Pasaulē

ASV kādu laiku turpinās saglabāt labvēlīgu monetāro politiku

Žanete Hāka, 17.07.2013

Jaunākais izdevums

Saglabājoties salīdzinoši augstam bezdarba līmenim, kurš sarūk ļoti pakāpeniski, turklāt inflācijai saglabājoties zem Federālo Rezervju sistēmas (FRS) Atvērtās tirgus komitejas (FOMC) ilgtermiņa mērķa 2% līmenī, pārskatāmā nākotnē FRS saglabās ļoti labvēlīgu monetāro politiku, atskaitē ASV Kongresam sacījis FRS vadītājs Bens Bernanke.

Komisijas lēmumi attiecībā uz aktīvu iepirkšanas programmu būs atkarīgi no turpmākās centrālās bankas ekonomiskās perspektīvas vērtējuma un progresa attiecībā uz noteiktajiem mērķiem, uzsver B. Bernanke. Ja ekonomiskā situācija uzlabotos ātrāk nekā gaidīts un inflācija pieaugtu līdz centrālās bankas noteiktajam 2% līmenim, aktīvu atpirkšanas programma varētu tikt bremzēta straujāk, sacījis B. Bernanke, piebilstot, ka FRS arī ir gatavs paātrināt iepirkumus uz laiku, lai veicinātu nodarbinātību.

B. Bernanke uzsver, ka likmes ir tuvu nullei kopš 2008. gada un tās īsti nav kur samazināt. Tādēļ ASV centrālā banka izmanto citus instrumentus ekonomikas stimulēšanai. Tomēr viņš uzsvēris, ka likmes ārkārtīgi zemā līmenī kādu laiku vēl turpinās saglabāties.

«Mēs izmantojam aktīvu iepirkšanas programmu un FRS bilances palielināšanas metodes, galvenokārt, lai palielinātu īstermiņa ekonomikas impulsu un cenu stabilitātes kontekstā uzlabotu situāciju darba tirgū. Tiecoties uz šo mērķi, mums ir bijis progress, un, vājinoties inflācijai, mēs turpināsim iepirkumus, līdz būs īstenots ievērojams uzlabojums darba tirgū,» viņš uzsvēris. B. Bernanke norādījis, ka, pat beidzot aktīvu iepirkumus, FRS turpinās turēt obligācijas un reinvestēs ienākumus ekonomikā, kas saglabās zemākas ilgtermiņa procentu likmes, atbalstīs mājokļu kredītu tirgu un palīdzēs uzlabot finansiālo situāciju.

FRS vadītājs uzsvēris, ka situācija darba tirgū uzlabojas lēnām, un jūnijā bezdarba līmenis bija 7,6%, kas ir aptuveni pusprocentpunktu zemāk nekā dažus mēnešus pirms FOMC nolēma sākt aktīvu iepirkšanas programmu. Kaut arī situācija darba tirgū uzlabojas, tā aizvien ir tālu no tādas pakāpes, lai FRS būtu apmierināta, jo bezdarba līmenis saglabājas ievērojami augstāk no normāla ilgtermiņa līmeņa.

Tāpat arī inflācija aizvien turas zem FOMC mērķa 2% līmeņa, tādēļ komitejas pārstāvji uzskata, ka tas rada riskus ekonomikas izaugsmei. Tādējādi FRS skatīsies uz situāciju un veiks nepieciešamās darbības, lai inflācija atgrieztos pie 2% līmeņa.

Jūnija FOMC sanāksmē FRS pārstāvji prognozējuši, ka ekonomikas izaugsme nākamajos ceturkšņos atgriezīsies pie straujākas izaugsmes. Daļa sanāksmes dalībnieku paredz, ka 2015. gadā izaugsme būs starp 2,9% un 3,6%, savukārt bezdarba līmenis 2015. gadā būs sarucis līdz 5,8-6,2%.

Ja dati uzrādīs, ka ekonomiskā izaugsme turpina uzlaboties un inflācija atgriežas normālā līmenī, FRS plāno sākt samazināt aktīvu iepirkumu programmu šā gada beigā, turpināt to bremzēt nākamā gada pirmajā pusē un noslēgt nākamā gada vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ASV monetārā politika – kas tālāk?

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā Džeroms Pauels (Jerome Powell) pārņēma ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadības grožus.

Finanšu tirgi viņam bija sagatavojuši diezgan iespaidīgu sagaidīšanas dāvanu. Pēc viena no ilgākajiem miera un kāpuma perioda finanšu tirgos – visā pasaulē sākās tirgus korekcijas jeb pēc strauja pieauguma pagājušā gada beigās akciju cenas ASV divu nedēļas laikā ir atgriezušās pērnā gada beigu līmenī. Tieši tagad finanšu tirgi ir sākuši šaubīties par to, vai zemo procentu likmju periods nebeigsies ātrāk, nekā iepriekš iecerēts. Bet vai tam ir pamats?

Šī gada februāra sākumā, pēc izaicinājumu pilniem četriem gadiem, beidzās ASV FRS vadītājas Džanetas Jelenas (Janet Yellen) pilnvaru termiņš. Viņa bija ne tikai pirmā sieviete, kas ieņēmusi šo amatu, bet arī 39 gadu laikā pirmā no FRS vadītājiem, kura netika nominēta šim amatam uz otro termiņu. 2014. gada sākumā, kad Jelenai tika uzticēts šis amats, ASV tautsaimniecība bija atkopšanās stadijā, turklāt aktīvas stimulējošas monetārās politikas balstīta. Jelena savā vadības laikā uzsāka pakāpenisku virzību monetārās politikas normalizēšanas virzienā. FRS atsāka paaugstināt procentu likmes, pēc septiņu gadu procentu likmju atrašanās rekordzemā līmenī (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tramps: Federālā rezervju sistēma ir mans lielākais drauds

LETA--FOX BUSINESS, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps, kurš regulāri kritizē Savienoto Valstu centrālo banku - Federālo rezervju sistēmu (FRS) - par procentlikmju paaugstināšanu, otrdien paziņoja, ka FRS esot viņa lielākais drauds.

«Mans lielākais drauds ir FRS, jo FRS ceļ likmes pārāk strauji,» sacīja Tramps intervijā telekanālam «Fox Business».

«Tā ir neatkarīga, tāpēc es ar viņiem nerunāju, bet es neesmu apmierināts ar to, ko tā dara, jo tas [procentlikmju paaugstināšana] notiek pārāk ātri - paskatieties uz jaunākajiem inflācijas datiem, tie ir ļoti zemi,» sacīja Tramps.

Gada inflācija ASV septembrī bija 2,3%, un tas bija septiņos mēnešos zemākais līmenis. FRS noteiktais inflācijas mērķrādītājs ir aptuveni 2%.

Kad «Fox News» žurnāliste norādīja, ka Tramps pats pieņēmis lēmumu FRS vadītāja amatā nomainīt Dženetu Jelenu ar stingrākas monetārās politikas piekritēju Džeromu Pauelu, ASV prezidents atbildēja: «Ja drīkstu būt godīgs, es nevienu nevainoju. Es viņu [Pauelu] tur ieliku. Un varbūt tas bija pareizi, varbūt nē, bet es viņu tur ieliku.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FRS pārstāvis: Neliela aktīvu programmas bremzēšana decembrī nāktu par labu darba tirgum

Žanete Hāka, 10.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labākais solis, ko varētu spert ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS), lai uzlabotu darba tirgus situāciju un samazinātu inflāciju, būtu neliela aktīvu iepirkumu programmas bremzēšana jau decembra sanāksmē, uzskata Sentluisas Federālo Rezervju bankas vadītājs un FRS pārstāvis Džeims Bulards.

Viņš norāda, ka neliela bremzēšana situāciju tirgū uzlabotu, turklāt ļautu FRS sekot līdzi inflācijas rādītājiem nākamā gada pirmajā pusē, citējot Dž. Bulardu, raksta MarketWatch. Ja inflācija netuvojas FRS noteiktajam mērķim, centrālā banka var nākamajās sanāksmēs apstādināt bremzēšanu.

Dž. Bulards uzsvēris, ka monetārās stimulēšanas programmas bremzēšanas iespējamība ir augusi, jo pēdējo mēnešu laikā audzis jaunu darba vietu skaits.

Cits FRS pārstāvis – Ričmondas Federālās bankas vadītājs Džefrijs Lakers uzsvēris, ka FRS dalībnieki diskutēs par aktīvu iepirkumu programmas bremzēšanu, taču viņš nedeva nekādus mājienus par iespējamo diskusijas rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

FRS pirmo reizi vēsturē varētu vadīt sieviete

Jānis Šķupelis, 15.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada sākumā iztecēs pasaules ietekmīgākās centrālās bankas – ASV Federālo rezervju sistēmas – vadītāja Bena Bernankes otrais termiņš šajā prestižajā amatā. Šobrīd tirgus dalībnieku vidū arvien aktuālākas kļūst spekulācijas par to, kurš būs nākamais FRS prezidents.

Pagaidām kā ticamākā FRS vadītāja nākamā kandidāte tiek minēta FRS viceprezidente un bijusī San Francisko centrālās bankas vadītāja Janeta Jellena (Janet Jellen), liecina šonedēļ veiktās Reuters ekonomistu aptaujas rezultāti. Minētajā 39 ekonomistu aptaujā vairākums - 26 ekonomisti – pauda viedokli, ka tieši J. Jellena būs nākamā FRS vadītāja. Tiesa gan, vēl pirms mēneša līdzīgā Reuters aptaujā no 44 aptaujātajiem ekonomistiem 40 ekonomisti pauda viedokli, ka tieši J. Jellena būs nākamā FRS vadītāja.

Viņas monetārās politikas stils un skatījums uz ekonomiskajiem procesiem tiek raksturots līdzīgs kā B. Bernankem. Proti, FRS viceprezidente lielu uzmanību pievērš tendencēm darba tirgū, bet ne tik lielu potenciālajiem inflācijas draudiem, ziņo Reuters. J. Jellena ir arī dedzīga B. Bernankes vadībā īstenotās ASV FRS kvantitatīvās mīkstināšanas programmas aizstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu tirgus dalībnieku acis vērstas uz ASV

Žanete Hāka, 16.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien finanšu tirgus dalībnieku uzmanība vērsta uz ASV, jo vakarā Federālo Rezervju sistēma paziņos monetārās politikas lēmumus.

Kā raksta Business Insider, FRS noslēgs vēsturisku monetārās politikas ēru un sāks jaunu. Trešdien ASV centrālā banka, visticamāk, palielinās bāzes likmi pirmo reizi deviņu gadu laikā, pārtraucot nulles līmeņa procentu likmes režīmu, kas tika ieviests, lai atbalstītu ekonomiku pēc Lielās recesijas.

Eksperti paredz, ka FRS likmi paaugstinās par 25 bāzes punktiem līdz 0,25-0,5%.

Lēmums tiks paziņots plkst.21 pēc Latvijas laika.

Patlaban ASV bezdarba līmenis atrodas septiņu gadu zemākajā līmeni, un jaunu darbavietu skaits stabili aug, līdz ar to FRS ir pārliecināta, ka darba tirgus turpinās virzīties pilnas nodarbinātības virzienā.

FRS vadītāja Dženeta Jellena iepriekš uzsvērusi, ka riski, atliekot monetārās politikas normalizācijas procesu pārspēj tos, kuri pastāv, sākot rīkoties uzreiz. Tādējādi FRS vēlas izvairīties no situācijas, kad tai steidzīgi ir jāceļ likmes, darot to pakāpeniski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ECB šefa krēslā - ne balodis, ne vanags, bet – pūce!

Jānis Šķupelis, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju tirgos februāris nebūs mierīgs, taču cerams, ka decembra svārstības neatkārtosies

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgus galvenā ziņa janvārī – pasaules gals nav iestājies. Tie, kas neseko līdzi akciju tirgiem, droši vien būs pārsteigti par šādu ievadu un sarkastiski vaicās: «vai tad bija jābūt?». Atbildēšu, ka decembra beigās daudzi cilvēki to paredzēja un no tā baidījās.

Atgādināšu dažus faktus par 2018.gada decembri: tika piedzīvotas vislielākās svārstības decembrī akciju tirgus vēsturē, smagākais nedēļas kritums vairāku gadu laikā, sliktākais Ziemassvētku vakars tirgū un citi.

Kopumā jaunā gada brīvdienas visiem brokeriem un investoriem bija neskaidrību pilnas un viņi ar pesimismu gaidīja janvāri. Taču pasaules gals neiestājās.

Kopumā sakot, janvāris kārtējo reizi apstiprināja to, ko es ne reizi vien esmu teicis – tirgus var pievērst uzmanību kādai jaunai tēmai, pārspīlēti reaģējot uz katru ziņu, bet tikpat ātri zaudēt interesi par šo tēmu un vispār uz to nereaģēt. Tā bija arī ar ASV valdības darba apturēšanu – decembrī katrs jaunums, kas saistīts ar termiņa pagarināšanu vai, tieši pretēji, pārtraukšanu, izraisīja tirgus kritumu vai izaugsmi, savukārt janvārī uz šīm ziņām tirgus īpaši nereaģēja. Tā notika arī ar decembrī aktuālo tēmu par ASV un Federālo Rezervju sistēmas vadītāja pretrunām – janvārī tā tika atstumta otrajā plānā. Kopumā tirgū atkāpās visas bailes. Tiesa gan, pirmajā gada darbdienā tirgus gan piedzīvoja kritumu, reaģējot uz negaidīto Apple vēstuli akcionāriem, kurā kompānija pazemināja pārdošanas apjomu prognozes, taču pēc tam iestājās spēcīgas izaugsmes periods, kas turpinājās līdz pat mēneša beigām. Tirgus ignorēja ikvienu negatīvu ziņu (piemēram, neveiksmīgo Lielbritānijas parlamenta balsojumu saistībā ar Breksita plānu) un ar prieku uzņēma ikvienu pozitīvu ziņu. Tomēr jāatzīst, ka pozitīvo ziņu ir bijis pietiekami daudz. Starp tām var minēt valdības darba atsākšanu un FRS paziņojumu par vieglāku ASV monetāro politiku, arī veiksmīgu ASV un Ķīnas tirdzniecības politikas sarunu virzību. Rezultātā labais uzvarēja un visi ASV indeksi ievērojami pieauga. Interesanti, ka līdzīgu izaugsmi piedzīvoja visi indeksi – Dow, Nasdaq un S&P 500 – katrs palielinājās par aptuveni 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau rudenī FRS var sākt samazināt savu bilances apjomu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgus dalībnieki tradicionāli lielu uzmanību pievērš pasaules ietekmīgāko centrālo baņķieru ziņojumiem – par saviem plāniem kārta izteikties nupat bija pienākusi ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS). FRS sapulce notika tikai nedēļu pēc tam, kad savus svaigākos spriedumus par monetāro nostāju atklāja Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadība. Rezultātā šobrīd skaļāk tiek runāts par to, ka ECB neizbēgami dosies stingrākas monetārās politikas īstenošanas virzienā.

ASV FRS šādu kursu jau ir uzsākusi, un šonedēļ iestāde deva tālākus mājienus, ka tā jau drīzumā ir gatava sākt samazināt savas bilances apjomu. FRS vadība lietoja vārdu salikumu – «relatīvi drīz», ko daudzi tirgus dalībnieki iztulkojuši kā šā gada septembri. Jau daudzkārt ziņots – FRS, lai nepieļautu ASV un pasaules finanšu sistēmas sabrukumu, piesakoties iepriekšējai globālajai finanšu krīzei, visai ātri lēma uzsākt tā saucamo kvantitatīvo mīkstināšanu, kas nozīmēja, ka banka par jaunradītu naudu no tirgus izpērk parādzīmes (šis process tiek saukts arī par likviditātes drukāšanu, lai gan reāli dolāri drukāti netika – viss notika elektroniski).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Gaidāmas milzīgas spekulācijas par FRS politikas nākotni

Jānis Šķupelis, 21.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) rīkojusies tā, kā pirms tam paredzēja lielākā daļa ekonomistu – ASV dolāra procentlikmes iestādes septembra sanāksmē mainītas netika. Tiesa gan, šāda situācija tirgus dalībniekus neatturēja uzreiz sākt spekulēt par FRS tālāko rīcību nākotnē, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik izskatās, ka šādas spekulācijas būs labs pamats tam, lai finanšu tirgū turpinātos pastiprinātas aktīvu cenu svārstības. Lielākās daļas ekonomistu bāzes scenārijs ir, ka FRS par dolāra procentlikmju palielināšanu izšķirsies šā gada beigās – decembrī. Arī FRS vadītāja Dženeta Jellena preses konferencē to apstiprināja, piebilstot, ka lielākā daļa FRS attiecīgo amatpersonu grib dolāra likmes paaugstināt jau šogad. Ja tā būs, tad tā būtu pirmā dolāra likmju palielināšana deviņu gadu laikā. Daži finanšu tirgus komentētāji norāda, ka šajā laikā finanšu tirgos izaugusi vesela speciālistu un investoru paaudze, kas vēl ne reizi nav piedzīvojusi likmju paaugstināšanas ciklu. Arī šis apstāklis pēc dažu domām varētu nozīmēt paaugstinātu stresa piedevu finanšu tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā jau tirgus dalībnieki gaidīja, ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) trešdien paaugstināja dolāra bāzes likmi, raksta Bloomberg.

Tāpat FRS vadītāja Dženeta Jellena deva mājienus, ka turpmākais likmes celšanas temps būs pakāpenisks.

Likme paaugstināta no 0-0,25% līdz 0,25-0,5%.

FRS amatpersonas izteica prognozes, ka nākamā gada beigās atbilstoša likme varētu būt 1,375%, kas liecina, ka ik ceturksni likme tiks paaugstināta par 0,25 procentpunktiem.

FRS paziņojumā teikts, ka komiteja ir novērtējusi, ka darba tirgū šogad vērojami uzlabojumi un tā ir pārliecināta, ka inflācija vidējā termiņā pieaugs līdz 2% mērķium.

Db.lv jau rakstija, ka patlaban ASV bezdarba līmenis atrodas septiņu gadu zemākajā līmeni, un jaunu darbavietu skaits stabili aug, līdz ar to FRS ir pārliecināta, ka darba tirgus turpinās virzīties pilnas nodarbinātības virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta otrajā pusē atmestas formalitātes - ekonomikas ugunsgrēka dzēšanai pretī nu tiek likta naudas drukāšana bez formāla limita.

Proti, šīs nedēļas sākumā pasaules ietekmīgākā centrālā banka – ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) – paziņoja, ka īstenos bezlimita kvantitatīvo mīkstināšanu, kas bieži vien tautā tiek saukta par "dolāru drukāšanu". Nekas gan fiziski drukāts netiek, jo tad droši vien nāktos izcirst veselu lērumu ar mežiem, un notiek vien elektroniska gigantisku ciparu ierakstīšana vajadzīgajās tabulās. Pamatā kvantitatīvā mīkstināšana paredz, ka centrālā banka no tirgus izpērk un uz savas bilances uzliek valdību, pašvaldību un arī augstāk novērtēto uzņēmumu parādu izpirkšanu.

Vēl pirmdienas sākumā izskatījās, ka šī nedēļa finanšu tirgiem atkal būs sākusies uz ļoti depresīvas nots. Tiesa gan, šāda FRS aktivitāte tirgos atgrieza cerību, lai gan gluži no mīnusiem lielākos pasaules akciju tirgus pat šāda "monetārā atombumba" "izvilkt" nespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi trešdien pieauga un ASV dolāra vērtība kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) signāliem, ka tā drīz varētu pazemināt procentlikmes, ņemot vērā neskaidrību par ekonomikas prognozi.

Kā jau bija gaidāms, FRS atstāja procentlikmes nemainīgas, bet FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka tirdzniecības nesaskaņas un ekonomikas pieauguma palēnināšanās pasaulē ir pamudinājušas daudzus FRS administratorus uzskatīt, ka ir «pastiprinājies» iemesls procentlikmju pazemināšanai.

FRS savā paziņojumā solīja, ka tā «pienācīgi rīkosies, lai uzturētu ekonomikas paplašināšanos", un atmeta iepriekšējo formulējumu, ka tā būs «pacietīga» ekonomikas datu izvērtēšanā. Šī formulējuma atmešana vairoja cerības, ka FRS jau jūlijā samazinās procentlikmes.

«National Securities» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans sacīja, ka FRS nostāja par labu procentlikmju pazemināšanai atbilst prognozēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Āzijā akciju cenas pēc FRS lēmuma kāpj

Žanete Hāka, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien palielinājās Āzijas akciju tirgus indeksi, reaģējot uz trešdienas ziņām par ASV centrālās bankas lēmumu paaugstināt likmi pirmo reizi kopš 2006.gada.

Japānas Nikkei vērtība palielinājās par 1,6%, Austrālijas akciju indekss pakāpās par 1,6%, bet Ķīnas Shanghai – par 1,7%.

MSCI indekss, kas apkopo Āzijas-Klusā okeāna reģiona valstu akcijas, izņemot Japānu, pieauga par 0,7%.

Db.lv jau rakstīja, ka likme paaugstināta no 0-0,25% līdz 0,25-0,5%.

FRS vadītāja Dženeta Jellena deva mājienus, ka turpmākais likmes celšanas temps būs pakāpenisks.

FRS amatpersonas izteica prognozes, ka nākamā gada beigās atbilstoša likme varētu būt 1,375%, kas liecina, ka ik ceturksni likme tiks paaugstināta par 0,25 procentpunktiem.

FRS paziņojumā teikts, ka komiteja ir novērtējusi, ka darba tirgū šogad vērojami uzlabojumi un tā ir pārliecināta, ka inflācija vidējā termiņā pieaugs līdz 2% mērķium.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņēmumi, ka pie kādiem sarežģījumiem ekonomikai un finanšu tirgiem palīgā atkal steigsies centrālās bankas, izrādījušies pareizi.

Šīs nedēļas pirmajā daļā ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) veica ārkārtas dolāru refinansēšanas likmes samazināšanu. Likme tika apcirpta uzreiz par pusprocentpunktu līdz 1%-1,25% koridoram. Šis ir pirmais FRS ārkārtas likmju samazinājums kopš 2008. gada finanšu krīzes.

Šādā veidā pasaules ietekmīgākā centrālā banka mēģina apdrošināt ekonomiku pret augošo recesijas risku, ko atnesušas bailes par koronavīrusa izplatīšanos. "Vīrusam un mēriem, kas pieņemti, lai to ierobežotu, kādu laiku būs ietekme uz ekonomiku gan šeit, gan ārvalstīs. Procentlikmju samazinājums nemazinās infekcijas izplatīšanos un nerisinās arī "bojāto" piegāžu ķēžu jautājumu – mēs to saprotam. Tomēr ticam, ka šāda rīcība ekonomikai nodrošinās jēgpilnu atbalstu," otrdien teica FRS šefs Džeroms Pouels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunā FRS vadītāja paredz mērenu ekonomikas izaugsmi un bezdarba līmeņa samazināšanos

Žanete Hāka, 12.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājoties ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) vadītāja amatā, Dženeta Jellena atbalsta centrālās bankas pārstāvju politiku un saskata niecīgus riskus, kas var kavēt pakāpenisku FRS aktīvu iepirkumu programmas bremzēšanu, raksta Bloomberg.

Dž. Jellena sacījusi, ka ir pārsteigta par ziņojumiem, kas uzrāda vājāku darbatirgus izaugsmi un vēlas redzēt vairāk datu, pirms izvērtē darba tirgus veselību.

Pasaules finanšu tirgus satricinājumi nerada būtisku risku ASV ekonomikai, viņa uzsver, piebilstot, ka inflācija, visticamāk, virzīsies tuvāk FRS noteiktajam mērķim – 2%, kaut arī nav sasniegusi to jau gandrīz divus gadus.

Dž. Jellena paredz mērenu ekonomikas izaugsmi un bezdarba līmeņa samazināšanos. Jaunā FRS vadītāja, kura turpinās iepriekšējā FRS vadītāja – Bena Bernankes politiku, vadīs ekonomikas stimulu programmas samazināšanu. Programmas iepirkumi ir veicinājuši FRS bilances palielinājumu līdz 4,1 triljonam dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržās trešdien, nerimstot bažām par Savienoto Valstu procentlikmju kāpumu, turpināja krist akciju cenas, un lielākie indeksi zaudēja vairāk nekā trīs procentus vērtības.

Savukārt Eiropas biržas turpina negatīvi ietekmēt Itālijas valdības un Eiropas Komisijas (EK) nesaskaņas par Itālijas nākamā gada valsts budžeta deficītu.

«Investoriem pašlaik ir par ko raizēties- no [ASV] obligāciju procentlikmju kāpuma tempa un tā ietekmi uz investoru noskaņojumu līdz Itālijas populistu koalīcijas spēlītēm ar Eiropas Komisiju, buksējošajām »Breksita« sarunām un ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikta turpināšanos,» norādīja «Oanda» vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

Investori ir bijuši nervozi, kopš ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums pārsniedza 3,0%. Tas pieauga pēc spēcīgu ASV ekonomikas datu publicēšanas, kuri veicina iespējamību, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) turpinās celt procentlikmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pārsvarā kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi, savukārt britu mārciņas vērtība samazinājās, turpinoties haosam «Breksita» jomā.

ASV uzņēmumu akciju cenas neilgu laiku pieauga pēc FRS lēmuma saglabāt bāzes procentlikmi nemainīgu un prognozes, ka šogad to nepaaugstinās, bet varētu paaugstināt nākamgad.

Akciju cenas sāka kristies pēc preses konferences, kurā FRS vadītājs Džeroms Pauels uzsvēra, ka ASV ekonomika ir stabila, lai gan FRS trešdien samazināja ekonomikas pieauguma prognozi šim gadam no 2,3% līdz 2,1%, nākamajam gadam no 2% līdz 1,9%, bet 2020.gadam to saglabāja 1,8% līmenī.

Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu, bet indekss «Nasdaq Composite» nedaudz pieauga.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka tirgus sākotnējais kāpums bija automātiska reakcija uz FRS lēmumu, bet investori vēlāk pārdomāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Senāts par jauno Federālo Rezervju sistēmas (FRS) vadītāju apstiprinājis Dženetu Jellenu, tādējādi šī būs pirmā sieviete, kas vada ASV centrālo banku tās 100 gadu ilgajā vēsturē.

Par Dž. Jellenas ievēlēšanu balsoja 56 senatori, bet pret – 26. Vairāki senatori balsošanā nepiedalījās slikto laika apstākļu dēļ. Kā raksta Bloomberg, saņemtais pozitīvo balsu skaits ir vēsturiski vismazākais, un liecina, ka centrālajā bankā aizvien pastāv politiskas nesaskaņas vēl sešus gadus pēc krīzes.

Līdzšinējais FRS vadītājs Bens Bernanke 2010.gadā saņēma 70 pozitīvas balsis, bet 30 senatori balsoja pret, un tad jau tika teikts, ka šis balsojums ir visnegatīvākais FRS vadītājam. B. Bernankes pilnvaru termiņš beidzas 31.janvārī, un 1. februārī vadītāja pienākumus pārņem Dž.Jellena.

Viņa pārņems FRS ar 4,02 triljonu dolāru lielu bilanci, ko veicinājusi kvantitatīvās mīkstināšanas programma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FRS satraucas par ASV ekonomiku

Žanete Hāka, 28.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdienas sanāksmē ASV Federālo Rezervju sistēma atstāja bāzes procentu likmi esošajā līmenī, un centrālās bankas amatpersonas uzsvēra, ka tās cītīgi seko līdzi pasaules ekonomiskās un finansiālās situācijas attīstībai, tādējādi signalizējot, ka ņem vērā izpārdošanu pasaules akciju tirgos, bet nav gatavi atteikties no stingrākas monetārās politikas plāna šajā gadā, raksta Reuters.

Šāds FRS lēmums tika gaidīts, jo mēnesi ilgais kritums ASV un pasaules akciju tirgos ir veicinājis bažas, ka iespējamā pasaules ekonomikas izaugsmes palēnināšanās var ietekmēt arī ASV izaugsmi.

FRS amatpersonas uzsvēra, ka ekonomika aizvien ieņēmusi mērenas izaugsmes virzienu, un darba tirgus ir spēcīgs, un to nevarētu ietekmēt pakāpenisks likmes paaugstinājums. Tādējādi FRS pārstāvji neizslēdza iespēju paaugstināt likmi martā.

Kā pierādījums tam, ka FRS pašreizējos riskus uztver nopietni, no paziņojuma šoreiz izņemta frāze, ka riski ekonomikas perspektīvai ir sabalansēti. Tā vietā tika uzsvērts, ka FRS izvērtē, kā pasaules ekonomika un finanšu tirgi varētu ietekmēt tālāko perspektīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaida spēcīgāku eiro; šādas prognozes gan aprīlī apcirptas vēl tālāk.

Eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma nedaudz sarukusi. Liela daļa tirgus analītiķu gan joprojām uzskata, ka Vecā kontinenta valūtas vērtībai tomēr vajadzētu nonākt augstāk. Šīs nedēļas sākumā eiro cena atradās pie 1,123 ASV dolāru atzīmes, kas ir par 2% zemāk nekā pagājušā gada beigās. Eiro cenas ASV dolāros samazināšanās tendence vērojama jau kopš 2018. gada janvāra beigu daļas, kad kopējās valūtas vērtība bija pārkāpusi pāri 1,25 dolāru slieksnim. Šobrīd šo valūtu attiecība atrodas aptuveni turpat, kur tā bija 2017. gada vidū.

Atliek uz vēlāku laiku

Lielā mērā šāda lielo valūtu kustība tiek skaidrota ar centrālo banku politikas izmaiņām. Kļuvis skaidrs, ka to monetāro politiku normalizēšana tiks atlikta. Turklāt pesimistiskāka izklausījusies tieši Eiropas Centrālā banka (ECB), kur šādu tās nostāju pamato arī vājāki reģiona ekonomikas dati. Piemēram, arī šīs nedēļas sākumā vājāki izrādījās gan Vācijas eksporta, gan importa rādītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FRS pārstāvis: Aktīvu iepirkumi jābremzē tikai, kad būs pilnīga pārliecība par ekonomikas atveseļošanos

Žanete Hāka, 04.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Federālo Rezervju sistēmai (FRS) jābremzē aktīvu iepirkumus tikai tad, kad tā būs pilnīgi pārliecināta, ka ekonomika ir uz pareizā ceļa, sacījis Sanfrancisko Federālo Rezervju sistēmas vadītājs Džons Viljams.

Intervijā aģentūrai Reuters viņš uzsvēris, ka tad, kad FRS sasniegs šādu pārliecības līmeni, tai ir jāpaziņo programmas iepirkumu pēdējais termiņš.

Dž. Viljams norādijis, ka viņu satrauc fakts, ka tirgus nesaprot FRS signālus, ka procentu likmes paliks zemas pēc tam, kad aktīvu iepirkšanas programma tiks noslēgta.

FRS pirms gada paziņoja, ka likmes paaugstināšanu neapsvērs tikmēr, kamēr bezdarba līmenis būs virs 6,5%.

«Es uzskatu, ka, ja inflācija turpinās saglabāties zema, mēs kādu laiku nepalielināsim likmi pat ja bezdarba līmenis būs zem 6,5%,» viņš sacījis.

Dž. Viljams šajā gadā ir ASV FRS politikas veidotāju komitejas balsošanas loceklis, un ir tuvs sabiedrotais Dženetai Jellenai, kura visdrīzāk nākamā gada sākumā FRS vadītāja amatu pārņems no Bena Bernankes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās pasaules lielākajos akciju tirgos turpinās cenu pieaugums. Pamatā tirgus dalībnieki koncentrējušies uz ASV un Ķīnas vēlmi noslēgt pagaidu tirdzniecības vienošanos, potenciālu Brexit atrisināšanos, papildus monetārajiem stimuliem no ASV Federālo rezervju sistēmām (FRS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB), labākiem uzņēmumu finanšu rezultātiem un pasaules ekonomikas datu stabilizēšanos.

FRS intervence

"Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš gan izceļ, ka varētu būt vēl viens smalkāks iemesls tam, kādēļ akciju tirgi pēdējos divos mēnešos jūtas ļoti labi.

"Šis iemesls ir saistīts ar ASV centrālās bankas radīto likviditāti finanšu sistēmā ar repo darījumu starpniecību. Vienkāršāk izsakoties, FRS katru nakti ir gatava atpirkt valsts parādzīmes, kas tiek glabātas pie tās tiešajiem tirdzniecības partneriem, kas, galvenokārt, ir ASV lielākās bankas un finanšu iestādes. Bankas šajā procesā saņem papildus līdzekļus, kurus tās var izmantot savām vajadzībā, tostarp, ieguldīšanai citos finanšu aktīvos. Novembra pēdējā dienā šādās operācijās izmantoja 88,45 miljardus ASV dolārus, kas ir tuvu rekordam. Papildus tam - šīs operācijas rudens laikā ir palielinājušas FRS bilanci par 300 miljardiem, kas ir līdzvērtīgs stimuls, kādu iepriekš nodrošināja kvantitatīvās stimulēšanas process. Turklāt jāatgādina, ka arī ECB novembrī atsāka obligāciju uzpirkšanu, tai atvēlot 20 miljardus eiro mēnesī," norāda Luminor eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgiem nāksies iemācīties dzīvot bez centrālās bankas narkotikām, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ pasaules finanšu tirgos gaidāms liels notikums – ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) lems par dolāra procentlikmju nākotni. Jau ilgstoši tirgus dalībnieki spekulējuši, ka tieši šis septembris vēsturē var ieiet kā mēnesis, kad pirmo reizi kopš 2006. gada paziņos par dolāra bāzes likmju paaugstināšanu (jau septiņus gadus ASV dolāra procentlikme ir noteikta 0 līdz 0,25% koridorā). Šāda veida spekulācijām jau ir bijusi milzīga ietekme uz akciju, obligāciju, valūtu un izejvielu cenu.

Pēdējo nedēļu laikā, sašķoboties pieņēmumiem par Ķīnas tautsaimniecības spēku, vairums tirgus dalībnieku gan ir attālinājuši savas dolāra likmju palielināšanas prognozes. Līdz ar to bāzes scenārijs ir tāds, ka FRS pa likmju palielināšanas pogām spiedīs pašās šā gada beigās – decembrī. Neskatoties uz to, šīs nedēļas pasaules ietekmīgākās centrālās bankas sanāksmei tāpat tiks pievērsta liela uzmanība. Līdz ar to var arī prognozēt, ka lielākās daļas pasaules finanšu aktīvu cena līdz šai ceturtdienai būs bez konkrētas virzības – visi gaidīs, ko darīs un ko pēc tam teiks ASV centrālie baņķieri. Pašlaik vidēji tiek dota 30% iespējamība, ka FRS dolāra likmes palielinās jau šonedēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

ASV bezdarba līmenis sarūk līdz 7,6%

Jānis Šķupelis, 05.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labi ASV darba tirgus dati ataino ekonomikas atveseļošanos, un tas var nozīmēt, ka dzīres akciju tirgos turpināsies. Darba tirgus dati gan nav viennozīmīgi labi.

Pasaules lielākā ekonomika ir uz atveseļošanās takas, liecina ASV šonedēļ publicētie darba tirgus dati. Tie atklājuši, ka bezdarba līmenis martā sarucis līdz 7,6% (no 7,7% vēl mēnesi iepriekš un 7,9% janvārī), kas ir zemākais līmenis kopš 2008. gada beigām. Sektoros, izņemot lauksaimniecību, pagājušajā mēnesī radītas 88 tūkst. darbvietas, kas gan bija daudz mazāk nekā analītiķu gaidītie 200 tūkstoši.

Jāpiebilst, ka tieši ar darba tirgus veselību ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) stingri sasaistījusi savas monetārās politikas stingrības nākotni. Proti, FRS vadība norādījusi, ka ekonomiku stimulējošie pasākumi turpināsies tik ilgi, kamēr bezdarba līmenis ASV nesamazināsies vismaz līdz 6,5%. Neskatoties uz februāra labajiem ASV darba tirgus datiem, gan jāsecina, ka bezdarbs šajā valstī savas finanšu krīzes laikā iekarotās pozīcijas atdod lēni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Prognoze: FRS samazinās aktīvu iepirkumus septembrī

Žanete Hāka, 21.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Federālo Rezervju sistēma (FRS) mēneša aktīvu iepirkšanas apjomus septembrī samazinās līdz 65 miljardiem ASV dolāru, un kopumā iepirkumus beigs 2014. gada jūnijā, prognozē Bloomberg aptaujātie ekonomisti.

Aptauja tika veikta pēc FRS sanāksmes, kurā tika ziņots, par monetārās stimulēšanas pasākumu bremzēšanu. 44% ekonomistu paredz, ka FRS to sāks darīt septembrī. Jāpiebilst, ka jūnija sākumā veiktajā aptaujā 27% ekonomistu prognozēja, ka FRS šo soli spers septembrī.

«Tas ir šāviens, ko dzirdēja investori visā pasaulē – atgādinājums, ka kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumi kādu dienu beigsies,» saka Bank of Tokyo-Mitsubishi UFJ Ltd galvenais ekonomists Kris Rupkijs.

Trešdien, B. Bernanke pēc divu dienu ilgušās FRS sanāksmes paziņoja, ka FRS varētu sākt bremzēt savus monetārās stimulēšanas pasākumus un noslēgt tos 2014. gada vidū, ja ekonomika sasniegs noteiktos mērķus. Šis paziņojums lika gāzties akciju tirgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru