Jaunākais izdevums

Augstskolas veido mācību programmas sazobē ar darba devējiem; studiju maksa būtiski palielināta netiks, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Studiju programmu portfelis nākamajā akadēmiskajā gadā būs krietni lielāks – plašāks piedāvājums studentus sagaida informācijas tehnoloģiju (IT), inženierzinātņu, finanšu un cilvēkresursu vadības jomā. Tāpat būs iespēja vēl padziļinātāk apgūt zināšanas par Eiropas Savienību (ES). Lielākajā daļā augstskolu studiju maksa nemainīsies, nelielas izmaiņas jutīs Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu maciņi. Daļa programmu ir angļu valodā, un tās ir orientētas uz ārvalstu studentiem.

Latvijas Universitāte (LU) nākamajā akadēmiskajā gadā ieviesīs divas jaunas studiju programmas – Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte piedāvās profesionālā bakalaura studiju programmu Industriālās inženierijas vadība, bet Sociālo zinātņu fakultāte (SZF) – Eiropas integrācija un globālā attīstība. No jauna izstrādātā un licencētā studiju programma piedāvās iespēju pēc četru gadu sekmīgām pilna laika klātienes studijām iegūt profesionālā bakalaura grādu industriālās inženierijas vadībā un profesionālo kvalifikāciju – sistēmu vadības inženieris. Šīs profesionālās bakalaura studiju programmas absolventi varēs strādāt kā augstākā līmeņa vadītāji un sistēmu vadības inženieri jebkuras industrijas uzņēmumā. Iegūtās zināšanas ļaus izprast un regulēt tehnoloģiskos procesus, kā arī vadīt uzņēmumus un organizāciju struktūrvienības.

«Pirmo reizi LU studentiem būs iespēja iegūt inženiera grādu un kvalifikāciju. Programmas mērķis ir dot iespēju jauniešiem iegūt starptautiski konkurētspējīgu izglītību un sagatavot augsti kvalificētus sistēmu vadības inženierus, kuri spēs nodrošināt dažādu tautsaimniecības nozaru industriālās vides organizāciju, vadīt un attīstīt inženiertehniskās un rūpniecības sistēmas, izstrādāt mūsdienīgas pieejas jaunu produktu radīšanā,» norāda programmas vadītājs Henrijs Kaļķis. Tā kā Latvijā un citur pasaulē trūkst augsti kvalificētu darbinieku ar inženiera kvalifikāciju, turklāt nākotnē pieprasījums pēc šāda veida speciālistiem strauji pieaugs, studiju programmas absolventiem būs nodrošinātas ne tikai plašas darba, bet arī karjeras izaugsmes iespējas Latvijas un pasaules līmenī, viņš ir pārliecināts. Studijas notiks gan latviešu, gan angļu valodā. Šajā programmā būs 15 budžeta vietas. Savukārt pēdējā laika notikumi, kas kļuvuši par nopietnu pārbaudījumu ES, iedvesmojuši SZF veidot jaunu starpdisciplināru studiju programmu, kas ļaus studentiem gūt priekšstatu par globāliem procesiem un iegūt zināšanas par ES struktūru un funkcijām.

Visu rakstu Reaģē uz pieprasījumu lasiet pirmdienas, 18.jūnija laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Maina studiju kredītu izsniegšanas kārtību, atceļot prasību pēc otrā galvotāja

Žanete Hāka, 16.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienkāršotas procedūras studiju un studējošā kredīta noformēšanai un saņemšanai, kā arī iespēja saņemt kredītu bez otrā galvotāja – jaunie nosacījumi studiju un studējošā kredīta saņemšanai varētu stāties spēkā jau no 2020. gada 1. aprīļa, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Valdība šodien, 2019. gada 16. jūlijā, izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas kopā ar sadarbības partneriem izstrādāto informatīvo ziņojumu par plānotajām izmaiņām studiju un studējošo kreditēšanā, konceptuāli atbalstot jaunas sistēmas ieviešanu.

Pašreizējā sistēma nosaka, ka kredītus studijām izsniedz bankas par saviem līdzekļiem, savukārt valsts 90% apmērā nodrošina galvojumu. Lai saņemtu kredītu, studējošajam nepieciešams vēl viens galvotājs. Samazinoties kopējam studējošo skaitam, samazinās arī studijām ņemto kredītu apjoms, un kreditēšanas apjoms samazinās arī procentuāli.

Piemēram, 2014. gadā kredītu bija ņēmuši 14% maksas studējošo, bet 2018. gadā - tikai 10% no studējošiem par maksu. Pēc Latvijas Studentu apvienības apkopotās informācijas studējošiem ir problēmas atrast otro galvotāju, kas atbilstu prasībām par ienākumiem un citām saistībām. Tāpēc jaunieši finansējuma piesaistei cenšas izmantot citus risinājumus, piemēram, savienojot studijas ar darbu vai izmanto citus aizņēmumus. Studiju maksa augstākās izglītības iestādēs svārstās robežās no 1000 līdz 6000 eiro gadā, atkarībā no studiju programmas un studiju līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka vairākās augstskolās paaugstināta studiju maksa 2019./2020. akadēmiskajam gadam, Biznesa augstskola Turība ir viena no tām augstākās izglītības iestādēm, kas nolēmusi nepievienoties kopējai tendencei un saglabāt studiju maksu nemainīgu.

Liecina tās šorīt izplatīts paziņojums.

Vairākas augstākās izglītības iestādes, pārskatot valsts budžeta finansējumu un plānotos ieguldījumus vai arī izvērtējot studiju pašizmaksu, nolēmušas paaugstināt maksu. Biznesa augstskolā Turība 2019./2020. akadēmiskajā gadā nav plānots paaugstināt studiju maksu, informē augstskolas finanšu daļas vadītājs Jānis Zeibots

«Pēdējo reizi Turība studiju maksu paaugstināja 2017./2018. akadēmiskajā gadā. Mācības kļuva dārgākas par 11-14% visos studiju līmeņos. Biznesa augstskolā par maksu mācās 99% studentu. 2018./2019. studiju gadā 42% studentu izmantoja kādu no piedāvātajām studiju maksas atlaidēm, ko iespējams iegūt gan uzsākot studijas, gan studiju laikā. Augstskolas ienākumi no maksas studentiem 2017./2018. studiju gadā bija 4,18 miljoni eiro,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgs valsts galvotā aizdevuma noformēšanas process, kas var aizņemt pat vairākus mēnešus, prasība pēc privāta galvotāja, aizdevuma piesaiste vienai studiju programmai, kā arī neelastīgs apmaksas termiņš – šīs ir tikai dažas no būtiskām nepilnībām valsts galvotā studiju un studējošo kreditēšanas sistēmā, kas ierobežo šī finanšu atbalsta veida pieejamību studentiem.

Lai padarītu studiju un studējošā kredītus pieejamākus, tā sniedzot iespēju studēt plašākam studētgribētāju lokam, sistēma ir jāmaina, padarot to maksimāli vienkāršu un studentiem pēc iespējas vieglāk pieejamu, uzskata Latvijas Studentu apvienība (LSA).

Šobrīd augstāko izglītību Latvijā iegūst aptuveni 80 tūkstoši studējošo, no tiem vairāk nekā pusei jeb 59 % studiju maksa jāsedz pašiem, liecina Centrālās statistikas biroja dati. Diemžēl tikai daļai jauniešu ģimenes budžets ļauj apmaksāt studiju maksu un segt ikdienas izdevumus studiju laikā, tādēļ vairumam ir jāmeklē alternatīvi finanšu avoti. Saskaņā ar LSA veikto aptauju, aptuveni 50 % studentu ir izskatījuši studiju vai studējošā kredītu kā iespējamo finansiālo risinājumu, lai segtu studiju maksu vai ikdienas tēriņus. Tiesa, gandrīz puse no viņiem šim tam dažādu iemeslu dēļ nav pieteikušies, visbiežāk – tādēļ, ka nespēj atrast galvotāju vai šaubās par iespēju atmaksāt kredītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Studiju gadi ir viens no dārgākajiem posmiem vecākiem bērnu uzturēšanā; gadā vidēji nepieciešami 7000 eiro

Db.lv, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa iedzīvotāju (29%) apzinās, ka studijas Latvijas augstskolās gadā izmaksā no 1500 eiro līdz 2000 eiro, liecina Swedbank veiktā aptauja.

Vēl ceturtdaļa uzskata, ka izmaksas ir 1000 līdz 1500 eiro gadā, un piektdaļa -, ka vairāk nekā 2000 eiro. Savukārt katrs desmitais ir pārliecināts, ka tās iekļaujas robežās līdz 1000 eiro, bet 14% vecāku par šo jautājumu nav priekšstata. Taču izmaksas par profesijas apgūšanu nebūt nav vienīgās, par ko vecākiem nereti jārūpējas. Papildus mācību maksai, ik mēnesi vēl vismaz 400 eiro būtu nepieciešami studenta ikdienas vajadzību nodrošināšanai, domā vairāk nekā puse aptaujāto. Piektdaļa (22%) ir pārliecināti, ka atsevišķi no vecākiem dzīvojoša studenta iztikai pietiktu ar 300–400 eiro mēnesī, bet 19% - līdz 300 eiro mēnesī.

Zīmīgi, ka arī paši topošie studenti uzskata līdzīgi - ikmēneša izmaksas studiju gados varētu sastādīt sākot no 400 līdz par vairāk nekā 500 eiro mēnesī (47%). Tikai katrs piektais (23%) pieļauj, ka iztikai būtu nepieciešami no 300 līdz 400 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Grib turēt augstskolas aiz trejdeviņiem žogiem

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Saeimā politiskā partija Vienotība iecerējusi virzīt grozījumus Ekonomikas augstskolas likumā, kas paredz tiesības augstskolai studiju darbu organizēt angļu valodā un ļaus augstskolas rektora amatā apstiprināt ārvalstu speciālistus.

Vienotības Saeimas frakcijas deputāti līdzīgu likumdošanas risinājumu drīzumā iesniegs arī par Rīgas Juridisko augstskolu.Tas ir ļoti aktuāli, jo pašlaik ir izveidojusies situācija, ka vairāk nekā gadu abas augstskolas ir bez rektora, jo likums abu augstskolu līdzšinējos vadītājus liedzis pārapstiprināt amatā viņu nepietiekamo valsts valodas zināšanu dēļ.

Šo priekšlikumu atbalsta ZZS, taču tam nav NA atbalsta. Līdz ar to augstskolu rektoru likteni izšķirs opozīcijas balsis. Ja likuma grozījumi netiks pieņemti, tad Latvija pazaudēs līdzšinējo Ekonomikas augstskolas rektoru Andersu Pāzlovu, tāpat kā diemžēl šā iemesla dēļ jau pazaudēja amatā nepārapstiprināto Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru Melu Keniju. Faktiski, ja grozījumi netiks pieņemti, tas nozīmē, ka Ekonomikas augstskolas, kurā mācību valoda ir angļu, rektora amatā nevarēs apstiprināt nevienu ārvalstu speciālistu. Vai tiešām no tā iegūs Latvija, mūsu studenti un augstākā izglītība kopumā? Vai tiešām ārvalstu speciālisti rektora amatos augstskolās, kurām mācību valoda ir angļu un kas ir starptautiskas, apdraud latviešu valodu un kultūru?

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Grib studēt un prasa atbalstu

Evelīna Puzo, Latvijas Studentu apvienības Sabiedrisko attiecību vadītāja, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā zināms, kopš 13. marta arī studiju process notiek neklātienē. Otrajā nedēļā pēc ārkārtējās situācijas sākuma LSA veica aptauju, kurā noskaidrojās, ka liela daļa studentu saskaras ar grūtībām – visvairāk bija vērojams tieši informācijas trūkums par izmaiņām un jaunās situācijas ietekmi uz studiju procesu. Šobrīd gan studenti, gan augstskolas pārsvarā paguvušas pielāgoties jaunajai situācijai.

Studenti tomēr atzīst, ka patstāvīga mācīšanās aizņem pat divreiz vairāk laika nekā studijas ikdienas režīmā. Ir nozares, kas īpaši cieš tieši praktisko nodarbību trūkuma dēļ – medicīnu vai teātra mākslu pilnvērtīgi šajos apstākļos apgūt vienkārši nevar.

Tikai viena banka 

Līdz šim bankas nav bijušas ieinteresētas piedalīties konkursā par studiju kredītu ar valsts...

Covid-19 krīze pilnīgi noteikti finansiāli ietekmējusi gan studentus, gan augstskolas un koledžas. Par studentu finansiālo stāvokli runājam daudz, šī iemesla dēļ arī rīkojam #GribuStudēt akciju, kas joprojām turpinās. Viens no tās mērķiem ir panākt atbalsta mehānismu izveidi studējošajiem, kuri no krīzes cietuši visvairāk – zaudējuši darbu vai palikuši bez ģimenes atbalsta un nekvalificējas jau pieejamajiem atbalsta mehānismiem. Vislielāko ietekmi uz augstskolu budžetu varētu atstāt prognozētā ārvalstu studējošo skaita samazināšanās – viņu studiju maksa ir būtisks ienākumu avots tām augstskolām, kur ārvalstnieku skaits ir lielāks. Ir arī papildu izdevumi, kas radušies krīzes ietekmē.

Labā ziņa – šis ir gan stimuls, gan iespēja augstskolām attīstīt spēju strādāt attālināti, sakārtot e-studiju vidi, uzlabot mācībspēku digitālās prasmes. Cerams, ka arī pēc krīzes studentiem gan lekciju ieraksti, gan citi materiāli būs vairāk pieejami tiešsaistē.

Jāņem vērā arī pārvietošanās ierobežojumu ietekme uz ārvalstu studējošo skaitu un mobilitāti - gan apmaiņas studentu ierašanos Latvijā, gan mūsu studentu došanos uz ārvalstīm.

Ir studenti, kuri nevar samaksāt mācību maksu, tāpēc vēršas savā augstskolā vai koledžā ar lūgumu pārcelt vai sadalīt studiju maksājumus. Lai gan martā situācija dažādās augstskolās un koledžās atšķīrās, šobrīd IZM uzsver, ka par šo jautājumu notikušas sarunas un visas augstskolas un koledžas piekritušas izrādīt pretimnākšanu studentiem, kuriem nepieciešama palīdzība. Mūsu veiktajā aptaujā gandrīz 12% studentu norādīja, ka plāno izmantot akadēmisko atvaļinājumu, tomēr nav zināms, cik daudzi šo iespēju apsvēra jau iepriekš, cik daudzi – tikai krīzes ietekmē.

12. maijā LSA ar atklātu vēstuli vērsusies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas, finanšu ministra Jāņa Reira un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, aicinot piešķirt līdzekļus īpašu atbalsta mehānismu izveidei studentiem Covid-19 krīzes radīto finansiālo seku novēršanai. Tajā minētie priekšlikumi:

  1. Īpaša stipendiju fonda izveide, lai atbalstītu krīzes vissmagāk skartos studējošos. Šādas stipendijas būtu nepieciešamas 8000 studentiem. LSA rosināja, ka to apmērs būtu 100 eiro mēnesī, maksimālais saņemšanas ilgums – 4 vai 7 mēneši (atkarībā no ieviešanas laika).

  2. Esošā stipendiju fonda stiprināšana akadēmiskās izcilības veicināšanai un jauno speciālistu atbalstam. Šobrīd IZM piedāvā šīs stipendijas palielināt no 99,60 līdz 200 eiro mēnesī un palielināt to saņēmēju skaitu.

  3. Turpināt pilnveidot valsts galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, palielinot 2020. gadā saņemto kredītu skaitu no 2000 uz 2500 kredītiem.

  4. Palielināt valsts budžeta vietu skaitu nozarēs, kas palīdzēs ekonomikas atlabšanā un Covid-19 seku novēršanā.

  5. Izveidot īpašu finansiālā atbalsta programmu augstskolām un koledžām.

Šāds piedāvājums stipendijām krīzē vissmagāk skartajiem studentiem pieņemts, balstoties uz mūsu veikto aptauju. 10% respondentu ietilpa tā sauktajā riska grupā – zaudējuši vai prognozē, ka zaudēs vismaz 50% līdzšinējo ienākumu, nekvalificējas esošajiem atbalsta mehānismiem un nevar saņemt palīdzību no citiem avotiem, piemēram, ģimenes vai partnera.

2. jūnija žurnāla "Dienas Bizness" tēma - izglītība: lasiet elektroniski, meklējiet preses tirdzniecības vietās vai pasūtiet ar "Bolt Food".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā ir kā lakmusa papīrītis, kam seko līdzi visa sabiedrība, īpaši augstskolu studenti un mācību spēki.

Tā DB atzīst Latvijas Universitāšu asociācijas (LUA) valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons.

«LU politiķiem ir kārots kumoss, jo tai ir ļoti daudz īpašumu un labi attīstīta infrastruktūra. Taču ir jābūt sarkanajai robežai, kas ierobežo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un politiķu patvaļu. Ja valdība neapstiprinās Muižnieka kungu LU rektora amatā, tiks pārkāpts universitāšu suverenitātes princips,» uzsver A. Pētersons, kurš turpmākos divus gadus kūrēs sešu Latvijas universitāšu - LU, Daugavpils Universitātes (DU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), RSU, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Liepājas Universitātes (LiepU) - izaugsmi, pārvaldības modeļa maiņu, kvalitatīvas izmaiņas augstākajā izglītībā un pētniecībā. Iepriekš šos pienākumus veica RTU rektors Leonīds Ribickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas augstskolas, kuras vissīvāk konkurē par ārvalstu studentiem

Kristīne Stepiņa, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā vietā ārvalstu studentu piesaistē ir Rīgas Stradiņa universitāte, intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs.

Vienlaikus viņš norāda, ka tai ir specifiskas mācību programmas (medicīna un zobārstniecība), kādas citas augstskolas nepiedāvā.

Otrajā vietā ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Trešajā vietā šobrīd ir Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA), kurai pērn bija nozīmīgs lēciens, jo ārzemju studentu skaits dubultojās, stāsta I. Bergs.

Ceturtajā vietā ir Biznesa augstskola Turība, bet piektajā – Latvijas Universitāte (LU). Vēl aktīvi pie ārvalstu studentu piesaistes strādā Transporta un sakaru institūts, RISEBA un Rīgas Ekonomikas augstskola (SSE Riga).

«Katrai augstskolai ir savs «lauciņš». Turībā tas ir tūrisms un mazā un vidējā biznesa menedžments, RTU – tehniskās programmas. Lai varētu piesaistīt ārvalstu studentus, augstskolām ir jāsadarbojas, jāiet kopā ar plašu piedāvājumu – sākot ar biznesu un beidzot ar medicīnu. 2011. gadā tika nodibināta Augstākās izglītības eksporta apvienība, kuru dibināja trīs augstskolas – Turība, RTU un LU. Viens no šīs organizācijas izveidošanas mērķiem bija radīt lobiju valsts institūcijās, otrs – veidot kopīgas mārketinga aktivitātes ārzemēs. Tādas ir notikušas Indijā, šobrīd tiek veiktas Ukrainā. Sadarbība ir izveidojusies cieša, attiecībās nav nekādas greizsirdības, jo visi saprot, ka tikai kopā var sasniegt labākus rezultātus, nekā, strādājot atsevišķi,» skaidro I. Bergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Fokuss uz biotehnoloģijām, pedagoģiju un jaunuzņēmumiem

Kristīne Stepiņa, 02.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Pixabay

Nākamajā akadēmiskajā gadā augstskolas piedāvās virkni jaunu studiju programmu – "odziņas" sarūpējušas ne tikai mācību iestādes Rīgā, bet arī reģionos. Tās centīsies piesaistīt ārvalstu studentus, būtiski palielinot mācību iespējas angļu valodā.

Studiju maksa gan pārsvarā saglabāsies iepriekšējā gada līmenī, taču daudzas augstskolas sola būt pretimnākošas.

Tā kā arvien vairāk jauniešu izvēlas studēt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju programmās angļu valodā, tostarp arī sociālajās zinātnēs, šogad augstskola piedāvā biznesa un starta uzņēmējdarbības studiju programmu angļu valodā "International Business and Start-up Entrepreneurship" (Starptautiskais bizness un jaunuzņēmējdarbība). Šī ir bakalaura līmeņa programma, kurā būs iespēja studēt pilna un nepilna laika klātienē, studijas noritēs izteikti starptautiskā vidē – ar ārvalstu studentiem un pasniedzējiem, kā arī vizītēm ārpus Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz darba tirgus pieprasījumu, augstskolas sadarbībā ar ASV universitāti izveidojušas studiju programmu informācijas tehnoloģiju (IT) nozares līderiem

Pirmajā gadā studijām Baltijas IT līderu izcilības bakalaura programmā Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas, ko, sākot ar nākamo akadēmisko gadu, īstenos Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar Bufalo Universitāti (ASV), tiks uzņemti 60 studenti. Studijas notiks angļu valodā pēc pasaules ietekmīgāko universitāšu standartiem, tās koordinēs Rīgas Biznesa skola (RBS). Programmā IT kompetences tiks integrētas ar komunikācijas, projektu vadības, mākslas, tiesībzinātņu, finanšu un citām prasmēm, kas sniegs studējošajiem pamatu veiksmīgai karjerai digitalizētajā laikmetā. Studijas notiks četrus gadus, pēc to beigšanas absolventi varēs saņemt dubulto diplomu (LU un RTU), bet pēdējā mācību gadā studenti varēs mācīties Bufalo Universitātē, kas atrodas Ņujorkas štatā, un saņemt arī šīs augstskolas diplomu. Kopējā studiju maksa, mācoties Latvijā, būs aptuveni 17 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par stipendijām paredz, ka atbalsts studentiem, kuriem Covid-19 pandēmijas ietekmē samazinājušies ieņēmumi, tiek attiecināts tikai uz budžeta vietās studējošajiem, tā diskriminējot pārējos valsts un privāto augstskolu studentus, uzskata biznesa augstskola "Turība".

Augstskola aicina valdību domāt par visu Latvijas studentu interesēm un minēto grozījumu vietā veidot atbilstošu normatīvo aktu, nodrošinot visiem studējošajiem vienlīdzīgas tiesības uz atbalstu.

Grozījumu realizēšanai paredzēts izmantot 2. jūnija valdības sēdē skatītā Finanšu ministrijas Informatīvā ziņojuma "Par pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai" pielikumā minēto papildus finansējumu zinātnei, augstskolām un citiem IZM vienreizējiem, terminētiem pasākumiem. Nedz minētajā ziņojumā, nedz tā pielikumā netika paredzēts, ka atbalsts piešķirams tikai vienai studentu grupai, ignorējot pārējos valsts un privāto augstskolu studentus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Rostovskis kļūst par vienīgo augstskolas Turība kapitāldaļu turētāju

Monta Glumane, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa augstskolas Turība īpašnieku sastāvā notikušas izmaiņas - par tās 100% kapitāldaļu turētāju kļuvis augstskolas Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kurš augstskolā darbojas kopš tās dibināšanas, tostarp ilgstoši ieņemot arī valdes priekšsēdētāja amatu, informē Turībā.

«Šis augstskolai ir jubilejas gads, vasaras vidū atzīmējām 25. darbības gadadienu, un šādas nozīmīgas jubilejas bieži vien pavada arī izmaiņas un jauns sākums. Esam apņēmības pilni sekmīgi turpināt iesākto ceļu, piedāvājot praktiski pielietojamas, darba tirgū pieprasītas zināšanas ne tikai vietējiem, bet arī ārvalstu studentiem. Uzņemšanas rādītāji jaunā studiju gada priekšvakarā apliecina, ka arī studenti to novērtē. Turpināsim arī sadarbību ar augstākās izglītības iestādēm Latvijā un pasaulē, kā arī aktīvu darbu augstākās izglītības eksporta nozarē – gan kuplinot augstskolas ārvalstu studentu pulku, gan popularizējot Latvijas piedāvājumu daudzviet pasaulē kopā ar citām pašmāju augstskolām» nākotne plānos dalās Aigars Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Studentu pietiks visiem

Imants Bergs - Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors, Augstākās izglītības eksporta apvienības valdes loceklis, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā aizvien vairāk tiek uzsvērta izglītības eksporta nozīme un tā pienesums tautsaimniecībai kopumā. Ir skaidrs, ka nepieciešams sekmēt mūsu augstskolu piedāvājumu ārvalstu studentiem, taču, vai Latvijas augstskolas spēj sadarboties, lai kopīgiem spēkiem atvestu uz Latviju aizvien vairāk studentu.

Nenoliedzami, nebija viegli pārkāpt tam, ka mēs «esam konkurenti». Bet agri vai vēlu nācās saprast, ka viena Latvijas augstākās izglītības iestāde tikai ar savu piedāvājumu nevar konkurēt pasaules mērogā. Paraugoties uz situāciju Latvijā, jāsaka, ka mēs neesam konkurenti, jo visiem ir viens mērķis – aicināt mācīties Latvijā, un, ticiet man, studentu pietiks visiem. Būtiskākais ir sekmēt aizvien stingrākus kritērijus un augstāku latiņu augstākās izglītības nozarē.

Aktīva sadarbība ir ne tikai ārpus valsts robežām, bet arī starp Latvijas augstskolām. Un tā nav tikai kopīga piedalīšanās izglītības izstādēs ārvalstīs. Mēs sadarbojamies, jo tikai kopīgiem spēkiem varam pilnveidot augstākās izglītības politiku Latvijā un tikai tā varam sekmēt lielāku atbalstu izglītības eksportam. Augstākās izglītības eksporta apvienība tika veidota, lai sekmētu potenciālo ārvalstu studentu interesi par izglītības iestādēm Latvijā, lai vairotu jaudu un cilvēkresursus nozarē, lai radītu spēcīgāku lobiju valstiskā līmenī un arī celtu augstākās izglītības kvalitātes līmeni. Šobrīd apvienība ir industrijas pārstāvis, ar ko ir jārēķinās, – tas nav tikai vienas vai divu augstskolu viedoklis. Augstākās izglītības eksporta apvienībā ir 14 izglītības iestādes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ekonomikas un kultūras augstskola attīstībā ieguldīs trīs miljonus

Lelde Petrāne, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot stratēģiskās attīstības plānu, Ekonomikas un kultūras augstskola (EKA) ar bankas "Citadele" atbalstu investēs trīs miljonus eiro, lai ēkā Pērnavas ielā izveidotu modernu un mūsdienu studijām atbilstošu studiju vidi. Tā būs ar specializētām auditorijām un laboratorijām, kuras studentiem būs pieejamas 24 stundas diennaktī.

Ēku Rīgā, Pērnavas ielā EKA pārņēma pērn, un piecu gadu laikā tajā ieguldīs vērienīgus finanšu līdzekļus. Patlaban notiek aktīvs darbs pie ēkas renovācijas projektu izstrādes, lai pēc iespējas ātrāk varētu pārcelties uz jaunajām telpām.

Jaunajās telpās tiks iekārtotas specializētas auditorijas un laboratorijas, kas ir jau esošajā augstskolas ēkā, piemēram, juristiem ir iekārtota mācību tiesas zāle, loģistikas speciālistiem – loģistikas auditorija, interjera dizaineriem - mākslas telpa, datorspēļu izstrādātajiem - digitāla laboratorija, savukārt topošajiem kultūras vadītajiem - radošā telpa ar dažādām multimediju iespējām. Paredzēts veidot arī jaunas laboratorijas, kuras studentiem būtu pieejamas 24 stundas diennaktī. Tā kā ēka atrodas tikpat kā Rīgas centrā, līdz tai būs arī daudz ērtāk nokļūt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtisks maksas kāpums sagaidāms Latvijas Universitātes studiju programmās. Bezmaksas izglītība vēl aiz kalniem.

Nākamajā akadēmiskajā gadā resursu ietilpīgajām Latvijas Universitātes (LU) studiju programmām maksa celsies līdz 20%, pārējām programmām pieaugums būs mazāks vai nemainīsies. Par aptuveni 50 eiro nākamajā studiju gadā sagaidāms vidējais studiju maksas pieaugums Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU). Daudzās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Somijā, Norvēģijā un Dānijā, augstākā izglītība ir bez maksas. Arī Latvijā ik pa brīdim izskan populistiski solījumi virzīties uz bezmaksas augstāko izglītību, taču joprojām par mācībām jāmaksā visiem tiem, kuri netiek pie budžeta vietām. Jaunā izglītības un zinātnes ministre bezmaksas izglītību nesola, bet vēlas palielināt budžeta vietu skaitu tajās nozarēs, kurās tiek prognozēts būtisks speciālistu trūkums, pirmkārt, informācijas tehnoloģiju (IT) jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Konstatē neizmantotas iespējas LU nekustamo īpašumu saimniecībā

Zane Atlāce - Bistere, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķtiecīgāk īstenojot pašu apstiprināto attīstības stratēģiju, Latvijas Universitāte (LU) varētu palielināt ieņēmumus no tai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Tas ļautu augstskolai gūt papildu finansējumu, ko izmantot jaunā Akadēmiskā centra attīstībai, revīzijā par LU rīcību ar tās mantu secinājusi Valsts kontrole (VK).

Saimnieciski rīkojoties, LU ieņēmumi tikai no revīzijā pārbaudītajiem īres un nomas līgumiem divu gadu laikā, iespējams, varēja būt līdz 400 tūkstošiem eiro lielāki. Latvijas Universitātei jāuzlabo iekšējās kontroles sistēma, gan slēdzot nomas un īres līgumus, gan uzraugot jau noslēgto līgumu izpildi un aktīvāk piedzenot īres parādus.

«Katram īpašumam ir nepieciešams gudrs saimnieks, un tas nozīmē arī pastāvīgu uzraudzību un kontroli, vai īpašums nes peļņu, vai rada zaudējumus. Tālredzīgs saimnieks apsvērs visas iespējas nopelnīt, lai nopelnīto varētu ieguldīt tālākā attīstībā. Latvijas Universitātei ir lieli plāni jaunā Akadēmiskā centra izveidē, taču vismaz daļu iespēju palielināt ieņēmumus no pašu nekustamajiem īpašumiem, lai finansētu savu darbību, tā neizmanto,» revīzijas secinājumus skaidro Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 7. septembrim norisinās pieteikšanās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajam biznesa ideju konkursam «Ideju kauss», kura dalībnieki varēs arī pieteikties Rīgas pašvaldības jaunajai uzņēmējdarbības atbalsta programmai – «Rīgas drosmes grants».

«Rīgas drosmes grants» ir gudra nauda biznesa idejas attīstībai – 2000 eiro un biznesa inkubatoru mentoringa pakalpojumi. Granta izlietojumu administrēs galvaspilsētā esošo augstskolu – Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Ekonomikas un kultūras augstskolas, Banku augstskolas, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas «RISEBA» un Biznesa augstskolas «Turība» – biznesa inkubatori.

Granta saņēmēji sadarbībā ar biznesa inkubatoru mentoriem attīstīs savu biznesa ideju, izlietojot piešķirto finansējumu. Katrs no augstskolu biznesa inkubatoriem ir unikāls ar savu piedāvājumu un uzrunā dažādu nozaru biznesa idejas.

«Teju katru dienu ikvienam no mums dzimst kāda ideja, taču tā ir katra paša atbildība, ko ar šīm idejām iesākt,» uzsver «RTU Dizaina fabrikas» projektu vadītāja Liene Rubina. «Mūsu »IdeaLAB« jeb ideju laboratorijas un biznesa inkubatora galvenā pievienotā vērtība ir iespēja, ka produkta prototipu var reāli radīt ar modernu iekārtu palīdzību, lai to, kas sākumā ir tikai idejas līmenī, gala rezultātā var uzlikt uz galda, redzēt, sataustīt, notestēt, izdrukāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozare un augstākās mācību iestādes vienojas kopīgi organizēt ikgadēju zinātnisko konferenci, kuras galvenais atbalstītājs būs nacionālā lidsabiedrība "airBaltic".

"Mēs parakstām stratēģiskās sadarbības līgumu ar lielām cerībām, ka tam būs praktisks pienesums aviācijas nozarei kopumā," par piektdien noslēgto vienošanos ar Transporta un sakaru institūtu (TSI), Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Rīgas Aeronavigācijas institūtu (RAI) norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Nacionālās aviokompānijas, ko LAA aicinājusi būt par 21. maijā paredzētās konferences patronu, viceprezidente personāla vadības jautājumos Alīna Roščina izteica cerību, ka 1. zinātniskā konference izvērtīsies par ilgtspējīgu pasākumu, kam "airBaltic" rada platformu, kur zinātnieki var dalīties ar saviem pētījumu rezultātiem un sniegt pievienoto vērtību. Šogad konferences galvenā tēma un vadmotīvs būs ilgtspējīga aviācijas nozares attīstība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Rīgas dome izveidojusi jaunu atbalsta instrumentu biznesa idejas attīstībai

Zane Atlāce - Bistere, 06.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas pašvaldība ir izveidojusi jaunu atbalsta instrumentu agrīnā stadijā esošām biznesa idejām Rīgas drosmes grants - 2000 eiro un Rīgas biznesa inkubatora mentora pakalpojumi, informē pašvaldībā.

Konkursa rezultātā grantus saņems 25 rīdzinieki, kas ar savu biznesa ideju piedalīsies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā biznesa ideju konkursā Ideju kauss. 2018.gadā Rīgas pašvaldības kopējais piešķirtais finansējums Rīgas drosmes grantam ir 50 000 eiro. Granta izlietojumu administrēs Rīgā esošie augstskolu – Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Ekonomikas kultūras augstskolas, Banku augstskolas, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA un Biznesa augstskolas Turība – biznesa inkubatori. Granta saņēmēji sadarbībā ar biznesa inkubatora mentoriem attīstīs savu biznesa ideju, šim mērķim izmantojot piešķirto finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu jaunu un perspektīvu biznesa ideju attīstību galvaspilsētā, 6. augustā atklāta pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta programma "Rīgas drosmes grants".

Kopumā šajā gadā programmā 25 biznesa ideju autoriem būs pieejami 50 000 eiro.

"Rīgas drosmes grants" tiek īstenots trešo gadu sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursu "Ideju kauss".

"Veiksmīgs uzņēmums nevar tapt vienas dienas laikā. Tam nepieciešams laiks un smags darbs, tāpēc pašvaldība atbalsta ne tikai pieredzējušus uzņēmējus, bet arī pavisam nepieredzējušus," norāda Rīgas pilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītāja vietnieks Artis Lapiņš.

"Rīgas drosmes granta" programmas nosacījumi paredz, ka uz finansējumu 2000 eiro apmērā varēs pretendēt 25 dalībnieki, kuri vispirms būs startējuši LIAA konkursā "Ideju kauss" un iekļuvuši otrajā kārtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīta konkursa vidusskolēniem un studentiem "Bizness 24h" 1. kārta.

Vidusskolēnu un studentu biznesa simulācijas spēļu konkursa "Bizness 24h" pirmā kārta norisinājās šā gada 5. februārī. Dalībai konkursā sevi pieteica 740 vidusskolēni un studenti no visas Latvijas, kuri pirmās kārtas ietvaros radīja praktiskus risinājumus "airBaltic" gadījuma izpētes situācijai, lai noskaidrotu ideju dzīvotspēju, kā arī 200 veiksmīgākos un prasmīgākos konkursa dalībniekus, kuri turpinās cīņu 2. kārtā.

Konkursa pirmās kārtas ietvaros dalībnieki risināja "airBaltic" un Banku augstskolas īpaši sagatavoto business case study jeb gadījuma izpētes uzdevumu. Šogad konkursa norisē visievērojamākās pārvērtības piedzīvoja konkursa pirmā kārta, kuras koncepts tika pilnībā mainīts. Dalībniekiem tika sniegta iespēja piedalīties konkursā ne tikai klātienē, Banku augstskolas telpās, bet arī attālināti ar tiešsaistes palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā bāzētais latviešu jaunuzņēmums «Gamechanger Audio» ražo unikālus, inovatīvus ģitāru pedāļus, ar kuriem divu gadu laikā aizsniedzies līdz klientiem, kuru vidū ir pasaulslaveni mūziķi ne tikai mūsu kontinenta pusē, bet arī Amerikas Savienotajās Valstīs un citviet.

Kā tik daudz izdevies panākt tik īsā laikā, uzņēmuma līdzdibinātājs Didzis Dubovskis stāsta pieticīgi: «Pasaule vēl nav iekarota – mēs esam pārdevuši ap 3000 pedāļu, bet pasaulē ir vairāk nekā 50 miljoni ģitāristu, kam kaut kas no mūsu produkcijas būtu interesants... Mēs tos piedāvājam internetā un dažos veikalos ASV un Eiropā, taču, ņemot vērā, cik tur ir daudz mūziķu, mūzikas veikalu un cik liela interese par šo visu, turklāt ģitāra ir ASV nacionālais instruments, mums vēl ir daudz, kur tiekties.»

«Pirms diviem gadiem bija noiets aptuveni astoņu mēnešu ilgs ceļa posms, kas faktiski bija darbs pa vakariem. Sākumā tas vairāk bija inženieriem, kuri ieguldīja savas zināšanas un laiku, izstrādājot prototipu, taču arī pārējiem tas bija otrs projekts paralēli pilna laika darbam,» turpina Didzis. «Vēl tikai pērn bijām komanda četru cilvēku sastāvā, ik pa brīdim izmantojot daudzu draugu palīdzību, kuri pieslēdzās mums uz konkrētu projektu laiku, savukārt šogad jau esam izauguši līdz 15 cilvēku kolektīvam. Pirmie darba augļi sāka nākt, kad katrs no mums projektā jau bija ieguldījis apmēram 1500 stundas. Manuprāt, agrākais, kad vari novērtēt savu ideju, ir tikai tad, kad esi tajā ieguldījis vismaz 500 stundas reāla darba. Varbūt pat nepieciešamas tai veltīt kā minimums 1000 stundu, pēc tam gan jāveic kopsavilkums, lai saprastu, kas tad rezultātā ir sanācis un kā virzīties tālāk. Kad pirmais produkts Plus Pedal bija tikai prototipa stadijā, mēs startējām grantu programmā Atspēriens. Jāatzīst, ka pirmajā reizē mūsu idejai nenoticēja un neizdevās piesaistīt finansējumu. Pēc tā nepadevāmies un piedalījāmies vēlreiz, otrajā reizē iegūstot 15 000 eiro lielu atbalstu. Tas bija nozīmīgs finansiālais atbalsts uzņēmuma attīstībai. Vēl mums ļoti daudz palīdzēja plašais kontaktu loks, sākot ar inženierijas draugiem, biznesa paziņām, tostarp resursiem Rīgā – kaut vai konsultāciju ziņā. No mentoriem sākumā mums lielu atbalstu sniedza mūziķis un uzņēmējs, veikala Nartiss.lv vadītājs Vairis Nartišs. Viņš mūs paņēma kā līdzdalībniekus savā stendā izstādē Winter NAMM 2017. Tāpat viņš palīdzēja arī ar savu ticību – gan mums, gan mūsu idejai.»

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ārvalstu pasniedzējus negrib laist Latvijas augstskolās

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 19.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas student, tev nebūs izglītoties pie ārvalstu pasniedzējiem, kas ir vēlēti augstskolas mācībspēki. Augstākais, uz ko tu vari cerēt, ir vieslektoru nolasīti kursi pāris mēnešu garumā.

Tāds acīmredzami ir izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska vēstījums jaunajiem censoņiem, jo tieši ministrs 17. aprīļa Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē rosināja no Augstskolu likumprojekta izslēgt normu, kas ļautu vēlētam akadēmiskajam personālam latviešu valodas apguvei noteikt divu gadu pārejas periodu. Jāteic, ka minēto normu pērn Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstīja pirmajā lasījumā. Taču tad sekoja Šadurska uznāciens, kā rezultātā, ja tas tiks akceptēts, ārvalstu mācībspēki Latvijas augstskolās faktiski varēs būt tikai vieslektoru statusā.

Vietējam augstākās izglības istablišmentam vajadzētu saprast, ka Latvijas augstskolas pagaidām nav nedz Oksforda, nedz Kembridža, kurās par iespējām strādāt sīvi cīnās pasaules labākie prāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru vērtējumā Latvijā ir pārējai Baltijai ļoti līdzvērtīga biznesa vide, tāpēc izšķirīgs ir esošās ekonomiskās politikas efektīvs izpildījums un fokusēšanās uz trijiem lielākajiem ilgtermiņa riskiem.

Tā db.lv vērtē Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja un enerģētikas uzņēmuma Fortum vadītāja Jūlija Sandberga (Julia Sundberg). Viņas uzruna par šo tēmu ir daļa no Rīgā notiekošā 5. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biznesa foruma.

«Latvija ir laba zeme, kur dzīvot, un to mēs kā ārvalstu investori un rezidenti Latvijā novērtējam. Ja šeit būtu tiešām mūsdienīgas izglītības iespējas, tas sekmētu arī jauno talantu noturēšanu šeit un to piesaisti atpakaļ Latvijai,» par ĀIPL vērtējumā otro Latvijai nozīmīgāko problēmjautājumu saka J. Sandberga. «Patlaban ir sasniegts pārmaiņu brīdis, un par pārmaiņu nepieciešamību izglītībā runā gan sabiedrība, gan ministrijas, gan uzņēmēji. Pagaidām izpaliek tikai reforma.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz šim izveidotais nebanku aizdevēju sektora regulējums jau ir stingrs, un līdz šim ieviestie nosacījumi ir ne tikai iegrožojuši nozari, bet radījuši aizvien neizdevīgāku piedāvājumu patērētājiem. Plānotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) lielai iedzīvotāju daļai var nogriezt pieeju aizdevumiem vispār, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Salīdzinot Latvijas nebanku kreditētāju piedāvājumu ar citām Baltijas valstīm, var secināt, ka likmes ir līdzīgas, tādēļ nav saprotama vēlme mūsu valstī tos ierobežot vēl vairāk.

Saskaņā ar Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veikto analīzi var secināt, ka šobrīd spēkā esošās likmes trīs Baltijas valstīs ir līdzīgas, situāciju tirgū raksturo LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš. Piemēram, salīdzinot Baltijas valstīs noteiktās maksimālās kredītu izmaksas, kas izteiktas ar procentiem dienā, var secināt, ka aizdevumam ar termiņu ilgākam par 30 dienām Latvijā un Lietuvā tās praktiski ir vienādas, attiecīgi 0,25% dienā un 0,245% dienā, bet salīdzinot ar Igauniju (šobrīd spēkā 0,164%), Latvijā izmaksas ir par 0.086 procentpunktiem augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru