai. Ar šo izstrādāto risinājumu viņš ieguvis 2.vietu LIAA rīkotajā biznesa ideju TV konkursā «Firmas Noslēpums», saņēmis grantu programmas «Atspēriens» atbalstu, apmeklējis Silīcija ieleju, izgājis biznesa akcelerācijas 3 mēnešu programmu «ABC Accelerator» Slovēnijā un piesaistījis finansējumu 200 000 eiro vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

KP: Rīgas dome nepamatoti uzspiež Rīdzinieka kartes īpašniekiem izmantot pašvaldības norēķinu sistēmu

Zane Atlāce - Bistere, 08.08.2018

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Pastāvošā kārtība, kad Rīdzinieka kartes īpašnieki atlaides par autostāvvietu pakalpojumiem atsevišķās galvaspilsētas zonās var iegūt tikai tad, ja norēķinās, izmantojot pašvaldības pakalpojumu sniedzēju, rada nepamatotus ierobežojumus gan patērētājiem izvēlēties tiem ērtāko norēķinu sistēmu, gan privātajiem uzņēmējiem piedāvāt savus pakalpojumus, norāda Konkurences padome (KP).

Lai novērstu konstatētos tirgus kropļojumus, KP aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) izvērtēt Rīgas domes rīcību.

SIA Rīgas satiksme, kas galvaspilsētā ir pašvaldības maksas autostāvvietu pilnvarotā apsaimniekotāja, savam meitas uzņēmumam SIA Rīgas karte ir nodevusi ekskluzīvas tiesības uzturēt Rīdzinieka kartes. Rīgas domes saistošie noteikumi paredz, ka Rīdzinieka kartes īpašniekiem, norēķinoties par maksas autostāvvietu lietošanu B, C un D zonās, tiek piemērota 20 % atlaide, taču tikai tādā gadījumā, ja tie izmanto elektroniskās naudas kontu, ko uztur SIA Rīgas karte. Līdz ar to pašvaldība nepamatoti liedz Rīdzinieka kartes īpašniekiem, kas par maksas autostāvvietu lietošanu vēlas norēķināties, izmantojot SIA Mobilly vai citu privātu uzņēmumu pakalpojumus, saņemt konkrēto atlaidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā mēs iepriekš dzīvojām bez bezkontakta norēķiniem?

Laura Mazbērziņa, 05.09.2018

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Latvijas lielāko banku - Swedbank, SEB, Citadele un Luminor - pārstāvji ir novērojuši, ka bezkontakta maksājumi ir kļuvuši par jauno ikdienu – tā ir funkcionalitāte, ko vairums klientu jau uztver par pašsaprotamu kartes iespēju visās vecumu grupās.

Swedbank klienti mēnesī veic vairāk nekā 2 miljonus bezkontakta pirkumu. Swedbank, sekojot iedzīvotāju pieprasījumam, palielināja bezkontakta pirkumu limitu no 10 eiro uz 25 eiro, tuvojoties pasaules vispārpieņemtajiem apmēriem. «Daudzi klienti nesagaidīja esošās debetkartes derīguma termiņa beigas un vēlējās nomainīt parasto karti uz bezkontakta. Plānojam, ka nākamā gada laikā visas no jauna izdotās kartes būs ar bezkontakta norēķinu funkcionalitāti,» saka Liene Gasiņa, Swedbank Debetkaršu daļas vadītāja.

Swedbank novērots, ka šādu maksājumu veidu lieto visos klientu vecuma segmentos. Klients var regulēt bezkontakta maksājumu funkciju, to atslēdzot vai pieslēdzot internetbankā vai mobilajā lietotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

VIADA piedāvās «vienu no izdevīgākajām lojalitātes programmām Latvijā»

Lelde Petrāne, 27.09.2018

Romas Turlinskas

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

AS «VIADA Baltija» ir noslēgusi jaunā VIADA zīmola ieviešanu, taču turpina degvielas uzpildes staciju tīkla modernizēšanu, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Romas Turlinskas.

Pēc Turlinskas sacītā, līdz šim modernizācijā ieguldīti trīs miljoni eiro, bet kopumā plānotas investīcijas četru līdz astoņu miljonu eiro apmērā.

«Esam paveikuši nozīmīgāko posmu - visā tīklā ieviests VIADA zīmols, pārbūvētas četras tīkla degvielas uzpildes stacijas, atvērtas sešas jaunas gāzes uzpildes stacijas, atjaunotas automazgātavu sistēmas, uzceltas divas jaunākās paaudzes automazgātavas, modernizēts piekabju nomas serviss, taču darbu vēl turpināsim,» stāsta Turlinskas.

Piemēram, uzņēmums uzsācis būvēt divas jaunas degvielas uzpildes stacijas Rīgā un ir ieplānojis modernizāciju divās degvielas uzpildes stacijās Rīgā un Rēzeknē.

Uzlabota arī lojalitātes programma. Piemēram, samazināts degvielas uzpildes litru slieksnis, kas ļauj iegādāties degvielu par izdevīgāku cenu, kā arī pievienoti pirkumu bonusi. Lojalitātes programmas dalībnieki var izmantot uzkrātos punktus, lai saņemtu pakalpojumus vai iegādātos uzkodas VIADA degvielas uzpildes stacijās par izdevīgāku cenu. «Plānojam paplašināt lojālo klientu loku vēl par 15-20%. Mūsu mērķis ir piedāvāt vienu no izdevīgākajām lojalitātes programmām Latvijā,» uzsver Turlinskas

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Latvijas restorānu vīna kartes - pasaules līmenī

Linda Zalāne, 27.10.2018

Jaunākais izdevums

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bez viedtālruņa kodu karti aizstāt dārgāk

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 14.12.2018

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Tuvojas brīdis, kad internetbanku ar kodu karti lietot nevarēs, tādēļ, radinot klientus pie citiem autentifikācijas rīkiem, bankas sākušas pakāpeniski ierobežot tās izmantošanas iespējas.

Tiem klientiem, kam ir viedtālrunis, tiek piedāvātas dažādas aplikācijas, taču tiem, kam šādu ierīču nav, par jauno autentifikācijas līdzekli nāksies maksāt.

Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2), kas ES valstīm bija jāievieš līdz 2018. gada 13. janvārim, nosaka jaunus internetbankas autentifikācijas noteikumus. Direktīva paredz, ka visām elektroniskajām transakcijām jānodrošina klientu stingrā autentifikācija, kas nozīmē, ka, izmantojot maksājumu pakalpojumus, tajā skaitā, apstiprinot maksājumu transakcijas, jālieto vismaz divi neatkarīgi drošības elementi, turklāt vienam no šiem elementiem ir jābūt unikālam un neatkārtojamam, skaidro Latvijas Bankas eksperti. Pirmie kodu karšu ierobežojumi tika ieviesti jau 2017. gada 1. aprīlī, kad bankām papildus kodu kartei bija jāievieš papildu drošības elementi vai limiti. 2019. gada septembrī stāsies spēkā jauna regula, kas noteiks vēl stingrākas prasības kodu karšu lietošanai. Savukārt no 2019.gada 1.aprīļa starptautiskās maksājumu organizācijas (piemēram, VISA un Mastercard) nepieņems vairs kodu kartes kā bankas karšu interneta pirkumu apstiprinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Komersanti mēdz nelikumīgi piemērot atsevišķu maksu par skaidras un bezskaidras naudas norēķiniem

Zane Atlāce - Bistere, 08.01.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Atsevišķi komersanti, pārdodot preces un pakalpojumus, kā arī piedāvājot par tiem norēķināties skaidrā naudā vai izmantojot konkrētus maksājumu instrumentus, tai skaitā norēķinu kartes vai internetbankas, pieprasa papildu maksu, tā secinājis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot tirgus uzraudzību.

Piemēram, situācijā, kad pakalpojuma sniedzējs patērētājam piedāvā iespēju apmaksāt kārtējo rēķinu, no patērētāja papildu rēķinā norādītajai summai, pakalpojuma sniedzējs pieprasa arī «transakcijas maksu», «komisijas maksu» vai tml. par konkrētās internetbankas apmaksas veida izmantošanu.

Līdzīga situācija konstatēta internetveikalos, kur pārdevējs saistībā ar norēķināšanos par preces iegādi, patērētājam pieprasa «pirkuma apstrādes apkalpošanas maksu» vai tml. papildu maksu. Piemēram, norādot, ka «Pie pirkuma summas tiks pieskaitīta apstrādes apkalpošanas maksa 0,99 % apmērā.» Minētā papildu maksa tiek pieprasīta arī gadījumos, kad norēķins tiek veikts, tiešā veidā veicot pirkuma apmaksu pārdevējam un izmantojot skaidras naudas apmaksas veidu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Transact Pro ievieš Mastercard dāvanu kartes

Zane Atlāce - Bistere, 26.02.2019

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Elektroniskās naudas iestāde Transact Pro sadarbībā ar tirdzniecības centru Spice uzsākusi izdot jauna risinājuma Mastercard dāvanu kartes lietošanai tirdzniecības centrā, liecina informācija Transact Pro mājaslapā.

Jaunās Mastercard dāvanu kartes aizstās līdzšinējās tirdzniecības centra vietējās dāvanu kartes. «Tirdzniecības centriem mūsdienās nav jānodarbojas ar lokālo sistēmu uzturēšanu un apkalpošanu, kas nodrošina dāvanu karšu pieņemšanu, apgrozījuma uzskaiti un norēķiniem ar tirgotājiem. Visus procesus uzskaita un nodrošina automātiskā maksājumu sistēma Mastercard,» uzskata Transact Pro biznesa attīstības nodaļas vadītājs Jurijs Bordulans.

Jaunās dāvanu kartes varēs iegādāties tirdzniecības centrā. Kartes nomināls būs robežās no 10 līdz 150 eiro. Ar šo karti būs iespējams veikt pirkumus tirdzniecības centra veikalos bez papildu komisijas maksas. Kartes atlikumu varēs pārbaudīt tirdzniecības centra mājas lapā, informācijas centrā vai Transact Pro klientu centru, bet samaksājot komisijas maksu, atlikumu būs iespējams pārbaudīt arī bankomātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

E-talona sistēmas izmaksas 10 gadu laikā veidoja 113,346 miljonus eiro

LETA, 15.03.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

E-talona sistēmas vidējās izmaksas Rīgā kopš 2009.gada, kad tā sāka darboties, ir bijušas 11,49 miljoni eiro gadā, bet kopējās izmaksas šo desmit gadu laikā veidoja 113,346 miljonus eiro, informēja SIA «Rīgas karte» pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka e-talona sistēma Rīgā izmaksājusi gandrīz par 600 000 eiro lētāk nekā to sākotnēji paredzēja noslēgtais līgums.

Tostarp Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmas izmaksas veidojot aptuveni 6% no «Rīgas satiksmes» izdevumiem, kas ir nozarē atzīts standarts un atbilst vidējiem rādītājiem arī citās pasaules pilsētās. Pārējie 94% «Rīgas satiksmes» izmaksu ir cita rakstura izdevumi, kas nav saistīti ar e-talonu. E-talona sistēmas izmaksas ir tikai deviņi centi no kopējās brauciena pašizmaksas, kas šobrīd ir noteikta - 1,426 eiro.

«Pēdējā laikā vairākkārt ir bijuši mēģinājumi diskreditēt Rīgā ieviesto e-talona sistēmu, publiskajā telpā neprofesionāli un maldinoši interpretējot dažādus grāmatvedības datus. Tostarp, piemēram, žurnāla «Ir» publikācijā «Naudas pumpis» kopā ir sajauktas summas latos (2009.-2013.gads) un eiro (2014.-2017.gads), tādejādi mākslīgi palielinot ar e-talona sistēmu saistītas izmaksas. Tāpat, lai vizuāli palielinātu izmaksas, aprēķinos tiek iekļauts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas nekur pasaulē finanšu aprēķinos netiek izdalīts kā uzņēmumu izdevumu pozīcija,» pauda «Rīgas kartes» valdes priekšsēdētājs un ASV akcionāru pārstāvis uzņēmumā Ēriks Morizūrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Goodbag mudina izmantot viedos auduma maisiņus

Anda Asere, 24.05.2019

Austrijas sociālā uzņēmuma Goodbag līdzdibinātājs Kristofs Hančks.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Viedo iepirkšanās maisiņu Goodbag komanda cenšas mudināt plastmasas izstrādājumu vietā izvēlēties auduma somas.

Vienlaikus šī iniciatīva strādā kā veikalu lojalitātes programma un pircēji saņem atlaidi vai arī ziedo savu «peļņu» kādam videi draudzīgam projektam. Austrijas sociālā uzņēmuma Goodbag līdzdibinātājs Kristofs Hančks (Christoph Hantschk) stāsta, ka ar laiku iecerēts attīstīties arī ārpus Austrijas un pievērsties arī citiem produktiem. Vairāk par uzņēmuma ideju un sociālo uzņēmējdarbību viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Kā radās Goodbag?

Mēs izveidojām kompāniju 2015. gadā, bet tolaik bija cits produkts – lojalitātes programma ar dažādām vides saudzēšanas aktivitātēm. Mēs vēlējāmies izmantot jaunākos pētījumus par uzvedības ekonomiku, kas saka, ka atgriezeniskā saite rosina rīkoties labāk, ilgtspējīgāk. Tirgū nebija risinājuma, kas iedvesmotu indivīdus un nodrošinātu viņiem īstu atgriezenisko saiti par to, kādu ietekmi rada viņu rīcība. Mums šķita, ka trūkst platformas, kas parāda indivīdiem, cik izmaksā viņu rīcības, un dotu viņiem ierosinājumu rīkoties citādāk. Tā nolēmām izveidot kompāniju un dažos mēnešos ieguvām vairāk nekā 5000 lietotāju mūsu platformā. Taču bija ļoti sarežģīti izveidot biznesa modeli ap šo ideju.

Komentāri

Pievienot komentāru