Būvniecība un īpašums

Latvijas Nacionālā teātra piebūves metu konkursā uzvar SIA AB3D

Ilze Žaime, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Latvijas Nacionālā teātra piebūves metu konkursā uzvarējis arhitektu birojs SIA «AB3D» ar arhitekta Jura Mitenberga darbu.

Rīgas dome plāno, ka pēc metu konkursa noslēgšanās jaunās piebūves projektēšana notiks apmēram divus gadus un piebūves būvniecība varētu sākties 2022. gadā, kad būs beidzies arī nomas līgums ar aiz teātra ēkas esošo tenisa kortu apsaimniekotāju.

Jau ziņots, ka paredzamās izmaksas piebūves būvniecībai un jaunās zāles iekārtošanai būs ne mazākas kā 30 - 35 miljoni eiro. Lielāko daļu izmaksu veidos tieši teātra zālei nepieciešamās tehnoloģijas un aprīkojums.

Jaunā zāle «black box» būs novietota pie Kronvalda bulvāra, Simtgades alejas pusē paredzot foajē ar divām skatītāju ieejām – no parka puses un no Simtgades alejas puses. Otrajā stāvā būs izvietota kafejnīca/bārs un trešajā stāvā - restorāns ar jumta terasi un skatu uz kanālu. Jaunbūvējamās ēkas centrālajā daļā starp esošo piebūvi un «black box» atradīsies teātra darbnīcas, aktieru ģērbtuves, virtuve, tehniskās telpas. Tāpat ēkā atradīsies mēģinājumu zāles un atpūtas telpas, telpas teātra administrācijai un dienesta dzīvokļi.

Plānots, ka jaunās piebūves apbūves laukums veidos 3250 m2, kopējais apbūves laukums 6305 m2, bet jaunās piebūves ēkas kubatūra 49150 m3.

SIA «AB3D» savā piedāvājumā norāda, ka piebūves arhitektūra veidota, respektējot esošo teātra ēku kā kultūras pieminekli, saglabājot to kā augstāko un krāšņāko dominanti jaunajā teātra kompleksā. Esošā piebūve tiks vizuāli sapludināta ar jauno piebūvi.

Metu konkursa kopējais godalgu fonds bija 30 000 eiro, no kura ar 12 000 eiro prēmēja pirmās vietas laureātu. Otrās vietas ieguvēji saņēma 8000 eiro, bet trešās - 4000 eiro. Ar godalgu 1000 eiro apmērā apbalvoja veicināšanas balvu ieguvējus.

2. vietu konkursā ieguva Piegādātāju apvienība SIA «TRĪS ARHITEKTŪRA»/SIA «SUDRABA ARHITEKTŪRA», bet 3. vietu konkursā ieguva SIA «Lauder Architects».

Veicināšanas balvas ieguva Arhitektu birojs «NRJA» (Juridiskais nosaukums SIA «F.L.TADAO& Lukševičs»), apvienība SIA «GrafX» un SIA «Layout17», apvienība SIA «Mark arhitekti», SIA «Mailītis A.I.I.M», SIA «apdALPS», SIA «SESTAIS STILS», kā arī SIA «ARHIS ARHITEKTI».

Metu konkursā par Latvijas Nacionālā teātra piebūvi kopumā tika saņemti 11 metu projekti. Konkursa mērķis bija iegūt arhitektoniski augstvērtīgu, funkcionāli pārdomātu un ekonomiski pamatotu metu piebūvei, kas konstruktīvi savienota ar esošo teātra ēku Kronvalda bulvārī 2, kā arī paredz teritorijas labiekārtošanu, akcentējot kanāla apstādījuma zonu.

Konkursam iesniegtos metu piedāvājumus vērtēja žūrijas komisija, kuru vadīja Kultūras ministrijas arhitektūras eksperts Jānis Dripe. Žūrijas komisijas sastāvā bija Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs, Latvijas Nacionālā teātra izpilddirektors Ojārs Rubenis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes priekšnieks, arhitekts Juris Dambis, Rīgas pilsētasbūvvaldes Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļas vadītājs Viesturs Brūzis, arhitekti Uldis Balodis un Guntis Grabovskis, Kultūras ministrijas Investīciju un projektu nodaļas vadītājs Juris Šumeiko.

Ekspertu statusā vērtēt piebūves projektu bija aicināti arī zināmi Igaunijas un Lietuvas arhitekti – Ralfs Lūke (Ralf Looke) no Tallinas un Gintautas Natkevičius no Kauņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Atbalsta nauda Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām sadalīta neskaidri

Db.lv, 12.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem, secinājusi Valsts kontrole.

Lai stabilizētu finanšu situāciju Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībās Covid-19 radītās krīzes apstākļos, Ministru kabinets 2020.gada jūnijā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Kultūras ministrijai piešķīra sešus miljonus eiro atlīdzības izdevumu daļējai segšanai kapitālsabiedrībās.

Veicot pārbaudi, Valsts kontrole secināja, ka šis finansējums izlietots atbilstoši mērķim - atlīdzības izdevumu daļas kompensēšanai periodā no aprīļa līdz septembrim, jo kopējie atlīdzības izdevumi šajā sešu mēnešu periodā 13 kapitālsabiedrībām, kas saņēma papildu līdzekļus, bija 15,1 miljons eiro.

Tomēr Valsts kontrole norāda, ka piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā restorāna "Lido" rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Solaris" Tallinā, Igaunijā ieguldīti teju divi miljoni eiro, informē uzņēmumā.

"Teju 11 gadu laikā kopš pirmā "Lido" restorāna atvēršanas Tallinā esam labi iepazinuši kaimiņvalsts tirgu, un līdzšinējie rādītāji liecina, ka arī Igaunijas iedzīvotāji ir paguvuši iemīļot mūsu ēdienu garšu, kvalitāti un daudzveidību, un iemīlēt mūsu restorānus," komentē AS "Lido" valdes loceklis Rasmuss Pētersons.

Kaimiņvalsts galvaspilsētā izveidoti kopumā trīs "Lido" restorāni un uzņēmuma plāni Igaunijā esot nopietni un tālejoši, norāda R.Pētersons.

Pirms vīrusa pandēmijas uzņēmumam bija gana lieli attīstības plāni – šī gada sākumā restorāna "Lido" rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Solaris" Tallinā tika ieguldīti teju divi miljoni eiro. Rekonstrukcijā īpašu akcentu "Lido" likuši uz jaunajām tehnoloģijām, savukārt interjers pārveidots saskaņā ar jauno, SIA "Kirson Design Group" arhitektes Evijas Ķirsones-Slavinskas veidoto dizaina konceptu, kas iedzīvināts arī pašmāju "Lido Vērmanītī".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Valmieras stikla šķiedra sākusi stikla kausēšanas krāsns rekonstrukciju

Žanete Hāka, 01.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Valmieras stikla šķiedra sākusi augsta silīcija oksīda satura stikla kausēšanas krāsns Nr.3.0 atdzesēšanas un stikla izlaišanas darbus, lai apturētu krāsns darbību un sāktu plānoto rekonstrukciju, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Stikla kausēšanas krāsns rekonstrukciju plānots veikt periodā no 2019.gada 1. līdz 29.novembrim. No 30.novembra tiks pakāpeniski atsākta stikla šķiedras ražošana. Krāsns rekonstrukcija nodrošinās šīs krāsns ražošanas jaudas ievērojamu pieaugumu, kam paredzama pozitīva ietekme uz augsta silīcija oksīda satura stikla un tā produktu pieejamību. Paredzēts, ka pilna stikla kausēšanas krāsns ražība tiks sasniegta 2020.gada pirmajā ceturksnī.

Krāsns rekonstrukcija ir ilgākā laika posmā rūpīgi plānots un sagatavots projekts. Sabiedrība jau laikus ir veikusi visus nepieciešamos sagatavošanās priekšdarbus, lai rekonstrukcija noritētu iespējami ātri un atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz Sabiedrības darbību projekta īstenošanas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodots Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunais dabaszinātņu un matemātikas korpuss Ata Kronvalda ielā 7, kas pedagogiem un skolēniem tiks atklāts līdz ar jaunā mācību gada sākumu, informē Siguldas novada pašvaldība.

Četrus stāvus augstajā un vairāk nekā 3000 kvadrātmetru lielajā piebūvē izveidotas 11 mācību klases ar laboratorijām un palīgtelpām, multimediju auditoriju un informācijas centru, kas aprīkots ar digitālu bibliotēku.

Klases iekārtotas ēkas dienvidu pusē ar stiklotu fasādi, lai mācību laikā būtu pietiekams dabiskais apgaismojums, savukārt korpusa otrā pusē atrodas publiskās telpas – pirmajā stāvā ir ēdamzāle un virtuves bloks, kā arī tehniskās telpas, otrajā stāvā – bibliotēka ar daudzfunkcionālu zāli, savukārt trešajā un ceturtajā stāvā – lielā pasākumu zāle ar balkonu.

Ēkas inženiertehniskie risinājumi ir ar dabīgu un mehānisku telpu vēdināšanas sistēmu, tostarp ventilējamā gaisa dzesēšanu karstās dienās. Apkure klasēs ir nodrošināta ar radiatoru sistēmu, bet vestibilos, pasākumu zālē un ēdnīcās izvietoti griestu līmeņa sildpaneļi. Telpu apgaismojumā izmantoti LED vai zemas enerģijas patēriņa gaismekļi un spuldzes. Tāpat jaunajā celtnē ir ievērotas vides pieejamības prasības un, lai pārvietošanās izglītības iestādē būtu iespējama arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem, ierīkots lifts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāta rekonstruētā Zemgales rajona tiesas ēka Pils ielā 16,Tukumā, kuras atjaunošana izmaksājusi 2 663 306 eiro, informē Tiesu namu aģentūra.

Esošajai tiesas ēkai, kas būvēta 1882. gadā, tika veikta fasādes rekonstrukcija, iekštelpu pārplānošana un pārbūve, kā arī inženiertehnisko komunikāciju nomaiņa, savukārt jaunizbūvētajā korpusā izvietotas tiesas sēžu zāles, kas aprīkotas ar modernām tehnoloģijām, tostarp videokonferenču un skaņas ierakstu iekārtām.

Pēc rekonstrukcijas ēkas lietderīgā platība ir palielinājusies divas reizes. Tas nodrošina iespēju ēkā izvietot arī tiesā iekļauto zemesgrāmatu nodaļu ar arhīvu un tādējādi īstenot reformu, kuras ietvaros paredzēta zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pilnīga iekļaušana rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā. Projekta pasūtītājs un finansētājs ir valsts akciju sabiedrība «Tiesu namu aģentūra».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VIDEO: Neziņa un draudi OlainMed darbiniekiem liek vērsties pie sabiedrības

Jānis Goldbergs, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc AS Olainfarm meitas uzņēmuma SIA OlainMed 34 darbinieku publiskās vēstules, kurā viņi pauduši neizpratni par vadības maiņu, Dienas Bizness uz sarunu aicināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Viktoriju Zefirovu-Tačinsku un valdes locekli Darju Cvetkovu

AS Olainfarm ir biržā kotēts uzņēmums, kuru kopš galvenā īpašnieka Valērija Maligina nāves vij strīdi par pārvaldību uzņēmumā. Tomēr līdz šim akcionāru strīdi par kontroli uzņēmumā tieši neskāra darbiniekus ne Olainfarm, ne saistītajos uzņēmumos. SIA OlainMed darbinieku publiskā vēstule bija gluži kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, kas liecina, ka cīņa par varu sasniegusi zemāku līmeni par Olainfarm padomi vai valdi.

Kā vispār sākās Olainfarm stāsts par veselības aprūpes iestādēm? Tas taču nav zāļu ražotāja pamatbizness?

V. Zefirova-Tačinska: Mani 2016. gadā uzrunāja Valērijs Maligins ar nolūku uzsākt jaunu darbības veidu, konkrēti - attīstīt veselības aprūpes iestādes. Tas bija pilnīgi jauns projekts. 2016. gada beigās tika iegādāta klīnika SIA Diamed, kas atrodas Rīgā. Līdz šā gada 23. aprīlim biju SIA Diamed valdes priekšsēdētāja. 2017. gadā Olainfarm no Olaines pašvaldības izsoles kārtībā nopirka Olaines veselības centru, kas arī ir SIA OlainMed. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja biju mazliet ilgāk - līdz šā gada jūlija beigām. Klīnika Diamed jau pērn uzsāka strādāt ar peļņu, savukārt SIA OlainMed, kam priekšā garāks ceļš, apgrozījums 2018. gadā pieauga par 26% attiecībā pret 2017. gadu. Uzņēmumu rezultativitātes rādītāji ir labi, abi turpina attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas būvdarbu termiņa nokavēšanu pašvaldība uzņēmumam SIA "Latvijas energoceltnieks" piemērojusi 780 654 eiro līgumsodu, informēja pašvaldības Pilsētvides un attīstības pārvaldes telpiskās attīstības plānotāja-stratēģiskās plānošanas speciāliste Marina Labanovska.

Viņa uzsvēra, ka saistībā ar būvdarbu izpildes termiņa nokavējumu, kuru pieļāva "Latvijas energoceltnieks", piemērots līgumsods 780 654 eiro apmērā un saskaņā ar noslēgtā līguma noteikumiem tas tiek ieturēts no būvniekam paredzētajiem maksājumiem. Savukārt maksājumu pārējās daļas 150 955 eiro apmērā samaksas termiņš vēl nav iestājies.

Pilsētvides un attīstības pārvaldes vadītājs Georgijs Orlovs norādīja, ka pašvaldība rēķinājās ar nelieliem papilddarbu apjomiem 455 102 eiro apmērā, piešķirot termiņu pagarinājumu par četriem ar pusi mēnešiem, taču arī šajā termiņā būvnieki neiekļāvās.

"Kad tika veikta objekta apsekošana, tika konstatēti daudzi defekti, kas apdraudētu arī skolēnu drošību, līdz ar to objektu nebija iespējams pieņemt ekspluatācijā," pauda Orlovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oskara Kalpaka tiltu Karostā kājāmgājēju un autotransporta satiksmei pēc veiktajiem remontdarbiem atvērs 9.augustā - nedēļu ātrāk, nekā plānots, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Remontdarbu laikā SIA «Kurzemes Būvserviss» nomainīja tilta nesošās koka konstrukcijas un dēļu klājumu, bet Liepājas SEZ pārvaldes Tehniskā dienesta darbinieki veica tilta mehānisko detaļu apkopi un sakārtošanu.

Kā pastāstīja Liepājas SEZ pārvaldes Tehniskā direktora vietnieks Aigars Kudrēvičs, visi darbi noritējuši pēc plānota darba grafika, nedaudz to apsteidzot. Paralēli tilta koka seguma nomaiņai sakārtoti un atjaunoti arī tilta izgriešanas mehānismi. Sakārtotas arī tilta gala atslēgas, kuru mehānismiem var piekļūt tikai tiltu izgriežot 10 un 20 grādu leņķī. Tāpat notīrītas tilta metāla konstrukcijas un aizkrāsoti nelegālie grafiti zīmējumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija beigās noslēgsies pērn uzsāktie Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunā mācību korpusa būvniecības darbi, informē Siguldas novada pašvaldība.

Siguldas pilsētas vidusskola iegūs plašākas telpas līdzšinējās Siguldas Valsts ģimnāzijas ēkā Krišjāņa Barona ielā 10, savukārt Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēni mācības uzsāks Ata Kronvalda ielā 7.

Šobrīd jaunajā mācību korpusā turpinās apdares darbi – sienu špaktelēšana un krāsošana, griestu paneļu montāža, grīdu un sienu flīzēšana, elektroinstalācijas darbi, kā arī teritorijas labiekārtošana un ēkas fasādes apdares darbi, lai jau šī gada rudenī uzsāktu rekonstrukcijas otro kārtu – skolas ēkas Ata Kronvalda ielā 7 rekonstrukciju.

«Šoruden Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunajā korpusā mācības uzsāks aptuveni 450 skolēni, kuriem būs pieejamas 12 mūsdienīgi aprīkotas mācību telpas. Tiesa, visu mācību gadu, kamēr otrā skolas ēkā turpināsies remontdarbi, skolēniem un pedagogiem būs zināmas neērtības, jo nebūs pieejamas telpas abās skolas ēkās, tomēr mācību procesu tas neietekmēs,» paskaidroja Siguldas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa norādot, ka ģimnāzijas 7. klases mācības 2019./2020. mācību gadā vēl turpinās Krišjāņa Barona ielā 10.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības nozarē valda optimisms

Rūta Kesnere, 07.05.2019

Galerijā TOP 5 un laikrakstā TOP 10 ietvertas tikai tās kompānijas, kuras DB atsaucās un sniedza savus datus!

Foto: DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads būvniecības nozarei ir bijis izcils, jo teju visām lielākajām būvkompānijām ir vērojams apgrozījuma pieaugums.

Tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem, kas tika sākti vai pabeigti pērn. Turklāt arī šis gads būvniekiem rādās rožainās krāsās.

Pieaugums – 21%

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2018. gadā būvniecības apjomi pieauga par 21,9% (salīdzināmās cenās). Tostarp ēku būvniecības apjomi pieauga par 25,6%. Būvniecības apjomi palielinājās gan dzīvojamo māju, gan nedzīvojamo māju pamatkategorijās. Vislielākais devums bija vairāku dzīvokļu māju būvniecības apjomu palielinājumam, tai pašā laikā visstraujāk pieauga privātmāju būvniecība. Ekonomikas ministrija norāda, ka nedzīvojamo ēku pamatkategorijā pieaugumu noteica biroju ēku, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecība. Tas ir saistīts ar atsevišķu lielu šīs kategorijas būvniecības projektu īstenošanu, piemēram, tirdzniecības centru Akropole un IKEA. Nākamās ēku grupas ir šādas sabiedriskās ēkas: muzeji un bibliotēkas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas. Izaugsmi apliecina arī izsniegto būvatļauju skaits, kas 2018. gadā pārsniedz 2017. gada rādītāju. Pērn tika izsniegtas 4403 būvatļaujas, kas bija par 186 būvatļaujām vairāk. No kopējā izsniegto būvatļauju skaita vairāk nekā puse jeb 57% izsniegtas privātmāju būvniecībai. Tas ir pozitīvs signāls nozarei, kas liecina, ka tā var diversificēt savu portfeli un tai nav jāpaļaujas tikai uz sabiedriskā sektora pasūtījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 25. jūlijā KS Holding atklās jaunā koncepta lielveikala «Ozols» pirmo kārtu, un sākotnēji tajā atradīsies pārtikas veikals Rimi.

Jaunā iepirkšanās centra galvenie veikali būs būvmateriālu un mājsaimniecības preču tirgotājs K-Senukai un pārtikas lielveikals RIMI. Jaunais tirdzniecības centrs ir projektēts un uzbūvēts lielveikala «Galerija Azur» vietā, piedāvājot īrei 27 100 kvadrātmetru lielu platību.

Tirdzniecības centra īpašnieks UAB «KS Holding» ieguldījis 35 miljonus eiro lielveikala pārbūvē un īpašuma iegādē. Ēkas kopējā platība ir 29 500 kvadrātmetri, nodrošinot gan tirdzniecības, gan biroju telpas. Veikali atrodas pirmajā stāvā, savukārt ēkas otro stāvu pilnībā aizņem K-Senukai biroju centrs.

Pēc pirmās būvdarbu kārtas pabeigšanas tirdzniecības centrā durvis vērs lielveikals Rimi līdz ar aptieku, ātrās ēdināšanas restorānu Hesburger Drive-in ar autokasi un citiem veikaliem, kas apmeklētājiem piedāvā ikdienas preces un pakalpojumus. Šobrīd ir pieejamas 250 automašīnu stāvvietas, taču kopumā būs pieejamas 750 vietas. Drīzumā tiks uzstādītas arī divas uzlādēšanas stacijas elektriskajiem automobiļiem, turklāt ar laiku pieprasījumam pieaugot, tiks ierīkotas vēl divas uzlādes stacijas. Blakus ieejām ir īpaši stendi divriteņu novietošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«RERE Būve1» 3. septembrī ir gatavi atsākt Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju un meklēt mierizlīgumu ar rekonstrukcijas pasūtītāju VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ).

Ar šādu priekšlikumu PS «RERE Būve1» nāca klajā šodien, 22. augustā, tiekoties kopējā sanāksmē ar VAS «Valsts nekustamie īpašumi» un projektētāju PS «Zaigas Gailes Birojs un Partneri».

Tikšanās pagāja bez savstarpējiem apvainojumiem, taču konstruktīvs risinājums netika panākts, jo tādiem gatava bija tikai «RERE Būve1».

VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna norādīja, ka ir nepieciešams pārbaudīt, vai «RERE Būve1» priekšlikumi par rekonstrukcijas turpināšanu nav pretrunā likumam un darbu saskaņošana var aizņemt vairāk laika par nedēļu.

«Zaigas Gailes Birojs un Partneri» viedokli tikšanās laikā pauda Māris Gailis, norādot, ka mierizlīgums ļautu JRT rekonstrukcijas projektu pabeigt «RERE Būve1» solītajā laikā un tas būtu lētāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā sākta autoceļa Viļņa-Kauņa pārveide par maģistrāli, piektdien paziņojusi Autoceļu direkcija.

Kā norādījis direkcijas vadītājs Vitālijs Andrejevs, šai nolūkā jāveic satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi un atsevišķu posmu rekonstrukcija.

Pēc modernizācijas darbu pabeigšanas autoceļa A1 posmā no 10. līdz 95.kilometram vasaras laikā būs atļauts braukt ar ātrumu 130 kilometri stundā, bet ziemā - 110 kilometri stundā.

«Maģistrālē A1 starp Viļņu un Kauņu transporta plūsma ir intensīvākā ne tikai visā Lietuvā, bet arī Baltijas valstīs kopumā, tādēļ satiksmes apstākļu uzlabošana un atļautā braukšanas ātruma palielināšana starp divām lielākajām mūsu valsts pilsētām ir svarīga gan Lietuvai, gan starptautiskās satiksmes uzlabošanai,» uzsvēris satiksmes ministrs Jaroslavs Narkevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūkusalas Biznesa centrā pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas enerģijas patēriņš samazināts vairāk nekā divas reizes, "Dienas Biznesam" atklāj centra līdzīpašnieks Klāvs Vasks

Enerģijas ietaupījuma pamatā ir ne vien ēku siltināšana, bet arī vienotas ventilācijas un siltumenerģijas uzraudzības sistēmas ieviešana visā ēkā, kā arī ēkas īpašnieka, telpu apsaimniekotāja un nomnieku sadarbība ar vienotu mērķi, kas ļāvis samazināt izmaksas.

Sistēma maina paradumus

"Pirms aptuveni diviem gadiem mēs pirmajā ēkā sākām ar pilotprojektu un izveidojām vienotu energopatēriņa uzraudzības sistēmu. Pēc divām nodzīvotām ziemām bijām patīkami pārsteigti, ka mūsu reālais siltuma ietaupījums ir aptuveni 50% pret to, kas mums bija pirms sistēmas ieviešanas," sacīja K. Vasks.

Atziņa pēc veiktā darba ir tāda, ka ēku siltināšana neļauj ietaupīt pietiekami daudz līdzekļu, ja netiek mainīti ēku iemītnieku paradumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

iCotton investē 6,58 miljonus eiro ražotnes būvniecībā un attīstībā

Lelde Petrāne, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas higiēnas preču ražotājs "iCotton" ar bankas "BlueOrange" finansējumu un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) atbalstu uzņēmuma attīstībā investējis 6,58 miljonus eiro.

Finansējums paredzēts rūpnīcas ēkas rekonstrukcijai un paplašināšanai, kā arī aprīkojuma iegādei. Līdz ar jauno iekārtu iegādi "iCotton" produktu klāstu papildinās sieviešu higiēnas preces, antibakteriālās salvetes un inovatīvas kokvilnas auduma izejvielas dažādu higiēnas preču un individuālo aizsarglīdzekļu ražošanai.

Ražošanas ēkas rekonstrukcija un piebūves būvniecība palielinās uzņēmuma ražošanas platību par 1200m2, tādējādi "iCotton" industriālās teritorijas ražošanas un noliktavu kompleksa ēku kopējai platībai sasniedzot 27 000 m2.

Ēkas būvniecības un saskaņošanas projekta fāzi paredzēts īstenot līdz 2020.gada septembrim-oktobrim, savukārt jaunā aprīkojuma iekārtu iegādes termiņš ir 2020.gada novembris-decembris. Iekārtu iegādē tiks investēta piešķirtā finansējuma lielākā daļa jeb 5,23 milj. eiro. "BlueOrange" kopējais finansējuma apmērs "iCotton" šobrīd sasniedz 14,3 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrs "Rīga Plaza" ēdināšanas zonas rekonstrukcijā ieguldījis 500 tūkstošus eiro.

Uzlabotās ēdināšanas zonas platība ir 1500 kvadrātmetri un tā vienlaikus spēj uzņemt vairāk nekā 400 apmeklētājus. Šobrīd ēdināšanas zonas iekārtojums ir pielāgots epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 izplatības mazināšanai.

"Ēdināšanas zonas piedāvājums veidots tā, lai būtu saistošs strauji augošās Mūkusalas ielas apkārtnes biroju centru darbiniekiem kā pusdienošanas vieta un arī kā vakariņu un brīvdienu ēdināšanas piedāvājums ģimenēm Pārdaugavā," informē "Rīga Plaza" apsaimniekotāja "CBRE Baltics" aktīvu pārvaldes direktore Iveta Priedīte.

"Jaunākās tendences viesmīlībā ir piedāvāt apmeklētajiem maksimāli plašas un personalizētas izvēles iespējas, jo vienlaikus jāprot piedāvāt gan sātīgs, gan veselīgs, gan veģetāriešiem/vegāniem piemērots uzturs. "Food Plaza" to varēs nodrošināt," uzskata I. Priedīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnes putnu ferma pavasarī noslēgs trešās putnu novietnes rekonstrukciju, kurā investēti apmēram 4 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Piecu gadu laikā teritorija attīstīta par vienu no modernākajām ražotnēm Ziemeļeiropā, 10 reizes palielinot olu ražošanas apjomu.

Kopš 2014.gada Alūksnes putnu fermā, kas šogad februārī atzīmē 60 gadu pastāvēšanas jubileju, īstenoti divi investīciju projekti uzņēmuma darbības paplašināšanai un modernizācijai. Sākotnējā posmā, atbilstoši jaunajām ES Direktīvas 99/74/EK prasībām, bija nepieciešams pilnībā modernizēt ražotni, lai tā vispār spētu darboties. Veicot turpmāko ražotnes paplašināšanu, investīciju otrā cikla ietvaros īstenota otrās novietnes rekonstrukcija, kurā notiek olu ražošana, izmantojot metodi, ko arvien plašāk pielieto pasaulē – «Nr.2: Kūtī dētas olas» (t.i. dējējvistas dzīvo kūtī ārpus sprostiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Āgenskalnā ver durvis beziepakojuma veikals Zemes Draugs

Linda Zalāne, speciāli DB, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Videi draudzīgas iepirkšanās popularitāte aug augumā, un zaļās domāšanas segums rada labvēlīgu augsni beziepakojuma veikalu attīstīšanai gan Rīgā, gan reģionos

Patlaban Rīgā ir trīs šāda tipa veikali – Burka, Turza, Zeroveikals, un šodien tiem piepulcējies arī Āgenskalnā esošais ģimenes uzņēmums Zemes Draugs.

Aptaujātās uzņēmējas ir optimistiskas, sakot, ka šīs nišas veikaliem, viņuprāt, ir spoža nākotne un, visticamāk, beziepakojuma veikalu skaits sakuplos arī reģionu pilsētās. Jau patlaban Jelgavā strādā Ber un sver, kā arī Siguldā zaļās iepirkšanās entuziasti iepērkas bodītē Neiepakots. Interesanti, ka zero waste principus ir iespējams realizēt ne tikai pārtikas veikalā, bet arī kafejnīcu biznesā, un tam piemērs ir kafejnīca Café M. Turklāt tiem, kas zaļo biznesu attīsta tikai tagad, sagatavošanās procesā veicas vieglāk nekā priekšgājējiem, kuriem bija jāsakaras savā ceļā ar skepsi un stereotipiem gan no preču piegādātāju, gan potenciālo pircēju puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā tiks uzsākti būvniecības darbi Dailes teātra energoefektivitātes palielināšanai, vienlaikus uzlabojot ēkas vizuālo izskatu. Darbi tiks veikti paralēli teātra izrāžu sezonai, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica.

Projekta ietvaros tiks siltinātas ārsienas, mainītas ārdurvis, logi, vārti, jumts, pārbūvēta apkures sistēma, kā arī pilnveidots apgaismojums gan uz skatuves, gan ēkā kopumā. Kopējais projekta budžets ir 1,714 miljoni eiro.

Šobrīd izsludināts iepirkums būvdarbu veikšanai. Pieteikumi no potenciālajiem būvdarbu veicējiem tiks gaidīti līdz 19. augustam.

«Dailes teātra energoefektivitātes uzlabošanai VNĪ piesaistījusi ES struktūrfondu finansējumu. Būvniecības darbus veiksim paralēli teātra darbības sezonai, netraucējot teātrim un skatītājiem. Projektu pilnībā plānots pabeigt līdz 2020. gada rudenim, lai teātris savu simtgadi varētu sagaidīt atjaunotajās mājās,» norādīja K. Gruškevica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1939. gada 15. oktobrī, iedarbinot Ķeguma hidroelektrostacijas (HES) hidroagregātu, Daugavas ūdeņi iegrieza pirmo turbīnu, informē AS Latvenergo.

Tādējādi tieši pirms 80 gadiem Ķeguma HES uzsāka elektroenerģijas ražošanu, kļūstot par vienu no modernākajām elektrostacijām visā Eiropā un neaizstājamu elektroenerģijas avotu Latvijas valstij.

Toreiz tika iedarbināts Ķeguma HES pirmo hidroagregāts (17,5 MW), ieslēgta 88 kilovoltu elektrolīnija Ķegums – Rīga, apakšstaciju «Jāņciems» Rīgā un pulksten 23.36 rīdziniekiem sāka piegādāt Ķegumā ražoto elektroenerģiju. Laikraksti iedvesmojošos virsrakstos toreiz vēstīja par Ķeguma gaismas plūsmu: «Lielais gaismas avots strādā. Vakarnakt Rīgu pieslēdza Ķeguma spēkstacijai!», «Šodien Ķeguma gaisma sāk plūst uz Rīgu!»

Ķeguma HES iedarbināšana pavēra iespēju paātrināt elektroapgādes gaitu un nodrošināt elektroenerģiju visai Latvijai – arī mājsaimniecībām mazpilsētās un Latvijas laukos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot darbus pie tirdzniecības centra "Origo" (Origo) paplašināšanas un biznesa centra "Origo One" projekta realizācijas, gadu mijā plānots slēgt Origo A māju, kuras rekonstrukcija turpināsies līdz 2020.gada rudenim, informē nekustamo īpašumu attīstītājs "Linstow Center Management" (LCM).

Tomēr jau 2020.gada februāra beigās - marta sākumā durvis vērs Origo paplašinātā daļa, tostarp divas reizes lielākais "Rimi". Veikali un pakalpojumi Origo B mājā kā arī Rīgas Centrālās Stacijas pārējā daļā 2020.gada sākumā turpinās strādāt bez izmaiņām.

T/c Origo A mājā esošo veikalu pēdējā darba diena pirms pagaidu slēgšanas būs šā gada 31.decembris, bet "Rimi" pēdējā darba diena būs 2020.gada 2.janvāris.

Jau ziņots, ka t/c Origo paplašināšanai "Linstow Center Management" uzsācis jaunas ēkas būvniecību blakus esošajā zemes gabalā Satekles ielā 2b. Ēkas pirmajos trīs stāvos būs tirdzniecības centrs, savukārt 4. līdz 6. stāvā 11500m2 platībā top moderns biznesa centrs "Origo One", kurā atradīsies A klases biroji. Biznesa centra atklāšana plānota 2020. gada februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa apstiprinājusi Valmieras stikla šķiedras TAP plāna grozījumus

Žanete Hāka, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes rajona tiesa nolēmusi ir pieņēmusi lēmumu apstiprināt AS "Valmieras stikla šķiedra" tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, liecina uzņēmuma paziņojums "Nasdaq Riga".

Grozījumi plānā veikti ar mērķi nodrošināt sabiedrības ilgtspējīgu saimniecisko darbību, kā arī veicināt stabilu naudas plūsmu, kas ir priekšnosacījums tam, lai Sabiedrība varētu pilnībā norēķināties ar visiem kreditoriem.

2019. gada 18. oktobrī Vidzemes rajona tiesa apstiprināja TAP pasākumu plānu, kā arī nolēma īstenot sabiedrības TAP, termiņu nosakot divus gadus no 2019. gada 18. oktobra.

Patlaban sabiedrībai ir radušās īslaicīgas finansiālās grūtības ar apgrozāmo līdzekļu pietiekamību, kā rezultātā uzņēmums nav spējīgs izpildīt apstiprināto plānu pilnā apmērā. Prognozējamo sabiedrības produkcijas ražošanu pilnā apjomā, uz ko bija balstīta saimnieciskās darbības prognoze, ietekmēja stikla kausēšanas krāsns rekonstrukcija. Sabiedrība veica plānā paredzētos maksājumus visiem nenodrošinātajiem kreditoriem un panāca vienošanos ar nodrošinātājiem kreditoriem par plānā 4. un 5. mēnesī paredzēto pamatsummas maksājumu atlikšanu uz 2021. gada 31. oktobri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru