Jaunākais izdevums

Gadiem solītie Rīgas Pasažieru termināļa modernizācijas plāni neīstenojas, ūdens tūristiem Rīga joprojām atklājas ne no tās pievilcīgākās puses, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Slikti. Tik lakoniski uz DB jautājumu, kā sokas Rīgas pasažieru ostas apsaimniekotājam SIA Rīgas pasažieru termināls, saka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valērijs Barjers. Kopš jūras pasažieru pārvadātājs Tallink no līnijas Rīga – Stokholma noņēma otro prāmi, samazinājies apkalpoto pasažieru skaits un līdz ar to arī ieņēmumi. Līdz ar to nav līdzekļu, ar ko īstenot jau pirms vairākiem gadiem iecerētos pasažieru termināļa rekonstrukcijas plānus. Arī investoru piesaistīt neizdodas, viņš saka un no plašākas sarunas atturas.

Mīnus 40%

Pagājušo gadu Rīgas pasažieru termināls noslēdzis ar vairāk nekā 3,2 milj. eiro lielu apgrozījumu un 705,7 tūkst. eiro peļņu. Abi rādītāji gan ir mazāki nekā gadu iepriekš, kad apgrozījums pārsniedza 3,5 milj. eiro, bet peļņa bija 949,4 tūkst. eiro, liecina Lursoft informācija.

Jāatgādina, ka Tallink pērnvasar negaidīti paziņoja, ka starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām no augusta kursēs tikai viens prāmis. Gada griezumā tas nozīmēja prāmja pasažieru skaita samazinājumu par teju 14% – līdz 677 tūkst. cilvēku, liecina Rīgas brīvostas pārvaldes statistika. Regulāro prāmja reisu samazināšana negatīvi ietekmēja arī kopējo ostā apkalpoto pasažieru skaitu. Lai gan iepriekš tika lēsts, ka šogad līnijā varētu atgriezties otrs prāmis, līdz šim tas nav noticis.

Visu rakstu Termināļa modernizācija nekust no vietas lasiet 12. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lapiņš: 10 miljoni dīkas naudas Olainfarm kontā bez iemesla ir katastrofa!

Jānis Goldbergs, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm vebinārā, kas 3. septembrī norisinājās biržas Nasdaq Baltic interneta vietnē, uz Dienas Biznesa jautājumiem atbildes bija izvairīgas, ne pēc būtības vai nesniedza skaidrību

Jau 4. septembrī sekoja Olainfarm lielākā akcionāra Olmafarm valdes priekšsēdētāja Pētera Rubeņa paziņojums ar aicinājumu glābt Olainfarm, kurā visi Dienas Biznesa uzdotie jautājumi ir skarti. Skaidrot šos jautājumus, nevēlēšanos atbildēt, pašu vebināra norisi un tajā pateikto Dienas Bizness aicināja bijušo Olainfarm valdes locekli un akcionāru Salvi Lapiņu.

Mēs jau pirmajā jautājumā aicinājām Olainfarm valdes priekšsēdētāju Lauri Macijevski skaidrot šā gada pirmā ceturkšņa uzņēmuma darbības rezultātus salīdzinājumā ar otro ceturksni, tomēr viņš palika pie iepriekšējās taktikas – sniedzot informāciju par pusgadu nedalīti. Runa ir gan par peļņas, gan ieņēmumu, gan likviditātes sadaļām. Kādēļ, jūsuprāt, šāda taktika?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi strādāt nekvalificētu darbu, cik par to viņi vēlas saņemt un kāpēc bankas darbinieks vēlas būt krāvējs – to ar kārtējā eksperimenta palīdzību vēlējās noskaidrot žurnālists un blogeris Deniss Barteckis.

Viņš ievietoja sludinājumu portālā un gaidīja iedzīvotāju reakciju.

«Veicu vēl vienu sociālo eksperimentu. Publicēju sludinājumu par vakanci portālā ss.lv. Nenorādīju nekādu specifiku vai darba samaksu. Uzrakstīju tikai dažus teikumus divās valodās. 20 minūšu laikā sludinājumam bija vairāk nekā 400 skatījumu, bet epastā saņēmu vairāk nekā 200 vēstules. Un tas notika, neskatoties, ka sludinājumu publicēju pēc pusnakts. Interesanti, ka cilvēki sūtīja CV ar motivācijas vēstulēm. Kāds amats tika piedāvāts? Krāvējs! Dienas laikā sludinājuma skatījumu skaits sasniedza 5000, bet saņemto vēstuļu skaits – vairāk nekā 1400. Turklāt lielākā daļa saņemto vēstuļu nebija no deklasētiem elementiem, bet pat tādiem, kam ir pat augstākā izglītība un diezgan laba darba pieredze. Ja vien viņi, protams, norādīja patiesu informāciju par sevi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Kučinskis: «Es tiešām nezināju, ka ir tik slikti»

Kārlis Vasulis, speciāli DB, 11.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pirms kļuvu par premjeru, es zināju, ka šajā ziņā ir slikti, bet es tiešām nezināju, ka ir tik slikti,» vaicāts par ēnu ekonomiku, intervijā DB saka premjerministrs Māris Kučinskis.

Fragments no intervijas:

Jau tradicionāls ir ieraksts valdības rīcības plānā par ēnu ekonomikas mazināšanu. Kas liek domāt, ka šoreiz cīņa ar ēnu ekonomiku gūs redzamus rezultātus?

Pirms kļuvu par premjeru, es zināju, ka šajā ziņā ir slikti, bet es tiešām nezināju, ka ir tik slikti. Protams, ēnu ekonomika veido lielu īpatsvaru. Tāpat ir redzamas arī atsevišķas kļūdas, piemēram, mikrouzņēmumu nodokļa jautājumā ir pārforsēšana. Tomēr mums ir zema nodokļu iekasējamība, kas saistīts ar sistēmu. Piemēram, par banku sektoru – iestāšanās sarunas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) noteikti nospēlēja savu lomu, un izmaiņas nerezidentu noguldījumu uzraudzībā ir veiktas. Sistēma ir kļuvusi stingrāka un nav pamata domāt, ka atlaidīsies. Protams, PVN shēmas notiek bankās, nevis ātro kredītu kantoros.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Perspektīvas maiņa palīdz novērtēt esošo

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 15.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nejēdzības ir jānovērš, dzīves apstākļi – jāpilnveido, bet pārmērīgs negatīvisms ir ceļš uz nekurieni

Šā gada 12. jūnija DB numurā bija publicēta intervija ar uzņēmēju Vjačeslavu Kuziščinu. Savulaik strādājis augstā amatā naftas kompānijā Jukos, dzīvojis Maskavā, tagad ar ģimeni pārcēlies uz Latviju un izveidojis šeit diezgan populāru restorānu. Pretēji daļas Latvijas sabiedrības uzskatiem par krieviem, kas atbraukuši uz šejieni, tostarp termiņuzturēšanās atļauju programmas ietvaros, šis investors ar ģimeni iemācījies latviešu valodu un godīgi atzīst, ka nav Vladimira Putina politikas piekritējs un vēlas dzīvot, strādāt un savu dēlu audzināt Latvijā eiropeiskā garā. Neskatoties uz to, ko daudzi šejienieši paši saka par savu valsti – kāda mums te briesmīga korupcija, cik drausmīga birokrātija, ierēdņi, politiķi –, šis cilvēks velta Latvijas biznesa videi vislabākos vārdus. Salīdzinot ar Krieviju un Ukrainu, viņš šeit ar korupciju neesot sastapies. Latvijas ierēdņi saprotot, ka viņi tiek uzturēti par nodokļu maksātāju naudu un tā arī izturoties, savukārt abās minētajās valstīs ierēdņu uzdevums esot maitāt tev dzīvi tiktāl, kamēr tu no viņiem atpērcies. Turklāt jebkuru biznesu tev Krievijā varot vienkārši atņemt, ja tas ir iepaticies kādam citam – varenākam, savukārt Latvijā uzņēmējs jūtoties droši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Rīgas cirks» ēkas remontdarbiem papildu nepieciešami septiņi miljoni eiro, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Ministre stāstījumā par nepieciešamajiem papildu līdzekļiem bija lakoniska un piebilda, ka minētais finansējums tiek meklēts, kā arī apzināti starptautiski projekti un fondi, ar kuru palīdzību šādu summu varētu atrast.

«Rīgas cirka ēka ir kultūrvēsturisks objekts, kuru nepieciešams savest kārtībā un mēs to visiem spēkiem centīsimies izdarīt,» sacīja Melbārde.

Jau ziņots, ka SIA «Rīgas cirks'» ēkas remontdarbus Rīgā, Merķeļa ielā 4, par 208 959 eiro veiks SIA «Velve», liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija.

«Velve» šogad jau par 6600 eiro veica ēkas fasādes nostiprināšanas darbus.

Par 208 959 eiro paredzēts veikt ēkas lāzerskenēšanu, tehnisko ekspertīzi un izveidojušos plaisu monitoringu. Tiks veikti ēkas pagaidu nostiprināšanas būvdarbi, fasādes konservācija un pamatu nostiprināšana, kā arī tiks segti autoruzraudzības un būvuzraudzības izdevumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Latvijas komanda uzvar prestižajā Saporo Starptautiskajā sniega skulptūru festivālā

Lelde Petrāne, 09.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 4. līdz 8. februārim Japānas pilsētā Saporo notiekošajā sniega un ledus skulptūru festivālā, kas norisinās jau 67. reizi un ir viens no senākajiem un prestižākajiem šāda veida festivāliem pasaulē, Latvijas komanda ieguvusi galveno balvu, informēja Latvijas vēstniecība Japānā.

Latviešu mākslinieki no Jelgavas – Kārlis Īle, Maija Puncule un Mintauts Buškevics – šo balvu izcīnīja 12 mākslinieku komandu konkurencē no visas pasaules. Mākslinieku dalību festivālā atbalstīja Latvijas vēstniecība Japānā, Latvijas goda konsuls Asahikavā Jošikazu Inošita un Higašikavas pilsētas dome.

Mākslinieku veidotā skulptūra Tilts savieno divas pasaules – vīrišķo un sievišķo, kas katra pati par sevi šķiet neatkarīga un pašpietiekama, taču patiesībā tās ir tikai puses no kaut kā lielāka un pilnīgāka. Eksistēt tās var tikai kopā. Skulptūra veidota lakoniskā stilā, uzsverot formu tīrību un domas skaidrību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperta viedoklis: Nepatīkamais pārsteigums nekustamo īpašumu attīstītājiem

Jānis Jurkāns, zvērināts advokāts, 10.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad tiek prognozēta ekonomiskā lejupslīde līdz ar Eiropas struktūrfondu atbalsta izbeigšanos 2020. gadā, likumdevējam vairāk nekā jebkad būtu jārada pēc iespējas labvēlīgāka vide tiem, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību.

Par nožēlu jāteic, ka likumdevējs kārtējo reizi rīkojas pretēji. 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kas negatīvi ietekmē nekustamo īpašumu attīstītājus.

Likuma 4. pantā pirmās daļas 1. punktā vārdi «dzīvojamā māja» aizstāti ar vārdiem «atsevišķa dzīvojamā māja». No pirmā acu uzmetiena šķiet nebūtiski, taču velns ir paslēpies detaļās. Kaut gan likuma gramatiskā jēga ir neskaidra, pēc būtības grozījumi paredz, ka daudzdzīvokļu māju var sadalīt dzīvokļu īpašumos tikai tad, ja šī daudzdzīvokļu māja atrodas uz atsevišķa zemes gabala.

Šādu regulējumu piedāvājusi Tieslietu ministrija jau pēc tam, kad likumprojekts «Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā» bija nodots izskatīšanai Saeimas komisijās. Tādēļ likumprojekta anotācijā nav atrodams pamatojums un nozares speciālistu viedoklis par šādu grozījumu nepieciešamību un ietekmi uz nekustamo īpašumu jomu. Vienīgais skaidrojums atrodams Tieslietu ministrijas sniegtajā motivācijā – līdz šim radušās problēmas saistībā ar dzīvokļa īpašumam piekritīgo kopīpašuma daļu aprēķināšanu. Proti, ja uz vienas zemes vienības atradās vairākas dzīvojamās mājas, dzīvokļa īpašumam piekritīgās kopīpašuma daļas tika aprēķinātas ne tikai no tās dzīvojamās mājas, kurā atrodas dzīvokļa īpašums, bet no visām uz zemes gabala esošajām dzīvojamām mājām. Tas radījis praktiskas problēmas katras dzīvojamās mājas iedzīvotājiem pārvaldīt savu dzīvojamo māju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais korporatīvais grands vaino tirdzniecības karus pie mazākām peļņas prognozēm, piektdien, 22.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ ar jaunu sparu aktualizējušās runas par tirdzniecības kariem, kur ASV un Ķīna, šķiet, sākusi maratonu, kas paredz apmainīšanos ar arvien jauniem savstarpējiem tarifiem. Rezultātā pakāpeniski piesardzīgāki ar savām prognozēm par nākotni kļūst gan ekonomisti, gan arī uzņēmēji.

Vācijas autoražotājs Daimler (pieder Mercedes brends) kļuvis par pirmo no lielajiem globālajiem korporatīvās vides līderiem, kas atklāja, ka tieši tirdzniecības karu eskalēšanās iespaidā cērp savas nākotnes peļņas aplēses. Kompānija skaidroja – viss novedīšot pie tā, ka ķīnieši pirks mazāk automašīnu. Kopumā Daimler teica, ka jau šogad nopelnītais, visticamāk, tādējādi būšot nedaudz mazāks nekā iepriekšējā gadā. Daudzi no Daimler auto, kas pēc tam savu ceļu mēro uz Ķīnu, tiek ražoti ASV, Alabamā. Rezultātā šie spēkrati nonākuši pa sitienam tarifiem. «Tie (tarifi) novedīs pie mazāka pārdoto auto skaita un augstākām izmaksām, kas vēl nav pilnībā pārliktas uz patērētājiem,» lakoniska mēģina būt pati Daimler vadība. Katrā ziņā valda bažas, ka šis varētu būt tikai sākums, jo līdz ar atklātiem tirdzniecības kariem dzīve sarežģīsies arī daudzām citām starptautiskām kompānijām, kas pieradušas darboties dažādos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas Okupācijas muzeja Nākotnes nama pamatos iemūrē kapsulu

Laura Mazbērziņa, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) topošās piebūves Nākotnes nams pamatos svinīgi iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm un pateicību ziedotājiem, kuri ir snieguši artavu Nākotnes nama projekta īstenošanā.

LOM pārbūve un Nākotnes nama būvniecība tiek īstenota par valsts piešķirtajiem līdzekļiem, savukārt par ziedotāju līdzekļiem taps jauna muzeja pastāvīgā ekspozīcija un tiks nodrošināts nama iekārtojums.

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs atzīmēja, ka sabiedrības atbalsts un ziedotāju uzticība bija spēks, kas iedrošināja uzsākt šo projektu. Tas arī ļāva pārvarēt projekta vilcināšanu un neziņu: «Šajā brīdī mēs godinām tos vairāk nekā 1000 ziedotājus, kuri ziedojuši, lai Nākotnes namā varētu iekārtot muzeju un ekspozīciju. Jāsaprot, ka šie līdzekļi nāk no cilvēku privātajiem līdzekļiem vai sabiedriskajām organizācijām, kuru ienākumus arī veido privāti ziedojumi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vai paspēji izlasīt? Strīds ar nodokļu administrāciju paralizē biznesu

Māris Ķirsons, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību, īpašnieks meklē taisnību pie tieslietu un finanšu ministriem, kā arī jaunās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes

«Uzņēmums nespēj izpildīt saistības pret darījumu partneriem par preču piegādi, samaksāt par transporta un citiem pakalpojumiem, samaksāt citus maksājumus, jo pēc 30. janvārī notikušās nodokļu administrācijas darbinieku viesošanās uzņēmumā 5. februārī kredītiestādes uzlika liegumu veikt jebkādas darbības ar kompānijas norēķinu kontiem, to pamatojot ar VID rīkojumu,» stāsta SIA Veiksmes studijas īpašnieks Arturs Korsaks (Arturas Korsakas). Viņu visvairāk izbrīna ne tikai VID kontroli veicošo darbinieku zināšanas, bet jo īpaši attieksme. «Viss sākās 30. janvārī, kad uzņēmumā ieradās VID darbinieku grupa un bez jebkādiem lēmumiem vēlējās sākt datu kopēšanu no uzņēmuma datorsistēmas, kaut arī tika informēti par to, ka šāda darbība padara neiespējamu pasūtījumu apstrādi, tāpēc aicināju to darīt darba dienas nogalē, taču atbildes vietā bija – konfiscēsim datorus un izsauksim policiju,» stāsta A. Korsaks. Viņš atzīst, ka šos «ieteikumus» ņēmis vērā, bet, datu kopēšanu veicot vienlaicīgi, notika serveru avārija, ko kontrolētāji uztvēruši kā speciālas darbības, lai nepieļautu datu kopēšanu. «Pēc tam tika atvērts kases aparāts ar apgalvojumu, ka neesot plombas, bet tāds fakts konstatēts netika, ko apliecināja arī kases aparātu apkalpojošā kompānija,» norāda A. Korsaks. Viņu šokējis fakts, ka 7. februārī, ierodoties VID ar lūgumu izsniegt uzņēmumam lēmumu, uz kāda pamata veiktas attiecīgās darbības un bloķēts konts, atbildi šajā dienā nav izdevies saņemt, bet tāda radusies 8. februārī. «Ir dīvaina nianse. VID 22. janvārī EDS sistēmā bija paziņojums par to, ka esošo kases aparātu (bez uzlabojumiem) izmantošanas termiņš ir 11. februāris, bet pārkāpumu protokolu par tā neatbilstību sastādīja 30. janvārī,» uz jautājumu, vai ar kases aparātiem viss bija kārtībā (vai tie atbilda izvirzītajām prasībām), atbild A. Korsaks. Viņaprāt, šāda rīcība, maigi izsakoties, ir dīvaina, ja vien tā nav apzināta. «Uzņēmumam nebija nodokļu parādu (uz 26.02.2019. gan bija 351 eiro pēc SIA Lursoft datu bāzē esošās informācijas), nav neviena VID lēmuma par kaut kādu nodokļu parādu uzrēķinu un nav arī nekādu cita veida liegumu vai lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, ir tikai kaut kādas aizdomas un nekas vairāk,» sašutis ir A. Korsaks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav daudz tādu, kas zinās, ka mūsu pilsētas lepnums un īpašā iezīme – Rīgā plaši pārstāvētais jūgendstils atrodams arī Ķīpsalā. Elegantā ēka Ogļu ielā 30 ir viena no interesantākajām un ekskluzīvākajām, taču retajām pēdējos gados atjaunotajām jūgendstila ēkām Daugavas kreisajā krastā.

Tā ir vienīgā jūgendstila mūra ēka Ķīpsalā, turklāt ar autentiski atjaunotu galvenās fasādes veidolu. Jūgendstila ziedu laiku lakoniskā, taču piemīlīgā celtne ir saglabājusi vēsturisko ielas fasādes arhitektūru un interjera dekoratīvos elementus – rozetes, kāpņu margu rakstus, slīpētos logu stiklus un griestu rotājumus. Atjaunotā mūra ēka celta pagājušā gadsimta sākumā pēc izcilā latviešu arhitekta Mārtiņa Ņukšas projekta, kurš bijis gan galvenais arhitekts Sevastopolē, gan strādājis kā Marseļas galvenā arhitekta palīgs, pēcāk bijis arī Latvijas diplomātiskais sūtnis daudzās Eiropas valstīs. Traģiski gājis bojā padomju represiju laikā, bet viņa arhitekta veikums arī šodien saglabājies kopumā astoņos jūgendstilā projektētos Rīgas dzīvojamos namos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs par godu VAS «Latvijas dzelzceļa» simtgadei kopā ar dizaineri Unu Grants radījis dizaina plakātu sēriju. Tajā attēlotas piecu lielāko Latvijas pilsētu dzelzceļa staciju tehniskās shēmas.

Sērijā radīti pieci plakāti ar Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas un Gulbenes dzelzceļa staciju shēmām. Katra stacija aplūkota kādā nozīmīgi vēsturiskā laikā, piemēram, Jelgavas stacija – 1944. gadā, kad tajā bija tikai Eiropas platuma 1435 milimetru sliedes, kādas tagad ir paredzētas Rail Baltica projektā. Savukārt Daugavpils stacija iemūžināta 19. gadsimta beigās, kad dzelzceļš Latvijas teritorijā bija tikai attīstības sākumposmā. Pie stilizētā, lakoniskā sliežu ceļu zīmējuma uz plakāta ir arī vēsturiska izziņa par attēloto laika periodu.

«Ideja par plakātiem ar tehniskām staciju shēmām radās Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja darbiniekiem. Tiku uzrunāta, lai realizētu šo ideju, un sadarboties šķita tikai pašsaprotami, jo dēla mīļākais muzejs ir tieši dzelzceļa muzejs. Neskatoties uz to, ka staciju shēmas ir tehnisks zīmējums, manuprāt, tajā slēpjas kaut kas vairāk. Stacija ir kā simbols dzīvai, cilvēku iedzīvinātai pilsētai, kur mudž no vilcieniem un cilvēku trajektorijām. Ieraugot tehniskās staciju sliežu shēmas, saskatīju tajās interesantu grafisku zīmējumu un pat daļēju līdzību ar cilvēka anatomiskajām muskuļu šķiedrām,» stāsta plakātu grafiskā dizainere Una Grants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ECB šefa krēslā - ne balodis, ne vanags, bet – pūce!

Jānis Šķupelis, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan vairums advokātu strādā godprātīgi, tomēr sabiedrība uzskata, ka advokātiem ir slikta reputācija un viņi rīkojas neētiski, tā intervijā DB norāda ZAB Ellex Kļaviņš zvērināts advokāts un partneris Filips Kļaviņš.

Birojs tāpat kā laikraksts Dienas Bizness, šogad atzīmēs savu 25 gadu pastāvēšanu. Tik tikko pieņemts lēmums apvienoties zem viena jumta ar ZAB Glimstedt, kas, pēc F. Kļaviņa teiktā, ļaus birojam straujāk attīstīties. Tāpat viņš uzsver, ka ir pienācis laiks advokātu starpā sākt runāt par ētikas jautājumiem, tādējādi parādot šo profesiju citā gaismā.

Fragments no intervijas

Kā ir mainījusies uzņēmējdarbība un tiesiskā vide Latvijā?

Uzņēmēji 90. gados te bija vakuumā. Jebkurš varēja pamēģināt jebko. Jebkura ideja bija pirmā. Vienkārši bliez uz priekšu un pamēģini, sanāk, vai nē bez lielas plānošanas. Visi bija pirmie Latvijā. Tagad ir cita pasaule, ir jāplāno rūpīgi un ir liela konkurence visās jomās. Ir grūti atrast jaunu nišu, kur kāds jau nestrādātu. Runājot par tiesisko vidi, ar likumiem 90. gadu sākumā bija traki, jo postpadomju tukšumā likumu faktiski nebija. Mūsu birojs toreiz lietas regulēja līgumos. Proti, ja likumos kaut kas nebija iestrādāts, tad tas bija jāieraksta līgumos, tā veidojot attiecības ar partneriem. Tāpēc iestāšanās Eiropas Savienībā ieviesa organizētību. Ja Latvija būtu darījusi visu uz savu roku, būtu liels haoss daudzu gadu garumā. Pēc tam Latvija atkal sāka slīdēt atpakaļ sliktajos ieradumos - samilza birokrātijas un korupcijas problēmas. Līdz ar iestāšanos OECD, atkal no ārpuses nāca stimuls sakārtot savu māju. Nedaudz gan žēl, ka jau atkal šis impulss nāca no ārpuses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielbritānijā divi cilvēki saindējušies ar nervus paralizējošo vielu Novičok

LETA--DPA/AFP/AP, 05.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā divi cilvēki saindējušies ar nervus paralizējošo vielu «Novičok», ar kuru tika saindēti bijušais Krievijas dubultaģents Sergejs Skripaļs un viņa meita Jūlija, trešdienas vakarā paziņoja Lielbritānijas policija.

Abi ir Lielbritānijas pilsoņi - 45 gadus vecs vīrietis un 44 gadus veca sieviete. Viņi atrodas slimnīcā kritiskā stāvoklī. Britu mediji ziņo, ka vīrieša vārds ir Čārlzs Roulijs, bet sievieti sauc Dona Stērdžesa.

Sestdien abi bezsamaņā tika nogādāti slimnīcā no savām mājām Eimesberi pilsētā, kas atrodas desmit kilometrus uz ziemeļiem no Solsberi, kur tika saindēti Skripaļi, No rīta tika izsaukta ātrā palīdzība, jo bija kļuvis slikti sievietei, bet pēcpusdienā sekoja otrs izsaukums, jo bija kļuvis slikti vīrietim.

Sākotnēji tika domāts, ka viņiem abiem kļuvis slikti pēc iespējamas heroīna vai kreka lietošanas. Taču analīzēs konstatēts, ka viņi saindējušies ar «Novičok», trešdien paziņoja policija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz līdz šim vājo rezultātu kopš gada sākuma, zelta cena varētu pieaugt līdz 5000 ASV dolāriem par unci, uzskata Euro Pacific Capital vadītājs Pīters Šifs.

Kā raksta MarketWatch, tādējādi viņš paredz, ka zelta cena no pašreizējās atzīmes var pieaugt par vairāk nekā 300%. Zelta cena patlaban atrodas pie 1225,2 dolāriem.

Šajā gadā zelta cena ir palielinājusies par gandrīz 3%, bet aizvien atrodas ļoti tālu no 2011. gadā sasniegtās vēsturiski augstākās atzīmes – 1900 dolāriem.

Pēdējo mēnešo laikā zelta cenas rezultāti nav bijuši īpaši spīdoši, taču tieši tas ir uzlabojis P. Šifa prognozes par turpmāko cenas virzienu.

«Patiesībā nav nekādu ierobežojumu, cik augstu zelta cena var pieaugt,» viņš sacījis MarketWatch. Eksperts norāda, ka ASV ekonomikas dati ir bijuši ļoti slikti un par spīti tam, Federālo Rezervju sistēma ir mainījusi savu nostāju. «Pirmajā ceturksnī ekonomikas dati ir bijuši ļoti slikti, un arī otrajā ceturksnī tie būs ļoti slikti,» viņš paredz. «FRS aizvien izturas tā, it kā drīz plānotu celt likmes, taču tas nenotiks,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Latvijas Tekstils Com direktoru Oskaru Polmani

Sagatavojusi Lelde Petrāne, 18.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nemāku, nevaru un negribu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārskats par bezdarba situāciju Latvijā jūnijā liecina, ka pašlaik ir reģistrēti 59 119 bezdarbnieki. Ar to spekulē daudzi politiķi, runājot par nepieciešamību importēt darbaspēku no trešajām valstīm.

Parasti tiek norādīts, ka mums ir gana daudz bezdarbnieku, kas var aizpildīt brīvās darba vietas. NVA pārskats šo retoriku atspēko, jo dati liecina, ka 45% - tātad teju pusei - profilēto bezdarbnieku motivācija meklēt darbu ir vidēji zema. Lielākajai daļai profilēto bezdarbnieku prasmju pašnovērtējums noteikts kā zems – 43%. Lielākajam skaitam profilēto bezdarbnieku darba atrašanas iespējas noteiktas kā vidējas (42%).

Visi šie faktori kopā – zemas prasmes, vidēji zema motivācija un vidējas iespējas – rada situāciju, kad teju puse bezdarbnieku nedz var, nedz grib aizpildīt brīvās darba vietas. Tas arī apgāž tik iemīļotos sabiedrības izsaucienus – valstī pilns ar bezdarbniekiem, jūs vēl gribat kādu ievest! Ja no visiem profilētajiem bezdarbniekiem tikai nedaudz vairāk par 20% ir augsta motivācija meklēt darbu, tad atļaušos teikt, ka situācija ir traģiska. Domāju, ka nav nejaušība vai sakritība tas, ka zema motivācija meklēt darbu sakrīt ar zemu prasmju pašnovērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau teju desmit tūkstoši uzņēmumu visā pasaulē izmanto "Draugiem Group" zīmola "DeskTime" darba laika uzskaites programmu un pēdējās nedēļās interese par to ir daudzkāršojusies.

"Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks stāsta, ka līdz ar ārkārtējo situāciju strauji pieaugusi attālinātā darba aktualitāte un saistībā ar to martā 2,5 reizes ir pieaudzis ar "DeskTime" saistīto atslēgvārdu meklējumu skaits, trīs reizes vairāk meklēts tieši "DeskTime" risinājums un piecreiz pieaudzis lejupielāžu skaits. Interesanti, ka specifiskie atslēgvārdi, piemēram, produktivitātes mērīšana attālinātā darbā pieaugusi pat 20 reizes.

Prēmijas piesaista virtuālajiem apskāvieniem 

Ikdienā mazinoties savstarpējam kontaktam, vēl vairāk ir nepieciešami mehānismi, kā darbinieki...

Līdz ar klientu skaita pieaugumu, pieaudzis klientu atbalsta nodaļas darba apjoms, jo ienāk daudz vairāk zvani un e-pasti no lietotājiem. "Pēc straujā klientu skaita pieauguma un jau pirmajām atsauksmēm varam secināt, ka šajā ārkārtas situācijā "DeskTime" loma efektīvā darbinieku pārvaldē ir izšķiroša. Neatkarīgi no komandas lieluma, automātiskā darba laika uzskaite piefiksē visus darbinieka projektus, izmantotās lapas un lietotnes, atklājot gan darbinieku liekās aktivitātes, gan ļaujot veiksmīgi sekot līdzi visiem aktuālajiem projektiem un to patiesajam izpildes laikam," norāda Toms Bļodnieks, "DeskTime" projektu vadītājs.

Runājot par to, kā šobrīd klājas grupas uzņēmumiem, J. Palkavnieks teic, ka "Vendon", "draugiem.lv" un "Mapon" darbojas gandrīz ierastajā režīmā. "Pārvadājumi notiek un šobrīd ir vēl jo svarīgāk sekot tiem līdzi. "Mapon" ir gatavs dalīties savā kompetencē, ja kāds Latvijā grib ieviest saslimušo kontaktpersonu izsekošanas sistēmu," viņš norāda.

Līdz ar ārkārtas stāvokļa pasludināšanu "Draugiem Group" pieņēma lēmumu strādāt attālināti. Izņēmums ir cilvēki, kam fiziski jābūt uz vietas un, piemēram, jāpieņem vai jānodod lietas piegādei.

Runājot par to, ko no kolēģiem prasa attālināts darbs, viņš izceļ, ka vadītājiem jāpievērš lielāka uzmanība savai komandai. "Draugiem Group" kultūrā ierasta neformāla komunikācija, piemēram, neplānoti ar kolēģi vai vadītāju iedzert kafiju, aprunāties. Birojā šāda nejauša komunikācija, kas veicina saliedētību, ir biežāk iespējama, bet tagad tā jāveido apzināti. "Darbs veido 80 līdz 90% no darba laika un 10 līdz 20% ir sociālā dzīve, par ko tagad nedrīkst aizmirst. Cenšamies darīt visu to, kas ierasts birojā, tikai no mājām. Piemēram, lai "atšķaidītu" darba sarunas, mums ir čatiņi, kur stāstām, ko ēdam pusdienās, liekam suņu un kaķu bildes, lai komunikāciju maksimāli pietuvinātu reālajai dzīve," stāsta J. Palkavnieks.

Arī grupas lielākā uzņēmuma "Printful" mārketinga vadītājs Raitis Puriņš norāda, ka tagad kā nekad ir svarīgi atrast laiku, lai atvilktu elpu un papriecātos.

Arī "Printful" komanda organizē attālinātas kafijas pauzes un spēļu vakarus, kā arī sūta cits citam bildes no savas jaunās darba vides ar ģimeni, istabas biedriem un četrkājainajiem draugiem. "Lai arī digitāla, tā tomēr ir enerģijas un pozitīvu emociju apmaiņa, kas uzlabo garastāvokli," viņš spriež.

Lai arī "Printful" ir ražošanas uzņēmums, tam grupā ir vislielākā pieredze attālinātā darbā, jo kompānijas 50 cilvēku mārketinga komandā darbinieki strādā dažādās valstīs. "Strādājot vairākās laika joslās, nedrīkst zaudēt tempu. Piemēram, ievērojam noteikumu, ka uz e-pastiem jāatbild 24 stundu laikā. Atbilde "atbildēšu pēc divām dienām" arī ir atbilde – jebkas ir labāk par klusumu. Nedēļas beigās no katra komandas biedra saņemu atskaiti brīvā formā par aizvadītās nedēļas aktualitātēm, pārdomām un prioritātēm nākamajai nedēļai," viņš teic.

Komanda ir vienojusies, kādus rīkus lietot video zvaniem, sarakstēm un dokumentu veidošanai. Tā mēģina pieturēties pie tās pašas darba kārtības, kāda bija birojā: regulāras "tikšanās", diskusijas par prioritātēm un kolēģu informēšana par jaunumiem. "Saziņa vairs nav tik spontāna, kā agrāk un tajā ir krietni mazāk neverbālās komunikācijas – neatrodamies vairs vienā telpā un video zvani mēdz kļūt par audio zvaniem. Cenšos runāt pēc iespējas nepārprotamāk un sniegt pārdomātus komentārus gan par to, ko kolēģi izdarījuši labi, gan par to, ko būtu jāuzlabo," teic R. Puriņš.

Atšķirībā no biroja darba, kas paveicams pie datora, ražošanā darbs no mājām nav iespējams un lielākais grupas uzņēmums "Printful" darbojas kā ierasts, bet darbinieki izmanto maskas, ievēro distanci un lieto dezinfekcijas līdzekļus. J. Palkavnieks teic, ka ražošana vienmēr ir riskantāka un tur ir īpaša piesardzība, jo, piemēram, ja ražotnē ir kāds saslimušais, tad tiem kolēģiem, kurus attiecīgo instanču epidemioloģiskajā izmeklēšanā atzīs par kontaktpersonām, būs jāievēro pašizolācija. Ražotne un pārējie kolēģi pēc dezinfekcijas turpinās strādāt. "Sliktākajā gadījumā dezinfekcijas laikā nestrādā viena maiņa, kas ir astoņas stundas," skaidro J. Palkavnieks, piebilstot, ka uzņēmumā ir nodrošināta divu metru distance gan ēdot, gan strādājot. Visiem ir maskas un cimdi, līdz ar to ļoti zems risks saslimdināt kolēģus.

Tāpat ražošanā izaicinājums ir tas, ka ārkārtas situācijas dēļ var būt aizkavētas piegādes, ja kāds partneris nevar laikā piegādāt kādu materiālu.

Savukārt IT jomā teju vienīgais risks ir tas, kāds internets darbiniekam mājās ir pieejams. Tāpat izaicinājums ir komunikācija. "Kad nolēmām, ka visi, kam tas iespējams, strādās attālināti, kolēģi varēja pieteikties un viņiem uz mājām aizveda biroja krēslus un galdus, jo, ja sēdi uz virtuves ķeblīša, tas var slikti atsaukties uz veselību," piebilst J. Palkavnieks. Arī R. Puriņš uzsver, ka darba aprīkojumam mājās jābūt gandrīz identiskam ierastajai darba videi birojā, lai attālinātā režīmā neciestu darba kvalitāte. Atkarībā no amata specifikas, kolēģiem tiek nodrošināta ne tikai datortehnika, bet arī ar datorkrēsli, austiņas un papildu ekrāni.

"Draugiem Group" uzņēmums "Roadgames" izstrādājis divas spēles, kas dod iespēju doties virtuālā piedzīvojumā un iepazīt Itālijas pilsētu Veronu un atklāt mūsu pašu Rīgu, neizejot no mājas. Atšķirībā no "Roadgames" spēles dabā, tās virtuālajā versijā spēlētāji pārvietojas, izmantojot "Google Street View", kurā meklē foto objektus un atbildes uz dažādiem jautājumiem. Spēles virtuālā versija ir izstrādāta, lai tā maksimāli būtu pietuvināta reālai ceļojumu un sacensību pieredzei. Pirmās spēles no šodienas līdz 14. aprīlim būs bezmaksas. Pēc tam komandas biļetes cena būs 4,99 eiro, no kuriem viens eiro tiks ziedots tās valsts, kur notiek virtuālā spēle, medicīnas sistēmas atbalstam cīņā ar "Covid-19". "Ne tikai cilvēkiem, bet arī uzņēmumiem ir jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. Šis ir veids, kā mēs pārprofilējam savu darbību – spēli pārceļam no reālās vides uz virtuālo, lai vienlaikus neradītu riskus sabiedrības veselībai un sniegtu atbalstu," stāsta Liene Grenevica, "Roadgames" vadītāja.

"Draugiem Group" ietver zīmolus "Printful", "Mapon", "Vendon", "Istabai", "GiftCard", "DeskTime", "Fast Brands", "Tachogram", "Startup Vitamins", "perkamkopa.lv", "draugiem.lv", kuros kopumā strādā 682 darbinieki. Grupas lielākais uzņēmums ir drukas, šūšanas un piegādes ārpakalpojumu kompānija "Printful", kas sniedz interneta veikalu īpašniekiem iespēju piedāvāt pircējiem vairāk nekā 160 dažādu produktu, pašiem neieguldot ražošanas iekārtās. Savā pastāvēšanas vēsturē uzņēmuma ražotnes apdrukājušas vairāk nekā 13 miljonus dažādu produktu. Pērn "Printful" tika iekļauts Inc.com ASV straujāk augošo uzņēmumu sarakstā. "Prinful" Inc. un a/s "Printful Latvia" kopējais apgrozījums 2018. gadā bija 77 miljoni dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir politiskā griba, bet nav kompetences – šādi secinājumi rodas, sekojot līdzi nebanku aizdevēju lietai Saeimā. Jautājumi, kas skar nebanku aizdevējus, kopš vasaras ir iznēsāti pa vairākām Saeimas komisijām un vairākkārt nonākuši līdz plenārsēdei.

Emocionālie politiķu paziņojumi par nepieciešamību ar nozari tikt galā ir rezultējušies ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Kredītiestāžu likumā. Gan vieni, gan otri vēl jāapstiprina Saeimai.

Tikt galā būtu īstais vārds notiekošajam, jo situāciju var salīdzināt ar bērnudārznieka traci rotaļlietu veikalā, kur atvase vecākiem ar asarām paziņo, ka vēlas tieši šo mantiņu. Nozares nākotne tiek izlemta priekšvēlēšanu cīņu gaisotnē. Tas padara nozari par partiju ķīlniekiem un neko labu nevar dot.

Saeimas deputāti, kuri savās priekšvēlēšanu kampaņās sola aizsargāt patērētāju, nesaprot, kas īsti būtu jāizmaina, un, ja Saeimā nebūtu Juridiskā biroja, tad tagad vārītos ne vien valdības klīsteris, bet arī nebanku ķīselis. Šāds priekšstats radās gan Saeimas tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pagājušajā nedēļā, gan Budžeta un finanšu komisijas sēdē šonedēļ. Priekšlikumi tiek iesniegti, atbalstīti, tad tiek noraidīti, jo tiek saprasts, ka tie radīs pretrunas likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdē, Priedaines ielā 20, ēka blakus nu jau novāktajām sagruvušā veikala Maxima drupām oficiāli atzīta par A kategorijas graustu. Līdz augusta sākumam vēl netiks lemts par paaugstinātas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes piemērošanu šai ēkai. Tās īpašniekiem Rīgas domes (RD) vadība esot piedāvājusi būvi un zemi apmainīt pret līdzvērtīgu īpašumu, bet atbilde vēl tiek gaidīta. Tiesa, atbilde var atšķirties no tās, ar kādu pašvaldība rēķinās, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Būvvaldes ziņojumā RD Vidi degradējošo būvju komisijas sēdē citēts ēkas īpašnieku nolīgtā eksperta SIA Commodo atzinums, ka līdz galam neuzbūvētās ēkas kopējais nolietojums ir 70% apmērā, ekspluatācijas laikā ar konkrētu lietojuma slodzi pastāvot ēkas iegrimšanas riski. Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte Dienai apstiprināja, ka no ēkas īpašniekiem SIA Tineo un SIA Homburg Zolitude šobrīd tiek gaidīta atbilde, ko viņi plāno darīt ar ēku. Teorētiski ir trīs iespējas – turpināt to būvēt, nojaukt vai veikt apmaiņas darījumu ar domi, taču arī šajā gadījumā tā būtu jānojauc. Atbildei vajadzētu būt līdz augusta sākumam, kad par ēkas likteni tiks lemts vēlreiz. Ja tās īpašnieki piekritīs apmaiņas darījumam, pašvaldībai būs iespēja mainīt zonējumu teritorijai, kurā notika traģēdija, jo zeme vairs nebūs privāta, bet gan pašvaldības īpašums. Dome vēlas šo vietu noteikt par dabas jeb zaļo teritoriju, kurā varētu izveidot parku vai skvēru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ar pandēmiju cīnās arī Baltijas akcijas

Jānis Šķupelis, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi lielu ietekmi atstājuši arī uz Baltijas akciju dinamiku. Tiesa gan, līdzīgi kā tas ir citur, arī šī reģiona vietējās biržās pēdējās nedēļas drīzāk dominē cerības par to, ka agrākā izpārdošana, iespējams, bijusi pārspīlēta.

Pasaules akciju tirgiem šā gada pavasara sākumā krītot panikā, kopējā Baltijas OMX Baltic Benchmark akciju indeksa vērtība līdz marta vidum noplanēja par 30% zemāk. Kopš tā brīža tā ir palēkusies jau par 18%. Ja salīdzina ar janvāra sākumā vērojamo līmeni, tad tā gan joprojām ir vairāk nekā par 10% zemāka.

Rīgas biržas akciju OMX Riga indeksa vērtība šīs nedēļas vidū atradās vien nepilnus divus procentus zem sava šā gada sākuma līmeņa. Līdzīgs kritums šādā periodā bijis vērojams arī Lietuvas uzņēmumu akcijām. Straujāk – aptuveni par 11% - cena sarukusi Igaunijas biržā publiski tirgoto uzņēmumu akcijām. No trim Baltijas valstīm tieši Igaunijā pirmajā tika novērots saslimšanas gadījums ar Covid-19. Šobrīd šajā valsī saslimušo skaits ar šo vīrusu ir lielāks un ir pārsniedzis 1700 barjeru. Pieejamā informācija liecina, ka šīs nedēļa vidū Lietuvā tie bija aptuveni 1400 gadījumi un Latvijā – 900 gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut gan kopš traģēdijas Slovākijā, Tatros, jau pagājusi vairāk nekā nedēļa, jautājumu joprojām ir vairāk nekā atbilžu. Kā norāda Slovākijas Iekšlietu ministrijas pārstāvis Petars Lazarovs, policija lietu joprojām izmeklē. Tomēr viņš piebilst, ka ik gadu Tatros tiek piedzīvoti traģiski negadījumi: «Daudzi cilvēki neņem vērā drošības noteikumus, viņi kalnos dodas slikti sagatavojušies, piemēram, nepiemērotās drēbēs vai sliktā veselības stāvoklī. Tas, ka Tatros ir neprognozējami laikapstākļi, nav nekas jauns, un, ja cilvēks tam nav sagatavojies, ekskursija var beigties traģiski,» pirmdien raksta laikraksts Diena.

Šogad Tatros izdzisa Vitas un Ilzes dzīvība. Viņas bija grupā, kuru vadīja ceļojumu aģentūras Impro gide. Sieviete oficiālajā paziņojumā Impro Facebook profilā izklāstīja nelaimes apstākļus un norādīja, ka uzņemas vainu un par notikušo jūtas slikti. Ceturtdien nelaiķes tika nogādātas piederīgajiem, vakar notika bēres.

Sarunā ar Dienu Impro valdes priekšsēdētājs Vilnis Klinovičs nopūšas, sakot, ka diez vai kādreiz taps zināms, kāpēc abas sievietes nolēma doties pretējā virzienā. «Nomaldīšanās te ir izslēgta, jo nevar sajaukt iešanu pret kalnu ar iešanu no kalna. Vienīgā kaut cik pieņemamā versija ir tāda, ka viņas savā prātā bija izdomājušas nevis iet pa to pašu taku atpakaļ, kā tika stingri pieteikts, bet iet pa dzelteno marķējumu un tālāk caur zilo, pa kuru turp un atpakaļ līdz Zbojnicka chata gāja grupas lielākā daļa. Zilā krāsa nozīmē pašu vieglāko kategoriju, praktiski – iešana pa Gaujas Nacionālo parku. Ja tas tā bija, tas bija neprāts. To [dzeltenā marķējuma taku] spēj iziet tikai cilvēks ar teicamu fizisko sagatavotību. Tas līmenis nebija piemērots 60–70 gadu vecām kundzēm, kuras jau bija pamatīgi nogurušas, aizejot līdz Teryho chata, kur tika ēstas pusdienas un kur bija jāgriežas atpakaļ,» notikušā versiju izklāsta V. Klinovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie mums ir pieņemts nemitīgi par kaut ko «cepties». Pērn vasarā lija – slikti, pļavas ar labību pludo. Šogad ilgi gaidītais karstums – atkal slikti, pļavas pārkaltušas. Vēl piemēri. Bedres – nu, kad beidzos salabos. Ceļu remonts – tik un tā neder, jo traucē normāli braukt. Un tad vēl tam visam pa virsu «ātrie kredīti».

Tie besī ārā nu tik ļoti, ka viena no Latvijas vadošajām partijām, kas raujas uz 100 gudro galvu krēsliem, padarījusi tos par savas priekšvēlēšanu kampaņas faktiski centrālo elementu, visādiem veidiem cenšoties parādīt, ka šīs darba vietas veidojošās, nodokļus maksājošās un eksportspējīgās nozares (to viņi kaut kā nepamana) iznīdēšana atrisinātu teju visas Latvijas problēmas.

Ažiotāža ap nebanku sektoru šobrīd ir sacelta ne pa jokam liela. Tik liela, ka par šo tēmu nerunā nu jau tikai retais. Un diemžēl šajā ieinteresēto pušu informācijas jūrā gadās arī pa kādai sabiedrību dezinformējošai ziņai. Tā nesen manā redzes lokā nonāca viens Banku augstskolas profesora Jāņa Graša, kurš, starp citu, ir tās pašas partijas Saeimas deputāta vietas kandidāts, raksts, kuru izlasot radās iespaids, ka uz visas šī saceltās brēkas fona viņš vairs nespēj vai arī negrib domāt akadēmiski profesionālā veidā. Jo kā gan var iedomāties ilustrēt ilgtermiņa aizdevumu ar īstermiņa kredīta nosacījumiem nepārliecinoties par to, vai izvēlēts korekts piemēra avots? Un pēc tam vēl vairāk cenšoties uzkurināt tēmu, brīnoties par to: «nu, kā pie mums «ātros kredītus» vispār var ņemt, bet redzies Nīderlandē visi baigie malači, jo neņem!»

Komentāri

Pievienot komentāru