Ir daudz projektu, kas tiek finansēti, piesaistot ES atbalstu, turklāt šo projektu vidū ir arī lieli infrastruktūras objekti. Man patiešām ir prieks, ka daudz jaunu objektu top tieši Latvijas reģionos. Tur ir mazāk jaunu projektu nekā, teiksim, Rīgā, un tāpēc reģionos jaunie objekti ir labāk pamanāmi, intervijā laikrakstam Diena saka Latvijas Arhitektu savienības prezidente, arhitekte Gunta Grikmane.

«Piemēram, mūzikas un mākslas skola Saldū vai augstskola Rēzeknē ir ļoti labi projekti, kas dod lielu pievienoto vērtību videi. Prieks arī, ka mums ir jaunas kultūras celtnes – koncertzāle Cēsīs, Latgales vēstniecība Gors un Austrumlatvijas Radošo pakalpojumu centrs Zeimuļs Rēzeknē. Drīzumā jau būs pilnībā gatava koncertzāle Lielais dzintars Liepājā. Veiksmīgas rekonstrukcijas piemērs ir Marka Rotko Mākslas centrs Daugavpilī. Reizēm dzirdu apgalvojumu: «reģionos nekas nenotiek», bet tā nav taisnība,» saka G.Grikmane.

Fragments no intervijas

Daudzi būvniecības nozares pārstāvji teikuši, ka Zolitūdes traģēdija, pirmkārt, iedragāja būvniecības nozares prestižu, otrkārt, nozarē strādājošajiem pašiem iekšēji lika pārvērtēt attieksmi pret savu darbu. Vai var teikt, ka arī arhitektu prestižu šī traģēdija apēnoja un ka daudzi arhitekti iekšēji pārvērtēja attieksmi pret darbu?

Singapūrā, Zviedrijā un Vācijā realizētie projekti šogad ieņēmuši «olimpisko» pjedestālu globālajā nekustamā īpašuma tirgus arēnā.

Jau 25.reizi Kannās Francijā norisinājies viens no lielākajiem starptautiskiem nekustamā īpašuma biznesa pasākumiem – MIPIM. Jau 24 reizi profesionāļi no visas pasaules balso par tikko īstenotajiem labākajiem, augstvērtīgākajiem nekustamā īpašuma projektiem. Šā gada sākumā kompetenta žūrija, kuru vadīja Maikls Strongs (Michael Strong), kompānijas CBRE vadītājs Eiropas un Tuvējo austrumu reģionā (EMEA) no Apvienotās Karalistes, atlasīja 28 nekustamā īpašuma projektus – finālistus vairākās kateforijās. Laiku pa laikam konkursā tiek izcelta un ieviesta kāda jauna kategorija. Šogad šāds jaunievedums bija kategorija Labākais pilsētvides atjaunošanas projekts un Labākā inovatīvā «zaļā» ēka. Forumam MIPIM šoreiz goda «viesi» jeb valstis bija Krievija, Brazīlija, Turcija, tādēļ atsevišķi novērtēti veiksmīgākie projekti arī šajos pasaules reģionos. Labākie projekti tiek noteikti summējot gan žūrijas, gan MIPIM apmeklētāju balsis.

Žūrija metu konkursā par Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksu apbūvi piešķīrusi divas otrās vietas.

Divas otrās vietas piešķirtas tāpēc, ka neviens no darbiem neatbilda visām pasūtītāja prasībām, šodien informēja konkursa žūrija.

Uzvarētāji konkursā ir arhitekti no Dānijas (PLH Arkitekter A/S sadarbībā ar COWI A/S), kā arī Latvijas SIA Outofbox (sadarbībā ar SIA RUUME arhitekti, SIA Vektors T, SIA E.Daniševska birojs un SIA Landshape). Abi otrās vietas ieguvēji atlīdzībā saņems 45 000 eiro.

Dānijas arhitekti iesniedza darbu ar devīzi R210G1A6, bet Latvijas arhitekti ar devīzi - SMXL2022. Darbus var aplūkot tīmekļa vietnē edzl.lv/lv/aktualitates/metu-konkurss.

Kultūras ministrijas eksperts Jānis Dripe uzsvēra, ka Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla apbūve ir sarežģīta gan no arhitektūras un publiskās ārtelpas viedokļa, gan transporta organizācijas un dzelzceļa specifisko tehnoloģiju viedokļa, tāpēc iesniegto darbu skaits - 15 - vērtējams ļoti atzīstami.

Paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023" (LAGB 2023) laureāti.

Lielo gada balvu 2023 jeb Grand Prix saņēma Dailes teātra priekšlaukums (SIA "MADE arhitekti". Autoru komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava sadarbībā ar Evelīnu Ozolu). Arhitektu birojam šī ir jau otrā saņemtā Lielā gada balva, kad 2012.gadā birojs saņēma Grand Prix par objektu - Saldus mūzikas un mākslas skola.

Starptautiskās žūrijas pārstāvji vienoti stāsta, ka objekts ir ne tikai labas prakses piemērs, bet arī rada un veido pārdomātu vides telpu, kas ir iekļaujoša gan pret vidi, gan sabiedrību. Žūrijas pārstāvji uzsver, ka projekts ir izstrādāts ar lielu iejūtību pret arhitektes Martas Staņas radīto Dailes teātri, kas ir spilgts padomju modernisma arhitektūras paraugs un unikāla sava laikmeta liecība.

Konkursa žūrija Dailes teātra teritorijas labiekārtošanai vienbalsīgi izvēlējusies arhitektūras projektēšanas uzņēmuma SIA Made arhitekti iesniegto metu, taču vēl gaidāmas diskusijas par projekta izmaksām un realizēšanas laiku.

SIA Made arhitekti valdes locekle, arhitekte Linda Krūmiņa stāstīja, ka meta projektā respektēti līdzšinējie teritorijas elementi, kurus projektējusi arhitekte Marta Staņa. Tajā pašā laikā mets izstrādāts, ņemot vērā personu ar īpašām vajadzībām, velosipēdistu un jauno māmiņu intereses - laukuma segums tiks pilnībā mainīts, simboliski atstājot Staņas projektētās ķieģeļu joslas, kas būs jārestaurē. Arhitekti izplānojuši priekšlaukumu, kas iedalīts divās daļās - Šarlotes ielai pietuvinātā zona projektēta ar apzaļumojumiem un soliem, savukārt no otra laukuma daļa projektēta bez apzaļumojumiem, vienlaikus likvidējot līdzšinējās autostāvvietas.

Starptautiskā arhitektūras konkursā par Latvijas gaisa satiksmes (LGS) vadības torņa nākotnes vizuālo tēlu lidostā Rīga uzvarējuši ARHIS Arhitekti, sadarbībā ar Leo A Daly, liecina arhitektu biroja paziņojums Facebook profilā.

Arhitektu birojs ar paziņojumu par uzvaru metu konkursā gan apsteidzis iepirkumu komisijas ziņojumu. Proti, LGS pārstāvis Arnis Lapiņš apstiprina, ka metu konkursā par uzvarētāju atzīts ARHIS Arhitekti piedāvājums, taču gala lēmumu pēc visu pretendentu atbilstības izvērtējuma pieņems iepirkuma komisija. Lēmums, ar kuru biroju tiks slēgts līgums, varētu būt zināms pēc Lieldienām.

Jau vēstīts, ka Latvijas Gaisa Satiksme plāno modernizēt esošo infrastruktūru, paredzot jaunu gaisa satiksmes kontroles torni, paplašinot un atjaunojot tehnoloģisko aprīkojumu un biroja telpas, nodrošinot kvalitatīvu gaisa telpas uzraudzību un savu darbinieku darba vidi.

Ārzemēs Latvijas arhitektiem pieprasa specifiskākas lietas, jo Latvijas arhitektūras lielākā kvalitāte ir tieši atturīgajā, mazliet necilajā arhitektūrā, ko vairāk novērtē ārzemēs, stāsta arhitektu biroja 1 plus 1 vadītājs arhitekts Mārtiņš Pīlēns.

«Latvijā ir daudz vidējas ambiciozitātes līmeņa arhitektūras - mēs neesam ne slikti arhitekti, ne arī pārāk labi arhitekti, vairumā esam tādi vidējā lauka spēlētāji. Ir pāris ļoti labi speciālisti uz koka māju rekonstrukcijām, kuriem ir drosme saskatīt izaicinājumu pārbūvē, tas piemīt tieši Latvijas arhitektiem. Tādēļ mums tirgus vienmēr ir un būs gan šeit, gan arī ārpusē,» sacīja Pīlēns.

Arhitekts norādīja, ka ārzemēs Latvijas arhitektiem pieprasa specifiskākas lietas - Latvijas arhitekti jau sen starptautiskos konkursos ir sevi pierādījuši ar dažādiem interesantiem objektiem.

«Bieži vien šie objekti vietējā tirgū nemaz netiek atpazīti vai augsti vērtēti tieši savas atturības dēļ, necilības dēļ, jo Latvijā joprojām tiek augsti vērtēts košums un krāšņums. Taču mūsu lielākās kvalitātes ir tieši šajā atturīgajā, mazliet necilajā arhitektūrā - smalka vienkāršība ir mūsu nācijas vērtība. Mazliet vairāk to novērtē ārzemēs,» skaidroja Pīlēns.

VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) trešdien, 25. aprīlī godināja metu konkursa Rīgas lidostas gaisa satiksmes vadības torņa nākotnes vizuālais tēls uzvarētājus un dalībniekus, informē LGS pārstāvis Arnis Lapiņš.

Db.lv jau vēstīja, ka starptautiskā arhitektūras konkursā par LGS vadības torņa nākotnes vizuālo tēlu lidostā Rīga uzvarējuši ARHIS Arhitekti, sadarbībā ar vienu no lielākajām arhitektu, inženieru un interjera dizaina kompānijām Amerikas Savienotajās Valstīs un pasaulē Leo A Daly.

Svinīgā pasākumā LGS valdes un konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš ARHIS ARHITEKTI vadītājam Andrim Kronbergam pasniedza simbolisku čeku par galveno balvu – 35 000 eiro. Prēmija tiks pārskaitīta uz biroja kontu.

Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) izlaidumam gatavojas jaunie arhitekti, tikmēr Arhitektūras fakultātes ātrijā līdz februāra beigām būs skatāma diplomprojektu izstāde "100% organiski arhitekti", informē RTU.

24 jaunie arhitekti piedāvā gan mūsdienīgu ieslodzījumu vietu projektu Pierīgai, Brasas cietuma teritorijas reģenerāciju, Rīgas zooloģiskā dārza atjaunojamo teritoriju vīziju un citus projektus.

Jaunie arhitekti diplomprojektos nav vairījušies risināt tēmas, kur nepieciešams izvērtēt un līdzsvarot dažādus, pat savstarpēji pretrunīgus vides attīstību ietekmējošus faktorus - atzītā un neērtā vēsturiskā mantojuma attīstības perspektīvas, dzīvojamās vides un urbānās publiskās telpas revitalizācijas jautājumus un pat dzīvestelpas paplašināšanu aiz mūsu planētas robežām.

Izlaidums un izstādes atklāšana notiks 24.janvārī.

Noslēdzies Kuldīgas novada pašvaldības atkārtoti rīkotais metu konkurss Kuldīgas kultūras centra ēku kompleksa un pagalma rekonstrukcijai.

Izvērtējot iesniegtos darbus, 1. vieta netika piešķirta, taču žūrijas komisijas vērtējumā par labāku tika atzīts SIA MADE arhitekti (autori: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Liene Šiliņa, Stella Mugellini un Elisa Casini) piedāvājums ar devīzi «PAG18». SIA MADE arhitekti tika piešķirta 2. vieta un godalga EUR 3000.

Komisija atzina, ka SIA MADE arhitekti metam ir mūsdienīga pieeja, kas respektē pilsētvidi un atbilst konkursa mērķim, taču ietvertie risinājumi daļēji neatbilst plānošanas un arhitektūras uzdevumam (PAU) un projektēšanas uzdevumam (PU), nav atrunātas koncepcijas detaļas, kā arī nepieciešams risināt atsevišķas detaļas telpu programmām un funkcionalitātei. Žūrija nolēma ieteikt pašvaldībai sarunu procedūras laikā vienoties ar SIA MADE arhitekti par nepieciešamajiem precizējumiem.

Teritorija Elizabetes ielā 2, Rīgā, nav piemērota nacionālās akustiskās koncertzāles novietnei tādā apjomā, kā to iecerējusi Kultūras ministrija - tā Baltijas arhitektūras skolu un profesūras akadēmiskajā forumā secinājuši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātes topošie arhitekti un mācībspēki.

Pētījumā pārbaudīti trīs iespējamie attīstības scenāriji – izbūvēt koncertzāli, nojaucot esošo modernisma ēku, daļēji to saglabājot un saglabājot pilnībā. Telpiskā analīze rāda, ka šajā vietā nav iespējams izbūvēt koncertzāli atbilstoši pilnai telpu programmai, iegūstot kvalitatīvu publisko ārtelpu. Novietnē nepietiek vietas reprezentablam priekšlaukumam un palīgfunkcijām, piemēram, autostāvvietai u.c. Būs nepieciešams izcirst kokus Kronvalda parkā, ievērojami tiks palielināts ēkas būvapjoms, vēl vairāk tiks deformētas vēsturiskās vides telpiskās proporcijas, kas ir raksturīgas Rīgas vēsturiskajam centram. Netiks nodrošināta arī iespēja nākotnē paplašināt koncertzāles kompleksu bez tālākas parka apbūvēšanas, secināts pētījumā.

Publiskoti pieteiktie darbi Latvijas prestižākajam apbalvojumam arhitektūrā, kurš šogad norisināsies jau 26. reizi.

Ir uzsākts žūrijas darbs, izvērtējot iesniegtos darbus un izvēlētie nominanti tiks publiski paziņoti jūlija pēdējā nedēļā.

Konkursam pieteiktos darbus skatiet galerijā!

Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteikto darbu klāsts atspoguļo pašreizējo Latvijas arhitektūras vidi, galvenās tendences un nozīmīgākos procesus. Gluži kā iepriekšējos gados, arī šogad tiek vērtēti ne tikai objekti - ēkas, vides objekti, interjeri, ainavu arhitektūra, - bet arī procesi - notikumi, izdevumi, izstādes un projekti. Papildu tam, 2020. gadā tika veiktas izmaiņas konkursa nolikumā, kas arī procesiem ļauj pretendēt uz galvenās balvas iegūšanu.

Latvijas Arhitektūras gada balvai 2021 pieteikto darbu vērtēšanu ir uzsākusi atlases žūrija - arhitekts Andris Kronbergs (ARHIS arhitekti, LAGB 2020 Grand Prix saņēmējs), 2020. gadā godalgoto objektu autori – Ilze Liepiņa (Sudraba Arhitektūra) un Oskars Vāvere (RUUME arhitekti), arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, mākslinieks Ēriks Božis, rakstniece un dzejniece Inga Gaile un režisors Uģis Olte.

Seši Latvijas arhitektu biroji pievienojušies klimata kustībai "Architects Declare".

Kustība aizsākās 2019.gada maijā Lielbritānijā, arhitektiem definējot 11 darbības principus, kurus dalībnieki apņemas īstenot savā praksē, lai samazinātu būvniecības kaitīgo ietekmi uz vidi. Šai kustībai no Latvijas pievienojušies arhitektu biroji "ARCHE", "GAISS", "Arhitekts Krauklis", "MADE arhitekti", "NOMAD architects" un "VINCENTS".

Cilvēces saimnieciskās darbības iespaidā arvien straujāk samazinās pasaules bioloģiskā daudzveidība, bet ierastos dzīves apstākļus apdraud klimata pārmaiņas, kļūstot par mūsu laika nopietnāko problēmu. Ēku būvniecība un uzturēšana rada gandrīz 40% cilvēces oglekļa dioksīda (CO2) izmešu un cita piesārņojuma. Arhitektiem var būt liela loma šī piesārņojuma novēršanā.

Nav daudz tādu, kas zinās, ka mūsu pilsētas lepnums un īpašā iezīme – Rīgā plaši pārstāvētais jūgendstils atrodams arī Ķīpsalā. Elegantā ēka Ogļu ielā 30 ir viena no interesantākajām un ekskluzīvākajām, taču retajām pēdējos gados atjaunotajām jūgendstila ēkām Daugavas kreisajā krastā.

Tā ir vienīgā jūgendstila mūra ēka Ķīpsalā, turklāt ar autentiski atjaunotu galvenās fasādes veidolu. Jūgendstila ziedu laiku lakoniskā, taču piemīlīgā celtne ir saglabājusi vēsturisko ielas fasādes arhitektūru un interjera dekoratīvos elementus – rozetes, kāpņu margu rakstus, slīpētos logu stiklus un griestu rotājumus. Atjaunotā mūra ēka celta pagājušā gadsimta sākumā pēc izcilā latviešu arhitekta Mārtiņa Ņukšas projekta, kurš bijis gan galvenais arhitekts Sevastopolē, gan strādājis kā Marseļas galvenā arhitekta palīgs, pēcāk bijis arī Latvijas diplomātiskais sūtnis daudzās Eiropas valstīs. Traģiski gājis bojā padomju represiju laikā, bet viņa arhitekta veikums arī šodien saglabājies kopumā astoņos jūgendstilā projektētos Rīgas dzīvojamos namos.

Noslēdzoties starptautiskam metu konkursam vēsturiskās "Zunda parks" teritorijas attīstības vīzijai, par labāko no 14 iesniegtajiem piedāvājumiem žūrija atzinusi SIA "RUUME arhitekti" un SIA "K FORMA" redzējumus.

Tie paredz pārvērst gandrīz astoņus hektārus lielo teritoriju Daugavgrīvas ielā 31 par mūsdienīgu daudzfunkcionālu komerciālo un dzīvojamo ēku kvartālu, nodrošinot labiekārtotu pilsētvidi ar ērtu loģistiku un satiksmes organizāciju. Atzinīgi novērtēti un ar naudas balvām apbalvoti vēl četri piedāvājumi.

Zunda parkā attīstīs komerciālo un dzīvojamo ēku kvartālu 

Nekustamā īpašuma attīstītājam "Galio Group" piederošais uzņēmums SIA "DG31" izsludinājis...

"Žūrijas priekšā bija izaicinošs uzdevums – izvēlēties labāko piedāvājumu no 14 iesniegtajiem darbiem no 6 valstīm, kas vislabāk atbilstu iecerei attīstīt "Zunda parks" kvartālu par rīdziniekiem iecienītu un mūsdienīgu vidi, kurā dzīvot, strādāt un pavadīt atpūtas brīžus. Jāatzīst, ka darbu vērtēšanas process noritēja trīs nedēļas, un pieņemt lēmumu par labu vienam no konkursantiem nebija viegli, jo iesniegti tiešām interesanti un arhitektoniski pārdomāti risinājumi," saka konkursa rīkotāju pārstāvis un "GALIO Development" valdes loceklis Kaspars Beitiņš.

Iesniegtos darbus vērtēja žūrija deviņu profesionālu nozares ekspertu sastāvā. Žūrijas komisijā piedalījās arhitekti un pilsētplānotāji no Latvijas, Lietuvas, Lielbritānijas un Nīderlandes, kā arī atbildīgo institūciju pārstāvji no Rīgas pilsētas Būvvaldes, Rīgas pilsētas attīstības departamenta, Rīgas pilsētas arhitekta biroja, kā arī konkursa rīkotāja "GALIO Group".

Konkursa ietvaros visaugstāko novērtējumu guvuši pieci piedāvājumi: pirmās vietas ieguvēji personu apvienība SIA "RUUME arhitekti" un SIA "K FORMA".

Otrās vietas ieguvēji personu apvienība "REM PRO" un "Aketuri Architektai" un piešķirtas divas trešās vietas "Arrow Architects" (Kopenhāgena, Dānija) un Etienne Borgos no "Borgos Pieper Limited" (Barselona, Spānija).

Veicināšanas balvu ieguva SIA "MARK arhitekti" sadarbībā ar SIA "ALPS ainavu darbnīca" un SIA "IE.LA Inženieri.

Ņemot vērā, ka teritorija atrodas pilsētbūvnieciski un ainaviski nozīmīgā vietā un tās attīstība mainīs esošo Pārdaugavas pilsētvidi, radot jaunas skatu perspektīvas un papildinot Daugavas kreisā krasta siluetu, žūrija pievērsusi īpašu uzmanību ainavas harmonizācijas aspektam. Tāpat liels uzsvars tika likts uz kvalitatīvas pilsētvides izveidi un infrastruktūras pieejamību, t.sk. pārdomāti organizētiem gājēju un veloceliņu tīkliem, optimālai transporta plūsmai, kā arī publiski pieejamām relaksācijas zonām un piekļuvei kanāla krastam ar iedzīvotāju atpūtai piemēroto ūdensmalu, norāda konkursa rīkotāji.

"Zundas Parks" attīstība un projekta realizācija plānota vairākās fāzēs. Galīgais priekšlikums tiks izvēlēts pēc izvērtējuma konkursa otrajā kārtā, kas norisināsies tuvāko mēnešu laikā.

Pirmo celtniecības fāzi ir plānots uzsākt 2022. gadā. Kopējās investīcijas projekta īstenošanā sasniegs 100 miljonus eiro.

Starptautiskā konkursa mērķis bija iegūt kvalitatīvus, arhitektoniski pārdomātus un ekonomiski pamatotus risinājumus "Zundas Parks" telpiskās attīstības vīzijai un I kārtas ēkas jaunbūves iecerei.

Par Rīgas pils kastelas daļas rekonstrukcijas un restaurācijas jeb Rīgas pils būvniecības otrās kārtas metu konkursa uzvarētāju kļuvis arhitektūras biroju MARK arhitekti un Sudraba arhitektūra piedāvājums, liecina medijiem sniegtā informācija.

Rekonstruējot Rīgas pili Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vajadzībām, konkursā uzvarējušie arhitekti aicina to veidot par vietu, kur Rīgas pils vēsture satiekas ar Latvijas vēsturi un Latvijas laiku.

Arhitektoniskā risinājuma līdzautors Reinis Liepiņš (Sudraba arhitektūra) uzsver, ka Rīgas pils kastelai ir ļoti bagāta vēsture, kas labi saglabājusies, tāpēc katram pārveidojumam jātiek rūpīgi izsvērtam. Vienlaikus muzejs prasa labas, pielāgojamas ekspozīciju telpas, kas atbilst mūsdienu apmeklētāju vajadzībām. Stāstot par arhitektoniskās vīzijas rašanos, Liepiņš atgādina, ka Rīgas pilī zem viena jumta atradīsies divas dažāda atvērtības līmeņa institūcijas – priekšpils jeb Valsts prezidenta kanceleja, kas ir slēgta un diskrēta apbūves daļa, un kastela jeb Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs, kam jākļūst par atvērtu un visiem pieejamu zināšanu un izglītības telpu par Latvijas valsti un tās vēsturi. Tādēļ kastelu paredzēts atjaunot kā gaišu atvērtu telpu ar delikātiem vēstures atsegumiem.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “VPH” parakstījis nomas līgumu ar “Rimi Latvia” par Rimi hipermārketa veikala atvēršanu topošajā multifunkcionālajā tirdzniecības parkā “FABRIKA” Rīgā, Valmieras ielā.

Agrākā Rīgas Piena kombināta teritorijā top jauns komplekss ar tirdzniecības, biroja, sporta, nelielas ražošanas un rekreācijas centriem. Arhitekti aktīvi strādā pie tehniskā projekta. Plānots, ka jaunais multifunkcionālais tirdzniecības parks durvis apmeklētājiem vērs 2024.gada beigās.

Attīstītāja pārstāvis “VPH Latvia” direktors Juris Barkāns stāsta: “Ar “Rimi Latvia” jau iepriekš ir izveidojusies veiksmīga sadarbība, tāpēc esam gandarīti, ka arī projektā FABRIKA mūsu galvenais enkurnomnieks pārtikas nišā būs viens no vadošajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem Baltijā. Ņemot vērā FABRIKA atrašanos vietu un tās potenciālu, ticam, ka šī projekta attīstīšana ir liels pienesums vietējai apkaimei un Rīgai kopumā. ”

Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas kompleksā apbūve notiks atbilstoši Dānijas arhitektu (PLH Arkitekter A/S sadarbībā ar COWI A/S) metam, šodien paziņoja SIA Eiropas dzelzceļa līnijas Attīstības un sadarbības departamenta direktors Agnis Driksna.

Rīgā šodien notika noslēguma ceremonija metu konkursā par Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksu apbūvi. Attiecīgais konkurss notika no 2016.gada 7.jūlija līdz 7.novembrim, starptautiska žūrija konkursā piešķīra divas otrās vietas, katram no uzvarētājiem piešķirot 45 000 eiro, trīs atzinības balvas (13 000 eiro) un vienu veicināšanas balvu (21 000 eiro).

Uzvarētāji konkursā (divu otro vietu ieguvēji) ir arhitekti no Dānijas ('PLH Arkitekter A/S' sadarbībā ar 'COWI A/S'), kā arī Latvijas arhitektu apvienība O+R+V+E+L (SIA Outofbox, SIA RUUME arhitekti, SIA Vektors T, SIA E.Daniševska birojs un SIA Landshape).

Latvijas Nacionālā teātra piebūves metu konkursā uzvarējis arhitektu birojs SIA «AB3D» ar arhitekta Jura Mitenberga darbu.

Rīgas dome plāno, ka pēc metu konkursa noslēgšanās jaunās piebūves projektēšana notiks apmēram divus gadus un piebūves būvniecība varētu sākties 2022. gadā, kad būs beidzies arī nomas līgums ar aiz teātra ēkas esošo tenisa kortu apsaimniekotāju.

Jau ziņots, ka paredzamās izmaksas piebūves būvniecībai un jaunās zāles iekārtošanai būs ne mazākas kā 30 - 35 miljoni eiro. Lielāko daļu izmaksu veidos tieši teātra zālei nepieciešamās tehnoloģijas un aprīkojums.

Jaunā zāle «black box» būs novietota pie Kronvalda bulvāra, Simtgades alejas pusē paredzot foajē ar divām skatītāju ieejām – no parka puses un no Simtgades alejas puses. Otrajā stāvā būs izvietota kafejnīca/bārs un trešajā stāvā - restorāns ar jumta terasi un skatu uz kanālu. Jaunbūvējamās ēkas centrālajā daļā starp esošo piebūvi un «black box» atradīsies teātra darbnīcas, aktieru ģērbtuves, virtuve, tehniskās telpas. Tāpat ēkā atradīsies mēģinājumu zāles un atpūtas telpas, telpas teātra administrācijai un dienesta dzīvokļi.

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 23.augustā izsludināja starptautisku metu konkursu TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija.

Projekta kopējais budžets ir 5,058 miljoni eiro, no tiem 4,980 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un Latvijas budžeta līdzekļi, bet 78 tūkstoši ir Dānijas Karalistes atbalsts.

Pretendentiem pieteikumi ir jāiesniedz līdz 2018. gada 26. novembrim, informē VNĪ valdes locekle un konkursa žūrijas priekšsēdētāja Kitija Gruškevica. Uzvarētāju plānots nosaukt decembra vidū.

«Vecā Tabakas fabrika vai TabFab ir kas vairāk, nekā tikai vēl viena vieta, kura jāatjauno. Mēs runājam par teritoriju, kuras kopējā platība ir 7229 m2 un kopējā apbūves platība – 13 362 m2. Jau tagad TabFab ir sevi pieteikusi kā nozīmīga radošo aktivitāšu norises vieta. Tādēļ mēs ceram ieraudzīt iedvesmojošus un inovatīvus risinājumus, kas atklātu šā rajona garu un vienlaikus spētu radīt jaunas izjūtas,» skaidroja Gruškevica.

Rīgas domes rīkotajā konkursā par Mūkusalas ielas krasta promenādes pārbūvi uzvarējis arhitektu birojs Ruume arhitekti, liecina informācija biroja mājaslapā.

Ruume arhitekti piedāvātā koncepta pamatā bija Daugavas un tās salu mērogs pret Mūkusalas promenādi – promenādes daļa pret Vecrīgu (Daugavas platums šajā daļā ap 600m), promenādes daļa pret Zaķusalu (Daugavas platums šajā daļā ap 300m) un promenādes daļa pret Lucavsalu (Daugavas platums šajā daļā ap 100m).

Projektu izstrādāja Ruume arhitekti sadarbībā ar Olgu Trebuhinu, Mārci Kalniņu un SIA Baltex Group.

Jau vēstīts, ka Rīgas domes izsludinātajā metu konkursā par Mūkusalas ielas krasta promenādes pārbūvi Rīgā pērn septembrī tika saņemti trīs piedāvājumi.

Konkursa teritorija ir Mūkusalas ielas krasta promenāde posmā no Akmens tilta līdz Salu tiltam aptuveni 2 km garumā un aptuveni 18ha platībā. Tā ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs aizsardzības zonas daļa, kā arī atrodas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas Rīgas vēsturiskais centrs aizsardzības zonā. Patlaban Mūkusalas promenāde atrodas degradētā stāvoklī.

Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta - Nākotnes nama - apturēšanas gadījumā muzejs piecu gadu laikā varētu «izčākstēt», nespējot veikt savu darbu, preses konferencē uzsvēra Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs.

Reaģējot uz 20 Latvijas arhitektu iesniegto vēstuli, kurā izklāstīti iebildumi pret Nākotnes nama būvniecību, muzeja biedrības pārstāvji uzsver, ka, apturot projektu, tiktu pazaudēts ne tikai jau ieguldītais darbs un līdzekļi, bet arī padarīta neefektīva muzeja darbība, kas jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nozīmīga Latvijas un ārvalstu sabiedrības informēšanai par vēstures notikumiem.

Okupācijas muzejs ir privāta institūcija. Tikai viena ceturtā daļa no tā finansējuma ir valsts līdzekļi. Pārējo nodrošina ziedojumi, kuru apmērs ir atkarīgs gan no apmeklētāju skaita, gan ārzemju latviešu ziedotāju uzticības, stāstīja Nollendorfs. Viņš uzsvēra, ka pagaidu atrašanās vietā, Raiņa bulvārī, muzeju apmeklē tikai viena trešā daļa no tā skaita, ko muzejs piedzīvoja, atrodoties Strēlnieku laukumā.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” izsludina iepirkumu Dailes teātra priekšlaukuma sakārtošanai saskaņā ar “MADE arhitekti” izstrādāto būvprojektu.

Teritorijas sakārtošanas darbi tiks uzsākti šovasar un noritēs trijos posmos. Pirmo posmu – Dailes teātra priekšlaukuma atjaunošanu plānots pabeigt līdz 2022. gada rudenim, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Šobrīd aktīvi notiek Dailes teātra un tā apkārtnes kompleksa sakārtošana. Vēsturiskās ēkas energoefektivitātes projekts sākās pērn un tuvojas noslēgumam. Būvdarbi veikti, saglabājot 1976. gadā pēc arhitektes Martas Staņas projekta celtā teātra arhitektūru.

“Vēsturiskajai teātra ēkai nosiltinātas ēkas ārsienas, skatuves tornis un jumti, nodrošinot nepieciešamo komfortu gan teātra darbiniekiem, gan skatītājiem un vienlaikus būtiski samazinot elektroenerģijas un apkures izmaksas. Pārbūvēta apkures sistēma un pilnveidots aprīkojums apgaismojumam uz skatuves, nodrošinot “gudros” prožektorus. Ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī saistībā ar COVID-19 izplatību, darbs notika īpašā piesardzības režīmā, ievērojot noteiktos ierobežojumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs. Projekts pilnībā tiks pabeigts līdz Dailes teātra simtgadei šoruden,” norāda R. Griškevičs.

Ozola formas Latvijas paviljonu, kas veidots izstādei Expo 2015 Milānā, pēc izstādes beigām nogādās atpakaļ Latvijā tālākai izmantošanai, šodien ēkas maketa prezentācijā žurnālistiem pastāstīja projekta izstrādātāji.

Ir noslēdzies Ekonomikas ministrijas (EM) izsludinātais iepirkuma konkurss par Latvijas paviljona celtniecību izstādē Expo 2015 Milānā, un arhitekti to tālāk nodos EM un būvnieku rokās celtniecībai reālajā vidē.

Kā pastāstīja arhitekti Miķelis Putrāns no MADE arhitekti un mākslinieks Rolands Pēterkops no tandēma Mareunrol's, ēka īpaši plānota tā, lai pēc izstādes Milānā tā neietu zudībā, bet to varētu nojaukt un nogādāt atpakaļ Latvijā tālākai izmantošanai.

Kopumā ozola ēkas koncepta tapšanā bijis īpaši jāstrādā pie higiēnas un ugunsdrošības noteikumiem, kas Itālijā ir stingrāki nekā Latvijā. Ēka tiks veidota no betona, tērauda un koka konstrukcijām. Ozola formas ēkas makets veidots mērogā 1:50.