Lai atrastu piemērotu mitekli vienam patvēruma meklētājam, sociālajiem darbiniekiem nākas klātienē apskatīt aptuveni 20 dzīvokļus, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes pastāstīja ar patvēruma meklētājiem strādājošās biedrības «Patvērums Drošā māja» vadītāja Sandra Zalcmane.

Pēc viņas teiktā, vairums īpašnieku joprojām nevēlas savu dzīvokli izīrēt patvēruma meklētājiem, pamatā bažījoties par to, ka šie cilvēki varētu nespēt laikus veikt maksājumus. Tomēr Zalcmane atzina, ka ir arī tādi izīrētāji, kuriem nav svarīgi, kas dzīvos viņu īpašumā, un kopumā no īrniekiem-patvēruma meklētājiem saimnieki vairs nevairās tik ļoti kā agrāk.

Dažas pozitīvas tendences esot vērojamas arī patvēruma meklētāju nodarbinātībā - atrodas vairāk tādu uzņēmēju, kuri ir gatavi dot darbu patvēruma meklētājam ar pavisam minimālām latviešu valodas zināšanām, ļaujot tās pilnveidot laika gaitā.

Kā atzina Zalcmane, trīs mēneši, kas ir uz Latviju pārvietota patvēruma meklētāja vidējais gaidīšanas laiks bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai, absolūti nav pietiekami, lai iegūtu nepieciešamās zināšanas par to, kā darbojas šīs valsts iekārta, darba un dzīvokļu tirgus, nemaz nerunājot par valodas apgūšanu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Eiropas Parlaments (EP) ir gatavs uzsākt sarunas par Dublinas noteikumu reformu, lai nodrošinātu, ka katra valsts uzņem atbilstošu daļu patvēruma meklētāju, informēja Signe Znotiņa-Znota, Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā.

Ceturtdien pārliecinošs EP deputātu vairākums (390 balsis pret 175, 44 atturoties) atbalstīja Pilsoņu brīvību komitejas sagatavoto Eiropas Parlamenta pozīciju sarunām ar dalībvalstīm. Sarunas varēs sākties, tiklīdz dalībvalstis ES padomē būs vienojušās par savu pozīciju.

Tā dēvēto Dublinas noteikumu grozījumi paredz novērst pašreizējās sistēmas trūkumus un panākt, ka patvēruma meklētāji tiek taisnīgi sadalīti starp visām ES valstīm.

Reformas projekts paredz, ka valsts, kurā patvēruma meklētājs ierodas ES, vairs nebūtu automātiski atbildīga par patvēruma pieprasījuma izskatīšanu. Tā vietā patvēruma meklētāji tiktu sadalīti starp visām ES valstīm.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Turpinot izvērtēt Padomju laikā celto daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehnisko stāvokli, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar pieredzējušiem būvspeciālistiem 2019. gadā veikusi 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes izpēti.

Tieši masveida apbūves lielpaneļu 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas tika izvēlētas izpētei kā pirmās, jo nozares eksperti bija norādījuši, ka šīs sērijas ēkām potenciāli varētu būt lielāki riski nesošo konstrukciju stabilitātei, ņemot vērā konstrukciju īpatnības, ēku vecumu un noteikto vidējo kalpošanas ilgumu (60 gadi).

Pētījumā tika apsekotas 13 (10 Rīgā, 3 Jelgavā) 464.sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, kas nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1964. līdz 1978.gadam.

Ēku apsekošanas laikā, kā arī veiktajos atsegumos netika konstatētas pazīmes, kas liecinātu par ēku mehāniskās stiprības vai stabilitātes zudumu, – ēku nesošās konstrukcijas ir apmierinošā tehniskā stāvoklī. Turpinot ēku ekspluatāciju līdzšinējā veidā, kā arī veicot pētījumā norādītos ēku uzturēšanas un atsevišķu elementu atjaunošanas pasākumus, ēkas ir drošas turpmākai ekspluatācijai.

Nākamā gada pavasarī modes un izklaides centrā Rīga Plaza tiks atvērts Maxima XXX veikals, jo saņemts pozitīvs Konkurences padomes atzinums par veikala izveidi šajā vietā, informē Maxima Latvija komunikācijas speciāliste Zane Udrase.

Šī veikala izveidē Maxima Latvija plāno investēt 2,06 miljonus eiro.

Tā kā Konkurences padome ir atļāvusi iegūt telpu nomas tiesības modes un izklaides centrā Rīga Plaza, šobrīd jau uzsākti visi nepieciešamie darbi veikala Maxima XXX atvēršanai nākamā gada pavasarī.

Šo veikalu iecerēts veidot pēc jaunā dizaina, norāda Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers.

Veikala Maxima XXX platība būs gandrīz 4800 kvadrātmetri, un tajā iedzīvotājiem būs pieejami vairāk nekā 60 tūkstošu dažādu pārtikas un rūpniecības preču.

Modes un izklaides centrs Rīga Plaza šobrīd aktīvi strādā pie globālas bijušās hipermārketa zonas rekonstrukcijas vairāk nekā 8000 m2 apjomā. Rekonstrukcijas rezultātā Rīga Plaza apmeklētājiem tiks paplašinātas iepirkšanās iespējas vienuviet, nodrošinot vēl vairāk veikalu un dažādu pakalpojumu saņemšanu, kas šobrīd centrā nav pieejami vai netiek piedāvāti pietiekamā apjomā, tai skaitā, atverot jaunu, modernu un mūsdienu patērētāju prasībām atbilstošu pārtikas hipermārketu, komentē modes un izklaides centra Rīga Plaza vadītāja Egita Puķīte.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolē par 678,6 tūkstošiem eiro nosolīta mazākā no bijušajām VNĪ mītnes vietām – īpašums Vecrīgā – biroja ēka Rīgā, Mucenieku ielā 3, kura pēc VNĪ komandas pārcelšanās uz biroju Talejas ielā 1, valsts pārvaldei nebija nepieciešama un tika virzīta atsavināšanai.

Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts tuvāko nedēļu laikā. Pārdošanā iegūtos līdzekļus plānots ieguldīt valstij svarīgu īpašumu attīstīšanā un mūsdienīgu biroju izveidē, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Nosolīta četru stāvu administratīvā ēka 769 m2 platībā, kas atrodas vienā no mazajām Vecrīgas ieliņām Mucenieku ielā, Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, blakus iepirkšanās centram un ir pielāgota neliela, mūsdienīga biroja prasībām.

Zvejos īpašumu atlaides 

Milzīgas izmaiņas šobrīd vērojamas daudzu biznesu darbībā, un izņēmums šajā ziņā nav arī...

"Neskatoties uz ārkārtas situāciju Latvijā un pasaulē dalība izsolēs un interese par nekustamo īpašumu iegādi vai nomu nav mazinājusies. Vērojama pielāgošanās atbilstoši ekonomiskai situācijai. Ir pircēji, kas jaunajos apstākļos mērķtiecīgi īsteno ilgtermiņa plānus, brīvos līdzekļus investējot nekustamā īpašuma iegādē," stāsta A. Vārna.

Šobrīd VNĪ aktīvā pārdošanā ir 23 nekustamie īpašumi, tostarp ēkas Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī un citviet Latvijā, kas nākotnē valsts pārvaldei nav nepieciešami.

Nozīmīgākie no šobrīd pārdošanā esošajiem īpašumiem ir arhitektoniski vērtīga ēka ar izdevīgu atrašanās vietu Rīgas centrā, Raiņa bulvārī 27, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Ventspils centrā, biroju – dzīvokļu ēka Jelgavā, Akadēmijas ielā 3, vairāki neapbūvēti zemes īpašumi Jūrmalā, kuri piemēroti privātmāju celtniecībai, kā arī īpašumi citviet Latvijā, tostarp, arī vēsturisks muižas komplekss "Lēnu pils" Skrundas novadā - gleznainā vietā Ventas upes krastā, kas sastāv no zemes 3,1 ha platībā un piecām būvēm.

Tuvākā mēneša laikā plānots izziņot izsoli vēsturiskajam Tetera namam Brīvības ielā 61, Rīgā, kura pirmajā stāvā un pagrabā 700 m2 platībā plānots saglabāt Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīciju, bet pārējai 8000 m2 ēkas platībai rast jaunas attīstības iespējas.

VNĪ īpašumu portfelī ir tikai 13% no valsts ēkām (no kopējām ēku platībām) un 1% valsts zemes. "Valstij nepieciešamie īpašumi tiek nodalīti no tādiem, kas valstij ilgtermiņā rada zaudējumus. Zaudējumus nesošie tiek pārdoti, taču tas nenotiek ātri – vērtīgāko īpašumu aktīvais pārdošanas process var ilgt pat gadu vai ilgāk, jo interesentiem ir nepieciešams laiks piedāvājumu izvērtēšanai un finansējuma piesaistei ar iespējamiem investoriem," norāda A. Vārna.

VNĪ 2020. gada 1. ceturksnī pārdevis 26 īpašumus par vairāk nekā pusmiljonu eiro. Savukārt 2019. gadā kopumā pārdoti 109 īpašumi par teju 4,1 miljonu eiro, daļu no tiem izsolēs ar lejupejošu soli. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Šajā rakstā stāstām par to, ka un kāpēc ir ēkas automatizācijas sistēmas ir svarīgas, kam jāpievērš īpaša uzmanība un kā izvēlēties savam īpašumam piemērotāko automatizācijas sistēmu. Mūsuprāt, tehnoloģiju automatizācijai un efektivizācijai nozīme ir daudzkārt pieaugusi tieši šobrīd, kad piedzīvojam teju hiperinflāciju, tostarp energoresursu cenu svārstības.

Kas ir ēku automatizācija?

Pēc Caverion Latvija SIA novērojumiem, tehnisko iekārtu un dažādu vadības sistēmu skaits un veids nekustamajā īpašumā pēdējās desmitgadēs ir pastāvīgi un sistemātiski pieaudzis. Vienkārši definējot - ēkas automatizācija attiecas uz sistēmu, kas kontrolē ēkas tehniskā aprīkojuma darbību. Jau daudzkārt ir pierādījies, ka ēku automatizācija ļauj daudz efektīvāk ēku iekštelpās pārvaldīt klimata apstākļus, drošību un energoefektivitāti kā vienu vienību, un šo funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams uzstādīt desmitiem dažādu sistēmu katras funkcijas atsevišķai vadībai.

Sniedzot ikdienas pakalpojumus Caverion Latvija SIA izgudro, realizē un izmanto ēku automatizāciju, kas ļauj uzraudzīt un vadīt tādas inženiersistēmas kā: apgaismojums, gaisa kondicionēšana, ventilācija, apkure, ūdens apgāde, piekļuves kontrole un apsardze, ugunsgrēka atklāšanas signalizācija un sprinkleri, audio vizualizācijas sistēmas, videonovērošanu un citas.

Turpinot Padomju laikā celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskā stāvokļa izpēti, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar pieredzējušiem būvspeciālistiem veikusi 602. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes izpēti.

Tāpat kā iepriekš, tiek piedāvāti arī tipveida risinājumi ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes atjaunošanai, kur tas ir nepieciešams.

Pētījumā tika apsekotas 18 šīs sērijas daudzdzīvokļu ēkas – 15 deviņstāvu un trīs sešstāvu ēkas Jelgavā, Ogrē, Salaspilī un Rīgas mikrorajonos Imantā, Pļavniekos un Dārzciemā. Izpēte veikta ēkām, kuras tika nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1974. līdz 2006. gadam.

602. sērijas apsekoto ēku pamatu un pamatnes tehniskais stāvoklis izpētes rezultātā novērtēts kā atbilstošs ēku mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām. Arī apsekoto ēku nesošo sienu un ēku pagraba, starpstāvu un bēniņu pārsegumu stāvoklis novērtēts kā apmierinošs un atbilstošs mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām. Kopumā 602. sērijas ēkas ir apmierinošā tehniskā stāvoklī un ēku ekspluatācija ir droša.

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Lielā sausuma dēļ piena lopkopji daudzviet Latvijā un gandrīz visā Kurzemē saskārušies ar zaļbarības trūkumu, tādēļ daudzi jau ķērušies klāt skābbarības ziemas krājumiem. Šī iemesla dēļ lopbarības trūkuma krīze vēl vairāk draud saasināties ziemā, un tā daudzām saimniecībām var radīt vairākus tūkstošus eiro neplānotus izdevumus vai pat nest zaudējumus, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas sešos».

«Barot jau var gan ar sienu, gan ar salmiem. Tā govs izdzīvots, bet izslaukums diemžēl nebūs pietiekams, jo zālē ir svarīgi elementi - proteīni, enerģija. Izslaukums kritīsies. Ja izslaukums krītas, tad to atpakaļ var atgūt tikai gada laikā, ja ir normāla barība,» stāsta Talsu novada Valdgales pagasta zemnieku saimniecības «Kalni» īpašnieks Oskars Tālbergs. «Kalnos» siens vienmēr sagatavots no savām pļavām 100 hektāru platībā, taču šobrīd nopirkti jau vairāki desmiti siena ruļļi un tie būs vajadzīgi vēl.

Lai zaļbarības trūkuma dēļ nezaudētu piena kvalitāti un izslaukuma apjomu, pie skābbarības ziemas krājumiem klāt ķērusies arī blakus kaimiņos esošā bioloģiskā saimniecībā «Mucenieki». «Ziemai paredzētā barība jau diezgan lielā tempā tiek barota ārā. Jauna zāle varbūt pēc pēdējā lietus kaut kā iznāks ārā, bet salīdzinoši maz. Barības ir maz - tikai 50% savākti no vajadzīgā,» saka «Mucenieku» pārstāvis Jānis Alhasovs. «Muceniekos» tāpat kā citās piena lopkopju saimniecībās ir nopietnas bažas, ka pašu sagatavotie barības krājumi varētu beigties ziemas vidū. «Ja mēs barotu ar skābbarību kā būtu normāli paredzēts, mums ap decembri, Ziemassvētkiem barība būtu beigusies. Šobrīd ir tā, ka ekonomijas nolūkos mēs vācam salmus no vietējiem saimniekiem. Jaunlopus mēs pastiprināti barojam ar salmiem. Jaucam skābbarību ar salmiem, lai ekonomētu barību.»

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Jebkurš īpašums ir atbildība, kas prasa rūpes un uzmanību. Pieaugot energoresursu cenām, aizvien vairāk mūsu uzmanība tiek vērsa tieši uz energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, domājot par ēku siltināšanu, efektīvāku siltumapgādes sistēmu izbūvi, autonomu elektroenerģijas ieguves sistēmu ieviešanu un citiem pasākumiem.

Proti, aktīvi tiek meklēti veidi, kā saimniekot gudrāk, ietaupīt un efektīvāk izmantot resursus. Tomēr Būvniecības valsts kontroles birojs aicina uz ēku raudzīties kompleksi un pirms plānotu pārbūvju uzsākšanas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai pārliecināties par ēku tehnisko stāvokli.

Ēku īpašnieka pienākumi ēkas ekspluatācijas laikā ir uzskaitīti Būvniecības likumā, kas noteic, ka īpašniekam ir pienākums nodrošināt ēkas un tās elementu uzturēšanu, lai tā atbilstu būvei izvirzītajām būtiskajām prasībām. Lai kļūtu par ēkas īpašnieku, nav nepieciešamas specifiskas tehniskās zināšanas, un to trūkumam nevajadzētu radīt situācijas, kad ēka nonāk bīstamā stāvoklī.

Vācijas iekšpolitiskās kolīzijas par migrāciju pastiprina draudus atvērtai Eiropai; Latvija ir nogaidoša, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ notikušie vienošanās meklējumi Vācijas valdošās koalīcijas saglābšanai pastiprina vienotas Eiropas patvēruma meklētāju politikas veidošanas pretrunas un draud ar Austrijas pretreakciju.

Vācijas kanclere Angela Merkele kā Kristīgo demokrātu savienības (CDU) vadītāja nedēļas sākumā ir pamanījusies rast steigšus vienošanos ar CDU māsas- partiju Bavārijas Kristīgi sociālo savienību (CSU), kad tās vadītājs un A. Merkeles kabineta iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers draudēja ar demisiju, ja Vācijas robežsardzei netiks dotas pilnvaras aizturēt un atgriezt atpakaļ citās ES valstīs jau reģistrētus patvēruma meklētājus. Partijas ir vienojušās par atšķirīgu taktiku no Vācijas līdzšinējā uzsvara uz patiesi Eiropas mēroga risinājumu, pārliekot uzsvaru uz divpusēju politiku starp valstīm.

Padomju laikos celtās daudzdzīvokļu 467a.sērijas ēkas ir drošas turpmākai ekspluatācijai, izpētē secinājusi Ekonomikas ministrija (EM).

Pētījumā tika apsekotas 10 (desmit) 467A sērijas daudzdzīvokļu ēkas dažādos Rīgas mikrorajonos - Zasulaukā, Vecmīlgrāvī, Pļavniekos un Krasta masīvā, kuras bija nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1973. līdz 1988. gadam, kas bija pirmais un pēdējais gads, kad šīs sērijas ēkas bija būvētas Latvijā.

Veicot 467A sērijas ēku apsekošanu un izpēti, netika identificēti tādi nesošo konstrukciju un elementu defekti un bojājumi, kas var ietekmēt to nestspējas zudumus un ēku drošu ekspluatāciju. Ēku izpētē netika konstatēti nesošo konstrukciju un balsta vietu bojājumi vai citas pazīmes, kas liecinātu par deformācijām un mehāniskās stiprības un stabilitātes zudumiem. 467A sērijas ēku nesošajām konstrukcijām nav nepieciešams veikt pastiprināšanas darbus. Kopumā tās ir apmierinošā tehniskā stāvoklī un ēku ekspluatācija ir droša.

SEB banka piešķīrusi papildu finansējumu 34 miljonu eiro apmērā SIA "Linstow Baltic" multifunkcionālā komerciālā centra “Origo” esošo saistību refinansēšanai.

Tirdzniecības centra “Origo” esošās saistības sasniedz 66,9 miljonus eiro, un pēc pārfinansēšanas aizdevuma izsniedzējs pilnā apmērā ir tikai SEB banka.

Piešķirtais finansējums tiek izmantots, lai multifunkcionālo komerciālo centru “Origo” un biznesa centru “Origo One” attīstītu atbilstoši pasaulē vadošās ēku ilgtspējas novērtēšanas metodes BREEAM standartiem, veidojot to ne tikai energoefektīvu, bet arī draudzīgu apkārtējai videi, darbiniekiem un sabiedrībai kopumā. Nupat tirdzniecības centrs “Origo” ieguvis augstāko noslēdzošo vērtējumu starp visiem tirdzniecības centriem Baltijas valstīs.

“Tirdzniecības centru apmeklējumu skaits joprojām saglabājas ļoti augsts, turklāt komerciālā centra “Origo” un biznesa centra “Origo One” atrašanās vieta ikdienā nodrošina ārkārtīgi lielu apmeklētāju plūsmu. Līdz ar to ir būtiski attīstīt šīs ēkas atbilstoši mūsdienu prasībām, un esam gandarīti atbalstīt šādu tālredzīgu investīciju nākotnē. Esam pārliecināti, ka “Linstow Baltic” attīstīto platību aktualitāte tikai pieaugs, tostarp, līdz ar Satekles biznesa centra projekta realizāciju, kur atradīsies arī SEB bankas galvenais birojs,” stāsta SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Atzīmējot SWH Biroju centra pārbūves darbu tuvošanos noslēgumam, 27. novembrī spāru svētki nosvinēti jaunbūvējamai ēkai – savienojošajai daļai starp esošajiem korpusiem.

Tās būvniecība ir viens no būtiskākajiem posmiem pērn decembrī sāktajā biroju centra ēku Skanstes ielā 50A, 52 un 52A pārbūves procesā. Pēc SWH Biroju centra ēku pārbūves pārbūvēto ēku biroja telpu platība būs 12 000 m2, bet kopējā biroju centra nomai piedāvāto telpu platība – teju 40 000 m2.

SWH Biroju centra Skanstes ielā rekonstrukcija un pārbūve ir vērienīgs projekts, kas paredz divu ēku vidusdaļu demontāžu un pārbūvi, ēku fasādes atjaunošanu, mūsdienu prasībām atbilstošu logu montāžu, ārējo un iekšējo inženiertīklu, tostarp lietus ūdens un sadzīves kanalizācijas sistēmas, ūdensvadu, elektrības un vājstrāvas tīklu pārbūvi, kā arī jaunas piebūves celtniecību.

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

#Ārlietu ministrija iesniegusi oficiālu notu Ukrainas pilnvarotajam lietvedim, aicinot Ukrainu veikt nepieciešamās darbības, lai mūsu valsti izņemtu no «ārzonu saraksta».

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) iesniegusi oficiālu notu Ukrainas pilnvarotajam lietvedim, aicinot Ukrainu veikt nepieciešamās darbības, lai mūsu valsti izņemtu no «ārzonu saraksta», aģentūrai LETA pavēstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Papildināta visa ziņa

Ukrainas pilnvarotais lietvedis notas saņemšanai šorīt bija uzaicināts uz Latvijas ĀM.

Ārlietu ministrs skaidroja, ka sākotnējā situācija izveidojās, nepareizi interpretējot Latvijas jauno nodokļu regulējumu, kas paredz 0% nodokli reinvestētajai peļņai. Taču tā nav vērtējama kā beznodokļu sistēma, jo Latvijā par dividendēm ir jāmaksā nodokļi.

Ministrs šodien žurnālistiem skaidroja, ka Latvija ar šo jautājumu strādā vairāk nekā divas nedēļas, tomēr process nevirzās uz priekšu, tāpēc tiek meklēti dažādi mehānismi, kā mudināt Ukrainu izņemt Latviju no «ārzonu saraksta».

Iepretim līdz šim drošā patvēruma statusam pašlaik izskatās, ka zelta cena pie lielas inflācijas spēji sarūk.

Ja aplūko tekstus, kas jau gadu desmitiem, ja ne simtiem tiek veltīti ieguldījumiem zeltā, tad bieži tajos gandrīz uzreiz redzams, ka šim dārgmetālam tiek piedēvēts drošā patvēruma statuss. Proti, doma ir, ka, visam šķoboties un varbūt arī jūkot un brūkot, zeltam saglabāsies vērtība. Tāpat lasāms, ka dzeltenajam dārgmetālam sevišķi populāri piedēvēt spēju apdrošināt tieši pret cenu nestabilitāti.

Šobrīd uz pasaules ģeopolitiskās skatuves izaicinājumu pietiek. Visās mūsu planētas malās jau kādu laiku arī ir aizsvīlusies inflācija. Neskaidrība par nākotni ir ļoti liela, un ļoti ticama ir tāda situācija, ka vadošās pasaules tautsaimniecības krīt iekšā recesijas, ja ne kādas jau lielākas krīzes stadijā. Tas varētu likt domāt, ka audzis pieprasījums pēc zelta. Tiesa gan, realitātē tā cena šogad ASV dolāros samazinājusies jau septiņus mēnešus pēc kārtas. Deutsche Bank rēķina, ka kaut kas tāds nav pieredzēts kopš tālā 1869. gada. Kopš šī gada marta virsotnēm zelta cena ASV preču biržā ir samazinājusies teju par 20%.

Stājies spēkā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) granta programmas "Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība" līgums starp Finanšu ministriju un Finanšu instrumentu komiteju, ko izveidojusi Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

"Atbalsts Latvijas iedzīvotājiem reģionos ir vitāli svarīgs. Īpaši tas būs nepieciešams šobrīd, kad atkopsimies no COVID-19 krīzes radītajām sekām. Kopējais programmas finansējums ir 11,8 miljoni eiro, no tiem EEZ granta finansējums 85% jeb 10 miljoni eiro un Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums 15% jeb 1,8 miljoni eiro. Paredzēts, ka 2020. gada otrajā pusgadā tiks apstiprināti Ministru kabineta noteikumi programmas ieviešanai un izsludināti pirmie projektu konkursi, bet projektu aktivitāšu īstenošana tiks uzsākta 2021. gada vidū ," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Līdz 2024. gada pavasarim Islande, Lihtenšteina un Norvēģija sniegs atbalstu uzņēmējdarbības vides attīstībā reģionos, veicinās labas pārvaldības principu ieviešanu Latvijas pašvaldībās.

Nekustamo īpašumu investors “Baltic RE Group” piesaistījis “BluOr Bank” aizdevumu 10 500 000 eiro apmērā.

Saņemtais finansējums tiks izmantots esošo ilgtermiņa kredītlīniju pārdomātai refinansēšanai, kā arī divu nekustamo īpašumu objektu Rīgā pārbūves finansēšanai – investīcijas tiks veiktas topošajā “Il Giardino” biroju kompleksā Citadeles 9a, kā arī vēsturiskās sešstāvu ēkas Kr.Barona ielā 2 renovācijā.

Pārbūves un teritorijas labiekārtošanu darbus biroju kompleksā Citadeles 9a pie Kronvalda parka uzņēmums plāno pabeigt jau tuvāko mēnešu laikā. Trīs stāvu ēka piedāvās plaši funkcionālas biroja telpas ap 1600 m2 platībā, un to ieskaus dārzs ar vairāk nekā 100 ziedošiem augļu kokiem.

Šobrīd aktīvi sākušies renovācijas darbi arī vēsturiskajā, arhitekta Jāņa Fridriha Baumaņa projektētajā un 1881. gadā celtajā sešstāvu ēkā Krišjāņa Barona ielā 2, kas notiek sadarbībā ar itāļu arhitektu Adriano Kastiljoni. Nama renovācija norit saskaņā gan ar vēsturiskā mantojuma saglabāšanas vadlīnijām, gan vides ilgtspējas principiem. Pēc projekta īstenošanas ēkā būs pieejamas augstas kvalitātes komercplatības vairāk nekā 4000 m2 platībā.

SEB banka piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 106.5 miljonu eiro apmērā daudzfunkcionālā tirdzniecības centra Akropole būvniecībai Rīgā, Maskavas ielā 257b, informē bankā.

Tas ir šī gada apjomīgākais darījums Latvijā nekustamo īpašumu nozarē un viens no lielākajiem Latvijā noslēgtajiem finansēšanas darījumiem.

Jauno tirdzniecības centru plānots atvērt 2019. gadā, un tā kopējā platība sasniegs apmēram 98 tūkstošus kvadrātmetru. No tiem 90 tūkstoši kvadrātmetru paredzēti tirdzniecībai, bet 10 tūkstoši – biroju telpām. Akropoles apmeklētājiem būs pieejams arī kinoteātris, tostarp IMAX kino, slidotava, īpaša izklaides zona un restorāni.

«Atšķirībā no citiem tirdzniecības centriem Rīgā, Akropolē vienuviet atradīsies gan plašs iepirkšanās un izklaides iespēju piedāvājums, gan modernas biroju telpas,» stāsta uzņēmuma Akropolis Group vadītāja Saule Zabuļonīte (Saule Zabulionyte).