Jaunākais izdevums

Lielā sausuma dēļ piena lopkopji daudzviet Latvijā un gandrīz visā Kurzemē saskārušies ar zaļbarības trūkumu, tādēļ daudzi jau ķērušies klāt skābbarības ziemas krājumiem. Šī iemesla dēļ lopbarības trūkuma krīze vēl vairāk draud saasināties ziemā, un tā daudzām saimniecībām var radīt vairākus tūkstošus eiro neplānotus izdevumus vai pat nest zaudējumus, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas sešos».

«Barot jau var gan ar sienu, gan ar salmiem. Tā govs izdzīvots, bet izslaukums diemžēl nebūs pietiekams, jo zālē ir svarīgi elementi - proteīni, enerģija. Izslaukums kritīsies. Ja izslaukums krītas, tad to atpakaļ var atgūt tikai gada laikā, ja ir normāla barība,» stāsta Talsu novada Valdgales pagasta zemnieku saimniecības «Kalni» īpašnieks Oskars Tālbergs. «Kalnos» siens vienmēr sagatavots no savām pļavām 100 hektāru platībā, taču šobrīd nopirkti jau vairāki desmiti siena ruļļi un tie būs vajadzīgi vēl.

Lai zaļbarības trūkuma dēļ nezaudētu piena kvalitāti un izslaukuma apjomu, pie skābbarības ziemas krājumiem klāt ķērusies arī blakus kaimiņos esošā bioloģiskā saimniecībā «Mucenieki». «Ziemai paredzētā barība jau diezgan lielā tempā tiek barota ārā. Jauna zāle varbūt pēc pēdējā lietus kaut kā iznāks ārā, bet salīdzinoši maz. Barības ir maz - tikai 50% savākti no vajadzīgā,» saka «Mucenieku» pārstāvis Jānis Alhasovs. «Muceniekos» tāpat kā citās piena lopkopju saimniecībās ir nopietnas bažas, ka pašu sagatavotie barības krājumi varētu beigties ziemas vidū. «Ja mēs barotu ar skābbarību kā būtu normāli paredzēts, mums ap decembri, Ziemassvētkiem barība būtu beigusies. Šobrīd ir tā, ka ekonomijas nolūkos mēs vācam salmus no vietējiem saimniekiem. Jaunlopus mēs pastiprināti barojam ar salmiem. Jaucam skābbarību ar salmiem, lai ekonomētu barību.»

Turklāt izrādās, ka pat nopirkt salmus vai siena ruļļus šosezon ir ļoti dārgi. Viena siena ruļļa cena līdzšinējo 10 eiro vietā palielinājusies vairāk nekā divas reizes, sasniedzot jau 25 eiro. Šie neplānotie izdevumi vairāku tūkstošu eiro apmērā katrai saimniecībai nozīmēs piena pašizmaksas kāpumu.Tā kā piena uzpircēji nesola pacelt iepirkuma cenu par katru litru piena, tad saimniecībām tas nozīmēs attīstības projektu iesaldēšanu vai vēl sāpīgāku soli - ganāmpulka samazināšanu.

«Paturam tikai labākās govis. Sliktākās, kurām ir kādas nelielas problēmas, mēs lēnā garā jau likvidējam,» stāsta «Mucenieku» pārstāvis. Viņš apstiprinoši atbild uz jautājumu, ka tā rīkojas prognozētā barības trūkuma dēļ. «Jā, jo barība trūks viennozīmīgi! No govīm, kas nenes tādus ienākumus, ir jātiek vaļā.» Līdzīgi rīkojas arī kaimiņu saimniecībā. «Ja redzam, ka nav perspektīva govij, vēl varētu kādu mēnesi turēt, bet, ja tu saproti, ka barība trūks, tad izlem dot mēnesi agrāk prom. Cenšas taupīt, lai barību netērētu nelietderīgi,» neslēpa «Kalnu» īpašnieks.

Ar gatavās skābbarības iepirkšanu piena lopkopji Talsu novada Valdgales pagastā pagaidām vēl nogaida. Viņi cer uz pietiekami daudz lietainām dienām, lai savos zālājos zāle kaut nedaudz ataugtu nopļaušanai un pēdējā mirklī paspētu vēl paši sagatavot skābbarību ziemai. Lauku konsultāciju centrā gan saka, ka situāciju tikai ar saviem zālājiem piena lopkopji Kurzemē, visticamāk, nevarēs atrisināt simtprocentīgi, jo skābbarībai vajadzīgo augu veģetācijas periods var beigties jau septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Saskaņošanai nodots importa aizliegumam pakļauto Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības preču saraksts

LETA, 23.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) nodevusi saskaņošanai noteikumu projektu, kurā definēti konkrētie lauksaimniecības un lopbarības produkti, kurus turpmāk būs aizliegts ievest Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Paredzēts, ka Latvijā būs aizliegts importēt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes zirņus, kviešus, kviešu un rudzu maisījumu, rudzus, miežus, auzas, kukurūzu, rīsus, graudu sorgo, griķus, sāri, miežabrāļus, kā arī citus graudaugu produktus.

Tāpat būs aizliegts importēt sojas pupas, zemesriekstus, kopru, linsēklas, rapšu vai ripšu sēklas, saulespuķu sēklas, citu eļļas augu sēklas un augļus, kā arī eļļas augu sēklu vai augļu, izņemot sinepju, miltus un rupja maluma miltus.

Būs aizliegts importēt arī Krievija un Baltkrievijas izcelsmes sēklas, augļus un sporas sējai, Apiņu rogas, augus vai augu daļas, ko izmanto galvenokārt parfimērijā, farmācijā vai insekticīdu un fungicīdu pagatavošanai un tamlīdzīgiem mērķiem, Ceratoniju pākstis, jūras aļģes un citādas aļģes, cukurbietes un cukurniedres, augļu kauliņus un kodolus, kā arī citus galvenokārt pārtikā lietojamus augu produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā saasinās konkurenci, bet ieiešana tirgū nebūs viegla

LETA, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena ražotāju kooperatīva «Piena ceļš» kopā ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim» kopīgi celtā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā, kas varētu izmaksāt 100 miljonus eiro, saasinās konkurenci Baltijas valstu piena tirgū, bet jaunam spēlētājam ieiešana tirgū nebūs viegla, secinājuši Lietuvas tirgus eksperti.

Savukārt Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi, kas lielā mērā iepērk pienu no Latvijas un Igaunijas, atzinuši, ka no lielās rūpnīcas nebaidās un uzskata, ka tā beigu beigās palielinās jēlpiena ražošanu Baltijas valstīs.

Lietuvas bankas SEB galvenais ekonomists Tads Povilausks sacījis, ka Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi apmēram trešdaļu ražošanā izmantotā piena iepērk Latvijā un Igaunijā, tādēļ jauns spēlētājs tirgū palielinās konkurenci tirgū, bet ne tuvāko gadu laikā.

«Protams, šī rūpnīca palielinās konkurenci Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu vidū,» ziņu aģentūrai BNS teica ekonomists. «Tomēr pēdējo 15 gadu vēsture mums mācījusi, ka Lietuvas piena pārstrādātāji ir ļoti spēcīgi gan finansiālā aspektā, gan prasmju un zināšanu aspektā, gan arī zina, kā konkurēt,» klāstīja Povilausks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena nozarē krīzes zemākais punkts ir pārdzīvots, aģentūrai LETA pauda piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" biedrs un AS "Pampāļi" valdes loceklis Mārtiņš Vaļko.

Viņš gan arī uzsvēra, ka Latvijas piena nozare kopš šā gada 1.februāra joprojām strādā zem pašizmaksas.

Tāpat Vaļķo atzina, lai gan prognozes bija cerīgākas, pēdējos mēnešos situācija piena nozarē nav būtiski mainījusies, tostarp dati liecina, ka Latvijā augustā un septembrī piena cenai kāpums praktiski nebija, savukārt oktobrī varētu būt bijis neliels piena cenas pieaugums.

Viņš prognozēja, ka piena cena turpinās kāpt, bet pieaugums nebūs tik straujš, lai pārsniegtu pašizmaksu, jo tam nav pamata.

"Diemžēl virkne saimniecību bija spiestas pārtraukt savu darbību, un jau vasaras nogalē plānoja noganīt govis, izbarot sagatavoto barību un pārtraukt piena ražošanu." stāstīja Vaļko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Piena loģistika audzē apgrozījumu par 26%

Db.lv, 18.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piensaimnieku kooperatīvs "Piena loģistika" šī gada pirmajā pusgadā strādāja ar 24,745 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 26% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, informē "Piena loģistika" pārstāvji.

Tāpat uzņēmuma pārstāvji norāda, ka "Piena loģistika" pērn palielināja savāktā piena apjomu par 10%, sasniedzot 55 910 tonnas.

"Piena loģistikas" padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis apgrozījuma un savāktā piena apjoma pieaugumu skaidro ar veiksmīgu kooperatīva ilgtermiņa attīstības stratēģiju, kurā "Piena loģistika" būtiski palielināja biedru skaitu, apvienojot 102 saimniecības, kā arī noslēdza ilgtermiņa sadarbības līgumus ar piena pārstrādātājiem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Viņš uzsver, ka sadarbības ieguvēji galvenokārt ir kooperatīva piensaimnieki, jo, slēdzot ilgtermiņa līgumus, panākta iespēja "Piena loģistikas" biedriem nodrošināt cenu, kas ir līdzīga Eiropas vidējiem rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) piena pārstrādes nozares krīzē aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pienam un piena produktiem līdz 5%, kā arī piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, liecina LOSP Piena nozares darba grupas protokols.

LOSP pārstāvji norāda, ka situācija piena tirgū liek bažīties par piena lopkopības un piena pārstrādes nākotni Latvijā. Papildus strauji pieaugošajām ražošanas izmaksām, situāciju vēl vairāk saasina karš Ukrainā un importa pārtraukšana no Krievijas un Baltkrievijas. "Te būtisks ir fakts par minerālmēslu, lopbarības pieejamību," uzsver LOSP.

Nepārdomāta pieeja Zaļajam kursam var rezultēties ar neticamu pārtikas cenu trilleri  

Latvijā mēs varam lepoties ar daudz zaļāku un klimatam draudzīgāku zemes apsaimniekošanu...

Tāpat padomē atzīmē, ka ir parādījušās pazīmes par iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos, kā arī veikalos ir samazinājies piena un piena produktu apgrozījums. Veikali atsaka iepirkt atsevišķas preces, un pieaudzis arī mazumtirdzniecības veikalu uzcenojums, kas vidēji sasniedzis 67%.

LOSP skaidro, ka kopumā veikalu uzcenojums svārstās no 30% līdz 80%, taču ir arī produkti, kuru uzcenojums pieaudzis divkārt.

Padomē norāda, ka piena pārstrāde jau vairākus mēnešus strādā ar krīzes menedžmentu - ražošanas izmaksas, pēc LOSP biedru rīcībā esošās neoficiālās informācijas, ir palielinājušas piena produktu pašizmaksu. Turklāt importētie piena produkti ar vien vairāk kļūst grūti izkonkurējami.

Pēc LOSP paustā, šīs ir pirmās indikācijas par vietējās piena pārstrādes likvidēšanos. Turklāt pieredze rāda, ka ārvalstu piena iepircēji augstās piena iepirkuma cenas saglabā vien tik ilgi, kamēr Latvijā ir nepietiekamas piena pārstrādes jaudas.

Kā ilgtermiņa risinājumu piena pārstrādes nozares problēmām LOSP saskata Latvijai piemērot Eiropas Savienības (ES) valstu praksi samazināt PVN likmi līdz 5% pienam un piena produktiem.

Vienlaikus, pēc LOSP pārstāvju minētā, PVN likme būtu jāsamazina arī citiem Latvijai raksturīgajiem pārtikas produktiem, piemēram, gaļai, graudaugiem, proteīnaugiem, olām un zivīm. PVN likme būtu jāsamazina arī lopbarībai, minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī veterinārmedicīnas zālēm.

Tāpat LOSP aicina piena pārstrādes uzņēmumu krīzes pārvarēšanai un Latvijas piena pārstrādes saglabāšanai piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, kas vidēji nozīmē 56 eiro par katru pārstrādāto svaigpiena tonnu.

Līdztekus LOSP prasa valdībai izdot Ministru kabineta noteikumus, kuros tiktu noteikts, kā tiks nodrošināta iedzīvotājiem pieejama pārtika par adekvātu samaksu, karam Ukrainā turpinoties ilgstoši.

LOSP Piena nozares darba grupas sanāksmē, kas notika otrdien, 22.martā, pieņemtie lēmumi un aicinājumi nosūtīti Saeimai, valdībai, Finanšu ministrijai un Zemkopības ministrijai.

LETA jau vēstīja, ka Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus saistībā ar dažādu ražošanas pozīciju izmaksu kāpumu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumā izskatīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Valsts kancelejas nosūtītajā atbildē LPCS norādīts, ka ministriem jāizskata LPCS lūgums pēc finansiāla atbalsta un jāsniedz savstarpēji saskaņota atbilde. Vienlaikus norādīts, ka Zemkopības ministrijai par sniegto atbildi būs jāinformē arī Kariņš.

Tāpat ziņots, ka Zemkopības ministrija pašlaik vērtē situāciju piena produktu tirgū un analizē pieejamos datus, lai varētu izstrādāt priekšlikumus adekvātam risinājumam.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks iepriekš norādīja, ka situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots. Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus.

LPCS aicināja Ministru kabinetu rast iespēju šajā situācijā daļēji kompensēt nenosegtās, bet objektīvās izmaksas. Minimālais kompensācijas apjoms būtu 56 eiro uz vienu tonnu pārstrādātā piena. Kopējās kompensācijas apmērs būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro mēnesī. Potenciāli šāds atbalsts būtu nepieciešams par 2021.gada decembri, kā arī 2022.gada janvāri un, iespējams, februāri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu turpmāku izaugsmi, efektīvu un pārskatāmu lēmumu pieņemšanas procesu biedru interesēs, lielākais Latvijas piensaimnieku kooperatīvs “Piena Loģistika” veicis izmaiņas vadības struktūrvienībās, izveidojot padomi.

Padomē darbosies septiņi biedri, un par tās priekšsēdētāju ievēlēts SIA “Vecsiljāņi” valdes loceklis Juris Sprukulis.

Juris Sprukulis, kooperatīva “Piena Loģistika” padomes priekšsēdētājs: “Piena Loģistika izmaiņas vadības struktūrā un jaunās padomes izveidošana ir konkrēts solis, kas ļaus mums uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu un atbalstīt mūsu biedru intereses. Mūsu mērķis ir veicināt uzņēmuma ilgtspējīgu izaugsmi, paplašinot savu darbību Latvijas un Baltijas tirgū, veicinot piena konsolidāciju un piena ražotāju iesaisti kooperatīvos. Esmu pateicīgs par kolēģu izrādīto uzticību, ko uztveru ar lielu atbildību pret esošajiem mūsu biedriem un sadarbības partneriem, lai kopīgā darbā sasniegtu kooperatīva mērķus un veicinātu Latvijas piensaimniecības izaugsmi.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā ražošanas procesa izmaksas un svaigpiena iepirkuma cenu sadārdzinājumu Latvijā ražotu piena produktu cenas kāps arī turpmāk, sacīja aptaujātie nozares pārstāvji.

AS "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētājs Agris Skvarnovičš komentēja, ka pašreizējā situācija apstākļos, kuros pieaug uzņēmuma izmaksas dažādās pozīcijās, arvien pasliktinās.

Viņš skaidroja, ka, lai arī elektrības biržas cena patlaban Latvijai samazinājusies, joprojām turpina augt, piemēram, apkures, tostarp gāzes, cena. Līdztekus piena iepirkuma cenas kāpumam, energoresursu sadārdzinājums ir viens no būtiskākajiem produktu pašizmaksas ietekmējošajiem faktoriem.

Pēc "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētāja aplēsēm kopējā uzņēmuma produkcijas pašizmaksa pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos, salīdzinājumā ar analogu periodu 2020.gadā, pieaugusi par aptuveni 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Šmits un Navicks kopīgi vērsīsies EK pēc palīdzības piena nozarei

LETA, 09.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) un Lietuvas lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Navicks vienojušies saskaņot darbības un kopīgi vērsties Eiropas Komisijā (EK) pēc palīdzības piena nozarei, pēc abu ministru tikšanās Birģos, Lietuvā, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Tikšanās laikā nolemts, ka abas puses pieprasīs steidzamu ārkārtas finansiālo atbalstu piena ražotājiem no Eiropas savienības (ES) krīzes rezerves fonda lauksaimniecības nozarē.

ZM informē, ka sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka krīze piena nozarē vienlīdz skārusi gan Lietuvu, gan Latviju - pie pietiekami atšķirīgas ražošanas un pārstrādes struktūras, piena cenu kritums abās valstīs ir līdzīgs, tādēļ nevar meklēt risinājumus katrā valstī atšķirīgi, tie jāmeklē, raugoties vismaz Baltijas mērogā.

Minot valstu atšķirības, ministrijā norāda, ka Latvijas piena ražotāji dod priekšroku ilgtermiņa piena iepirkuma līgumiem ar pārstrādātājiem, savukārt lietuvieši no vienošanās ilgākā termiņā izvairās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Krīze jau jūtama arī piena ražošanas un pārstrādes nozarēs

Zane Atlāce - Bistere, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu cenas veikalu plauktos gan vēl pagaidām nerāda samazinājuma pazīmes, tomēr arī Latvijas piena pārstrādātāju eksporta apjoms krasi krītas.

Tā secinājusi Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija, aptaujājot biedru saimniecības. Piemēram, svaigpiena iepirkuma cenas, kas martā vidēji bija 0,29 eiro par litru piena, jau no marta vidus sākušas un turpina samazināties. Piena iepirkuma cena vidēji nokritusi vairāk kā par 10-15%, ja salīdzina marta sākumu ar aprīļa sākuma periodu.

Piena ražotājus māc bažas, ka krīze piena nozarē varētu atkārtoties un būt smagāka kā pēc Krievijas embargo sankcijām.

"Piena saimniecības ir un bija vieni no retajiem uzņēmumiem, kas laukos nodarbina lielu cilvēku skaitu. Saimniecības ieguldījušas investīcijas modernizācijā, lielai daļai ir kredītu slogs, liela daļa ar mīnusiem pārdzīvoja 2014.gada krīzi, daļa arī to nepārdzīvoja. Tagad izskatās, ka tuvojas otrais vilnis un ceram, ka tas neparaus zem ūdens vēl kādas saimniecības. Jau tagad redzams, ka turpinās slaucamo govju skaita lejupslīde, kaut arī ražība palielinās, tomēr tie ir indikatori, kas liek mums apzināties, ka situācija mainās. Jādomā plāns valsts līmenī, kā Latvijā noturēt tos ražotājus, kas vēl ražo, spēj nodrošināt darbavietas un šajā smagajā laikā dod pienesumu tautsaimniecībai un budžetam. Krīze jau ir, jautājums tik, cik smaga un ilga tā būs! Šis ir īstais brīdis, lai ieviestu samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi arī pienam, gaļai, maizei un olām," teic asociācijas izpilddirektors Kaspars Melnis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eļļas ražotāja "lecavnieks & Co" vadība saistībā ar koronavīrusu nepārtraukti izvērtē situāciju, taču pašlaik uzņēmums savā darbībā neizjūt būtisku tā ietekmi, gada pārskatā norāda kompānijas vadība.

SIA "lecavnieks & Co" vadība uzskata, ka uzņēmums spēs pārvarēt ārkārtas situāciju bez kompensējošo pasākumu palīdzības.

Nākamajos gados uzņēmums plāno attīstīt savas pamatnozares - lauksaimniecību, graudu un rapšu pirmapstrādi, palielināt eļļas augu pārstrādi un produkcijas realizāciju, kā arī ieviest jaunas kultūras audzēšanas un pārstrādes procesus.

"Jaunas kultūras ieviešana ir veiksmīgs risinājums uzņēmuma saimnieciskās darbības attīstībai, jo pārstrādes procesā tiek iegūti produkti ar pievienoto vērtību. Vēl viena būtiska pozitīva ietekme gadījumā, ja nav pieejams pietiekošs rapšu sēklu apjoms - jaunās kultūras ieviešana spēj aizstāt un nodrošināt uzņēmuma jaudas, saglabājot apgrozījumu un peļņu," skaidro kompānijas valdes loceklis Dainis Lagzdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apstiprināts importa aizliegumam pakļauto Krievijas un Baltkrievijas preču saraksts

LETA, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien apstiprinājusi importa aizliegumam pakļauto Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības preču sarakstu.

Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie noteikumi par ievešanai Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem paredz, ka aizliegums attieksies uz kartupeļiem, tomātiem, dažāda veida sīpoliem, ķiplokiem, kāpostaugiem, dārza salātiem, burkāniem, galda rāceņiem un kāļiem, galda bietēm, auzu saknēm, sakņu selerijām, redīsiem un tamlīdzīgiem sakņu dārzeņiem, gurķiem un kornišoniem, pākšu dārzeņiem un uz citiem svaigiem dārzeņiem.

Tāpat Latvijā nevarēs importēt no Krievijas un Baltkrievijas nākušus riekstus, banānus, dateles, vīģes, ananāsus, avokado, citrusaugļus, melones, bumbierus, cidonijas, aprikozes, ķiršus, persikus, plūmes, mellenes. Aizliegums attiecas arī uz saldētiem, konservētiem un žāvētiem riekstu un augļu produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) iepazīstināja valdību ar Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par situāciju piensaimniecībā saistībā ar svaigpiena iepirkuma cenu pazemināšanos un nepieciešamo rīcību piena nozares stabilizēšanai un iedzīvotāju nodrošināšanai ar vietējiem piena produktiem, informē ZM.

Lai situāciju risinātu ZM norāda, ka nepieciešams vienoties ar lauksaimniecības nozari par valsts atbalsta finansējuma iekšējo pārdali piena krīzes risināšanai, bet ja divu mēnešu laikā svaigpiena iepirkuma vidējā cena valstī turpina nozīmīgi samazināties (vismaz par 20%, sākot ar 2023.gada februāri), tad ZM vērsīsies Ministru kabinetā ar informāciju par situāciju piensaimniecībā un priekšlikumiem par atbalstu piena nozares stabilizēšanai.

Tāpat nepieciešams izstrādāt kārtību piena pircēju un ražotāju ilgtermiņa līgumu ieviešanai valstī, paredzot indeksācijas faktoru cenu svārstību gadījumā.

ZM skaidro, ka Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti paredz iespēju dalībvalstīm to teritorijā noteikt par obligātiem iepriekš noslēgtus līgumus, tostarp nosakot minimālo ilgumu, cenu veidojošos faktorus un citus parametrus, starp piena ražotāju un iepircēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena loģistikas savāktais piena apjoms palielinājies par gandrīz 20%

Db.lv, 04.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" savāktais piena apjoms 2023.gada pirmajā pusgadā palielinājies par gandrīz 20%, informē kooperatīva pārstāvji.

"Piena loģistikā" norāda, ka kopējais piena apjoms palielinājies no 240 tonnām dienā gada sākumā līdz aptuveni 290 tonnām piena dienā 2023.gada jūnijā

AS "Pampāļi" valdes loceklis Mārtiņš Vaļko ka savāktā piena apjoma kāpums ir pateicoties aktīvai kooperatīva darbībai un piensaimnieku uzticībai.

"Šogad strauji pieaugošo savāktā piena daudzumu veicinājusi arī paplašināšanās Kurzemes reģionā, jo kopš gada sākuma kooperatīvam pievienojusies gan AS "Pampāļi", gan SIA "Bruzilas AV" ar kopējo svaigpiena apjomu 45 tonnas dienā," informē Vaļķo.

Vienlaikus viņš uzsver, ka patlaban piena nozare atrodas jaunu izaicinājumu priekšā, tāpēc piensaimnieki vairāk novērtē kooperācijas sniegtās priekšrocības, kas ilgtermiņā biedriem nodrošina gan stabilitāti, gan garantētu piena realizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena ceļš kopā ar Igaunijas kooperatīvu ieguldīs 100 miljonus eiro piena pārstrādes rūpnīcas izveidē Igaunijā

LETA, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» plāno apvienoties ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim»» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu, pastāstīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka «Piena ceļš» ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību E-Piim, saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited. Misa skaidro, ka kooperatīvu apvienošanās mērķis ir stiprināt pārstrādi.

«»Piena ceļš» ir kooperatīvs, kurš kopš sākta gala ir atbalstījis savu pārstrādi - mums pieder uzņēmums «Jaunpils pienotava». Tagad kopā arī igauņiem celsim jaunu, lielu piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijas vidienē,» reorganizācijas mērķus skaidroja Misa. Pēc viņa teiktā, projekts, kas paredz celt piena pārstrādes rūpnīcu, jau ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu administrējošās iestādes apstiprināts un drīzumā varētu sākties rūpnīcas celtniecība. Investīciju projekta realizācijai nepieciešamos finanšu resursus nodrošinās abas puses, rūpnīcas būvniecībai tiks piesaistīt ES fondu līdzekļi, banku finansējums un arī privātu investoru līdzekļi, taču netiks ieguldīta zemnieku nauda. Kopumā rūpnīcas būvniecība izmaksās apmēram 100 miljonus eiro un tās celtniecībai būs atvēlēts vairāk nekā gads. Plānots, ka jaunā rūpnīca pārstrādās apmēram ceturto daļu no Latvijas un Igaunijas kopējā piena apmēra. Rūpnīca taps Igaunijā nevis Latvijā, jo Igaunijas puse projektu izstrādāja, saņēma tā realizācijai ES un Igaunijas valsts atbalstu, kā arī «E-Piim» ir izdevies rast ļoti labu noieta tirgu, piebilda Misa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā pārtikas nozares izstādē "Riga Food 2021" apbalvoti labākie piena produkti, kuru ražotāji šogad ir AS "Smiltenes piens", AS "Limbažu siers", AS "Tukuma piens", AS "Krāslavas piens" un AS "Rīgas piena kombināts", informē pasākuma organizatori.

Konkurss notika vairākās kategorijās - "Nogatavinātie sieri", "Saldkrējuma/skābkrējuma sviests", "2020./2021.gada jaunais piena produkts", "Bioloģiskā piena produkts" un "Piena produkta iepakojums".

Bioloģiskā piena produktu konkursā 1. vieta un starptautiskās izstādes "Riga Food 2021" zelta medaļa piešķirta "Smiltenes piena" ražotajam "BIO Holandes sieram" (45%), kura meistare ir Vita Puriņa. Otro vietu un sudraba medaļu saņēma "Tukuma piena" ražotais "Eko jogurts bez piedevām" un tā meistare Sandra Firleja, bet 3. vietu un bronzas medaļu ieguva AS "Talsu piensaimnieka" ražotais Talsu pilnpiena biezpiens (9%) un meistari Dina Zazīte un Mārtiņš Raksa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Piena un pārtikas ražošanā būtu jādomā par risku vadības institūciju

LETA, 22.02.2023

"Food Union" grupas uzņēmumu "Rīgas piena kombināts" un "Valmieras piens" padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena un pārtikas ražošanā būtu jādomā par risku vadības institūciju, lai nozare varētu izdzīvot krīzes situācijās, intervijā sacīja "Food Union" grupas uzņēmumu "Rīgas piena kombināts" un "Valmieras piens" padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

Viņš norādīja, ka pašreizējais piena iepirkumu cenu samazinājums ir saistīts ar pagājušā gada piena produktu augsto cenu eskalāciju. "Tie ir globāli procesi, kurus regulāri ietekmē gan klimatiskie apstākļi, gan ekonomiskie, gan politiskie notikumi," teica Panke.

Viņš arī atzīmēja, ka šajā gadījumā tie bija vairāki notikumi kopumā, tostarp Austrālijā pagājušajā gadā saražoja par 7% mazāk piena, bet Jaunzēlandē piena ražošanas apmēri saruka par 3,8%, tāpat bija resursu un loģistikas problēmas. Šie notikumi ļoti ietekmēja Dienvidaustrumāzijas reģionus, kur pienu pašpatēriņam ražo nepietiekami un patēriņu nodrošina imports.

"Saistībā ar deficītu sākās tirgus sacensība par tā dzēšanu, kurā iesaistījās gan pārstrādātāji, gan uzpircēji un biržas starpnieki. Cena sāka augt. Industriālo produktu tirgū bija situācija, kad pircēji pirka šodien, jo rīt jau būs viss dārgāk. Šodien jāpērk dubultā, jo rīt un parīt būs dārgāk. Sākās pirkšanas virpulis, kas inerces pēc sasniedza jau tādu cenu un apjoma līmeni, kuru vairs neakceptēja Dienvidaustrumāzijas gala patērētājs. Viņiem pirktspēja ir apmēram tāda pati kā Latvijā. Augstās cenas šis pircējs neakceptēja ar savu patēriņu, un sāka rasties uzkrājumi, virpulis apstājās, cenas sāka kristies," teica Panke.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija piena lopkopībā joprojām ir kritiska un nav novērojams iepirkuma cenas kāpums. Piena lopkopības saimniecības ir kritiskā situācijā, jo pašreizējā iepirkuma cena ir zem piena pašizmaksas, db.lv apstiprināja Lauksaimniecibas Statūtsabiedrību asociācijas (LSA) izpilddirektors Kaspars Melnis.

Šodien, 16. jūnijā Zemkopības ministrijā tiek lemts par atbalstu piena lopkopjiem, kas nozīmētu naudu no Eiropas fondiem - 86 eiro par slaucamu govi. "Tas būtu īslaicīgs problēmas risinājums kritiskā brīdī," uzsvēra K. Melnis.

Asociācijas biedru vidū veiktajās aptaujās konstatēts, ka svaigpiena iepirkuma cena marta sākumā bija 0,307 eiro par litru. Jau sākot no marta vidus sācies iepirkuma cenu samazinājums. Piena iepirkuma cena vidēji maijā samzinājās līdz 0,252 eiro par litru, kas nozīmē 18% kritumu pret marta sākumu. Iepirkuma cena šobrīd stabilizējušies tās zemākjā punktā un nelielas izmaiņas K. Meļņa skatījumā nenozīmē atgriešanos pie normālas saimniekošanas. Vēl aizvien piena iepirkuma cena pēc asociācijas biedru aplēsēm ir zem pašizmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildīgās institūcijas Lietuvā veic darbības, kuras var pilnīgi apturēt augsti kvalitatīva neapstrādāta piena ievešanu no Latvijas un Igaunijas, tā sagraujot visu Lietuvas piena nozari un izraisot "piena karu" starp Baltijas valstīm, apgalvo Lietuvas piena pārstrādātāji.

Pēc Lietuvas piena pārstrādātāju asociācijas "Pieno centras" vadītāja Egidijus Simoņa teiktā, lielākie valsts piena pārstrādes uzņēmumi ir saņēmuši Valsts pārtikas un veterinārijas dienesta paziņojumus, ka tos apmeklēs inspektori un veiks tikai no kaimiņu Baltijas valstīm ievestā piena paraugu ņemšanu neplānotām laboratoriskajām pārbaudēm. Pašlaik uzņēmumi paši veic katra piena sūtījuma laboratoriskos izmeklējumus.

LASI ARĪ : Krīze jau jūtama arī piena ražošanas un pārstrādes nozarēs

"Rodas reāli draudi, ka pārspīlētas pārbaudes var izmantot, lai aizliegtu piena importu no Latvijas un Igaunijas. Tas Lietuvā pilnīgi sagrautu ne tikai pārstrādes rūpniecību, bet arī visu piena nozari, kā arī piena ražošanas saimniecības. Daļai pārstrādes uzņēmumu nāktos uzņēmumu slēgt, daļai - atlaist lielāko daļu darbinieku, jo apstātos to produktu ražošana, kas rada vislielāko pievienoto vērtību. Tad būs jautājums nevis par to, par kādu cenu piens tiek iepirkts no Lietuvas saimniecībām, bet - kas vispār spēj to iepirkt," apgalvo E. Simonis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Mērķis kļūt par dominējošo spēlētāju Baltijas piena tirgū

Lelde Petrāne, 06.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra beigās oficiāli reģistrēts Baltijas valstīs pirmais starpvalstu piena kooperatīvs, kura pilnais nosaukums ir "Piiratud Vastutusega Societas Cooperativa Europaea (SCE) E-Piim", tādējādi noslēdzot pērn augustā uzsākto Latvijas piena kooperatīva "Piena ceļš" un Igaunijas "E-Piim" apvienošanās procesu.

Pērn augustā uzsāktais apvienošanās process bija ilgstošs un sarežģīts, jo Latvijā un Igaunijā pastāvošā likumdošana neregulē starpvalstu kooperatīvu dibināšanu un darbību, tādēļ process tika veikts, izmantojot ES attiecīgās regulas.

Apvienošanās procesā, kuru vadīja starptautiskais zvērinātu advokātu birojs "Eversheds Sutherland", nācās veikt detalizētas un savstarpēji identiskas procedūras gan Igaunijā, gan Latvijā. Jaunais kooperatīvs reģistrēts Igaunijas uzņēmumu reģistrā 27. februārī. Uzņēmumam izveidota padome 15 cilvēku sastāvā, kur 5 dalībnieki pārstāv Latviju un 10 Igauniju, kā arī valde 3 cilvēku sastāvā. Valdē ievēlēts Jānis Bērtulsons, kurš līdz šim bija kooperatīva "Piena ceļš" padomes loceklis, kā arī līdzšinējais Igaunijas kooperatīva "E-piim" valdes priekšsēdētājs Jānuss Murakas un finanšu direktore Merili Turjakas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena pārstrādātājiem pērn izdevās sasniegt ļoti labu eksporta rezultātu, un arī šogad ir potenciāls audzēt produkcijas realizācijas apmēru ārvalstu tirgos, teica Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Latvijas piena pārstrādātāju eksporta dati par aizvadīto gadu kopvērtējumā vēl nav pieejami. Savukārt pērn 11 mēnešos Latvijas piena produktu eksporta apmērs veidoja apmēram 146 miljonus eiro, kas ir par 12% vairāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā periodā, kad tas veidoja 130 miljonus eiro. Arī naudas izteiksmē pērn 11 mēnešos eksporta vērtība augusi par 12%.

Tādējādi Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu eksporta apmērs pērn nedaudz pārsniedzis apjomu pirms Krievijas noteiktā embargo, un ir vērtējams kā ļoti labs rezultāts.

Kopējos Latvijas piena produktu eksporta apmērus pērn pozitīvi ietekmēja siera, sūkalu produktu, industriālo produktu - vājpiena un pilnpiena produktu eksports, ārvalstīs sekmīgi realizēts arī piens un krējums. Nozares galvenie ārvalstu realizācijas tirgi pērn bija Lietuva, kā arī Polija, Vācija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada deviņos mēnešos iepirkts par 4% mazāk piena nekā pērn. Piena ražotāju skaits piecos gados sarucis uz pusi.

Latvijas iedzīvotāji pienu tikai nedaudz vairāk par pusi saņem no Latvijas ražotājiem, un zemniekus sagaida kārtējā dabīgās atlases kārta, tāds ir Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) priekšsēdētāja Jāņa Šolka piensaimniecības nozares raksturojums, kā vienīgo risinājumu saredzot pašmāju produkcijas patēriņa palielināšanu.

«2017. gadā šogad iztrūkstošie 4% vai 25 tūkstoši tonnu piena tika pārstrādāti industriālajos produktos, kas pamatā ir sausais vājpiens. Šobrīd iepirktā piena apjoms valstī ir pietiekams un iepirkuma cena – aptuveni 0,29 eiro – līdz jaunajam gadam ar nelielām izmaiņām varētu saglabāties stabila,» tā J. Šolks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru