Jaunākais izdevums

ASV raķešu triecienā Šairatas aviobāzē Sīrijas vidienē nogalināti vismaz seši cilvēki un faktiski iznīcināti teju visi objekti tajā, paziņoja Sīrijas armija un novērotāju organizācija.

«Aviobāze tika gandrīz pilnībā iznīcināta - skrejceļš, degvielas cisternas un pretgaisa aizsardzība - viss tika saspridzināts gabalos,» sacīja Londonā bāzētās nevalstiskās organizācijas Syrian Observatory for Human Rights (SOHR) direktors Rami Abderrahmans. «Tur uz vietas bija iznīcinātāji Su-22, Su-24 un MiG-23. Pēc viņa teiktā, triecienā arī sapostītas virsnieku kazarmas.

Sīrijas armija nosodīja ASV «agresiju» kā starptautisko tiesību pārkāpumu un paziņoja, ka triecienā nogalināti vismaz seši cilvēki un nodarīti smagi postījumi.

Valsts televīzijā nolasītajā armijas paziņojumā teikts, ka triecieni padara ASV par partneri teroristu grupējumiem, kas saistīti ar Al Qaeda un Islāma valsts. Triecieni arī vājinās cīņu pret terorismu, norādīja armija.

Tās paziņojumā teikts, ka trieciens veikts, aizbildinoties ar šonedēļ notikušo uzbrukumu Hān Šeihūnas pilsētā, nezinot visus faktus.

Homsas provinces gubernators Talals Barazi pavēstīja, bāzē esošie spēki «sniedz svarīgu atbalstu» cīņā pret džihādistu grupējumu Islāma valsts Palmīras reģionā. «ASV bombardēšana vājina Sīrijas armijas spējas karā pret terorismu,» sacīja Barazi.

Kā norāda aktīvisti un nemiernieki, Šairatas aviobāze ir viena no valdības spēku aktīvākajām bāzēm uzlidojumu veikšanai visām nemiernieku teritorijām Sīrijas vidienē un ziemeļos.

Šairatas aviobāze ir valdības spēku otra svarīgākā aviobāze un par to plašāka ir tikai Latākijas aviobāze Vidusjūras piekrastē, kur izvietojušies arī režīmu atbalstošie Krievijas spēki.

Sīrijas opozīcijas grupējums Sīrijas Koalīcija apsveica ASV triecienu, paziņojot, ka tas izbeidz «nesodāmības» ēru un tam ir jābūt tikai sākumam.

Ka ziņots, ASV piektdienas naktī raidīja 59 spārnotās raķetes Tomahawk uz gaisa spēku bāzi Sīrijā, atriebjoties par šonedēļ Sīrijā notikušo ķīmisko ieroču uzbrukumu civiliedzīvotājiem, paziņoja ASV amatpersonas.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka šis gaisa trieciens veikts ASV «vitālās nacionālās drošības interesēs». Viņš arī aicināja «civilizētās nācijas» «izbeigt slaktiņu un asinsizliešanu Sīrijā».

Tas bija pirmais tiešais ASV uzbrukums Sīrijas prezidenta Bašara al Asada valdībai, ASV bruņotajiem spēkiem izpildot prezidenta Donalda Trampa nozīmīgāko militāro pavēli kopš viņa inaugurācijas.

Raķetes tika izšautas uz Sīriju no ASV 6.flotes karakuģiem Porter un Ross Vidusjūras austrumos. Tās tika raidītas uz Šairatas lidlauku, no kura, kā uzskata ASV, bija izlidojušas Sīrijas lidmašīnas, veicot ķīmisko uzbrukumu. Raķetes tika mērķētas uz aviobāzes lidmašīnām un skrejceļiem.

«Šī vieta bija saistīta ar Sīrijas režīma ķīmisko ieroču programmu un tieši saistīta ar šausmīgo 4.aprīļa ķīmisko ieroču uzbrukumu,» sacīja Baltā nama amatpersona.

«Mēs ar lielu ticamības pakāpi lēšam, ka šonedēļ notikušais ķīmisko ieroču uzbrukums tika veikts no šīs vietas ar aviāciju, kas pakļauta Asada režīma pavēlniecībai,» piebilda šī amatpersona.

«Mēs ar līdzīgu ticamības pakāpi arī lēšam, ka Asada režīms šajos uzbrukumos izmantoja nervu gāzi, kas līdzīga zarīnam,» sacīja amatpersona.

Trieciens bija negaidīts, jo Tramps kā ASV prezidenta kandidāts bija brīdinājis ASV neiesaistīties Sīrijas pilsoņkarā, kurš sākās pirms sešiem gadiem. Tramps tomēr asi reaģēja uz otrdien notikušo ķīmisko uzbrukumu, nosaucot to par «cilvēces negodu», ar kuru tikušas pārkāptas «daudzas līnijas».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien draudēja iznīcināt Turcijas ekonomiku, ja tā pārkāps zināmu robežu. Tiesa gan, prezidents konkrēti nenorādīja, par kādiem pārkāpumiem viņš Turciju varētu sodīt.

«Ja Turcija izdarīs kaut ko tādu, ko es savā dižajā un nepārspējamajā gudrībā uzskatīšu par zināmu robežu pārkāpšanu, es pilnībā iznīcināšu un izsvītrošu Turcijas ekonomiku, kā es to iepriekš jau esmu darījis,» tviterī brīdināja Tramps.

Tirgi nekavējoties reaģēja uz ASV līdera draudiem. Pēc tvīta publicēšanas Turcijas liras kurss krities par 2,31%, vēsta biznesa portāls «MarketWatch».

ASV bruņotie spēki sākuši pamest pozīcijas līdzās Turcijas-Sīrijas robežai pēc tam, kad Baltais nams svētdien paziņoja, ka nestāsies ceļā Turcijas operācijai pret Sīrijas kurdu kaujiniekiem, kas ar ASV palīdzību spēlēja izšķirošu lomu «Islāma valsts» «kalifāta» sagrāvē Sīrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Tramps brīdina Turciju par ekonomisku sagrāvi, ja tā uzbruks kurdiem

LETA--AFP, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien brīdināja Turciju par ekonomisku sagrāvi, ja tā pēc ASV karaspēka atvilkšanas no Sīrijas uzbruks kurdu spēkiem, vienlaikus prezidents mudināja kurdus neprovocēt Ankaru.

«Mēs Turciju ekonomiski sagrausim, ja viņi uzbruks kurdiem,» tviterī brīdināja Tramps, mudinot arī izveidot 30 kilometru drošības zonu.

«Tāpat es negribu, ka kurdi provocē Turciju. Krievija, Irāna un Sīrija ir lielākie ieguvēji no ASV ilgtermiņa politikas iznīcināt »Islāma valsti« - dabīgie ienaidnieki. Mēs arī gūstam labumu, bet tagad ir laiks vest mūsu karavīrus mājās. Jāizbeidz bezgalīgie kari!»

Trampa pēkšņais 19.decembra paziņojums, ka no Sīrijas tiks izvesti 2000 tur dislocētie ASV karavīri, radīja satraukumu Vašingtonas amatpersonu vidū un ASV sabiedrotajos ārzemēs, bet ASV aizsardzības ministrs Džims Matiss atkāpās no amata.

Tramps pēc sava sākotnējā paziņojuma, kas sabiedrotos pārsteidza nesagatavotus, kā arī izraisīja satraukumu Sīrijas kurdos, vēlāk skaidroja, ka karaspēka izvešana notikšot lēni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi pirmdien pieauga, ko veicināja investoru optimisms par firmu peļņas rādītāju publicēšanas periodu, kā arī negaidīti labs ziņojums par mazumtirdzniecības datiem un atvieglojums par to, ka gaisa triecieni Sīrijā nav izraisījuši konflikta eskalāciju.

Londonas biržas indekss kritās, sarūkot naftas cenām un naftas kompāniju BP un «Shell» akciju cenām, un to veicināja arī britu mārciņas vērtības kāpums pret ASV dolāru. Kritās arī Frankfurtes biržas indekss, bet Parīzes biržas indekss nedaudz pieauga.

«BK Asset Management» eksperte Keitija Liens izskaidroja ASV dolāra vērtības samazināšanos ar ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem. Tramps tviterī bija apsūdzējis Krieviju un Ķīnu, ka tās «spēlē Valūtas devalvācijas spēli».

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās kritās, jo atvieglojums par to, ka gaisa triecieni Sīrijā nav izraisījuši konflikta eskalāciju, mazināja investoru bažas par jēlnaftas piegāžu drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ASV raķešu triecieni Sīrijā ir adekvāta rīcība ķīmisko ieroču izmantošanas ierobežošanai

Zane Atlāce - Bistere, 07.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV veiktie raķešu triecieni Šairatas gaisa spēku bāzei Sīrijā ir adekvāta rīcība, lai nepieļautu atkārtotu ķīmisko ieroču izmantošanu pret Sīrijas civiliedzīvotājiem, uzskata Latvijas Ārlietu ministrija.

Tas ir skaidrs signāls, ka ķīmisko ieroču izplatīšana un izmantošana nav pieļaujama, ministrija norāda presei izplatītajā paziņojumā.

5. aprīlī Ārlietu ministrija nosodīja ķīmisko ieroču uzbrukumu civiliedzīvotājiem Sīrijas Idlibas provincē un aicināja nekavējoties izmeklēt notikušā apstākļus un sodīt tos, kas ir atbildīgi par šādiem noziegumiem.

Vienlaikus Ārlietu ministrija izsaka cerību, ka ANO Drošības padomes dalībvalstis tomēr spēs vienoties par rezolūciju, kas nosodītu ķīmisko ieroču uzbrukumu un ļautu izmeklēt notikušo.

Sīrijas valdības veiktais ķīmisko ieroču uzbrukums ir smags starptautisko normu un tiesību, tostarp Konvencijas par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu, pārkāpums. Kā konvencijas dalībvalsts, Sīrijas valdība ir atbildīga par tajā noteikto saistību ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien medijiem bija ļauts ielūkoties Pasaules robotu izstādē, kas plašākai sabiedrībai savas durvis vērs rītdien.

Izstāde norisināsies no 23. līdz 27. augustam Pekinā, Ķīnā. Tās ietvaros plānota robotikas tematikai veltīta konference, paraugdemonstrējumi, kā arī robotu sacensības.

Raksta galerijā - ieskats robotu izstādē!

FOTO: Uzņēmēji pulcējas starptautiskā izstādē Sīrijā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) trešdien paziņoja, ka tai ir dziļi iebildumi pret ASV Pārstāvju palātas pieņemtajām sankcijām pret Krieviju, kas var ietekmēt energopiegādes Eiropā.

Eiropas Komisija (EK) «pauda savas bažas, īpaši likumprojekta iespējamās ietekmes uz ES enerģētisko neatkarību dēļ», norādīts pēc sarunām Briselē izplatītajā EK paziņojumā.

EK piebilda, ka joprojām ir «gatava rīkoties, lai aizstāvētu eiropiešu intereses», ja šīs bažas nekliedēs ASV likumdevēji.

EK prezidents Žans Klods Junkers paziņoja, ka «mēs esam gatavi attiecīgi rīkoties dažu dienu laikā, ja mūsu bažas netiks pienācīgi ņemtas vērā».

«ASV likumprojektam var būt neapzinātas vienpusējas sekas, kas ietekmē ES enerģētikas drošības intereses. Amerika vispirms nevar nozīmēt, ka Eiropas intereses ir pēdējā vietā,» pavēstīja Junkers.

Jau vēstīts, ka ASV Pārstāvju palāta otrdien pieņēma likumprojektu par jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps parakstījis Kongresa pieņemto likumprojektu par jaunām sankcijām pret Krieviju, kā arī Irānu un Ziemeļkoreju, paziņojis Baltais nams.

Kā pavēstīja divi avoti Baltajā namā, Tramps likumu parakstījis trešdienas rītā aiz slēgtām durvīm un bez kameru klātbūtnes.

Pēc likuma parakstīšanas izplatītajā Trampa paziņojumā paustas bažas, ka likums ierobežo prezidenta spējas pieņemt lēmumus attiecībā uz ārpolitiku un varētu kaitēt ASV spējām strādāt ar sabiedrotajiem.

"Ierobežojot izpildvaras elastību, šis likums apgrūtina ASV iespējas slēgtas labas vienošanās amerikāņu tautai, un satuvinās ciešāk Ķīnu, Krieviju un Ziemeļkoreju," teikts Trampa paziņojumā. "Mūsu konstitūcijas radītāji ārlietas nodeva prezidenta rokās. Šis likums pierādīs tās izvēles gudrību."

Kā teikts paziņojumā, Trampa bažas attiecas uz četrām lietām - izpildvaras ierobežošanu, neapzinātu kaitējumu ASV kompānijām, kā arī ASV starptautiskajiem partneriem, un ierobežojumiem administrācijas elastībai strādāt saskaņā ar sabiedrotajiem attiecībā uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas uzņēmēju interese par Irānas tirgu nokritusies praktiski līdz nullei

Didzis Meļķis, 08.08.2018

Irānas eksperts un konsultāciju uzņēmuma Courland Advisors partneris Tibo Normands

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 7. jūlija ir izsludināta ASV sankciju pret Irānu pirmā kārta, un to noteikumi ir daudz agresīvāk formulēti, nekā līdz 2015. gadam spēkā esošās sankcijās.

Tās tika atceltas un Irāna atjaunota pilnvērtīgā starptautiskajā apritē līdz ar daudzpusējo Kopīgo Visaptverošo rīcības plānu (angl. akronīms JCPOA), kas paredz pamatīgi samazināt Irānas kodolprogrammu un tās spējas, kas varētu rezultēties atomieroču izveidē.

Ar Donalda Trampa paziņojumu ASV no JCPOA izstājās 8. maijā, vienpusēji izsludinot nodomu atjaunot sankcijas pret Irānu ar mērķi gan vēl vairāk iegrožot tās kodoltehnoloģiju kapacitāti, gan arī mazināt tās destabilizējošo politisko ietekmi reģionā, kas sevišķi attiecas uz atbalstu Bašara al Asada režīmam Sīrijā.

Baltieši turas pa gabalu

Irānas eksperts un konsultāciju uzņēmuma Courland Advisors partneris Tibo Normands (Thibault Normand) db.lv komentē, ka jaunajā situācijā, kas vēl agresīvāk par iepriekšējām sankcijām iegrožo sadarbību ar Irānu, ieguvējas paredzami būs Krievijas un Ķīnas kompānijas. Lai gan irāņi kvalitātes dēļ priekšroku dod Eiropas tehnoloģijām, sankciju vēriena dēļ, pat ar visiem Briseles centieniem dot pretspiedienu Vašingtonai, eiropiešu turpmākās biznesa saiknes ar Irānu būs ļoti problemātiskas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien pieauga, ko veicināja labvēlīgi Ķīnas ekonomikas dati un pārliecinoši vairāku ASV firmu peļņas rādītāji.

Ķīnas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieauga par 6,8%, un šis kāpums saskanēja ar analītiķu iepriekš publiskotām prognozēm. Šie dati nomierināja investorus, kuri bija nobažījušies par tirdzniecības saspīlējuma starp Ķīnu un ASV iespējamu ietekmi uz biznesa noskaņojumu.

ASV firmas «Netflix», «Goldman Sachs», «Johnson & Johnson» un «UnitedHealth Group» pirmajā ceturksnī guva peļņu, kas pārspēja prognozes. Biržu indeksu kāpumu veicināja arī ASV dati par dzīvojamēku celtniecības pieaugumu martā.

«Pašlaik ir notikusi atgriešanās pie pamatprincipiem, lai gan to vienā mirklī var mainīt kāds tvīts,» sacīja LBBW eksperts Karls Heilings.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Tramps apstiprina sankcijas Turcijas līderiem, atjauno tarifus un izbeidz tirdzniecības sarunas

LETA--AFP, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien apstiprināja sankciju noteikšanu Turcijas līderiem, atjaunoja muitas tarifus Turcijas tērauda produkcijai un izbeidza tirdzniecības sarunas, šādi protestējot pret Turcijas ofensīvu Sīrijā.

«Es esmu pilnīgi gatavs ātri sagraut Turcijas ekonomiku, ja Turcijas līderi turpinās iet pa šo bīstamo un iznīcinošo taku,» paziņoja Tramps. Prezidents sacīja, ka ir izdevis izpildrīkojumu, kas ļauj noteikt sankcijas esošām un bijušām Turcijas amatpersonām, kā arī nekavējoties izbeidzis sarunas par ASV-Turcijas tirdzniecības vienošanos.

Tramps arī sacīja, ka viņš atjaunos 50% muitas tarifu Turcijas tērauda produkcijai. Šāds tarifs bija viens no pasākumiem, kurus ASV pērn īstenoja, lai panāktu Turcijā aizturēta amerikāņu mācītāja atbrīvošanu. Tramps maijā pazemināja šo tarifu līdz 25%, pielāgojoties tarifiem, ko Tramps bija piemērojis citiem ASV tirdzniecības partneriem, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES). Pēc Trampa izpildrīkojuma tika noteiktas ASV sankcijas Turcijas Aizsardzības ministrijai un Enerģētikas ministrijai, kā arī iekšlietu, aizsardzības un enerģētikas ministriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien pieauga, jo investorus iedrošināja ASV prezidenta Donalda Trampa vilcināšanās pieņemt lēmumu par raķešu triecieniem Sīrijai tās ķīmisko uzbrukumu dēļ.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien bija kritušies, valdot satraukumam par kareivīgāku Trampa tvītu.

«Cits pavērsiens Trampa tvītos ... bija galvenais izaugsmes dzinulis, paceļot vairākumu tirgu no krituma uz kāpumu,» sacīja Spreadex analītiķis Konors Kempbels.

Pieaugumu veicināja arī tādi faktori kā optimisms par gaidāmo firmu peļņas publicēšanas sezonu un signāli, ka ASV prezidents apsvērs atkalpievienošanos Klusā okeāna tirdzniecības līgumam.

«Netiku teicis, kad uzbrukums Sīrijai notiks. Varētu būt ļoti drīz vai arī nepavisam ne tik drīz,» ceturtdienas rītā tviterī rakstīja Tramps.

«Prezidenta tvīts, šķiet, palīdzēja mazināt bažas par situāciju Sīrijā – vai vismaz uz laiku izņēma tās no investoru prātiem,» sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

New York Times: Likmes cīņā pret naudas atmazgāšanu Latvijai ir augstas

LETA, Žanete Hāka, 18.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadiem ilgi vairākas Latvijas bankas palīdzējušas kriminālo aprindu pārstāvjiem atmazgāt naudu un tad pārvietot uz ārzonām, taču šobrīd likmes cīņā pret naudas atmazgāšanu mūsu valstij ir augstas, raksta ASV laikraksts New York Times (NYT).

Kā piemēri tiek minēti investīciju konsultants, kura finanšu piramīda Krievijas iedzīvotājiem nolaupīja 10 miljonus ASV dolāru, Taivānas uzņēmējs, kurš slepeni palīdzējis Ziemeļkorejai iegūt precīzijas instrumentus kodolieroču programmas attīstībai, un korumpēts Ukrainas politiķis, kurš centies legalizēt savai valstij izkrāptos miljonus.

Pēdējā laikā uzvirmojuši skandāli, kas atklāj, ka caur Skandināvijas banku «Swedbank» un «Danske Bank» kontiem Baltijas valstīs izplūduši miljoniem aizdomīgas izcelsmes eiro, tādēļ ASV pastiprina spiedienu pret šīm valstīm, lai Ziemeļkorejai un Krievijas pilsoņiem neizdotos apiet sankcijas. raksta NYT Latvijas amatpersonas ir solījušas vērsties pret likumu neievērojošām bankām, kas «valsti padarījušas par vienu no pasaules nozīmīgākajiem naudas, jo īpaši no Krievijas aizplūstošu līdzekļu, atmazgāšanas centriem», lasāms NYT.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) gatavo atbildes pasākumus pret ASV, ja Vašingtona īstenos plānotās vērienīgās sankcijas pret Krieviju, kas varētu skart arī Eiropas uzņēmumus.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers aicinājis nekavējoties izvērtēt jautājumu, kā Briselei būtu jāreaģē, ja sankcijas, kas patlaban tiek apspriestas ASV Kongresā, tiks vērstas pret Eiropas enerģētikas un citu jomu uzņēmumiem.

«Briselei «jābūt gatavai rīkoties dažu dienu american flag

laikā», ja ASV soļi tiks pieņemti, neņemot vērā ES bažas», teikts EK sagatavotajā dokumentā, ar kuru iepazinies laikraksts Financial Times.

ASV likumdevēji nedēļas nogalē panākuši vienošanos par jaunām sankcijām pret Krieviju, šādi sodot to par iejaukšanos ASV vēlēšanās, kā arī agresiju Ukrainā un Sīrijā.

Sagaidāms, ka ASV Pārstāvju palāta par jaunajām sankcijām, kas būs vērstas arī pret Irānu un Ziemeļkoreju, balsos otrdien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien kritās, jo investorus uztrauca ASV prezidenta Donalda Trampa brīdinājumi par gaidāmiem raķešu triecieniem Sīrijai tās ķīmisko uzbrukumu dēļ.

«Finanšu tirgos trešdien iezagās nepatika riskēt, jo atvieglojuma sajūtu par ASV-Ķīnas tirdzniecības saspīlējuma samazināšanos aizēnoja augošais ģeopolitiskais risks ap Sīriju,» sacīja FXTM analītiķis Lukmans Otunuga.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs atzina, ka Trampa izteikumi par Sīriju «iezvana» jaunu «ģeopolitisko baiļu» kārtu.

Tramps trešdien tviterī brīdināja Krieviju gatavoties ASV raķešu triecieniem Sīrijā, rakstot, ka «nāks [raķetes], jaukas, jaunas un gudras!» kā atbilde uz Sīrijas valdības spēku uzbrukumu ar ķīmiskajiem ieročiem.

Naftas cenas noslēdza tirdzniecības sesiju augstākajā līmenī kopš 2014.gada decembra, ko veicināja Trampa paziņojumi par Sīriju un tas, ka Saūda Arābija pārtvēra ballistiskās raķetes, ko bija raidījuši Jemenas nemiernieki, un notrieca divus dronus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV, sākot ar pirmdienu, atjauno visas sankcijas Irānai, kas tika atceltas pēc 2015.gada kodolvienošanās.

Sankcijas, kas spēkā stājas pirmdien, attiecas uz Irānas kuģniecības, finanšu un enerģētikas sektoriem. Tā ir otrā daļa no sankcijām, ko ASV atjauno pret Teherānu, kopš ASV prezidents Donalds Tramps maijā paziņoja, ka Savienotās Valstis izstājas no Irānas kodolvienošanās un ka Vašingtona atjauno pēc šīs vienošanās noslēgšanas apturētās sankcijas. Pirmā sankciju kārta stājās spēkā augustā.

Ar ierobežotiem izņēmumiem sankcijas būs vērstas pret valstīm, kuras nepārtrauks importēt Irānas naftu, un ārvalstu uzņēmumiem, kas slēdz darījumus ar «melnajā sarakstā» iekļautajiem Irānas subjektiem, tostarp Irānas centrālo banku, privātajām finanšu institūcijām, kā arī valsts ostu un kuģniecības kompānijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Piecas globālas tendences un to nozīme Latvijas kontekstā

Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds, 11.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Islande – no zvejnieka līdz baņķierim un pelēkajiem sarakstiem

Jānis Šķupelis, 14.01.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Finanšu darījumu darba grupa (FATF), kas seko līdzi valstu progresam cīņā ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, oktobrī Islandi kopā ar Mongoliju un Zimbabvi pievienoja tā saucamajam pelēkajam sarakstam, kurā vēl atrodas tādas valstis kā Botsvāna un Sīrija. Tiek runāts, ka šajā sarakstā Islandi esot vēlējušās redzēt gan ASV, gan Apvienotā Karaliste.

Proti, tās ar Islandes precedentu gribējušas pasaulei demonstrēt, ka cīņa ar naudas atmazgāšanu ir ļoti nopietna.

Islandes nonākšana līdz banku kraham bija līdzīga daudziem citiem trekno gadu stāstiem, kad lēta aizņemšanās noveda pie neaptverama spekulāciju burbuļa. Proti, geizeru salas iedzīvotāji bez īpašas kaulēšanās gan spekulēja ar nekustamajiem īpašumiem savā dzimtenē, gan bija izslavēti riskanto aktīvu pircēji ārpus valsts robežām. Dažkārt dzirdams salīdzinājums – ja ASV un Eiropa no vieglās naudas bija piedzērusies, tad Islande, kuras zvejnieki pārkvalificējās par baņķieriem, bija ballītes dalībniece, kura bezfilmā kaut kur planēja apkārt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas vēstnieks ANO Vasīlijs Ņebenzja ceturtdien aicinājis ASV un tās sabiedrotos atturēties no militāra trieciena Sīrijai, piebilstot, ka Maskava «nevar izslēgt» kara iespējamību starp Krieviju un Savienotajām Valstīm.

Ar šo paziņojumu Ņebenzja nācis klajā pēc ANO drošības padomes sēdes, kuras sasaukšanu pieprasīja Bolīvija, pieaugot bažām, ka ASV prezidents Donalds Tramps varētu pieņemt lēmumu par triecienu Sīrijai, kas tiek turēta aizdomās par ķīmisko ieroču pielietošanu pret nemierniekiem.

«Tūlītējā prioritāte ir novērst kara draudus,» žurnālistiem sacīja Krievijas vēstnieks. «Mēs ceram, ka nenonāksim līdz punktam, kad atpakaļceļa vairs nebūs.»

Uz jautājumu, vai viņš ar to domājis karu starp ASV un Krieviju, Ņebenzja atbildēja: «Mēs diemžēl nevaram izslēgt nevienu no iespējām, jo dzirdam paziņojumus, kas nāk no Vašingtonas. Tie ir ļoti kareivīgi.»

Tikmēr Baltais nams pēc ASV Nacionālās drošības padomes sēdes, kas notika ceturtdienas pēcpusdienā, paziņojis, ka Tramps vēl nav pieņēmis «galīgo lēmumu» par iespējamo militāro triecienu Sīrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vējonis: Baltijas valstis un ASV apņēmušās aktivizēt ekonomisko sadarbību

LETA, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Šogad dominējis dolārs; paredz nelielu tā cenas atslābumu

Jānis Šķupelis, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ASV varētu lūgt vīzu pieprasītājiem atklāt savas sociālo tīklu paroles

LETA--AFP, 08.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV vēstniecības varētu lūgt personām, kas piesakās vīzām, atklāt paroles saviem sociālo tīklu kontiem, paziņojis iekšējās drošības ministrs Džons Kelijs.

Ministrs skaidroja, ka paroles var tikt prasītas, īstenojot stingrākas pārbaudes, lai atklātu personas, kas var radīt riskus ASV drošībai.

Kelijs sacīja, ka paroļu pieprasīšana ir viena no lietām, kas tiek apsvērta iebraucēju pārbaudīšanai sevišķi no tādām valstīm kā Irāna, Irāka, Lībija, Somālija, Sīrija un Jemena, kuras pašas neveic tik stingras personu pārbaudes.

Ministrs norādīja, ka ir ļoti grūti izvērtēt cilvēkus šajās septiņās valstīs, bet, ja viņi ierodas ASV, varasiestādes vēlēsies zināt, ko viņi dara internetā.

«Ja viņi nevēlas sadarboties, lai nebrauc uz Savienotajām Valstīm,» viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir aizliedzis Aizsardzības ministrijai (AM) slēgt līgumu ar iepirkumā par aptuveni 200 miljonu eiro vērtu bruņoto automašīnu piegādi uzvarējušo Somijas kompāniju «Oy Sisu Auto Ab», liecina IUB mājaslapā publicētā informācija.

Sūdzības par iepirkuma konkursa rezultātiem bija iesnieguši divi iepirkumā neuzvarējušie uzņēmumi - Dienvidāfrikas kompānija «Paramount International Marketing» un ASV uzņēmums «AM General LLC».

Publicētajā IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumā norādīts, ka AM ir aizliegts slēgt vispārīgo vienošanos ar sarunu procedūrā noteikto uzvarētāju, kā arī ir atcelts iepirkumu komisijas lēmums par sarunu procedūras rezultātiem. Attiecīgi AM uzdots trīs mēnešu laikā novērst iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētos pārkāpumus, atkārtoti izvērtējot iesniegtos piedāvājumus.

IUB lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām vēl turpinās melnā zelta cenas pieauguma stāsts

Saasinoties ģeopolitiskajai situācijai, pasaules naftas tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – nākamā mēneša piegāžu līguma cena nonākusi virs apaļās 70 ASV dolāru par barelu atzīmes. Rietumvalstu politiķu izteikumi liecina, ka pret Sīrijas režīmu, kuru atbalsta Krievija, visticamāk, tiks vērstas papildu militārās aktivitātes. Pati Sīrija nav nozīmīga hidrokarbonu ieguvēja. Tas gan tāpat tirgus dalībniekiem neliedz satraukties par jaunu asinsizliešanu tuvu tām valstīm, kuras ir atbildīgas par lielu daļu no pasaules melnā zelta ieguves. Turklāt tiešā militāra konflikta situācijā var nonākt Sīrijas tuvumā izvietotie ASV un Krievijas spēki, kas potenciāli var negatīvi ietekmē naftas piegādes no šī reģiona.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

200 miljonus eiro vērtajā NBS auto iepirkumā uzvarējusi Somijas kompānija; iesniegtas divas sūdzības

LETA, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumā par aptuveni 200 miljoniem eiro vērtu bruņotu automašīnu piegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) par uzvarētāju atzīta Somijas kompānija «Oy Sisu Auto Ab», taču divi no iepirkuma pretendentiem iesnieguši sūdzības.

Vairāki avoti aizsardzības resorā jau novembra beigās apliecināja, ka šajā iepirkumā kā atbilstoši kritērijiem labākais novērtēts Somijas uzņēmuma piedāvājums. Tagad Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā ievietotā informācija liecina, ka par uzvarējušo pretendentu atzīts tieši «Oy Sisu Auto Ab», taču sūdzības IUB ir iesnieguši divi citi pretendenti - Dienvidāfrikas kompānija «Paramount International Marketing» un ASV uzņēmums «AM General LLC».

Sūdzību izskatīšanas termiņš ir 20.decembris, kad paredzēta iesniegumu izskatīšanas komisijas sēde. Aizsardzības ministrijā (AM) sūdzību būtību nekomentēja.

Jau ziņots, ka saskaņā ar iepirkuma nolikumu, izvērtējumā ņemta vērā transportlīdzekļu «operacionālā veiktspēja, atbilstība bruņoto spēku izvirzītajām tehniskajām prasībām, finansiālais piedāvājums un piedāvātie piegādes drošības risinājumi».

Komentāri

Pievienot komentāru