Nekustamais īpašums

Ārvalstnieku nopirktie mājokļi papildina īres tirgu

Ingrīda Drazdovska, 15.03.2011

Jaunākais izdevums

Šobrīd 80% no jaunajiem īres dzīvokļu piedāvājumiem tirgū ir ārvalstu investoru iegādātie īpašumi, apgalvo kompānija Rent in Riga.

Tā norāda, ka investori biežāk piedaloties dzīvokļu izsolēs un šādi iegādātos dzīvokļus vēlāk piedāvā īres tirgū. Šādi piemēri ir jaunie projekti Dienvidu pakavs, Saliena Piņķos un Rīgā, Miera iela 61.

2010.gada beigās un 2011.gada sākumā bija jūtama investoru aktivitātes palielināšanās, un to ir sekmējušas izmaiņas Imigrācijas likumā, kas ļauj pretendēt uz uzturēšanās atļaujas iegūšanu, iegādājoties nekustamo īpašumu, teic Rent in Riga valdes loceklis Jānis Lipša.

Viņaprāt, ja netiks mainīts Imigrācijas likums, tad sagaidāms, ka arvien biežāk investori no ārvalstīm, kas vēlas saņemt uzturēšanās atļauju, pirks dzīvokļus un mājas un pēc tam tos izīrēs. Šādā veidā īres tirgū var ienākt lielāks skaits jaunu dzīvokļu.

Kopumā īres tirgus ziemā ir bijis aktīvs, pieprasījums bijis augsts, bet tirgū ir kvalitatīvo īres dzīvokļu deficīts visās cenu kategorijās. Kvalitatīvu dzīvokļu īres cena ir nedaudz palielinājusies –par 5 – 10%, salīdzinot ar rudeni. Savukārt vidējas kvalitātes dzīvokļiem cenas nav mainījušās.

Rent in Riga pieļauj, ka pavasarī aktivitāte īres tirgū vēl palielināsies, un arī piedāvājumā parādīsies jauni īres dzīvokļi. Pavasaris vienmēr ir bijis aktīvāks laiks īres tirgū salīdzinot ar ziemas periodu. Jūrmalā jau šobrīd ir vērojama interese par iespējām īrēt dzīvokli vai māju vasaras sezonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ar jaunu regulējumu vēlas veicināt iedzīvotājiem finansiāli pieejamu īres dzīvokļu izveidi

Žanete Hāka, 12.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kas būs jauns regulējums dzīvojamo telpu īres tirgū un sekmēs kvalitatīvu un iedzīvotājiem finansiāli pieejamu īres dzīvokļu izveidi un investīcijas īres namu sektorā, kā arī piedāvās jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem.

«Šovasar parakstījām sadarbības memorandu nekustamā īpašuma tirgus attīstībai, kas paredz gan konkrētus uzdevumus valdībai, gan konkrētas apņemšanās no nozares komersantiem. Pēc vairāku gadu diskusijām mums ir izdevies rast kopsaucējus arī jauniem nosacījumiem īres tirgus regulējumā. Šodien saskaņošanai nodotais likumprojekts ir nākošais solis, ko speram uzņēmējdarbības vides sakārtošanai, investīciju piesaistei un ēnu ekonomikas mazināšanai,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Jaunais likums reglamentēs noteikumus dzīvojamo telpu izīrēšanai, lietošanai īres līguma darbības laikā un īres līguma izbeigšanai neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir dzīvojamā telpa. Dzīvojamās mājās esošo nedzīvojamo telpu īres līgumus arī turpmāk būs jāslēdz Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

MK apstiprina Dzīvojamo telpu īres likumprojektu īrnieku plašākai aizsardzībai un īres tirgus attīstībai

Laura Mazbērziņa, 03.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 3. maija sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kas būs jauns regulējums dzīvojamo telpu īres tirgū un sekmēs kvalitatīvu un pieejamāku īres dzīvokļu izveidi, piedāvās jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem, kā arī veicinās investīcijas īres namu sektorā un darbaspēka mobilitāti uz pilsētām un novadiem, kur veidojas labi apmaksātas darbavietas.

«2017. gadā parakstījām sadarbības memorandu nekustamā īpašuma tirgus attīstībai, kas paredz gan konkrētus uzdevumus valdībai, gan konkrētas apņemšanās no nozares komersantiem. Pēc vairāku gadu diskusijām mums izdevies rast pirmos kopsaucējus arī jauniem nosacījumiem īres tirgus regulējumā. Dzīvojamo telpu īres likumprojekts izstrādāts ar mērķi nodrošināt plašāku īrnieku aizsardzību, īres tirgus attīstību, uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, kā arī investīciju piesaisti jaunu mājokļu būvniecībai un ēnu ekonomikas mazināšanu,» komentē Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

Dzīvojamo telpu īres likumprojekts tiek virzīts vienotā likumprojektu paketē ar grozījumiem likumā «Par Palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā», grozījumiem Notariāta likumā un grozījumiem Civilprocesa likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunais īres likums - jāsāk iedzīvināšana

Ieva Žeimunde, ZAB Ellex Kļaviņš jaunākā juriste, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā dzīvojamo telpu īres likuma nozīmīgākie mērķi ir līdzsvarot izīrētāju un īrnieku intereses un veicināt mājokļu pieejamību.

Likumprojekta autori ir trāpīgi identificējuši būtiskākās pašreizējā īres likuma problēmas – izīrētājs sastopas ar augstu risku, ka īrnieks var nenorēķināties par īri vai saistītiem izdevumiem, kā arī – strīdu risināšanas process ir nesamērīgi ilgstošs. Minēto trūkumu sekas ir lēnāka nekustamo īpašumu tirgus attīstība, jo potenciālie investori īres namus uzskata par augstāka riska ieguldījumu un daļa no potenciālajiem īres namiem savu funkciju nepilda. Tas savukārt noved pie dzīvojamā fonda novecošanās (vairāk nekā puse no Latvijas daudzdzīvokļu namiem ir tapuši okupācijas laikā; vēl 45% uzbūvēti līdz 1941. g., liecina Ekonomikas ministrijas informācija). Latvijā pēdējo 5–6 gadu laikā bijis vismazākais no jauna uzbūvēto daudzdzīvokļu ēku skaits Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekts Park Residence Alfrēda Kalniņa ielā 1, kas atrodas blakus Vērmanes dārzam, ir viens no šī brīža perspektīvākajiem mājokļu investīciju objektiem Rīgas nekustamo īpašumu tirgū. Investējot RENTURE apsaimniekotajos un uzturētajos dzīvokļu īpašumos projektā Park Residence, investoriem ir iespēja saņemt tūlītēju investīciju atdevi līdz pat 25% gadā no dzīvokļu realizācijas tādās īstermiņa īres platformās kā airbnb.com, booking.com, u.c.

Park Residence dzīvokļu īpašumi – izcila investīcija dzīvokļu īpašumos Rīgas centrā

Park Residence Alfrēda Kalniņa ielā 1 ir mūsdienīgs projekts, kura kultūrvēsturiskais mantojums sastopas ar modernu un estētisku dzīvojamo platību. Nekustamā īpašuma unikālā atrašanās vieta Rīgas centrā - Vērmanes dārza, iepirkšanās centru un restorānu tuvumā - padara to par izcilu investīciju objektu dzīvokļu īpašumu gan kā naudas plūsmas objektu, gan aktīvu saglabāšanai, uzkrāšanai un tālākai realizācijai. Iegādei pieejamie vienistabas un divistabu dzīvokļi ar platību no 13m2 līdz 36m2, kuru apdarē un dizainā izmantoti pasaulē atzītu zīmolu materiāli un santehnika, ir īpaši piemēroti īstermiņa īres dzīvokļu iekārtošanai un realizācijai galvaspilsētas viesiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējo īres tirgus attīstību būtiski bremzē 25 gadus vecais īres likums, kas neparedz lietu bezstrīdus izskatīšanas kārtību, ieraujot izīrētāju un īrnieku garos tiesu procesos.

Lai situāciju mainītu, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi jaunu Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kuru iepriekšējā Saeima paguva izskatīt pirmajā lasījumā. Paredzēts, ka jaunā Saeima otrajā lasījumā to varētu skatīt vien jūnijā. Likumprojekta anotācijā par tā nepieciešamību teikts: šobrīd nenotiek dzīvojamo māju būvniecība ar mērķi tos izīrēt. Tas ir saistīts ar izīrētāja riskiem, kas izriet no šobrīd spēkā esošā likuma regulējuma. Šie riski, vienlaikus ņemot vērā to, ka īrnieku no dzīvojamām telpām var izlikt tikai prasības kārtībā, potenciālajiem īres namu attīstītājiem būvējamo īres namu izmaksas sadārdzina tik ievērojami (tā rezultātā paaugstinās arī iespējamā īres maksa), ka šobrīd jaunu īres namu būvniecība nav rentabla. Plānots, ka likumprojektā ietvertie konceptuāli atšķirīgie risinājumi šobrīd pastāvošos riskus būtiski samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Konstatē neizmantotas iespējas LU nekustamo īpašumu saimniecībā

Zane Atlāce - Bistere, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķtiecīgāk īstenojot pašu apstiprināto attīstības stratēģiju, Latvijas Universitāte (LU) varētu palielināt ieņēmumus no tai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Tas ļautu augstskolai gūt papildu finansējumu, ko izmantot jaunā Akadēmiskā centra attīstībai, revīzijā par LU rīcību ar tās mantu secinājusi Valsts kontrole (VK).

Saimnieciski rīkojoties, LU ieņēmumi tikai no revīzijā pārbaudītajiem īres un nomas līgumiem divu gadu laikā, iespējams, varēja būt līdz 400 tūkstošiem eiro lielāki. Latvijas Universitātei jāuzlabo iekšējās kontroles sistēma, gan slēdzot nomas un īres līgumus, gan uzraugot jau noslēgto līgumu izpildi un aktīvāk piedzenot īres parādus.

«Katram īpašumam ir nepieciešams gudrs saimnieks, un tas nozīmē arī pastāvīgu uzraudzību un kontroli, vai īpašums nes peļņu, vai rada zaudējumus. Tālredzīgs saimnieks apsvērs visas iespējas nopelnīt, lai nopelnīto varētu ieguldīt tālākā attīstībā. Latvijas Universitātei ir lieli plāni jaunā Akadēmiskā centra izveidē, taču vismaz daļu iespēju palielināt ieņēmumus no pašu nekustamajiem īpašumiem, lai finansētu savu darbību, tā neizmanto,» revīzijas secinājumus skaidro Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Attīstītāji sola Rīgā ik gadu uzbūvēt vismaz 200-300 jaunus īres dzīvokļus

Rūta Lapiņa, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiks pieņemts jaunais Dzīvojamo telpu īres likums, kura projekts tapis Ekonomikas ministrijā (EM), attīstītāji sola Rīgā uzbūvēt ik gadu vismaz 200 līdz 300 jaunus īres dzīvokļus. Turklāt, sakārtojoties īres tirgum un palielinoties kvalitatīvam piedāvājumam, eksperti prognozē vispārēju cenu mazināšanos, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».

Šobrīd īres dzīvokļus pārsvarā piedāvā individuālu dzīvokļu īpašnieki, reti sastopami ir sakopti īres nami. Dzīvokļus īres cenas kopš 2008. gada augušas par 40%. Eksperti prognozē, ka līdz ar jauno kārtību cenas būs straujāk jāmazina esošajiem, mazāk kvalitatīvu dzīvokļu īpašniekiem. «Cenas līdzvērtīgos dzīvokļos atkarībā no tā, vai izīrētājs ir privātpersona vai uzņēmējs, noteikti būs lētākas gadījumā, ja izīrētājs būs uzņēmējs. Uzņēmēja ekspektācijas attiecībā pret peļņu ir daudz zemākas nekā privātpersonai, kura varbūt iegādājusies vienu dzīvokli un vēlas gūt ātrus ieņēmumus,» saka Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas galvaspilsētas Rīgas īres tirgū ir salīdzinoši neliels maza izmēra dzīvokļu piedāvājums, pēc kuriem īpaši liels pieprasījums ir gados jaunu cilvēku vidū. Savukārt vidēja izmēra dzīvokļa īres cenas Rīgā apsteidz Viļņu un vidēji arī Tallinu, liecina Igaunijas uzņēmuma «RIA.com Marketplaces» apkopotā informācija.

Rīgā no nekustamo īpašumu vietnē city24.lv kopumā 828 ilgtermiņa īrei pieejamajiem īpašumiem, lielākā daļa jeb 706 īpašumi ir platībā virs 50 m2, un īrei pieejami tikai 59 dzīvokļi platībā līdz 35 m2. Īres cenas labā stāvoklī esošiem mazajiem dzīvokļiem platībā līdz 35 m2 sākas no vidēji 200-250 eiro, taču prestižā rajonā pilsētas centrā var sasniegt pat 850 eiro mēnesī. Savukārt no kopumā 828 īrei pieejamajiem dzīvokļiem tikai 91 dzīvoklis ir vidēja izmēra – platībā no 50 līdz 60 m2, un to īres cena svārstās no vidēji 250 līdz pat 1200 eiro mēnesī.

Igaunija Baltijas valstu vidū izceļas ar īpaši lielu pieprasījumu pēc platības ziņā maziem dzīvokļiem, un arī to piedāvājums ir lielāks nekā, piemēram, Rīgā. No nekustamo īpašumu vietnē city24.ee ilgtermiņa īrei pieejamajiem 1400 nekustamajiem īpašumiem, aptuveni puse ir dzīvokļi ar platību līdz 50 m2. Bet 340 īpašumi ir platībā zem 35 m2. Šāda labā stāvoklī esoša dzīvokļa cena Tallinā svārstās ap 450 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«RERE Būve1» 3. septembrī ir gatavi atsākt Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju un meklēt mierizlīgumu ar rekonstrukcijas pasūtītāju VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ).

Ar šādu priekšlikumu PS «RERE Būve1» nāca klajā šodien, 22. augustā, tiekoties kopējā sanāksmē ar VAS «Valsts nekustamie īpašumi» un projektētāju PS «Zaigas Gailes Birojs un Partneri».

Tikšanās pagāja bez savstarpējiem apvainojumiem, taču konstruktīvs risinājums netika panākts, jo tādiem gatava bija tikai «RERE Būve1».

VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna norādīja, ka ir nepieciešams pārbaudīt, vai «RERE Būve1» priekšlikumi par rekonstrukcijas turpināšanu nav pretrunā likumam un darbu saskaņošana var aizņemt vairāk laika par nedēļu.

«Zaigas Gailes Birojs un Partneri» viedokli tikšanās laikā pauda Māris Gailis, norādot, ka mierizlīgums ļautu JRT rekonstrukcijas projektu pabeigt «RERE Būve1» solītajā laikā un tas būtu lētāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Valsts nekustamie īpašumi plāno pārņemt Jaunā Rīgas teātra būvlaukumu

Db.lv, 13.08.2019

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica simboliski nodod atslēgas būvniekam- pilnsabiedrības «RERE Būve 1» valdes priekšsēdētājam Valdiim Kokam. 2018. gada fotogrāfija.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 13. augustā Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas projekta pasūtītājs VAS «Valsts nekustamie īpašumi» plāno pārņemt JRT objektu no pilnsabiedrības «RERE BŪVE 1», par to iepriekš brīdinot būvuzņēmēju vien piektdien 8. augustā, šodien izplatītā paziņojumā informē SIA «RERE BŪVE» valdes priekšsēdētājs Valdis Koks.

«Šobrīd starp pusēm pastāv civiltiesisks strīds par to, vai noslēgtā būvniecības līguma pārtraukšana ir juridiski pamatota un tiesiska. Līdz brīdim, kad tiesa ir pieņēmusi gala lēmumu šajā lietā, mums, un arī pasūtītājam, saistošs un spēkā esošs ir līgums. Būvlaukumu pasūtītājs būvniekam nodeva ar pieņemšanas nodošanas aktu, līgums ir spēkā, tādēļ nav nekāda likumīga pamata nodot būvlaukumu,» skaidro V. Koks.

Viņš arī pauž: «Turklāt, nodot būvobjektu būtu bezatbildīgs solis no mūsu puses – šobrīd izstrādājam būvobjekta konservācijas projektu, lai līdz būvniecības atsākšanai objekts tiktu atbilstoši saglabāts, nepasliktinot tā apstākļus un samazinot ietekmi uz apkārt esošajām ēkām. Būvlaukuma pareiza konservācija ir VNĪ un sabiedrības interesēs. Nododot objektu šodien, šīs intereses netiktu ievērotas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īres tirgus Rīgā šobrīd atrodas diezgan neparastā situācijā, jo atrast dzīvokli īrēšanai ir sarežģīti, secina kompānija Ober-Haus.

Piedāvājums ir krietni mazāks par pieprasījumu, un īres cenas šī iemesla dēļ ir krietni augstākas par iedzīvotāju maksātspēju. Mājokļu pieejamību un pašreizējo situāciju Latvijas īres tirgū būtiski uzlabotu investori jeb juridiskās personas, kas, iegādājoties veselu māju, piedāvātu īrēšanai tās dzīvokļus iedzīvotājiem, uzskata Ober-Haus. Būtiskas izmaiņas varētu notikt pēc jaunā īres likuma pieņemšanas. Likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu īres namu būvniecību un mājokļa pieejamību, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm, papildina kompānijā.

Ēnu ekonomikas mazināšanai jaunajā likumprojektā paredzēta visu īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā, tādējādi nodrošinot publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, kas pasargās gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma izīrētājus. Īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā būs bez maksas, līdz ar to neradot papildu izmaksas izīrētājam un īrniekam. Vienlaikus īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā ļaus izskaust fiktīvos īres līgumus, kā arī pasargāt godprātīgos īrniekus izīrētāja maiņas gadījumā, Ober-Haus atsaucas uz Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolē par 678,6 tūkstošiem eiro nosolīta mazākā no bijušajām VNĪ mītnes vietām – īpašums Vecrīgā – biroja ēka Rīgā, Mucenieku ielā 3, kura pēc VNĪ komandas pārcelšanās uz biroju Talejas ielā 1, valsts pārvaldei nebija nepieciešama un tika virzīta atsavināšanai.

Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts tuvāko nedēļu laikā. Pārdošanā iegūtos līdzekļus plānots ieguldīt valstij svarīgu īpašumu attīstīšanā un mūsdienīgu biroju izveidē, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Nosolīta četru stāvu administratīvā ēka 769 m2 platībā, kas atrodas vienā no mazajām Vecrīgas ieliņām Mucenieku ielā, Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, blakus iepirkšanās centram un ir pielāgota neliela, mūsdienīga biroja prasībām.

Zvejos īpašumu atlaides 

Milzīgas izmaiņas šobrīd vērojamas daudzu biznesu darbībā, un izņēmums šajā ziņā nav arī...

"Neskatoties uz ārkārtas situāciju Latvijā un pasaulē dalība izsolēs un interese par nekustamo īpašumu iegādi vai nomu nav mazinājusies. Vērojama pielāgošanās atbilstoši ekonomiskai situācijai. Ir pircēji, kas jaunajos apstākļos mērķtiecīgi īsteno ilgtermiņa plānus, brīvos līdzekļus investējot nekustamā īpašuma iegādē," stāsta A. Vārna.

Šobrīd VNĪ aktīvā pārdošanā ir 23 nekustamie īpašumi, tostarp ēkas Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī un citviet Latvijā, kas nākotnē valsts pārvaldei nav nepieciešami.

Nozīmīgākie no šobrīd pārdošanā esošajiem īpašumiem ir arhitektoniski vērtīga ēka ar izdevīgu atrašanās vietu Rīgas centrā, Raiņa bulvārī 27, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Ventspils centrā, biroju – dzīvokļu ēka Jelgavā, Akadēmijas ielā 3, vairāki neapbūvēti zemes īpašumi Jūrmalā, kuri piemēroti privātmāju celtniecībai, kā arī īpašumi citviet Latvijā, tostarp, arī vēsturisks muižas komplekss "Lēnu pils" Skrundas novadā - gleznainā vietā Ventas upes krastā, kas sastāv no zemes 3,1 ha platībā un piecām būvēm.

Tuvākā mēneša laikā plānots izziņot izsoli vēsturiskajam Tetera namam Brīvības ielā 61, Rīgā, kura pirmajā stāvā un pagrabā 700 m2 platībā plānots saglabāt Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīciju, bet pārējai 8000 m2 ēkas platībai rast jaunas attīstības iespējas.

VNĪ īpašumu portfelī ir tikai 13% no valsts ēkām (no kopējām ēku platībām) un 1% valsts zemes. "Valstij nepieciešamie īpašumi tiek nodalīti no tādiem, kas valstij ilgtermiņā rada zaudējumus. Zaudējumus nesošie tiek pārdoti, taču tas nenotiek ātri – vērtīgāko īpašumu aktīvais pārdošanas process var ilgt pat gadu vai ilgāk, jo interesentiem ir nepieciešams laiks piedāvājumu izvērtēšanai un finansējuma piesaistei ar iespējamiem investoriem," norāda A. Vārna.

VNĪ 2020. gada 1. ceturksnī pārdevis 26 īpašumus par vairāk nekā pusmiljonu eiro. Savukārt 2019. gadā kopumā pārdoti 109 īpašumi par teju 4,1 miljonu eiro, daļu no tiem izsolēs ar lejupejošu soli. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dzīvokļa īres cenas Rīgā varētu būt vienas no dārgākajām starp visām Eiropas galvaspilsētām

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvokļa īres cenas Rīgā varētu būt vienas no dārgākajām starp visām Eiropas galvaspilsētām. Šis ir secinājums, kas rodas, salīdzinot īres cenas, algas un dzīvošanas izmaksām Rīgā ar citām Eiropas galvaspilsētās.

Šī relatīvā īres tirgus dārdzība arī varētu būt svarīgs iemesls, kādēļ, neskatoties uz rekordzemo bezdarbu Rīgā un publiskās telpas diskusijām par darbaspēka deficītu, cilvēki no Latvijas reģioniem joprojām vairāk izvēlas doties uz ārzemēm nevis Rīgu vai kādu no reģionālajiem attīstības centriem. Ja tā, tad mājokļu jautājums galvaspilsētā un atsevišķās citas pilsētās iespējams ir kļuvusi par vienu no Latvijas ekonomikas šaurākajām vietām.

Patīk vai nē, bet Rīgas nozīme Latvijas ekonomikā ir ļoti liela un daudz lielāka nekā citu Eiropas valstu galvaspilsētu nozīme savu valstu tautsaimniecībā. Mūsu galvaspilsētas apkārtnē dzīvo vairāk nekā 50% no valsts iedzīvotājiem un kopā rada gandrīz 70% no IKP. Galvaspilsētā strauji attīstās IT un dažādu biznesa pakalpojumu nozares, vidējā alga ir pārsniegusi 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, IKP uz iedzīvotāju tuvu ES vidējam līmenim, bezdarbs vairs tikai 3,7%, savukārt uzņēmējiem trūkst darbinieku un arvien biežāk dzirdam aicinājumus aktīvāk piesaistīt ārvalstu darbaspēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Bez pašvaldību iesaistes īres tirgus draud uzsprāgt

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 20.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvokļu īres tirgū pieprasījums daudzkārt pārsniedz piedāvājumu, un tā bums pašlaik sasniedzis savu kulmināciju, tā apgalvo vairākas nekustamā īpašuma kompānijas.

Tā, piemēram, Arco Real Estate īres nodaļas vadītājs Dzintars Bērziņš norāda, ka jūlija izskaņā pieprasījums pēc īres dzīvokļiem sasniedzis augstāko punktu, turklāt uz vienu īres dzīvokli dažkārt izveidojas pat desmit cilvēku rinda. Runājot par cenām, Dz. Bērziņš teic, ka Rīgas mikrorajonos augstākās klases vienistabas dzīvokļi pieejami par 350 eiro mēnesī, kamēr četristabu – par 750 eiro. Par 250–400 eiro mēnesī var noīrēt vidējas kvalitātes divistabu dzīvokli vai nedaudz sliktākas kvalitātes četristabu dzīvokli.

Dzīvokļa īres maksa par kvadrātmetru ir no pieciem eiro, bet ekskluzīvajiem dzīvokļiem tā var sasniegt pat 20 eiro kvadrātmetrā. Īres dzīvokļu trūkums daudziem ir īpaši sāpīgs tāpēc, ka, saskaņā ar ekonomikas ministra Arvila Ašeradena savulaik medijos pausto, tikai 20% ģimeņu var atļauties mājokli iegādāties savā īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā pieprasījums pēc dzīvokļu īres Rīgā būtiski paaugstinājās, radot īrnieku prasībām atbilstošu mājokļu deficītu visos galvaspilsētas īres tirgus segmentos, liecina Latio jaunākais mājokļu tirgus pārskats.

«Viens no būtiskākajiem pieprasījuma veicinātājiem augustā bija ārzemju un vietējie studenti, kas, tuvojoties mācību gada sākumam, arvien aktīvāk meklēja savām prasībām un finansiālajām iespējām atbilstošus dzīvokļus. Ne visiem studentiem līdz septembrim ir izdevies atrast mājokli, jo kopumā Rīgā vērojams šai īrnieku kategorijai piemērotu dzīvokļu trūkums. Piedāvājuma deficīts saglabājas arī citās īres dzīvokļu kategorijās, piemēram, īsā laikā tiek izīrēti kvalitatīvi Rīgas centra dzīvokļi,» skaidro Latio Īres nodaļas vadītājs Ģirts Krūmiņš.

Ārzemju studenti visbiežāk mājokli īrē vairāki kopā, tādēļ meklē dzīvokļus ar vairākām – pat četrām vai piecām – guļamistabām, vēlams Rīgas centrālajā daļā vai tuvu izvēlētajai augstskolai. Par vairāku istabu dzīvokļiem ārvalstu studenti gatavi maksāt sākot no 200–300 eiro par īrnieku. Augsts studentu pieprasījums ir arī pēc mazākas platības lētākiem dzīvokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Pasts atkal izsola nekustamos īpašumus; zemākā cena - 650 eiro

Laura Mazbērziņa, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkal ir iespējams pieteikties 34 Latvijas Pasta saimnieciskajā darbībā neizmantotu un biznesa mērķu sasniegšanai nevajadzīgu nekustamo īpašumu iegādei publiskās izsolēs. Īpašumu izsoles plānotas decembrī, kopējai to sākumcenai pārsniedzot 465 tūkstošus eiro, informē VAS Latvijas Pasts.

No šodienas, 1. novembra līdz 30. novembrim piesakoties dalībai izsolēs, iespējams pretendēt uz zemes, ēku vai to daļu iegādi publiskās izsolēs, kas notiks 5., 6. un 7.decembrī. 16 īpašumi tiek piedāvāti Latgalē, 8 Vidzemē, 4 Zemgalē, 3 Kurzemē, 2 Rīgas reģionā un 1 Rīgā.

Augstākā izsoles sākumcena ir zemei un ēkai Rīgā, Lubānas ielā 54, kas sasniedz 174 450 eiro. Otra augstākā sākumcena ir 100 200 eiro par īpašumu Krāslavā, Sv. Ludviga laukumā 1 un 3, ko pārdod kā apvienoti.

Savukārt zemākā sākumcena ir zemei un ēkai Balvu novada Krišjāņu pagasta Mežupē – 650 eiro.

25 nekustamie īpašumi iegādei izsolēs tiek piedāvāti kopā ar zemi, viens ir zemes gabals, viens dzīvokļa īpašums, bet septiņu īpašumu sastāvu veido tikai ēkas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvokļu nolietojuma dēļ īrnieki bieži dod priekšroku nemēbelētiem vai daļēji mēbelētiem dzīvokļiem, pieprasījumu raksturo Arco Real Estate.

Daļa īres dzīvokļu ir remontēti un labiekārtoti no 2005. līdz 2007.gadam, raksturo kompānijas īres nodaļas vadītāja Līva Jaunozola. Tieši pagājušajā gadā arvien biežāk īrnieki prasījuši kosmētiskā remonta veikšanu pirms viņu ievākšanās.

Dzīvokļu saimnieki pirms īres līgumu slēgšanas bieži vēlas iegūt sīkāku informāciju par īrnieku darbavietu, ienākumu līmeni, personām, kas dzīvos dzīvoklī kopā ar īrnieku.

«Dzīvokļu īpašnieki ir gatavi nogaidīt, lai parakstītu līgumu ar vēlamo īrnieku, nevis izīrētu dzīvokli pirmajam, kurš ir gatavs iemaksāt depozītu. 2012. gads īres tirgū ir sācies ar kvalitatīvu īres dzīvokļu deficītu un izskatās, ka situācija tuvākajā laikā nemainīsies, jo lielākā daļa līdz šim piedāvājumā esošo dzīvokļu ir izīrēta ilgtermiņā. Šāds deficīts var izraisīt straujāku īres maku kāpumu nekā prognozēts,» pieļauj L.Jaunozola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pavasarī arvien krasāk izpaudies labu īres dzīvokļu deficīts visās mājokļu un cenu kategorijās, informē kompānija Rent in Riga.

Pieprasījums bijis gana augsts – kvalitatīvi un cenai atbilstoši dzīvokļi izīrēti ātri. Tomēr būtisks īres cenu palielinājums nav novērots, jo potenciālie īrnieki nav gatavi maksāt atsevišķu dzīvokļu īpašnieku pieprasīto augstāku maksu. Īres cena kvalitatīviem dzīvokļiem salīdzinājumā ar ziemu ir augusi nedaudz – par 5%.

Tiesa, salīdzinot ar 2010.gada pavasara sezonu, vidējā Rīgas centra dzīvokļu īres maksa ir palielinājusies par 14,6%. Rīgas centrs un tuvā Pārdaugava joprojām ir pieprasītākie rajoni īrei.

Rent in Riga pieļauj, ka drīzumā īres dzīvokļu piedāvājumu varētu papildināt daļa banku meitasuzņēmumu izsolēs nopirkto īpašumu. Pašlaik pieprasītākie jaunie projekti īres tirgū pavasarī bija ēka Miera ielā 61, Ziedoņdārza mājas, Panorama Plaza un Tomsona terases. Vidējā īres cena jaunajos projektos nepārtraukti auga kopš 2010.gada janvāra, kad tā bija 4 lati par kvadrātmetru, bet 2011. gada pavasara mēnešos tā nav mainījusies un bija vidēji 5 lati par kvadrātmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Pārdoti seši valstij nevajadzīgi īpašumi

Monta Glumane, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pirmajā izsolē ar lejupejošu soli pārdevusi sešus degradētus valsts īpašumus, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Izsoles tika rīkotas, lai optimizētu valsts īpašumu portfeļa pārvaldību un ilgstoši neuzturētu īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nākotnē un nav efektīvi no valsts līdzekļu izlietojuma viedokļa.

VNĪ pirmajā izsolē ar lejupejošu soli tika pārdoti seši īpašumi reģionos. Lielākie no tiem - Jāņa muiža, divi īpašumi Priekuļu novada Jāņmuižā, Ozolu gatvē 3 un 5, kas atrodas uz privātas zemes. Par 5000 eiro pārdota bijusī skolas ēka, savukārt par 3700 eiro atsavināta blakus esošā bijusī kopmītnes ēka. Šo īpašumu uzturēšana Jāņmuižā valstij gadā izmaksā aptuveni 7000 eiro. Tāpat ar lejupejošās izsoles metodi par kopējo summu 1690 eiro atsavināti četri īpašumi - divi zemes gabali Rūjienas novadā (602 kvadrātmetru platībā Jaunā ielā 1 un 1571 kvadrātmetru platībā zeme Dzirnavu ielā 21A), garāžu boksi Jāņmuižā, Lauku ielā 10, kā arī 1/5 domājamā daļa no veikala Gaujienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pierīgas premium klases nekustamo īpašumu tirgū šis gads ir iesācies neveiksmīgi, jo ir vērojams pārdošanas darījumu aktivitātes samazinājums un premium klases īres tirgū augstu pieprasījumu uztur tikai starptautisko organizāciju darbinieki, pastāstīja Inese Zaķīte, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas konsultante.

Pierīgas teritorijās 2018. gada pirmajā pusgadā pieprasījums pēc premium klases mājokļiem ir samazinājies. Šogad ir noslēgts par 5 darījumiem mazāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Savukārt premium mājokļu īres tirgū nemainīgi augstu pieprasījumu palīdz uzturēt Latvijā dislocēto starptautisko organizāciju darbinieku vajadzība pēc augstas klases dzīvojamās platības, kurā manāmas deficīta pazīmes un katrs atbilstošais mājoklis tirgū tiek realizēts ļoti ātri.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby's International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti ar dzīvokļiem, privātmājām un zemes nekustamiem īpašumiem Pierīgas teritorijā (aptver Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Ķekavas, Krimuldas, Mālpils, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas un Stopiņu novadus).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan īres tirgus ir nopietna nekustamā īpašuma tirgus daļa un strīdu starp īpašniekiem un īrniekiem netrūkst, risinājums situācijas uzlabošanai netop, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Šobrīd ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta darbības galvenā prioritāte ir jaunā būvniecības nozares normatīvā regulējuma izstrāde un tā skaidrošana nozares komersantiem,» tā uz DB jautājumu, vai top jauns dzīvojamo telpu īres likumprojekts, atbild Ekonomikas ministrijā. DB jau vairākkārt ziņojis, ka pēc Satversmes tiesas lēmuma, ar kuru par atbilstošu Satversmei tika atzīta norma, ka jaunajiem nekustamā īpašuma īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka slēgti nomas līgumi, Ekonomikas ministrija šovasar atsauca pērn izstrādāto Dzīvojamo telpu īres likumprojektu. Vienlaikus tā brīža ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka ministrijas speciālistiem uzdots «no jauna izstrādāt kvalitatīvu, Satversmei un citiem normatīvajiem aktiem atbilstošu likumprojektu», jo «ir pilnīgi skaidrs, ka pašlaik īres tirgus ir viena no ekonomikas pelēkajām zonām un šī problēma ir jārisina.»

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Īres tirgus Rīgā «nabagos» nemīl

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 20.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņdesmit procenti Latvijas iedzīvotāju nespēj sev iegādāties mājokli, tostarp arī kredītā. Tas nozīmē, ka šo cilvēku vienīgā iespēja ir īres tirgus. Tajā pašā laikā tajā vērojams izteikts ekonomiskās klases dzīvokļu trūkums. Ja aplūko jaunceltos, ekspluatācijā nodotos daudzdzīvokļu namus, tad tie ir premium klases segmentā.

Saskaņā ar Latio 2017. gada pārskatu, pērn tipiskās īres maksas pieprasītākajiem sērijveida dzīvokļiem bija 200-300 eiro mēnesī, neskaitot komunālos maksājumus. Tajā pašā laikā, pēc CSP datiem, 47,1% strādājošo saņem algu līdz 700 eiro bruto mēnesī. Skaidrs, ka šiem cilvēkiem īres maksa 300 eiro mēnesī ir nepaceļama. Tajā pašā laikā viņi arī neietilpst maznodrošināto grupā, kam pienāktos sociālā palīdzība. Tiesa, vienai daļai šajā kategorijā ietilpstošo pieder savs par privatizācijas sertifikātiem privatizēts dzīvoklis.

Vienā no smagākajām situācijām ir cilvēki reģionos, kuri darba meklējumos vēlas pārcelties uz Rīgu. Faktiski, ja viņi «iekrīt» algas kategorijā līdz 700 eiro bruto, viņu iespējas Rīgā noīrēt dzīvokli ir gana ierobežotas. Piemēram, aplūkojot internetā īres piedāvājumus Zolitūdē, redzams, ka lētākais ir divistabu dzīvoklis par 270 eiro mēnesī. Viens no lētākajiem piedāvājumiem ir vienas istabas dzīvoklis Šķirotavā (12 km) par 160 eiro mēnesī. Taču tādu sludinājumu ir ļoti maz. Tas nozīmē, ka Rīgā katastrofāli pietrūkst dzīvokļu cilvēkiem, kas nav maznodrošināti, taču pelna mazāk par vidējo algu valstī. Līdz ar to pieejama mājokļa trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ strādnieki no laukiem dodas peļņā uz ārzemēm, nevis galvaspilsētu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Arco Real Estate:dzīvokļa izīrēšanai nepietiek ar īpašumu, jāpievērš uzmanība detaļām

Ingrīda Drazdovska, 22.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pēc mūsu uzņēmuma veiktajiem novērojumiem, sludinājumu portālos ir dzīvokļi, kas piedāvājumā ir vairākus mēnešus, taču klientu interese ir pielīdzināma nullei. Tam par iemeslu ir vairāki aspekti (par cenu nerunāsim, jo adekvāta cena ir aspekts Nr. 1)», uzsver Arco Real Estate īres departamenta vadītāja Līva Jaunozola.

Bieži dzīvoklis ir bijis neapdzīvots vairāk nekā 3 mēnešus un jebkuram potenciālajam īrniekam, ieejot īpašumā, nerodas mājīguma sajūta, kas ir viens no pamata faktoriem pozitīva lēmuma pieņemšanas veicināšanai. Šādu dzīvokļu īpašniekiem iesakām pāris stundas pirms dzīvokļa rādīšanas izvēdināt dzīvokli, aizdedzināt sveces, ieslēgt TV, kaut vai uzcept tosterī maizi. Šie it kā sīkumi bieži neapzināti nostrādā, lai potenciālais īrnieks pieņemtu lēmumu šo dzīvokli īrēt.

Pēc iepriekšējiem īrniekiem iesakām veikt kosmētisko remontu vai vismaz ģenerālo tīrīšanu. Ekskluzīvo īpašumu īres tirgū prakse rāda, ka tiek nomainīti arī vanna, tualetes pods, dušas kabīne, trauku mazgājamā mašīna, veļas mašīna, trauki, gultasveļa utt. Šīs ir lietas, kas saistītas arī ar higiēnu, un daudziem ārzemju klientiem šī ir viena no pamatprasībām. Arī, ja dzīvoklis ir palicis labā stāvoklī, iesakām pārkrāsot kaut vai kādu no sienām, lai dzīvoklī būtu «pēc remonta» svaiguma sajūta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Koknesē daudz brīvu īpašumu gaida jaunus saimniekus

Monta Glumane, 07.08.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Koknesē! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Koknesē, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koknesē šobrīd tiek piedāvāts ļoti liels skaits nekustamo īpašumu.

Kā biznesa portālam db.lv stāsta Kokneses novada domes nekustamā īpašuma speciāliste Indra Zilgalve, pašvaldībā konkrēti dati par nekustamā īpašuma tirgu Koknesē netiek uzturēti un cenu izmaiņas netiek pētītas. Pēc I.Zilgalves novērojumiem, no lauku teritorijām un mazākiem ciemiem novadā cilvēki ir ieinteresēti pārcelties uz Koknesi, un ir cilvēki arī no citām vietām, kas interesējas par iespēju dzīvot Koknesē, kas ir tuvāk, piemēram, Rīgai. Ir arī tādi, kas uz Koknesi pārceļas no galvaspilsētas.

«Koknesē pieprasīti ir dzīvokļi un cenas dzīvokļiem ir pieaugušas, kā arī tiek pirktas arī dzīvojamās mājas. Ir īpašumi, kuri ilgu laiku ir pārdošanā. Iespējams, tiem ir pārāk augsta cena,» spriež Kokneses novada domes pārstāve. Pēc I.Zilgalves stāstītā, Koknesē ir laba infrastruktūra, satiksme, iespēja tikt uz blakus pilsētām, uz Rīgu, līdz ar to cilvēki izvēlas dzīvot šeit un iegādāties īpašumus.

Komentāri

Pievienot komentāru