Transports un loģistika

Attīstīs transporta koridoru starp Melno jūru un Baltijas jūru

Vēsma Lēvalde, 14.03.2013

Jaunākais izdevums

Lai popularizētu konteinervilciena ZUBR maršrutu un sadarbotos vēl vairākās jomās, Ventspils brīvostas pārvalde ir vienojusies slēgt sadarbības līgumu ar Ukrainas valsts uzņēmumu Odesas jūras tirdzniecības osta.

Līguma parakstīšana plānota Valsts prezidenta Andra Bērziņa oficiālās vizītes ietvaros, Ukrainas-Latvijas biznesa forumā. Valsts prezidenta oficiālā vizīte Ukrainā norisinās šodien un rīt, 14.un 15.martā.

Latvijas delegācijas sastāvā ir arī 49 Latvijas uzņēmēji, tai skaitā Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Guntis Drunka un Mārketinga un attīstības nodaļas projektu vadītājs Mārcis Nēliuss. Viens no vizītes konkrētajiem mērķiem ir īpaši akcentēt konteinervilciena ZUBR projekta perspektīvu, kurā Latvija saredz iespēju attīstīt transporta koridoru starp Baltijas un Melno jūru, tādējādi nodrošinot kravu plūsmu starp diviem ekonomiski aktīviem reģioniem. Perspektīvā Latvija saskata iespējas šajā projektā piesaistīt arī citas valstis, piemēram, Turciju un Skandināvijas valstis.

Ventspils brīvostas pārvalde sadarbības līgumu ar Odesas tirdzniecības ostu parakstīs 15.martā Odesā. Ostas plāno sadarboties kravu apgrozījumu veicināšanā, tai skaitā informācijas apmaiņā par kravu veidiem un apjomiem, savstarpējā loģistikas attīstībā, īpaši konteineru vilciena ZUBR maršruta popularizēšanā, kravu pārvadājumu piesaistē, aktīvi rekomendējot loģistikas un kuģošanas kompānijām izmantot otras puses ostu konteineru un citu kravu pārvadājumiem, informācijas un pieredzes apmaiņā saistībā ar ostu izbūvi un attīstību, moderno tehnoloģiju un aprīkojuma izmantošanu, kā arī rūpniecības attīstības veicināšanā.

Odesas osta ir viena no lielākajām Melnās un Azovas jūru ostām, atrodas Melnās jūras Ziemeļrietumu daļā, jau kopš sendienām bijusi nozīmīgs punkts Austrumu – Rietumu tirdzniecības ceļā. Odesas osta pēc kravu apgrozījuma ir lielākā osta Ukrainā un lielākā pasažieru pārvadājumu osta Melnajā jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piejūras īpašumu cenas Latvijā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ar melnā zelta ieguves izpēti pašlaik Latvijā reāli nodarbojas viens uzņēmums – SIA Baltic Oil Management.

Naftas lauku izpētē un melnā zelta ieguvē šīs jomas pionieri ir iestiguši normatīvu muklājā, tomēr izmaiņas tiek solītas

Tādu ainu rāda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde.

Ar melnā zelta ieguves izpēti pašlaik Latvijā reāli nodarbojas viens uzņēmums – SIA Baltic Oil Management, tomēr tas nav pirmais, kurš mēģinājis šajā jomā darboties. DB jau iepriekš vēstīja, ka pirmo naftas ieguves un izpētes licenci Latvijas ūdeņos Baltijas jūrā 2004. gadā saņēma naftas kompānija Odin Energi. Pirmā interesi par naftas izpēti jūrā izrādīja ASV kompānija Amoco, ar kuras meitasuzņēmumu Amoco Latvia Petroleum Company arī 1996. gadā tika noslēgts līgums, kurš būtu stājies spēkā pēc tam, kad parakstītu vienošanos par Latvijas un Lietuvas jūras robežu. Taču pēc apvienošanās ar kompāniju British Petroleum (BP) Amoco atteicās no darbības Baltijas jūras austrumu piekrastē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Indonēzijā atrasta avarējušās Lion Air lidmašīnas pilotu sarunu ieraksta ierīce

LETA, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV jūras spēku ūdenslīdēji atraduši oktobrī Javas jūrā iekritušās aviokompānijas «Lion Air» otru «melno kasti»- pilotu sarunu ieraksta ierīci, pirmdien paziņoja amatpersona.

Izmeklētāji cer ar pilotu sarunu ierakstu palīdzību gūt lielāku skaidrību par katastrofu, kurā gāja bojā 189 cilvēki.

Ūdenslīdēji atraduši arī vairāku katastrofas upuru mirstīgās atliekas, žurnālistiem teica Indonēzijas jūrlietu ministra vietnieks Ridvans Džamaludins.

Pilotu sarunu ieraksta ierīce atrasta jūras gultnes gruntī astoņu metru dziļumā, pavēstīja jūras spēku pārstāvis. Vietā, kur jūrā iekrita lidmašīna, ūdens ir 30 metrus dziļš.

«Lion Air» lidmašīna «Boeing 737 MAX 8», kas ar 181 pasažieri un astoņiem apkalpes locekļiem 29.oktobrī bija ceļā no galvaspilsētas Džakartas Sukarno-Hatas lidostas uz Pangkalpinangu Bangkas salā, 13 minūtes pēc pacelšanās iekrita Javas jūrā Rietumjavas provinces piekrastē. Visi lidmašīnā esošie cilvēki avārijā gāja bojā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izmeklēšanas ziņojums: Latvijas bankām ir būtiska loma ieroču tirdzniecībā un naudas atmazgāšanā

LETA, 20.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankām ir būtiska loma Krievijas un Ukrainas ieroču tirdzniecības darījumu finanšu apkalpošanā un līdzdalībā naudas atmazgāšanā, secināts Vašingtonā bāzētas militāro un drošības analītiķu nevalstiskās organizācijas C4ADS izmeklēšanas ziņojumā.

Pētījuma autori veikuši desmit mēnešus ilgu izmeklēšanu par Ukrainas un Krievijas valsts ražotāju ieroču darījumiem, analizējot datubāzēs pieejamos kuģu kravu un transportēšanas dokumentus par pēdējiem 12 gadiem.

Ziņojumā Odesas tīkls pētītas Ukrainā, pārsvarā Odesā, bāzētas personas un transporta uzņēmumi, kas nodarbojas ar Krievijas un Ukrainas valsts uzņēmumu ražoto ieroču pārvadājumiem. Pierādījumi liecina, ka daļa no šīm kompānijām piegādā ieročus arī vairākiem represīviem režīmiem, pārkāpjot starptautiskos embargo.

«Galvenie loģistikas apakšuzņēmumi Krievijas un Ukrainas ieroču eksportam ir kuģniecības, kuru galvenie biroji atrodas Odesā, savukārt finanšu pakalpojumu sniedzēji, kas dažkārt tiek izmantoti peļņas «attīrīšanai», atrodas Latvijā,» teikts ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē piekrastes zvejniecību, iespējams, varēs aizstāt ar gliemeņu audzēšanu. Vienlaikus tiktu iegūts Baltijas jūras ekoloģiskās attīrīšanas līdzeklis.

Uz šādu projekta rezultātu cer Kurzems plānošanas reģions, kas sadarbībā ar Vides investīciju fondu pēta gliemeņu audzēšanas biznesa potenciālu Baltijas jūrā.

Gliemeņu audzēšana kā veiksmīga biznesa nozare šobrīd jau attīstīta vairākās pēc ģeogrāfiskā novietojuma un klimata Latvijai līdzīgās valstīs - Dānijā, Nīderlandē un Kanādā. Ņemot vērā citu Baltijas jūras valstu līdzšinējo praktisko pieredzi un veiktos pētījumus, projekta Baltic EcoMussel ietvaros Kurzemes plānošanas reģions un Vides investīciju fonds sadarbībā ar zviedru un somu kolēģiem apzina gliemeņu komercializācijas iespējas Baltijas jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Klaipēdā pēc 3,5 gadu ilgušās rekonstrukcijas atvērts Jūras muzeja akvārijs

Natālija Poriete, 04.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļas nogalē Klaipēdā pēc 3,5 gadus ilgušās rekonstrukcijas atvērts Jūras muzeja akvārijs. Akvārija rekonstrukcija izmaksāja aptuveni 15 miljonus eiro, no kuriem 3 miljonus eiro veidoja Jūras muzeja investīcijas, bet pārējā nauda piesaistīta no valsts budžeta. Portāls DB apmeklēja akvāriju dienu pirms tā oficiālās atklāšanas.

Jūras muzejā, kas pieder Lietuvas Kultūras ministrijai, ietilpst muzejs ar ekspozīciju, kas veltīta zemūdens dzīvei, Lietuvas kuģniecības vēstures etnogrāfiskais muzejs, delfinārijs un akvārijs. Akvārijs celts 1979.gadā. Otrā Pasaules kara laikā cietokšņa stiprību pārbaudīja arī vācieši, un pametot Klaipēdu, viņi atstāja daudz ieroču un munīcijas, DB pastāstīja delfīnoterapijas speciāliste un Jūras muzeja ārējās komunikācijas vadītāja Nika Puteikiene.

Viņa uzsvēra, ka pirms rekonstrukcijas akvārijā bija pārstāvētas aptuveni 50 sugu zivis, galvenokārt saldūdens un Baltijas jūrā dzīvojošās, taču tagad to skaits pieaudzis un tajā ir 100 sugu tropu zivis, 60 saldūdens zivis, kā arī Baltijas un Ziemeļjūras iemītnieces.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja gadu miju plānots sagaidīt nevis mājās pie kamīna, bet saviesīgā pasākumā, DB ierosmei piedāvā nelielu izlasi

Domās ar Klūniju vai Mulenrūžā

Saules akmenī ar skatu uz Daugavu, no kura pavērsies arī ekskluzīvs skats uz svētku uguņošanu, sapulcēsies Martini ballītes piekritēji. Džordžu Klūniju gan nesatiksiet, bet par 250 eiro no vienas personas izklaides programma tiek solīta vērienīga. Par svētku vakariņām parūpēsies restorāns Hot’e. Pasākuma dress code – vakartērps.

Viesnīca Baltic Beach Hotel zālē Jūra-Jūrmala jauno gadu mudina sagaidīt improvizētā Latīņu kvartālā. Cilvēkam par šo pastaigu būs jāšķiras no 160 eiro.

Savukārt viesnīcas restorānā Caviar Club romantiskas mūzikas skaņas aizvedīšot pārsteigumiem bagātā pastaigā pa naksnīgo Parīzi. Nakts ugunis, valdzinošas kabarē dejotājas… Svinīgā uguņošana jūras krastā. Franču virtuves gardumi. Šī izvēle izmaksās 330 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas uzņēmēji cer dibināt kontaktus Odesā un Kijevā

Gunta Kursiša, 13.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji dosies uz Kijevu un Odesu, lai uzņēmēju delegācijas sastāvā piedalītos Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa oficiālā vizītē uz Ukrainas Republiku.

Vizīte Ukrainā notiks 14. un 15. martā, un tajā piedalīsies 50 uzņēmēji no pārtikas pārstrādes, transporta un loģistikas, IT un komunikāciju tehnoloģiju, izglītības, mašīnbūves un metālapstrādes, farmācijas un kosmētikas, kokapstrādes, biznesa konsultāciju, finanšu un tieslietu nozaru kompānijām.

14. martā Kijevā notiks biznesa forums un Latvijas un Ukrainas uzņēmēju kontaktbirža, individuālas un nozaru biznesa tikšanās ar Ukrainas uzņēmējiem kā arī uzņēmumu, valsts institūciju un tirdzniecības veicināšanas organizāciju apmeklējumi. 15. martā vizīte turpināsies Odesā, kur plānota apaļā galda biznesa tikšanās pa nozarēm, uzņēmumu apmeklējumi un jaunu kontaktu dibināšana ar Odesas uzņēmējiem, kā arī individuālās tikšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu piesaistei no/uz Baltkrieviju nepieciešama pievilcīgāka konteinervilciena «Zubr» cena.

To Dienas Biznesam norāda Baltkrievijas transporta nedēļu Minskā apmeklējušie Latvijas komersanti, atsaucoties arī uz Baltkrievijas komersantu teikto. Izstādē «Transports un loģistika» Latviju pārstāvēja vairāk nekā 30 dalībnieku. Atsevišķi Latvijas uzņēmumu pārstāvji uzteica Satiksmes ministrijas organizētos pasākumus, uzsverot, ka šoreiz bijusi iespēja ne vien piedalīties izstādē, bet arī auglīgās apaļā galda sarunās ar Baltkrievijas uzņēmējiem.

Diskusijas bija ne tikai par tradicionālo kravu, piemēram, naftas produktu pārvadājumiem, bet arī par Latvijas tranzīta koridora uzņēmumu plašāku sadarbību ar dažādiem baltkrievu ražotājiem, norāda satiksmes ministra ārštata padomnieks Kaspars Briškens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācija aicina savus pilsoņus pamest Ukrainas austrumu reģionus

Dienas Bizness, 07.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukraina atrodas tikai dažus soļus no militāras konfrontācijas, paziņojis Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers (Frank-Walter Steinmeier), aicinot Vācijas pilsoņus pamest Ukrainas austrumu reģionus - Doņecku un Luhansku.

Šāds aicinājums no Vācijas amatpersonas izskanēja pēc tam, kad Ukrainas vis vairāk apdzīvotā reģiona - Doņeckas - lidostā uz nenoteiktu laiku tika atcelti visi starptautiskie reisi, vēsta Telegraph.

Informācija uz tablo Sergeja Prokofjeva lidostā otrdien, 7. maijā, rādīja vairākus atceltus reisus, tostarp uz Maskavu, Minheni un Stambulu. Vienīgais reiss no lidostas Doņeckā noticis uz Kijevu.

Ukrainas varasiestādes neatklāj, kādu iemeslu dēļ pieņemts lēmums pārtraukt gaisa satiksmi Doņeckas reģionā. Telegraph raksta, ka viens no iemesliem šādai rīcībai, iespējams, ir nepieciešamība atbrīvot gaisa telpu Ukrainas bruņoto spēku vajadzībām šajā reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union godina labākos piena piegādātājus

Dienas Bizness, 06.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražotājs Food Union ceturtdien, 5. martā, sveica un apbalvoja labākos AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens piena piegādātājus 2014.gadā, informē Food Union sabiedrisko attiecību pārstāve Linda Mežgaile.

Kopā sešās nominācijās par kvalitatīvākā svaigpiena ražošanu, par lielākā svaigpiena daudzuma piegādi, par veiksmīgu sadarbību, par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā un par lielāko svaigpiena izslaukumu, kā arī nominācijā Latvijas piensaimniecības patriots tika apbalvoti 30 piena piegādātāju. Pasākums kopumā pulcēja teju 350 zemniekus no visas Latvijas.

«Pagājušais gads piena nozarē ir bijis raibs kā Holšteinas melnraibā govs! Gada sākumā sasniegta rekordaugstākā piena iepirkuma cenu atjaunotajā Latvijā, gada nogalē – cenas kritums līdz piena ražošanas pašizmaksas līmenim saistībā ar notikumiem kaimiņos un pasaulē. Taču ir viens faktors, kas piena nozarē ir nemainīgi stabils – stabila attīstība piena ražotāju profesionalitātes, piena kvalitātes un izslaukuma pieaugumā,» stāsta Food Union padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogļu un naftas produktu kravu apjomu nākotne arvien neskaidra, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr Latvijas ostās un dzelzceļā vēl tikai apkopo oktobra kravu apjomu rādītājus, atsevišķu termināļu un citu nozares spēlētāju Dienas Biznesam teiktais liecina, ka līdz ar rudeni septembra rādītāju izskatā atnākušais pesimisms nekur nav izplēnējis. Tam pamatā tiek minēti jau iepriekš piesauktie faktori – zemās ogļu cenas, Krievijas stratēģijas īstenošana savas izcelsmes kravu nosūtīšanai pēc iespējas vairāk izmantot savas ostas, neskaidrība par to, kurš būs nākamais VAS Latvijas dzelzceļš vadītājs (ar pienākumu izpildītājiem kaimiņvalstī nopietnus jautājumus, piemēram, nākamā gada sadarbības plānus, neizlemjot), taču klāt nākuši arī citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Megainvestīciju plāns – solis pareizā virzienā

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniecew, 01.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir iespēja no Eiropas 315 mljrd. eiro vērtā investīciju atdzīvināšanas plāna saņemt vairāk naudas, nekā tajā ieguldīt, taču ir jāizpilda mājasdarbi

Ar 315 mljrd. eiro Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers grib sākt īstenot savas vēlēšanu kampaņas galveno solījumu un atdzīvināt Eiropas ekonomikas konjunktūru. Tā kā Eiropai brīvu finanšu līdzekļu nav, tad no veca taps jauns – esošie naudas maciņi tiks pārsaukti par fondu, kuru pārraudzīs Eiropas Investīciju banka (EIB). Fondā būs 21 mljrd. eiro, no kuriem 16 mlrjd. tiks pārvirzīti no jau esošajiem ES līdzekļiem, bet 5 mljrd. – no EIB. No šīs naudas līdzekļiem plānots finansēt infrastruktūras objektus, platjoslas interneta tīklus, enerģētikas un transporta attīstību, kā arī izglītības, pētniecības un inovāciju projektus. Tā kā 21 mljrd. eiro visas Eiropas mērogā šiem mērķiem tāds piliens jūrā vien ir, tad paredzēts, ka šī nauda kalpos vien iespējamo zaudējumu absorbcijai. Tādējādi privātais sektors jutīšoties drošāks un kopumā jaunos projektos pats investēšot minētos 315 mljrd. eiro, lēš Ž. K. Junkers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijā jaunu elektrovilcienu iepirkumā iestājies kapa klusums un modernizēto dīzeļvilcienu nodošana ekspluatācijā aizvien kavējas, Gruzijas dzelzceļš (GDz) piedāvā saviem klientiem patīkamus jaunumus. No vasaras‒rudens sezonas pasažieri varēs ceļot divstāvīgajos Stadler Kiss vilcienos.

Analogi modeļi šodien ir atrodami attīstītajās Eiropas valstīs, savā paziņojumā norāda GDz. Četri jaunie Šveices kompānijas Stadler Bussang AG elektrovilcieni kursēs maršrutā Tbilisi‒Melnā jūra, pieturot tikai kūrortos Batumi, Kobuleti un Ureki. GDz lēš, ka komfortablie vilcieni veicinās tūrisma attīstību. Darījuma vērtība ir 39,6 milj. eiro, norāda Railwaygazette.com

Vilcieni tiks piegādāti laika periodā no jūnija līdz septembrim, vēsta Railjournal.com. Dzelzceļa jautājumiem veltītais portāls skaidro, ka sākotnēji šos vilcienus bija pasūtījis Krievijas dzelzceļa operators Aeroexpress pārvadājumu veikšanai starp Maskavas centru un lidostām. Proti, 2013. gadā šī kompānija pasūtīja 16 četrvagonu un deviņus sešvagonu vilcienus ar iespēju iegādāties vēl 60 vienības. Taču rubļa vērtības krituma dēļ Aeroexpress šā gada februārī vienojās par izmaiņām līgumā, paliekot tikai pie 11 vilcienu pirkuma. Savukārt Azerbaidžānas dzelzceļš pērn piekrita iegādāties piecus no sākotnēji Aeroexpress domātajiem vilcieniem, no kuriem četri jau piegādāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Saistībā ar katastrofu Indonēzijā Boeing brīdina par iespējamu sensora problēmu lidmašīnās 737 MAX 8

LETA, 07.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV lidmašīnu ražotājs «Boeing» saistībā ar pagājušajā nedēļā notikušo pasažieru aviolainera katastrofu Indonēzijā, kurā gāja bojā 189 cilvēki. brīdinājis par iespējamu problēmu ar vienu no sensoriem lidmašīnās «Boeing 737 MAX 8».

«Boeing» paziņojumā norādīts, ka brīdinājums saistīts ar 29.oktobrī notikušās katastrofas izmeklēšanas provizoriskajiem rezultātiem. Indonēzijas aviācijas amatpersonas secinājušas, ka viens no sensoriem, kas nodrošina informāciju par gaisa plūsmu gar spārniem, varētu būt sniedzis nepareizus datus, automātiski izraisot lidmašīnas pikēšanu.

«Boeing» izplatītajā brīdinājumā ietverti ieteikumi pilotiem, kā rīkoties šādā situācijā.

Jau ziņots, ka 29.oktobrī zemo cenu aviokompānijas «Lion Air» lidmašīna «Boeing 737 MAX 8», kas ar 181 pasažieri un astoņiem apkalpes locekļiem bija ceļā no galvaspilsētas Džakartas Sukarno-Hatas lidostas uz Pangkalpinangu Bangkas salā, 13 minūtes pēc pacelšanās iekrita Javas jūrā Rietumjavas provinces piekrastē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lion Air aviokatastrofā bojāgājušā pasažiera ģimene tiesā iesūdzējusi kompāniju Boeing, raksta BBC.

Prasība tiesā iesniegta saistībā ar to, ka Boeing nav informējusi pilotus un aviokompāniju par defektu saistībā ar lidmašīnas 737 Max sensoru, kas varēja izraisīt lidmašīnas pikēšanu. Aviokompānija gan aizvien apgalvo, ka ir pārliecināta par 737 Max drošību.

Jau ziņots, ka 29.oktobrī zemo cenu aviokompānijas «Lion Air» lidmašīna «Boeing 737 MAX 8», kas ar 181 pasažieri un astoņiem apkalpes locekļiem bija ceļā no galvaspilsētas Džakartas Sukarno-Hatas lidostas uz Pangkalpinangu Bangkas salā, 13 minūtes pēc pacelšanās iekrita Javas jūrā Rietumjavas provinces piekrastē.

Ir atrasta viena no lidmašīnas «melnajām kastēm», kurā ierakstīti lidojuma dati, taču joprojām tiek meklēta otra «melnā kaste» ar pilotu sarunu ierakstiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Indonēzijas akvalangisti atraduši pagājušajā mēnesī avarējušās lidsabiedrības AirAsia lidmašīnas abas «melnās kastes» un vienu no tām jau izcēluši no Javas jūras dzīlēm, pirmdien pavēstīja amatpersonas.

Viena «melnā kaste» no jūras dzīlēm izcelta pirmdien rīta pusē, apliecināja Nacionālās meklēšanas un glābšanas aģentūras vadītājs Bambangs Sulistjo.

«Mums ir izdevies izcelt daļu «melnās kastes», ko mēs saucam par lidojuma datu reģistrācijas iekārtu,» žurnālistiem Džakartā sacīja amatpersona.

Iekārta atrasta zem avarējušās lidmašīnas spārna, viņš piebilda.

Atrasta ar lidotāju kabīnes balss ieraksta iekārta. Tā atradusies zem lidmašīnas atlūzām, sacīja meklēšanas operācijas vadītājs Surjadi Suprijadi.

Šajās iekārtās atrodamie dati izmeklētājiem palīdzēs rekonstruēt notikumu gaitu pirms lidmašīnas avārijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sākta ABLV Bank obligāciju kotēšanas procedūra

Nozare.lv, 16.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birža NASDAQ OMX Riga ir sākusi ABLV Bank obligāciju kotēšanas procedūru iekļaušanai Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā, liecina biržas paziņojums.

Kotēšanas procedūra sākta obligācijām, kuru emisija notiks trešajā obligāciju piedāvājuma programmā. NASDAQ OMX Riga valdes lēmums par obligāciju iekļaušanu Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā tiks paziņots nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

Paredzēta 50 miljonu ASV dolāru (26,7 miljonu latu) kupona obligāciju emisija. Obligāciju skaits ir 50 000, un vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 ASV dolāru (534 lati). Gada procentu likme ir fiksēta: 1,90% ar kupona izmaksu divas reizes gadā. Sākotnējās izvietošanas vērtība ir 100% no nominālvērtības. Emisijas datums ir 16.oktobris, bet dzēšanas datums - 2015.gada 16.oktobris. Parakstīšanās uz šīm obligāciju emisijām tika sākta 12.septembrī un ilga līdz 10.oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar termināļa kapitāldaļu iegādi Ventspilī nodrošinās pircējiem ritmisku un ekonomiski pamatotu piegādi

Viens no lielākajiem slāpekļa un fosfora minerālmēslu ražotājiem Krievijā – AAS Vienotā ķīmijas kompānija Uralhim – caur savu meitas uzņēmumu Uralchem Freight limited kļuvusi par kontrolpaketes (55%) turētāju SIA Despina Capital, kam 100% pieder SIA Ventamonjaks. Darījuma summa ir 55 miljoni eiro, no kuriem 33 miljonus eiro uz 11 gadiem aizdevusi ABLV Bank, apstiprina darījumā iesaistītās puses.

Drošības garantijas

Uralhim, kas ir lielākais amonjaka eksportētājs Krievijā, gadā saražo ap 2,8 miljoniem tonnu šī produkta. Lielākā daļa šīs produkcijas – ap 2 miljoniem tonnu – izmanto pats Uralhim minerālmēslu ražošanai. Savukārt 700–800 tūkstoši tonnu ir pieejami vai nu citām kaimiņvalsts minerālmēslu rūpnīcām, kuras pašas nespēj saražot amonjaku pietiekamā daudzumā, vai arī var tikt eksportētas pa dzelzceļu uz citām valstīm, norāda Uralhim ģenerāldirektors Dmitrijs Koņajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Režisora Andreja Ēķa un studijas «Platforma Film» «eksporta ideja» iekarojusi arī Ukrainas tirgu.

Andreja Ēķa spēlfilmas Svingeri (2016) pirmā adaptācija tika uzņemta Igaunijā, repertuārā startēja 2017. gada 10. novembrī un līdz gada beigām to kinoteātros noskatījās apmēram 80 000 interesentu. Ukrainā filmas Svingeri lokalizētais variants uz ekrāniem iznāca 2018. gada 1. janvārī ar greznu publicitātes kampaņu vienlaikus vairākās lielpilsētās (Kijevā, Odesā, Harkovā u.c.). Filma kā šobrīd populārākā lokālā komēdija joprojām ir kinoteātru repertuārā un līdz marta sākumam filmu noskatījušies jau vairāk nekā 273 000 skatītāju, kases ieņēmumi - apmēram 680 tūkstoši eiro.

Būtisks elements lokālo Svingeru popularitātes vairošanai ir katrā valstī speciāli piemeklēti aktieri, kas labi pazīstami vietējiem skatītājiem. Ukrainas versijā piedalās populāras šovbiznesa zvaigznes – reperis Serjoga (Ukrainā populāras dziesmas Čornij bumer izpildītājs), Oļa Poļakova (viena no slavenākajām dziedātājām Ukrainā), Daša Astafjeva (Playboy modele, kas dzīvojusi kopā ar Hjū Hefneru) un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan pasūtīt individuāli šūtus uzvalkus, gan iegādāties jau gatavus.

Ideja par salona atvēršanu uzņēmuma īpašniekiem bijusi jau kādu laiku. Sākotnēji uzņēmums plānoja nodarboties tikai ar individuāli šūtiem apģērbiem un apaviem, nodrošinot, ka klientu vizītes būs individuālas, slēgta tipa un veltītas konkrētajam cilvēkam.

"Sapratām, ka Latvijā auditorija ir mazliet citādāka, tāpēc nolēmām kļūt pieejamāki," atzīst BG Suits vadītāja Sandra Lipora. Līdz šim uzņēmums piecus gadus darbojās Blaumaņu ielā.

"Šeit esam atvērušies kā salons un veikals ar jau gatavo kolekciju, ar kuru pārkāpām saviem principiem, iedomām, ka visu šūsim tikai pēc cilvēka izmēriem. Sapratām, ka cilvēki mūsdienās ir steidzīgi, apģērbs ir nepieciešams ātri un uzreiz. Sākām ar krekliem, tad sekoja arī gatavās kolekcijas apavi, kuru dizainu arī paši veidojām, sadarbojoties ar apavu zīmolu WIMS. Visus apģērbu dizainus esam veidojuši paši, gājuši tam cauri – kvalitātes kontrolei mūsu darbinieki ir nēsājuši visu, sākot no zeķēm, lai saprastu, vai klientiem būtu ērti valkāt," stāsta S.Lipora.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķējot uz daudzmiljonu alus baudītājiem Krievijā un plānojot iekarot eksotisko Ķīnas tirgu, jauna čehu alus darītava Stargorod nobāzējas arī Rīgā.

Klātesot Čehijas un Ukrainas vēstniekiem Latvijā, trīssimt gadu senajā, vēl Ziemeļu karu pieredzējušā ēkā Daugavas labajā krastā atklāts jauns alus restorāns, kurā alus tiek brūvēts pēc čehu tehnoloģijām. Restorāna dibinātājs UBC Group prezidents Igors Gumennijs atklāj, ka Latvija ir ļoti pievilcīga vieta uzņēmējdarbībai. Viņš redz brīvu vietu alus restorānu attīstībai, tāpēc arī veiktas investīcijas ārpus Ukrainas, kur uzņēmumam pieder trīs alus restorāni. Stargorod stratēģija – atvērt savus restorānus lielākajās Krievijas pilsētās, kā arī perspektīvā tos attīstīt tālajā Ķīnā.

Stargorod – tā ir alus darītavu un restorānu ķēde. Mums pieder trīs restorāni Ukrainā – Harkovā, Ļvovā un Doņeckā. Ukrainā esam vēl vairāku restorānu būvniecības stadijā – tie atradīsies Kijevā, Dņepropetrovskā, Zaporožjē un meklējam vietu arī Odesā. Rīga mums ir dabiska vieta postpadomju telpā Baltijā. Jau šonedēļ atvērsim savu restorānu Sočos, kur būs olimpiskās spēles, un martā jauns restorāns būs Sanktpēterburgā. Pēc tam plānojam atvērt savus restorānus visās lielākajās Krievijas pilsētās. Tālākā vieta, kur domājam strādāt, būs Ķīna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ABLV Bank dzēsusi divas kuponu obligāciju emisijas

Žanete Hāka, 19.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS ABLV Bank ir veikusi divu 2014. gadā emitēto parasto kuponu obligāciju ABLV FXD USD 170216 (ISIN LV0000801298) un ABLV FXD EUR 170216 (ISIN LV0000801306) dzēšanu, informē banka.

Obligācijas ir dzēstas pēc cenas 100% no nominālvērtības un vienlaicīgi tika veikta arī šo obligāciju pēdējā kupona izmaksa.

Minētās obligāciju emisijas tika veiktas 2014. gada 17. februārī. To apjoms bija attiecīgi 20 miljoni eiro un 75 miljoni dolāru pēc obligāciju nominālvērtības. Obligācijas tika emitētas ar termiņu 2 gadi, un tās bija iekļautas biržas Nasdaq Riga Parāda vērtspapīru sarakstā.

Kā jau ziņots, 2011. gada beigās ABLV Bank, AS uzsāka ilgtermiņa depozītu pakāpenisku aizstāšanu ar obligācijām. Ieskaitot jau dzēstās obligācijas, līdz šim esam veikuši 32 publiskās obligāciju emisijas. Biržas Nasdaq Riga Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā šobrīd ir iekļautas 19 obligāciju emisijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no vadošajām Eiropas ostu un transporta loģistikas kompānijām Hamburger Hafen und Logistik AG (HHLA), kur 68% kapitāldaļu pieder Hamburgas pilsētai, iegādājusies lielāko Igaunijas termināļu pārvaldītāju Transiidikeskuse AS, paziņojusi HHLA.

Jauniegādāto meitas uzņēmumu pārvaldīs HHLA International GmbH. Šā gada 26. martā noslēgtais līgums padarīs HHLA par tirgus līderi konteineru pārkraušanas jomā Tallinas (Mūga) ostā, vāciešiem tādējādi paplašinot reģionālo diversifikāciju. Kopš 2005. gada HHLA pārvalda konteineru termināli arī Ukrainas ostā Odesā.

Komentējot Transiidikeskuse iegādi, HHLA valdes priekšsēdētāja Angela Ticrata norādījusi: «Igaunija ir viena no visstraujāk augošajām Eiropas ekonomikām un pionieris digitalizācijas jomā. Tādēļ mums ir prieks integrēt HHLA saimē Transiidikeskuse AS,» kas pēc viņas teiktā, jau šobrīd ir pelnoša kompānija ar augstiem darbības rādītājiem. Igauņu uzņēmuma iegāde ļaus HHLA ieiet daudzsološā reģionālajā tirgū, kas piedāvā izaugsmes potenciālu, kuram pamatā ir ģeogrāfiskais izvietojums un savienojums ar jauno Zīda ceļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Latvijas bagātākie cilvēki kļūs vēl par 14 miljoniem latu turīgāki

Žanete Hāka, Ieva Mārtiņa, 03.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ABLV akcionāru sapulcē nolemts dividendēs izmaksāt 16,4 miljonus latu jeb 122,5 latus uz akciju, liecina bankas paziņojums.

Tādējādi Latvijas bagātākie cilvēki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis kļūs vēl par aptuveni septiņiem miljoniem latu bagātāki katrs.

Jau vēstīts, ka pēc žurnāla Kapitāls aplēsēm E.Berņa bagātība 2012. gadā tika lēsta 105 milj.Ls apjomā, bet O. Fiļa - 108 milj. Ls apjomā.

Jāpiebilst, ka pagājušais gads ABLV Bank bija veiksmīgs, turpinājās izaugsme visos galvenajos darbības virzienos, kā rezultātā ABLV Bank guva peļņu 16,5 miljonu latu apmērā.

Noguldījumu apjoms bankā palielinājās par 16,6% līdz 1,87 miljardiem latu, bet aktīvu apjoms 31. decembrī bija 2,14 miljardi latu; pēc aktīvu apjoma ABLV Bank atrodas ceturtajā vietā starp Latvijā strādājošajām komercbankām.

Komentāri

Pievienot komentāru